23. N-RS.
Eietumeirop^©m ^ k zināms j'^ļs=^emiiiēUe iespējamim un tedmisku ,palīd2ābii, ta kā ko Padoiņju, Saviem^
ps^ vienas coUas slejas tc^uJ a p&turļtieanbas manuskriptus saīidiiiSt
starp abiem pasaul^ kariem par ļt^ja visai pasaulei savia polītis- dlvāku dzīvi tās dažādās sfai- 180 grādiem. ^ Padomju Savienību "noslēgtās rI'
labiem zelta lailfiem'. Sevašķi iegribu un īstenoja ^vus mēr- rās. Jā. pat pašu dlvēksr dabu. Raugoties u:^ pieminētām pār- P^^^ lig:to ietVaros piegādāja to weja dant tās ļ aprindas, ku-^jmnied^ d2āves laukā šis fafaomens nav nekas cits, eiropiešu un sevišķi Padomju Saviem-bai vairāku fab-
iniciāļiem parakstiiajos domas va/ineattoast redakcijas viedo&ffira! '
Jfif^^^'^^^'^f"'!!''" i^oloniju "iedzīvotāji. Tajā pašā ist^ot Krievijā pēc t. s. oktob- ;ēro7āmā mē^ā* ki^^rpr*^ Z P^^. Volgas iemojaautoFab^^
niecību i^etoja citii ] ftirgos,
ba^d ir jauns kļavas kas ļ dzīvoja ^ta^dēj^''Ontario, kā un citur. Viņi iijj lapasļ karogs.OIzvēleļ ir pahiato- .»>ieradu^i piepazīstamajām An- noteica, kādias pre<|s ta, j6 kļavas lapa jaļi gadu des- gUjia^, īrijaJs, ,0kotijas ifei Fran- ŗas zemju iedzīvotāji
^u lietoja citji }:ontinentu j^aH&tis ar apm. 780 milj. iedzi- Krievijas savus taustel^us tās ^^^^ prociuktīvitāti - at- (novaja ekonomičesl^ja poli-g^ivfi^^ļAsijā, Afri- voteju, bet pāsējie apm. ^ smj. sāka izstiept uz Rietumeiropu. ^-^^ ^g^d visās industrializē- :3aixn&
mitie,tti
rozes, ābo-
kad ,un kā tas ir noiMs.
Dirmo r«|ia ieguva Viansi'noļ pirmajiemi gadīju- miem profilēja art tinancisti, iņS, K aināms, »rmnS bet sevišķi lielu-uzvaru komū- ;Sti""ro"to"''uī^6S^,"<irita^ kad tā «to ietverta n«em, te i^vas lapa mterārā pre<!u taju ipašnlek^ u. t. t. ^rSdijas i&6^ Sinens, kas nisms i^vļ> 1S53. .gadā. kad ^ L vaJūtaHS^ drvJ m Ontarih vfvnpnn.^ darbā tjka oi^t/vtfl kā Kutm^A^'^ «"^carv^^ .i % ___.....- . > . , '^^ vaimas „ truiomia deļ vai
vss
emblēma pirmo 1867i ļigadā,
Kvelbekas un Ontarib vapeņos. darbā iika_ lietota kā Kanādas Kopšļļtā lailta tā ir parādījusies emblēmk; (bija, sērija g^da" grauz Kļiiiftdas naudas,'' pastmar- ^u^ kas saucās „Kļavds lapa". ■ 1^ 'un' militārām nozīmēm. Sā- Mallaula? (McCaul) ?^ģēta, kot al'ŗ 1867. gadu, kad Alek- tā iķiā^ Torpnio no 1^47. līdz sandrķ Mūrs ^(Muir) sacerēja pa- 1849. ga^amj Pirmā sējiima le-zīstanio dziesmu «Kļavas lapa", vadvārdps laumas šādas rin-tā iri; apdziedāta nekaitamos das:' nolēmām vīt Kana-dzejoļps. Populārā npiōniē kļar dai literāru vainagu, mlēs atzi-vas lapa, tomēr tika' uzskatīta 8iaa|tas'jāyij tia^.pašu ka-'l?ā*K^ļiadiešu emblēma-iau sen nadic^u "»rokW' un tikali ziedi, . pirļasļ,;:j867. gada. f » ' atrodami. Kanādas mežos un % Kāfi^das pirmiedzīvotāji, indi- Pļavās ^it savijami ar 'kļavas la-
saņemt unil^ cems |e avoti, kas eiropiešiem deva kad,^ pateicoties torei2ējā_ ASV i^Mrno£ts""ne"^titoi"^iikos Pat^nosM^ājI uTaj^ēto
vvr tikusi mskatīta par cijas embl^mSm
tā ir.kļu^i pa. šīs^mes ^mi Nes^tofies^uz sākotnējiem aiz- bagātības un pakLijim^^ p^^, ^^tkalf 1^ ^"ITL^SsL^^- r«;2^^
... ..... , spnc^u^er^i, ^yiņi_ i^el^ās kļa- velas_ no vidiem s^eļ^t. P^ts žaules ^mniedskās un polītis- Igauniju, Albāniju.. Bulgāriju, I^s Tet>™noti?^^ ra
Oficiālu apstiprinājumu- kļa- vas .lapu ko šm bija pie- par sevi saprotam^^ ik no šā- .ķās dzlv^^st^ura pin^ Hr- Cechoslovakiju, Poliju. Rum^: TZ atSTt ^^nZTi^in a^rA is. lapa kā.Kanādas nacionālā ņēmusi Idaļa; Kanādas, ļ; dlem veilaJniedskļem -^^ -.....• —.tv,....^^.i„.^:.. ..1'tt.:.. ^' ^ atrast i)recu noietu agra-
dariju- rt^ pasaules kara. Tā noslēgu- ju, ^Dienvidslāviju un Ungāriju, ,ļ^^ tirgos bij, -kolonijās ir visai /(^o^eisu^na sekos)
tecināt kļavas sulu un P^-iegūt sīrupu.; un cukuru
sējums 1848. gadā sā
Izīve un paaradumi", 1, nosaucam to ļK^adas emblēmas '343, ipp., ir zīmējums, T^*'. Ni» ^ paika Utelāti^: ar-■ indiāņus šinī darbā.^ i^^k . ^ dmjdsdnajai kļ^ "isionāri, ceļotāji un ko- • \ ļ -j
iemācījās 'no indiā- . ^o^nāU pirm|) reizi kļavas'laivu- sulas iegūšanas 'un kā Kanādas .emlljlēm|' tika "§anas paņēmienus un' P^^^emta ļ860j gada 21. Jufust^ ; ^ nozīmi primitīvā pi- sapulcē Toroi^to,. kur ap|pneda',.-īvē.. Līdz: ar -to viņi ie-.^- sagaidīt; m uzņemt |Velsas;• ''cienīt šī salda un no- P'*"^*'. T®*»^» 1 AngMjas * karaU derīgā ļprodukta avotu f— kļavu. Edvardu Vil.; \ Dr. Ržč^ŗdsons Kanādas, franču patrona St.^®^®sinaja .Ķki^āg ..dzimušiem
G ĀDS
PūvUa Ēlāiia
spraiga illustiļ^ta grāmatļ par svelmaino Āfriku pēc televīzijas filmu ekspedīcijas materiāliem; grāmata par ļinelno cilvēMi cīnām un baltajiem algādžiem, pax kontinentf vēsturi un moderno šodienu, — gi-āmata, kas fmilga ar savām paral-lelem laikmetīsā imperiālisma verdzinātajās Bal-■ tijas valstīs, 11^64. g. ieguvusi vislabākās kritilcas atsauksmes. $ļj5.70; Asd 46i)'—.
otrā^'5[ēspiēdu4ā iznāk arī
ļ'j ATidreja ķgllša ' isķļis dzejas.izlase autora izvēlē i
,ĀAD TU ĀČIiŠ IZSLAUfīSī, TĒVU ZEME"' ' — darbs. kuŗā> sakopots višs mūsu Izcilā dzejnie^ ka nacionālo pārdzīvojumuļ un jūtu spēks — bk-vība&^tāiii&itMinot. ..d7.{ttLti^ni ni\c "
f-^^ -o"-.
(■■1
■i
' ša-tos Isavfis procesija*S<ia' fesftadicfsU npgru] Pēclj.759. gada, kad Kanāda šanas'aŗ ..savāni āmēniļivarētu nonāca britu rokās, .iekaŗotife, f^* «zskatītaļki Soja^tātes trū-domājams, kļavas lapu uzskaij- T^^' P''®* ierosināja vēl -vairāk kā savu simbolu. ^^"^ Peņe^its. Ka-1805. gadā Kļvebekas laikrakstā ^^^^ damušoļ gni,pa gājitenā ie-..Gazet^e" kļavas Japa kā franču i^emajsa^ vietu un k|avas lapa emblēi^a tikJ nostādīta pretiiīi Kanādas ..kļava!? ..lap^ karogs, skotu sadzird. Kad 1834. gadk ^^^^ retonat blakus Sv.'," Jura, \ika nbdibināta franču naciond- ļ": ^^^«J» ^ i^r- '^atriķa em-listu it' Jep Baptiste orgam- 4 1 ' I ' ^ ' zācija, ikuraif vēl tagad liela M- Tani pat gadās, kļavas lapa ti-zīme in iefekme Kveb^kā, tā ielikta 100.'pulka (Royal Ca-^ oficiāli i pieņēma' kļavas^ lapu- kā nadiai^) noaāmeļ Wm vien pēc savu ejnblērhu. 1837. ļgada ne- ^ cifti kanādiešu nļilitāro . mieru kikā ļ ļlbriti kļivas lapu vienību un polic^as ņoiāniēs un pat uz^katīj^ par netojalitātes Irarogos parādījās liļavad', lapa. .zīmi. si^ apstāMiš vēlāk Onta[. Tagad,'^ kad tr^ pfeņemts jaunais • rio, jeb" kā ^anī laikā fto sauca Kanādas ^ kļavas lapas k&y©gg, — Canšda ^ļ^est, radīja zināmu ^ interesanti pi^imēt. kādā pretestību, kļavas Itkpa^/pieņemj rakstā' Iau lOOSļ gadi^ !f„ atro-sanai p'^r'viļ^s Kanādas' naoio- ierosinājums ģērtooņa vie-nālo emblemii. _ , ^ m Kanādas karega likt kļa-Tomei drī?| ipēc mitra, iestā^^ŗas la??uJ
šanās britu'ļ izcelsmes, literāti.
Eugo vītoU
vai nu valūtas I trūkuma; dēļ vai flpm. 700 milj. helā ķīniešu tauta autarķijas d^ Ir stipri ierobežo-iekļāvās komunisma nometnē, tas. šo apstākļu dēļ tad ari in-Un tagad Padomju Saviemba un dustriāližēto kaistu valdībām sarkanā Ķīna visādiem līdzek- cietumu hēmisfairā ir jāiūpē-Uem atbaasta un forsē komūnis- jas. lai tajās ražotās preces tik-ma ekspansiju Āzijā un^ Āfrikā, tu eksportētos, 'un to tās ari da-kur ari .visumā tas atrod auglī- pa. izsniedzot 'eksportpreču ragu zemi. To visu ievērojot.- ap- gotājiem suibvencijas. piešķirot galvo, ka komunisma - izplatīša- ^ garantējot kredītus u. t. t.. nās ir parādība, kas apdraud ne jo tikai tad šo preču ražotājs ir tikaa cilvēka brivtbu. bet afl:ī vi- ^^šs. ka saņems pienācīgu sa-sās kulturālās tautās pastāvošo eksportētām precēm,
iekārtu un uz kristiānisnia pa- j^ tgs tiek eksi^ortētas uz ne vi-matiem izveidoto garīgo kultu- ^ arošām maksātspējīgām valni Un ja tas tā, tad atkal un at- gtām. Bet itin dabi^i rodas jaukai tiek deklarēts, ka komū- tājums - uz kiMeni tad ekspor-nīsms apkarojams visiem iespē- ^gt? Kam eksportējamās preces jamiem aīdzekļiem un visādā ^j. vajadagas? ^ veidā. Bet kas tad notiek īstenībā? Kādreiz Eiropā bija cilvēki.
Lai atbildētu uz tikko piemi- nopietni apgalvoja, ka Ex neto jautājumu mums vis- o^is^^e lux — 1 gaisma nāk no pirms jāsaka daži vāirdi par austrumiem, B^t tas .bija kād-tām radikālām pārmainām, kas '^^^^^ politiskās tum-pēc Otra .pasaules kara ir noti- ^ ' Austrumos neiziplūst nekūsās pasaules politiskā uh gaismas 4tars, bet tā kā saimnieciskā struktūrā, un par vēstures plūsma konstatējami dažiem' faktoriem, kas šīs pār- ^ īparadcJļcsi, tad nav nemainās it" izraisījuša ■ ^ds brīnums, ka Rietumu hē-' Runājot par faktoriem, kas iz- '^^"'"'^ļ""" industrializēto zemju raisījuši pārmaiņas pasaules po- ."^
palīdz Izkārta ^^^ieņāķuma nodokļus. Zvanīt 481-r^6847 vai vak. -8409
tos mīļos pieminc t. Krājums izdots miusu tautas lielās sasliešai|as un ^ lielā^^ nelaimes atcerei, 710 kurām šogad paiet 20 gadi' $ 5.00; Asd 3S/—. |
Visai grāmatnīca dabūjama E, Turklnaš
kas techniskaSļi K ūmes dēļu bija aizkavējusies [un tagad izsūtīta !{k& subskrita^ntieni un pasūtināļtār jiem, tā grāmatu galdiem.ļ' Tos, kas §0 ikdienas dzīvē tik ņepi^iešamo pra|ctisko grāmatu vēl vēlētos saņemt, Iļtidisam pieprpīt vai nu tieMapļgā-dā, vai tuvākā|ļgrlmatnīcaii Vārdnīca ir li«la fot-māta un aptver M.OOO vārdu ar dubultsleju tekstu 776 lappuses. $ 5.70; Asd 48/—.
Pieprasāmaķisās grāmatiiīcās vai tidi apgāto.
iLpgāds īi^anta Oldraarken 12 Ba|sv ierd — dipenhagen
-du^'gJflsmJTs staru; un tas ir: • jāpiemdn nacionālisms. 19. ga- Austrumeiropas un citās komū-dusimtā un laikmetā pēc Pirmā j^ļgtiskās valstīs' valda perma-pasaules kara nacionālisms bija ^^^^ ^^^^^ ^^^^ g^n tām drnējspēks, kura iedarbībā vei- ^^^^ izejvielas, da-
dojās Eiropas politiskā ^^^^^i^^^,'^i-,e-n^,s,visvi Pēc Otra pasaules kara Eiropas ,j,^,otais-zelts un^ sudrabs. Jājau-universitātēs izglītotie āziāti un ^ sludinātās koeksis-
afrikāņi nacionālisma, ideju sā- ^^^^^^ ^^tvaros nevar sākt tir-ka dudināt savās dzimtenēs, un komūiUstiem, jo, pie-
sis propagandas rezultāts ir tas, ^.^ p^^^^
ka gandriz jau viaas -kādreiz Ei- g^ules " kara toreizējais Lieltori-ropas valstīm piederošas kolo- ^ premjēraiinistrs Loids nijas un pat domlnijas ir kļuvu- ,3^^^^ ^-^^ pārmeta,
šas un kļūst neatkarigas valstis. ^^^.^ ^^^^^ veikalnie-
Kā neatkarigas valstis tās ari ^.^^ darijumuis lar Padomju pašas nosailja savu saimniecisko ^^^^^^ taču pateica, -ka Liel-polītiku. un tas nomme, ka tās j^j^tanija ir ar mieru tirgoties nosaka, kādas, kādos apmerps_ dlvēkēdējiem. Jā. kāpēc
un no kurienes tās importēs netirgojas at komunistiem, tām vajadzīgās preces, kā ar; . . ^^^^ tikai cilvēku slep^ to. kam m pārdos savus ražo ^^^^^^ ^ ^^^^ ^^^^^ jumus un zemes fbagātitbas. Un i vēl jo vairāk, tās prasa .un ari Vēsturiskas patiesības- labā jāsaņem no (baltākām valstīm piemin, k» vācieti un amerikāņi Rietumu hēmisfairā financiālu bija pirmie, kas; ar komūnistis^
V. ZIKMANIS.
GRAMERCT SHIPPING Co. (dib. 1945) Augstākā labuma bezmuitas saiņi un dāva]^
C3R 23 — Economy Giaht; ..;:...:;......._.„;.$31.00
11 mārc; kviešu milti^^ 11 mārc rīsu, 5,5 mārq. tauku; 2,3 mārc. grauzdētas ka-fijas. 400. gr. augu:eļļas.
Auto VOLGA — V ■ 5; vīeKgs liiksa $2&2t.99 Motoc. JUPIT^
8 viet. ■..,.............,......^488.88
Piegādē garantēta. Painak-stītas kvītis. Piegāde 2—3 nedēļās. Pieprasiet mūsu pilnīgo., kataloffu latvieSu ^^'^^■^""'^•..■..■.■'valodS. ■' GŖAlšmOT
SHIPPING Co. ; : : 118 .E. 28/Street.
New Tork, NX MU 9-r05»8. Atvgrts katru dienu nb pl. 5.30,
setd^ no »—1S.80.
> ŅAmV m.VBm > ■ Pilna gaiaritija. Licencēta no Department Banking (N.J.) un nodrošināta par
^20^000.00. : Mēs esam vienīgais uzņēmums, . kurš piegādā pa-^ rakstītas saņēmēja kvītis, Piegāde 2 ned. ]bMl, Nav atvilkumu. Pēc fcursa: 9 rabļi par US. $10.-. Nodevas: līdz $30.-^12.75^ virs $30,-,— 10%,
Xmmsm SHIPPING.
■.' Inc': -'.^ 744 Broad Si, Newark, N, j.
visu tēlotāju mākslu mācības iestādi.ļ kur 1882. ^ adā bija aktu, majolikas^ dekoratīvās glezniecī"
liielākais kompliments, ko šī skola pelnījusi, Latvieš^ biedrība jaunie-mākslas^m^^^ vaŗeja
ir atzīt ka tā dziļi un svētīgi ietekmējusi latviešu tikties:ar saviem tautiešiem un^ kollegam no Mk-
māksiu un palīdzējusi, izkopt un izzarot latviešu slas akadēmijai, citu mākslas skolu audzēkņie^,
r 7 or«^5«fc^ universitātes studentiem, Mūzikas konservātori-tautas aistetilsu. j» .' v V- ^r-i^v
73- jas au4zekņiemimpažu Jāzepu Vītolu.
Tē'va bkis. inženieris būdams, vēlējāsi rjedzēt' b^s, kokgriezuma klases, kurām vēlāfcļpievienoja chards* Zariņš, Teodorā ūdris - Uderls, Eduards , , f^^.,f'^^^^^^^^ Sigismimdu^staigājaib vlņapaža pra^skajŽs pē- ^iiogra^as, c^orta; porcelāna glezniņas, tel ^i'Rūdl Pērle, Artūrs Baumanis. Pēteris ^^^^^TS^^^ dās; viAa ietekmē zēnu nodeva Jelgavas reālskolā, stila kompozīcijas, tēlniecības, puķu, stiklu gl^ Kundziņš, Oto Skulme, Jānis Kuģa, Burkards ļļļf^fSl^f^L^^
' - Skolai bija izcila Um^U, tarā fee. grama- ^eldens. Jtas SudmaBs . . . ^^^^^ -^^^^^ „abeiguma«, jaunais
Heminekļi, gleznas, naudas zte^^ |ejeriskas mākslitileks iepazīstas arī ar krievu kollēgām,īpa»
,^;.x.;uw„..o„.1oo.,, c«Wv nri nni:...^ž - ' '"MaS ŽUmālU MākslaS
Lanserē, Benuā, Bilī^
ļām bija arī daudz jauno |lietumeiropis mākslas
' Reālskolas' tais laikos balstījās u^ divii pamatiem: i|iatĢmatiku uri zīmēšanu. Un'kamēr zēnam ar zimēšaniļ nebija nekādu grūtību, ;un tdjā, viss veicās l-aitiļ un priecīgi, tilOnēr ar| Euklidu viņš nebija nekādos draug< jāpieņem. ,inepraktiskākais"! kā prstķt
iāpamd matemātika', un reālskola, lai pievērstos mācības iestādē elpoja brīvāku gaisu n«kā izglitl- "ITlLatvnas pilskalni . .a,, ^5^5,5 r..^,Ar^ ■ • o- • ^ •
mākskii vieh un jādodas uz FēterpUs ,bdrona bks resorakroņa" skolās. ;i ,: pat vaivijas p . Ai pedeja palīdzību jaunai
-stSmāksJ^^^ ' ^ . !' Neaizmirsīsim arī, ka Pēterpils bija lielas im- ari tiek pie vairāku grāmatu illustrēšanaB. Arvien
btiglica maksias sKmu, lai mm nevp maeniens, ^ ^^^^ kas::, skolas inspektors bija penj^ galvaspilsēta, un ka tajā, bez tēlotājas vairāk un vairāk noskaidi-ojas arī vīna paža, vid-
.bet.ma^siimeKs. | ļ ļ j latvietis Jūlijs JaunkalhiņŠ, kurš gleznļecību bija mākslas un citām augstskolām bija arī izcUi, pla- bergiskais stils. '
Uņ te iļu viss kārtojas ,ka pats jio sevļs, jo fnācījies latvieša Lakša Laksmaņal' (1851.85) 5. vēriena mākslas muzeji no kuriem Ermitāža, ļooi ^.^^5. qiaicmnW^ v/^u
mi,3ijaiie tikai griba kļūt, par mākini^kij,be^ ^.kL^ studijā Rīgā. P^aikam praktiskais in- lu^^^^^^^^ bija skolols un slfS^^^^^^
is Dieva piešķirtais Ulan^. i Sko- ^pektors pildīja direktora FpienākLui. .Ari pai- Sā^T^ ^ēja skatīt plašāko Rembranta S at^ež^d.^^^^
m ptoudījjmiiem, fiagogu vidū bija latvieši: &abs Belz^^ J^^^ ^ —' ^^^^^^ SSf a^Safm^^
...... n^ilM'^'^ 1870.g.).kuršpirmsl939.:.gadaizceļojk.uzsav^^ IfRubensus. 2 Leonardo da Vina, Rafaelu, Džor- rikosmSSaSStā^^^^
audzeki^up^. , . ! nbtajām Valstīm; tēlnieksjlGustavs šķi^; ^žoni^ divi vir,ieLrNrlnSf ^^^^
liS Brencēns. kurš mādia .stikla p-lfV7.ni'«^^vhii mst iwv«^.«Aw ©,,,.KaVo«ii p PncSmv -.J_-..l , , _ uctruieni, ucs-
no
vēra, jaļi IB^-S. gadājļ nodibināja ar ļirūpnie^ un | ^ Latvieši Stiglica mākslas skolā bij^ stiprākā Pēterpils muzejos varēja ari skaiīt latviešu intendanta miljonāra li)a^^ rJo-.iHrPoira4fHrrQV5 «^i^v^-kv,,, ^—^ «L..... , : t».-,— Tr,i«o ip^^^o vioY.Kn,c. ii.!.-t^si rior
skolai novēlēto miljonu zelta mbļu. lecetētla kā
mākslas! amatniecības skola.f tā jo driz kļuv4 par
direktoru
... , _______t— -----autoru
(pirmais bija viņa Reālskolas franku valodas sko^ lotajs Ašils Gomē, pie kura viņš ari apstājās sav^ v.ist«-ia Francijas ceļojumā). ,
Jubzs Girņug (Juo?s Giriius
(No grama ;as „Cilvi
Atiums ir svarīgākā Uichņ
1 ta einū
laik
i
a bl
radit
gas iesij vairāk brivošail . gā^no? brivībuļ tega y I
Kā kas B8 ■ . zīinīpiļ cilvēks ; šķiež;
vaj^dzī^ * (Uenas kas pr cilvēka
ir nj-
Tomēr I brīvībi
■ kas sniegtā ērtība tāipēc, k; dod , liilvēkam iespēju atl vairāk brliva laika. Darba meclīiļ-nlzādja patiesi. ietaupa lauļu u tādā kārtā vairāk brīva pali^ dlvēkam pašam (iļiazā; darba dienu im stundu, |aŗā atvaļinājunii, vieglāks darbi jās,: ;tālu cejojumu veil ^ Īsā; laikā'u. i. t.). Tas v ir tisķs tēchnikas uzdevums, : izteicas 'lācUvēciskā nozīme. Kā agrāk' jau teicmn, lechn^ka pieciešama, lai .cilvēks savas dzīves iespējas, kuļ-aļs viriš ^jj^ ^ neatrod daibā. Tomēr cil^ 'ēkai n nepiet-iek fkai savu dzīvību vien ^^j^^^gi saglabāt. Tāpēc viņš. neap[nk^T.jj^gj.-ļ^L nās ar esošiem dzīves a pstāf ļiem, bet arvien tiecas.a ties no dzīves iztikas \ („maizes darbs" . Tullļ. . cik lesp.. atlicināt leilku šām kā cilvēkam. Katm darot: cilvēks ..šadilst", ga. vai to dāram ar ,',višu vai veicam ftutomāti^. kam (visa d25ye paiet tik^i da^ ļjj^"' : bā, maizes 'riecienu '^'^l^'^^™'''» arvien vairāk vai mazāk tiek g i-rigi nospiests ar pašu šo 6ū r- ^g^g^ ba dzīvnieka dzīvi. Proletāriā s ^.A ' vienmēr palika -garigā šaiiiw ā '^J ^\m^ veidoja, iņasu^ Tecbnikis .^^^ laikmetā masas nevis : acēl§ s, .^^ ■ bet tik sacēlās, proti,: '^^^ ^^^! savas. 1.īdztieSJlbas uz labākie n ^j^jj.^! • apstākļiem, kādu vajag ^i^9<ī" ^ļOg, gai dzīvei. Kaņt ari ņb vieni is^j^^^^. psses ir iešpēlesns dari a m i., ^j^ļģ ļ, chanizācijii uzskatīt: par dra i. diem cilvēka garam (dvēsele no otras puses ir ņeaf strīd i: ■ mi, ka. tikai, technlkjas p 'ogre;s ^^^^ dod iespējas visienvsasnleŗt'p-^ ^. augstāku dzīves līmeni urļ ar > 0 ^^^^
^^^t techni^ ^^■'^ butik •V^'^ kal d^ P^' vēl paļ J^^^ļ^ brīvo ļ ^^^;^sevpal ^^'i^'un ,al] tukšs
pašu atbrīvoties no tās
. bas, teda. rodas, ja visa dzii jāziedo...tikai dzīves iztika 3 šagļti dāšaiVai. ;Lai cik lautbmi -tiska ^darbs padarītu automātisku a
jiia dd
. vertībf ri
^; cilvēku,, tomēr: tagadniis^^^^^^
strādniekam ir plašākas
veŗdz1
vērtīgsļ ? bet ne
ga
Kas grib Latvijai palīdzēt tas to popularizē. Vai Ju i esat saviem draugiem uzdā. vinājuši prof. A. sļulmļ „Latvian Litprature?'
tas ne Sā did vien iekšejcļ varēšaļ lUpseOi^ .pilļvurļ Uzskati
(40. turJlnājumB)
Ja pravietis būtu liziņa tialfiī, vjīis lajā būt u .sadzir visu šavti gribu un don am un iieko citu nodomā ja, iii' rec viyš tjōliņ teica, ķas tam bijā 4a kjj brazniīģas lietus jŗazef
; tā salai Kunsŗii Jzajus^iļels, kā pilsētā, t
līgi iek
ā laiik
K
ā
ai<ln ai
nn ipnākdams, Tavus, ici ka tie pa vienu .ce,!u nāķ ceļiem no tevis aizbēgs, tiu svētīts būs tavs^ rokļi bet aizdosi citām tautām, un ne par asti.tā kā tu \ To visu es tev esiiiu splijiu, ja ļiem un neatkāpsies nb; tien
vSlejiš ;tev turēt.ļ B^t tu;.ne vin tāpēc: pār tevi nāks mari pilsētā un nolādēts laņlcā.. . uīi nolādēta ;taVfl^ abra. .Xol^ nolādf"ts izieāamf. Tu 'Izkefii
da 'bs
Uii iisi
s
ņja sav{ zeja. Bezļ sakāms:! radīti fļ ps: šveļ
ā un ekus es pretī, bļ ^kļūiu :nļ , ka iļ es tevi d :lrsū vieiļ u klauslļ vārdienļ >si klausļ L lāsti: iļ solādets iētsi tu bļ flauilzsēļ
