Publifihed twice weekly by the Latvian ReM Soci©ty of Cansda "Daugavas Vanagi "
Business Office: 491 Coltege St, Bditor-m-Chief:. ALPRI^D-S VīNCM Toroato 4, Oatario, Canada Telephones: 921-7121; 3^-3^ United States Editorial \Offioe8: New Tork: Editor — Y. Ipjw, <1035 EomboatB Ave, Broas N. Y. 10l$6, Chicago: EditorB. Tallesafi, ®48 South 23rd Ave., Bellv7ood, Hl.
'Mm
14, Nm.
TREŠDIENA, 1966. G. 16. FEBRUĀRIS
16. gads
wednesday, february 16, im
mrnoESsm as ssdoND class mail the post omcs department cttawa
^ ĒiM)r patment op postass IN OSm
Izaaķ divas reizes n^dēļ.i — tre^saimiās Ui sestdienās. Izdevējs — l^atviešu apnipes bied riba Kanādā „Eaugavas Vanagi" ATB. REDAKTORS: ALFRĒDS VLNČELS Redakcija un kantoris: 4©1 College St,,'
Toronto 4, Oiit^io. Canada Tālruņi: 368^259 (redakcijai) un 921-7121 (kantorim) Eedaktoratālniniff vakaros ^ 531-453;^ < Ņujorkas redakcijas vadītājs Y. IRBE 4035 Rom.bouts Ave, ^rons N. T, 10466, U.S.A.
TMmniš 994-7917 • Čikāgas redakcijas vadītāja D. VALLENA 648 South 23rd Ave, BQllwooa, ni; 60104. U. S. A tālrunis 544-4278
Aleksandrs Vilks >
Nelaime tuvina uii vieno. Tās Ies ļ kara bēgļiem) ir daudz ■ jiemeklēti, mēs meklējam uztici- daudz vairāk nekā ?stvip5n
piemeklēti, mes memejam uziici- t?auflz vairāk nekā i latviešu bu draugos,^ paļaušanos uz tiem un igauņu.;Bet tikkop ļačeļaa un kopējā likteņa izpratni. Tā ari jau*^"'*-''' atsedz mūsu raksturu uri patiCf da
ajumi vai nepieciešama kā-' rīcība Lietuvas atbrīvošanas '
abu iepretim draugiem, virzienā, lielumlielā daļa arī ag-lās iepazīti un atklāti, tic rak ieceļojušo lietiivieŠM klfīst
t.-f^i'^^s^ V"*'-^! Msi^w-š^
i
mm
^^^^^
šodien mēs sveicam mūsu brāļu tatitu tās neatkarības svētkos. Lietuviešu tauta savās izcilajās . vēstui'es likteņgaitās varonīgi cīnījusies par savas zemes un tau-brīvību. Ukteņu lēmējs arī lietuviešu tautai ierādīji^ dzīvesvietu starp katodiem, kuri bieži iekārojuši un tīkojuši pēc šīs centī-;gās • tauaš koiptajiem laukiem un Ijrīvības. ;:ļ. 4 ■
Senatnē latvieši im lietuvieši bija viena .tauta, kuru apzīmēja par aistiein,: bet tās apdzīvotā zeme bija Aistija. Tā sauca mīi-šu senčus romiešu vēsturnieks Tacits.vēiļ.; gadsimtā pēc Kristus. Domājams, ka tad bijām kopā ne vien latviešļ un lietuvieši, ■ bet. an ttiums jau zudušās brāļu tautas, jatvingi, gaJindi, senprūši, kas vēsturēs norisē tika atšķeltas īio kppējā tautas celma un asimilētas. Ārējie ienaidnieki vēstures tecējumā ar varu un viltu turpināja mūsu tautas kodolu . skaldīt, šo ārējo spēku iedarbes rezultāta mūsu tautas kodols tika no jauna sašķelts un tā radītas divas brāļu tautas — latvieši un lietuvieši. Kopš sašķelšanas Ibrīža latviešu mi lietuviešu gaitas ir . šķirtas,:mūsu tautas turpinājušās atsvešināties, veidojot savu vēsturi uri valodu.
, Kā vēsturē stāsta, ari pēc sa- ' Baltijas tautu
šķelšanās latvieši un lietuvieši ^adā gadskārtējo ; pret ārējiem ienaidniekiem cinī- ^^^^^ kādreizējā .jušies vienoti. Lai atceramies ko- upeslāca referāts
pējās Ginas pret krustnešiem im jg^s ŗ^ļjsl^uŗ^
%m^^i m^m^^^ prasības. A. Bihkunas ierošl- ™ ''īl
montu.gankoņfflm.tiem,to^^^^ pieUktsim svffeajam aar-
so iedabu
Briesmās lepazm un atKiati, lic rāk ieceļojušo lietuviešu kļūst tad paliek par sabiedrotajiem un par sava^ zemes dēliem uu mci-kopcimtājiem uz paaudžu paau- tām, dodami un ziedodami ļoļi dzēm, jo vairāk tad, ja Ukteiiiā ievērojamas summas n^^^^ izkalis vienas un tās: pašas cīņas jahi Lietuvas atbrīvošanas fon-par vienu un to pašu mērķi. Tāds daiļi. Tas svarīgi, jo palīdz pla-liktenis izveidojās trijām Baltijas valstīm jau toreiz, kad kaujas par brīvība.s atgūšanu Uetuvai; laukos šķindēja ieroči un liesmo- šai zii.iā mēs, lietimcšu kaimiņi ja uguiiis brivibas un pašnoteik- un sabiedrotie, daudz varam nīkšanās iegūšanai. Ar sasprindzina- cīties, vairojot un stiprinot savu tu uzmanību un interesi mēs ve- cīņhs potenciālu Itopējā mērķa rojām savu kaimiņu pānākunuis labā. Tāp
ciņu laukā, jo tas nebija atdalāms tikļimius, kuru galvenais iniciators^ ņo mūsējā. Kad iestājās miers bijMsi lietuviešu Jamiatne trim-im sākas valsts uzbūves darbs, dā,i ierosinot un izkārtojat, ie-arī tad mēs vērsām skatienu spi^idīgo demonstrāciju pag. ga-pāri savas. zemes robežām, lai da ļ 18. novembrī Ņujorkā, kup redzētu un mācītos, izsekotu un apmēra un nozīmības ziņa bija iegaumētu kaimiņu veiksmi un visplašākā, kāda vien piircdzeta panākumus. Viena likteņa iespai- pēč Baltijas valstu bēšļuieraša-dā mēs palikām īstos draugos nā^ ASV. PrOtains. arī mēs bi-ari tad, kad pasi cēlām savu vai- jāiii demonstrāciju dalībnieki. - sti. Tas bija dabīgi un saprota- tāpat igauņi, taču galvenā smag-mi. Taču varam ari teikt, ka šā- ni^ luī uzsvars uzgūlās lietuviešu dai draudabai tolaik piemita .da- paveiktajam organizatoriskajam leji oficiāls raksturs—• it kā trū- darbam. ^ ka ciešāka kontakta tautu, star- i^jav šaubu! ka līdž-īga rosme pa. Bija gan izveidojusies tuvi- sagaidāmā ari nākotnē, jo Ralti-
• I - APBALVOJUMS GADASVĒTKOS Gaujas gaidu un Rīgas skautu vienībE 15 ļadu atceres svinīgajā aki^ Toronto čaklākie skauti un gaidas saņēma apbalvojmnus. IJzņēp
' ramnā Kanādas latviešu pidu jendas pripkšniece Ai Martinsone piesprauž 11^^^ _ . _ . _
viffs kreisās kabatas). AizmuguiPē Gaujas gaidu vienības priekšnieces vietniece Inta Kalniņa un g^du pulciņa vadītāja M. Vilka ierosmēm. Tas ansaveķsta baltiešu demontrācija Ņu-
(pa labi). ^^^^^^^^^^^^^^^ ^^^^^^^ - ; F^^^
par sevi, tas^galvenā ļņterese vir- ja u2 pārdomām,, ka pienācis Zita pašu valsts jauncelsmei. laiks daudz vairāk uzticēs .^Bet;šodi^,:-M_^o^a;;a^ 4t,,jaunajai. audm,".^^^^ ļiem Uetuviešiem' un igauņiem isiz stāsies vecākās paaudzes vie-stāvam viena likteņa ļu-iekšā; tā un turpinās kad zaudēts viss, kas saistīts ar s;-\m nobeigumam. No šķietami
na^ojāsar Brivibas atgūš^^^^^
atkarību mūsu,braļu;^tau^^^^ Zenti^. biedrību ar Baltijas valstīm, bet^v^^^^^
——--. : n misnas zmommu sniedza s. Jiio-. a Rolavs aicināja 14 jūnija no- ^^^^^ okupē-
tikumus atzīmēt ari visās bazni- tur nom^tajāni mū- tā^ dzimtenes. lietuvieši ne mir-
nā« T^«lHi«« .feviešn mdome tautām. Bet trimdas atšķelta kii neizlaiž no skatiena^avas tēv^
Mamēja 1918. gada 16. februāri. ^^s, piemēram/izpaužas Viea «misijas zĶojūrmr sniedza Jik):^ šo neatkarībai, pasludi^^ bet ievērojot.^p
: Latvi^Me^^ 14. jūnija no- ^«"^^"^^^^
^i^miTniK^r tautas brāļu trimd^ i-^ - ' I- ^-^ ' ' v , V stāķH/ka aizvadītā'darfo&
meņu musu lautas Draļu iriram-ļļ^2igos : ^ nio t .Toiir,č a rK^iro tt tt,-o^o
^i^in SoHiPT. «vm .vP^nmā TO • . 1. .w . ■ /(ā ^ārskaU nav pilnībā noslēģti,^^^'^
,iuekj šodien^ svlIlS^^suma^.JO sistence^^ izprast eal4 revīziiu varēs izdarīt tiž- Zentiņš, G. Brikmanis, V. Gu-
tautasvainims dzimtene, (tapat^^^^k^^ ' lēns, A: Rolavs.A. Vanags un A; kā mūsu) tpatc^ras^t^^
Zutis. Pārrunājot turjpmāko dar-
un domās ar to
Gās. Baltijas sieviešu padome t>^- ZJi^Tv >^.,.^..^<,^a^^.vn ku neiziaiz no redzējusi rīkot studentiem sa-1^^: ^^«^«^ f ^ ^ Mme^ likteni censibas par Baltijas valstu te^ ļ^^"^ ^ ? ne- ..stopas,. jo okupantu režīms
matiem. Bija ari vairāki citi ko- Ir it ka izvei Lietuvā ir nežēlīgāks nekā pārē.
sirdīs unpaslepeninonek ziedus devumos iete^^ sarož^tais pienā-V-^^^^s^ brālība uzti..,as Baltijas v^^^^^^^
d^n^^i^mz^^ ^skatīs: vēl iīākošajās Bēdēs.-^!^ sa?<-
niecp: Laura^Krasta, 1^^^^ 196L^ gadā.' Lietuvieša J. Jauno BTPlt budžetu pi^ēma C ^""^^ katoliskajā ticība. Tādēļ
pie brivļbas cīnītāju pieminekļa , Ka vēsture nepārprotami lie-
cina, ienaidniel^vispiŗms ceņšas;g^^^^
tautu sašķelt. Kad tas panākts, musub^ lietuvieti Vmidu Judzemi.^^ ka turpmāk, rīkojot Baltias mti, kalkulējot ienākumos 8lo ^eja lietuvie un_^^^^ ar latvie^ tēju un upuru, komunisma ne-
ō ^...i,o.Tv„. ^.r w ļ,^^,.,mnc 7ia /^ni " i^aum kopeja uovietojuma žēlības Un apšpiebnaš. Viss k
trimdas lietuviešos izraisījis lie-
Mta Tiegli piēvaraņ^ Ari BTFK: vadībii, tāpaf kā valstu neatkarības atceres, ap- dol.y bet izdevumos 710 dol. . ...
lejama. Tā rīkojtišies a^^^^ ^ r.n.
Visa plašajā Amerikas konti- lāku aktivitāti jautājumos, kas nentā atrodami lielāki vai ma- saistīti ar Lietuvas brīvības ai-zāld centri, ķuŗos ļiz pagaidu dzī-^g^^^^^^
ri svešumā apmetušies tris Bal- . Lai Vitauta Dižā gars un dros-tijas valstu piederigie. Tas ' dod me rosina brāļus lietuviešus uz iespēju kopējam nacionālam dar-\^ēl W 3 1^60. gada Rietumu pre- viljoris, kurā tēloti rakstnieka prēņiiju. Pats di arī šodien apzīmējam par CenUenos uh |neatlaidīg
■brīvības atgūšanu. ; atkarības .dienā! Ļaidavo pa gara vājinieku pēc šīs sensacionālās :intervijas,^^^^^^ atgūšanai un kās par kopējo lietu, kuras vērtība un
■ /Mūsu sašķeltās - tautas ^b \: ^ ^: . 'a^^^ tiek nodarbinātas ar padom^. iestādē -pava^t^^^ iespējamiem lī- dozīme visasāk kontūrejafi Jui
■ liktenis pagātnē ir zināms. Lai - : , ' J^/Šķirrak^ ju rakstnieka Valerija Tarša vār-Tārsis apgalvoja,^ k^ nekādas represijas pret Tarši ne- Baltijas tau dī, kad atceramies, valsts neat-
du,.kas sagādāja gan. sēn&jas/iestā^^
gari grūti uzminamas mīklas, jucisē^^ pasi^V^am viemgi. runāt par jaunojam savu solījumu^;- tur-
Ķaut gan viņš pats sevi uzskata pārējie tur nokļuvuši tādēļ, ka korespondents no jauna bija ti- platumu un^Uclumu. pināt kopējā likteņa ielīmēto ce-
iaiūsū ienaidnieki pagātnē, tā tie. Latviešu - lietuviešu vienīļbas ķus-. ar mūsu tautām rīkojas arī šo- tlba, jo' sevišķi; trimdā^ pieņemas dien-ka dziriitenē, tā svešumā. plašumā imstiprunm.Katm.t^^^^ Mūsu tautii; šodienas traģēdija .tieša svēts pienākums biituvetči-^^^ lieku reizi atgādina domāt par nāt un- atbalstīt abu brāļu tautu ttautu ciešu sadaribibu, turēšanos ciešāku^sadarbību ceļā uz vienību. vņ cīnīšanos kdpāVpar laupītās' 1^^^ Kopš
par krievu,, pēc uzvārda spriežot, nav atzinuši vai šaubījušies par cies ar Tarsi /un atkal ieguvis ^*"vie^ izcelsmes ASV . pa- ļu, bez kufa brīvība Balti.jas va i-varētu domāt, ka rakstnieka dzīs- padomju režīmu. Piecu gadu IM-sensāc Rakstnieks (kopa ar otra pasau-stīm nav domājama;
. : I lās rit baltu, iespēj ^ ^BDaBBiiaaBBHBBDEaiBinoiiiaBBBHHisHaia^
.•'"^^inīs. dienās Kanādas;
saņems vai jaii ir saņēmuši gads: Kanādas latviešisnēUegi ša^ Valerijs Tars^ .bija precējies ar ll valodas; . ... retu izbraukt ar p.riekšlasījumurespdndentam viņš, p^
ūt vislielāko ;sensāciju .uz;L
kārtējo aicinājumu riedot Varbūt . amerikas- latviešu kultūras £^ sagādāja pag. ;gada no- Vēl g^^^^ trim gramatārii viņam kādā respondents pēc sava pirmā ap-
. ;4am, Latvijas lirivības darbam, zinīgu;;a^^ : ZliKF Latvijas; ācijas virsp^^^ Ai- vembrī, dodams intervijii zvied- izbraukšanaS:^atļaujas, bet varot Lcmdonās^^
.skolām 'un jaunatnei, tāpat.^ no- brīvības darbam, skōlāni un jau- kšņa^ meitu> nd; kuras gari vēlāk ru laikraksta „Dagenš iNyheter^ cerēt, ka kādas nedēļas laikā viss norāri pusotra miljona dolāru ka jūtama; gari rakstnieka m rvo / ■;/;kaiiot.li^AĶ dalības; maksu. ^^^^ iaiciņa visus latvie-'šķīries. ; ;•, /Maskavas korespondentam.; ; Iz- nokārtošoties ;iabvēlīģ^^^^ apmērā. Bez' tam, turpat, esot zitāte, bet citādi viņš; jr;;ar-ne;-
Tbronlo/uri tās; tuvākajā ap- šuš. kļūt par LMK dalībnie-^ M lielāko tiesu no- ķdījās, ka ir riiria par padoriiju, iestādēs: neoficiāli paskaid-^publicēti nianuskripti,. Imŗu . pie- vainojaniu sapras^^ inte
kārtnē ;■;■:; LNAK-
esošāni adresēm aicinājumus jz-; sūtījusi tieši. Ārpus Toironto dzī- s vdjbšb sasniegšanai LNAK lūgusi vietējo: draudžu sāciju star^iiiecību.
/ .atvamot,;;ja. Iļjāds tautietis^^^^^^ .Latvian nākamais, .tāpat^s^^^ uz./An- tikāi uz papīra, padomija esot otrkārt, viņš kļūs vai būs s^ , . / /:pnārl. Taču šī varbūtība ir .par
anu,
;. Vvirāku. ______
: . ]pat LNAKlūdz atvainot, ja aici- problēmu kārtošana !r mūsu" un tā jukušu un ievietots gara; vāji- miem Anglijā/Ņorvē^jāy Rietum: jiēm rakstniekiem^ Siņavska un vērsta pret Tarsi, ir gara vājinie-- Siņavska; uri Daniela gadījunīs.
tti^jtimiī saņēmuši gados vecāki tikai, mūsu pašu ^pienākums. Ja nieku iestādē, iniļ' vin-ii «^.+,,.,7;;-, un Tt.aHis viof vinnni: rip.- Daniela. kas tānat savus darbiis ku iestādē savadītie jistnni. mšnp- MSr^T iran ow"r-5r;ī+ vo c•^o^r^ rr,,^
vai jaurtākiļ jo iadrešu sarakstos mēs tas atstāsim novārtā, tās no- astoņus
vecums biefiļ nav uzrādīta vašarim.
kāršos, un nei)arei2ām personām ... Par katra veida draudsāgu; at-: nebūt .nerimās. Anglijā m pēc nicīp izteicies paī: citiem padte Ka trimdiniekam Tarsim lerijs Tarsis ir prātā, jucis, . nē:: kamēr Tarsis; savus darbus Rie-• piesūtītos aicinājumus lūdzam balstu iQ*vieir« naldfps tam arī Ht.ās rarnnnc "..TCsicKo —i 5„ ,.oVct.niekipm orT-nar .činīnrihn- nekādās cksistcnces rūpes nav var par saviem darbiem atbildšti,
.'iiefevēirot. ; / '^^ %atram!
jLoronio ,un tais luvaivaj»: up-. sus. k^ui par Jur'iiajB^ uauuiuc- iviievija larsis neiaKoriesu no- raaijas, Aa- u runa par paaomj.u.ju icaiauco. ucyii<-ia,ii 1^0,0x^0,»,^- j^uvin^cti uiauuoft.iipu, .b.u1u. pic- vainojamu saprašanu, ļoti. mte rtnē dzīvojošiem-tautiešiem, kiem,; nokārtojot gadskārtējo da- darbojies kā tulkotājs, bet 196D. pilsoni, kas pašos pamatos norai- rotSy ka izbraukšanas atļauja Tar: tikšot līdz im, ^adam, lai kat- jlģents, reliģiozs un: ar ska-di u fAK pēc! organizāciju ricībā lības maksu. gadā,, viņš sagādāja sensāciju ar da padomju iekārtu un ne maza- sira tiešām /netikšot liegta, kaut ru ga^^ parādītos pa. jaunai: grā-/izteiksnii. Nekādu/jukuma p<;/iim.
"icinājumus jz^ Tautieši, kas aidnājūmus nav ;šlepeni^;u^^^ piebilstams, ka ari ju nav Tarša darbos/ /Hiporei;s-
.s Toronto/dzī- saņēmusi, tos: var saņemt LNAK nālmanuskriptu, ; ko publicēja tus. ^ slēpt. I)N korespondenta-m/.vairs- netiks gaidīts. Tātad, iespē- Maskavā Tarsis^arējis ■ saņemt/ki .vārētu iedomātijs, Ka/ Tarsis; ai LNAK lū- birojā — Latviešu namā Toron- Kbllinsā(Golliņs) apgāds Lpn- viņš bija t.e^^ gan kņevs, jams, ka, pirmkārt, ķad šo /jak- katru mēnesi.zināmu summu no apzinīgi izraudzīts ķar piernērj;
[žu uri orgāni- 'to un savas draudzes kancelejā, donā.. Tas bija spilvi .pTetkomli/ bet neuzskata sevi par padomju stu lasīs LA slejās, Tarsis jau Londonas bankas konta iespē- it- kā padomju vara nevajātu 1; ^LNAK lūdz Iemaksas: var/sūtīt ari bez aicbriistisks darbs, kam drīz sekoja pilsoņi. Padomju likumi/pastāvot būs izbraucis no Pad. savienības,: jā/, par ko Pasternaks nevarēja/rakstniekus, kas ir tās opozicl-:iantipfic bomS. nS«ir«io««^^^ n fōMof a„ rirr nn-nivo vN„/ir.t>i5iQ ocr^t n^Tkart. vinš klūš vai būs snlfists ne sannot. : . If,r,sr.4 tioa,, ,.v,/,i^,--.«.rv,„
piesūtītos ' aicinājumus lūdzam balstu sirsnīgs latvisks paldies tam arī citās Eiropas valstīs pa- ju rakstniekiem, arī par šolocho- nekādas eksistences rūpes nav var par .saviem darbiem atbildētļtumos publicējis ar īsto vārdu,
1! / LNAE VALDE rādījās viņa romāns Septītais pa- vu un viņam piešķirto Nobela gaidāmas. „Dagens Nyheter" ko-un tādēļ nav ari vajājams. Bet. (Nobeigums 8. Ipp.)
