SESTDIEN, 9. JANVĀRI, lElS DV NODAĻAS NAMĀ, 1^
b33
PLKST. 7; VAKAIU TORONTO HUROl^ SP, rORONTO,
fmiM^i^ūi^ovsD^pertof Oaiiacia and
' Sp(3iety |>f Csmada ļp^
Ednoriar a|d Business-Office; 491 Collfee St., : Toronto 4, Ont|rio, Ganada; I Teleptiories :;921^Iļ -]BM «4239:^^^ ■ ;;:lTnifed'^Sta^es ;e|^ -Offices::.
tvEDAKTOR^r Hiedakcija uij.
M5 RoM)dut8 Ave.,; ]Ķr#i2vN. 10466, :U;S.Ao ., vl- Vļ:-^Telep|ioii|3|M4-^917 •; ■■^•v^\/^--. V/v ■:.:-'Chi|aga:. Editor|—.K:: -Ķezberš,'- r '■ ■
rmiwiim
3. N-RS.
2727 Maw4Tikee Ave.j V
^UTHGSIZFD A$
SJĒSTDlBNi 1^65, BADA 9. JANVĀRĪ
32S
15. GAD^
SECONB CIJ!ls§: MAIt. S^HIE OFFIGE DEPARTMENT. OiĒTAV^a
;aND. FOR TAtMENT .(^
y.m k d iva s reizes nedēļ i j- ^ v,»va*v««o lēštdienās. Izdevējs -^La;vi€Šu aprūpes bied-■ riba Kanādā ,,Daugavas Vanagi"
ALEKsiNl).RI5^ ĶUNBRAI^/ . • ķanto-ris: ^91 College St., Torōnto 4, Ontario, Canada; EM 8-3239; kaņtoriin - 9214121 Redaktora |tālrunis>aljar(>s — 766*2001 . Ņniorkās redakcijas vadītājs red. V. Irbe, 4035 Rpmbouts Ave., Brona >■ Y. 10466, U.S^A.
ļTālrunis 99^t-7ni7 Cikājras redakcijas vadītājs red. K. piZBERS, 2727 X. Mihva^tkee Ave.ļ Gldcigo 47, 111., U.S.A. Tālruņi: DI S-ŽSŽiļ ŖŖ 8^81.
Indonēzijas agresijas gadījumā
chaoss konģo
L,[nemīernieku armija
ļZiemeļatlimtijas organizācijā
pāiļrunā p^Kdaābss iespējas mi- jpiaisas, kas rjdtišās Krievijas čības sistēma nederigurau, norā-
nicini prezidenta! a^ombem. tās sal^litvalstii starpā, Krem- daK^mmunist, atzīstot, ka Rie.
Sinistnipr^deitaČomtoeBpa^ .i^^^:^^^^ mērķi :u2§kata :
-rādīšanās Kongo nemierniekiem .^^^^^^'^3 ^^^^ im ..pretišķību izraisīšanu-atkarotā Stanlejvillē izn^ēitās ne- ^^^^^ ^^^^^^
c^iētā uwaras giljienā TOksto- pasaulē palaista-teze/
šiem agrāko nemenii^kupiekri:^^»»"."»?!'^ krievu KF par plaisām sociālistiskajā no-
t^ju uzgafl;ilēja mi^nštru preziden- Pusmēnesa, ofite. -r^ Eiekmos' atskanot sau-
t^i^ Labi pārbaudītas ™ no d^^^"'^^^^^^^^^ par ideoloģiskā spiediena
vēl nemiei^etou ro3^ esoM^m ^^^^^^^^^^ šādas plai. palielināšanas vajadābu. ASV apgabaUem liecina, ka pēdējo ar-^^^^^^^^
dijā sācies cteoss, radušies dW P^«t«!«^'^^!^ celšanu pāri bezdibejiim,
žādi viens otram naidīgi nogru- ^"«"^^ ^^^"^^^ kas Austrumeiropu šķir no ASV
pajumi un šķelšanās nemiemiieku šīs vaJste ir ņenusigi izsūkuši, pēc Kommunist vērtējuma esot
vaibā. Sagaida/kaMokaraal- ^a^o razojumāĢemti par pus- manevrs, lai atsevišķas ke^ūnis.
gādžu va<m)ai KoiLgo ar^mijiai jau v« bstknevu piegādātās lēl- ti^^^ zemes pārvilktu kapitāSs-tAvākā laikā .izdosies sakaiit P.^
Maskavasi. om Kairo at- tirgojoties r brīvās, pasau-
Ies valstīm, ka. kiievu: piegādātās
'lqmķas,
.ibajkītās paliekas; .. * .:i. ... . ■
F mašīnas satelitvastis bija spies-
Bēc StaailejviOjles Jalšahas Kon-, -atāt par visiārgāko brāķi gb ļivaldības karaspēka rokās ne- Tas ■ tikaSviens,no daMdzajiemie-.ņķī^rniefcu pfeaļdeiits Gibenje..aiz- niesliem, kādēļ S2telitvalstu bied» .'Iļbdp.uz Sudānu kur.;nodibim- • n; sāka atkrist; fet krievi domā, jļs ;eiksila vald^^ . bēgot par nederigās komunistiskās
Gb|injem līda paŗīēmīušdes arī vi- iekārtas • pieneniMu citām tau-i ienākumi par lielāku kvantu- ^^m tiem jāverg» mūžīgi.
riiu| pārdota zelta - ienākumi,. Krievu KP ofciozs plaisu ra- radījuši jaunu satraukumu Mālē-turpa putu bijis j&setiZTxeirjer- ganās- vainu uzeļ ideoloģiskajai zijā.M prezidents Tunfcu nieku aiimijaslizdovumi^^u^^ Ramans domā, .ka izstā-
Aļiim algas/Vairimisnemaer^^ kas joties no Apviendtām Nācijām
omī|āju nees# .sa^emoisi algas.: p.^^^^^^ arviaS asāku veidu, komunistu kūdStais Saikamo ^ jau; trīs mēnesi. Otru 'galveno, j^^^g^^^^^^^g^g^^^ vi"4rs neirēķiiņālsies ar stanptautis-
Gbeiijem naidīgo^emliermeku no, ^^^^ Erharda iziu, kur aicināts -kās orgaindzāoijas: lēmumiem un ^ru^jumu .vadot pēdējo vaļdil>as^.^^^ agresiju.. An to
ra.ktietir.?ļcc^^^^ķ^^^ rēķinoties Angilija uri Maļē^ijanb-:
\ fijaL Ņorādīļari^ ]ķ ASV un 013^ sūitijusi jaunus • palīgspēkus ■ un, tas: itietunui valstij ar savām saspīlējumam pieaugot, .to paš^i daudzajām teorijām'ivēlaskomū- sagaida arī- no Austrālijas un ■ .nistuš-samulsināt uš novirzīt -Jiaunzēlandes.-. ■ .P^c sava .op^irmā : un ivienīgā^nepareiza ceļa/Pēdējā laikāIndonMjas ■ stāvokMs Apvieno-atoi^zmēģinājuma komiiništu rāda Kpmmuiušt, lētumu ideo-.tās- Nācijās vēl; joprdjām ir ļoti .Ķīn^ nenoguirstoši cenšas;;ieķļūt; loģiskā diversija" pnīt krievii un mīkMnfe. No vienas puses, Indo-.pasaules uamanības c koniūnistiskb zemjur iekš-un nēzaja vēl nar/ izst^^^ Daudz
jauirļāikā- izdoma sasaukt visua^ pa^prinājusies. valstu tp skulbina palikt. Siii^
pasaules valstu M^^^^ galvu. Rietumi vēloties pierādīt, ka. gajicHtais atblsts no citām nāci-k<mferenci atomieroču aizMegša- niarksištiskamacība^i^^ jālm un Āfrikas valstīm šai jau-
nai un'iznīoinpainai — tā puMi- .sies im ka abas sistēmas riipnie- 'tājumā njav. īstenojies. Sukamo cēta* jau pagājušā gada 17. dkto^ - riskajās. str'uW^ plānoto soli atbalsta vienīgi Indo-
Ziemsļētku ķUulvaroOTs'Kanadā godinās 9. janvārī Toroisto bri, .dienu pēc; Vmifešū 'pi-rmā-šĶ^
' ' - - atonisprādzieina,RumMja piēi^t ikomunistiskas klļi!sē,.j^^
lija .reaģējia āitri un pozitī^^^ Koisi- plānsaimiue.cibas liin Ikuksaimnie' nāt n^^^^ ieteicams. Nō otras pu-
gins [saivu atbildi, dodot 'Padom^' <^^'^'^^-'rŗ^frr^^ ses, un tādu nostāju neoficiāli
ma pusē, resp. iās iekarotu bez asins izliešanas. Psīčholoģiska kļa-ŗa vadīšana, tagad ^ ir pacelta valsts polītiļkas līmeni, reagn^ti atzīst krievu komunistiskā imperiālisma ideologs savā rakstā, ļ
Šis krieviļi komunistu partij^ ideoloģiskais raksts sevišķu interesi izraisa ļ tādēļ, ka līd2 pēdļē-jam laikam Krievijā, tās kolonijās un okiii^tajās Baltijas vāj^ stīs, apgalvoja^ ķa Krievija un tas šatelitvalstu attieksmēs viss ir vislabākā kārtībā. Ar šo rakstu Pad. Savieiļļības tautām ir pļi-teikta patiesībai, kaut par plaisu
spridzinātāji m nosauktas Rietumu ^'alšthi. Tā tad pašreizējais saplaišajui» komunisma stāvoklis ir atz its oficiāli un par J»^ drīkst dis ml ēt.
Brīvajā pasaulē zināņis, ka krievu KP ideologi kādu neveiksmi atās^, šad patiesības slēpšana iekšj^olitiski sāk iedarboties graujoši. Tā tas bija ari krievu un ķīnieš 1 konflikta gadījumā, šis Konu imīist raksts patiesībā jau ir rejila fakta konstatējums. Ka tas ie eto nēsTizniantota' sate-lītvalstu Medhss, tas nav domā-
jams.
Prezideinta Sukasmo draudi iz stāMes no Apvienotām Nācijām
Malēzija prasīs
ārlietu niļindstrs 'ISJaam;
■PADOMJU savienība ■ ■ iTBALSTA'vispasaules: konferenci: .
no, tāļpait iestudējis ikoša lomu tikai - no
imi 16. janV; svētbrīdi Saulainē.
Poi-īri^/ao i^'m ' l^/alrmmfiG n(nilin<al|-lV ^m^rki J'^ S3.vieml>as-svētību komunistu MstaM sagaidījis';.stabiU^^^ Indonēzijas ārlietu miqis- ņi
jrdlM<co MII .Iļ^mīl]^© puiltlōm'C iii'ciirt.ii ^j^g priekšlitauniom^ to Pe- loniu. Nekas^^^^
^ ., .. -kinga nosūtīja-titei 28. .decem- notici^^^ Eietumvācijas , žurnālists v Se- Francijas uņ franču Āfrikas jau- ,izsakot. ■ Mdijas atbruņošanu Malēzija iekļuva ; drošības
Akceptējot komunistu Ķīnas Mazākā mērā tas saite aal par ■ padome. Tur- Maleziijas; federaoi-
•i^-jr,_, _ ----- saķa darboties Šī gada'l.jan-
bastiāns Hafners izteicis š|das no valstu atbalstu Ķīna var da-
īsavas agresīvās pbliitilsas pirmo '^"^©m Mialēzajai Indonēzija tur-mērķi. i , pinās saņeoit palīdsaJbu Īsā no viena nļ)
starptautiskās organizācijas, tā nevēlas 5jaudēt neatkarību, lai pa-
;elo" bl<ikianglosaRsu-krie- . .° ,\ . + 1 iā
, . , . . ... w J- i, ^,-vi'spirms sasaukt .....
stais karš st^rp Kŗietumiemj un vu un franču - ķmiesu bus ideolo- konferenci im vienoties par '^a?^
Austrumiem' 'samazinās un ;pār- ģiski „maisļjumi" un sakarā ar a^^nji^i^ ,ļļQļ;o^as .3^^^^^ .Kāins izteica l^'^'^Jī'^^ uzlabošanā var tikai
iramās. Kad apmlpirps pusgada šo apstākli i propaganda? indes VaMīs un MgUja Žda P^^^ Ķīna apbrīnot. Kāda preaidentam tuvu
Maskavā.vieni|»jās pai atomizmē- savstarpēji 'stipri zaudēs savu rļjnāšanu vieiikār^.ignorē Indijai neuzb^ iņdjja^stāAroša persona preses pārstāiv-
ģmājumu noliegumu,;' tad afkal iedarbību. _ —vispasaules valdību 'galvu kon- '^^-S visas savas prcjDfemaš prot Jiem šīs nedēļas sā'kumā pasl^-
pēkšņi uz politiskā'ekrāna p'arā- g^^. jdeoloMsko propagandu feren^es domai ;nepi0krīt,pasvlt>::a*ijism^^^^^^^^
dījās vecā Jaltas -*Potsdamas ^^^^ n^rnems ekonomiski - irojot.^uk» viemgā vieta, kur par .t^ivojas^^^.^^ ^ats, .ka_anpec izstāšanās^ no
trejsavienība, 1 kuras, ambīcijas politiskie konflikti Dienvidaus-to ^ar debatēt, ir atbruņoganāBJ^^^ Nacijam ;.un uzbru-
vērsās pret Fŗancijii'Un sarkano {.^j^^^ijā Alžirā Marokā u c konference Ženēvā. «crrp<.nr3. ......---;--.kūmiem M.l«;.-if^i Tndonpziifl t.u.r-
^^"'^^ ''''^ ^^^^^ ^--^^ p^^iE^ ^™
ja skaidrs, ka, ta^n-seKos logi^Ka ^^^^ ^^^^^^ koloniju ..mantoju-
pretdarbība, taču ne^ļens gan'ne- ^ Francija sadarbo- Karač^ demotnstrātori uzbriik vē-;
sagaidīja, ka, tā' izraisīsies Jtik ^.^^^ ^SV kapitāla ^ēlam^' zaudētajās Fatimas Bžii^
drīz. Atmetot^ sedzējas un rioti- .^^^ ^^j-^.^^^^ J ^^j^. ^-p^^ .^^^3. ' nas piekritējiem,
kurnu miglotāijaSļ frāzes, reafeja ■ ^- Francijas sadar- r^edēlRs sākumā PaMstanā'
T-^ č^mZ Z^TZ ^"^"^^^ Ajubam Kānam ar apmēram 2
Idejisko konfliktu, biet pai sa- ^^^^.^^ atbalstījuši atom p,et 1^ vadrābamu panāfeot uzv^
.dursmi starp Otra i^^sa_ules kara b^^og^nās centienos, bet gan ^ pret 71 gadu veco Fatimu
•varas sadales' izhal^umaapmien- ^^-^-j^ ^^^g.^.. ^^^^ _ ^^^^^^ ^ilMnātāju ģi-
«utāmun ne^pmīpmatam vai- ^.^.^^^ ^.^■^.^^^^ p,,,eija un menesļpiederīgo. Galvaspilsētā
, Ķīna vēl rīkpjas pēc konvenclo- Karači'Dlinna pat ieguva vairāk
Pavirši raugptifesj j^ar sacīt, ka ^^^-^ ^^^.^^^^ metodēm, kamēr ^^Isu nekā prezidents Kāns. Pēc
no Saiv. V ilstīm. Vārdā nemini ^ tais indonč ziešu. diplomāts atklāti paiteica, ka, ;lai cik bieži; arī Sukamq n ebūtū sūtījis Vašingtonu unj Aipivļenoffcās NādjaJs uz eilli, palīdfefbia tļuppina pienāM. Sukar-kā Nasers, ir. liēlisM np TUto iemācīto div-flcas ienes palidsālbiu ne '. ^etiHniem, ļbet airī no Auistiiimiiimi 'ī^šrieiz Apvienotās Nācijas p a-r palīdzības pārtraiik-sanu M( nē^jai nerunā. .Senatora Mitaita aprindis gan dair-dama ma la kurnēšana;, !bet dolāru plūdi jz JakaōTtu iturpdnas.
Tagad; 13ad;īndonēzĒyja no^ palsaules 'izmanībias centrā, laiks atceirēties ka SaiV; Valštuim Anglijas starpā nēikad nav valdījusi ivlienpr Ļt&)a, kā izturēties pret-prezidenti Sukamo bieži šaubīgiem politiskiem manevriem. Anglija, sta:p citu, jiau sen mudtinār jusi Sav. Valstis pārbraukt palīdzību Indonēzijai, bet Vašingtonas atbilde v enmēr ibijusd, kā ^tikmēr, kamēr S likaimo saņēmis amerikāņu dolairuB^ viņš komunistu pusē nepāries. Vašingtonas tendence nodoties tsapņ^em nav nekas jauns.'
Brezid<inta Sukamo draudi izstāties 110 Apvienotām Nācijām nebūt ncnoizīmē, ka vi^š no rampas gaismas nolēmds pazust aizkulisēs. Sukamo . chroniskā lie-lummānja' pieskaitāma, tai cSi-agnoātiķis kategoitijai,. 'ko jau vairākus gadus īrepr^^ntē kāds cits gadijums pr^denta Nāsera
dotos NasOTa
vi^'Skundzibai. Sīri-
personā. Pārdēvēdamls. Ēģipti par ApVieno;o Arābu. RepubMku, Na^ sers cerēja izveidot Vidējo Austrumu gļrabu impēriju. Bet ne-arabu kaimiņvalstīm
ja ito izami ģin ija, toet ,tai ātri vieai ibija ■ dje® ?an Militāri aŗaibu ap--vienošam .1 fasers neuzdrošinās iizsākt. I ai kāda ari nebūtu ieroču; un Irajs, materiālu palīdzīiba no Padomjt] : Savienības, Nasers par Si9vu kaiaA^ruika^jas spējām dabūjaie >pēju ipārliecinā;ties Izra-ēlšas uzb:Mkima laikā, .. Prezļd< mta Sukamo >. piaSreizē-jā militārā imbīcija ir iznīcinā-t sešpadsndt niēnešus veco Malēzi-jas fedērīciju. „Mēs Malēziju neatzīstam' , sadīja Sukaŗrio, „mums. Malēzija neeksisitē." Sukaario; draudi iznīcināt Malēziju līdz šī gada 1. .anvirim nav niaterpJi-zējušies. Sukarrio, |Savā iedomībā, .var siikt Mŗu, ibet nav nē. mazākā iemesla domāt, viņš varētu- uzv īrēt. Suifcamo' sevī redz Aleksandm jielo un Bismarku. Viņš sevi saridz kā militāru stra-tēģļi un pcsļlītisiku saliedētaju.. ^
Sukarr 0 Ma cerējils, ka izstājoties no Ap/ienotām Nācijām,, viņš dibnās jaunu orggmizā<;iju, kas satāirēs idkai no miliiāriem
■ blokiem nepiedetošām. Āfrikas un Āzija j. vali itīm, kas, ibez vārda
■ mhas, būs laimīgas sevi nodot .viņa vadībā. Ārkārtīgs bija Sukām© p ārste.gunife, jkad pēc viņa pazi^ojuTra ļiziskadtīt Indonēziju no Apvienoto ;Nāciju rindām, viņam norādās neviens sēfkotajs! Neviena; cita i valsts neizlteicia vēlēšanos atstā; Apvienotās Nācijas un <ļib4nāt jaunu organizāciju. ■Kan8daš;ā:lietu ministrs Mār-tiņs domā, ka Sukamo vēl laikus sapj'ātīs sava soļa pārsteidzī-gumu ui 1 paliks Apvienotās Nār cijās. Uii itam nbtiekot būs daudz vieglāk nojbrenzēt viņa agresīvo izturēšanos piret Malēziju,'
stim.
Francijas dijļlomātisko sakaru , savienība, sasnie- ^^^^^ saskaitīšanas un rezultātu
uzņemšana ar^pnu'bija tikai at_. atomieroču nāvīguma p^.L Paziņošanas Karači ielās s
itiecību norm-^lizpsana. Var ļan ^^^^^ ^.^ Kana peknteju 'rikotas demon-
vēl piebilst, kā Anglijai jau kips apo^alintiskā 1 iznīcības spēka dēl «^^^^J^. ™ ^^^^ikumi Dzmnas
ir kluv^zšas nespēcīgas viena pret a;^tavjiem._ Vairāku dienu ilgo . V- i . L_ , demonstrāciju laika dzīvības zau-
otnļlietot^va^kas Mzmas al^v-^.-
puspi. -pašnāvībai. vēfcu. • ļ: ; • ■ ■ ■
^spējams, ka FranCija, tiklab 1 j^jļ^^ji^ ^
14 gadiem 1 iŗ! dipbmālfis-kas attieksme^ ar, Mao, bet tur nekas prātīgs !nay | sanācis. Nev^a-jaga tomēr aizmirst: ja divi dara vienu un to pašuļ itam tomēr me
vienmēr'vienāiļi'iznākumi. Angli- ^^ī^a pēc atomieroču navigu- jarādljis rietumiem neērtu drau-jai nav ne nolfek^.'ne'dz ari pr^k- ma , daudzpakāpes sasniegšanas ^ Padomju Samenī-tiskas vajadzilDas;! H^šķelties "1^0 -lonāks pie tās pašas atziņas, tā komunistu Ķīnu, jau» pa-ASV De Golk'^'uLtās Franci- "bet ļpagaidām viņas jūtas „apie- gļpējis izbārt Sav.; Valstis un An-ias mērķis br ļbolitiska un saiiii- tas"'un kopīgi,' sāk izveidot ..ne- ģ^^^ par .pēdējo Indijas politiku, niečiska neatkarība 'no ASV, 'm apmierināto bķku.-'kas var atrast ļ prezitots moB sacīja, ka no Ķīnas atzīšana'tļija'pirmais rķ- Pievilcību citās Āzijas, Āfrikai Anglijas, ņemat vērā pēdējās ālds solis šini Virzienā. ' Dienvidamerikas valstis, jjiašo pieredzi pasaules politikā,
Puslīdz dro^ļ fvķr zīlēt, ka ar
Va—. Pe—. viņš attfecalbS pirst Indiju un Ba-
Indomēzijā jau apmāca pat plint
