lLAfWA AMBRIKA Sestdiena, i965. g. i aiiiigusis, 6i.M M.
Dažāda viraiena „progresivas afprindas" presē- un saipulcēs mē-<^ vsliSk ^si mazāk dibināti vainot cara . valdību . Krievijā. „tautas apdzirdināšanā", lai pil-dJtu ar' dzērāju grašiem valsts kasi, jo ari cara Krievijā alkoholisku dzērienu ^pārdošana atradās valsts rokās. ¥arēja sagaidīt, ka pēc M7. gada novembra apvērsuma,: k&d pastāvēja dažādi kaŗa/laikā ievestie alkohoūsko . dzērienu tirgošanās ierobežojumi, jaunā boļševiku valsts vara, atceroties savus agrākos/ pārmetumus cara valdībām, nekavējoties izbeigs vai vismaz ierobežos «īkoholisko dzērienu ražošanu ūn tirdzniecību,; izdodot šim nolūkam kādu no saviem drastiskajiem dekrētiem.
Liekas, alkoholisma problēmu varēs uzskatīt par vienu: no daudzajiem jokiem, ko vēsture izspēlējusi ar boļševikiem, kad tie. no. valdības grāvējiem pārvērtās wlsts varas atbalstītājos, iegūstot gan šo varu sekmīga valsts apvērsuma ceļā, jo nekad- vēl „laimīgo strādnielm" zemē nav tik plašos .apmēros bijis izpla-
tīts alkoholisms, kā tagadējā Pad. savienībā. Liekas, pat paši rooļševiki.nemudzīs apgalvot, ka «laimīgie strādnieki" dier laimes pārpilnības ietekmē.... Drīzāk būs taisnība tiem, kas apgalvo, Ija Pad. savienībā dzer, „lai aizmirstu dzīvi — šo dāvi, kas nedod nekā", lietojot populārās dzēriju dziesmiņas vārdus. Varbūt, mainījušies iemesli, kas valsts varai liek apdzirdīt tautu, jo dzērulnā neapmierinātie pilsoņi aizmirst piesardzību un bieži v'en izsaka to, ko, skaidrā prātā būdami, būtu sargājušies izteikt, atvieglojot politiskās policijas darbu, (bet nav noliedzams, ka, par spīti lielākai nabadzībai hekā cara laikos, cilvēki vairāk nekā jebkad Pad. savienībā nodevušies dzeršanai. To apstiprina 2iiņojunii katrā padomju laikrakstā.
Pag; gada 4. augustā „Pravdas" numurā kāds Zachars Dichorovs , (kaš,' -liekas, ir lielāks partijas dūzis, ja tam ļauts rakstīt principiālus rakstus partijas galvenajā ilaikmkstā) apzīmē dzeršanas
postu psr «kapitālisma paliekām", piedraudot raksta virsrakstā, ka „nsv,iespējama samierināšanās ar paliekām"^... šo rakstu,' kas tik. spilgti atklāj stāvokli Rad. savienībā, atkārtosim koncentrētā veidā latviešu tulkojumā :
, Politiskās, sociālās .un garīgās verdzības laikmets palika pamests aiz oktobra revolūoy|is robežas (? ref.), bet tas atstājis mums apkaunojošus pagātnes pārpalikumus, ieskaitot alkoholismu, kas sīksti turas zināmu cilvēku apziņā." . „Kādreiz dzeršanas kaiti dzemdēja tumsība, nezināšana,;, aizspriedumi un baznīcu svētdienas (! ref.). Tš.s avoti bija niknums, nabadzība, bailes un bezdarbs ..
«Neviena no šiem iemesliem ti9igad va^rs nav (? ref.). Tos padomju sociālā sistēma izskaudusi no mūsu dzīves, bet arī saknes zaudējis pārpalikums var arvien vēl pa laikam eksistēt un traucēt mūsu lietu, ja neuzsāk aipņēmīgu un:  neatlaidīgu cīņu
pret to. V. I. Ļeņins brīdinājis, ka vecās., paliekas tikumos- sanā-mu ilaiku pgc apvērsuma nenovēršami gūs virsroku- pār jaunā dzinumiem;"
,.Līdz pat šai dienai alkohola paradums daudzus cilvēkus tur savās ķetnās. Tas tos pārvērš invalidos un kropļos, noved tos uz apsūdzēto sola, sagrauj. ģimenes, kas vēl vakar bija laimīgas, un nonāvē prātu, garu un jūtas ..."
: «Alkoholiķis ir cilvēks, kas.pazaudējis savas dzīves fokusu. Tanī .vajadzīga kollektīva noteikta un uzmanīga palīdzība." ,
«Zinātne ir noteikusi, ka alkoholisms nav slimība (? ref.), bet kaitīgs un bīstams paradums. Jā, nav nemaz, jāsaka, alkoholisms ir patoloģisks stāvbklis, bet cilvēks -tanī nonāk apž;ināti. Ne 'par velti mūsu likumi nežēlo noziedzniekus,, kas savus tumšos darbus 'pastrādājjuši iereibušā stāvoklī." «Vadoties- no §1 viedokļa mums noteilrti un bez samierināšanās jāsaka: alkoholisms ir antisociāla' parādība, alkoholiķi ir kaitīgi elementi; kas bīstami sabied-
rībai, un cīņa pret tiem jāved ne tikai ar pārliecināšanu, bet arī ar piespiešanu..."
^Narkoloģijas psīcluatrl atzīst, ka ' ailkohoļiķus, kas atsakās ārstēties un rada sabiedrības apdraudējumu, jāzolē un jātur pie stingra režīma darba labošanas kolonijās ne mazāk par gadu; Ārstēšana ilgstošas izolācijas apstākļos un ar piespiedu darbu, dod pozitīvus ■ rezultātus. .."
Tātad — arī slimos'alkoholiķus jānodod čekistu «ārstēšanā." ievietojot slavenajās „darba labošanas kolonijās", kuru «slava" jau tālu pārsniegusi Pad. savienības robežas!
Protams-, nav nozīmes atgādināt marksisma daudzināto tezi, ka cilvēks ir saimniecisko apstākļu produkts... ,Tāpat velti atgādiuāt komunistu lielīšanos, ka tie spēj pārmainīt cilvēka dabu, ja gandrīz 50 gadu (pēc slavenās ,.oktobŗa revolūcijas" vēl tik nopietn jācīnās - ar kapitālisma paliekām'' pašas komunisma, ēr^s izslavētajā priekšvakarā! . A. Kalns
■ 6S./6S. .MS. :    sestdiena, ļ8«5., GADA    7, AUGlUSlTS
galvenā redakcija' TORONTO.
AM^pia^ redaktora -r AHiēdls Vinfiils, 608 Falmerston Blvd.. Toronto 4, Ont.; tālr. 531—4538; Atb. redaktora vietniece — Silvija Asjcāme, sasniedzama re-
Eekilietu redaktors —   Rūdolfs Noritis, 1749 Victoria Park Ave., Apt. 209, Scaarborough, Ont.; tālr. 759—8076; Iŗlieta redaktors — Imts Podnieks.  26 UnderhillDr.,Don y   Mills. Ont.; tālr. 447-5S3S;
' : Sports redaktors — ^sis SsntiņS^ m lisM A^e., Toimto s, Ont.; tālr,,535—1470.
'redakcija EIROPĀ: Vācija-^Paiils Strante, 44 Mūnster/W€Stf., VonEinem'Str. 19. | BedalBcJdfd tioi^bas otanuskiriptus pšc vajadzības īsināt. Neizlietotos manuskrijptus neuzglabS, bet uz vēlēšanos sūta atpakaļ, jsi pievionotfi pastmsTka (K&oadā) vai starptautiskais pasta kupons (dtās z^ēs). Ar autora vārdu vai Inidāliem parakstātojos rakstos iztdktSs viomas ir rakstītāja personīgs ieskats un no katrS gadījumā atbilst ar! redakcijas viedoklim.
a2m>ngš9^ maksāt ASV un Eanadi — pg^ mēnesi $1.50;
3. mēn. 14.60; 6 mēn. $8.50; par gadu )16.00; Atsevilķ2ā numura oana 20 centa
gliidlnājumu maksai sludinSjumu daļā $1.^ bet tekstā
is.90— $«.40 par 1 collas tldja» ielinL
mĒĒmmmmamam
-Daudzo grāmatu vidū, kas sarakstītas par Pad. Krieviju, mūsu interesi var piesaistīt Loren-sa Vanderposta grāmata «Ceļojums t pa , Krieviju" (ameril^āņu izdevumā tā sauoas: Lav(.rence, van der Post „A View of the Rus-sian"); Autors apceļojis Pad. savienību no vienas malas līdz otrai, bijis, arī Latvijā un sniedz raksturīgas ainas par apstāk-ļ-'em mūsu". okupētajā dzimtenē. \ Visumā viņa apraksts ir objektīvs, jo jāievēro, ka viņš dabūjis redzēt tikai, to, kas atļauts. Tā, piemēram," .visā ceļojumāi viņš redzējis tīkiai 2 kara invalidus, un tie nebija smagi cietuši. Pēc " oficiālajiem • padomju datiem, karā krituši 20 miljoni padomju pilsoņu-. Tas nozīmē, ka ari kara invalidu -skaits Jāskaita miljonos; Autors tādēļ domā, ■ ka būs taisnība tiem ārzemju žurnālistiem, kas apgalvojuši, ka invalidiem atļauts dāvot ti-• kai tādās vietā§, kur tos neredz ārzemju viesi,
Uz Kaukāzu minētās grāma-t3s autors devies kuģī, kuram bija 4 klases. Kapitālistiskās ize-mēs kuģiem ir tikai 2 klases un arvien vairāk jūtama tendence būvēt kuģus tikai ar vienu klasi. • Zemnieces sēdējušas uz saviem saiņiem, neizrādījušas ne^: kādu neapmieriuātīlbu un ar lie-Su interesi novērojušas pa salona logu, kā viesmīļi tur klāj galdus pirmās klases pasažieriem; Uz klāja bija novietoti privilē-
ANGĻU RAKSTNIEKA  vērojumi,: LATVIJĀ UN KRIEVIJĀ •
ģēto pasažieru automobiļi.. Au- krieviem, ne ar ārvalstu studen- un saulaina, Elgas jūrmala kļu-tors ipiemin gadījumu; .kurā kā- tiem. Viņi dzīvo noslēgti ķīniešu vusl par dārgāko un elegantāko da tuvākā padomju radio sta- misijas ēkā, iepretim universitā- kūrvietu visā Pad. savienībā. Ce-: cija paziņojusi pasažierei OJgaī tei. šāda nodošanās darbam iz- nas Rīgā esot augstākas nekā ci-Ivanovai ūz 'kuģa, ka viņas auto sauc krievos apbrīnu un zināmā tur, tomēr pircēju netrūkstot, un mājkalpotāja gaidot ostā pie mērā neuzticību. , :■    Kad sarunā ar kādu vecu pa-:
kuģa piestātnes (gluži kā -kapi- ^tariezies no Sibīrijas un'ie- autors" pieminējis Latvijas Cālist^skās zemēs!). pazinies ar Maskavu, autors nolē^ ^'^J° labklājību salīdzinājumā
Kā pretstatu krieviem autors ^.^ ^^^^^^^^ Latviju Ārēji Rīga     Krieviju, tas tikai pakratījis sevišķi atzīmē ķīniešus un lat- ^..^^^ izskatījusies pilnīgi sovje- ^^'^^     ^^^^^^s: „Jūs nevarat ie-, viešus. Ar ķīniešiem viņam nā- ^.^-^^     parastajiem krievu no- ^o^ties, kāds naids pret režī-cies pirmoreiz mūžā saskarties salkumiem. Vinu pārsteidzis ka       ^^^^O" ^^"^ labklājības ārie-īrkutskas stacijā, gaidot Maska- ^^.j^^^ ^^^^        ^ ^.^^ nes." A. Z.
ms - Pēkingas ātmlcienu Pe- ^^^^ karavīru kā Rīgas ielās.__:__-
rons bija pilns.gaidītāju. Piepe- pārsteigusi arī Rīgas zvejnieci- pabomtti SAVIFNMA^ īO-zi parādījās grupa ķmiešu. Viņu       ^^^^^^^^ ^^J^^ ^J^^.-^- padomju, SAVIENĪBAS LO-
vidū bija daži virsnieki garos uz- j^^.^klājība, .kādu nav sastapis APVIENOTAJĀS NĀCIJĀS Sais kapte-ņu dzīvokļi pēc lieluma un        Vereinte Natio nen", Ver-
Viņu formas tērpi.bija kā uzlie- ', '     . Tā ir pazīstamā prof.. a. Bal-
ti, turpretim . krieviem: unifor- ..Bija jūtams,''. raksta autors, ļļna un starptautisko attieksmju mas mazliet atgādināja maisus;- »'ka Rīgas veca kultūras tradici- eksperta darba vācu tulkojums Vēlāk auto:;s ticies ar" kādu Ja ni^v pārtrūkusi, par spīti vi- ar-papildinajļ^u^Jrā trūkst.ang^. angļu apmaiņas ^ studentu, kam siem pēdējo .gadu desmitu pār- izdevumā.,:Pad savii&mbas,uz-paredzētais s^^ju gads Maska- dzīvojumiem. Gandrīz no katra stāšanās Apvienoto nāciju-sapul: /vas universitaf^tuvojies beigām. ^'^^^ .^a^ 'I^lavieŗu Qģg  vadās no padomju, varas
Tas. iemdies Krievijā, bijis pār- skaņas." koncepcijas ūn tās ideoloģiskām
steigts par aizrautīlbu, ar kādu   1^ sajū-. saitēm. Par spīti apstāklim^ ka
mācās krievu studenti. Pēc tam tams daudz lielāks individuā- padomju politika ir pretrunu tas redzējis ķīniešu studentus, lisms nekā citās vietās (Pad. sa- un divkosības-pārsātināta,^ au-Salīdzinājumā ar tiem, krievu vienībā, ikuŗas 'autors apmeklē-- tors mēģina izpētīt motīvus, un studeiitus varētu_ apzīmēt par jis. Arī rūpniecībā izpaužas in- izteiksmi, kas līdz šim veUJoju-vieglprātīgiem. Ķīniešu studenti dividuāla meistarība. latviešu si Pad. savieiiibas un Apviehoto ierodas Krievijā mācīties un'da- modeļi demonstrē tualetes nior nāciju attieksmes, analizējot ra to tik mērķtiecīgi, ka ēdienu des žurnālos ar tādu eleganci, ka Kremļa nostāju nacionālo •SU'^ un miegu uzskata par epikuris- šos žurnālus visā Pad. savienībā verēiļitāšu, atteiņošanās, veto ku izklaidēšianos. Viņi nesatic- izķer.dažu stundu laikā. Lai gan .lietošanas u.d. c. jautājumos, •kas ar citiem studentiem, ne ar Latvijas vasara' nav sevišķi silta
3i
sssa
Sociālistu „kopvalsts"
„THE ■ SOCIAJJST-. COMMON^ .WEAĻTH" ■ BY KAZIMIERZ GRZYBOWSKI, YALE UNIVERSITĀ PRESS (KANĀDĀ ■ MCGīLL UNIVERSITY PRESS):
■.. IZDEVUMS,' 300 LF., ■ ;
Pēc Kurta Londona apgialvojuma, 1965. g. oktobrī publicētajā PSRS deklarācijā par „sociālis-tu kopvalsti" esot pieminēts pirmo reizi šis termins, kuru apskatāmās grāmatas autors- licis par sava ^ darba virsrakstu, apcerot, šīs „kopvalsts", kurā ie-telp pati Pad. savienība ar tās Austrumeiropas   satelītiem un četrām Āzijas valstīm, polītisko, legālo un saimniecisko vienību. Rietumeiropiešiem parasti ir vi-, sai paviršas zināšanas par padomju ' bloka iestādēm. Tāpēc var atzīt par- visai nepieciešamu sīko un aabi dokumentēto-autora apcerējumu, kas apraksta 11-ilcamīgās s^tes, t-. i. konsulārās konvencijas,   saimnieciskās attieksmes (Siavstaipīgās saimnieciskās palīdzības padomi) un diplomātiskās saites (Varšavas pakta organizāciju), kas veido sociālistisko   alianšu sistēmu. Mazāk piegriežot vērību ideoloģiskajiem jautājumiem, autors vairāk koncentrējies uz organizācijas analīzi, tās nolūkiem.'Un darbību, ieskaitot starptautiskās sadarbības techniku. Pēc vārda spriežot, autors ir vai^ nu polis, vai vismaz poļu izcelsmes.
-AUi.
PADOMJU■ ĀRLIETU    POLITIKAS PĒTĪJUMS
Rise of the  Soviet Em-pire", Praeger (Kanādā — Bums
^' MacEaclīern" Ļtd.|.. i3deyrams(
Pirms piecdesmit gadiem plašā vadsts, kuru.tagad sauc par Pad. Savienību, nemaz neeksistēja, bet pirmajos trīsdesmit gados" komunistu valdība no agrākajām etniskām robežām šo krievu valsti izpletuši līdz Elbai no vienas puses un Ķīnas jūrai no otras.: Tas , ir milzīgs imperiālistisks sasniegums.:.. Kā tas bijis iespējams? Kādus paņēmienus, pieeju   un taktiku lietoja
Pad. {^.vienība, lai nabaga valdība, kas bija nākusi--^i^ pēcJ^aŗar-uii''^''l^olūcijas, kļūtu par vitnu no pasaules, lielval-s i.īm, kuras ietekmi va r ma- •' visā pasaiilē? ■ Kā šie neapmācītie, ^nepiedzīvojušie jaunpienācē-ji tautu ģimenē varējp, pievilt un apmuļķot piedzīvojušus diplomS-tus un valstsvīrus?
Autors ir raudzījis sniegt, atbildi mz šiem jautājumiem sava darbā. Viņš ir agrākais poļu diplomāts, politisks- rakstnieks un komentātors, kā arī bieži rakstījis politiskos žurnālos Amerikā un citur. • AKL.
: ■ KAD.PAlD. SAVIENĪBA ATGRIEZĀS PIE ..KOLLEKTIT-
VAS VALDĪBAS
j^tesia afterK5Tiiriischchsew"by Robert Coquest, Fmlcrick A, FjSaeger .(K^sia^^|^' Burns ■■&Maccachem Ltd.), 267 Ip.
Pazīstamais „kremlinologs" sa- saimnieciska un sociāla nemiera 7ā darbā apskata notikumusj kas uzliesmojumu,. kas ilgāku laiku norisinājās pēc Chruščova diez- jau gruzdējis. Pad. savienības gan brutālās nobīdīšanas pie ma-dzīlēs. .
1as, atklājot mazliet rietumnieku,   .        ■     ;  . .
... ■      Apsverot varas tīkotāju izre-acīm padomju politikas džungļu ^.^^^ ^^^^^^ ^^^^^ Brežņeva,
dinamiku. Chruščova pretinieki Kosīgina, Podgornija, šeļēpina ir gan vienoti- nostājā pret to, un citu varasvīru politiskos port-bet tas arī viss. Citādi tiem pīe^ retus, kā arī pakavējas pie.sar-
mīt visas  dīvainās   komunistu '^^"^ ^^"^ izaicinošās nostājas-,    .  ^       . , . un: pretenzijām uz komūnisiu partijas biedru īpatnības leskai- ^^^^^ ^^^^ ^-^^^ ^.^
tot savstarpējo neuzticību. Ohruš- komunistu kustības strāvām, čova krišanu   var iztulkot kā AKL
am Kakt
(18S5,-10«o.)|
Ir mākslinieki, kuru personību skisV — un droši vie un dzīves   apliecību  iespējams s:\ucis tikai pusi. KiJ raiksturot ar kādu zināmu māk- latviešu autom opei ■slas notikumu vai māksliniecis- sis   Uguns un nakti kij. pārdzīvojumu, ijr komponisti, diņšV. Dāumanst kuļiis tauta atceras tikai kāda -Kalniņš), Poķis „Loli| iemīļota darba darba dēļ. jr mū- putnā" (J. KalniņšV /iķi — izpildītāji, kuru vienrei- ..Hamletā" (J. KalniJ zējais sniegums kāda komponis-    Pateikt kiiŗā no ta vai nošķirta  mūzikas stila kaktiņš vispilgtāk se skaņdarbos paliek mimis prātā      iospējams. jo kal uz visu mūžu. Ir dziedātāji, ku- li. dramatisko tolu { ru atsevišķas dziesmas vai oper- ,j p^vcizīvoja savā J IcMuas tulkojums mums pavērit jūtu pVizmā.Te,varbu pilnīgi jaunu mi svaigu ieskatu ^^^^^.^^^^ mūzikAs, mākslas un drāinas.pa- panākumu atslēga, saulē. Mums bija latviešu dzic- ^,1^^^ ^^j.^ personībai donis; kura mrikslinieciskā seja,       kādreiz šķietaJ muzikālā personība, balss technis- operas lomu it kā iz| un bag,ātība un dramatiskā spē- -j^^j.   nehiiR nejauši !p_nav raksturojama \dšā pilni- viņš pārvērtās nodoļ bā ne īsākā, ne plašākā apcerē- ras'tēlS ārēji un iekļ jumā,: jo katrs viņa ^dziedājums iq rakstu vienmēr zi) robežojās ar   spēcīgu mūzikas vns. tāpa.t. ļoti iespēj mākslas parādi. Tā arī šīs nie- rējus balsu partijas, čīgās un necilās rindas var pa- Kaktiņš bija ļoti uzi likt tikai īsi piemiņas vardi Adol- ra nodomu respektēs tū Kaktiņa mākslinieciskās per- t} operns mākslinieki .sonības nozīmei   latviešu mūzi- \\ j^.tjļs diezgan brīv K-as dzīvē no viņa plašās klausi- rīoi. Mēclz teikt, ka tāju audiences un cienītāju vie- dātājiem labāk pav( dokla. Te atmiņas sniedzas jau lomas, citiem mieril no sešu gadu vecuma, tavam pie      Paradoksālā, kāi
rokas, skatoties i^e. jau klauso- sniedza iespaidīgus
lies^ dzirnavnieku Dargomišska uin visās. Nevf}ram
operā ..Nāra". . velnišķīgāku Jago
Ļoti plašs, gandrīz .paf nepār- „otello", pretstatā jšļ
skatāms, ir Ādolfa Kaktiņa ope- rigais, sirsnīgi līdzi
las tēlu veidojiuns Latvijas Na- frāms Vāgnera ,,Tānļ
cjonālās operas skatuvē. Skrejo- aktieris visās savās
.•^ais Holandietis, Volframs (Tan- bas-baritona partijāsj
heizers),   Teli'amunds (Lohen-
Rilns^,    VotSns    (Valkīra), --
Vāgnera operās; Rigoletto, Amo-
nosro (Aīda), Grāfs Luna (Tru-.; badūrs), Žermons.(Traviata), Re-
nato (Masku balle), Don Kārlos
Likteņa vara), Amfortos (Parsi-
fiils) ~ Verdi operās; Mefisto
Guno, Boitoun Berlioza ,,Fausta"
drāmās,  Eskamiljo „Karmenā"^
..Karmenā" (Bizē),   Tonio „Pa-. j,'].'.:oi"   (L^onkavallo), - Zerards
,./\ndrG šenjē" (Džordāno), Skar-
piT ..Toskā" (Pučīni), Ivansi Su-
•saņins ,iDzīvība par caru" (Gļln-
ka).- Boriss Godunovs (Musorg-
.•^kis), .Ievgņijs Oņegins (Čaikovskis ).   Tomskis „Pīķa dāmā"
(Čaikovskis). Kņazs Igors (Bo-
rodins). Sebastiano ..Telejā" (D'Al-.
bērsK Svengāli Trilbi^  (Jurov-   žvdolfs liaktiņš (pn
21. turpinājums Rokas augšā!" telpā vēl noskan spalgs sauciens, tad Peksis jau aizvests . . ,
„Vot tak, vot tak, sukinsin■. . ņevai'ēdams vēl nomierināties, lamājas bakurētainais, M ta* gad viņa balsī jau ieskanas liela apmierinātība. / „Iesim!" Olga satver manu roku. Steigā atstājam neomulīgo vietu, kura tikko norisinājusies traģēdija, ķuŗākāēs paivpaļāvlgām cerībām dārgi samaksājis.
- Klīstu pa Rīgas ielām. Olga man iedevusi apvalkātu mēteli un savu visvecāko galvaslakatu. ^ Arī rokas pulksteni esmu atstājusi mājās, lai ne^ nāktos to' zaudēt, jo tagad jau zinu, ka krievu sevišķā vājībā ,ir ..pulksteņi. Viņiem to nav. Uz daža virsnieka rokas gan pamanāms kādreiz pulkstenis, bet tas lieluma ziņā neatšķiras no mazāka apmēra modinātāja. Ari sieviegu rokas pulksteņi nav daudz mazāki. — ,.Atdavai časi, — atdod pulksteni!" tā ir visiem pazīstama frāze. Un ja vienti^la civiliedzīvotāja priekšā nostājas vaijāki sarkmiai-mieši, pavēršot pret, to revolverus vai patšautenes, tad veltīgi pretoties uzaicinājumam. Ir jau gadījies, |a ne viens vien, žēlodams pulksteni,' atdevis dsM-ķa: Krievu attaisnojums par nošaušanu ir viegls m vienkāršs: ,.Fašist!" Temats gir to '
Nekādas tuvākas izmeklēšanas nav vajadzīgs.
' Reiz Jelgavā redzēju krievu ar 7 pulksteņiem uz rokasj kurus visus, dabiski, bija nozadzis vai atņēmis ar. varu. Bet laiciti to? savukārt nenozagtu viņam, kā tas padomijā parasts, visdrc^āk visu mantību nakti un dienu nēsāt pie sevis.
Vispār, — laupīšana, zādzības un izvarošanas vēl nav mazinājušās. Gandrīz vai ik dienu dzirdami dažādi jauni gadījumi. Visbiežāk notiek, ka gaišā dienas laikā dzīvoklī ierodas vairāki krievi, kas rāda arī kaut kādu papīru, ka tiesīgi kontrolēt dzīvokli un cilvēkus, vai visi reģistrējušies, vai m slēpjas kādi fašisti. Meklēšana ieilgst, un iznākums vienmēr vienāds: daži sarkanarmieši iesaistījuši sarunās un pārbaudēs iedzīvotājus, kas šai brīdi atrodas dzīvoklī, kamēr pārējie pievāc visu iespējamo. Tādēļ ļaudis ir iebiedēti un nelaiž iekšā nevienu, kura nepazīst,-bet pie durvīm, tās neatvēruši, jautā: „Kas-tur?" Tā vietā agrāk būtu vaicājuši „kas lūdzu?", bet tagad jēdzienu „iūdzu" un ,.paldies," tāpat citu pieklājības formu lietošanu uzskata par kapitālistu paražu. Tomēr jautājumi aiz slēgtām duiTīm ne katrreiz palīdz. Kā neatvērsi, ja atbild, ka ieradies pastnieks ar ierakstītu vēstuli vai saini? Tiklīdz sprauga pavērta, durvļs iespiežas naglots zābaks. Tālākais tad noris zibens ātrumā un parastajā veidā, jo iebrucēju ir daudz. Ja dzīvoklī atrodas tikai sievietes, gi notiek aplaupīšana un-izvarošana.
Bailes liek cilvēkiem, meklēt izeju. Tātiēļ jautājums ,.kas tur?" vietā.sāk arvien biežāk vaicāt krieviski„kto tam?" Tas reizēm palīdz, it sevišķi, ja jautātājs ir vīrietis un noprasa pietiekami stingrā balsī. Klauvējieni tad apklust un gaitenī noskan vienīgi aizgājēju soļi. Kā teikt, pie „savējiem" nav ko meldēt ...
Cilvēki par savāra bēdām ne tikai raud, bet reizēm arī pasmejas. Tā latviešu vidū cirkulē nostāsts, ka — kā jau visos laikos — arī tagad atradies veikls vīrs, kas prot izmantot apstākļus un laika konjunktūru, ražojot pašu' nepieciešamāko acumirklim: skaņu plates ar vistreknāko necenzēto krievu lamu vārdu tekstu, kas beidzas ar jautājumu „kto tam?" Pēdējos uzlabotajos plates ieskaņojumos beigu vārdi gan esot — kakoi tam sukinsin za dvērāmi? (Kas tur par kuņas bērnu aiz durvīm?). šīs plates gan esot padārgas, bet panākumi toties garantēti: ja tādu nospēlējot aiz slēgtām durvīm, kad sākas nelūgto viesu klauvējumi, neaicinātajiem kļūstot pilnīgi skaidrs, ka šai dzīvoklī fašisti neslēpjas ...      , ,
' Diena ir saulaina; Tikai ļaužu sejās nav ne saules, nedz prieka. Nogriežos pa Brīvības ielu uz ļDieminekļa pusi.Starp Ģertrūdes un Lāčplēša ielām rēgojas kāds sabumbots nams. bet blakus mājā. jau ierīkots pārtikas veikals. ProdukttTs te pārdod vienīgi reģistrētajiem: pilsētas iedzīvotājiem, kas dažas dienas pēc pagaidu personas apliecības saņemšanas dabūjuši arī uztura kartītes, šis veikals domāts„mirstīgajiem." bet iekārtoti ari t.s.„litra" veikali partijas funkcionāru vajadzībām, tāpat •daži citi, kuru jēgu pagaidām vēl nesaprotu.
Esmu nonākusi pie Brīvības pieminekļa, kas neskarts paceļas pāri murgainajam mudžeklim. Tātad tas ir Mātes tēļs^ mierīgs un lēnprātīgs— tur trīs zeltotās zvaigznes, augstu pret debesīm paceltas, kas ar savu mirdzumu it kā pretojās ieslīgt sarkanā miglā. Skolā biju tik daudz dzirdējusi par mūžīgajām un nemainīgajām vērtībām,
kurām mēs, jaunā audze, esam pieskaitījuši ari Latvijas valsti. Jau ieraugot šīs pasaules gaismu, esam atraduši Latviju priekšā, kādēļ to citādu nemaz nepazīstam, kā vienīgi brīvu un neatkarīgu. Mēs mīlam savu dzimteni un dziļā cieņā pieminam tās varoņus. Lūk - tur jau redzami granītā kaltie vēsturisko cīņu motīvi.
Jūtos kā citā pasaulē. Esmu pilnīgi aizmirsusi apkārtni. „Tēvzemei un brīvībai!" lasu uzrakstu pieminekļa pamatā un atkārtoju paskaļi to pie sevis. Rupja balss, kas krieviski kaut ko nokliedz, maiļi izrauj no aizgrābtības. Satraukumā latviski atbildu, ka nesaprotu. Tomēr krievs neatlaižas, runā pastiprinātā balsī un cilā pat savu mašīnpistoli, it kā man draudēt gribēdams,
„Nesaprotu," saku vēlreiz,.
Kāds vecāks garāmgājējs piestājas pie mums un centas man pārtulkot krieva prasības, kaut pats pārāk labi svešo valodu nepārvalda. Man liekot iet prom, jo pie Brīvības pieminekļa nevienam nekas neesot meklējams. Citādi ... ;
Ne vārda vairs neteikusi, steidzos attālināties, šoreiz gan sevi apvaldīdama, lai neizrādītu bailes. Pēc brīža tomēr nedroši atskatos. Nē, neviens neseko.
„Cafē Luna" — lasu uzrakstu, bet manu uZ: manību tūIit saista drupu kaudze Kaļķu ielas otrā pusē. Tik daudz karstumā sakusušu stiklu nekur citur neesmu redzējusi. Te taču esot bijusi Operas kafejnīca, kas savās spoguļu zālēs pulcējusi Rīgas prominenci.
Vecrīgā pat vēl kūpt^s gruvešu kaudzes nav nekāds retums, bet īsta postaža ir Daugavmala. Sapostīti visi tilti, arī krastmalas nami cits aiz cita. Neviens pagaidām arī nerīkojas drupu novākšanai. Ļaudis runā, ka uzvarētāji par saimniecls-kājām lietām izrāda tik mazu interesi tādēļ, ka sina    ilgas palikšanas te nebūs.
(Tmpiinājmns Bskiel
(78. turi>inājums)
, Batšobai nebija nekas zināms par .Abija.s Ap iiK^iiM^. likiciii. jt) līdzio'j gadījumi notika diezgan ži u)) iāļ)(V rii>vi(::))s par tieiii .sevišķi nedoiniija un |);irnļnf.ijji tikai lais vietās, kur. lic notika. Lidz leiiuii lājad ai'ī ŠUMōniaJ notikumi neatskanēja, tā čiiji Aiiijas ArucM iiieiijis likle)iis.Keit noviouam ne
Kādi) brīdi viņas abas sapratās lai veidā, k taK pa\;>isis 'i^adās rciz/'s visas, pasaules sievietēriv. asarās, I^)P| kari tās bija aizskalojušās visu to, vāi'flos nebij-a pasakāms, abas nomierinājās un ■ Kf'ba iiziiiaiii^ri iin sirsiiīfri sāka sap'atavofAbišagvi. nākamajiem ļ^ienākumieni pie vecā ķēniņa.
23 •
Kaut ļi'ai) ^ebas i^ikrus dēla sacelšanās bija lauzta, viiļ.s pats kritis un izraēls-noraierināt.s, ķ i.iam trūka tās apmieri)iājui/ia sajūtas', kadu vai ;iai(l)t. Viņš juta sevi slepenu; bet. tomēr dziļu " niuco.šu..-reižēuv. pat sājugu hnia^'uinu,.kas it kā slof?s lie(;a lejup viņa i)l(!eus. Bija arī kāda grūti tverama, bet lomēr ļoti labi sajūtama, apvainoji un nožēlas pilna nevarības ap/iņa par tQ. ka ne 'spējis izaudzināt sev pēcnieku, kādu būtn ļirib Nn to aleīmi-edzot L^ribēja panākt Joābs. Joābš! vīrs. kuru kāda nezinam;i liktenīga vara bija iel jusi ķēniņa dzīvē un dcam viņam vajadzēja- pado Kēninš nevarēja noliegt, ka Joābs ar savu dzelž