43. N.RS    SESTDIENA, 1985. ūMih 29.
Atbildīgais reds&Sors — āiMčs Vin5(^ 508 Blvd., Toronto 4. Ont.; tālr. 531—4538; Atb.^edaktora vietoto — SSlvija Moto, sasniedzama re-yaaWcijā, tālr. 868-^839;
lekSUetu redaktors ~r   Ridolfs Horifils, 1749 Victoria Park Ave., Apt. 209, Scaffborough, Ont.; tUr. 769^3076; Ārlietu redaktOBB — lists PoMcās.  2S UnderhiilPr., Don Mills, Ont.; tālr. 447-«933; - Sporta redaktors    ^Mm-^/se^ 3» - Ont.; tālr. 536^-1470. .
Vācijā--Pauls Strante, 44 Mūnis(ter/Westl, Von Einem Str. 19, Redakcijai tiesības maniīskariptus pēc vajadsSbas isiast. He-^ izlietotos manuskriļptus, neuzglabā, bet uz.vēlēšanos sūta at-pakaļ; ja pievienota pastmarka (Kanādā) vM starptautiskais pasta kupons (citas zemēs). Ar autora vardu vai iniciāļiem parakstatajos rakstos izteiktas »domas Sr rakstītāja personīgs ieskats un ne katrS gadījumā atbilst ai! redakcijas žoklim. A&omētas makssļs ASV un KanadS — p®r mēnesi |1.6fl:
3. mēn. H.m 6 raēn. §8.50; par gadu §16X10. Atsevišķa numura cena 20 centu.
Sludinājumu makisa: sludinājumu daļā        b@t tekstā
$3.20 — $6.40 i^ar 1 ooUas slejas telpu.
TLB tautisko deju kopa IMždancls sagatavojis un dziesmu svētku laikā nodod sbiedribai pl^u un vispusīgu kapitāldar-bu par Latvijas novadu tautastērpiem.Tas būs labā ofseta iech nikā pavairots izdevums no 1989. gada I^tvijas lauksaimniecības kameras izdotā „Novadu tērpi". Jaunais izdevums aptver vairāk mekā 500 lappušu ar vispusīgiem un etnogrāfiskiem aprakstiem par vairāk nelcā 40 novadu sieviešu im vīriešu tautas tērpiem. Izdevums ļoti bagātīgi illustrēts, pievienoti ari 15 kr§. su oriģināluzņēmumi un 9 krāsu uzņēmumi no DiždanČa dejotājiem. Pārdošanā Ms tikai 450 eksemplāru. Dziesmu svētku apmeklētāji izdevuma var iegādāti^ par 16 dol., bet vēlāk eena ļ        būs augstāka.
Grāmatas oriģinālam: materi- lauksaimniecības kameras iz-ālus sakopojis un novadu aprakv.iievuma'.ievadā norādīts, ka par stus devis Ādolfs Kaļrnups. reizi darināti tautas tērpi stipri-Tephniskos aj)rakstus sagatavo- nās piederības sajūtu mūsu tau-jusi Elga Klvicka. Vākus un 11us- tai, padarīs inūs priecīgus un trācijas zīmējis Eduaiļds Dzenis, laimīgus, tie saistīs mūs af ze-foto uzņēmumus gataivojis Niko- mi un mūsu senčiem, ar aizgāju-lajs Balgalvis. techniskps zīmē- šām paaudzēm,. saistīs mūs ar jumus gatavojuši Marija Bērzi- mūsu darbu un tām paaudzēm, ,ņa un Teodors Dārznieks,: bet kas mūsu zemē dzīvos pēc technisko redakciju pārzinājis mums. Diždancis savā ievadā . Belizars Radziņš.. Krāsu ilustrā- savukārt uzsver; ka daudzi dejo-cijas; iespiestas , Latvijas . valstsAtāji, savus tērpus darinot^ smē-. - papīru spiestuvē unļnaudas kaltu- lušies daudz -vērtīgu padomu vē, bet teksts Audzes sples* «Novadu iiērpu" sējumā, par ko tuvē Rīgā, i- jaunajā izdevumā pievienoti vai-
Ideja par šī vertīgāļ izdevuma rāki krāsu uzņēmumi. Padarot ipavairošanu tagad radusies tikai, iespējamu šo otru izdevumu, ši gada martā Diždančs sanāk- I3iždancis novēl dievpalīgu ļatvie-smēs. Tagad pēc ļoti intensīva šu jauniešiem visā pasaulē, ku-darba Z. Miezīša ya(Hbā tā iste- ŗiem rūp mūsu senču tērpu un npta.: Grāmatas pārfotografēša- tikumu kopšana'ansaglabāšā^^ na izdarīta Jānīša foto studijā, ■ .
; Juris .-'KirlgiElffls
■ tad _ ' ■    ' ir iz^i^v^Sākā ste^ sūtīja koriem. Pieteikšanās bija dīta^. Nākošie trīs sarīkojumi zīmi m iespaidu latviešu kiUm^^^
vokr     V ot  jau   pasāktos visai dzīva, — pieteicās 15 ko- notiks Bensonsa vidusskolas aulā, ras dzīvē, svētku rīcības komite-
Kad ncības komiteia biia ie- dzie^m,, .^ITku dkošanas prielsš- ŗn ar apm. 450 dziedātājiem. Pie- kur vietas ap im skatītājiem^ ja ir pārliecībā, ka šī kultūra vēSa ^ "dS^L '^^^ "oS^eši riskētu ap- tdcās arī   atseviš^ ^edātāji Sietlas^tvi^u teātra grupa u. jārāda arī amerikāņiem, palīdzot
lendā iemdās arī Vašingtonas slāpēt tJSos radušos sajūs- gan no ABY, gan Kanādas. Jau- vedjs Valdemāra Kaikliņa lugu tiem mūs labāk saprast un no-., Ssts   Pārstlv^^^ mnt ^ M dziesmu svēt- ni kori nodibii^jās Sanfrancis- ,.Jaunās asinis",   turpat notiks vērtēt. Dziesmu svētki ir viens
Ssmu svēto ri^kli iST ^s^n^''l1Spējas-PortlerI- ko un Losandželosā. Volfganga Dār^a <iarbiem vel- no mūsu kultūras spilgtālcajiem
1™   or!^oS pilos' t ^rt^s laul^jumzīmes. Tikkosākās organizēšanas darbs, tīts koncerts,        V. Dārziņa u^iesmojumiem, kādēļ tos nekā-
vētkos gūSrSTē uTno- Wr^t fap t^us, sapul- tūdaļ pacēlās jautSjmns par nau- solt) dziesmas dziedās arī ameri- dā ziņā nediikst turēt zem pūra. •Stu ^bu pSlu ci2 sa^ Ž dI?L S m ^r- das līdzekļiem. Sietliešu atsūtl-^kāņu dziedonis Andreasens. Atous Tādēļ arī ievadīta intensīva svēt-
dSu s^rTktšaiTliet ^tu^Su Tā kā bija zi- tās naudas priekšdarbu vei.kš^ šos uzvedumus rīko pāragri mi- ku propaganda amerikāņu vidū. StS^lce ari a ^naTa fāk- L^kr^rāki kom dalībnie- nai pietikto, .bet komitejai tolja rušo lielo latviešu piemiņai, kas Oregonas gubernators Marks 0, LS ar sJT^luīe b taisās iSklēt 'un dzie<mt lielāki plāiii. Svētku koncerta dzīvoja un strādāja šai piekrās- Hētfilds apsolījis svētkus aktl-varT/rL jSt^l^^^^^^^ Torontn dSu svētkos, rīcī- programmā uzņēma Jurjānu An- tē - Dāndņš Sietlā. Vašingto- vi atbalstīt, izsludinot nedēļu bSiL"^^ bas kLS^    «^kari ar dreja kantāti ..Tēvijai", Jāzepa      «Istī, un Kārkliņš Sēl^ pirms svētkiem par Baltijas tau- ^
S tf pTnožēl^^^^ Kanādas ^^^^^^^^ svētku komi- Vītola ,.Beverīnas dziedoni" un mā. Oregonas galvaspilsēta. Tur- tu nedēļu, jo tajā Portlendā no-Si   āic"ē~^^^^        rerlT.fSpējas saskaņotu Bmno Skultes tēlojumu ..Dzies- pat noUks arī Iedzeļošas lat- tiek arī igauņu dziesmu un sppr-
aTraiStos Ii f ^^^^ v^tLu  Tnc S progrSas, mu vairogs", visi simfoniskā or- -viešu ta^itas deju grupas Pērko- ta svētki. Proklamācijāsparakkī-
r™iSdrS^S; SutSScienlS sagādi- ķestra pava^Ibl Betja mi i^^ .3alta: nāca te šana noliktam 8. jū^ju.^^^ šai :
SuS)s k" d^^^^^ svS° š^nās dē^^^^^^^^ Simfoniskais orķestris jS^ažē. tu mei1«". Lielā svētlm Me pa- aktā piedalīsies kā dziesmu s^^t- .
kufšo SSnoV pT™ sSot I fkā lietas līdz tad to jāizmanto visā ,p^^^^^ v^spusS i^tsSši ar^ē šimTttLlaras vietās, izšķir- spēlējot ari latviešu simfonisko atradīsies arī s^^^^
Sm kTdu SSdu uT^ ; Z^Ts^^ ~u Vie- mūziku.' šim; noiūkam izr» Viesu novietošanai rezer- 1^^^^^ pilsētas  galva  Terriis .
"i^hLTS^ ^ rpilnīgi attaisno- Ja Jā^Mediņa. Tālivalža^
tu atstāt apstāklis ia abi noHk lusies un Bruiio Skultes darbus, mopolitana viesmcās, bez  tam dziesmu svētku rīcJbas komite-
u tai ,pašr-gadā?' Ievērojot L   Tai pašā sapulcē izraudsāja ari Orķestri  Ms 49. mūž^^ un sarunas'^ieva^lītas ari ar dažām jas pārstāvjus un^ apsolīja svēt-aUmi^ staraMrSm ~ svēL ^rSentus - Bruno tas izmaksās ap 2500 dolāru. Do- citām labā^
PoSu r T^nt^ - ari Si ^^^eri      mājot par Hdzekļiem, :ricības d^^^^^^^ Hētfilds.
nekādu sevišķu iespaidu apraek- ziņu no Sanfrancisko un Arvīdu Dievs vislabprātāk palīdz; tiemr Not      jau davi rajona koru fu skaita spne^^^^ iētāju ziņā tas nevarētu atstāt Berķi no Portlendas. Drīz pēc kas palīdz -paši sev. Tādēļ; s,ari-rnēi;inājumi,.-viens Poi^^^^^^ ne vienā ne otrā vietā. Kana- šīs  sapulces galīgi   sastādīja koja divus labdaritoas tirdziņus otrs Sietm. Ķo^^ das dziesmu svētki notiek pirms-^" dziesmu svētku koncerta prog- un divas lielas balles. Šie-saiI- nā^
rietumu piekrastes svētkiem, tā-mmmu, sagatavoja notis un iz- kojmni deva prāvus, atlikumus. Tas nozīmē, ka svēto bet^samateājušv^^a^^^
^ t^ kā sietliešu dotā nauda vēl sim labi aiMnāc^^^^^^^
nav aiztikta,- ūn rīkotāji cer to tus korus. Stētkus plānojot, esam vu atbalstu svētldem apsolījuši nodot nākošo — trešo ABV fie-: atturējušies   no  citu   sarīko- ari Portlendas un Sēlemas lielā-tumu piekrastes latviešu dzies- jumu ietilpināšanas kopkoŗa mē- kie   laikraksti.  Ceļu  departa- : mu svētku rīkotājiem Sanfran-ģinājumu laikā, lai dotu kOris-ments nodeva rīcības komitejai . cisko. pieliekot klāt. kādu daļu ti^ iespēju .pilnīgi un netrau- s^^^ kurā rādīti Orego.
no svētku atlikuma, ja tāds ras- cēti nodoties dziesmu apdares nasdaibas jaukumi, šī filma vēl, tos, un tā radot ceļojošu fondu darbam, tagad ceļo pa ASV un Izrādīta'
nākošo rietumu piekrastes d2des-   Vēloties pēc iespējas dešSk ^"        Kanādas latviisšu cen-
mu svētku rikošanai.
saistīt svētku rīkošanu un to gar
tros.
Dsiesmu svētku  informācijai ngu^^^^^^fe^^ jau-   Visi, kas vēlas iegūt tuvSku
rīcības komiteja izdevusi vairār nātni, svētku riko informMu par svēUm i norisi
kus īsāta^ un trīs garākus ap- ^o runātāju lielajā; koncertā iz- un apmešanās vietām, lūgti rak-kārtnakstus koriem. To saturu vēlējās Amerikas latviešu jau- stīt svētku administratoram An-pārdrukājuši vairāki šīs piekrās- datnes priekšsēdi Lauri Kailni- drim Ritmanim, 370O; S. E. El-tes latviešu organizāciju biļete- ņ^. Kora dziedātāji ir pa iielā- iis Street, Portland, Oregon; ni. Balles vajadaTjām sastādīts feai tiesai jaunieši^ kopā 97202. Tiem, kas vēlētos nodro-un izdots humoristiskais žuinā^ uz ga^ šinātiesaa* ieejas biļetēm, tās
„Āžarags", no kura dažus davil- ^^^^^ pieciem darba vissmagāko jāpieprasa rīcības komitejas kar kūmus pārspļeda ^ri citi biedri- un atbildīgāko daļu — dziesmu sierim Valdemāram Brūniņam, bu biļetēm un laikraksts „Latvi-' sagatavošanu. 2007 N. E. 25 th Avenue. Port-
ja Amerikā".  Svētku rikošahā   Apzinoties dziesmu svētku rio- land, Oregon 97212. dzīvi piedalās   visi or^onieši, bet ne mazāk cītīgi rīkojas ari vašlngtoņieši un ķalifomieši. • Dziesmu svētku rīkošanai Port-
lendā izrādījusies visai izdevīga. š©v^^ ^telpu^^S;^ 3^ kus ievadīs piektdienas^ 2. jūlija, vakarā Laijvijas sūtniecības Vašingtonā vadītājs profesors br. Arnolds Spekke ar Lolda Gentra auditorijā iekārtotās latviešu gleznu izstādes sviJdgu atklāšanu. Sekos koļpķoŗa koncerts Portlendas piilsētas. lielajā auditorijā, kur vietas 3378 ^au-
, . ,        _ ..sitājiem.   Vajadzības aadījimiā
trimdā. Lai izdevuma cena būtu rības cienīgs un pelna vispārēju Vēl var papildus   novietot 800
Mesmu. svētku Uli „Mīlēs, nemīlSs,
Ed. Keiša paslepens uzņēmums L^.
:GU KORA DZIESMU:
ofseta plates sagatavojusi John   Ar: „Novadu tērpu" otra izde- iespējami zemākai vairāk-as tech- atzinību. Dziesmu svētku^apmek- klausītāju, izmantojot balkonu^^^ Downey,    Son   Ltd.   Koksvi- vuma   sagatavošanu Diždancis niski iespējamos darbus Diždan- lētajiem dota pirmā izdevība to j^^^^ļpŗļjg pj^-g^j^ j^^^gj^ gj^^^ lē, papildus salikumi un iespie- uzņēmies lielu un nacionāli no- ča dallbnieln veikuši talku veidā, parādīt, iegādājoties jauno izde- .liļsķā orķestra koncerti ūn ope-šana Greenwood Printers :Ltd. zlmī^ darbu,, padarot šo kapi-   TLB tautisko deju k^   Diž-vumu. ru izrādes, kādēļ skatuve šajās
un Daina Press Ltd. tāldarbu  pieejamu  arī  tagad danča.paveiktais darbs ir ievē- Ķ-Norltis telpās dzieSm^
dziesmas)
iS: Dziesmu svētku informacij as centrā leratonsi viesnīcā; DV grāmatnīcā un pie autora.
[.75 doL
^'.j.;■-:(2.-|Mrpīnājūm§)- -'^^
Reizē ar vakara turņsu Jsāka^ jauns boļševiku i uzlidojums. Zeme dreb 1^ kur vaja-
dzētu atrasties Jelgavai, pret debesīm^^ lāsmojas viena vienīga sārta liesmu jūra. Ņaķ^ pāršķel arvien jauni grāvieni. Šttāfdā M zē^ artilērija. Visa apkartiie it kā vārās elles katlā:: mājas līgojas, ļaudis zatidējuši galvas    runā un; spriež cits caur citu.
: 'Nevārēdama iiekur miera atrast, kada sieviete skraida' no istabas uz bunkuruv un atpakaļ, allaž uz galvas tiirēciama spilvenu^ kas, pēc viņas ■■ domāih, spēj%asa^^ • • •     . ;
Gaiss ķfuvis piacīgs — dūmu am kvēpu pilns. Arī es beidzot dodos uz bunkuru, bet pie ņialkaš grēdas ar pienākušo kaimiņieni pārsteidzu abus krievu giistekhus — Sīmani un Mariju,
kās jau veselu gadu ho^ mem piepulcējušies yē^^^^ sētām, bet idusais un ^^j^^ bija prieķšā^^^^^
nākušais bēglis,     žestikulē rokām M dedzīgi kaut ko st^ta par bnvību;visiem aps^^ kāciii viiiŠ kā bijušais cleUimnieks nu drīk^ sludināt:. ^āpat atriebība; kaš nāMot, būšot
^  M trīsas.
to Strāutnieka vārdu rezultātā. Kaimiņiene man tos pārtulkpjusi^np krievu valodas.;
Bunkurā liovietojps pašā stūrī;; Ap mani te neiedomājami daudz ļaužu, kas cits; citam min uz kājam, dusmojas, uztraucas un sk^i debatē. Divi iei^eibuši bēgli pāt sakaujas. Ir i^u taisnība, ka cilvēki visīstāk un pilnīgāk sevi parāda grūtās uņ sarežģītās situācijās, šī āŗī ir viena no tādām. Hana sajuta pamazām pasliktinās, realitāte it kā: sāk ļpāgaist. '
Rīts man jau ataust smagos drudža murgos. Blimai jau' esot, biļnkura drēgnumā pavadītā nakts stāvokli pasliktinājusi. Atvērusi kā svina pielietos acu plakstus, redzu tēvu; kas, domās ie-: grimis, staigā pa. istatoa.: Satrauktā balsī viņš mēģina -mātei iestāstīt, ka bez, kavēšanās jādodas ceļā, bet viņa tikai klusēdama pamet galvUvUZ mānu pusi. M mātē pacilā uz galda uzlikto prontosila paciņu, kuru, ķā lielu dārgumu atnesusi kaimiņiene. \ Varbūt līdz rītam kļiīš labāk, tad brauksim," māte klusām nosaka, nelaid raudzīda-:-'mās-manī.-..'---
;;,;Cerēsim. Bet kaut ^ffi^ neļautu 'par veluv.." steidžāgi atbild tēvs un atstāj istabu. Laikam atkal aizbrauc,/--
Otrreiz rio pusnomoda mani iztraucē draii-/dženes Karīnas telefona zvans . . . Tad spējais
sāpju dēļ vai dzirdē- grāviens Im gaisa
Un tagad es guļu dārzā zem krūma.
„Paldies Dievam! "vēlreiz atviegloti nopūšas māte. „Vien& zenītartilerijas šāviņš .eksplodēja tepat pie stūra. Pirtiņa uzgāja gaišā, no vecās kļavas palika tikai šķilas:.. '. . Bet varēja notikt arī ļaunāk." '
„Mēs atnācām atvadīties," dzirdu runājam pienākušus bēgļus. No viņu ātvadvārdiem noprotu, jka Jelgavā jau notiek ielu cīņas; kurās mūsējie cīnās pār katru zemes pMu. Pie Grēbnera; parka maza grupiņa atveseļošanās rotas vīru iznīcinājuši daudzus — desmit vai vairāk krievu tanku.: Mūsu leģionāri Cīnoties liesmu jūrā pat; par katru sagrūstdšo naniu; pretojas^ kamēr pēdējais aizstāvis kritis. Bieži vien atsevišķa vieta vai iela vairākkārt ejot no vienas rokas otrā. Pilsētā sabrūkcjt nams pēc ņarha, arī pilī jau iesēdušies krievi. Stacija, Trisvienības . uii Nikolajā baznīcas nodegušās, ap 'Annas baznīcu norisinoties smagas cīņas, jo arī tajā novietojusies kāda leģionāru grupiņa, kas nolēmusi cīnīties līdz pē^ dē]ā\ vīra nāvei. Bet boļševiku spiediens pastiprinoties, Uzbrukums vērsts ne tikai pret Jelgavu, bet daļa sarkano laužoties gar Sloku ari uz Rīgas ; jūrmalu;;'- /ļ ■,;■,■:;:,:;
,;Tādēļ jāsteidzas," beidz stāstāt balsis. „Svei-■ ki . >■.       .. -      v.^-'j''^^^ - •
: Jau krēslo vakars, pienāž arī n^s. Rītausmā nespēju vēl piecelties, bet tomēr jūt^ liet labāk. Pārrunās ar māti ātri ^enojaniie^^^ nu pienācis laiks māju atstāšanai. Ratos starp pārtikas līdzekļiem un citām steigā iekrautām mantām ievietojam, vairākās segas, kurās es jSr. rētu iemtītiēsAtlii nogaidīt vi^gi tēva pārnākšanu. Bet^ viņš nepārrodas.
Jelgava turpina degt. Gaiss tikpat piesmacis uri l?vēpti pilns kā iepriekšējās dienās, bet ieštā-;. jies savāds, gandrīz baigs klusums. Lidmašīnas vairs nemana, ar! žemtartilerija āpMususi. Toties
pa Dobeles šoseju, kāpurķēdes žvadzinādami, rāpo—tanki . . .;Vai patiešām tie jau krievu tanki?;:::
Nē, tā nevar būt īstenība. Tā vienkārši nedrīkst būt patiesība! Jūtamies ar māti kā galvās pazaudējušas. Mūsu^mājā gan joprojām vēl daudz bēgļu, M nav vaii's neviena no agrākajiem pa- : ziņām, kas jau devušies tālāk. Viņu vietā salasījušies svešinieki, pat aizdomīgi tipi, kas slaistās ap ēku stūriem uņ reizēm izturas visai izaicinoši, ironiz^ot par mūsu Uztraukumu;
Pēkšņā grūdienā atsprāgst istabas dlirvis. Reizē ar šo troksni mūsu ausīs iegriežas sauciens; „Ru^ verh! — Rokas augšā!'' Tas mūs atsviež: īstenībā. Uz istabas sliekšņa stāv vairāki krievi, pācēlulši patšautenes. Mums tuvākais ir kāds mongolis ar šķībām acīm. Viņa izskats vien jau i^^^ paniskās bailes.    ■ :
:Mirkli istabā valda klusums. Tad māte griezīgā balsī krieviski; iesaucas: / : > „©i2enterija! . .. Manai meitai dizentērija I Mātes piaceltā roka norāda uz mani. Krievi un izgrūž vairākbalsīgi parasto necenzēto trijstāvu lāmu vardu sakopojumu. Tālākais notiek ātrumā,:ka pat atgūties nepaspēju: viņi' apgriežas un vienlaicīgi metas pa dur^ām laukā. Katrs cenšas pirmais atstāt tik ļoti apdraudēto vietu, J)et durvis ir šauras, krievi tajās sapinas kamolā. Lamās atskan par jaunu. Tad ārpusē nodip skrējēju scļi.^^
Hegājusi pie loga, māte noskatās pakaļ pār-* U krievu kareivju^
^'tlk tālu nu esam," viņa gurdi^ n^^ nenotidc brīnums, kas. visu vēl par labu vēi^, tad Dievs vien ziņa, ko nesīs nākošās dienas. Laupīšanas: jau nebūs Uelākā nelaiirie. Bet — kal notiks ar cilvēkiem? No čekas nav viegli izsprukt, nagcskrit. . :*
Milvoku DV
Viens no ASV vecākajiem uii ..Ziņģu, rosīgākajiem vīru koriem ~ Mii- „Div dz voku DV dziedoņi 15. maijā deva Ozoliņa savu gadskārtējo koncertu. Jau na," kur 14. gadu koris diriģenta V. Apar- rādīsies Joda vadībā nepārtraukti spodri- mās. Sā na un apgtīst latviešu dziesmas, riba !nf izcilu vērību veltījot jaunām, vēl dziesmu nedzirdētām kompozīcijām, par cita liel ko nāv jābrīnās, jo Milvoku DV ar repe apvienības ziņā atrodas DV no- nu, auj šii krātuve. No sākotnēji (1051. agrākos g.) reizē ar apvienību nodibina- junis o tā DV vīru seksteta.kbrisizaii- balss dzis un mākslinieciski nobriedis jums v] par: izcilu muzikālu vienību, kas liedēts Qf savām dziesmām priecina ne dažs pa tikai Milvoku   sabiedrību, bet pusē. vienmēr piedalās tiscš lielfika ep- . mēra latviešu   sarikojumos — (jajgdfit ASV un Kanādas dziesmu svēt- .. kos un DV dienās; viesojas arī f.^j.. kaimiņu pilsētās.    :    : ;
šī gada koncerta progranmiā dlņ," k llelākĀ daļa bija plrmatskaijioju. liņa „V : mi (K. Lietiņa „Tūdaliņ, tagadlņ" sol un, I. Sakša ,iC'alnos") vai ļoti protam reti citās vienībās dzirdētas un vokos tikai milvOkleSu paSu iepriekSē- reivju: Jos gados atskaņotas dziesmas,: Herma Dažas ho tām'visai grūtas, bet dzlesm reizē arī īsti vērtīgas un skals- grar tas, kā V. BaStlka „Vēļu laiva," klausīt A. Purva „Bērzi,"  J. Norvlļa takta
PĀRMAIŅAS
:■. :„iAms GAms":. _:
REDAKCIJA
„Jaunās Gaitas" : redakcijā, sākot ar 22. februāri, iesaistīti sekojoši jauni redaktori: Rolfs Ekmanis, Astrtdo Ivaska, Ojārs Jēgehs uri Ivars Llndbergs, •
:' ■':■■■ ■.-•:.-
Nupat iznāeļs Jaunās Gaitas" 52. numurs. Literārās daļas prozā Ernas Lēmanes, Margaritas KovaievskaSi Ulala Jattsontt uņ Tālivaļžia Ķlicaukas darbi ar Andreja DzelzISa viņetēm un ilustrācijām. Dzejā pēdējo 1|0 gadu igauņu dzejas Izlase ar 10 trimdā un okupētajā Igaunijā dzīvojošu dzejnieku 50 .dzejoļiem As-trīdes Ivaskas atdzejojumā. Bez tam arī citi raksti par dažādām kulturālām un sabiedriskām problēmām un, Toronto dziesmu svētku dalībniekus sveicot, Dr. Ļaimbņa Streipa humoristisks : pētījums Opera Sehlatvijā."
Dzi koi
(59. turpinājums)
Virsnieku apspriede izbeidzās v iiiai: aiisli^it, Amazus Abigailas 'dtl špēk^ daļu devās uz Jūdeju. Ķēni; šieiJi: liomelās pils zietiieļ(laļas\ tor iei^ēiiia:visus citus vārtus, gātiešu' voja pilsētā, steigā savāca i)iļi, h Mtu pils jāatstāj, dfHostain līdzi.. • • :   Kad nu kretu un plčtu virsņ dftj^-dēls lika aizslēgt pils lielās u novietot savus vlrus^ pils mūra r lika tur: sanest, akmeņus un vārīt 1 lai lietu to virs neuzmanīgo uzbr-.'lētā radās nc mazais satraukums laji ļoti Jal/i zināju,.ka tad, ja >5 vii^a kari'i\'jii: pirmais .darbs būtu Sālonia nabadzīgo i^raēļa ļaužu a b-Mlrc, kur katrs kareivis:cerēja se I'ar to, ka tas nenotiks,, necik sir. izraēļa ļaudis varbūt rīkos pilsētā :sāiemieši visai daurlz nebēdāja, jo kajš, un ja kāds t^jā gāja .bojā, t pebija vajadzīgs. Drīzāk viņiem n m ķriito vai grūti 'pelnīto, zeltu dārgās lietas iegiis sveši cilvēki. ■ lai visu to, ko bojā : rūsa vai ko zai^ļi, noglabātu tā. ka :to nevien ■if'Spējams atrast..Tā])ēc:ŗiu šai .un tīs visa ^āļemā kļuva cirsts^ gre