is nodaloi
Itnieks, E. Remkins, vai-DV sapulcei E, Robež-Foto! J. Gailīfe
ziņoja tās pr-ks Ivars Le-]iā 14 dalībņigi^u, tā. ar! la^ ļKmēm darbojusies vīriĢšu fiešu volej"bolā gan latvie-
kanadiešu sacensībās, sijas komisijas .ziņojumu J, Gailītis, ierosinot iz-iteicību . valdei, vanafe ziedojumu vācējiem/īE; im, T. Belevicam uil H. ^m, kā ari ceļojošās bal-^inātājam Valdim Tiikle-; jrosinājumu sapulce pie-ļ:enbalsīgi.
Lļodaļas priekšnieku i96ti. ļ ievēlēja * Edmundu Pulci-ļvaldē E. Amoliņiļ, E. Rem-^Adītāju un A, Smiltnieku. ' is komisijā ievēlēja A. tgu, J. Dubinski un J. Gai-
t:e nolēma, dot balsstiesi-ļiadžu kopas., priekšniecei valdes sēdēs, veicināt is ,,Latvian ..Literatiure" : ttnu ļin kāpināt DV mēneš-.ubonentu skaitu. Izteica pu ari ..Latvija Amerikā'i^ ^toram 4 Vlnčelam par) larDu laiKraKsta satura un) 3s. uzlabošanā. Pārrunāja/ ļinarpretTčomūnistisko dar-ļtjaunot 14.. jūnija denions-rīkošanu iespaidīgā veidā. 3jā laikā DV organizācija . iri nomelnoti par nacite-slepkavām. Tādēļ jāddd Bns. Rīkojami biežāk bied-iri. Draudzīgā aicinājumla r.olēma Hamiltonas latvie-faī dāvināt Tonijas Krūkās grāmatas ..Sllaines mežs fi» eksemplāru. ,
J. G.
rs;MTīŅu KVARiala'. '
ļnto latviešu studentu ko-ļ ilgāku : laiku gatavojas rtējam-. karnevālam. Tie,' priekšējos gados.prieeāju-baUē, jau zina, kāda ,sir-im līksmība ;sarīkojumā bogad 4ūsu arphitektūras ļi ..sasapņojuši": neredzē-Iņodemas dekorācijas. Sa-ļTn-rParRiccio kapella, kii-. p izpelnījās godalgu kā ļdeju orķestris visā Ka-
svāls ..Nakts latīņu kvar-^rā var ierasties ari bez;: notiks 4. februārī pīkst, Farā Igauņu namā — 952 ļiew.Ave. Labākajām mas-ļf.redzētas godalgas. Sari-ienākumu ■ atlikums do-ļ:'4evumiem studentiem un ļijām.
šaubu, ka ieradīsies visi Bjie, un arī nākamie sta-het bijušajiem studentiem ļijeja satikt ilgi neredzētus ļln studiju biedrus. Da-sirsnīgi ielūgti arī visi atviesi un latīņi;. ■
Leopolds Lats
^'ORONf 0 ATVIEštj ■ ļDITSABIEDRīBA
ItVIAN (TORONTO) piT UNION LIMJTE©
ļv'isās parastās banku bpe-Izsniedz, aizdevumus fun I^Vo gadā par noguldlju-ļim par depozititoi, māju hipotēkas.: Bliojē 6 dienas nedēlā : ļCoIIege Si, Toronio [LATVIEŠU NAMA, ,
teL 924 . 2775, ' ļpirmd. līdz piektd. ho 12—s vak.i sest. no 9—1
preditsabiedrTbas.aktīvs g. Sl. decembri bija $1.3ai.488.flO
TOEJSONS
^^PDROŠINA 463 — 7313
■■■-I
0
9
Sestdiena, S8@& g.SS. jaaivānis, is«ir§.
Pēc referenta vērtējuma laiks okupācijas 20 gados nav stāvējis uz vietas, kaut ari notikumi- neiet vēlamajā virzienā. Viss kalpo ti-
® Vasaras nometne ibēmiem nākamā vasarā Katskilos paredzēta šādi: pirmais periods no 4.—18. jūlijam, otrs no 18. jūlija līdz 1. augustam, trešais no 1.—15. augustam, ceturtais no 15.—29. augustam. Dalības maksa par divu nedēļu periodu vēl nav zināma.' ■■■■■ " . . ■ ■
©Ņujorkas latviešu ev.-Iut. draudzes nodevas ir sīriešiem 20 dol, un sievietēm 15 dol. par gadu, šīs ir minimālās nodevas, bet strādājošie aicināti maksāt virsmaksas. Pag. gadā tādas maksājuši . 465 draudzes locekļi, no~ tiem ap 150 maksājuši virsmak-su zem 5 dol., bet daži līdz 150 dol.. šinīs maksās nav ziedojumu, kas nodoti nekustamu īpašu-
(Pamesums no_l. Ipp.) Kristus pavēles izpildīšana par proc. no skolotājiem ir sievietes, das uz zema līmeņa. To at2āst pa-gribētaju gaida, kamēr msfcrumen- evaņģēlija sludināšanu. Arī lat- Skolu ,pārziņi' bez izņēmuma ir ši komunisti. Tāpat famas. tu izgatavos. Ta lejpnecmoša zl- 'Viskajam ir pamats Bībelē. Tauta komunisti Puse no studentiem Sportā latvieši vēl arvien ieņem me, jo,sevišķi tadeļ, ka okupēta- ir Dieva radīta, tai ir sava vieta mācās vakaros. Iestāšanās imi- ievērojamu vietu. 22 gados iegū-jā Latvija kokles aizstātas ar iz- Dieva 3>lānos. Daudzas tautas versitātē pakļauta stingram kon- tas 13 pasaules un 20 Eiropas ķēmojumiem. L. Lmauta refera-, pārdzīvojušas smagas krīzes, kas kursam. Latvijā vēl arvien ir meistaru zelta medaļas. . tam sekoja kokles mūzikas de- tautai likušas cmities par būt augstākais studentu skaits - 132 ī«gā darbojas 10 muzeju. Vēs-monstpejums (A. Jansons - kok- vai neibūt. Tādos gadījumos tau- uz. lO.OOO iedzavotājiem. ■ turēs muzejam ir 400.ooo ekspo-le un T. Jaunzeme - 3 dziesmas), tas pārpalikums bijis pamats iļā- ^. m,biikHi«o kaitia tikai ^^sā Pad.
Konferences pirmā diena (tajā lakai eksistencei. Par šādU tau- koS^^ Spm Slā t saviembā." Brivdabas muzejs sa-nolasīja arī apsveikumus no Lat- tas pārpalikumu var iizsMt ^rl ^^^L ^Ifīt' t! r" ^ukārt ir viemgais šāda veida, vijas lietveža Dr. A. Spekkes un latviešu trimdiniekus .ādēlmums ^/- laikrakstu un 60 .ur-bīskapa A. Lūša) beidzās ar svi- jāapzinās ŠI misijr SiTvis- f^^ nlgu aktu Modes vidusskolā, ku- pinns jābūt labiem kriSiem. f'^^" (^epublikaiuskos) iz-ŗā godināja 39 ilggadējus,skolo- jo tikai labs kristietis reizē ļir - ■ ^•
tājus un 6 rosīgākās organizāci- ari patiess patriots. Munis nkv Litefātūras 'stāvoklis olcup4ta- kai komunismam un tā mērķu jas. Dziedāja vīru dubultkvartete pamata: bažām.. Mūsu draudžu jā Latvijā ir;ļoti grūts, Rakstnie-, īreālizēšanai. . Tēvija, bet ALT, Bostpnas an- rosība ir ievērojama, Mumslralc- ku savienība gan ir 170 biedru, Koreferents J. BičoUs aizrādl-samblis sniedza Raiņa .JCrauk- tīvi draudzes locekļi, garīga ja, ica zinātnieku darbs ir ierobe- ___________ „_ _____,____________„^
Utis" atsevišķu skatu uzvedu- ra grāmatas: Bībele, 'dziesmu Mm Latvijā gadā parādās 5-6 žots. Piemēram, literatūras zināt- ^i^^āgaš Sv. Jāņa draudzes bēru fonda valde: no kreisās — seK- ________........
mus. ' _ grānaata, kalendāri,, žurnāli im romāni (trimdā 1965. gadā — 12 nē liav, iespējams pētīt Takstnie^ retārs M, Vilciņš, kasiere M. Ķezbere, kasieres palīdze M. Būdnie- mu' legād^^^^^^
Konferences ;Otra diena bija draudžu apkārtraksti. pirmpublicējumu, 4 pārspiedu ni, kus, kurus komunisti neatzīst. Priekšsēža vietnieks N. Krievs, priekšsēdis A. Lediņš, drau- ziedoji^i 100 vai vairāk dolāru
veltīta latviskajai audzināšanai Prof. Dr. E. Kāpoštiņš, runā- 7 tulkojumi, -f ref.), 10-15 stās- Zinātnisko grādu Latvijā ir ļoti mācītājs G. Straumanis un biedrzine M. Uepa, Ņujorkas draudzē iesvētīto lo-
ģimenēs, skolās, draudzēs un orj jot par paaudžu atšķirfbu'aud^^^^^ cekļu skaits ir 3086. ■ ī.
ganizācijās, kā arī 'kultūras dzī-nāšanā, atzina,No SĪkāllt lietām izanig UelaS
ves apskatam okupētajā Latvijā, ne ir garīgi moža. Tās aizrauša- no citām'valo^m. Izdevniecībai jā nav neviena ibaltu filoloģijas «• o j ~ - - ž ■ . • . — ' TAKOMA
ALAS kultūras biroja izglītības nās ar biteļu frizūrām un dzies- trūkst naudas :un papīra. Mūzikā doktora. t^l^^' '""f ^ja sastāv 3-9::
sekcijas vadītājs , A. Liepkalns mām ir pārejoša un nenozīmība, propagandas uzdevilmiem kalpo Konferences nobeigumā tās d^ ļ ''f^''" T ' f 't^' ar Tīkots Tatv^šrevM
plašā referātā apskatīja ne tikai Vecākās paaudzes uzdevums \ vienīgi Marģers Zariņš. Blauma- lībnieki pieņēma vairāhis at.i- Ļ^^^^ .^V. . h f?^ ''-^ - LuLi 2r anvS n^^^^^ 7 ;;aka
skolu, skolotāju un skolēnu sa- jaunatni sagatavot s^iedriska- ņa un Raiņa darbi vēl arvien ir numus L vadlīnijas, kuras bi- f^'^lTf.T^^^^ - abprat uzņemtu an pa-
" '^"^J^^ jaunatnei ir vēlēša- teātru repertuāru pamats. (A.-.ri- ja izstrādāji^i sp^iāla kJmisij, ^^^ā^ ļ^^^^^^^ īSSoVn^ ^dzi^rSn af rē^^ SjslS īmllT^l tīkamam un nepati^^^ nas identificēties- ^ sa^-naco- gadere no repertuāra svītro a)vai iesniegsi attiecīgie referen- ļ^,^^ apdrošinājums zu- ^anu, ar lo^ fonds var ko latviešu kultūras pēcpusdienu,
dibam latviskajā autoašana. Ie- nalo grupu. ! Taču paši teātra uzvedumi aļro- ti.. Ir ^ ^^^^^^^^ ^ ^^^^ pierādllka ir stabils pasākums. Programmā Elza Jaimzeme runās
ap$tākļos. / . kas nevar izjiikt, kamēr vien pa- i^r I^^^^^ aiciiiājuma ■ nbzī:
'šis mazais pašpalīdzības pāsā- stāv draudze. Gluži otrādi: ja iņi, Zigurds Ritmanis referēs par ķums izrādījās seknilgš,.un tagad apsver iemaksas un izmaksās, temaitu ^Dzejnieka uzdevums," « 1, Aoxr ^ cnnnn -i • . t-.ivno i. Mam jau k 2612'dalībnlelu, ku- tad jāatzīst, 4cā tā ir ļoti izdevI-VoK^^
. . , , ....... ... . .J^'^^'^'''^^^^^^
ja puse no siem mala stāvētajiem kontinuitāti Mums jādod jaunie- latviešu kaut nevienam ka atkārtotos to tau- zeme-Mullena'izŗā^^^
bauda nacionālo izgUpu mājas, šiem darbošanās iespējas, mums nams tiešais ākai^s. Pec U. ^Crra- krišana. Koncertu apvi^i^as vei- da dalīlDnieki iemaksā fondā par tiešu ^ pieredze, kas, gadiem ilgi Āboliņa filmu ^ par jau ■ miruša-
Pārējie aiziet no mūsu naciona- jāparāda, kas ir latviskais poli- vas nolasīta , referāta ku^Mīras dna apmeklētāju sk^^ ^ dolārus. .,šajos 14 pastā- komerciālajām ' apdrošināšanas jierh rakstniekiem Valdemāru
1ās vienības. Referents pieskārās tikā, kultūrā u. 1.1. Mums ir di^- darbinieku konference ŅujO]-kā, mu, bet jārūpējas, lai mākslinie-- vešanas gados muhis bijuši 44 sabiedrībām dtīgi maksājuši, bei^ KārkUnuW Mirdzu Timmu ū. c.
^ī prof. K Dunsdorfa pacelta, gan daudz pasākumu un rosmju t«cai ap 30-40% sastāv kādā lat-, M brauktu ari %cit^
jam jautājumam ..vai ģimene iz- šai virzienā, kādēļ par to neva- viešu organizācijā vai ap 20.i)00. neņtiem. no Eiropas vai Austrā- pri^^^^^ va-
pilda nacionālās funkcijas." Kaut ram sūdzēties, bet varam gan ve- Mazākos centos gandrīz katrs lijas. Tas gan dārgi mnaksā,^b^^^^^^
pret šo jautājumu bijis daudz ie- ieties, lai darbs būtu koordinēts, latvietis ir, apf;māts un iesaisļtīts rīkojot koncertus d^^^ b.^. dojumieŗn.
priecinošākais skolu dzīvē ir-ga- ALJAs pr-dis Dzintars • Bērzis;iš dos jaunu skolotāju iesaistīšanas, arī pasvītroja, ka jaunieši vēlas latviešu skolu darbā, bet reizē darboties sabiedriski, bet viņiem ari jākonstatē, ka ap 40% bērnu nav attiecīgu zināšanu, kādēļ jāneapmeklē latviešu skolas. Labi, domā par latviskas audzināšanas
ASV.latviešu aktīvitāteiiii intereses
Organizāciju
ibildumu, tas tomēr ir vietā. Ne ALJA un 'LNJAK savu darbību organizāciju, darbā, lielajos (ten- tās, izdevumus varētu segt. visas ģimenes izpilda savas nacio- ir saskaņojušas. Tā rezultātā tros vismaz 'pikse nesastāv latm- _ , v ... ■ ..
nālās funkcijas! Vai pietiek ar ASV darbojas Divreizdlvi nom^t- 'šu organizācijās vai draudzēs. No - organizāciju materiālie leguldS-latvisku krustāmvārdu, ja bērnu nes, asv un Kanādā,sešu nedē- organizāciju l^iedriem savuliārt J^"^^ nesūta latviešu skolā? Vai sko- ļu nogaļu kursi, šo pasākumu tikai apmēram 25% ir aktīvi un ^'"l^"^^^ ^^^^^^ la ir vienīgā, kas bērnam dod programmā ir Latvijas vēsture, piedalās organļzādju darbā - ap ^P^^^.,-^^^^ kaut ko. no nacionāla? Latviešu folklora, tautas gara mantas u. 5000. Tikai kattrs piektais ir (lar- /J®-^^^ skola ar 3 vai 4 stundām nedēļā t. t. šie pasākumi dod lielas ce--ba darītājs, unl tā no 50.000 latvie^
šo uzdevumu nespēj veikt, tādēļ ribas jaunu darbinieku sagata- • šiem tikai apiņēram 1000 ir t^di, ^^J*^^.^^^^^^ ^ . „Bagātinājušie§ cits. ar cita pieredzi un domam, apņemamies pamatskolas &pniērā, 2) ģim-
bērnam jāveltī daudz vairāk lai- vošanā. To uzdevums ari censties kas veic ■ sab ka ģimenēs. Runāšanas, lasīšanas saglabāt latvisko mantojumu. mus un rakstīšanas mākai pamati jā- ■ Koreferents rakstnieks N. Ksl-liek ģimenē; Pašreiz lielais vai- niņš aicināja vecākus ņeaizrau-
JAUNATNES DARBiNIEKlU • KONFERENCĒ KALAMAZŪ
edriskus pieniku- '"5 4 .draudzes namiem, kā ari ie- ^koEferences ietvaros iegūtās zināšanas 1^^ un turpināt dar- nazijas apmērā Darbs inotiktU:,
vadības mīl
i-ums vecāku bērnus atved uz ties ar bērnu pārmērīgu apdā^- fkt sēdēs un pirms katra sari- ipašums^^
nāsanu Ziemsvētkos. Mumsbēl kojuma notiel^ vismaz divas vai- gāde veicinājusi strauju, aktīvitā-
latviešu skolu bez jebkādām priekšzināšanām.
nos jāieaudzina kārilba, paklau- dessēde_s dažļeiz arī vairāk
Zeidakž
par latviešu privātskolu organizē- mūsu jaunatni pasargāt no ma šanu ASV. Mūsu materiālā rod- su līmeņa.
gādātas 2 nometnes, ir divi latviešu biedrību nami un lielais sa- Ņudžersijas latviešu bi^rības
tes pieaugumu organizācijās, jo
bu, kuru esam labprātīgi āipņēraiišļes veikt latviešu sabiedrībā," nelielās (o--l(t pērs.) grupiņas skanēja jaunatnes darbinieku divu dienu konferences atzinums, skolotāju vadībā. Izstrādpais «Neviens musu pasākums latviskās audzināšanas laukā nekonķu- projekts ar lekciju paraugiem rē cits citu, bet mums jāizveido vēl mērķtiecīgāka sadarbība, Va- ietvēra arī administratīvo iiņ jadzības un trūkumi audzināšanas darbā, ir lieli. Latviskā audzi- t echnīskp problēmu risinājumu nāšana nenāk pati no sevis -r- tā izveidojas visas sabiedrības pū- mācības līdzekļu sagādāšanai, sa-
Beferents aicināja pārdomāt ā sība un cieņa pret vecākiem, sa- "^^^labāk apmeklētie sarīkoju pašu nama iespējams 1&M&: iz- liņu un-uztipurē^^ Ja= mēs, domādami par- Jaunie- dalīšanai u. t. t. Projekta /reāli-
' un Lielmeža nrOlektu biedrību un likumiem. Jācenšas ^^^^^^ ^^iŗādes. Dažās vietās kārtot .• sarlkojumus^^ n^
pastāv, vietējas teātra kopas, ku- telpās. Sav^^^^
ŗas dažreiz izrādi vāji sagativo- ģānizāciju stai^ ir teba, katra jušas. Ja šādu izrādi mēļjinā'rņ^o savus-sar^^^
ba pieļauj 3 pastāvīgas latviešu Plašā un faktiem bagātā refe- . ^ , . . , ^ - i. ^ t,
.kofjJa t^l^ ,ii noorgani.. rm par fc.Itūras dzīvi o» rtMra"Se1*1^^^^ ^
zētas, netrūks ne skolēnu, ne ja Latvija Komitejas -Latvijas ^msius CeioioiSā t«Stra otS Latviešu trimdas ratetniekiem
sl.olot5ju.sads projekts sāku- ^*"ļ:''^^^^^^^ S Kw
mam prasihi apm. 3 milj. do^ turojapartata ^ žanāmas zīniBs, ka P5«]os,8 gados nākuši klāt tikai
ru. Par galveno latviskuma cie- tas merķi un uzdevumi mums, ^'^5.3= ^ ,„ ,6,™ t„ ap 12 jaunu raJcstnieku,,tie paši
toksni referents tomēr u^kata -f-^f'^*^™^^^^^^ L'^i^ittapsSul^a Jau krietni gados. JāmS^ina 4t
žimem un ieteic ļismaz pusstun. tas p^ņemmi A» seko" cieši 4ena *Smātisķo jaundarlju fonds,
du katru dienu veltīt latviskai ko .akadēmisko izglītību, refe- ^ ^■
audzināšanai. ' i
atkarīga no. ne-(
sešu nedēļas nogaļu kursus, Divreizdivi atlaidibas, pašaizliedzības,-, un vi-
riometnes, latvi<^u ģimnāzijas mums būs iespējams aprūpēt sas sabiedrības nostājas iepretī
\isus latviešu cilmes jauniešus Ziemeļamerikā.—' No jauna, kā'projektam, jo, kā referents teica,;.
apstākļu diktēta nepieciešamība, jāveido latviešu valodas studiju citējot vēsturnieku Toinbiju,,.ķā-
cikls un latviskuma pašmācības grāmata ,J>ari to pats." Visi šie da tauta dzīvos vai mirs ātļ^arā
pasākumi, kuri ļautu jaunajiem latviešiem satikties un iepazīties,, no tā, vai tā atrisinās sava laik-
iegūt informāciju par savu tautu un Latvijas valsti, nopamatot meta Uzliktas prasības." Debatēs
savas latviešu valodas zināšanas, nekad nebūs iespējami bez Mvie- piedalījās visi konferences dalīb-'.
■'šu sabiedrības atb^ ./nieki, pavērdami dažu labu jaiiuiu;
. ■' ' , aspektu... v^.'-'-
Jaunatnes.žuniāla .J^lēs'V'riko-lušies^^ '
Debates par Divreizdivi nomet-
rents pasvītroja ne Ūkai' latviS- ^ I?^^ ļ^"^r^:m Pēn, ienākušas IM grāmatas,: . J>^: ,f . J»"*?™ P''^?^ ^ ieVad^iļSuris Kav
.. ■ . . . 1 HH sarTlrniiiniS vni — i7.rfl.dfi«; -nn- i_ ««i»,.. aiīdTnnaiianas darbu im ta nroble- ties-ar lat.vifi.5ii. kv. turu Wi»ferpint.<s- " icy«tuij.d,..ijauii!) xvci,.
matskolēniem kiem, garums,
Pie novēršamām ļparādībām šu lielo centību ipēc izglītīb^^ «cdr- rn^ntac ' ^-----m
jāpieskaita kopigds lūgšanas mi ari faktu, Ica vēl arvien universi- ^'f I^^^^^^^^ ^nīedariSs^ 2^ mm^itr^''i^S^
sarīkojumi bērridārzniekiem, pa- tāti var beigt ar latviešu valodA mi, Jāi^^un Ipovembŗa sanko-^ ^^^^^ izprašanas
šanu draudzes, m^c. Ž. Kristbergs Skolotāju skaits pāri par 20.000, Slikti apmeiklē priekšlasījumus
vispirms atgādināja draudžu pri- no tiem 25% sastāv kompartijā un rakstniekļi sar^ojumus No
māro uzdevumu, Ikas painatojas un 20% komjaunatnē. Skolotāji vairāku. tūkstošu latviešu felo-
uz Svētajiem rakstiem: tā ir if vairums jaunās paaudzes. 77 nijas koncerta ierodas tika, ne-
citisarikojumi,vai-izrāde^ noik^^
-gada, kad sākās tālākiSošana un 16. janvāri Kaļama- atkārtoti uzsvēra formulas ..no^^J
ua- vc.. ... ____ . . . >vnoVādjas. Bet nav iekārtotas ^^P^^^^^^
vidusskola- vien, ari aizstāvēt diplomdarbus fj^^ b^eMēti, ria^ centrālas biblio^^ .orgai^aciju.; vēlētie;nepi^i^amību visā
latviskā sagatavošanā, tāpēc — par cik ' :: nomdtnēš vadībai izdosies panākt ^ nometnes dalībnieku iZlasijpartik ' onietņu nozīmi celsies darbs, nometnē un par tik '
pat 4 stundas, sevišķi valstssvēt- dā pat 35.000; no tiem 60% sa- '':,:^^'T2^\Zl''"^^r^r^^^ '-"^ '^^^^
ku svinībās mi skolu izlaidumos, ņem stipendijas. Latviešu studen- f^ajas tieš p e maķslimeHem, ,ei, dtiir tās saņem draudzes, ^i^^fiSiSm Gaŗezera pagaidu valdes prdis ba ieguldījums: V
Baznīcām būtu "jānipējas par tu ir 60%. Mācību ilgums pamat- f ^"^^.^"^ ™s Vārsbergs, sevišķi iz.
bērnu koru organizēšanu. un vidusskolā Baltijas valstis ir Jorkā vai ap^āri^ē tāpēc ļzsta- ta, ^j^^^^^I^nferenc^s ^evacm
Runājot par laLko audzina- U gadu (Krievijā tikai 10 gadu), dēm mazāka',^
aizmet;. : daktors Aivars Ruņģis^niņād^^^^ iespējams: sanākt kopā^^"?^^^"^^^ ^'
: ^„ ^ . : , ^.^.: par latviskās ^dzmāšanas^dar-.^^^.^^^^^
Daži konferences djdībiiieķi iz- ba daudzajām plāksnēm, skara vieLām Savā referātā viņš latviskuma,, pašmācības grā-teica: bažas, ka nekustamie Ipa- darba objektus: jaunieši vecumā ,^.2^^.^.^ ^.svarīgo nā- matu „Dari to pats" projektu. Pa^
šumi .varētu ietekmēt latviešu līdz i€ gadiem un jaunieši, sakot -^^^^^^ jautājumu• ko mēs darām ^^^^ piedalījās LSCS prezidija lo-kultūras atibalstišanu. Tomēr ai?- ar 16 gadu vecumu, minēdams, j^^^.^.^^^^^^. saglabātu jauk-^^^^^®^^^^"^^^^^^ vadītais gads bijis labākais DV ka konferences: kompstencēs ir to laulību ģimariu b.ērņu&?-- Gaŗ- sorias,: LNJAK valcļes loceklis . palīdzības darbam vākto ziedoju- ^Ptrai vecuma grupai piederigie. ^^^^^ vrs^ras^' ^^im-^rizijaš vadi- ^^^^^ no Torontb, ALJAs vir , mu kopsummas 2dņā. Ari aLAs Par latviskās, audzināšu ^^^^.g īsi raksturo- ^®P^:^^^ Lauris kalniņš un „Mēs"
mērķu sekmēšanai ziedoti gaņ- kumu mērķiein viņš minēja,< ka ^^^^^'^^^ varētu aizpil- ^<^^^^cijas pārstāve' Ini,a Zariņa,
drīz 25.000 dol., kas agrāk' likāš.tie var būt: 1) biedru aprūpē- dīt audzināšanas darbā lielo ro-^^'^"^®^^^^^ pilnvaroja rīkotājus neiespējami daudz. Sarīkojumi ir šana, bet tie var snieg'-ies tālāk rodas laikā no latviešu ^^^"^^^''^^—^^P^^
labāk apmeklēti, latvieši iegādā- tā, lai 2) piesaistītu jauniis bied- papiidškolas beigšanas līdz jau- ^o^^ērences dalībnieku at/inu-' jušiesdaiidz gleznu, un'visas pa- ^s, 3)' rūpētos par tiem, kaš ^ ŗy^s ōimazMio^^ ^PS^^^m Ceļinieks. un lūgt;
zīmes;r§:da, ka bažām nav vietas ļē^^^ - apgāda redaktoruprbf.Dr. Valteru,
vi un 4) rūpētos p : Par, sešu nedēļas, nogaļu J^ur-Nollendorfuuzņ^ šī projek-
— pievērsušies kādas/ . citas tautas su. dari)a -piērĢdzi un viiakot-. ta tālākveidošānu. i ; :
^ kultūrai^: rīmā .01 tu valodu, bet nes iespējam referēja LNJ^K: Konferencē,; ^ cerētajam, V
l'U.'.l'T'ITU
MINESOTAi: : nenoliedz .^avu latvisko izcelsmi kursu vadītājs Dr.V^^
'MVvōioe noiTHi/Āf iaf-.mfi5ii tn.ribii. Gulēns .un: ASV vidienes aus- jiem skauruun .gaidu vadītājiera:
un vēlas palīdzēt latviešu tautai. _ - -
® Zvaigznes dienas dievkalpo- Raksturojot: tos latviskās audzi- truniu daļas kursu vadītājs Juris Konferencē pirmorei/, piedalījās jumā pieminot latviešu štrēlnie-nāšanas darba- pasākumus, ~kas Jauntirāns. Debatēs: piedalījās čikagas.. piecīšu, pārstāve Rutku .varonīgās cīņas. Minēapoles mums jau ir vai varētu būt, ru-. AŠV rietumpieķrastes kuršu vadi-. Kūlmane; jo, :pčc rlivotāju iesk-: im šf. i«^-^ieju.k.-lut.nātājš minēja 1) jaunu latviešu tājs Oļģerts Pavlovskis un ASV
tiōm,. šim m''-žikaiaj
āc; P. Lan- darbinieku sagatavošanu (Divreiz- vidienes rietumu daļas kursu va-, blim ; ļoti lieli nopel
.ui St. Paulas latviešu draudzes dievināmā māc.
Ruta īesķa ajam ansam,-Dpelni latviskās
gins, strēlniekus svētīdanis, tei^ divi- nometnes,.iieigaidās, roveii^; c^ītājs Aivars Ronis ņoLinkolnas. .audzināšanas darbā : ca:,.Pirms-50 gadiem, kad vēl ne- 2) informēšanu par latviešu tau- Debatēs izkristallizējās atziņa: : KOnfertnci sveica LNJAK pr-': ^ ibija brīvas; Latvijas, jūs varomgl tu un Ļatvlj.as-valsti Isešu nēdē- par spīti tam, ka dahidajos ap- (ļig . Kdz.aks, Kaa^ cīnījātiespar savu zemi. Jūs sa-ļās-nogaļu kursi, ziemās im va- gabalos kursu .programmu sa- jendās prit^kšnieks ,A. Biidrēvics; . redzējāt sev priekša noteiktu mer- sarās ģimnāziju klases) 3) latvie- turs atšķirīgs, ka, izvēloties proL'- Kanādas: gaidu jēndas priekšnieki — Latviju. Cīņā jūs gājāt ar' šu valodas studijas; 4) neklātie- rammu, no vienas pusēs' jāsāsto- ce A. Martinsojie, II Ic'ļiUūras koņ- .. bdznīcas korālī — Dievs.;Ķungs nes informāciju par latviešu tau-.: pas ar vielas pārbagātību, bet no gresa rīcības komitcia? pr-dis Dr. ir- mūsu stipra pils. Ar" šo korāli tu: un Latviju (latviskuma paš- otras puses ar klausītāju visai a. Karps, klb pr-dis V. Hazners, . noveļam jums dievpalīgu visās mācības grāmatas - ,.Dari to minimālām pamatzināšanām, ka lnak.; valdes pr-dis J. Niedra, jusu gaitās." Dziedāja:DV apvie- pats"); 5) citus mazāk determi- ne vienmēr iespējams atrast vis- lnak kultūras un izglītībai; rio-nībaš Minēsotā dubultkvartets.nētusp piemērotākos referentus,— sešu;zares vad.J. Mežaks.ALAs'pr-diš ':
Latvis dlr. ž.,šmita vadibāun G/dažādi semmāri). . ; /.nedēļas nogaļu kursu sistēina šp- p..Lejiņš un: ALAs^.k
Kalmites klavierpavadījmnā. Zie-, . skolotājs Artm-s dien ļauļ gandrīz.^^^^^^^ visus ja vad.Dr.P. Norvilis., : ,
.dus uz- altāra strēlniekiem ILka Kaugars'reforējā par latviešu pā- latviešu centrus un;aizsniegt vi- Par:koņfere.nces dalībnieku pā-ļ DV apvienības vanādžu kopa. ap- 'pildskolas beigušā .jaunieša pro- sus latviešu jaimiesus Ziemeļame- cienāšaiiu rūpējās „Mē.s" redak- '
, , ..... loksni ar velti strēlnieku kopai m^^
Latviešu strālhieku Ziemsvētku .kauju 50 gadu atcere latviešu ev.-lut. draudzeķ dievnamā Mileav pasniedza ^^M^ St. me latviskās audzināšanas darbā Dr. Valdis Ivluižnieļis referēja tika ev.-lut. latviešu draudzes gii-^^
polērpirmā solS no kreisās-,sēž vecie^ strēlnieki A.BērziņšjK. Dzenis, A. Kleistbergs.un A.Ltišej Paulas latviešuev.-lut.:draudzes ir veiklas, tekošas Mviskas lasī-'par jauno latv:^^^^^^ studi- tajā: uri mājīgajā draudzes namā
0^ rindaA. Grkcev!5s, J. Oepiņš, V. RfigovsMs, J. - V ■
Foto-..: A. Ziilds.;.-
]3-.--Eoz6ļ ielā.
A. L;. bērDībā. rasti un zenlapziņā nogū- viešu valodas zināšanu ■..ieģui'ina :
VAR;
