.1'
1, im, g. 16. decfembrī
n-rs. TREŠDIEN, 1964. GADA 16. decembr
^Donēšaņas mstoa ASV un Ka^ mēn- ? (
$ 8J0; psf gadn $ 16.00. au^Uungjumu maSsa: sludinājumu daļā S 1.60; tekstā S 3.20 - 5 ■ • pjff rļiesm collffis slejas- -.telpu. • . Ma&cija pator tiesības manuskriptus saīsiiniai nielzlieitotos manuskriptus neuzglabā, bet ūz vēlēšamo?! ^iāta
> pievieisata p^Atmarka. ' As autora vārdu var Mciāpem parakstītajos rakstos lzteiļf:t^> -mmas var neatbflst redakcijas viedoklim.
Bt. A. Melliņš
SPĒJAM iLšANAS PADo S.
m
Padomju Savienībā tautas prp-tiests pret režīma nejēdzībām ir atradis šādus veidus: zemā darba produkcijas Hmenl, Musā sa^ botāžā un t. s. itāļu streikā, valsts materiālu izšķērdēšanā un zagšanā, -darba -disciplīnas trūkumā, individuālos protestos un sūdzīv bās, streikos un dumpjos. ! |
laUSĀ PTETES17BA: .
Tikko valdība atviegloja darba maiņas Iespējas Padomijā, saukās masveida 'strādnieku staigāšana no vienas darba vietas ' uz otru. Par šo parādību plaši raksta komunistu prese. Kom-somoļskaja Pravdrf. C13. 10. 1962.) konstatē, ka dažos ieņēmumos gada laikā strādnieku ^.apgrozība" sasniegusi. 9>i> procentus. So-■, ^f^atsķaja 'Rossija apgrozību ap-50 7 5 proc, bet ■ Zinātņu Ija publicējusi. datus par ivbkli Sibīrijā, kur, nevērojot partijas pūles (lasi:. spaidus), vairāk nekā 1,4 miij. strādnieku • 5 gb,du lailcā aizbēguši no ierādītām darba vietām. Tā Sibīrijas saimnieciskā attīstība vēl arvien neesot pārsniegusi 1950. g. līmeni. Ekonomičeskaja. Gazeta.^ publicē aptauju par TO.'OOO strādniekiem, kas mainījuši darba vietas. Izrādās, ka 47,1 proc. no tiem par aiziešanas iemeslu min zemas algas, sliktus dzīves un darba apstākļus, 25,-4 proc. nav apmierināti ar attiecīgā rajona vispārējiem apstākļiem, bet ti-,..ķfti;^*9^2. proc. par iemeslu min i'^^isoniskus apstākļus.' Zīmīgi, ;'Ka,, trešā daļa * no visiem 70.000 "'strādniekiem .maimiuši darbu tiiju: gaau laiKā vairākas reizes.
šis ir viens no nevainīgākiem protesta veidiem, bet sagādā partijiai lielas - galvas sāpes' ikā saimnieciskā, tā polīfciskā plāksnē un bija par iemeslu atgriez-vties pie spaidu lietošanas, radot darba pases, kurās atzīmēti visi strādnieka ,^grēld".
. VAI PADOMJU SAVIENĪBĀ ' NAV BEZDARBA?
Komunistu propaganda lepojas ar bezdarba neiespējamību •Ķ^^glistišķsjā sistēmā. Tā tam
Māc. E..Ķiploks
aiļ vajadzētu būt> jo partijas; rīcībā ir. visi nepieciešamie np^i-du līdzekļi. Ar laiku strādnieks tomēr atrod veidus,^ kā sargāt savus sviedrus un veselību jo bezdarba eksistēšana padcmju sistēmā, nav nekas cits kā: sirād-nieku neapmierinātības ! izpaudums. Tas nav darba trūk-uns, bet_atteikšanās pieņemt \: 2emu atalgojumu, nehigiēniskus! -d irba apstākļus u. t. t. Padomju zinātņu akadēmijas loceklis i Koko-zovs publicējis datus par bezdarbu Krasnojarskas apga Daļā, pēc kuriem caurmērā 1,8 ])roc. iedzīvol^ju ik gadus bez dj,rba. Visas Pad; Savienības ap; omā bezdarbnieku skaits esot mazliet zemāks, apm. 1,5 proc no iedzīvotāju -resp:. 2,6 proc no strādājošo slcaita. Tas būtu 3ipm. 3 milj. bezdarbmeku. šī Parādība atspoguļo strādniecībai; apzinātu pretestību pret reamu un liecina, , ka bezdarbs sociālistiskā saimniecībā ne vien pastāv, bet ir ievērojami li slāks nek kapitālistiskās zemēs ° [Austrālijā im Rietumeiropas 2emēs ap 1 proc). -
Bezdarba problēma Pac. Savienībā būtu vēl daudz aki itāka, jā tur pastāvētu bezdart nieku pabalsti uh ja režīms pre; bezdarbniekiem nelietotu dažādus tiešos un'netiešos spaidus.
SABOTĀŽA
Tā kā sociālistiskā iekārtā strādnieks nelej' sviednui izsūcēju labā, bet p^s legujt sava darba aui?j"-, jwpiKiem, sa-botāžai U; t. t. tur nav vietas. Tā māca sociālistu teōrēt: ķi, bet ko rāda Isociālistiskā pral :5e?
Sabotāža Pad. .Savienībā ne vien pastāv, bet tā' izaugi īsi par tik lielu ļļaunumu, ka tā pija jāapkaro likumdošanas ceļā. Kad šiem spaidiem .nebija vijadzīgo rezultātu, tos 1956. .g. atcēla, paturot, citus paņēmienus \- „kad-ru daļas" smago roku, „7ainīgo" tiesāšanu darba vietas mītiņos, arodbiedrības vagaru s; piedienu u. t. t. Izrādījās, ka arī šie eksperimenti nesasniedz mērķi un (Turpinājums 8. Ipp.):
Sjseciālraksts M no Stokholmas
Kad šovasar 23. jūnijā Chniš-: čevs apmeklēja Skandināvija valstis, bija paredzēts to uzņemt valsts kanclejā. Visu zviedru sabiedrību līdz asarām sasmīdināja 13,5 kg smaga sivēniņa palaišana no 'kāda auto. Sivēniņam uz sāniem bija uzzīmēta karikatūra, kas atgādināja cilvēka seju. Zviedru-lailcraksts Expressen visai zviedru sabiedrībai tb atšifrēja par Ghruščeva seju.ļ— Si-vēniņu „arestēja", kā zobojās, prese, un aizveda, uz lopkautuvi. Dūšīgais sivēniņš divus ipolieisr tus labu laiku notrenķāja pa; karaļa- pils laukumu, līdz izdevās to ..apcietināt": Policija par vainīgu atzina latviešu i jaunatnes darbinieci Viju Foliļ, un nesen, 4; decembrī notika tiesas sēde ar ļoti interesantu saturu.
Kad presē bija minēta šīs sensacionālās prāvas iztiesāšana, 3. decembra rītā pie mūsu Vijas ieradās ' sociāldemokrātu laikraksta redakcijas pārstāvji Vija ļoti lepni un-droši atbildēja: ,,Man ir riebīgas visas diktatūras, un .es demonstrēšu atkal, ja Zviedrijā ierad.īsies tās varas' pārstāvji, kas varmācīgi okupējuši manu dzimteni." Chruščeva apmeklējuma ladkā šis laikraksts bija diezgan cildinājis „augsto viesi" un tagad, kad tā nav vairs Maskavā pašā, var nomazgāt tīras ar visādu cildinājumu sasmērētās rokas. Visus pārspēja Stokholmas vakara-laikraksts Expressen,... kas arī Gbruščeva apmeklējuma laikā kā vienīgais Chruščevam: katru dienu jautāja-visai atklātus un skaidri .formulētus jautājumus: kur tagad atrodas -zviedru diplomāts Vallenbergs, kur apcietinātie . zviedru jūrnieki, Imr notriekto zviedru lidmašīnu lidotāji u. t. .t Uz šiem jautājumiem Maskava vēl šodien atbildi parādā. Express pāri visai pirmajai lappusei ievietojis Vijas attēlu ar attiecīgu tekstu, im arī visa 7. lappuse veltīta viņai, publicējot/Vēl vairākas atbildes, .visos tiicpat drošas, lepnas un 'spītīgas . (kā Aspazijas Sarkanā magone!) : - Es demonstrēšu atkal! Es esmu brivas zemes pilsone un varu izvēlēties, kādu protesta veidu gribu. Es gribēju par darīt smieklīgu manas dzimtenes okupētajās varas augstāko pārstāvi,, jo tāds veids bieži panāk mērķi labāk nekā plaši paskaidro jumi, ^nemaz nerunājot par sarunām ar šīs varmācības un koloniālisma valsts pārstā-
pievprsa; visas zviedru sabiedrī- si -zviedru taoitā. im tās kārtības im tās aizmirst.;Es noraidu, ap- kāds būs' spriedums, un tas ari . bas^uzmanību Baltijas tautu lik- sargos - sašutumu:m,. niknumu, sūdzību par ^ sabiedriskā miera-nebija, ilgi-Jāgaida:. 50vzvledm . teniļn un- lika daudz' kopārdo- aizstāvis tiesai'iesmed^ vairākus traiicēšam Pasvītroju; ka. mar kronas, ko' visi; vērtēja par !!-mātļ un- viņa bija panākusi ne^ foto u^ņēmiīmus,!^.apskatā arī.^^^m t-iķai po- dzigu : attaisnojošām .. spriedu-
ticaml plašu zviedrii preses at- prokurors. Aizstāvis jautā: ,,Ku- .lltislva rakstura. Kā; latviete 'un mam. Vijai, vairāki, kungi tūdaļ . ■ ' SBXiķcm.,y:'''^^ ■ ŗa policista., seja šajos; uzņēmu- kā' šīs valsts, pilsone 5'aruizvs-: pieteicās samaksāt ; piespriestās \-
4^ decembrī tiesas zālē sēdvie- moš' izrada sašutumu? Tāpat, Ieties protestēšaņas veidu, ko ie- 50 kroņas; Pirmais to izdarīja -; tās. tika labi, -ja puse: V'isiem. tas ir: attieksmē pret zviedru sa-' skatu par ļabā-ku un manam no- igauņu pārstā^'niēcīb.aš .Zviedri-čitie^ii'^ bija : jāstāv - kājas," biedrību/' Prokurors .; noskatās^ dcmiam piemērotāku. ^Lūdzuma- jā ■ ģenerālsekretārs ^ Ahti Pāe . starp •:tiēm . ari baltiešu.. drau- foto ■ uzņēmumos ' -un -nekā ne- ni attaisnot.". - Tāpat - pieteica.; līdzekļus aiz-
gani, profesoram Birgeram'Mēr- saka. - i o — - ' :5^^'^>'^ honorāram. Jau ■ ti©- -
^manim. Viņš atzinās, :kāpimo;^^ Tad tiešnesisi,,apsūdzēs pēdē- ,f SSrirJ^^ sas dienas rītā Vijai zvanījuši
reiz| sava mūm; redzot, tiesas jā vārdā" ļauj . izteikties Vijai, l-.-^^*;^^.^^ ^ snrieduma ^^i*-sviedru kungi ar tādierr, ^ zāli 'im prāvas iztiesāšanu: -,;Bet viņa v saka::. ,;Nebiju - domājusi S^nmlēSaī ^^^^^^ pašiem piedāvājumiem: lai kādi :
kadīViju tiesā, gribēju, katrā z^ traucēs mieru; un;. ■ ; ' ^ ■ būtu spriedums,: atļaujiet mums"
ņā. nāiktS'v Publikā; lielākā: daļa kārtību,— mānu; rīcību/-Pārtraukuma laikā - Viju foto- to - samaksāt. Tā ir-; teicama ' aV. latviešu, tad igauņi, ungāri lie- j^vi cil^i svarīgi.- motīvi:.. Pirm- grafēja ..ui}. intervēja viens žurr.bilde,.prokurora argumentam, ks . .tuvieši u.;c. ■ .; ^^^^^ ■. k^^^^ esmu. uzaugusi^ 1^ nālist-s pēc otra. Profesors'.Ņēr- zviedm tauta sajutusi sašutumi,
Prokurora palīgs, apsūdži^bas ie^viisi šajā zemē m\ vairā- mans Viju gratulēja nn' cildināja , un' niknumu par Vijas. protestj uzrfiilrētājs,: jautā Vijai:j;,Sivens-k^^ uzstāšanos tie- akcijas ļveidu. Raksturigi, ka glu- ;
,nav.sevišķi dresēts radījums, un.pļisone. Jau: kopš b^^ es- sas priekšā.'. Vēl...drpšmīgā-k un ži to pašu pieredzēja neliela, ša-. ■
vai:|ūs padomājat par to, ka^te^ 'audzināta'.ar nicināšanu vēr- dramatiskāk viņa atbildēja kā' biedrība, kas pēc sprieduma kc-var^tu^ sagādāt. dažādas: neērtī- gties pret jebkādu.'diktātiiras re- daņi zviedru redaktoram, kad tas pā .ar Viju iegāja restorānā je--ĪDas^'* Vija atbild, ka par 'to viņa' žimu, un tādēļ arī, šajā : ģadīju- 'jautāja.; kā viņa ': jūtas: „Mūsu, pretī- tiesas namam: tikko apŠ€-. /gani nav domājusi, v^vai jūs, pā- niā gribēju- apliecihāt: savu ni- Zviedrijā .uzaugušās lat\iešu jau- dāmies pie "galda, tā viens no ; laižpt sivēnu no: siito,' redzējāt cināšānu pret tās diktatūras un natnes, vecāki 22 neatkarības: ga- restorāna ļaudīm pienāca un jau ■ :vairākus policistus, ķas .bija ņo- kolomālisma valsts.pārstāvi, ķas^os, uzbūvēja, skaistu un ziedo- tāja, vai.viņa nav. tā jaunkundze, rīķC'ti,Chruščeva apsardzībai .un manu dzimteni tur verdzībā. īe- su.Latviju,,par ko no bērnu die- ko šodien tiesāja par sivēna pj.--kas ļvaŗēja- kuru katru brīdi', būt - skatīju, .ka kpŗrektš protests šīs nā-.m; glabājuvisdārgākās ātmi- laišanu. Tad ap viņu' sanāca: reii-taj^ vietā,/kur., jūs apturējāt j^anaš' jūtas nebūtu varējis tik ņas/Unua pēdējie 24 gadi kopš- torāna pārvaidnieks ūņ perso-; .auto?"; Vija: «Protams, esvcerē-jjoteikti -izteikt, ^^ kādēļ izvēlējos krievu iebrukuma: LatAri jā gratulēja.-Viņa
jUi ķa tā tiešām notiks, bet gri- izsmiešanas veidu, -otrkārt, es- mušu brīvības gadu turpinājums^ 'bij panākusi tādu popularitāti, bējū, lai:.krievu-varas -i^ārštāvis^jji^ latviete un ar daudzu cik. bagāta nn ziedoša šodien kādu .vēl nebija^piedzīvojis nJr:
Iznākusi O. KROLLA
DAUĢAVA-LATVJT^
; .Maksā .
Pasūtinot izdevniecībā: 75 0. Rakstīt: O. KroUs, 12 HarrJ. son St., Oak Park, lUihois 60304, USA. '
sivēnu' -redz ar karikatūru citu-apspiesto tautu piederīgiem' būtu māna' dzimtene!. Ko būtu viens cits no Zviedrijā ^ivpj6-uz sivēna vēderiņa':;' : :;:' gribēju protestēt, pret tā režīma.darijiskātrs. godīgs ž Zviedrijas šiem :^^^.a^^^^ ļaumm. : -Sākās partu .disputs. /Pirmais, vadītāju,--ķas;okupējis brivo:U^^ citas:-šodien brīvas, zemes Bez glaimiem.im ķomphment^ kā parasts, runā prokuros:-Viņš viju tui tur manu .tautu fiziskā pilsonis,:, ja- viņu zemi būtu pie- v^^^^^^.^i^^v^.^^^ diezgan garā: runā izsakās, ka un garīgā 'verdzībā. Be2~tam šo meklējis tas posts, iznīcība un vieha^ņō .mūsu ptras^jieet-nāv:j jācieš tāda veida.; joki,, kas drastisko demonstrēšanas: veidu nelaime, kas piemeklēja - mūsu.-^^^^^^f': ^9^^ /laika spoz^n aizkāruši daudzu: pilsoņu .jūt izvēlējos .;tādēļ,^ ka, diemžēl, ša- zemi, kad no ziedošas un laimī- ^appusēm. A. Ķr....
un izraisījuši attiecīgu sašutu- jā zemē baltiešu tautu pārstāv- gas zemes ir redzama tikai, poš- ^ muļuri; nikņurau,. lai gan viņš jiem, un tiesību cīnītājiem ir taža, kur cilvēkiem jādzīvo. na-tālāk saka,/ka arī '^iņš. varot daudz "mazāk iespēju gūt zvied-: baazībā, bez . tiesībām un brīvīn/ -'saprast"Vijas 'jūtas pret- viņas ru/sabiedrības atbalstu:mūsu.cī- bas, mūžīgās bailēs par savu un dzirņto zemi un varot šīs jūWsņai.nekā,/piemēram, daudzu ci- savu tuvinieku dzīvībām?! ^Es cieņļt, .bet kā varot- iedomāties,;tu kontinentu tautās k^, jūs visi - sapratīsit,' ka
ka sivēna palaišana.pievērsīs uz- arī- nekādas' iespējas likt par to nevar un nedrīkst ne aizmirst, mārļībii baltiešu brīvības ■ prasī-... mūsu brīvības laupīšanu runāt ne piedot.šos .Vijas vārdus bām!" (Uņ kā vēl pievērsa,!). - Apvienotās Nācijās un tur .pŗa- apkārtstāvošie'. klausījās, kā /sa-. ' :Aļzstāvis-bija savu - ^runu juri- sīt brīvību mūsu.tautai, kā to stinguši un dziļā nopietnība.- Ti^' diski uzbūvējis. teicami, citēdams sekmēm var darīt, ; piemē- kai. žēl, ka .'tie atskanēja pēc-tie-;kādV likumdošanas komentāru Āfrikas tautas. Ir sas procesa, starplaikā spriedu-
par'l polītisko. ■ manifestāciju un redzama tendence Baltijas tau- mu gaidot,, ■denļonsfcrāciju.; rīkošanu. Viņš neatkarības ilgas nedzirdēt Npto^^^drīz vai derības, apstrīd., prokurora' apgalvojumu,. «-^-Jvi-? ka |ivēna palai^Aa būtu rad^^^^ si. -sašutumu . z\^^^ tautā," pa- . - ^
. vis^. otrādi — tas izraisīja vis-
pār|ju jautrību. Gilvēķam; brīvā zenļē: ir-tiesības .savus ieskatus • demonstrēt. gandrīz, jebkādā veidā.' jļ,Mana ' kliente,'- - viņš. saķa,~ „grlbēja protestēt pret krievu režīrnu un pret zviedru .valdības rīcību, aicinot Chriiščevu / par .vie|i. Sivēna palaišana- bija -domāta kā nopietna, protesta:, ak-cijaJ un> '■ spriežot-pēc / preses, at-
i^MlIiiiiV.
Vi."
Zviedru sabiedrībā: bija sakulta interese par prāvu līdz- augstākai iespējai. Vijas atbildes
=__i=: 'saujcsmēm,/ tā mērķi sasniegusi, sabļiedŗības interese, pievērsta vi-ņas/ dzimtenei, / kas ..atroclas ."pa-" doiļiju/varā." ■ r rv - Kad prokurors 'pastāv, ka -si^' vēna palaišana toinēŗ ir radiju:
iļi|ii|i||ļ||||ii|g ,-, ||||i||i|||llllli|||ipp
ii|ili|iil;iļ|llllplliliiPfe
iSiiļiiiiiii!iilliii||lļP^ llliyl||||S||iii|i|i|i||i
i||i||ii|i|plii;|li||l^ ,"
liillli|illiiliiii;:;ni;iiiH
sešdesmitpiekto dzīvības gadu, dažreiz arī agrāk vaivēlāk^ : sāpes, stīvums locekļos, nogurums vai cits kas atgādina — vecums ir klāt. Tautas dziesma saka: .
Aiziet manis jaunumiņis . . Pār kalniņu dziedādams; Atnāk manis vecumlņls Pār lejiņu vaidēdams. Tikai ļoti retos gadījumos cilvēks šo nelūgi© (Viesi uzņem bez sarūgtinājuma. Viņš sāk ciņu ar to.^ ^ ,
Viens no vissenSkiem cīņas paņēmieniem ar vecumu ir tā noslēpšana, īpaša rūpniecības nozare tagad gādā par vajadzīgiem lefročiem. Ar tiem, ir iespējams sirmus mattis nokrāsot, -sejai piešķirt ,3valgāku" nofergsu utt. šādu rīcību sabiedrība ilgu laiku kritizēja. Domāju, ka nevarētu būt iebildumu, ja gadus līdzekļus lieto ar mēru. Dažreiz tas pat var būt nepieciešami. Ieradies Say. Valstīs, biju pār-steigtSj satikdams kādu draugu, r' kura sirmie mati bija kļuvuši *';fcši. „Citādi nevaru atrast dar-fmi„" draugs paskaidroja.
Bet. — viens solis: tālāk, un vecāks cilvēks var kļūt smlelUīgs. Cik daudz Sav. Valstīs ir redzamas vecāka^ dāmas ar nedabiski, zili sudrabainiem matiem un pārāk izsārtinātiem, vaigiem. Tādā ceļā vecuma pēdas nevis Jio-slēpj, bet tām taisni pievērp ci-;\to.,<jilvēku uzmanību. "J'^>i^bu vecuma atvairītĀju ie-''iišcļļ-,^sties jauniem," tomēr 'ikrii vecumam ir
apģērbs, matu sakārtojums, izturēšanās. Tādēļ arī vecāks cilvēks var kļūt smieklīgs, ja kopēs jau-nekli vai jaunavu.
Noderīgas vecuma seku apslēpšanai būs dažādas protēzes un ierīces, kas aizstāj radušos dabiskos trūkumus, piem., zobu protēzes, brilles, dzirdes aparāti.
Cits cīņas veids ar vecumu ir mēģinājums to aizkavēt;
Pārbaudot tagad alķīmiķu receptes redzams, ka viņu eliksīru sastāvam nav ne kādu iedir-bju spēju. Tad jau dai īdz vērtīgākas ir tautas medicīnā pazīstamās „zālītes".
Sagaidāms, ka veciama pētīšana dos jaunas atziņas. Jau tagad veciem cilvēkiem ir daudz palīdzēts ar ārstniecībai līdzekļiem slimībās, kas stāv sakarā ar ķermeņa nolietošanos, piem., asinscirkulācijā.
Droši, var teikt, ka labākais dabiskais līdzeklis vjcuma atvairīšanai ir: kustības Pensibnāriera bieži\
bridis, kad pēkšņi
un priekš, liktenīgs •;ir lārtrūkst parastais darba ritmis. . Cilvēkam, kas bijis darbīgs, iJ bīstami palikt dīkā. Tiem ir jāatrod kāda lietde'riga nodarbošanās; Mājās būs feis tas pielabojams. Dau-,dzas-i iespējas puķu, sakņu un- augļu dārzs, jļ nav iespēju savās mājās, -varbūt tādas var atrast,: palīdzot kaimiņiem. Mūsu draudzēs un sabiedriskajās organizācijās ir daudz darba un pienākumu, kur pensionāri var palīdzēt. Katrā lie iākā pilsētā ir kurai, Imr var lenācities kā^iu
jaunu rokdarbu amatu. Esmu ievērojis pilsētas bibliotēkās,. īpaši rīta stundās, daudz gados vecāku lasītāju. / 'Interesējieties, ve^ cie tēvi un mātes, par visu! Apmeklējiet priekšlasījumus, briv-koncertus, izstādes muzejus! Ja līdzekļi atļauj, izbrauciet. Nesakiet. — mēs esam - par veciem, mums jāpaliek mājās. Uzturieties svaigā gaisā, pastaigājaties! Pārtrauciet, smēķēšanu, kas ir lielākais veselības/ postītājs.
Prieks un dzīvība ir bērnu uņ jauniešu vidū. Cik bieži vecāki cilvēki sūdzas, ka ; ;bērm viņus traucē. Rotājiet ar viņiem, tie kļūs jūsu draugi! Nežēlojieties, ka jūs nevarat saprast, šī laika jauniešus. Vai neesat to pašu dzirdējuši savā jaunībā? Ievērojiet, kādas milzīgas pārmaiņa;s. ir notikušas pasaulē jūsu dzīves laikā. Vai tādēļ būtu pārsteigums, ka ari jaunatnes dzīves veids un ideāli ir kļuvuši citādi: nekā , jūsu jaunībā. Uri ja jūs tos .gribat ietekmēti tad vis-, mazāk tas panākam!»-ar īgnu prātu un nepārtrauktu kritiku..
Ir vēl viens cīņas veids ar ve-' cuma parādībām un . tas, man, šķiet, .. ir vissekmīgākais — saprātīga vecuma apzināšanās. Vecums nav nekāda. neparasta, slimīga parācKDa, bet! tas ir da-/ bisks dzīves posms.^ Nevar teikt, j ka viens gada posms būtu' ņo-l zīmīgāks par otru. Pavasaris ar' ziediem ir jauks gadavlaiks,bet; tas ir tikai sākums ■ dabas mistē-i' rijā: vasara briedina augļus, ruŗļ denī tos nokopj un ziemā zeme dus, lai mistērija: varētu sāktiesj atkal no gala. Tāpat katram dzl| ves posmam ir savs. uzdevums . un vieta. Vispirms klausīties uņ
.malties, tad lemt un/ darīt,, bei--dzot. vērtēt.' un ta^nāk, dusēša. riāi laiks.' Tie 'gadi, ko; Dievs mums/ pieliek pēc darba dienām, ipiijlņs Viņš. ihūs. sauc dusēt,: ir •doti ;atska.ta'm ■ ūn vērtēšanai. Psplmā teikts :„Māči mums mū-suļ dienas tā skaitīt, -ka mēs gud-ruļ sirdi' dabūjami' !" (92>;^12) pā.)-. Dzīves straujā gaitā mēs cepšamies pēc daudz "ka .un: .vismazāk Idomājam. par sirds. gudrību,,.par Dieva ■atzīšanu.., • Cik pašapzinīgas ;ir. mūsu gaitas ;dzī-VĢs rītā. un darba dienā! Tādēļ ir* -jāatzīst; kā tāds dzīves posms iri. pat nepieciešams, kur sāpes, nespēks un, vientulība mums- atgādina.'— tu.neesi dzīves centrā un šeit tev nav mūžīgas' mājas. Domā/par tāhi, kas-tev vēl priekšā! .„Es esmu.ceļš, patiesība, un dzīvība; neviens:netiek pie Tēva, kā: vien caur mani," saka Jēzus fJāņa ev.-14, 6.). Vai, esi šo'vie-.nīgo ceļu:atradis? .' . ■ / '. ;)/Vecums mūs skubina tuvoties Dievam..; Tas būtu jādara visos .dzīves posmos, bet kas nokavēts, tas :ir^ verpanakāms,.pirms paV;par veļu. Tadēl .lai / svētīts jir :šīš. vērtēšanas^iin - atzīšanas posms, dzīves,, gaitā. if. skumji, pa jauns cilvēks vīpsnā pār ::reli-ŗģiju, visnoželojamāk, ja to -dara 'vecs cilvēks. Viņš nav vadījis savas dienas tā, ka dabūjis gudru sirdi:: Ķas saprātīgi, izlietos šos Dieva, žēlastībašgadus; "ko sauc . 'tep par . Vecuinu, tam :tie nepaies, sa- "''^ rūgt-inājumā,: bet tīe būs :apskai-drlbas pilni. Mērķis nav dzīvi pa-ildzmāt. par dažiem ga^em .— tas; būtu -tikai nožēlojami,—^ bet gan mūža gadu galā dabūt, ma--zu,. bet apskaidrības pilnu - dzīves posmu. . / .
liiiiiliiiiiiliiiiiiiiii
BiiMiliiiii^^
pllHlllIillIllfc
,gisyagesg^ ...............
ļi||ili||||||l|i|||iiii^ HiliilHilliiiiliillļ^ :i;i||||i|i|ill||i|i|lip^^^
^iiiiiiiiiiiiiiiliiiB
ll^llllllllllllljllllll^
||gl|||i||p||;|
::liiiiif5H;F/il
ļļillllllļlļllli^
|||||||piiii|||ļi^
■ .1...
i-
I -
-Pa
Lindas l>i uvaš, atniiņu s
Ziemsvētkiem tuvojoties, vecāki domās, par dāvanām. Rūpēsimies, lai to vidū mūsu.. bēiTiiem. netrūktu arī latviešu ; grāmatu, j^ešaubos,, ka par: jaunākienr izdevumiem bū*? /jau domāts. Dā-; vināšaiiai dorēš. arī grāmatas/ ko / bērni: v^i: nav lasījusi no agrākiem. Izdevumiom. ,;'
..Tāda vēl inaz': pamanit'a grama-, ta ir., Lindas ■ Druvas stāstu krā-: . Jumiņs ■ Pa saulainānv tekam:-; ■Aut.priļ-slēpušies aiz pseudonima. •ir vēstuniiece, \m midzinātajā,' . ķanr arī svošumārūŗ»/ lai mūsu bērni pazītu- d^ivi biTvājā Latvijā, rodzōti) tās sknistumu, ie-mīlļētu gada laiku: krāšņiiuui da-: . bā unapsķatītirarī pagātnes lieciniekus. .- pilskaļmi.s.. Protams.-. ; pašreiz viēnīiiais vejds. kā .tas iespējams,: ir tēlojums mViUus-t.rāčijas/ Pēdējo tad ari u$ lap-• /pu.^u biezajā grāmala ļoti bagātī-sij / is !^ Tās šoreiz nav mākšli-, nieka' darināta.s, bet foto uzņēmumi, kas labi papildina ,attie-•cigos tēiojumut-./ Stāstiņos lievīts kāds riotikun\s, kas jatīno- hisī-. tāju tieintorcsē doties' „pa sau-■-Iļiinajām tekam" Xiz priekšu. Tā, pjr-mērnni, pašā: ])irhiajā autore' mūs ieved lauku sētā,, īsi patē-
Praf. h. Shautitāja ļ;<'<i«»«*i!m««
./Šuņ. Paulo latvieši ,-godināja -prof. Dr. .mat-h. Ļeonidu Slauei--
. tāju, kam šoigad piepildījās G5 ga cii un ļkaj:^ ieguvis trešo zinātnisko/ grādu. Pasniiegto adresi bija pa-
. rakstījuši vairāk, nekā divi ,-sim-,'' ti San Paulō latviešu. Adreses, tekstā,, raiķstīts:., „Jūsu taiutieši Latīņu AmerikiS,, sevišķi : Brazīlijā, atceroties , Jūsu viesošanos mūsu vidū, ar atzinibu vienmēr ir sekojuši Jūsu lielajiem sasnlegiu-miein zinātnes; immāk.slaš laukā un ievērojamai atzinībai, kādu Jūs 'esat guvuši starptautisko
■ zinātniekn vidū gan ar saviem .pētījumiem, priekšliršīļt.imdem koņ-.gresoK un.univorsitātēs, Mēs esam lepni, ka mūsu ..kaimiņus vienmēr va rējām dzirdēt im vērot: Jūsu vārda «lavu. .šodiien Jūsu., darbu , koncertā Saai Paulo latviešu koloniju iepriecināja Jūsu bJliiiš-ķīgās .dziesmas./ Mēs esam Dievam pateicīgi, ' ka - Viņš ' Jūs. tik bagātīgi .svētījis līdzšinējos 65 dzīves un darba gados im novē-/ lam ,Visvarenā svētību arī-JūsU tirpmākajā darbā zinātnei .'\m -mākslai/', / ■'■:','.'^ ■-''■'■'■'■ /r Ķīvītis-^'
lo apkļlļ i-as vai trā^ izvi no debļ lāk Daļ brīnumļ viņa rd maš'mul ŽēltiKļ jas tie] lasītājsļ sinājaiļ darbojļ sētas l)| kioni/ I kōs : zemi, salmu pavisa. kad/ vļ \irkšķō| cēli.s. tie paļ ties. 1 šana; koncei tiķumļ jumi. Rūtiņij
/Kad ka. at parādļ Visk,r!l kad \i ķetes krilo.šļ .kietņ I „ķaš ķicm'ļ tmliui
iniirm
15. turpinājum.:.
\'i)).š: iicai'/.i.nīt'i: 1"'!"' i.lk'a ■ .ļ).lauk.st'iļ j)iirlir('iiiči();j)i]it's. vai n'ias, ;kas bijuļ iiīaj'ā.s .i\Hiij;i>.-: nii'. iv ,^aiaustāii.ļ ka 1a^ .ijV'bija izznduhas. viņš taš sj sti''ii^; k;") / <M''tii.s./ jz.(.'ilj;ii.^. uj.i n^iirdļ kas' vaij'/.ia 'vimj ' v.ijja.; (/«'jn. Jā. viļ kadii. k?i;i,|A kfitni .,ti"i(] ic^/uvis. daļai IļarOas apklaJfi svītra zfiii ļ j'ad'īislt'S- jaii tad. kad alti i'u'/ķēniņļ i'iklīf^h. Dāvida nif - doaiia atbntiHļ bija piihiōiii izhiiipijtiši, ii,<id('dzijiā| sievas. iHi lioriņts' sc-v'- jīdz ... uustā.. vīrieii) tafl dzinās ainab-ljiešieni pakļ .sikāva.. v'-s<-;ii di'/un ^aļ.-ā 'f;iņā. atļ tās inantav nn ii'iist"lgiiiv.: Hv) :\im maksājis:ar sait dzi\il)ii/.- ,ja Jo.ubsļ 110'lā ;:;jjv;iv li/a.y/in;rH.a^n)ab"ķi('šu. Vifmn. -Par s'- !"ikhiiras icdzlv^iājiiļ ..vi'ls .i^^u'īļva.'i.ik -d/iļn- filistJcšu kaļ !<';i 'bOO.'vīri'i ņo' i.iem .piedāvāja'sevļ ra'nms b'ifMlrnsmi kalļin'-. lai kurp ;(]• ico (■īnitns. Tr. viņi, arī''darīja-.ļ