Kolumbus zalē 11. n, kā parasti, viesus ippriejļ
ne tikai ar izmekļētiĢļn.deļi itmiem, bet arī maksU lieciiļi aisotni un karnevālam atbill
izdomātām dekorācijāb. ļi ,r- nedēļas nogale atkjl ba^
gan jautras, gan. nop etna^' 3 sarīkojumiem, ll.'i dec smM 8 vakarā Igauņu nam ī, 958 , dview Ave., viesosies Cikaļ iiecīsi, bet t^i pašā laikā DV . 123 Hufon St., ASVļ viesi listiņš un K. Grencioiļs pie? ies .dievtuŗu vakarēšar^ 'latļ garā. Latviešu ^nrsnie:uapļ oas sarīkojums Latvie \u naļ .sāksies jau pīkst. 6.30 vakaļ decembrī pīkst. 10 rļo rīti ešu namā TLB tautai dejti .s Diždancis pilnsapulce. Pķ dienā Ņumena kluba ļkapeV tvi^šu katoļu draudz(ļs svi dievkalpojums sakarā Mā| imes 750 gadu jubileju, Plksb^ 3nā TLMM kluba tītaru šaui ' s sacensības lauku īp išum| 'linē. Pīkst. 5 pēcpusdiena iešu namā katoļu dr^udze| ais referātu • vakars ai sek^, koncertu, bet pīkst. 7 va-; turpat leliģiskais sarīliof • ..Sauciens no IŠolgāt^š." v
akarā ar liatvijas valstssvētl-latviešiem sevišķi labvēlīgt ju parādījis Sadberij^ laikļ 3 „The Sudbury Daily Star,;' tieši 18. novemībŗa numur^ ojis Jūlijas Meklīnas,^ (Mac Vļ Latvijai veltītu dzejoli uii' rēju aprakstu par- Latvija^-.i. Plkāku aprakstu ,un a4 ,jumu par Latvijas valsts? u norisi. Sadberijā laikraksts -a 22. novembra numurā,^ ifeļ: ot arī uzņēmumu par jLNA S.j šsēža J. Niedras vlesošanc sii iem noļ.ikumiem mūsu laM ibŗa un 8, novemlpŗa -LA r m lasītāji informēti jau :!7ļi
KMETA^
opš 3. decembra no pllsfc nā līdz 8 vakarā.: Ieejas > pieaugušiem 50 centu, ber; m pieaugušo pavadībā i&i :"va. Interesentiem iesj ējelļ aika Ziemsvētku atibos faiļ azīt vēl līdz 12. decemb-N "ekenzija nams atroļiaš 82i i^t, divus blokus īSz lus-
m no. Yonge St. uk vidiem no Dundas $t. "ekšpilsētā.
(xAlJŅU KAŖAVTRļ
•kas - igaunis Pēter s
tagad kalpo asv >ēkos Vietnamā kā
bruņo-
ipra-ļi
ieši
I:
ūtijis vēstuli prezidertariī nam, izsakot tajil ar «bītņiku" rīcībi iane-7i. protestē pret ABvļ po-ietnamā.
u karavīrs .. saņēniis p>e-pašrocīgi parakstītu v js^tu
teikts: «Dārgais ka)ŗāli|
Kādu. dienu, kad uz iia-» stāmgaldabija sak'āļģu-ela kaudze problēmi,Tes Jūsu vēstuli. Izlasījis) šo
es sajutu, ka šī: ļfenal-uva vieglāka. Lai divs . mūsu. zemē netrūkti] tā-)
kā jūs, kas ne tikai sa-vību, bet ir gatavi t(ļ,anj Sirsnīgi Jūs sveici-! i'lons B. Džonsons. I |
ORONT
AT VIEļšU ITSABIĒDRIB^
vkAN (TORONTO) IT UNION
iz
:'sas. parastās banku ŗope-Izsnledz: aizdevumufi m % gadā par nogul ^is. , ņ ZV2% par depozitiem, ]. .māju hipotēkas. Sitojs dienas nedēļā
ollege St, Toronto 'VTVIEŠU NAMA,
teL 924 . 2775, innd. līdz piektd. acļļ 2—8 vak., sest. no sj-l Utsabiedrlbas aktīva 30, septembrī biji
'41
$1,267^6.-
DREJSON&
mOŠMA i63 ~ 7313
liestdles^, 188S. g. ii
UMīSk MDERIEĀ 8
Laikrakstos, organisžāciju sa- dažreiz rada apstāklis,/ka nļacī- . nāksmēs u^'privātās sarunas bie- tājs vai draudze nav/inforiJiēta ' ži atgādināts, ka valjadzīgs testa- ,par šadu testamentu dažreiz tes-nients, lai/šinī saulē sakrātās ba- tamentā ir nepatīkami pārstdgu- ■ gatības nļlantotu pašu cilvēki vai mi. Reizi atklājies, kf kāds drau- ' pašūtajās piederīgie,lbet nepār- dzes loceklis" gribējis, lai vina ietu pilsētas vai valsts īpašumā, pehms izkaisa vējol kam n^pie- f Bet run^ palikušas tikai runas, krituši piederīgie, ,/īf bijuši un ; -vēr daudziem vieniniekiem citi līdzīgi gadījuifii, bet p
vai guļienes cilvēkiem ir neno- rlgo iebildumi viei kārtotas testamenta lietas.' Testa- ti, ja tie izrādīj laentsiar! tiešajiem mantiniekiem Jāatzīmē, ka daž •ietaupa dažas liekas nepatikšanas juši Jonkeru ba'zriīcai, kas pēc vai formalitātes. v , : novēlētāja nāvesf ai:I saņemt.
ēr uzkliusī-es pamatoti, novēlējumi bi-
arī !
ede-
Zemkopības ^Iļ"]^- Knevu ŅUJORKA KALAMAZU Ugs, tā augusi un veidojusies un
oki^ācijas gada atmsts no dar- ' - ^ u62Īģi iepriekšējiem gadiem, droši var raudzīties nākotnē,
ba, viņšiesaistijas^^eļojosajāte- 0 Ņujorkas latviešu ev-rlut-jg^^sj^jj^ janvāra^^^b Zirakampasnie/.
ātri par apgaismotāju m tēlota draudzes Longailendasjaunceļa-ļ,ogpy^u^^^^ aicinājuma atce- dza mazu atzitu-bas velti, bet švēt- : ju, bet 1941. gadā pargaja par ap- mās baznīcas izbūves fondā paš- ^ ^enu, kuŗU: apvienos ar lote. dienas skolas audzēkni apveltīja gaismošanas meistaru^uz Jelga- reiz;ir 44.000 dolāra. īpašuma ko. junātāju aici- ziediem draudzes priekšniekus un
vas teātri, kur P^līt^ bēgļu mitējas SM 27. novembri j^^ts^;^3ŗj^pr.dis Laurim
gaitu sākumam 15^. gadā. devis 813 dol. atlikw.: ninš, bet programmas daļā jaunā draudzei kalpojuši tās 15 pastā-
© Latviešu preses biedrības. vēšaiias gados. Ļoti čakli "un izda.
. Milvokos 23. novembrī uz
: dā izc^oja; uz :ASV, i^ur ta^d ;rkaS saumgi ziedotāji latviešu-sko^ māc..G.:oisons no
; Milvokoā kārto «latviešu: st^^^^ sekreSrs V:^einLi^ur; teātra kopas f»^tora pie- g_ j^^^^ rīkot rakstnie-
ietējās latviešu oV'----"T -^-^--r-: atbalstam tos var pieteikt pie amerikāņu Miera draudzes, kurā ■
inistrātora nie ^^^^^^^^^^ padomes pr-žaP. Lizenberga. notiek latviešu.dievkalpojumi un
... nālmnms un .«a a^^^^ I^UBEANSVIM / risinās svētdienas skolas, dail>s.,
: un pārzināt apgaismošanas jaū-^l^ decembri noti- K.Serdāns no DV; bet dāmu ko-
. , ......60 tājumus. :ViņaWulārākās^^l^^
Morkā novembra beigās mira ja visi beztesiaiņenta novēlēju- mūža gadiem atskatījās skatu- mas bijušas Mārtiņš (Negudrā g»^^ kad^ tautietis, kam brīvajā pa- mi būtu novēlēti 'Ņujorkas, lat- ves darbinieks Jānis Mintikš, kas .Q^r|.ŗ^de)/TO A. Vilks, Pie dāmu ķo-.
saule piederīgo nav bet ir 85 ga- viešu salbiedrj/bai, tad mirušo dzimis Jērcēnu pagastā, un jau ^a), >Dajums (Laimes bērns), .gj^ļagSto^^^^^ organizācija., De^ mitējas .un tās čakto, j^^^^^
dujveca māte Latvijā. Pēc Ņu- piemiņai būtu/radies lepns Ņu- ar zēna gadiem,, pievērsies t^t-p^j^^egļ^o ((^al^^^^ ' : v monštrācīja piedaHjās aiī^^^i^^^^^
jorkas pavalsts likuma, mantoju- jorkas latvieši nams par vairā- rim, pļrmo skatuves pieredzi im Minchauzens (MlnchEUz^^^ bafalo - grupa ap 50 personu sastāmP^cētā.svētku ^^^^^^^
mii nevar saņemt personas,'kas kiem simt tūkstošiem dolāra, gadā gūstot pie režiH.Zomme-^jļļj^^^j^^^^ c. ' kuru noorganizēja Rūdolfs Štenl- jās
dzjvo aiz dzelzs aizkara. Nelaiķis vismaz
pagaidām izskatās, ka ra Stiļenčos, tad pārgāja uz Val-
bīja gribējis iegādāties prāvāku dzīvie to, laikam, nespēs uicelt, mieraš (vēlāko Žiemeļlatvajas)^ Blakus skatuveš^^^^^
V Ņujorkas jo ziedojumi/vai akciju pietbiku- teātri; kur vairāku režisoru vadī- tiks rosīgi piedalās arī Milvoku Vējiņš, dzimis Litenes pagastā oVŅudžersijas apvienības pr-ks
© Uz 35 amata gadiem 7. de. mers, aktīvi piepalīdzot V. Spun-.rauskas;latviešu komponistu __________________ _______ cembri atskatījās mācītājs Jūlijs teiim imKllk^
nekustamu īpašumu
pilsētā, bijā atlicis vēl tikai pie- niiirtikm menot parakstu līgumam, bet iegādāties p^t
sirdstrieka, pārvilk^. svītru visiem -novembri-■ Ņujorkā______________ . .. . - .... ........ ... . . . .....____________________ «u uKsmue • ««uz»» -^o uuv^m«x* •.
iiodbmiem. Tā kā testamenta ne- viešu baznļcu Jonkeros. kas ar bet 1937.; gadā MdzisZeltmiaša yicepŗlekšsēža;^^a^^^ parallēU . strādā-.das latviešu ev.-lut d^^ P^^v To apmeklēja ap 600 personu pāl--
^Dija, pārdesmit tūkstoši dolāru pārbūvēm un pirkumu izmaksā- dramatiskos■kursus,Parallēli dar-. un; organizēdams, iatvie„šu: māk- dams par kandidātu pie Rīgas ks E. Donis u. c..še. jSizceļ ari ^j^^ 3^: giezna^^ reiāks skaits tagad paliek pilsētai, kaut tikpat ja ap i30.oļ)0 dolāru, kā ari DV bam teātri J. Mintiks beidza sliriieku izstādes un pielikdams prāvestiebi . A. Virbu^^^^^^^^ ^temmera enerģiskā rlcrba.jj^namatriieclbasp
labi šo mantojumu mirušais bū- namu Kvīiļsji, kura izmaksu var Rīgas valsts technikumu un strā- roku citos sabiednskos,pienāku- Kundziņa. 1930. sagādāja lielu prieku lie tī-
tu varējis novēlēt savai korporā- rēķināt uzļās.OOO dolāru. • —be dāja par vecāko elektrotechniķi mos.; ; ~ķis; toreizējais bīsl^ps K. irbe viņu šanai 13. novem^bri Ņujorkā. Lai Klīvlendas tautiešiem^bet ari
cijai, kurai bija ļoti pieķēries; . >^s„t«.%. tit^.,.^^^^
Ņujorkā līdzīgu gadījumu ir daudz, bet parasti jau runā tikai par tiem,, kuros mantojums prāvs. iE:āds latviešu advokāts izteicās,: ka lielākais mantojums, kādu latvieši atstājuši Ņujorkas pilsētai, viņa praksē bijis 38.800 dolāru, kurus pirms vairākiem gadiem atstājusi kāda vieniniece, veclatviete, Ibez testamenta. Gadījumus, kuros mantojums bijis tikai pālais tūkstošu dolāru, nemaz nepiemin. Kāds cits gadījums bijis ■ Bronksā) kuŗ nelaiķis; bez testamenta atstājis 26.000 i dol. bankā uņ vērtspapīros.
Cilvēki negrib runāt pa? testa-
des tautiete V. Sauka Aus-
^ prdmēja par mācītāju Rīgas Do^ šī demonstrācijā labāk izdotos, i^ļ^^^^gj^^
ma baznīcā. Tad jubilārs devās R. štemmers paiiaca Ņudžersijas j^stādikā^^^ āp-- uz Kursīšu;-Žvārdes draudzi, kur latviešu b. "
par mācītāju jauibija ievēlēts.stu- sarīkojuma atlikšanu no 13. "2 g^^^^g ;diju]an.ā un kur nostrādāja: latviešu draidze
gadu lid^b^ļuigaimm. PēcJ^^^^ : EOCESTM V ■ v i
, jas kapitulapijas dzwoj^ Blom- : draudzes 15. pastāvē-apMrtrakstu,kas^^^^^^^
bergas latviesirnometiie, ķur dar- gadadienu ievadīja svinīgs svētku ieskaņai. Māc. K. idiškē-• bojaspar m^ dievkalpojums Miera baznīcā, pie- vies devis ievku. Dāmu komiteja
; cibas^^loteļu, 1950._gada,lece-/daloties draudzesrmāc. T. Zīra- ievietojusi norēķinus par rudens : ļoja^V: Dzemstauna ^_velak viesim māc. F. Euper. svētku apgrozījumu, kas devis
parcelas Bam^a km-strad^a tam no Bostonas, kurš teica spre- 1569.15. dol. atlikumu. Par jaiina u V ^1 oioo oor«otcōi,,ci Ayrpihiim5 vaimēiiisi 10 000 rr^- Mārtiņa draudzē ap- diķi: Dievkalpojumu ar dziesmām draudzēs gana izraudzīšanu rak-
■ ■ - - ------ . . - j-j>,>j«i.^-_ is™. J" ^ vcj.xixu icvcicja ļjeres .pavac^jiunā., Laicigo aktu niekamR. Aiboliņam par dāvanu
"'Gleznu ;^ draudzes '
ziņojuma izrietēja, ka draudzes pr-ks A. Veits DV apvienības rī-pamats, tai dibinoties, bijis vese- kotajā izstādē.
mentu, jo reizē ar to jārunā arī Pirenmu.kalniem un pēc atgri^- mārciņā (vācu: mārciņai-^^^^ ^^ai^iz vairāk_pai^
par nāvi, par kuru nevienam ne- šanāsjava trimdas mājvietā laik- gramu).^;Pieņemsim, ka^^^H^ mārciņām vai, pēc V. Sau-
patīk domāt. Bet cilvēkiem to- raksta „Austrālijas LatvieUs". 5. ļ^^^^^ gaulas iebraukšanai kās rēķina, 26 vācu v niarķārņ.
darbu.
mēr jāapzinās, ka mirstīgi esam -novemķŗa numurā (rakstā „Lie- Hamburgā: cena cēlusies uz 7 Normālas pusdienas Vācijā mak-visi, ka nāve nevienam garām ne-;lie. un labie^ļauki")_ pastāsta par ^^^^.1^2^^^^ Ir tad par apm. 8 aust- sā ap G markas, par 10 markam-
paies. Tieši ar sākumā minēto ^saviem ceļojumā gūtajiem iespai- ^lūie^u mārciņām viešņa skārnī var paēst Jepni,b^^ 15 — aizgājēju tikai pirms api^ēram'<^iem.JIr dabiski, ka ilgajos ga- ^ūtu dabūjusi vairāk par 2,5 ki- uzdzīvot, tē hu atkal gribas jau-pusgada bija runa pat testamen- do? ^^iņa pie Austrālijas dzīves -ogramieni (Piecarpus mārci-tāt:* kur tad dzīves dārdssība lieta sastādīšanu, bet ^tbilde izrādi- pieradusi, kādēļ šai kontinentā ^-^^ teļagaļas". Te nu gribas jau- lāka --Auštraiy jās raksturiga: „Jūs tikai gribat ^'^ss Iekas labāks. Eiropa viņai tautiete V. Sauka:saprot vai cķu; starpībasta^
'manu nauduJ" Nu nauda latvie- tomēr nav sevišķi patikusi, īpa- vārdiem ,,neliels gabaliņš ga-j-asiĒ>il^^^ šiem n^alika. Cits gadījums bei- ^i Vācija ne, kur dzīves dardzi- ^^^g,,, vai — gandriz pusi teļa?.;..nu tik^^m^^
PAZIŅOJTMS. ASV
Dzimtene
mūžībā aizgājusi teoroloģiskajiem darbiniekiem.
dzies citādi, laimīgāk, kaut arī ļoļti Jiela. Ta V. Sauka rak- ' laikrakstā„Laiks" 6, novem- Drizāk. gan liekas, ka taut tajā bija vairāki desmiti tūksto- sla:j,Kā iztiek Hamburgas ma- ^^^^ numurā rakstā ,,Atkal viena V, Sauka Hambu^^^ ši dolāru. Vīrs, jūtot nāves tuvu- jas_mate, to_nezinu, bet es daudz.^^11.^^^^.^^^^^ gabaliņu gaļas", pa-
mu. ataicināja mājās advokātu, l^i^^āk un lētāk iepērkos Adelaļde. Austrālijas tautieti — Rutu tiešām paņēmuši līdz gandrīz jiu-. lai sastādītu^ testamentu. Bet pēc Aizgaļu vācu skārni un lūdzu ■ j^^s Tatersāla loterijā si teļa...
trīs mēnešu smagas slimības at- iesaiņot nelielu gabaliņu teļa ga- ; griezās veselība ; 1^^- ^'^na? Apmēram 3 mārciņas -—■ .. .■..:;'■..; -. .... ....—
Pēdējā laikā^visvaiŗāk sasl^r- austrāliešu naudā! gandrīz ap-šanās ar testamentiem ■ ; bijis
draudzēm im mācītājiem. Ņu-. Tai pašā rakstā V. Sauka saka,
jorkas draudze šādus 'gadīju- ka Diseldorfā dāmu rokas somi- spilgta personība,— brīvības cī- Jānis Barloti dzimis Praulienas mus apskatīja valdes sēdē, ņa i^aksājot (protams, luksa i^-ŗiu dalībnieks un bijušais Latvi- P^Sastā kā lauksaimnieka dēls, atzīstot, ka draudzei būtu jāuzņe- pildījums!-- red.) 1300 marku, ^p^pornin^cirā^^^ w beidzis Latvijas . universitātes
mas testamenta izpildītāja vai kas austrāliešu naudā būtu ap ^_ me.teoroiogisKa oi^^J» ^aai-, 1^^^^^^.^.^^^^^^^ ^^^^ saņēmēja loma, ja kāds to gri- loc, rfiārc. No tā izriet V. Saukas tajs agr. Jānis Barloti. Pēc_Ļat- jas ievilkās garumā lielās darba bētu, kā jau tas noticis vairākos novē :tējums, ka viena . austrālie- brīvības cīņām līdz pēdēja slodzes dēļ metebrolo^skā biro-gadījumos. Tajos bez testamenta šu mārciņa ir ap 13 vācu marku. _oĶ^P^°Mas Jaikani^ ^^^^
izpildīšanas draudze saņēmusi arī Un ro šī aprēķina savukārt izriet, ganizēja un vadīja pie Zernlcopī-jj^^ ^ pirmais se-
daļu no mantojuma.' Grūtības ka vina Hamburgā par nelielo ga- ministrijas meteoroloģisko niors, rizcēlās ar. savu goda prā-
biroju un izveidoja to par neaiz- tu, labu dzīves ūn citu izpratni,
stājamu iestādījumu zinātnes un nemaldīgo satidilbap garu. praktiskās dzīves nepieciešamībām.' Sākdams savu darbu ar dažiem novecojušiem instrumentiem pēc pirmā pasaules žķaŗa, viņš ar lielu .enerģiju un neatlaidību mūsu valsts, iespēju robežās
Kanādas DV zemes valde mūsu redakcijai piesūtījusi šādu -LA abonentiem ABV domātu paskaidrojumi:
■Gadskārtēji izdotās DV KV. Ziemsvētku .'kartītes guvušas vispārēju atsaucību arī ASV, un vairāki laikraksta. :„Latvija Amerikā" abonenti liiguši tās jŗ^jg ļ piesūtīt bez speciāla pieprasījuma, . kā jau to praktizē Kanādā.. Pieņemot, ka līdzīga interese ir ari pārējiem „Latvija; Amerikā" lasītājiem, esam nosūtījuši pa kartīšu komplektam visiem LA abonentiem. Ja -daži Ziemsvētku kartītes būtu
Ja kāds var sūdzēties par to, kas pilsētā vēstule ceļo trīs dīe-ka nepietiek latviešu sarīko- nas, dažreiz arī 'tikai pāri ielai jumu, tad višniazākieinešlu tam vēstules piegādē prasa; līdzīgu ir ņujorkiešiem. Novembra pēdē- laiku. Bruklinas pastmeistars aižv : jā nedēļas nogalē notika: draū- rāda, ķa „Zip . numurs" arī at-džesLongailendas īpašuma komi- šķir vienu līdzīgu vietu no tējas sarīkojums Babilonā, Lat- otras. Bruklinas jr 17 vietās AS"V, .-viešu inženieru biedrības sanāk- pie kam pati ievērojamākā un sme/ Skaidrītes Priŗices garīgās, lielākā Bruklina esot Ņujorkas mūzikas koncerts, slēpotāju klu- pilsētā-; ; ba saviesīgs -vakars, draudzes ^ Bronksas dāmu komitejas adven-, _„ V ta sarīkojums JOnkerii baznīcā, priecīgas .dienas
meistarsacīkstēs galda : tenisā, ar bēdīgām, pēc laba ga-
DV apviem-bas mēneša sanāksme, ^^"^^Z^^^^^^' diskusijas kopas sanāksme, drau- f^'^ vajadzīgs ..izlādēties" uz-dzes Ņudžersijas : rajona sarīko- , mēģinot-;
jums Tstoranžā un tris dievkal-'"!"''^^^^^ ^ ^^^^^-^^^ ^^^^^
stāvjiem, ceram, ka ari, niūsu piesūtītās kartītes; tomēr varēs izmantot, lai atbalstītu mūsu vispārējo palīdzības darbu.
AMCvēps
. - DV KV apriipes daļas vacHtājš
lai apmeklētu vismaz vienu lat- W#la firma, kas iekārtojusi ; viešu sarikojumu, kaut: daži bija V*^^^^ ^""^ ikvienam:
paguvuši ierasties 3 sarīkojumos.; f^P^^^^^^P"^^^ un pēc pati-Bet-;lielākā daļa Ņujorkas lat- -^^"^^^ ^^^^ ^^^^^s. Ja k^^^ viešu nevienā... . ■ "^ajadzJba,;apmeklējiet Mal-^
;; . ■ ; v . ants-Oandlewood,GIass Co., Ņū-- ; \^; ,\- miifordā, Konektiketā. Ja nebū-
Ir parasts, ka dažreiz pēc dieV/^^^;-^^^^®™^J^šies braucienā uz kalpojuma dāmu komiteja drau- f^ Pilsētiņu, tad vismaz atradīsit dzes locekļus pacienā, ar kafiju, sirdsmieru trauku sišanā. ■ Ņiijorkas latviešu baptistu draū-/ ;•: '^. ' : dze tomērbija devīgāka un 60 , . ,
gadu jubilejas dievkalpojumā ka- . "^^^^v^^^^ njupasniedza :
baznīcā; reizē ari atgādinot,' ka l^kties,^ka,pusei latviešu jau■ sa-. . pēc dievkalpojuma ;kafijuv^^^^
šis vasaras^vidū no padomju Par latviesii jauno paaudzi dzert otru reizi.: Tā, . Hrietnas: pilis. ;
Alberts tžāns:
izveidoja meteoroloģisko dienestu, kas respektējami kalpoja starptautiskajām^^ vajadzībām un
pašu zemē la-uksairnniecībai,. zvej- "'^^^ jt/««wiiiju ...«^ .«v,.^«^ j«v*.aw . Gaflliād flTipiPmnf •hQ-7īcfdmi,c
niecībai, jūrniecībai, augošajai ci- ^^^^ „Alūksn$" Zviedrijas ostā dzimtenē V. Kušneris liecināja, ba, par kura daudza apmeklētāji ^^^lilt^^^
vīlajai gaisa satiksmei, kara avi- i^ol^egušais Vladislavs .Kušneris. ka tā Maskavas propagandai, kas brīnījās, ācijai un citām dzīves nozarēm, kas tagad dzīvp un strādā Nor- vērsta pret Rietunuem im trim- ; ^
Longailendā, Gandrīz ; vai • baidījos iekšā iet,— tāda bijība bija ;čēpingā, starplaikā viesojies jau mniekiem,^^ti^^ ' " ^^^^^ P^^^
īsumā nav iespējams visu pa- citās latviešu kolonijās, kur stās-; cajiem. Visumā; jaunie ir drošā- Nometņu laikos^ |^vam mašīnām, jo: kundzei [un
teikt Un novērtēt nelaiķa lielo tījis par dzīves apstākļiem oķu- ki un kritiskāki. Lielāki panāku- priecājamies, kad izdevās saņemt P^^^^^ katram savs brauca-darbu uņ tā nozīmību LaMjaspētajā-iI;.atvijā^u^^ ūz -mi esot vienīgi antireliģisk^jai vienam vai; v^^^ ^^}^- NeVar teikt,, ka latvieš
valsts dzīvē un; starptautiskā mē- interesentu j^ un Kušneris atzi-. paku, kas bija patīkains papildi- ^"^^v^^^^f^ļ^ par āmerikāņiein,
rogā. Tāpat nav iespējams plemi- holmā viņš cita vidū telpa: , nās, ka arī viņš, audzis padomju, nājums uzturam un dažreiz arī^^^^ ^ vai 15
nēt daudzās viņa izdomas un dar- ..Dzimtenes latvieši tiešāin gai- apstākļos, Dievam vairs neticot.. maiņas tirdzniecībai.; šī; roŗgani- ^^.^f®^ iebrauca : bez centa ba īpatības meteoroloģi^o nbvē- da kabatā, rojumu organizēšanā, kā ari ko- ciembSi. tomēr ndetdcu iDraukt dinieku sabiedriskā un; p^^^^ svinēja 20 gadu pastāvēšanas at-
Ezītis'
:i pojot klimatoloģiskos datus mū- uz, okupēto Latviju, jo ar to ne- rosme, tāpat darbs kultūras lau- ceri ar paradi, kurā ; piedalījās L su tik ļoti mainīgajā klimatolo^ kā; nevarēs :^§kt, ^lemot Islai- kā,ir ievērojārris faktors, ja bku- vairāk par 50 dažādu nāciju pā^
. sprādziens; ^KRIEVU .bazē
ģiškajā situācijā. Meteoroloģiskā cigu tikšanās prieku. Ja ciemiņš panti Latvijā pagaidām vēl attu- stāvji tautas.tērpos, šo brganiza-biroja savāktie un sakopotie kli- kaut ko vairāk pastāstīs par džī- ras no Visradikālākajām pārkrie-: GijunOdibinājai" lai palīdzētu
matoloģiskie dati bija gandrīz vi Rietumos uh ja dzirdē tiks vošanas metodēm. Nebūtu glš Eiropas tautām pēc kara,, bet vē- Taļgad kļuvis zināms ka krievii vienīgie, uz kuriem varēja nopiet- pastāstīts tālāk, ciemiņa tuviiiie-;trimdinieku rosmes, iespēj lāk darbtbu paplašināja pa visu ra^^^^^^^ bazē Igaunijā noticis ņi pamatot dažādas praktiskās kiem; vai paziņām būs nepatikša- ka ar Latviju, jau, būtu noticis pasauli. Pašreiz; iespējams nOsū- sprādziens kas prasījis daudz uji zinātniskām vajad^baš. Neap- nas par „pretvalstisku darbību"; tas pats, kas ar somu -kareļu rē- tīt saiņus parļi dolāru gabalā.iz- up^^^^ kriera karavīru vidū Ba-šaubāmi,J..Barloti personība Nekā nepanāks ari trimdā dzi- publiku, kuru iekļāva padomlj 37;;dažādās zemēs ze atradusies Nigulaspurvā Iklas
vienmēr bija izšķiroša, kad vienā mušie vai uzaugušie jaunieši, ku- atstājot vienīgi autonomai apga- Āfrikā, Azijā, Dienvidamerikā ^ Rīsalu dzelzceļa stacijas tu--vai, otrā valsts apvidū izdevās at- ŗjem LaWijā,.varbūt, nemaz vairs bala tiesības. Propagandas^filmuun: Eiropā. Saiņus iespējams sū-vimiā netālu no Latvijas robe rast atsaucīgu novērotāju,-kā ari, tuvinieku nav.; V „Vilkači", kas vērsta pret latvie- tīt tikai bez^n ^^^^ējaģas Sprādziens noticis marta'^
;ka tik savlaicīgi; un,regulāri iesu- šādu jaunieti turēs aizdomās, ka šu trimdiniekiem un\Latvijas dip- vārda. ievainoto karavīru bijis tik daudz
tīti visi: hovērojunii. Varu no- viņš ieradies Latvijā; ar ī h mātišķajiem pārstāvjiemy dzini- ^ - . ka Pērnu slimnīcās aptrūcis asins
teikti apgalvot, ka meteoroloģija nolūkiem.-Otrk^^^^ to- ^ pārliešanai Asinsdevēii aicināti
bija nelaiķa visa dave un val^^^ ko tam rā^s,;un tā ie- mēr filmai cerēto panākumu nav. Pasta ātrākai Piegādei pinns no citiem apvidiem
ka domāšana. Tā viņš ar . dziļu gūsļ)avisam greizu ieskatu par jo naida dēļ, kuru tā izverd, visi pāris gadiem ASV ieveda „Zlp šī bāze ierīkota pirms dažiem patriotismUiņeizsikstošuenerģi- patiesajiem apstākļiem. Hemē- saskata īstenību ūņ tā gūst seci- numuru", kas ir pieczīmju skait- gadiem" Apkārtējie iedzīvotālī ju Un lielu darba prieku, izveido- ram, no. āipuses Rīgas jaunie nājūmus par trimdinieku.poHtis-^^^^H "^®^^^^āpa- pārvieto
Kanādas DV ____-nr^^t-^nmna linvnTitn nanirirnc li^i; . ntn„i ir, T r>^.rr4]r.r, ■r..,A<-«rtVrt1rvAir.l.;« ■U,'v« »:_t..>.1_»-. tz 1.^::^.;^. 'DiafiirnOIC V&lsfT Wo1 mIcStō f5 V^t„.___- I- Cili aļJgCtUdliem,
jauni m vecL
Ziemsvētku gaidītāju* u*ņemuuia ru&iga* vaiiauzu aaromiece Aueie starpiauusisa pia-a.&iio. jssnoii pa- ' ur, ti£ai pamaug»fi>a ; lepaziss^ sj^ta par paaoniju v^^ms "^^^ t^^ti^ "^^cizi no raķešu izšaušanai pret Rietu
Bencōne pielaiko 30§tu 8 ^adus vBcaJ^^ Piedzīvojumiem, var paši^^s^^^^
l?V>torJ. IJģers bāze nākotnes brivāsLatvijasme-lojami^.^^^^ - . ;•: ;., ^^^^^^^ L. ; No: viena, rajona uz ot^u.Ņujo^
: a. -Z.
