-ii
■f
;ļ-:
liegšanas bērniem l ijs ri-speciāls sarīkojums in cie-[gaumīgi dekorētās nomet» pās, kur savu veiksmi pa-
Vija Zuntaka,.Biruta Upī-ļnis išteins, Māra Gļebova Vlita Kalniņa. Ar Bavajas ļ vītnēm mazos v'es iis-' sa-i- „havajietes" Vija Zunta-, Biruta Upīte. Vēlāk noti-
nometnes karaliene;; vēlē-
šogad šai godā tika Silvi-k bet par galma dāmām
Kalniņa, Ruta Kalniņa uh' I Kiesnere. .Par: nor letries ļšog^d izraudzīja Jār i gtel-
feptembrj slēdz māhslinle-Zvīdra gleznu izstādi ļview bibliotēkas telpās Ielā pie Wilson Ave.' ^ ptembrī Kanad3,s nacionā-ļlādes nobeigumā e;nisko pzvedumos piedalīsi js-arī ļutisko deju kopa Di^dan-.
mak-
HAMILTONA |viešu mednieku un fiVL kluba šāvējs un
Kanādas DV meist^'ršā. :kolajs Ozoliņš kā' ^ava fārstāvis laugusta. sākima piedalījās Kanādas nieis-ļstēs (National Matcliies) ar mazkalibra šautleni^ sbriecinošus panākuniius, ^mūsik- laikrakstā jau zd-igad papildus jāziņo, ka Lšu koprezultātā N. Ozo. īdots kā 5. labākais šā-, anadā.,. Meistarsacīkstēs. h iedalīts C klasē, bet izcilajiem rezultātiem augstāku klasii |.
mācāmās stāJM.
iiiiliilii
dngrina kaulus un pie« mgrāku gaitu un grāci-^ iMeeja pilnīgi nepareiza, [adījumā; svarīgākais Jr Ieta metodika, kas var iedomā] amus ķermeņa — plakano pēdu, ceļu ļju pēdu mešanu, arī sa~ .
augumus.-Staigājot^r ļu, ar gadiem var ras-īkaraas sekas organis-ļovēršana prasa pakāpe-■bu un gadus arī rhpl-fiedzīvojļišai skolotājai, iri ..apslēptie spēki." :n ir zināmas dotības ^ ar gadiem var pacel-Jums. par profesionā-., varbūt —: pat Tcarjē-lem talantiem katrā si- .
nenodarboties ar sli- : lēpošanu, riteņbraukša-^ ^ vai zirgu sportu. Uz-Ddarbošanās veidi Ir u muskuļiem, kas tre-a technikā. -šos notei- \: iļi pašai bija stingri jā:- [ pācījos baletu. Tur. ^ liļsUdošanai baleta vin-pat nepieciešami, jo .iļumu kustībās .un vei-ara kontroli. Baleta Itikpat svarīgas, pār-•ua veida skatuves de- ■
īrdos vēlos pieskarties odumiem, ka balets: zē-ļ piemērots; Ir"^redzami . jir sakumpušiem augu- .; ļiem baleta treniņš bū-ļerīgs un svētīgs. Jau-ļiācībās ietelp vecākas partnerēšana, ar ko ļja izveidot un nostip-: .1, plecu,, muguras un ļkulātūru; iegūstot ar fesku augumu. Lai" mi-ļogtu, nav jākļūst, de-. •aleta nodarbības zē-skatīt par nepiecie-. ijas uzlabošanā, kas bevi jau ir ieguvimis. ; ļiņā ieteicu vecākiem praktiskās priekšro-iegūstamas ar bāliem, dodot iespēju saliem vispirms izkopt ļingnimu un- staltu soli, i
Sestdiena,; ISSS. g. L msņi/m^m, It iffl-rs.
„,Gudrības nevar galvā ieliet. Ugunskura vakurā šoreiz ;varē- gors, ASV latviešu skautu jen-bet tās jāmācāļp, nopietni jāmā- ja ne tikai izrādīt sagatavotos das pr-ks A. Artmanis, K- Stun-cās," skautu un gaidu.kursu no„ priekšnesumus, bet ari mācīties da, A. Rieksts, S. Strautnieks, beigumā Gaŗezerā, ļ ipzrunājot zinības, Ko nozīmē ugunskurs? M. Pāudrupe, Dr. Z. Zadvinskis, kursiantus, teica, latviešu skautu Par šo tematu-runāja E. Avots, un mērnieks J. Gruzdiņš. Kur-augstākais priekšnieksf A. .Ģri- ugunskura .vadītājs. ,,Traul2smeSUipriekšniek Rieksts, gors. Viņš uzsvēra, ka kui^i nav nekad nav patikusi, bet šoreiz tā komandants — E. .Strautinieks, laikā kavēklim un nav i nozīmes nāca pilnīgi negaic^ta un pār- Kursanti bija sabraukuši no Det-tos tikai apmeklēt, bet arī jā.:/steidza visus," atzinās savukārt rōitas, Grand Rapidiem, Sag'na-beidz un iegūtais jāpārnes tā- jaunais kopnieks Uldis, minot vas, Kalamazū- Klīvlendas, ttidi-
lāk uz savu vienību. Viņš. cildi- p^e nepatīkamākajām nodarbi- anapoles un Ohaio.
nāja par centību visus kursan- bām ari sardzi, it sevišķi, ja tā kursantiem palika
tus, kas 3 dienās, kurās ari nakts iekrītot uz rita pusi, kad. miegs. ■ . . -ig^e^otos liela--
miers ziedots zinību apgūšanai, nekādiem līdzekļiem nav. aizdze- . ,\ j i'--+ss„; r><^irQHa Tinmpt-. sasnieguši labīāko. 41 .i,kursants nams.
saņēma apliecības par kursu. Par lektoriem - kursos danbo-
beigšanu, bet Raimonds Zieme- jās latviešu skautu pr.ks A. Gri-
lis, Ilze Malceniece, Sandra Mi-
ķelsone, Andris Freivalds un lai-
la Kalna vēl atsevišķas balvsrs
(grāmatas), kuras kursu vadība
bija nosaukusi par „sevišķas
centības balvām". i
jai! gadskārtējai novada nometnei, kura sākās 27. augustā.
V. Boķis
Māc. A. Kiršfeldg 50-gadnieks
Elizabetes - Ņuarkas, latviešu
sa¥o valstis
ŅUJORKA - ©Ņujorkas latviešu Itatoļu jaum ev^-lut. ^j^^ ^^^^^
īpašuma izdaiļošanai Bronksā ^^--^'^^'^^^ cib-a'salkums sestdien, 11. sep- gleznotājs A. Upeinieks apsoHjis
Vfil -'1 atvērtsYceļošanai.. Apkārtceļa šeit-. sarkanā egle ar gaiši zaļān^^
VARENIE KOKO illM "f ^^"^
\ oa. ka laoaku svētku egli grūti at-
Katram nacionā^m parkam ir Iepriekšējā vakara pērkona ne- rast. Granīta kalni ir augstām savs īpats skaistunis, bet fpar Jo- gaiss dažās vietās noskalojis uz sienām un izskatās kā no viena. zemita parku Kaillon^jS vsi? ceļa krietnas dubļu kaudzes, ei- gabala. Katrs kalns citādā veido-teikt, ka tas ir varenākais. Pirms <tur ir Jklinšu gabali, dažās vie- jumā, bet starpā ieleja ar zaļām i sasniegta piarkaaustrurlm ieeja, tās izdotas bedres. Ja^ k^^^ pļavām vai kāda aiza. Pēc ie-ir jābrauc līdz sniega jķslai gar^ reiz a^raķ likās, ka varētu no- priekšējo dienu lietus gāzēm' zaļām kalnu pļavāiņ, klintīm, lie- gāzties {.aizā,, tad uz šī ceļa tas upītes im strautiņi pilni ar ūdeļu ūdenskritumu Un ^obruku- varētu,) laikam, visvieglaT^ gad:- ni, bet daudzie augstie ūdenskri-šiem klinšu gabaliem. Ši$;-ir vi^ns ties. Ne velti pie parka ieejas tumi rada brīnišķīgus! skatus, no nedaudzajiem ceļiemļASV ar vārtienļ ir atgādinājums, ka ma- Augstākais ir; Jozemita kritums', asiem līkumiem, stāvu pkāpumu šinām jar piekabēm gandrīz ne- kas divos pakāpienos ir 2425 ipē' un tils šaurs/ ka pretiihbrauco- iespējami cauri tikt. ciu augsts, bet vismaz pusducis šai mašīnai grūti ļ gaj^m pa-. Koki j šai parkā liekas, varenā- citu ir 300 pēdu vai augstāki, braukt. Bet šo ceļu ipārikisa pla- ki nek^ citur, priedes un egles : Ievērojamākais parkā* ir lielie taku, un tikai divas st\ļndas no- ir resn^cas, pat paeglis izaudzis sarkankoki- sekvojas k.is aug rita un tikpat pēcpusciienā tas krietna^ baļķa resnumā. Te aug trīs atsevišķās vietās.' Lielākie
k _L_t-em ir ap" 3000 gadu veci,ipl-
©NujorkassvētdimasskOl^ma-īpašuma izdaiļošanai Bronksā simKirŠfeldam^ 6, septembri ap-..ni. --.-t-»,:;^ 41 rri^Tnrvfaic A TTn^mifiks ansoUiis rit 50 mūza gadu, no. kuriem 26
a darbam, iav aprobē-
Prof. a,
Uz 70 mūža gadiem 1. septem-
Ar uzsvaru M Paudriiī)© m- ciD^'i saKuins sestaien, ai. sep- K^e^i^ija vf^**^^"-^ "■•^"""j*- , rnSPir- T
teic^.— ,,ar «™.ū ^^^^^ ^^fļZ'Z "T^^^'^^ «.s viens n„ vec...
valodas runāšanu un ari macisa- ciievKaipojumu, pēc tam nouKS ^H^f J... .-.r^^ ^niip^ vienīgi ar Dieva vSrrio .u, na«nd7P<; ievērojaņiaMf-m mn-
prof. Alfr
■ks A.,Artmani.. Jaffiiešus p.r T^esi VOjenm lugu --K™^ ^"^^^^^"^gf^^ '
labu «medību apsveica ari Ga^ nakts. IzrSdl rO«j JņoAas ^"""^ dm^^ no apvto Nikolaja ģimnāziju unfo ezeri pārvaldes vārdā J. Gtuz- apv^ 10. okl^, pl. s'VBto- ^^^ļ^'^^^ tos cūbiņM^^^ te afl 4a^d ko mScslasstoluRi^ (skolotā-diņl A. Rieksts, kas bija-kop- ra Brakhnas mūzikas <>!^^ ^.^'^^'^^^'l^^
nieku kursu nometnes .priekš, jaszāe SeiS^ S '^^^^^^^^^
nieks, sakrukārt dldināja kursu «Ņujorka valda Ms udm ttu. ŗ^^^m^.wmiam rm^.,^^^^ studēja moložiju, |ēc tam
vadību, lektorus un amatperso- -kūms un-laiMrricsts My News ^"^^ļ^^ ^ . 3^-6. septembri Pē^^^^^
GEAND EAPIDI
Kursi sākās 22. un beidzās 26. godalgām iegimisi Ruta Mels-augustā. Nodarbības un mācības gvaire no Bedford HiMs, netālu risinājās Gaŗezerā nom.etnes ter- no Ņujorkas pilsētas. Viņai ģl-ritorijā no vakarā. Zēni
mācīja un praksē nodarbojās .°.r kopā ^ena vanna, m. ietaupot ^ijapj^cēji^ies^^^^g^^^^ skautu mākām — mezgliem, ce- ūdeni.
£ gu un iestājās Latvijas univeŗsi- gadā rikoja koncertuļļspriju (so-* tate^ teoloģijas lakultātē; kurti nātu. vakarus) ar prof|ļ Mvigu
:&2a.—i82|; gadam Bemīnē un
stāijoties Londonā, Stokholmā,
ri par,2ao pēdu augsti un ap 35 " pēdu stumbra apkārtmērā 'Lielais grizlikoks ir izdedais, jo pa. :l gājuļšo gadu tur iespēris zibens, ļ ^Ķāc^ citā milzī cauri stumbram > izc-rsts tunelis jau 1881. gadā, iz- .
veid6j.ot. ciuri ceļu, — tieši tik - lielu i lai mašīna' varētu izspiesties cauri. Da}a^ milžu ir krituši,; . vētru nolauzti vai laika zOba saēsti. Tie palikuši .tur, kur nbiū- . . zuši, ja vien -nav aizsprostojuši ceļu. Zem kokiem apmēram pēdu giari čiekuri,\bet'daudzi stum- ^ bri .cietuši no" ziben^ apdegumiem. Aug-arī sīkāki koki, kas ■ f kai pāris simtu. gadu veci,- bet' , tos reti kāds ievēro, . Grūti pateikt, kas tūristu šeit ^ vairāk iepriecina: Varenie koki, milzīgās klintis, augstie ūdens^ kritumi; vai līkumainie ceļi,, kas : gandrīz apreibina braucēju, griežoties ar rnašīņu pa ceļa līku-■ miem. .,; ■ ■
Ap -00^ jūdžu uz dienvidieni ir
h™.=.u„... ^-.u ^.-.»,>^*' ^- Berga vilļrs «gā, re. : Ko^enliāgenā un dtās pilsēiSs; Kingā, nacionālie
™ niaKa-u - u™u uu«u gin «teliņi no tuvSkas u« - tMā.: ļ^Mas- un pchologijas^skolotājs^ W^ ™f ,31^? ^ imiooķ^ loti atzinīgas fttsauk- Ari lelt ir varenās Sierra
sKdura maiM i •- me^ueiu w. uurau. kas ank^nes Svēta dl6i*atoo-^«ķ«f«5 ģimnāzija un: valsts ko. la klasi, bet no 1934., ^da bija ^ i ■ , Nevada kalnu klintis, aizas, bet ļa zmiern,_koka sejunuem, leju- «liRijoite Mviesu ev.-lut. teu-kf
Te aug' lielākais- sarkan-Ģenerāļa šermana koks,
i>,..u..«u u. i,><.vL. u.. m»j» .u«,,»v;.. M~uu.^ Iļ - Kiu-lfcei W.dlnnf ■ ,ca mācītā a,pienSkumus Gizenē, ozeKņi ir aus ,ieiui«n|m=,, vai. ļnācot krievu valodu vē- kuru rēķina ap SSOO' gadu vecu,
prata vingrinājumiem u. c. Kur. Glenvuda aveMjas un īstvuda D'^^^^ ^aķls, Arvīds C3ieUš, da. ^^t*^^^^^^^
santi vislldāko aktivitāti izrādi. «f^al^ «-««un^ ^£tmērā. leit an aug. eķ cm
ja mezmieku virtuve, kura pa- (vijole), a. Bgrzkatos (ērģeles) ^if "^T^,™ viešu flmnazi'ns direktors Ifr "Mets visu laiku sp8^^^ *
.ē'em primitīvos apstākļos nācās un E. Bargs (vloIa). Ziedojums ffM- ViņuS V. Mateus^ mājā ^a. ^c^.^a^ sskvoi.,
i2.atavot maltīti, izcept ari mat koncertam li dolāri. Ieejas kartes '«^«f J^'*" » oitosVka,ien#kas an. ^.^^^
zl. „Maizes cepšate Mtu pie. iepri« daMJai*^ &«l.dzes Ar savU iilzinaāia
skaitāma vairāk sieviešu dar. d^DlideMem visos raj(jnos, ari māc. Kŗ. .Hermanis.,, : Jf*:* .i„™?^^^^^ a.,*^ rt»,,d,.itam ii™..^rt.W, lo. kur,kā čellists iesaistījās pil- a .apzirne {>ar_rozīņu galvasp-lse-^ bam, tom^ēr musu skauti š jāatzīst par labākiem nekā
das", apliecināja vienis ,no _ „ „
tājiem. ' koiSWlas MiaV'eSds'" " " ^ēr atrada laifcu piedalīties ari ^zersija. viņu aicmaj^a par savči. "^"^^"^J!;, 7:..^^^^^ ansambļos,
s' ^ ^ ' s^a pagasta sābiedritoā dzīvē draudzes ganu. šo amatu ^^^^ f",^^^'^^^^^^!^ p^m smagāk saslima un šī-novāc pilniem ķekariem, pēc
'EDnniSiiiaiiiiioiiliiiaiiraiiiliBiHiin dažādu ' br.eaniz?rrii^j " darhs Tm" '^^'^^^ joprojām, kopš^' 9'-gadiem" iekšu vērstai,personiD^j|;Keize-ar, - _ -sakumā- bija- spiests, iemī- tam 'turpat starp kokiem uz ze-
sļiēlēj.^^^^^^^
i^sme nav apsiMari sv^^ datviešu ev.^lut.^draudz^^ teS vēlāk^^^^^^ ^ ^rozīnes gatavas. Rozīņu gata-
. . t£ kopš Valkas nometnes laikiem ^P^^' Profe'sora godināšanas vakars vošana atklājusies nejauši,, kad
(Pārnesums no i. Ipp.) Kllve. īLesnfe to aiTSS^
stāstījumiem. Paredzēta ari D. ^^^^^ svētdienas program-.^ jj^jģg^^. v^im^ studēt Ratgerauniversitā-^^.^ m nebija, kur 'likt."Tās
Štauvera filma ,,Par gleznām
Latviešii jaunatnes Bivreizdivi
mā vairākas aprises un domu
kuT™ ,tZT'™^-'f™" l^cijas par latviskām rotām (J. IVS^aSfl ^"^^^^ ku kazu mvedums un cikagas „, ' i,.^^^^
Piecīšu viesošanās.
I'ārejot uz nopietnajiem t^na- ļ^^^'^^^^, elites.
Vilis Neimanis
tiem, Valdis Daiga — šī gadā ko^ mandants un pagājušā gada. sabiedriski - politiskā pudura dalībnieks — izskaidro,nometnes noteikumus. Divreizdivi laikā jaunieši ziņas par ārpasauli gūst tikai no iebraukušiem lektoriem — no nometnes : izbraukt aiz-
avīzes plāna sākumu (B. Kauga-ra), par Latviju no .1934.-T-1940. g. (A. Bērziņš), Latvijas vēsturi pārskatā (L. Kaugara), projektu ievadīšanu (V. Nollendorfs).
Pēdējā sanāksmē pārrunā vairākus ieteikumus: pētījumus par
liegts bez vadības atļaujas. Otra ^^^^^^^^ ^^^^,^1^., ^''^'^^I posma dalībniekiem upticēta kār- "^^^^ likumdevēju tības mi naktsmiera ievērošana, vērtēšanu, tautisku kopu un -
Alkohola 'lietošana aizliegta. Nometnes māsiņa tā pati, kas jJagā-jušā gadā — ^ Zaiga Priede.
tu interešu grupu. dibināšanu, raidījumus un preses atbalstu ar ziņām par jaunatnes darbību un
uri A. Vīnerts. Ar rļ^saukumu y,Latvju kvartets" viņi ļipsigi ikon- — certēja lielākajās iatviļžu nomet-nēsun^Vācijaspiļsēt4|{bet 1948." gadā devās koncertceļ|ījumā,uz-
rši. hvoplūca nb kokiem • un Ozoliņaļ .zvanot vakaros tālr. atstāja dārzā. Vēlāk tOmēy.izr&-kura vēl _ ļg j.g^ļ^g|-Qj. gģ. wade dījās, kā; izžāvētās. ogas var; lie-Rušēvics ■ Biif£^lo, N:.Y.'; Elza Alka tot,-urr tā /radās rozīnes. ; •• vi
CFamesums no 1. Ipp)
rākiem un pašreizējiem apstāžt-, . , ļiem Latvijā tin pār komunisma
bet arī spasi iēma^ spneda par ^ So nodomu īstenotu,
ŽURNĀLS PAR LfrVIJIJ '"^"f^ informādjas ASV iznākusi Fr^d(iiL's Facts" ^^"^ izveidošanai aor Jaunieš^m ^^^^^^^ Asv iznaKusi .jireeapnis * acis -^^^ ^ „ revolu- _.„^;
Jūlija burtnīcā, kas
aspazijas
fondu;■
ita ^ ^^j^' "^'^^^ komunisma attīstību. , ^. >. cionārs i kongress, ķas ievilka.
tijas valstīm, imneto.biļetenu iz- . „„^„ L^ac^ -pt tac smniil-ikā " DuusKarn pronieiņam. rar-
dod The Ail. Amferieln Gonfe- J^^^ sliedes ELJAs„ārpolitika. ari raidījumus ui Latviju,
rence to Čombat C.d|nmunism,. MJ^ biedru sapldce pirms Konstatēja, ka ir maz informāci- •
kurās locekle ir j^ne^ļkslatvie- vēlēšu jas par to, kas tur notiek, mas
šu apvienība. ALA segisi arī mi- misijās: sabiedrisko lietii, iekš- zināms par ■raidījumu veidu,
metās burtnīcas IzdoŠafas izdevu- .lietu un, ārUetuJ^^^K^ nolēma iespēju robežās
Pēc atklāšanas r^otiek ^irm«.-^audz citu priekšlikumu, ieskai- kļ^^^^^^^ imis: gSeedom's"
piSiļutSLrtL" tot Divreizdivi nometnes prog- l^^m^T^
TtZ^Ž^^^^^^ vienkāršošami uz U f^^^"^^ ari paneļdlsku^j.
ji tuvāk pastāsta par atsevišĶO______________^ valdi par .Raiņa piemiņas sagla- ņemtu nedalīti visas fonda. ,in ^^.J^,* w ^,«7 -^r^Ai. jAc^^^iL (TT^micria i<ifoin« o+7vi.,vrr,^ w.
puduru programmāml Otras"pa-'kāpes dalībniekiem, tiem 17 jauniešiem, kas piedalās jau otru reizi tai pašā pudurī, bez lekci-
reizviens vecāku nēm.
bērnu nomet
T^, ^^^'t'^ "^^^^ V^isLiepiņš. Komisija ieteica atzilu
''Sf'^'''.S-'^^^^^ B.C., ŽOofe, USA..pastiprināt kontaktusun^s
^ , bu ar Amerikas;latn/iešujaunat-kā^šādi^s^^
Saistoša un neparasta ir kopē-^^^^ par. Raini; kā ari vi- mstu polftikas zīmīgāajām. pe- nes paA^ Latviešu naciona-rinātu: nacionālās. ^ atbrīvošanas^
tām vēl naredzēts nāšu nroiekts P'^^' ^' T^^^'^^^^^^ parādībām unfls sērgas 1ās jaur^tnes apvienību; Kanādā centiemis un atvairitu katru jaAi-
kas rāda diapozitīvus im stāsta CČ^^^^''^^^ f uhvisāni ci to lldzl^ latviešu iiu^^^^ par senām kartēm, kurās rādīts r ^"^^^^^^^
kūŗam mets jāizstrādā nedēļas laikā sadarbībā ar Divreizdivi nometnes vadību, un lektoriem.. Zi-
Mtya^lwg*a£"'pīmm fart^^ fc,?"^^^ Netaidita liāve pārtliukusi AS S-SlrtlSiu"
nojumi par projekta sekmēm ie. ''f ^-^rS^Tk^
sntedzan^lī,^ «esļada Kvreiz- Zf^'^'/'T- ^° ™r£^gS^i tot^to
divi nometnes lak^. Pēc īsa. f*' S^-,™^."^..aLva^^otS^kSS? r'niiS S: tas. iosam^elosas iafiešu «• ku^^
brīvajā pa- tas interesēm vērstu ricību. Pār-
jām sanāksmēm^ sdko jautrs
ta kopēta 12. gadsimtā un tagad
, . , - 1 atrodas Romā. Baltijas jūras pro-dziesmu vakars pie kamma, ku- f-,^ i,ir,„i • • - * -y
_ . .\. . ■ _■ . fils kļūst, aizvien .pazīstamāks
ra jaumeši iepazīstas viens ar t. , i-- -
^ . . / . , ' lidz 12. gadsimta holandiešu zi-otru, uzzma, no kurienes kursan-
ti ieradušies, un klausās īsas, ne-
. sagatavotas runas par dīvainiem
tematiem, piemēram — skābu , ,
. '. v . . . . _ • .joprojām lielāko daļu mums ne-kapostu un desmu nozīmi Latvi- . 4. . ^. ļ_ ,
mējumam, kurā jau rādīta Latvija kā robeža starp austrumiem un rietumiem. Vietu nosaukumi
S"'^:SŽ'1a,^«^ 1^: *e^ ris ar 43 ^d„ «cā agiera aizie- 1): Nepieciešama^^ viju izmantojami ndzšinējie pub-,.Piazza di Rainis" būs Taddei - ^ ■ : šartu mūžībā zaudējis ppējīgu un kās domas, cīņas ^ darba.kon-iicējumiim, ja t viesnīcas tuvumā ar sķaistiiska- Pašreiz Raiņa un Aspazijas vispusigu rakstiirloni^^ sagatavojaftii jauni; materiāli, tu uz ezeru un tālo Luaano pilsē- ^^^^^ rūpējas par A. lielausīs drāmātiš|ajai māk- meklē iespējas sadarboties ar ELJAi cittautu jaunieš^i iepazīstas krastu. Taddei viesnīcu ie- dzejnieka : 00. dzimšanas dienas slai bija pievērsies :J^u ILa.tvijā, latviešu ' organizācijām, kuras tināšanai ar latviešu un Latvijasi
5i vies- papildinājies Vācija |n ari Ka-šai virzienā strādā. 2^
jas starpplanētārajā nākotnē. 1985. gada 29. augustā. Pie karogu uzvilkšanas un nolaišanas B. Rubess dalībniekus
pazīstami -r- tie mainās no kartes uz karti arābu, portugāļu un vācu uztversmē. Kursanti nepacietīgi gaida prof. A. Spekkes nākošo lekciju pirmdienā, kas
Svētdienas rītā to jau daudz: māc. V. Līventāls no Detroitas,
iepazīstina ar lektoriem un vie- . ^. , , .
siem, kas starplaikā ieradušies. ""^^^^'^ '''^^^
Vakarā nopietnību atniet — iekas vada brīvdabas svētbrīdi, rodas Čikāgas Piecīši ar dzies-ALAs vicepr-dis A. Bērziņš, AL mām, kuplejām, satirām un diez-JAs pr-dis L. Kalniņi dzejnieki gan fantastiskām ārpasaules zi^ G. SaJiņš un J. Krēsliņš, ratka- ņām „no latviešu . laikrakstiem", lis J. Kļaviņš, vēsturnieks N. Vik- Jautro vakaru pabeidz ar tautas sniņš, tautas deju speciālisti G. dejām un dziesmām^ un A. Bāl.ņi; vakarā i ierodas- A. (Turpinājums sekos)
cienīgu atzīmēšanu. Taddei
ārlko speciālas sa-
tajā esošās; Raiņa istabas šagla- abu dzejnieku literāros dar- lomiĻ. bāšanu, jo namam piekrīt kul-, ^'-^s. Atklāšana notiks ļi. sep-
zidija loceklis Pēteris Tennanis, tu jāni V. Ij^^^^ Tā pārrunāja biedru -un biedru ja: Valdi Liepiņu, Anglijā Mce:
tūrvēsturiska noame ari tāSj,'^^"^^"- ^^^^^^^^-^^^^^ (2948 Fourth'St. Road|R 4, Osh-^ veicinātāja piesaistīšanu. Kplē- prieMsēdis), Ilzi Veisbarti Angli-
'• Tanis Riidzītic -nn Vnch wic .Rdoni ns'^^ infotmāei- iā , (sftkretāreV: Tlzi Rlstamecii
jā (sekretāre), Ilzi Rlstāmecu kas iznāk^ik Zviedrijā (biedrzine), Viestm^a
ka tajā dzīvojis uil miris ilalie- ^^^^^ kritiķis Jānis Rudzītis no kosh, Wis. : 54901, Us|) vai ie- ma:.pārvadot ELJAI
šu brīvības cīnītājs Kārto Kata- ^^viedrijas un Vīņ^ _ ^
neo, no kura nāves ,1967. gadā- '^^ docents Nikolajs Valters. , Ritmanis.(3700 E. Elli|St., Port- divus mēnešus, S^^^ Vētru Vācijā (kasieris), Rasmu
paies 100 gadii. . Raiņa un Aspazijas fonda pār^ 1^^^^^ Oregon, USA), |>. Akmen^ Vācijā (ārlietu saJtari) un
Fondam ari izdevies panā;kt valde aicina tautiešus iegādāties ■tiņš(P. O. Box 48, Dorchester, ja tiešo ELJAs iekšējo darbību, jāni Vecvagaru .Vācijā (valdes So-vienošanos ar CIriches centrālo mākslinieka, Niklāva Btrunkes Mass., USA), :Anton|a Millere .Ārlietu ļ komisiju radīja prezi- cekns). . .-bibliotēku, kas apvieno sevī pil- zīmētās Raiņa piemiņas,markaa, (1001 Kastēm Parkw|y, Bŗook-dlja locekle Rasma šilde. Vis- ELJAs valde ņems vēņrā kōmisi^ sētas un universitātes bibliotē-: lai ta palīdzētu rast līdzekļus, ie- lyn 9, N.Y.,: USA) u| Zuzanna: pirms pāmnāj^ ELJAs darbību ju ierosinājumus; attīstot šlga-kas, par;Raiņa studiju dtoaiz^^b^ īstenošanai.; Markas (skat. Munce (1334 N. Tamģund Ave.,..attIelĶiņ§i.uz oķupgtd Latviju, da.darbību. Notika iddšanu tajā. Tas.ģān;varēs no^ pasūtināmas pie Hollyv(;ood 28; OaUf., jaunatnes dienas atsevišķās ze-■
ve:
tikt; tikai pēc 2 gadieni,:kad bib- fonda pilnvarnieka ,R,
m kas m-al^sā 25 centus ļg
par ag- mgs.
4.