Sestdiena, g. 24. aprīlis, 33. n-rs.
¥m jzinātniskā^ sociālisma pamati
33. N-RS.' SESTDIENA/ 1965.
, GALVENĀ KEDAKĢIJA Atbildīgais mlaktors - Mrēds Ym5els, 508 Palmerston Blvd., Toronto 4, Ont.;j^. 531—4533; Atb. redaktora vietaieče - SMa Ancāne/^^^^s^ re-
Iekšlietu redaktors — RCdolfs: Nōrītls, 1749 «orla Fark
ĀrUetu redaktbffs 4 Mb^^^^^^ '; , Millipnt;; tālrr 447--6933; v^^^^^^^:^^^^'^
Sporte redaktori-- Žanis 2fe^^ Am, Tc^to 3.:
B&dakdjai tie$Ibas ^ maiiuskŗiptus^^ # vajaddbaa īsināt* Neizlietotos manusl^tUs iietizģlabā, bet uz vēlēšanos sūta at-. pakaļ, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai sisiptautiskalB pasta :Mpon3(dtās zemēs), vai teiciSļiem
paj^ksfcitajos rakstos izteiktās "domas if rakstītāja peraoi^ ieskats uhhe katri gadījumā atbilst ari redakcijas viedoklim,
AbottSāanB® ms&sag ASV uri ĶanadS — par m&īe§i $1,60: ■''■■■:[ ^ mēh. $4.Ēft; mēn.^^ ga<Ui : |l«;Of Atšev^ķa miir^ 20 c^ta^
Sludinājumu maksa: sludinājumu daļā ļL60, b®t tekstā" ; $3.20. — $6.40 par 1 collas slejas telpu.
Tai pašā laikā, kad pasaules māni tirdzniecība saistīja vai- sniega telegramma, - Ļeņina sabiedriskās domas priekšā Rie^^-^rSk nekā ārstailarbs," stāsts Dr. aicinājums apmeklēt viņu Krem-tumi pret komunistiem nodemoa- Hamers. „Mans pirmais brau- H.
strē nekad nepārejamu, plaisu, ciens uz Maskavu bija iakarā ar beidzām pārrunāt tirdz-jo idejiski abas puses diametrāli apspriedēm par kā-du tirdznie- nieciskos darījumus, es izņēmu
• $ī kontinenta lielie laikraksti na brīdinājuma un autoritatīvā ar zināmu netidbu un atfcuifbu paziņojuma visa veida sociālistu uzņēma neseno Apvienoto nāci- teorijas jāuzskata par pilnīgi sāju pārtikas vielu un lauksaim- grautām, jo pati Alzīves īstenība
' .-v ,«1*5 nī«,v 1^^^^^^ vfti- . • niecfljas organizācijas ģenerāldi- tagad pierādījusi šo teoriju a
pretējas kada citā «9U la^a cis^ tocesiju no vfomŗ^ bronzas pērtiķi no savas somas brīdinājumu, mlbu. Godīgiem sociālistiem bū-
noris sadai^ošanāv pasniedzu to Ļ^am. Vi^ pieaugšam tu savas .3Ia^ ticības" vSrfc^
tirgus 'darījumos. Tā skaidri sar ka Ļeņinu inteiesB ari mākslas priecē pārsteigts, saņēma jāgtat,jļ^,ģ «ib izvai- ,bas oamatlai ISnārvērtē ia tt«
redzama divkosīga rīcība. Psk-pri^^^^^^ ««^ iestiepis ro-
tiskaiš stāvokUs ir tāds, ķa caur sniegt kādu antiku dāvanu, ja. garumā, to sīkt pStIja. S "^^^ ^^^^^^ ^ ^ ^^«^
mēra rietumniekam, : tāpat kā tikšp.? aŗ viņu. tondonā, kādā ļ.^^^ uzUcis to uz galda un saibā-
ņāvē.jla neatradis atrisina- piedalīties tautas masu krāp^
pārtiku, tad „mums
nātoš valdības, vai privatuzņem©t slimnīcai, kas bija celta vaisi® xi «sŗtiki Paskaidroiu. ka manu- u^. ^^l^'^^^",^ -x'.—^ ..-.^ w^™«.^ j„« Kierosmē,-^ dažkārt atkl^i^ ka ^omunls^ maņlfesteŗ
La„ ^i.c^,VTa„<miipnu valstis, m^^ «.mē un plānošana jāakceptē uA Sanas laikiem ar laiku atzlmisi,
gusdaJiījumi,
ar miem. Bet vai viņi to dlarfs, to
nātoš valiffljas, vai privātuzņSmē-, Blimnloai, kas bijaoslte valsts
Sāitlbas produktu iaiolaiui le- ka viņu Ieskati balstās uz maliil-
Ira'du raksturīgu gSjiēnu valstls-mu viesoties jjsiomju «mē .un t^rijas' aspektā. Nekas tamU
ka polltitt/kas citādi neniasns'devos _ . ______,^ . ^ > - „ ,.,„ .
kļūtu: ziifims. :, ,: nii, kufš it kā Pārstāvēja padom- Mkslkeks. "^''^^ '"^^ ^^^^ giem pamaUsm,; .kSdSļ; pakSpft
m viJvBie^^^^^^
iiu tikai ssrimejptpiemii^-Ai^g^^^ ļ staņ>Ķutiska sa^d^^
A'm^^t^'^ : ; %4s«,roto es pZ^
ŗi, cita vidu, pauž ne tikai s^as,
0 ® ®
(Pārnesums no 1. ipp.)
tu
iestāšanos par tām, ^an ar
liksM runām tūUt sekot arī disj:- ,. . . . , . - j
biem, un sauksim jaunatni paH-S^"!*^ ģā savu lielo uzdevumu veiksa-
simti
"KS— s-«£.^ Siiarr^ i-ssitr
Kadā m« pieststne mus ai.- un ASV staipS." P. Ģ. ^^erinEt tp vajadā- nlgs tukšums. Vnvēo tik fanaL
bas aritmētiskā proporcijā. feas ticības atmešanas, šādu tuk-Ja.savā laikā, kad Kārlis šumu ne katrs spēj paciest V... Markss formulēja sava ,;fc6mū- l>rotamš, visi ^profesioi^lie nlštu^
„A Hisiorv of the vGold War" wicz, Osford. Universifty Press ..katram; jp^ >jadm^ kam, veido dažādu novirzlemi ' • ^ • izdevums, 321-Ip.. cena S«.75.^^^^^^^^k^
padōņjju izdevums, kuram pavērts legāls ceļš sakarā ar kul-rtūrālās apmaiņas nolīgumu starp ASV un Pad. savieņSbu, ievietojis -rakstu, kurš atklāj koeksistences īsto anitpru — Ļeņinu, kura bīstamā jaunatradumā ' tāģad sildās divas piliiīgi pretējas ideoloģijas pārstāvētājas liet valstīs . . . No raksta izriet, ka
m, tad! tuvosimies vienotās saprašanās ceļam, iegūsim jauņat-;:iies uzticību -^m pamazām Jejfis-mināsim. to savās lietas un dar-
„brlviba"^ saprotama personii^ personas no amerikāņu banku iespēja panākt labu dJsīves stan- un rūpnieku aprindām piecas
by Jplm Lukacs, Eļ()tibleday devums, 348 Ip. cena 81.(85'
A„tnr«; ir nniu Tjrofesors kās^^' ^^^'^^^^^^ savaa dabas;
Autors ir poļu profesors, kas konstatētās ieddvo- k ciniski karjeristi, topinās iz-
j ^ .. . ^, ^, - X. 1U - • ,- - ^ Vēsturei dažreiz patīk izsi_______^_____^___^_ ^ , .
dartu un atļauties eirtu bezrūpju (jienas Maskavā veltījušais kon- nežēlīgus ^'^i"- vM-iTinc-^^nTnp- ...^r... ^«-.^.-^s» it^^ tendences
Tieši jaunatne skaidri izjūt, kaut vai intuitīvi, kur atrodas i teresu im uzdevumu smagu
SātŠSrSts^lfS'^^^^^ skaita straujās .augstSko Ideju (runā.
, ...^ jokus. To Pili^^^^^^
dzivi, kuru uediīkst; traucēt citof^^^^ nezināšanu vai neataSša- āst cilvēka žēluma," aaī turp-
tautu nedienas un posts. To rVisu durvīm, lai apspriestos, kā pa- rikā^-krievu „lislo aliansi," kas pateicoties laimīgam gadi- ^' Jo tas bija tikai mazliet v©: māk saviem pailgajiem nolū-ik dienā un s& sohVredzot, nav celt (preCu apmaiņu 194t gada 25. apri: jumam' izglābies no nāves Ka- ^^^s Par i)usgad^
pamata pārmest jaunatnei ne- nos ®bu valstu starpt Amerikā- li^n, kad amerikānu^^^ un krievu tinas meža asinspirtī. Apskatā- if^^' ^adpa^uSi vairā nekā stāvOkUs, ka tie varētu labprltī-
spēju iejūsmināties par mūsu ņu grupā atradies arī: Dr.A. armijas satikās Eiropas vidienē majā darbā viņš analizē saii^ kopš 1848. g. Markss gi atteikties no savas, ,p:offisl-
bmifeas idepem. Kas to jaih HamerS; kurš pirmo r sākis gal-niecikos faktorus, kas noveda kopā ar ļpSris saviem jas" ... - ;
.........^ natnei pārmet, tas labāk M pa. so^ pirms .44 vbnais pašreizējās situācijas ie- pie, tit spaidiem uh pie- tembied^ slav©^ Tomēr interesanti, bus v9rot,
pimkts. Tādēļ tā netic tuķ^^ ■ dīglis^^^^^ ,,kK)munistu manifestu,'? un vai šo Izdegu izmantos
žu bārstītājiemr bet pamatoti ^ikai npžētojams ^;jtor^^ un krievu iespaidatriāližācijas laikā. Autors apsver ;stati^^ var pierādīt;, ka T. brīvās pasaules dažādu šķiru so-
všauba^ vai runātājs maz pats sa- bi^^s jSddĶi^ aj^ jau izstudējis par āfstu,sfairās, im no šī sadalījuma iz- ari padomju pieredzes lomu ne- Maltusam bijusi tafeniba. Uii ja^ ciologi, lai aitvērtu pasaules tau-
. „.x- _i_j_=rx„ , „^ cēlās t.s: aukstais karš agrāko attīstīto zemju, it īpaši Āzijas tlfc autoritatīva personakS Sens tu plašajām masām acis, ka šīs
sabieclrpto starpā, kaš vēl pēc rūpniecības attīstībā. Ceļojot no atradis par vajad:%i sacelt staip- masas Ir gadu simteņiem ilgi
20 gadiem nav beidzies un, lai- viena Staļina cietuma uz otru, tautisku trauksmi, nevienam go^ maldinājuši dažādu sugu šociālis-
kām, var izbeigties tikai tad, ja autors saticies arī ar „iztīrīta- idīgi don^jciam cāvēkam nebd- ti un „tautas masu aplaimotāji."
komunisti atteiktos no saviem jiem" padorilju birokrātiem, un tū iemesla nealaat, ka Markss Spriežot pēc ITdzSinējās piere-
pasaules iekarošanas resp. ;,4p' tas viņam dev^^ ap^gi vai neapzinīgi māldlnā- dzes, ļle^^^^
laimošanas" plāniem. Tomēr nav: giiepaz^^^^^ smis piekritējus, sludinot sociSlistlem, bet it īpaSI viņu
■ iespējams paredzēt; kad tas va- ļas ēnas pusēm un pamudina- mScSbu, ku?il nav nel^ pa- dvīņu - brāļiem — koraūnistieim,
rētu notikt/ t|ŗijw te nmta, nar ,>sitostn|^^ laimīgi paies garām arī JIs TŪg-
viem vārdiem tic. Jaunatne gal- pašam nevajadzētu kaunā lU) da labus piemērus uņ patiiesus sarkt pair saviem pSrnietiuņlem, darbus. Tādēļ nepamatots ir sālīļdzinbt svaru kausos pārmetums ,,skeptiskā jaunā ģe- du uņ diarbu līdzsvaru, nerācija/' jā ar to doniā, ka jau' ; Te tikai M fakti, natnē ir snobiska un bez mazā- miims, vecākajiem gados, d^rē* kājām flganij ķādej nespēj n® tu sayā ricibā saskatttuii atzīt, par ko iejūsmināties. Runas par Ir vēl citi, bet visus nav iespē» skeptiškumu pareizas vienīgi āt-jams^^^^^»
tieksmē uz faktu, ka mūsdienu jaunatnē rūpīgi pārbaud^ ideā-luSi kādus tai piedāvā. Tādēļ ne-iŖiedāvIsim bezseģuma frāzēs, ^et patiesu uzdevumu, Iraŗu pasi veicam ar pjUnii enerģiju im
uii pasmaUzēt. TomSr jau minēto. Ja
tīsim,, iad:^nāksies.: M -atzīt,: ka; šodienias latviešu trimdas jaunatne, nenisi^t par izņēmumiem, kādu Vienmēr bijis uņ upuŗii gatavību, 'aicināsim tiksi/būs^ — nav ne labāka, he slikta^ jaunatni sev līdzās. Un pār vi» ka par citu laiku Jaunatni Jau-' ■m — sapratīsim, ka mūsdienas natne vi^kārši nav uz mata tā< jēdzienam ,,brīvība? vairs nepie- da pati kā vecālra paaudze, bēt mīt tā kvēlā liesma, kas spēji U- -^aiī tā sava jaunībā nebija takai iedegties mūsu tēviem. Šo- da ķā iepŗiekSējļā ģenerācija dien Rietumu pasaule ši jedzie- brieduma gad5bs. §o neapšaubā-'v na nozīmi spēji ma^ājusi; gan rao patiesību derētu neksd ne- j ar tukšajāmfrazēm par visu tau- aizmirst.
Fabrika likv^ un krājumi iet uz beigām. Pašūtiniet, kamēr vēl ir s •,.::•:■ BAMii^^ JŪRAS •;■
Ŗ;E:Ņ:0:t:T:i:S
,,PELIKA1ESSE''^ ft ož. ķārblijfi — go c.
a ūz. kārbiņā — 80 p. Cenā ieskaitīta pārsļitišana. Aploksnē lildzu pievienojat ; Money orderi vai Seku.:
le WIDMKR ST,. TORONTO, CANADA
• kādreiz notiks;^ ^muhismā -šis un tas laika JecSjumā ir maiinī-jles,: bet' pasaules "iekarošanas plāni ir tadl paši, kādi bija, kad komunisms sāka savu uzva ras gājienu pasaulē, i. Līdzšinējā ,,aukstā kaya";gait'u autors centies aprakstīt, eik vien: objektīvi vispār iespējams, AKL
, -PAD;: SAVIENĪBAS ^ : INDUSTRIALIZĀCIJAS : . .;PĒT!JUMS.
„ForcGd Labouŗ and Ecouomic Develōpment" by S. Swianie-
AKL tiem nemaz nerunSjot. P5o šī Se- tais biķeris
A. Kalne
•000
mm
Jofm ?učetB\
(3. turpinājums)
■ : Vienu patiešām nācās ja atizits ;par vājjw:ātIgiL Kad to n(>deva leitnanr tam Medniekam reizē: ar braukšansis £^ ciem mēs aiiviegloti uzelpojām, bet tikai Jsu: brīdi;V Mūsu mehorrnālāis sākumā iž^^ normāJs, lin mēs jau ļdomājāmj ka viņš tikai no^ tēlojis sajukušu. Kad tomēr nonācām pilšļēta, viņš mums tik veikli izmuka, ka nemaz nemanījām^; kad lin kā taš īsti noticis, Visa meklēšana izrādījās veltīga. Kad atgadījumu ziņojām uz lidlauku^ nāca atbilde," k^ tā neesot viņu darīšana, ---^leitnants: Me(lnieks. esot parakstījies ,pa^ Šariu atpakaļ. Līdz aizbi\aukšā^ dienai miirnš: izbēgušo neizdevās ati'ast. uņ man vēl Šodien nav zināms, kur tas palika un kas m to noticis. ' ^
■ Tās četa-as; dienas, kurās p gaidot atpakaļ brauķšaiiaš atļauju, pagāja M bā karnevālā; Aŗ (lažu sp^a mārciņu palīdzību, ķuŗas mums^; vagonos bija atstājuši Vaiņode izlē-kušie, sameklējām divas labas istabas teicamākajā Daņcigas viesnīcā . netālu no stacijas.. Tur savu-, kārt liktenis iuums bija lēmis satikt divas latviešu frontes teātra aktrises, kups:^ neatGeix)s, no Mriepes uz^^i^ virsleitnantu ar 1;a puceru, kas bija ceļāiiz Prāgu, lai uz tā saucamajām armijas „becūgšeinēm" ie-pirktii kādas vienības virsniekiem apģērbus tm apavus. lepiŗķšliias zīmes, protams^ varēja laist
ļfJigā;^ ja vien; netrūka drosmes. ļJn Virsiēitnantani tās nekad 1^ vismaz ■ frontes aizmugurē ņe! Par iegādātajiem apģ biem un apaviem viegli varēja iemainīt vislabākos-padzerienus .. . Tā dažua dzīve; sita aug-
stu vilni. Jau toreiz daudzi turējās pie devīzes: ,,Baudiet-kaŗu, jo niiers būs^, to darītām, cik vien labi prātam, un -
— par visiem kopā mums prasmes šai; virzienā ^^•netrūka.; ;■■■ ■ ■•■.-^ ■ ; Mūsu ešelona vadītāja palīgs, virsnieka-viet nieks Kultenis, izrādijāisv^^^ kas sievieti spēja sameklēt pat vīriešu pirtī, nemaz nerunājot par ielu. m ievērojot apstākli^ ka bijām:seši vīrieši un tikai trīs sievietes divas latviešu; aktrises un kāda jauna somiete, kas; atradās ceļa uz Prū^ siju pie sava līgavaiņa, kāda vāciijū vecākiem -r- proporcija mums nebija visai labvēlīga, ■ kaut arī somiete, likās, bija galīgi aizmirsusi savu līgavaini un izrādīja mums vislielāko pretimna^^^ šanuunizpalīdzību. ^Tādeleģēj^ samet le^ papildinājumus. Jau pēc neilga šir()junia pa Daņcigas ielām Viņš atgri^ ;neiču pie rokas. Viņā pastāstīja, ka esot izsuUta uz Vāciju darbos, izbraukājusi vairākas Vietas un nu atklīduši līdz Dancigai ar nolūku kaut kā tikt :aļ uz I^|viju.,mkts ]^ nemanot, uh na-^ rītā Kultenis bija t teni nogādāt līdz Liepājai. I ^ 1^ gudrošania, kādā veidā Kulte-
ņa solījumu izpildīt, jo visi solidāri dalījāmies kā pienākumos; tā tiesībās. Uzzinājām, ka Dan-cigā ir iestāde, kas izdodot, atļaujas teukšanai uz ;Gstlandi, kā toreiz sauca Baltijas valstis-Un ; šī iestāde airadās tieši Dancigas kaia tiesas telpās . . : Ja: žan(iarmērija nebija mani nogādājusi kara tiesā, tad tagad to paveica virsnieka-viet-nieks Kultenis. Pats neprazdams gandrīz ne vārda vāciski, viņš aicināja maiii pār tulku.
Kara tiesas ēkā. nieklējot vajadzīgo istabu,; gadījās, ka par ceļvedi mums uz bndi; .,piekoman-dēja" kādvt virsleitnantu. Kulteni; daba bija apveltījusi ar nespēju klusēt ilgāk par vienu minūti, un tā, soļojot pakaļ virsleitnantam, viņš uzsāka atkal savu runājamo;
vai tas fricis nenrot ar!
; Kulteņa vārdi lāga vēl nebija izskanējuši kara tiesas gaitenī, :kadvirsleitnaiits jau pagriezās pret mums ūn skaidrā latviešu valcMā atteica:
; ; „,Kā nu nepratīšu, ja esmu Latvijā dziim^ audzis .. ■■„ ■'.;;;
Kultenis palika stāvam ar vaļēju bet inān sāka nepatīkami;^inķstēt ausīs. Virsleitnants ieaicināja mūs savā kabinetā, pacienāja ai: cigaretēm uņ izprašņāja mūsu vajadzības. Tad viņš aizgāja noskaidrot, vai mūsu korķētajā būs iespējams braukšanas atļauju dabūt. Atgrie-sies kabineta, virsleitnants paziņoja, ka jebkādu atļauju izsniegšana civīlpei-sonām braukšanai uz Ostlandi, par nožēi(^aņu, esot pārtraukta. Tā meitenei braukšanas atļauju nedabūjām, ļ^et uzzinājām/kā Dancigas kara; tiesā strādā kāds bijušais Rīgas apgabaltiesas loceklis — baltvāciētis.^kas 1939, gadā repatriējies. Kad šķīrāmies, viņš noteica:- ■ \y■;,,:"■■■.■■/;■■;',-; ^ „Pasveiciņiet Latviju!"
.,.Ko tad īsti tur sveicināt?'' es atjautāju.
Virsleitnantam acīs parādījās asaras, un b^^ nedaudz drebēja, kad viņš atbildēja: ■
Katru krūmiņu, katm kociņu un alaneni ceļmalā, jo tie visi :tur maa ir mīļi . . ." \ V Mēs vairāk nerunājām, paspiedām rokas un .■■šķīrāmies.;.' '^r'
:: Pēc šīs neveiksmes sākās gudrošana,' ka rast citu iespēju meičas nogādāšanai uz LiepājU;Mums bija braukšanās atļauja piecām personām, bet piektā aizbēgusi. Vai tad Kulteņa paziņa nevarēja kļūt par šo piekto personu? Nelaime bija vienīgi tā, ka meičai vajadzētu pārvērsties puisi un klausīt uz pazudušā-vājprātīgā vār^ vās: puslīdz, labi nokārtot. Viesnīcā atradās veca, nenosakāmas krāsas kareivju uniformā — pelēks, plats mētelis un vācu aimjas cepure. No sievietes a^^^^^^^^ meiča nu bija šķurusies, pat-lūpas vairs nebija krāsotas. Bet — mati? Ak šausmas! Tā bija tāda brūna lokainu cirtu rota, kādu zem
vācu zaldāta cepures nekādi nevarēja pabāzt. Ņemot palīgā lielo mēteļa aj^akli, kaut kā izdevās ; šo inatu mudžekli apslēpt ziņkārīgo skatieniem. OTsu vienbalsīgs lēmumš^^^^^^ šāda veidā lieta var iet. Leitnants Mednieks gan kasīja pakau--si, bet beigās arī nekā pretī neteica.
Viss gāja kā smērēts līdz brīdim, kad vilcienā sākās dokumentu pārbaude. Mums, protams, vi-^.siem;tādi bija, izņeniot,,trako," kūra vārds gan^^^
ierakstīts braukišanas atļaujā, dokmnentu trūka, pārbaudes 1^^ kaut ko nesakarīgi muldēja, ierāvis galvu mēteļa apkaklē, un Kultenis pūlējās viņu savaldīt.. Arī šis triks-izdevās. —■'■ :;:;:.--^::-.;\'^■:.:;;-^-.^^"
^ Nākošajos braiici^os mēs vairs ņeuztrau^^ mies par to, cifc cilvte paHks eišelō^^ nokļūsim Dancigā. Pēdējā braucienāman tādu pavisam sanāca tris ~ no 125 cilvēkiem „riobira" tikai 35, bet tieši Šai reizē tikko nenokļuvām aiz restēm vai pat pie sienas. Vecā majora vietā lidlaukā bija cits, un tas spļāva zilas ugunis.ļiin paturēja mūs veselu dienu zem apsardzības. Kas īsti mūs izglāba, vēl šodien nav zināms, bet bei^ gās tomēr ar veselu Muatkļūvām ātpalaiļ Liepl^^^ jā. šis leitnantam Medniekam un nian bija pēd^ ;jais brauciens, ]o mūs aizkomandēja atpakaļ uz ^ soda rotu, kura pa šo laiku izrādījās mainījusies cilvēku sastāva ziņā, bet to skaits palicis apinēram •■'tas.;l)ats.;/-: ■"•,:■
Pēc p^ris nedēļām mūsu pulkam pienāca pavēle pārcelties no Liepājas uz Vāciju. Sacēlās Uels uztraukums un kņada. Nemaz nerunājot j^ar kareivjiem, pat virsnieku vidū nebija vienprātības par to, kas nu īsti darāms. Mūsu rotas komandie^ ris bija izsaukts pie pulkveža, kur saticies ar oficiālo rotas komandi^i' — virsleitnantu šmitu. Pulkvedis paziņoja, kašmits pagaidām uz Vāciju nebrauks, kādēļ Medniekam jāturpina rotas ko-' mandēšana. Tas nozīmēja, ka rota jāaizved uz
(Turpmāk beigas)
I
KAROLESDALES
Gadi iet nežēlīgā secībā. Daudz rakstu' „Vai^ kas pasaulē ir mainījies no šī erotiski — gadsimts pirmā ceturkšņa, kopš smalku iroi Latvijas universi'tātes studenšu Pēc šī ,1 korporācijā Varavīksne pirmO' kritiķi viņu reiz tikos ar dzirkstīgu studenti, nu savā. kauļ Karolu Auza rāju. Pagāja se{
Un personiskajā dzīvē ļļadi ir gadi, i3 atstājuši savas pēdās. Toreizējā ja .sasniegta dzīvīgā divdesmitgadniece Karo- ģ^is dzejoļu la ir sasiliegusi dzīves brieduma 1950^ ga^ļg . gadus; iziedama vairākus svari-' gāds Vācijā, gus posmus, viņa kļuvusi Juris- starplaikā te un redzama dzejniece. i . „ „ '
Karola Oāle, kas dzīvē šķiet ļļj^ ^jjļ ista pilsētniece, ir cēlusies no' ^j^^^^' ^^J^^^ laukiem. Viņas tēva mājas ir I^leisteš Auzarāji, Rigas" tiešā Krāļ^nļa tuvumā. Tur viņa dzimusi 1903. si^^ļjgg jj ■gada 29. aprīlī. Beigusi Beķeres J ģiimmiju, studējusi Latvijas universitātē tieslietas. Maģistres ^ : grādu šai zinātnē. ieguvusi 1932. I^^"^,^^
"rai pašā gadā apprec^usies g^š' ar juristu Viktoru DaU. Revolū->^^ n oijas gadā dzimušai Karblai arī Autori tel > : dzīve ritējusi strauji un trauka Iešana (seļ sraaini: dedzīgai studentei šī ne- ^īsti pats i bija pirmā laulība, bet edstēts ^^ība, mūžil un mozofiskl noskaņotais vik- svarā dzejoj - torsDāle palika Karolas čmes- foi-mai • biedrs 'līda savai nāvei 1960. tādi, kas rļ gadā. $ī -toirba Karblai devusi Karolas : divus spējīgus^ bērnus, kas abi bos jaušan -ibefguši universitāti ASV. . imm varan ' Minētais gads. Karolai Dālei pēdējā, posļ ■ zīmīgs arī kā literārās darbības ppta krājui' sākuma gads, jo viņas ceļojuma dots piezīmes pa Rietumeiropu iovie- ASV 1961. totas laikrakstā „Latvijas Ķarei- Daudz : : vis." : : > ; . " veltīts m(
Dzejot: Karola sākusi jau vi- dzīvībai un| dusskolā, kur viņu šai zdņā at- rlgai ipārb .: JjaJstījušl viņas toreizējā skolo- i^a, ietvei dzejniece ar smalku teiksmS, lUla :iziūtu — Austra DSie-Ķo- tēt to^-tt miņa, vēlākā Karolas svaine.' Ķe- košais un ļ niņii namā Karola guvusi daudz dažas rinļ māksliniecisku ierosmju. Ka- nīcības naļ Tola Dālē darbojās dienas presē, atplūdu k bet 1939. gadā A. Gulbja apgāda miainīgās laida Majā viņās pirmo dzejoļu zūdļgs dzīļ krājumu Vizmoli paU, kas vēr- tu /zūdies) sa uz sevi kritiķu ievērību. Ke- „Sleļpto j£ daktors J. Grīns deva cerības, Iffi zvani —, no juristes iznāks-arī dzejniece.' — Lauzts! A. Johansons par raksturīgāko skāva maļ ; autorei atzina dzejoli „Es mīlu . k. Dāķ azīvību.'\yn tiešām, visa Karo- viņas dzij 1as Dāles turpmākā dzīve un Mmas, dzeja apliecina šo mksturojuma^Valditos tālredzlbu. naktī ■ n
Vēl Latvijā J. Kadiļa apgādā uzlecam ■ iznāca Karolas Dāles otrs dze- novērstai joļu krājums Skurbais apinis, nāvēto Sai grāmatā ir nodaļa ar virs- un Ipatosļ
■ ■ Ii
(49. turpinājums)
Jā, Abijā Aruca meita bija atgrieļ vai tad taš ari nebija pareizi? Taču Gad.ļ šķiršanās rakstu un prjesteriR to nebija sievas pienākumiem. Varbūt tāp^c arī apraetuflics sava tēva, bet vīra namā. Uļ bēja ar to, apliecināt, ka uzsLita .sevi vēļ Gada: sievu? Bet tai:pašā Inikā viņaiii arī par to, ka ir, kungu KujiL^a izvēlēts .cējš un tāpēc .viņain jāpilfļ.'r šādiem ?aj redzētie likumi. Mozus Iok bija;apzīmejļ diem: ■■'■■
Ja sieva no sava vira noversasl ŗnās pret to noziedzas un. neuzticībai ■ ņemtu vīru un viņš neticētu, ka nevi( : nav pie viņa sievas gulējis un--tā navļ tad tam; vīram savu sievu būs v>3st^ pie atnest unuri. desmito tiesu no miežu būs Uzliet eļļu. nedz uzlikt vtrāķu, jo bas; Upuris, piemiņas '^(iattiais upuris
Ķādināsanai. —- -
: Tas vēl nebija viss. Priesterim biji - ar svētīVu ūdeni un jāmet tajā mēsli