;piesta]ā dziiņtenē
iļemšanas rindā paziņu, viss no- ' kārtojās labvēlīgi, un ar vienij kilogramu smagu karpu devos mājup.
. Svētdien, 15. dece^mbrī, LiepE-jas' Annās baznīcā bija divkārši, svētki: baznīcas 70 g. iesvētīša-tias piemiņas, im 50; gadu ērģeļu svētki, ^Svētte vadīja archibis-"kaps Turss no Rīgas, piedalījās y prāv. Miglai Vācļ Liepa un es; .; Man, kā šīs draudzļes garīgam, dēlam un audzēknim^ bija; uzdots sacīt svētku sprediķi. Runāju par trīskārtīgo Dievnamu: laicīgo—-ārējo, garīgo-^-ieksējp un mūžīgo—debešķīgo. Māb. /Migla at-.'Stāstīja Annas baznīcas;400 gadu vēsturi, šī esot jau i ceturtā b'iz-; riīca. Liepa, kas .darbojas 50 ga-. du, teica īsu runii, tad dievgaldu i pasniedza; archibīpkaps un : svē-' tīja draudzi, uzliekot roku.: Ērģelniece Olga Arāja atskaņoja; .skaistus mūzikas ļ r .gabalus, kb^ ris •— svētku: dziesmas. Pie .altāra bija liel^ vainags ar,ļtrhņļ^ svecēm (III Advente) un skāit^ lis „70."'Apmeklētāju bija ap 5Q0> jo "piektdien, 13. d^c, bija Ms; sals — 20 grādu Cels., un daudžji; vecāki cilvēki baidījās nākt; bļ-^ ja arī ļoti s'idens -e$l^-
Tai pašā svētdi^rias pēcpus-.-dienā bijām Nīcā ^ Muitnlekiii draudzes priekšnieka un kora! -vadoņa Pides ' 4 5 gadu darbības atceres svētkiem. Mazā baznīci-ņa bija ļaužu, pilna}.dziedāja cīgs koris.
"Ar šo" gadu es iļzbeidzu savii darbu Cīravas drapd^, jo s^iš^ maš ^ aoikstums, tutnsa un tālie ceļi man sagādā lielas grūtības. Palikšu pie divām • mazām drau-dzītēm — 'Krūtes un Apr^, kamēr Dievs ļaus ļstrādāt.:-;
Novēlu visiem s.vētīgu Jatimo gadu ar 91.. psalmļi." ■ ' ;
Kāda cita vēsfeulfe: V ^
i un :āk ŗa, iu-fed, ŗpo-
itus ļlez-aks.
bība
ir ļun-
l-ību sa-
ļUe.
pgi jiltū-ļībā, un (iplī-ie-(aņo ļima-V lai
sa- .^Sirsnīgi pateicos, par apsveikt- kumu dzimšanas j dienā, tāpat ?ras pateicos par skaisito dāvanu f-
fēs tā ļoti patīk un sagādā man lie-ar lu prieku. Paziņu un tuvāko
miņu vidū pavadīju šo dienu at-ŗāsu, .nļiļļēdamies pagāinV un novēlē-*^9: jām nākotni Dieva vacKbki. Mūžs jau nodzīvots un darbs pa-: darīts. ,Cik dienu jDievs man vēl. itne tik gribu dzīvot IMevaiia pa* Itriiri- S°du un citiem: cUvēkieņi par ■ne^'vsvētībū, ^-^ '■
Mfla ; D^
tau- mazā, šaurā jumta istabiņā. ■ Bīisd- ;Manš^:yīrs izb uz: veselu ns-ļlsļūst dēļu, 'Adņa^ jāizdara ; desmit j zināt- iĶilpojuira dažās>:yietās.. Švētķii I dāu. laijā es paiieku |iena mājās, bez paņb dievkalpojuma, pieŗnipjās; met ļu. i^; nās: maizes uņ mazās' eglītes, ļš/; ie- Ziemsvētki pie, iļpins n^ ļ prin- svētku dienas. iĢi^vkalpojumi no-V gai" tiek vakaros pēc dienas dar-119 blem."
?ā ve- venā kļūda
uz-
ti te- ņa vienpusība, vļsu psichisko |uz būVēt/ — seksa paina-
itiem, tiem. Pēc ap mēiļiam pussimts reuda.. diēm atklāja s viņa teorijas
gal-
imf nepilnība, p:'oti„ tas, ka viņa niacībā nekur nav : ?kot sastopams jēdzikis gars. Visas šeit'psīchiskās norises viņam ir lligāko kai dabas nolikti mechanismi, • ļ tas ir kas var dazādļ funkcionēt. Ja piksim :Freuds. amerikāņiem būtu stās-ziņā tījis ari par gara nozīmi psichds» 5as jē- kājās norisēs", iespējams, ka br!». mā- vibas ijēdziens ^iem, būtu iegii-pa- vis citu izpratni, apļa- Par tik, par cik mūsu jaunā |ilizau- paaudze, netiekot , vaļā no pri-ITeuds: mitīvapm patikām, tuvojas ame-is jie- rikgņu psīchisķās d2aves lime-: ]sa tā nim, par tik-tāļļbrivl padodas vi- ■■ jT/usies des ietekmei. š|nl ziņā mūsu: pa-«i<^_^v rastā aizbildināšanās, Jā ko var ^ brivi darīt, ka amerWņu draugi ap-ķērās paved mūsu bērnus? ¥a5 Bistē- viņš var tos pamācīt un sacīt: iegā- ^^,Tā nevajaga darīt, tā ir slikts: lim-lja uzvešanās"? Ūz to jāatbild, ks ^aut ^pavest" var tikai to, kam jau' t®^i: pieaudzis ,,valdziņš" tesp., kam k iz- tas. savā laikā, nav nokritis. Da-' visās biskais „valdzjņš'^ jāapmaina ar '^eg- tikpat ,.dābiskam" latviešu tradi-. pjbas." cijām, paražSņi'im dzīves ziņu, : žotāki. kas sakņojas llatvlskos tikumos viņš iz- un kas daudzā' ziņā 'atšķifas no' Ja a.p- amerikāņu tilJaimiem. rikānis i'liirpinājums sekos) :rīvību • • • '' '- " ' "
- kļu- ATSKVISisi ERSKMPLARi 'ai an d a biū j a m i ^
O..ANDERSON A' Preu- DELIKATEŠU VEIKALĀ:
Jie te- 26 Market si.. eamūton. Ont.
„N 0' E T H i. A N lp>lv ziņā^CRGCERīE S'^;
gs trū- m Barton . K.. Hamilton Omi ta. vi- RAKSOnr''JAUNATNEI '
ļlo pārr ķrojuši I teoriju
; Trešdien, iSSo. g. 13. janvārī,. 4. n-rs.
MTOM ' AMEMKA %
JiHctes .GiffņMs". (Juom. "-Ginsiusli..
idtra cil^ēk^ cļzīve, lai nu t^s mta apgāds, m g.) Rīgas pie sava romāna varoņa pa.noaušies pfe „,an. ^^Jos gadslmteņ^~;;ii^~vS ^ZTs^o^^'^^Z. TmZ ""Z^^ĪTIZZ
■ būtu rakstnieka Vai nerakstnieks. r. • lēva - zvejnieka Kurzemes jūr ^ " mazāk izpaudās taiā dešē knistie- ^ "iešanas ce lidzigi paradas an reliģisku
ir ain^nii mrdrUiumn kalni vu Us. .fnr..'Wn^, Qfo>.„r..n, ^o,. n«t .^īt ^.l te ^^^^^^ ^^l.^.^T. mv domajama ari ista Dieva mi- atšķirību attieksmēs. Visi ainām.
Ievada daļa grāmatai „CSlv^ bez Dieva " Zariņu Jāņa tulko jimiilo
TEISMA TO ATEISm PMN. bet nevis abstraiktu do^^ var no.,iviņiem' sagM-
cipiālā pretišķība. — mas. IMevs, bet nevis teisms vai dlt! Visas atšķirības (np ādas
p V . / ateisms vas" būt mīlestības vai ne- ki^šsas līdz pasaules uzskatu pSi-
brieķu aomas iedegta,un velak, i^detības objekts. Ar ažcm^u- liecibfti) mudina klāndsko noslie-
Romas mipenjaa brm^o^. knstie- j^^- tādu vai catādu do- ci uz īgnumu, kāpēc visi nav.tādi
tlbas „n9knstita'. Rietumu kul- gig^ēmu faktiski notiek mu- pat, kā esam mēs. (Klans
tum sava pamata vi^ .laiku ir j^eciest attiecīgās do- vēstures termins - dzimtu sabie-
oiji^si knstiga kultūra. Idejiskas afcsinSju. Tomēr no krisf^ ^driba Skotijā un Tnijā. Tulko-
pretislōbas (saspīlējumi) visos ^^^^^ neiecietība nav tājs.) (Nav brīnums, ka, ši n^slie-
ir zināmi pārdzīvojumu kalnyvu ielas stūra ļj krogu Staburaga .
pauguri, lejas uii'liekņas, kas pa} un saltajām bēniņu pažobelēm. ral?stnieka literārā: iejūtība un Kaut rīts vēl tik ^agfs.
dara atminami bagātu citādi diezļ- šai [studentu, idzīŗotāju un sa- aizmugures fona veidojums liek Putni jau spārnaini® spurdz.
: ganvvienmuļp eļcsistēšanu stai^ ,vu slavu nesasniegušu inākslinie- lasītājarii- sajust lielāku sirsnī- pieceļos im akeju logu,
•šūpuli un kapu. , tku pasaulē ir}; iezīmīgi veidotas^ <
Kārlis Ķezbers tomēr ir rakstļ- vēl vairākas slejas un raksturi, nekā dažā Rīgas tēlojumu noda- ' • r -i
nieli, par to varbūt pat visbalļ kas! vairāk vaiļmazāk saistīti ar jā. patīkami dzirdēt arī tādus Visa istaba pieuss palna
gākais trimdas Ikritiķls nešau-^ Pauli Apšupu un viņa .mīlestību>^^K^^ lietvārdus Maigākās gaismas,
bīsies. Cerams, :ka viņš arī lie- īpaši Maija, kō viņš spēj^ appre- ^ kūriņi,. virbi u. c. Tie mūsu ^r,^ mīlestība preitevi k
apgalvos, ka es'' esmu Ķezbeila' .cēt tikai pēc „grēkos krišanas" ikdienas;-anglicismos grimstošai ^ ^.^^ eaisma.
draugs — unJ mēs pārmaiņuSf' ar Veroniku.' - valodai W brīdi it kā piešķir t!- _ ^ /.^___
viens otru slavējam.
M īpatas ir tās; nodaļās, kurās rākas ašim^^^^ Sāpni par rozi Kārlis Ķezber?' ^^^zbers lasītāju aizved prom no Valentīns Pelēcis
attēlo kādu nef)retenciozu, bet; : ļoti' intīmu un cilvēciski mūžīŗ \ gu .problēmuļ— mīlestību. Kas. to zina, betļ l,^ot liekas, ka ■ aii-; tor^ pats ar saVu sirdi tur biktij" līdzi darbojies.' - '5
Putni iff Pie mana loga.
SKATUVEI VELTirS MŪŽS
kultūras' mENU Z:^'ievadījums :^
ibas plāksne. Pat jaunākajos j^^kada pasaides uzskata dk dažkārt asa neiecietība iz-
^os, kad Dieva izpļtae sāka vēri^jums nekad ne- paudusies starp kristīgajiem un
pedzivot kntiku, ši totika_nw^- ^ ^ ^ ^^^^ ^.^^ ^. ^Siamedē^iem. bet smjas atemm v^toet niecinājumu. Tas attiecināms ari tāpat arī pašu kristiešu vidū. Sa-m^ejot ^acioiaalafai' . Oeva ^ ^^^^ uzņemos atasma vā laikā heuretiķa vārds skanēja izpratm. Tta pagājuša gadsim- vērtēšanu, neaizmirsta, briesmīgāk pasr ļaundara vāniu.
tem at^ izlauzās atklātība ^ ^ līdzīgi badsmināmies ar
mino .ta;aika_ ^uga par d^v^ paša Dieva priekšā, kuru viņš tnkvizitom vardu. Baismināmdes spēku, pamazam ij>fetot an .sa. ^ ^^^^ ^ ^^^.^ ^^.^^
vu fil02K,fiju. Kopš te raika nu g^āmalbas ^rakstam i:^ē- nāk doma iejusties inkvizitora Sivēna ga^_^ aižķi^ršanas neno- ^^is "abstrakto ateisma vāx- dvēselē. Bet taisni tas, ka ,.ne
Z Z.^Jr't '^^ - ^"^^ ^ P^tā neienāk", netieši liecina
nu stairpa,^ ibet ti^i starp teis- ^ eK)šos kritiskā ateisma ana- ,par to pašu garu. no, 'kura tā mu .un ateisniu. Tas mi^ lai- iedziļinoties cilvēka bez Ssmm&nies. Kristietības vēs-kam piešķir īpasu spriegumu, j^^^^^ problēmās un rūpēs. ture infc^toitore bija tas. kuram Pievēršotļies cilvēkam'bez Die- S®^ lesi^jama ateisma kri- neienāca prātā iejusties cdta dvē-va, ar to pašu pievēršamies arī Katra kritika ir sava veida sdē. Tikai iejūtoties cita dvēselē.
Hz 70 mūžaigadiem 7. janvārī Jēkabs .yZaķis. J. Kļava un,J. šogad lātviešiikuM^^ die- galvenajam mūsu dienu igoaļga- dialogs-savukārt nav ~ ieraugām, ķa pārliecību nevar
atsllātījās aktif^se Nadine Poru-Stakle. .Jelgavas teātrī Porukai nas ASV un Kaņadā, veltītas jam saspīlējumam. Tas'ir sasipīlē-^o^^āja^ uzskatīt par noziegumu.
P^ā. rom^a.... ■; centrā- ir .-kād^;.viria'- dzimiisi- -Zemgalē-- .Glū- ■ :p.a^ja:;»stQ^i spraiga- darba■ ga- trimdas-29 gadiem; šā-laika snie- jums» ■•kag-visus ieisaista tamī zi- ^n^-Kāds kopējs "paanats teista jauns un vēl ne visai atzīte' ^as pagasta Lielkreiļos, kur, kā di. 1929..g. viņa pārgāja uz Lie- ^ūsu kultūrpolītisko mēr- nā, fea neviiens te nevar paMkt ^ ateista dialogam? Tas, ko Vēstunskā aplūkojuma dau-dzejnieks Pauls Apšups un ,lai- vairums laukuj.bērnu, savus dar- pajas t^tri pie režisora F. Bo- aspektā un rosinājumi nā- neitrāls. Neitralitātes pretenzijas pir^ais atzīst, to otrs noliedz un ^ pagātnes parādības esam migi precēju^i^^s sieva Veroniji^, pienākumi^ sākusi ar ganu des, kur nostrādāja līdz 1936. g., j^o^ei ir darba kārtā Amerikas šinī gadījumā būtu neīstas Au- atkal otrādi. Staip ticību un ne- varējuši labēk saprast, iejūto-kas^ garigo ibterešu apmierihā; gaitJām. Vietēja pamatskolā pie kad pai^cēlās uz Rīgu un saisti- Latviešu Apvienības Kultūras tors tdsts nevar būt vienaldzīgs ticību uz Dievu tāļpat nav nekā ^^^^ ^^^^^ ^^^^^
un ne-
, ^ ,.... . ^art Riga.,Ce- vusles uz tirdzniecības skolu gandrīz;'visās raidāmlugās, kādas sestdien, 16. janv., pi. n no rita vēršos cilvēkam bez Dieva, bet neticam. Nekāds kompromisa vi- nedraMētutie paši
omba. kadeļ ^^aunais dzejnieks .teigavā, kur Vēlāk pārgājusi vien radiofons pārraidīja līdz Ņujorkā, Piccadilli viesnīcā (227 ar dziļu ņemtiem, jo ateisms iet dus ceļš te nav iespējams. P^t sevišķi tas spekaticrbas _
tik^ neglābjami un izmisīgi iem?- pnedes ģimnāzijā.. ^ 1944. g.-; Starplaikos kopā ar I. ^r,,^ gt.eet, Georgian Room). plašumā. Aplūkoju cilvēku bez šaubīšanās t^ nav vidus oeļš. sa^ilējuma. Pat pati ves-
lasj skaistajā un gudrajā sievā, gkolā audzēkņu sarīkojumos Zvanītāju viņa spēlēja ari krie- pg^ ^^ta īsi ziņojumi par sko- Dieva, par pamata uzdevumu tu- šaubas ir vai nu jau Dieva mek- ^''f^/^ti!.'^ ""^^^ ""^^
paradīta ļof. tiesi un uzskatf- p.^ādījās viņas aktrises dotības vu drāmā, kur izvirzīja latviskā ^-^^ audzināšanu jaunatnes Vedams nevis psīcholo^sku atds- Iešana, ko tad .patāesi jau dzīvi- ^ ^f^
mi bet suŗ tur šķietami nepie- un pēc. ^mnazijas beigšanas stila elementus. jautājumiem, zinātnēm, rakstnie- ma anailzi, bet tā filozK)£5sku Ini- 'Ha ticība, vai ari tās ir parasta ^^^^ ^TIlZI^^^^LIIT ^I".
. tiekama .psicholo^skā motīvādi-. 1912. .g. viņa (Jevās uz- Rīgu, kur Pēc krievu otrreizējas Latvijas tēlotājām mākslām un dail- tUm vienaldzāba, kas tad ir sastin- ^^"^^ ateismu, ikdienas sas-
jaisamanāma .Veronikas morāla- iestājās Dubiira - Zeltmaša drā- okupāoļjas N. Poruka darbojās amatniecību, skanu mākslu teāt- ^ .....neticībā. Dieva jautājums
i pirms ' ,ŗa laikā
, kopā ar bēgļu straumi jubilāre li^^i- g, viņa pensionejas. , lektoriem un līdzstrād- ''^''^'^ ^™ '^^"'^ '^a. jo vienmēr ar savu pašu - . , sas ne jau nevēlēšanās, bet, nfe. devās uz Krieviju. Maskavā vi- Jubilāre ir tēlojusi pāri par Sni ^ gadījumos. Tā ir visur vienlīdz ^ ^^^^i viai otrā- «odij^ar navi (labāk upurēt vie-iŗikstēšasnd Vi^u mīlēt, šai 'sava ņa iestājās ^Isirdīgo māsu kur- 200 lu^ās. Sevišķi labi. viņai pa- i/lT^si krtūm T^^^^^ nepieciešama, jo. kur tās nav, ^ ^p^^ams, tiklab tic^ ^^^^i/^l^ f^'T^^^^ ^"^^^ romāna centrālajā perspektīva sos; tos nobeigusi strādāja slim- devās dramatiskās lomas. Starp ^' mēs tīši nonāktu m^aldos. Vien- ^ neticība var būt dažādā ^^^^edes paļaut bnesmām). Tad Kārlis Ķezbers ir manuprātfvi"- nīcā. Daļa viņas ģimenes locek- viņas 1 izcilākajām lomām mina- » S. janvāri Toronto Mākslas alga. lai kādus ieslraltus mēs vēr- intensitātē - Ir tidba kas pa- ^"^^ nesalīdzināmi lielāku nebūt drusku par biklu un ijklu, ļu tajā laikā ibija apmetušies Vi- mas 1; Brigaderes lugās Gunde- galerijā atklāja Danadian Socie- tētu," vispirms kiājiais , tos lojāli ^^^^ d2āvošana-ar Dievu, tar ^^^^^^umu vajadzēja uzskatit ateis. taču mūsu raksniecībai šādas ļfe- lebskā. kur 'no saplūdušajiem ga (Princese Gundega un Icaralis ty of painters in Watercolor saprast, bez sagroz5j.umiem vai pat ir-ar! ticība 'kurn ir tikai ^ sludināja, kādu virzes ļauiiu nedara, drizālj; ōt- bēgļiem un karavīriem bija iz- Brusubārda), Paija (Maija un (CSPWC) izstād. Ar vienu dar- «pazemošanas" tendencēm, Citār ,4ažkārt" Dieva pieoninēšana. novirzienu, bet vispār Jādi. Sam4itātības jau pietiek veidojies nelfels latviešu centrs. Paija),,' Ausma, tad Dagnija īb- bu tajā piedalasmūsu māksli- ^\ tai ^etā, kur vajadzētu ai& Lj^gi neticība vieniem ^^^^ dvēseles mfisos, .pa^os,; nerunājot nemajz Turp devās pl-Kate Porulca se la-Zjemeļu varoņos, ragana nieks Elm. Daiiiberģs. Avkareļa sniegt vērtējamo iejātu, notiks varbūt īsta kvēle, ditdem ti'kai Pētīšanu. Tāpēc ateistiem bija P^J*: Dr. Alkš|a, vēlāk profesora. ?austā| Anemarija Septiņpad- temats — Sakautie. tukša kulšanās rieizpjratnē. Bez; auksta vienalddba. Bet. tas ne- .sa^ bi-
^ ^ Dīvpad- Jāpiezīmē,.ka izlase bijusi vi- objektīvuma; neko^ ņ^^ ai2r pārmaina nekā ņoftā,kia aanrten ^^^^^
,. par chirur^ifep māsu. Slirhnīcāsmitaj| naktī, ^to^ sen. sai stingra, jo ņo iesniegtiem sniegt. Tāpēc, interesējoties, kā (jzivojām vai inu ar IMevu. vai^^^^^^ aizstāvēt inkvizīciju, uņ
.Patīkamā ir' arī rakstnieka ī
; šība izteil|tiēs pēc iespējas^ U, ārstējās: ari p/āirākiUaMešu čos u;i daudzi citas mūsu ģoo darbiem pieņeiiitj: tikai apm. sevi pasaulē uztver cilvēks bez ^jez Dieva. Tsišma un ateisma at- ^®^®^ 1^ ^ patiesi neaizstāv,
^nepārblīvējdt un teātra repertuāra lo^so..Ē..Dambergsija^^ uz- OMa, cenšos cik vieri varēdams g^iļļ^a ir^sabsol^^ Bet. kad nu, visu; laiku vienmēr
. : s^īdzināji|mu^. :i^^^ Po- maš...;^ubilāres istabiņā no sie- ņemts āpvienī objektivi iztirzāt ateistisko i©- iespējamām atšķirībām, jo te Pf™ inkvizīciju; tad ir jāat-
najumus Msevišķos, teikumcļs. .ru :ar pēdējo Nadbe|1918.g. nas pi^^^ raugās daudzu pa- biedru. skatu uii lojāli saprast tā atzinu- atšķiramies īpašos pamatos — ^ vēl agrāk mocekļi bi-
' - ' ■' • - j'ūši. ne\^ (bezdievjiem, bet kris- .
_ . tīgajiem. Un nevis daži, bet tijk-
ķēm, tālab|j6 patikamāks.i:-|^^^;^v^ vēl| ati-adās vpešui^damiivJelgavas ģimnāzisti teātrī -,■;■,;„:./„ „|,ļ. lieiā mērā man tas i Patiesi vei- mT'^'atiei^ ^fo^ ^^^^'^^^^ ,Ja Anš4v5;Eptis s^^^^ pilcHja balkonu imgaler^^^^^ V cies, jo cfejektMnsinav viegla
jiem un; neticīgajiem?;^^^
Atisevišķāsf Inod^ās^ šis apprecējās, ļā-paša ;gafe vasa- zīst;aņ|i,;%as atveidoto: t^^^ at^ Izstāde būs. atvērta līdz jari- ™ pamatus' Brotaiņs. he jiau Atostptā jautejmnā.
msms iŗ .ar h^^ tēļi,.pW kuriem kādreiz jūsmo- vāra b ' man pašam sfprieat 'paf to, dk ja nav nekā kODēij
^^^^^^^^^^^^^^^ : V c^^^^
•nļbas: 6&rp^s^ir notēlojis Rī|as nodzīvoja vī|a vecāku^jā Ces- pirmilrādēs' ari parkets bija pie- kur arvien rosīgi piedalās gari- dieta pat tad, kad esam nolēmu- ..^ W «^^^īSiSr^/vS! f^^siiiite^ Ticīgie ne-
b|hfeis lu^joslpii^ tadļī^r-^^ vaīnes. Mežvlsreros, ta(^evās uz līdz pēdējai viet% Ja se- gā darba ;Sanāķsmēs. Viņa bjte- §1 būt oft^ i
; lisVĶe^^rs^ar savīlē'^^ nās%cogu pilsētas iedzīvotāji ži viesojas sava dēla, neredzīgā ; S ^ dienās nflitidkošo t»^^
...J-i. «.n-dA..- _i..Ji-.r-=- '..i.:-^-^,r^:i^ •uis„- ..4„^„™,x.: „r.,^, Trnm invniifin. iļrimons v,,^ co. Tās pats sakāms par nevien- '^^VJJ2^ patētiski a/toiioeft. neka^ īpaši vēl,
īrniekuj ^ Apšupu ir pavisam pilsētas slimnīcā pie Dr. Vōita. bija' saauguši ar savu latviešu ķaŗa invalida ģimenē, kur sa-
, pieticīgi, bet,' ira^ ^=r_.li^.^..; ^.i.^.; vif^m mnTihPmipm nar.5ac ^or?f
jļs ^īs pa^aš dzīro:tāji ; smīgō nemiļ^^u-
; aļ)ākšējosi^,iebMešus.'^;ļ^ ——. . . . ,
s|.vuš Uktfeņus izdzīvo starp Vp^^ vi^šiLbiedrīļjaš teātrī, kur par no .Latvijas' ieradās Rietuiiivāci- apklust,
•manesdārlul .Avotu u^ t^jā laikā -darijojās . jā :ui^^
Skaitos. Mīiēt^vai iheciešt īstā ,'kāri? .pretiniekos'', redz ļaunu V. iikeris ; no2āmē varam; tikai personas, vien. Kas ^viņiem" var būt svēts?
(Turpinājums sekos)
Achenatena pavēlei, tempļi celti Ātenam kā gaismas ^'eidojās kāda pārliecība, kas varbūt jau bija agrāk
uzliesmojumam, ko Achenatens uzskatījis par visas nojausta, bet tagad pamazām ieguva arvienu drosā-
dzīvības redzamo avotu. Savu dziļo pakļautjbu šim ^^«s kontūras. Ķēniņš apņēmās celt templi .lehovam.
dievam Achenatens izteicis dzejolī, kuru es uzskatu Taču ne tam Jehovam, kādu to bija redzējis un sa-
par skaistāko no visiem tiem, ko esmu -Ēģiptē lasījis, '^'«s likumos attēlojis Mozus, bet Itādam citam gaisam
Achenatens bijis dziesminieks, tāpat ka tu, mans ^^īves un gaismas aizstāvētājam Jehovam, kas ne-
kuiif^s un ķēniņ..." • niilēja tumsu un asiņainos upurus, isī Jehovas temp-
?,'2. turpii^ājums
~zvaiģžņotie)| niaiģiļE?m --reljefiem vai arī ar milzīgu
\ \ i ' ,, „ ļ i Idijānu vēdi^kļveidīgi izplestiem spārniem. Šīs kolon-
I Ķemņst klausījās Tak^las vārdos ar" satrauktu ^^^j. negribēļa rādīt, ka virs tām guļ kāda nasta, kas
ziņkāri, b^t arī ar slepenafn bailēm, 30 viņam likās, ^^^^^ jāuztv^-, tās necentās izveicot telpu, bet bija
ķa šie vai^cļi it kā būtu cvērsti pret Jehovas dotajiem brīnišķīgs (^ubas atveidojums. Ar atveidoto ziedlapu
likumiem [m tātad pakļaušanas kadai sV^šai varai, maigumu, suiīgumu nezināmais veidotājs necentās ne
Bet viņ^ ziņkāre bija iielāfe par Gailēm ui^ viņš klau- ^^^^^ cēltnieciska spraiguma, bet dziļā kaislībā
sījās tālāl^. V ii • atveidoja date formu mūžīgumtR-'\
l Bet Tļikala jau bija paņēmis jaunu Hs okli m m j.. ^^^.^^ -^j-
ķēnivš tkjā red^eļiļ milzu t|lu ka pamata ļtoja augsts ,,aud,zveidīgajā krāšņumā, kur dateles, vīnogu
klints izcilnis. Teļa sej>< smauhja un sa. smaida sķ,- „„la„dzi%M nepazīstami augi savijās neat-
risināmā mļidzeMī;, . , . ^
ķēniņ.
„Es - gribētu "dzirdēt ķēniņa 'Achenatena dziedājumu," ķēniņš klusi teica. '^
,,To es tev varu nolasīt," Takala teica un atrisina ja kādu papirusa tīstokli. Tur bija dzejolis, ko- Ta-Ivala bija tulkojis un uzrakstījis ješurunam parasta-rakstā. Viņš to nu lasīja savā vēl svaigajā un lo-l^Hiīajā baritonā: -
A^ldnieciski tu pacelies •< debesu gaismas kaluā^ mūžīgā Saule, dzīvības sākums! ' Tu esi zemi radījusi pēc savas patikas. Visam, kas dzīvo, ' v •
tu devi barību uz jiūšiem. Tu katram nomēro dzīvībsts laiku. Tu esi manas sirds elpojums. Viss. ko redzam tavā gaismā, iznīks, bet tu dzīvo un ziedi . ^
arvienu un mūžīgi.
. ..>^o savu dziesmu Achenatens licis iekalt visu
lis nevarēja ļ)ūt tāds, kādi bija mežonīgo sīriešu dievu Dagona vai Moloka tempļi, bet tam vajadzēja būt tādam, kādus Achenatens bija celis saules godināšanai.
Ķēniņš it kā pamodās un pateicīgu skatu vēroja Takalu.
,.Tu, Takala, iededzi manā sirdī gaismu un atvC-ri manās domās prieka avotus,'' viņš teica, „drlzi es tevi aicināšu atkal. Bet tagad eji un lai miers ir ar tevi, ka tu mierīgi vari dusēt savā namā."
Takala aizgāja, apmierināts, ka guvis ķēniņa labv vēlību.
(TurpiaSjusBa ss&os)
ķermenis paslēpts augstajā'celtnē, kuru tij nupat redzēji." " ' i. f i i Ķēdiijs aizklāja, acis roku, 30 Jeho<'a bija tiz-iiedzis darināt ■ tēlus, kis ļļlīdzinās cilvēkiiem.. Bet ■pQQ mirila viņš atņēma noļiaeīm plaukstu i}n^teica: ' „Eādi inau, ak Takala, kas vēl slēpjas t'avos tīstok-
'''iupļu sienās un to- tur var lasīt'vēl tagad... Ammu-,.Bet kas ir šīs zemes dievs, kurš pavēlējis, lai m vfinhi viņš licis 110 tempļa sienām izkasīt. Bet pec šis greznums top darināts viņam par godu?" ķēniņš Achcuaiena nāves Ammuna priesteri'sagrābuši varu
i; Tad Takala atritināja,' citu tīstokli, kur redzēja kolonnas, kas līdzīgi pkliuu vai' papīnis\i biezoknim pacēlās' nepārredzamā augstumā un iibe^dzās m
ipvieuotas un priesteri
laikā viņaiij vajadzēja atvairīt nepatīkamās šaubas, li(;k ļaudīm kalpot tām abām kā Ammunam—Be. •.' vai^ dievs, kiiŗš prasīja un ar! panāca šādu greznumu, Takala apklusa, jo redzēja, 'ka ķēniņš neklausās,
nav varenāks neka Jehova. H iegrimis kādās domās, skatās zvaigžņotajās debe-
,.§1 di^:v'a vārds ir Ammuns," Takala teica, ,,un ^is. A'iņš klusēdams saritināja .savu tīstokli, un, 110-ar tā palīlJzību Ēģiptes priesteri nodibinājuši savu varu pār b(> zemi. Bet agrāk tur, paklausot ķēniņa
Bāviniet saviem draugiem un paziņam .
PROF. ALEKŠA RUBUĻA
LATVIM LITERATURE
30 latviešu autoru 45 prozas darbi mūsu labāko tulkotāju sniegumā..
LABĀKĀ DĀVANA KATRĀ GADĪJUMĀ.
Cm S lafis 25i! pasta iEdevusnieiB Dabūjama tieši apgādā
%^^(^^ 4, Orit.
lietojis to atpakaļ tvertnē, gaidīja, ko ķēniņš uzsāks ka arī visās lielākās grāmatnīcās brivaia pasaulē t:ilāk. Takalam bija jāgaida ilgi, jo ķēniņa domās GrāmattirgotSJiem atlaide.
--I