Latvija mem
SastdienB. 1985. g. 2^1. aprīlis, 33.n-rs.
7
Mežinie
Sidrabencs nometnē šogad ie- -an ^5 aprīlī, kad visi-labvēļi ai-cerēti atkal daudzi uzlaibojunai. cināti piedalīties. • Pašlaik notiek ēdamzāles pār-'@Mākslinieka_ E. Vmgŗa gle^u būve, meistara darbu veicot N. izstādē no skatāmajiem oO un Simancvskim. Pie inventāra la- pārdošanai paredzētajiem joaar-bošanus'jau kādu mēnesi strādā biem, izstādi slēdzot, pārdotas F. Pavasars Zēnu nometnei pa- bija 13 gleznas. «ūt:nāt'a.s jaunas teltis, bet par 9Pēc ilgākas slimības im ope-jaunām grīdām un citiem uzla- rācijas Doktors slimnīcā Toron-bojumiem rūpējas ilggadīgais to 75 gadu vecumā mirusi Marta noml^tnes labvēlis A. Krūmiņš, ivanova Viņu pēdējā gaitā 10.
.v . , ^ , anrīlī uz Ziemeljorkas kapu lat-
Nometnes darbam paplasmo- , , ļ,„,o^īio mSp
i- u- . . -f^^ls „o viešu nodalījumu izvadīja; mac.
t'C5, 'tas personāla nākama va- . _ ; ... ... _„
dPoa šogad pašūdināta ar drau- ^^v. Jaņa ev. lai. "i''""!; ^ dzes padomes pārstāvi J. Bardi- dibinātājam un rosīga Daugavas nu. kiirš ar nometnes danbu un vanadžu darbiniece. Aizgājēju pe-vajadzībām iepazinies un daudz dējā ceļā P^v^^^J^ .fj veicis jau iepriekšējās vasarās, vadītāji. Pieniiņas bndi sardze Bez galvenās vadības Ineiteņu stāvēja Daugavas vanagi un va-nometnē pur vadītāju āTihS^B radzes, bet draudzes kons car. ViJa Zuntaka. .Ilze Lapsa,- Helgl 'J- Bāruša vadībā dziedāja divas K^ppele, Biruta Upītē un palīg- dziesmas. Nelaiķe atstāj divas vadītājas Anda BāJiņa lin Ruta meitas ar ģimenēm Toronto un Dreifelde. Zēnujiom^ ļatbil- mei^^^zimtene. dīgais vadītājs. būT'Ajī&is Zus-f®TLTA sčamnaziM ;. a^^
audzēkņu vakarā t)ulcēiās- ap 200
apmeklētāju^ lai iepazītos ar sko-
r
ters^ ar vadītājiem Andri Rubeļni, V'esturu- šķobi, Imantu Brili, _
Uldi Kopštāilu, AUni. Balinu un Iļiēnu. pašdarbību, kā savā uzni-■Pēteri Muktu. Bērnu dārza gru- nā norādīja ģimnāzijas diŗsk-pu nrī šovasar vadīs Anna LīdU: tors nrof. V. Burkevics. Labi sa^ ma ār palīdzēnī Basmu Jūrma- gatavotas vēstures ^studijas īsu Tii7~Mirdzu Balto un Rutu-Kii5- referātu, veidā sniedza jll kļ. ■mani. Virtuves darbinieku, .sa- audzēkņi — Lauma Kaļiņa par stāvā šova?|ļr saimnieces Ilzes tematu v,Labie gadi", Inta Kal-Ēzernieces vadībā strādās 8'dar- niņa —„Cēsis: vēsturiskā skatī-binieces. , . . iumā" un Uldis CelmiņšLie-
Nometnes rīcībā, šogad būs tuva viduslaikos.'' No mūziķS^ draudzes ^jauniepļjttoisj^ pulciņa, ko vada AinaZemdega, lielais zemes ,ga|.aļĻs_ar ug solo sniedza Dace Zem^
cieitiL-garumā. Nometnes 'bērnu dega, čella solo Turaids Zem^ nodarbību, vadīšanai; piedalīša^ degs, bet ar četrrocīgu . klanos apsolīju.ši daudzi sporta iepriecināja Ruta. ■jauratnes- darbinieki: ^vieglattē: Kalniņa . un Silvija Plīše. In-— G. Gubiņš, J. Adniinis, teresants bija dramatiskā F. Plīsis, A. Zaķis; volejboļa_- g^iciņa uzvedums " ^vmt-E. SkLijiņš, baskeļbglā — J. Zen- sekreitre" H. MIķelsona letiņš, y. Kauliņš; iulbolā - H. studējumā. Uzvedumam atbllsto-Gailis; p^eldēģanā - K. BrasUņš, dekorācijas bija gatavojuši A. Litaunleks. Bez šīm nozarēm ļļŗ^r^lās Gaiķis un Guntis Si-nometņotājiein r:ūs iespēja p.e- ^^^^^ skatuves meistara pie-dalīties vēl daudzos citos spor- jļ^kumus sekmī.gi veica Dainis la veidos un nodarbībās pieme^ Kivlenieks. Sarīkojums beidzās ram, - ^aukajiokej^ ģaldflte.- , .-^ ^^^^^^^ ^ nisā, l2ēzbolā. bc_dnnngtona,_2e- atspirdzinājumiem bi-ļ nišā, r^i, šacha, š^ņa ar godājušas vecāku padomes^ ^šauteni un loku u. c. Tāpat ka ^-^^^
(i^rickšōjās vasarās, nometnē ^^^TA sestdienas feimiiazijas )noliks filmu izrādes, ugunskuru ^^.^.^..^ ^^^Ļ^^ ^^-^^^
^vakan un citas kārtējai nome_t- ^_ ^^^^zekņu. Beigu 'eksāmeni nes ..izpriecas.' Liels lepnecma- ^6. aprīlī. Ģimnāzijas iz-
jums visiem Sidrabencs bemiin ^^^.^^^^^^ ^^^^^^ ^
būs 7. jūlijā paredzēta ^tsa^'redzēts 1.5. maijā pīkst. 7.30 va-izrāde ..SarkangaMe' režisores ^ ^^^^^^^^ ^
I?Aas Purvas vadībā. | ^. F -
TORONTO ' ^TLTA bērnu vasaras nometņu , 1 ļvadītāju kursi 2., maijā notiks ©Sv. Andreja ev. lut. draudzes Latviešu namā, Pīkst. 12.30 pabērnu vasaras nometnei Sidraiie.- redzēta kursu vadības sēde,' iz-nē jau. pieteikti 158 bērni un- 2^. šķirot apliecību pasniegšanu kur-mazie bērnu .d.arzm. Nometņo-, sus beigušajiem, bet pīkst. 1.3i0 tāju pieteikšanas turpināsies līdz dienā kursu nobeigiims.un aplieli, jūlijam, bet, ieyērojot lielo in- cibu izdalīšana, teresentu skaitu, iespējams,.'ka ®&aņemta ziņa, ka Bathurst un visus nometnē nevarēs -uzņemt, Bloor ielu krustojumā, 794 Bat-Tādā gadījumā uzņems pieteik- huršt ielā, II stāvā, atvērts jauns šanās kārtībā, priekšroku: dodot zobārstniecības centrs Batīnrst tiem, kas nometnē uzturēsies: il- Dental Clinic. Tas it īpaši do-gāku laiku. Tuvāka informācija mp,ts. mazturīgāku pacientu ār-un pieteikšanās pie nometne^ stēšanai. Pakalpojumi pieejami administratores' V.' Palenašr40.'lētāk, jo klīnikai pašai sava la-
® Sākot ar "1. maiju, Toronto
Mākslas galerijas apmeklētāji va- ^^^viešu - iMuviešu viesifbas Diplomātija prasīja sastāvēt vie- darbu lietuviešu valodā „Ga'ds- ' LLV «ds sadalīts atsevišķo^ rēs iepazīties ar daudzu kiitiķ^ ^^^^ mērķis jŗ abu brSļu tau^ ^^^^ arī tad, ja īstas intereses kārtas/: Bet fpēc otra pasaulēs zemju s^^^ •čxlējumā lioi l:ā \: .ruK;?^ mo tuvināšanās un Afstljas viflOl- neWllB. Abu organizāciju darbī- kara Prūsijas •jautāJunļsM^v^hizēti' un darbojas jau Vācliasl dernās sk-jlpturas pārstāvja veicināšana. . ba izpaudās literāru darbu izdo- vis pavlsmn jaunu nozīmi. Ir Lielbrltsmias. AustržŪlias'un ^Ķg.
Aleksandra Kaldera (Calder) Latvieši un iietuvlsSi c®»s šanā, ekskursiju rīkošanā uz otru skaidrs, ķaan pēc boļševisma; ngdas sektoŗg. Vācijas sektoru darbiem. Kalders. skulptūrai pie- no alstu tautas kopējā celma, zenii, valstssvētku un piemiņas satrieM^^^^^^ neatgūt Aus^ vāSā: pati LLV centrālā valde; jo • vērsies tikai pēc inženierzinātņu Abas valodas, kultūrā un tautas dienu saiīkošaņā, bet augstākais trumprūsiju, jo Dancigas kori- tās sēdeklis . pag^dām palicis fakultātes beigšanas. 21. aprīlī tradicijas ir tuvi radniecīgas. ^^Wums bija vienības kon- dora dēļ iesāa^as otrs pasaules Eiropā — Hannoverā. Centrālās Mākslas galerijā no pīkst. 7-9.30 Atsvešināšanas radusies vēstures- S'^^s, ko. rīkoja abas organizāci- ka?S. Ja negribam Prū|iiM^tstāt valdes daļa 4 locekļu sastāvā at-lekcija un filmas izrāde par Kal-apstākļos un citu tautu ietekmē, jas kopā RigS vai Kaunā, reizi Polļjai, tad vienīgi izeja ir^^^ tā ir Ipasa
dera darbiem, i^stād? atvelta vi Latviešiem un lietuviešiem ir ko- '^^^P^^* ^^J^^ kongresos cinat Prūsijas neatkarības ņodi- delegācija Amerikai ar patstāvT- • su maija mēnesi. Toronto Māk- pēja vēsture. Aistu tauta cīnījās l^^^J* akadēmiska ralcsturarefe- bināšanu, kaut arī tā būtu vācu gas lemšanās tiesībām. Sēdeklis slas galerijā iespējams arī īrēt pret krustnešu iebrukumu savā ^ātus, bet to daĶbnieki Izmanto-, valsts, tāpat kā Austrija. Bet tai paredzēts Klīvlen-dā.UdzM gleznas,: grafikas u. c;, mākslas zemē laikā no 13. — 15. gadsim- iespēju iepazīties ar otru ae- nekad pilnī^ nebūs vāfcu vaMskLLV darbība Amerikā vēl nav darbus pašu māju izdaiļošanai, tam. 16. g.s sabruka krustnešu ^ ^ nodibināt personīgus koii- jo ^bez vāciešieni dzi^^ arC vēl/paguvusi attīstīties — tieši zemē, m aprill pīkst. 7 vakarā Sv ^^^^ Baltijas jūras piekrastē, taptus. Hetuvieši un maziiiri; pastāv jauļ kurai ^ ^1^^
Jāna ev.-lut. draudzes vakars (200 ^^^ija nonāca zem Lietuvas sa- Atjaunotā LLV kustība tiecas ^^^^ iespējas senprSšu nacio- LLV galveno bazi. Baimoral ielā), ar aktrises AI '^^otās Polijas, bet Livoniju kļūt par tautas masu un jaunat- n5"smam, kas gadsimteņos nav Aistu nacionālā politikā un,arī mas Mae^s un brlvmāksllnifjces reizē ar to Aistijas centra iz- nes sajūsmas kustību. Tā nostā- P^^^^i. "Ps^^P^s. bet. ate^^
Ilzes Didrichsones piedalīšanos. "z Baltijas jūru ieguva Lie- -da tautiešu acu priekšā skaidru j^®^ literatūrā un sabiedriskās nozīme, kāda piešķirama tam vi», r Pīkst. 7,30 vakarā Latviešu namā ^^^a. Livonijas un Lietuvas ūni- mērķi - ideālo Aistiju, ko saņē- "^^^ ^'^_P^^ jaunākajiem lai^ nam lietuviešu .miljonam, kas latviešu katoļu vienības rīkotā Jas dienu 1561. gada 28. novembri mām kā vēstures mantojumu un kiem. 1^ nakotiiē nāksies nodar^^ dzīvo Amerikā. Tā ir ceturtā da-pavasara balle. LLV taga-d svin kā Latviešu - lie- nākotnes drošības un brivabas «o^iesnevis ar trim, bet ar čefe^;;a no visas^lietuvi^u tautas. ■
25 aprill Pīkst 12 dienā Sv ^^^^"bas dienu. Līda pat ķflu. šo seno, bet reizē jauno ide-: ^^"'^^^^^^^^^
Jāna ev.-lut. draudzes palīdzības «-s- ^igSm Latvijas d^as ju, simbolizē jaunais ģertoorUs-^ kuriem 4 ir dienas i
fonda dalībnieku sapulce Sv jā-^urseme, Zemgale un Latgale bi- Senlietuvas Ģedimina <^^^^ avīzes. Čikāga dzīvo vairāk lie-
ņa baznīcas blakus zālē Pīkst. 2 apvienotas ar Lietuvu poļu - Latvijas trim zvaigznēm, to sim-" ftuviešu nekā Kanādā. Ir tiesa. ; dienā latviešu filatēlistu kopas ^^^^^^^šu kopējā republikā. bolizē arī jaunais karogs - bal- ^ PffW, ^ad,^^^ ka daļa stipri •asimilējusies, bet. sanāksme pie priekšsēža M. LLV delegātu pirmajS trimdas tā, sarkanā, .zelta krāsS, k^iat^-g^,!^^^^ H.^^ f^^^^^-^^ >
Zichmaņa - 161 Olive Ave, kongresā SbS ms. gadā rodamas abu valstu .karogos. Tā»-. viesi devuši tā<hi^Lietu^^
Willowdale, Ont., tālT. 221-7760. pieņēma^ vēsturnieka Dr K.Bu- vienības, kustības piederīgais ir Ņo šiem jaunajiem viedokļiem P^u, ^J^aas ir vēsturnieks • Kon-
Plkst. 3 dienā Latviešu nama gas priekšlikumu apzīmēt latvie- nevis apātisks tautu draudzi- savā darbā v^^^^ v^rS?' TLB tautas deju kopas Diždan- šu, lietuviešu un senprūšu ciltis bas veicinātājs, bet aistu nacio- saules^ Latļešu
cis un mazo dejotāju Diždancī- par aistiešiem. bet viņu dzimteni nālists un Aistijas patriots. : nības. kustība, kas sākusies Vāci- ^^vojis^^^^^^^ tis gadskārtējais sarīkojums un ^ar Aistiju, jo jau l.g.s. pēc Kris- no šī jaunā Aistijas viedokļa S.^^^^j^"^^^.^ tautisko deju uzvedumi. tus rom^u vēsturnlel. Tacits, „,asu apziņa it īpaši latviešiS. ^.^^s TlLlSiti^
.Nelaiķa gleznotāja J Tīdema- r^Tp^r'^SerrS "^^^Ir» f T SS^šS^la^SS ^as dzimteni at-
ņa piemiņas izstādi Latviešu na- ^ ^^'^ f'^^'^''"^. ,™ "^^^ ^as. LTdz šim lietuvieši par sa- . ^ ^ . ^ . stājis tikai tagad. Jurgēlaš Lie^
mā atklās 8. maijā pīkst. 2 die- apdzīvoto vietu par Aistiju. Bal- .^ām austrumu robežām cīnījās ^f.^^'^^^ tuvas vēsture angļu valodā i?
nā. Izstādē būs skatāmi ap 50 tlja un baltieši Iŗ ģeopolitisks ap- vieni paši. Tagad tās ir Aistijas ''"^^"^^^^^^^ e ang^u . vaipoa
iecienītā mākslinieka darbu, sā- zīmējums, kurš iekļauj sevī arī robežas, un pie tām nostājas" ari
j. Šķirmants
Auburn Ave. Toron
0 4; tālr. boratorija, un zobu protēzes iz-
•■••;533'4120;. — Kopēja' talka bērnu gačavo uz .vie:as šai •aobsr.'jinle* nometnes kalna un apkārtnes čības centrā strādā dažādu tau-•uzpošanaiSidrabenē notiks 2l./Ubu darbinieki.
• j,,. _. V- ^ '■' skaistākais Aistijas idejas aplie^
kot ar Rīgas laikiem, Šveicē, Ka- igauņus, kas nav radniecīgi lat- latvieši, šis apstāklis nepaliek W^ ĢaJteS,. Vēl pirms Boten- terātūrā nadā u. c. gleznotie darbi. viešiem un lietuviešiem. Kongre- nepamanīts liiūsu zemes tīkotā- ^^rg^s kongresa notika preses . '
If ATVīFTT^ PĀHCTTH^m,'/ emblēmu pieņēma ^lem, un tie sāk nojaust, ka pa- konference Libekā 1947.. ga'dā.
7ArirTTq Ģedimina stabus uz sar- rādās jauns spēks. Tādā kārtā Nodibināja presēs ķoņilšiju, no
/.AGĻUS ķanā fona ar trim zelta zvaig- lietuviešu līdzšinējā vienti4ā po- ^as izv©^^
Naktī uz 19. aprīli Toronto Ca-^nēm virs tiem. Karogs—balts, zicija uzlstoojas, to sirdis izkust rojs, kp ; vādijav Ei Skujeņieks. īrndian Packer Go. gaļas saldē- sarkans, zelts, šīs krāsas ir kā agrākais rūgtums, un tie ar ne- Tas Izdeva LLV preses biļetenus tavā notikusi ielaušanās, kuŗā^atvijas, tā arī Lietuvas karogos, piespiestu sirsnību var stiept latviešu valodā ar lietuviešu^ ^^ri^ zagļus pārsteidzis im aizkavējis Jau dzimtenē pastāvēja Un TOku pretim latviešiem. Bet ^am un lietuviešu valodā ar lat-firmas darbinieks Osvalds Līvī- darbojās Latviešu - lietuviešu mums ir arī vēl rietumu robežas, viešu ziņām.
tis. -Viņš nodarbināts gaļas sal-:vienība Rīgā un Lietuviešu - lat- Lietuvieši savā laikā vieni paši" Trimdai ieilgstot, sākās izceļo- ^ _ _
dētavā par darbu vadītāju nakts viešu vienība Kaunā. Jaunā LLV smagi teīhījās par Klaipēdas ap-, šana už suzjūŗa^ 0 RO N 1 0
maiņā. Minētajā naktī - ap pīkst.: būtībā ir agrāko 'divu organizāci- "gabala iegūšanu; tā izveidošana daudzas Vācijā nodibinātās LLV ; LAT VI £■ Š U 10,30 viņš dzirdējis noliktavā aiz- ju apvienojums, jo tanī par bled- nebija viegla, bet otra pasaules nodaļas likvidējās. 1%1. galdā n^^^ . domīgu troksni un soļus. Pārbau- olem ir aJiaiu «.g^o organizātol- k&ŗ& priekšvakarā Lietuva §o ap- dibināja h Bostpņā:. ko va- KitEDITSABIEDRIBA-'";' dot-telpas, 0. Līvītis atklājis trīs ju biedri, kā'lsMjas, tā Lietu- gabalu atkal zaudēja. Toniēr dīja Pausts Kiršauh Oļģerts Lie- LATVIAN (TORONTO) \r ^ vīiois ar gaļas kumpjiem. Ne- vas pavaJistnīeki, latvieši un lie^ jautājums ir vēl -plašāks nekā pinš. .Kllvlendā LLV nodalu no- ■CREDIT "UNION LSMITEllS'*'' paklausot aicinājumam apstā- tuvieši vispār. Jau minētajā pir- Klaipēdas, apgabals vien. Dziļi dibināja un vada E. Skujeniēķs izdara visas parastās banku ope-ties, tie steigušies pazust plaša- majS trimdas LLV kongresā Ro- Austnmiprūsijā vēl līdz Hitlera, un lalkr,^^^ ^jj Jā noliktavā. O. Līvītis pasaucis tenburgā pieņēma jaunus, plašā- laikiem iesniedzās lietuviešu mit- iKarnēnš,.kuršy savā avīzē^^^r^^ par nōguldīju-
tuvumā esošos strādniekus; kas kai darbībai piemērotus statu- nes. Klaipēdas apgabals kopā ar stlja: „Mēs brīvajā Baltijā at- miem un 314% par depozītiem, zagļiem sekojuši. .Pāisteigti pie tus un ievēlēja centrālo valdi. Prūsijas austrumu daļu sastāda ģrīezīsiniiesMenoti.** ^ Toronto^ atklātas mālu hinotMas. Birojs firmas laukumā novietotās auto- Tajā ievēlēja un ar mazām pār- t. s. „mazo jeb protestantisko LLV nodaļu hodibiņ^iaVun valja Vf/uāntc fi dienās'nedēļā mašīnas, tie metušies bēgt, ne- maiņām līdz šim dajrbojas lat- Lietuvu." Hitlera laikā viņpus "prof. Dreunams un Buenos ■ Ai-; 491 college St Toronto 4 paspējot iedarbināt • mašīnas -vi^ Dr. JtUijs Bračs (valdes Lietuvas robežām lietuvietību iz- aresā „LietuvjU Balss' redaktors' • LATVIEŠU NAMĀ ' motoruuniekraut zagto gaļu. Lī- priekšsēdis), EmUs Skujenieks, deldēja, he vien padzenot un fi-K.^^^^^^N^^ • tel 924 - 2775 '
visa izsauktā policija konstatēju- oiģeri;s Liepiņš, Kārlis Stallans ziskī iznīcinot^ p . - , '
si, ka automašīna zagta, bet pēc un Namnieks, bet no iietuvie- bet ari pārdēvējot vietu vārdus, -vienojās Čikāgas nodaļā ar. lat-^°
atstatiem pirkstu nospiedumiem šiem - Dr. Alģirdas Nasvītis, Tā Pilskalnes vietā radās šloss- viešiem laM pikst. 12^8 vak., sestd. 9-lp.p,
policija ir pārliecināta, ka vai- inž. Pranas Zunde (Lietuvas cen- berga u.t.t. Arī tagad jaunajai io draugu :Pr. A. Baltiņi vadībā; mgos nenāksies grūti atrast. trālās komitejas pr-dis Vācijā), Aistijal nevarēs būt vienaldzīgi viņa vietnieks ir nenogurstošais
^« Bdmanas Simonaitis (Mazās š^ie novadi, kuros līdz pat vis-.'kultūras d£irbinieks Dr. Ansis Lietuvas padomes priekšsēdis) jaunākajiem laikiem ritējusi vis- Karps, bet valdē darbojās žumā-un dlr. Jonas Glemza (Lietuvas rosīgākā kultūras dzīve; Jā, pie- liste un sa,biedriskā darbiniece augstākās atbrīvošanas komite- niēram, 18. g. s,'Karalaūčū uni- Dagmāra Vallena, žurnālists A. jas loceldis). V versitātē darbojās Uetuviešu pro-Gintņeris,^ k^
Latviešu - lietuviešu vienības fesbri, un luterāņu mācītājs Do- lis, jurists Jurkštas un J. šķi-r-kustību atjaunoja trimdā; oauj balaitis sacerējis Māķo dzejās mants. 1945. gadā. Laimīgā kārtā bijā-"i n-ii.!..."
ii
I
Ķreditsa;biedrības aktīvs . 31. martā bija $l,168.(l!00.00
© Latviešu biedrība 1. maijā, pīkst. 7. valEarā Trīsvienības draudzes telpās rīko maijia vākam ar tēju. Pieteikšanās pie Z. Vīndedzes, tālr. RA — 8 — 5315, vai^ E. Biokas tālr. VI —4 — 7273; S?<rīkojuraā būs arī savdabīgi izglābusies un izkļuvuši rietumos fpriekšnesumi, bet pagaidām tie Rīgas LLV valde gandrīz pilnā paliek rīkotāju, ziņā.- Trīsvienī- sastāvā,, kas izplānoja par.jau-bas draudzes latviešu nams at- nu abu tautu tuvināšanos. Atjau-rodas 3438 Rosedala Ave. notā vienības kustība tomēr ir
© 2. maijā Sv. Pāvila draudzes mazliet citāda rakstura un lieto l^uku īpašumā. Tērvetē,'' ap 80 citas metodes nekā dzimtenē, . jūdžu no Mpntreālas notiks pla- kur abas tuvināšanās organizāci-ša tal-ka. kurā uzposīs Tērvebs jas apvienoja kultūras un sabied-ripkārtni un sakārtois - dzīvojamo riskos darbiniekus. Dzimtenē čku. .Kā zv.iāms, la,%ā no 4. ju- LLV piederēja arī' daudz perso-lija - l. augus^im Tērvetē būs nu, kurām ar otru zemi bija kā-Vtviesu bemu vasaras nometne, dag attieksmes dienesta uzdevumi Daugavas': Vanagu nodaļas mos vai saimnieciskās lietās.
vanadžu organizētā ziedojumu __^........................
vākšanas akcija, jaunietes Anitas Strazcliņas kājns protēzes ^^ELDA) Kanādas n apgabala io:;ād3i veicai? p.piniei-^nosi, tā Pārvaldes lietas un izraudzīs ap-vc'l turpinās. Z'-edojumi.sūtāmi gabala pārvaldes amatpersonas. I. Grāpēnai, 2005 Blmhurst Ave..
Monfreal. W8st, vai ,DV Mon- SV. KATKTNAS
treālas nodaļai ar piezīmi „Ani- ©vietējā latviešu ev lut. drau-tai Btrazd-n.i", P. O. Box 472, ,zē mācītā slpnuiliņš kri.tī-® D rigcn a Dauir.nta Vītola rj^j^,^^^^ ^ gteinbe;-40 ,«cu da.:a atceres koncerts, g^, g,,, ^^^^^ r /icnots :ar viru ;koŗa Jundas . "--^ • • .
APpROŠINA. 463 — 7313
IC, gadu atceri, notiks 8. maijā, clkst. 7.30 vakarā, Layola Col-:-/^e ^i^lvenajā auditorijā, 7141 Shefbroc'ke. Sibreet We3ļt... Pirō-
latviešu komponistu .J'^ļļ^gjļ
•^F.LBURNA
gramma darbi.
.HAMILTONA
Westbury viesnīca, kurā varēs apmesties daļa tautiešu, kas. r«Ti(li§ies uz 4. latviešu'.dziesmu• svētkiem Toronto,
^ - DV Druvis • nodala: 8. ■■maija, pīkst; 8/vakarā šelburhā Le-:-. ģioņa zālē rīko; Kurzemes cie--un cīnītāju 20 gadu atce-' res valtaru. Runas .varonīgo' cī-. ņu un traģisko notikumu līdz-, . Kanādas ev.-lut. draudžu vadi- gaitnieks Elmārs šķobe. DV te-tāji un mācītāji 1. maijā pul- ātra saimes igjpildijumā būs cēsies gadskārtējā konferencē es mas, deklamācijas un Hamiitonā, Kristus baznīcas tel- "Zvaigžņu pulku atmirdza'-uz-pās. Bez tiešajiem darba jautā- ^e^^ms. " >
jumiem" konferencē apspriedīs Nobeigumā nārrunas un gro-un izlenļs.-arī ..latviešu ev.-lut. ziņu vakars. * draudžu apvienības Amerikā ' B.
-Skaitliski nelielā Latvijas ja vairāk veic mežkopju un : meža darbinieku atmiņu fonā, grupa ieņem Ipatu stāvokli pārē- ties mežkopjļ jo latviešu trimdinieku vidū, kas jautājumiem, visuinā iezīmējas ar vairāk mekv kopji joproji lētu tuvību bijušo darba biedru niecības zinātļ Vida. ■ Sl-iemesla Mēļ bijušie me- tējiem darba žinieki joprojām pulcējas ap sa- apstākļiem, dd vu kbpu, kuras vadība atrodas numos un noj Zviedrijā, bet visā brīvajā pa- slejās ar pārļ saulē pastSv attiecīgu zeniju ko- Pēc kopas pas, kas savukārt-sadalās pils^ saulē atrodas tu un appbalu apakškopās. kopju, no kuj Par bijušo meža darbinieku ie- mīt Amerika s| vērojamu vienotāju faktoru uz- apakšķopas skatāms viņu žurnāls ,^Meža Vēs- Mdlvokos.^Grs tis.!i ko sešreiz gadā izdod prezl- mazu, (li^ dējošā kopa Zvlediljā redaktoru Longvjū un A. Padēla, L.;Rašmaņa uņ E. SUe- ru skaits ape nieka veidojuniS. Cīnīdamies ar liels lui tie parastām trimdas periodisko iz- citās profesljl devumu grūtībām, pašalzlledzī- kopu aktivitāļ gie redaktori veic krietnu un ap- 'retām sfinl zinīgu: darliū, lai pasaulē ?.zklīdu- vasarās un vļ šājiern me-žiniekiem dotu iespēju un o^tra kopa^ pāri jūrām un kontinentiem ša- mējies arī ti saukties im uzturēt dzīvu garu, darboties saļ kas mežiniekus vadījis atbildīga- jā. jā darbā dzimtenes mežos. Maz Lai varētu ilr tādu, kās spējuši atrast darbu darbiniekus sava^ līdzšinējā .profesijā, un ŠI mē, jau koi apstākļa ietekmē avi žurnāla se- pas vadību
Ņujorkas latvieš^^
Pirmais dievkalpojums Ņujorkas latviešu ev.4ut.ŗ draudzes jaunajā 'dievnamā Jpnkeros Lieldienās, 18. aprīlī, bija pulcinājis ai)i 700 dievlUdzēju, kas aizņēma art papildkrēslus im stāvvietas bal- ■ Jconā vjEd priekšnabiā. Dlevkalpo-"^imm l«wa«isji& vlsu^ triļu Ņujor-^ mācitfju B. Zariņa, A. Ozola O. Gulbja gājiens, touŗā piedalījās draudzes priekšnieks A. Lejiņš, draudzes valde un Bron-ksas nekustamā īpašuma komitejas locekļi. Ievadvārdus teica māc. A. Ozols, svētrunu — Ŗ. Zariņš, lūgšanu O. Gulbis. Diev-fcalpojumu kupllnSja Bronķsaa koris diriģentes R. Pētersonešva-. dībā.;"':v,;-.v:-
Pēdējais latviešu dievkalpo-
jums amerll ma baznīcā! Piektdienas jļs ap 800 ja māc. A. ņu draudze^ svētīja latviļ
mes un die vleSu dŗauc dievnamā gadu; tur -im svētdienij arī dažādi pSs, un lat\ vā IpaSumāļ mu beidzotj bS četri baznīcas dlevgalda.tr
*if)»®'
TAUTSAIMNIEKA ARVIDA PR
Kanādas latviešu teātra Toronto ansamblis iestudējis P. un L. Vītolinii 3 cēlienu komēdijur „§eptiņi mīlētāji" V. Pukata režijā, Pirmizrāde notiks 13. maijā, pīkst. 8 vakarā Rovāl OntariGi muzeja zālē, bet atkārtojums — 29. maijā, pīkst. 10.30 centrālā technikuma zālē Harboŗda lin Uppincott ielu krustojumā. Uzņēmumā pinnā rindā no kreisās—IrēheKd Ērika Krēma^
ne un Ziedonis Upīte, bet aizmugurē — Roberts Mglans, Solveiga ī^lm^ iMaija Gaiķe un
. : r<ežišors..y.,Pukats.,^; ; : ^V': : Fotv:.-J,,:Liģers■
Hullā jau 18. marts pēļcSņi aizgājis mūžībā mag. oec, Arvīds Prāmš. Latviešu trimdas sālniļBi gandrīz nemanītij viņa mirstīgās atliekas pārpelnotas 24. mairtfi. Viņa veikumi latviešu tautas uft valsts labā tomēr bijuši tik nozīmīgi, ka piemiņas rindas presē, kaut novēloti, ir vairāk nekā pelnītas.
AtvIcJs Prāms dzimis 1906. gada ao. aprill Pāles pagastā. Beidzis lauku pagasta skolu un Valmieras pilsētas komercskolu, viņš uzsāka studijas Latvijas unl-, versltātes ■ tautšāimhiecrbas fa^ kultātē, kuru pabeiidza 193G. gadā, parallēll strādājot Latvijas bankā. Jau studiju laikā un ari vēlāk nelaiļ}:is dedzīgi pievērsās sabiedrisicajam darbam, btidamsi studentu korporācijas Fraterni-tas Lataviensis dibinātājos un vairākkārtējs seniors, olderma-nis un citu amatu pildītājs, 'darbojies Latvij as universitātes studentu padomē, atturības kustībā, bijis LU studentu atturības biedrībās priekšnieks, Latvijas pretalkohola biedrības priekšnieks, ilggadīgs Latvijas grāmatvežu biedrības priekšnieks un valdes loceklis, darbojies ari žurnālistikā par „Latvijas grāmatvedis un eksperts'' redaktoru, ; „Jaunā balss" līdzstrādnieku un * redaktoru, rakstījis zemniecības dienas presē; bijis arī Latvija^ zemnieku savienības akadēmiskās sekcijas sekretārs un lek-te. ■:,VVv''-V.--^^ ■■
Ikdienas darbā Arvīds Prāms
palika ilggadīgs banku darbinieks, neatkarīgās Latvijas pēdējos gados būdams Valsts lauk-.•saimnieclbas bankas orģan'zētā;js un vīcēdirektors, paralļēli «darbō-šī uzņēmuma finanču nod?ļ":S jies par zvērinātu revidentu m
vairākās ai padomes, v| misijas loc( ""Pirmajofj jā A; Prār saprātīgs metnes koi padomes, gads reizē grupām pāi vēlāk sekoj
gāja ilgs IJ ;i;eicoties s| spējām',' bij uz panākur grāmatvedi I bas firmā ' vadītāju, šļ lika līdz mļ Ari trimļ Prāms pie'J šu pasākuiļ Ia.sīja lekclļ sabiedrlbidj par latviež bāšanu unl nu izmantt darbu pārļ -kura 18. čaklo taut nes un ti