Sestaieisa^ 198S. gada 12. b^^
Nonācām līdz mana bfal^^^ lepnajām mājām. Man ti-ka pasniegta cepta ļifle ar smalkiem Šņabjiem glaunajā istabā ar zelta tapetēm up spožu parketUv bet maniem yī^ riem saimes istabā uz galda piles neredzēju. Pievienojos saviem vīriem pie biezputras ar speķi, kas manu brālēnu ļoti uztrg^uca.
Ai-I virtuve laistījās niķeļos un emaljās, ^ šā bija dārzs ar dzelzs sētu, strūklaku uri ģipša gulbjiem, kas man likās ļoti paa&tanii no Ķl^salas laiki ^  I^^ bez naida, bet brālēns
pīli man vairs necepa. Geļa kulē pat burkānu neielika, atstājot to pienākumu citiem saimniekieni.
Saliniekos strādājot, gribot negribot bija jāatceras bērnība; tēva rūgtums pret radieni uīi mūsu dzimtas paputē-Sana. tēva brālis palika zem sakņu vezuma, brālēns starp dampīti un kuļmašīnu. Aizgāja bojā ļoti necili, otro karu nesagaidījuši. Aizbraucu no Šaleniekiem pat nem^ājis noskaidrot^ kas man tur
^        ^ ^^^^^
Kad un kā Lietuvas preču tvaikonis Mariampde bija nogrimis, palika man nezināms, kā kara noslēpums. Kur, — to redzēju vēlāk, kad mani pie^^^^ bos ka vietējo apstākļu pārzināt^^^^^^^
Mariampole gulēja ārpus Daugavgrīvas moliem ar klāju zem ļidenSj gandrīz tāpat kā savā laikā Ernestīne, ko abi ar tēvu izcēlām.
Pie Mariampoles izcelšanas strādāja vācu flotes ūdenslīdēji nd lepna glābšanas kuģa, kas he par nogrimušo tvaikoni.
Pirms manas ierašanas kuģis ticis izsūknēts, pacēlies iļo dibena un atkal nogrimis. Ōtrreiz^^^^^^M nav cēlusies, bet lēnām grimusi dziļāk, jo vācieši bija mēģinājuši atsūkņēt smiltis ārpus kuģa, lai ūdenslīdēji tiktu klāt pie caurumiem kuģa dibenā no ārpuses. Izni^nāti ari pontoni, bet tie viļņos sada^ Glābšanas ku^ atgriezies Rīgāi pie pils, kiir to jau agrāk ļ)iju redž^is, kamēr jūra turpināji Mariampoles a^^ -
Marii sagaidīja ar godu nis mani iuzveda uz kapteiņa salouii un stādīja Mani tam priekšā pēc visiwniiķun^
Kapteinis piecēlāSj^^ļ^ i>Heil Hitler-' un iz-
sūtīja stūrtnani ārā.
Ar mani divatā palidSjkapte^ atslēdza sienā iebūvētu skapi, izņēma no tā pudeli konjaka un divi glā25tes, tās piepildīja un vienu iedeva man. Glāzftes saskandinājām uri izdzērāni.'PUļdeli kapteim atpakaj skapī.;; '■'^■yyl^';^
Mani un sevi apsēdina      aizkūpināja p^tlm dāvāja man cigāru, no kura gan ž^^^        biju vā iesācējs tādās lietās. '
Sarunās noskaidrojām, ka man būtu nogrimušais kuģis jāredz, lai zinātu, kādus padomus dot.
Kapteinis atkal pasauca stūrmani, kas laikam bija stāvējis durvju tuvumā, jo izteica nožēlu, ka neesmu paņē-, mis cigāru. Vatējis iebāzt kabatā!
Mani iesēdināja ūdenslīdēja motorlaivā un aizveda pie Mariampoles, ko varēju apskatīt no augšas un sāniem. /Ķivere saulē laistījās, tērps jauns, apkalpe labi trenēta, jūra mierlp uņ es priecīgs, ka varēju drusku paplunčā-ties, neko sevišķu nedarot. Apgāju kuģim apkārt, lai varētu pateikt, ka esmu tur bijis. Dažas plates iekicītas un I kniedes atsistas, ko varētu viegli salabot. Kuģa abos galos un vieno;; sānos viļņi (vai vācieši) bija izrakuši dzijas bedres. Pirms kuģis nosēžas dziļāk, tUr varētu ,«pazā-ģ€t•^ zem kuģa galiem troses.
Ielīdu arī, tvaikoņa kravas telpās un, tumsā stāvot, redzēju daudzās vietās klājam cauri spīdam gaismu. Klājs
bija izdrebinlts un turējās tikai „uz goda vārda" — kā tēvs būtu teicis.
Atcerējos Ingeborgu • kur tiku izsaukts kā pēdgā cerība, kas esot valgs, kurā pakārties. Pie inģeborgas gandrīz vai pakāros arī. Pie Mariampoles to vairs negribēju
atkārtot. Ja kuģi varētu izcelt apmēram tāpat akmeni no Ķeguma ezera, tad cita lieta.
Kapteinim pastāstīju, ka vajadzīgi divi kuģi: katrā pusē pa vienam. Uzrakstīju ziņojumu, atstāju to kapteinim un aizbraucu savās darīšanās. Lai vācieši darās kā grib un protv:':.\ ^ ■
Lielais glābšanas kuģis Ŗigua^^^
divi mazāki: Ebbe un Flut.
Šoreiz mani sagaidīja bez militārām ceremonijām un „Heil Hitleriem".Flutes kapteinis paspieaa man roku un pateica savu vārdu: Siegfried Ottjes. Ieveda mani salonā, kur atradās jau Ebbes kapteinis un abu kuģu virskoman-dieņs, kurš pacēla savu glāzi uz Maiampoles izcdšanu. Kad ipēc īsas sarunas atstāju salonu, lai abu kapteiņu vadībā apskatītu ķuģlis, konjaka pudele palika uz galda neaizkorķēta. * .
Ēbbe un f lut bija holandiešu glābšanas kuģi, iekārtoti tieši tā, lai izceltu arī tādus tvaikoņus kā Mariampde. No klāja, slīpi uz leju, gāja divi tuneļi, lai izbeigtos kuģa otrā pusē dziļi zem ūdens. Mašimi telpas pilnas ar lieliem un maziem elektriskiem motoriem, jo viss, pat ūdais-Mēja sūknis, tika darbināts ar elektrību. Man vS ierādīja kabīni, kur pārgulēt, un bez kavēšanāiS braucžUn jūrā.
Pie Mariampoles man gandrīz nekas nebija jādara, jo uz kuģiem viss norika it kā pats no sevis. Zem Mariampoles abiem galiem vispirms „pazāģēja" tievas tērauda troses, aiz kurām izvilka smagās štropes, kas, izejot glāb-šanas kuģu tuneļiem, vai tieši pāri bortam j nobeidzās uz elektriskām vinčām.
Kuģu tankus piepildīja ar ūdenim tos iegremdējot ūdeni
Tika iedarbinātas vinčas, troses nostiepās un glābšanas kuģi tika pievilkti blakus Mariampolei katrs savā pusē. i no kuģu tankiem izsūknējot, Ebbe up Flut cēlās un cēla Mariampoli sev līdz. Tad iedarbināja dzi-nējdīzeļuš^ un visi tiTs kuģi slīdēja uz priekšu^ kam& Ma^ riampole atkal atdūrās pret seklumuV To pašu atkārtoja vairākas reizes.
Mariampoli ievilka Daugavā pie Māngiiļiem tik tālu, cik atļāva glābšanas kuģu iegrime. Mariampoles klājs bija atk^ virs ūdenk un Ebbe ar Flut savu darbu padafī-
caurumus aiztmsīt, lai Mariampoli varētu izpumpēt, atstāja manā ziņā, jo Ebbe un Flut steidzās citos darbos. Darbu pabeidza oktobrī un Mariampole atkal peldēja pirms sākās rudens vētras.
Mariampoles izcelšanu atzīmēja ar vakariņām Romas pagrabā, piedaloties kuģu virsniekiem, Izejvielas vadītājam Hinricham ar kundzi un citiem īstiem vai Baltijas vā-ciešiemc Mēs ar sievu bijām vienīgie latvieši,
(Turpnajums sekols)
DV KLUBS
mekld darbinieku-ci kluba bfirain
piinaiti vai daļējam darba laikam.
Pieredze vēlama, bet nav nepkcieSama. Lodz sazimStJes ar A. Šterau, tei. 787*626S
iņa Barona atceres gada zi^ dzēsimies mūsu tautas garantantas.
NO DAINU PŪRA
31. dmm virkne
Kam ticēta uttOkalna^ Astriem jumta istabiņa? Tursauhte mirgu meta MiŖlainū rītiņō. -
S688 Bir:^aleš Rg,
Astriem jumta istabiņa Augsta katria galiņu; Svētu rītu saule lēca, Ik svētdienu mirdzinūja.
3681 Vecpiebalgas C.
Kam tā sēta pret kalniņu. Ko austriņa viziniļia? Dzelžu stabi, vara vārti, PāSi iekiriev^
3713^ Tirzas Md:
Kam tā Sēta pretī kalna, Astra jumtu istabiņa? , Tā balina sēta bija ParLaimiņas likurhiņu,
3687 Lielvārdes Rg.
Nevienam tā nebija^ Kā manam bāliņam: Stikla durvis, vara vārti, Veras paši neverdnu.
3713 Lielvārdes Rg>
neietu no Ar valdziņu novedama; Egles durvis, glāiulōgi. Tie bij viegli virināt.
3487RHiienas K*w.
ījkurēta, nekurēta: Jauka mātes valodiņa, Ij runāta, nerunāta.
3242 Cesvaines Md,
Izza --^^^ti^^ Izza —prāva --^prās^ĢS Sava brāļa istabā, Kā lielā ērbēģi.
3496 VM.Z.
Neviena^^^^ Kamanām bāliņam: Dzelža sēta, vara vārti, Sidrabiņa atslēdziņa,
3714 Nītaures Rg,
Nevienam tāda dzīve, Kā manam brālīSam: Visapkārt bērzu birze, Vida saule rotājās.
37998 Kosas a
Kam tie tādi klaji lauki, Kam kuplaji ozoliņi? Tautām bija klaji lauki, Man bāliņam ^pzoliņi.
37996LmsVlK.
SimtiņŠ auga ozoliņu' Priekš If aliņa narHa duru;^ Ja vēl botu otrs šimts^ Ne sētiņas neredzētu.
' 3719 Jmnaum Jg.