:'jiiš^^iim0i^^nozares : "vad
vākos.Pastāvēja ""'^"^^^      j-j—s-
raam nepiedzīvot ištenojiM^ doma mcēlusies
ska.
^^j^^āvpk^fi" mūsu aaūj;ārļor^zāciju. pārstāvji,: kurudar-;draugu , ., ^P^ēlīgai^uizspri^^ :^ķ:bām 13. novspbra domonstrād^ļparsm^ ūtu vafi^īgā bklsu .v^rāķiiim ļo^ļ i^iijvēlīgā, Jo biis uz- tu, kia if* labi
'oHsv riionāMs-lailfc vairāk finftr- Rkntāvvii n\\r TiaW ir ainlinēfea-^'fefl^
I- Tādēļ pienācis -laiks vairāk ener- skatāmi parīdījusi, cik Uela. k: cipligē|| ^^^^^^!^:.;veļt|ĶiH \ grupa/ Araerikāņii^ sa^^iSli
lēšahāi un iesļiaidoša-- politiķi; bieži vien daudz vairāk tenis rūp tik ļoti, ka ir; a , :. Darba 'lauks se plBš im^^ ai- kā^aš  grapaš prašI- ru salasīties tik liela skaitā 'AĶ
^^^^ļJ^B.y tiesa;; ķa Visas bām, ja skaidri zina, ika grupsis^^T*"""*™*'™^''*'*'^^
- .-    - .      . . - . ■.......~]i^^|^^^-^g^nama
apmēram līdz Sanāksmes" un gājiena
t^^^^|ļ^fesVai^^^^ - ■
S^^^^lMimistu satelītu v t^^,.\^.^J''^--':i^^^ laikrakstu uh.preses aģentu-
■ro ŗiSf5o8
"85. N-ES.
*ims■mūsu: laikraksta: iepriekšējā  numurā, mm: maSu;dc. mums:tiedrau^zigas.• Kops otra ; . ļ ^^AREMeTS ^^^^ģ pr^rtieŗiem^otu;pgg ■ : iiionstrāciiai:iiorit pilnā spatā.^ Galvena' imm®vsr^a#J«'^reis ;^^^||^M^t^^^ ; ■-:iio.Uetuyiešu puses, no^pieciēmiizņēn^ ^Jf^^lf^^^^^^v^'.'^Hikai iuviešu Jaunekļiem, kas te ^-^ -
.'uizāeiju ■ atlaista':-■ tomlŗ :,;^š|||lŖ^ie-^iitep^
: #ākot ar agm.pavadai latļiap^ :»
Bivd.,- Toi^to.i^4^.'53il24if:. Mi'ļ';
Ātb. redaktora viemiebe ^'^S^ijsj A^^šf?^ sasniedzama re^ Sekšlietu redaktdr^^^^^^
Ārlietu redaktors     Ints Podnieks.  26 Urideŗhill Dr., Doia MiUs, Olit.: tālr. 447--6933; ^
EIROPA:.
.,Ji 4^b^iliistei?/Westf.iVoHBineniStar'.lS.
<j5todS)rvai . 4!F:)&utorai varduKvai rinie^M
Atsevišķa numura oeiia 20 tesiW
demonstrāciju' >.f^^!5ŗtO; gaivenienijau^nōtiisigo^īr
, jtfeŗūkuB^em d bijis-.^ō i ■ iero^
: ■:.^jgms,iW7?eizē:;fariļ0^ V^^^ rrmbi.r««;h^i>, v^Mun^^u^^.
■. ^zā;,vēi5ba.ikādu-^su.csntteisi^^
piedaHsies priekšpiMietias negatīvs, bet, nedoiņ^juI^KĪ,' kā bļmJ_^RSftfest3sigijienlr-^tāiii! pbllSskajaņ^^
•?ā;ļ vē|:^a,i kādUiOTsu^-^ \;;V^jang,mer|kiļiu^^u^^ kaimdieštfH
:f,prese.ļjj-^l^?;etī;ļ^
..,;sme^pļ^nigatavotivtiešii,:aŗ! nodo-'^' | "^j^'^^' y.;r!ūOiķ ļaij^arīķpjuma] apjoms .ibū^'--''^'^f ^^''^
>JEj
/,^sta;,ļ2yēliŗņp^eicis:f^kfe;5j^ ^-^^/F^SL : 4^7uinu:;ļpti^ dauda |asa. stkiptau-^>^nrm>:l 'MMĶ^^^^!^^ ^m^v^j.
■,.,jiks..!^a;^,i^ ,4m ^^^^fe^
.iespaidojas'no,^ai:ia% ,m,:u<^m^^^^
■:..9^e#ādaļQS-, ^
r.i-t
:-:&^:;$^:mm^m^m Maskavas dižMedrskosit'l^l^i^ "'"««f**??^!^ «^^^^«^-^85.^»^^
... ļ V       . —
^M«»I53-ūs.UxKiauta.^.....Laika nav- -vairs^-■daudz'''^ — armūslrUe- nevilcināsimies^ un .gafcppsimies
.   .V (42; turpināju—^
^.||pQa%ajui||u mak^ tik čiepstošā un Yār-lsv^klusībāmā(feriaju^^^^
^var nep^«f%(i vienīgi viņas' llss '
gs ar
*^Wn tad
ilsi
1-
ii
LļlS ,
E. Kalniņu
BIA^ZS EPIZOB« ^STABURAGA BĒRNF AUl
■\-.:;-;--.';.MiŅAi:
No Silmačiem lidz: Tilta kror čam. Zvansļ gum nav akmens ceļmalā, uz ku- sums. Skatuļ .   ŗa Kuķažiņa nebūtu sēdējusi, nav vilkdams, atļ ; ■ ; mīļa vārda,, ķb' Kukažiņa nebūtu jām durvīm. 1 '    teikusi. — Tā saka Jānis Poruks mā. Sirds sļ savāstāstā par Kukažiņu;         mazais Mārčļ Tāpat var. sacīt;, ka iiav latvie-: negribēja teiļ šu grāmatu draugu vidu cilvēka, ķerties ap kr - kas nepazītu Valža ..Staburaga sl: „Dievs d(] ■■bērni" :im kas nezinātu, kā šai Klusums
darbā dzīvo un darbojas, abi zēni mēr klusēja. . — Jancis un Marčs. šogad atzī- nūšu rādītāji . mē Valža. .(Voldemārs Zālītis) pulkstenī. Pč 100. dzirhšanas difenu, 10; oktob- kara izrāde, rī pīrm-S vairāk nekā 30 gadiem mēmajām dļ viņš; miris. , gadījums, pļ
Ir nojaušams, ka V. Zālītis cits bija aizsļ -grāmatā ir pats Jancis, Vīģantes   Teātra ģēŗļ . muižas dārznieka, dēlēns. Ir zi- vlēn stāvejaM nams, ka V. Zālītis ieguvis labu ča pi^stalas. ļ izglītību,  darbojies paidagbģijā apauj. Maza( ' un, kļuvis rakstnieks. Tātad — gad viņam 'gudrais un dzīvais zēns Jancis ir ..Staburaga «Staburaga bērni", autors. ,      smaga gaita.
Bet Mārčs, labdabīgais, ne tik   Cik zinām attapīgais, bet karsto un dl'augā un Mārčš, pļ mīlestības pilno sirdi; --. kur pa- Jurģu diena | licis viņš? Kurp viņa dzīves gai: lielceļa, savt tas aizvedušas, nav zināms. Reiz kad: vairs . viņš tomēr parādījās, ja gadīju- starp^ viņieņ mu vispār var saukt par parādi- šas slēgtas, šanos. Dailes teātri Rīgā pāris   Kādam ak . sezonu uzveda Valža „Statouraga kaziņa-būtu, bērni" dramatizējumu. Pēc kādas dusies, abi dienas izrādes teātra ģērbtuvē pa- nepiestādam ķilda ziņa,   ka izrādi skatījies mi. Ari kad sirnis vīrs, galdnieku mei&tars, viens; Pttam kas iebraucis Rīgā noskatīties .   uzvedumu. Tas bijis Mārčs.; īstais,  dzīvais Daugavas krastu zēns, tagad sirmgalvis,: Izrāde bi- . ja. beigusies, skatītāji, izklīduši. Arī sirmgalvis; aizgājis. Bet vi- ^Redakciju ņam bija sadzītas pēdās. Vecais legramhia, .   galdnieku meistars  pēc izrādes tobrt miris bija devies apmeklēt kādu savu Dangavs, ka draugu, arī galdnieku. cējies. -vienTi
Mārča; lomas tēlotāja nometa ieguvis prav pastalas, parūku, norausa no se- Savos darb jas Mārča vasaras raibumus un tēloja Tpatu bija jau kurpēs un mētelī, amierikas- dz „Kur?"' — tas.viņai bija sirdi de- Labs skaits dzinošs.jautājurņš.. Aptuvena ad-. publicēti ar! rese bija minētā. Pa kāpnēm lejā,, tikko beidzām pāri ielai, gar vienu stūri, gar dumjšr. Ka otru, "nams, atkal kāpnes' un — ja savas pin te bija durvis, aiz' kuŗānivaja- tu krājuma, dzeja būt Mārčam. īstajam Mār- došanu.
MtRlS
(90. turpinājums)'
: ^^iapta^^oņa^^ļ^ : feui^^ cikikpmpiicēti iu^
^^ārāJii(y^raku uii^tenšairi
'^mlmMāi^i     šiliņš nēmaz^nik
i;-
\
— Ijai ķēniņš dzīvo daudz gadu,-— vis cā,—- mēs darīsim, ķo viņš niuuis :pavēiēs.
Ķēniņš, uokīausījies pravieša Nātami Ijija krietni atžirdzis. Viņš lika aicināt pie das lielkuiiguf^, ;kā arī! A-ir.sniekus, kaiiil gus uu mantas sargus, lai ar tieni runātu nu tie bija: sapuldējušies ķēniņa namā, viņ Clja: — 'lūs visi JQŠuruna. ļaudiB un; iņani sava sirdi biju ajmēmies (;elt namu jeSurui mūsu Kungam, i'li tas būtu^lielākfj un krās tas ir citām taulJini, Imm ir koka vai akn Bet man. tas Jiav ļauts, tāpēc, ka esmu biji un izlējis asinis. ]3ct kaut tas arī tā,, es ik dēJLs žēlastību ješuruna Kunga, acis, bet manam namam ari uz prieldu, 'jo kungu K dzējis manu dēlu .Sālamanu, \urs nav izie šuruna, ne svešu ļaužu asinis, la tas viņ{ namu. §is puisis, kam pravietis .Natans ņ prast, kā itungu ,Injn gs izvedis ješurimu r : uii kāpēc tam devis šo saules un vīna zemi dēls tad nu cels namu ješunina Kungam., teri tam upurēs, bet pravieši sludinās, tā/p To teicis, ķēniņš^ aicināja Sālamanu; s( lai visi^ ļaudis to reāzētu. ■ Unkad nu^Šāla gan - vel gandrīz zēna izskatā, bet slaids a jo skaistu seju, iznāca uo galmaļaužu vidu gan kautri nosan.'is. tomēr drošrnostājas ) va kfēslam, tad viņš viesiem loti patika un,. .'       I.ai kungu Kungs dzird šos paties
vārcbisi...
4»