ziemeļamerikas baltiešu ^ Baltiešu futbola meistarības sporta sarīkojumu turnīra ] datums vēl nav izlemts.
Par to jāvienojas latviešiei?!, ^
Baltiešu galda tenisa meistar- lietuviešiem, sacīkstes lietuviešu Vytis sarīko-. Jumā nofciks 2. im 3, aprili Toron-Iq Spēcīgajā izlases šacha, meis- .
IBaltiešu volejbola m basket- taru tumir^ Portlandē, Oŗegonā, bola mdstarsacikstes igauņu Kar uzvarēja ungāru izcelsmes kana-Iev sarīkojumā notiks 1. m 8. dietis Maškasijs ar 3,5 punktiem,, maijS Toronto. ' . 2 vietā ar 3 punktiem ierindo-
Baltiešu meistarsacīkstēs vlegl- jās > Oregonas čempions Ivars atlētikS un peldēšanā paredzētas DālbergSi bet 4.-6. vietu dalīja 9, un 10. jūlijā. Sacīkšu vadību bijušie Vašingtonas pavalsts uzņemties lūgta lAtvieēu sporta čempioni Elmārs Zemgalis, Vik-apvienība KanadS. . ' tors Pūpols un J. Makkoriniks.
Baltiešu meistarsacīkstēs šau- Pēc yairāku gadu pārtraulcuma ganā ierosināts inkot 9. im 10. šis bija mūsu intemacioi^lā spe-j^lļjā. ' lētāja Zemgaļa pirmais starts.
Baltiešu jaun^nes sacīkstes Kš latviešu, tā ameriķlņuBa-vieglatlētikž augusta ■ vidū rīkos cMsti! brīnījās par Zemgaļa vājo Klīvlendas lietuvieši. „come!back"," jo viņš neuzvarēja
Baltiešu meistarsacīkstēs teni- nevienu spēU, zaudēja turnīra uz-
,pag. gada? 31. septembrī ceļu. barikādes iin Ic^etējligs^ •Indonēzijā: neizdevās P^kingas at-/das. Galvaspilsētas ielās demoņš-balstītais,! komūiīistu : apvērsums, trācijas. sasniedza tidu pakāpi, y. varēja domāt, ķa ar to pietiksj. ka prezidents Sukamo izdeva rī-lai komunistu bloks 3000 salu re^ kojumu^ universitātes studentu publiku norakstītu zaudējimios. darbības apvienības orgaiilzāci-' Komunisti arī bija sagatavoju^ jas aizliegsaiiai, izsludināja poli- . šies.to. darīt, aizmirstot, ka viņu cijas stimdu un drūmi klusēja, pu^ vēl vienmēr stāv diabojisr uzklausīdams ziņas, ka vismaz . kais fanātiķis Sukamo, kurš pats studentu tūkstoši viņa izsludinā-tikai ātrai apvērsuma likvidēša- to demonstrācijas aizliegumu ht?-naivai-ēja'pateikties' par savu ievēros. Studentu protesti sSķāš dzīvību. - ' ar ģen. Nasūšīna im vairāku ci- '
Kopš apvērsuma/dienām IndO't^ pretkoniūnistisķi noskaņotu ' nēzijā valdīja armija; ar aizsar-: ministru izslēgšanu no ijvaltUbas, dzības ministru un bruņoto špē- Prezidentam paturot tādus miniš-ku virspavēlnieku ģen: Nasušinutrus,ku^^ tur aizdomās; par pie-vadībā. Sākās plaša apmēra ko- clalīšanos pag. gada apvērsuma M mūnistu tīrīšanas. Komunistu mēģinājumā. Apvērsums ļneesot ;
prezidentam Sukamo bijis domāts pret Sukamo, bet rī- '
■ ■ \ ' ■ pārtiju, ^^•^^^_________ ----—. -•- ■
^cvAticou ___......- __________ ^ ' p Ariglijas'premjēra Vilsona vizīte Maskavā nebija izvēlēta īstajā
ia"notiks vasām v5ū7'l.atvie§l varētajam* bet pārejās ļ partijās ^ās piesnigušā aerodromā, kur neviens ciem^iņu negaidīja. Arī apspriedes. cerētos panākmnus g- pārmaiņii procesā^ tautas Jas ģenerāļu sazvērestīb^ plānu
aicināti uzņemties to .noorganiaS- spēlēja neizšķirti, sanu.
V. s.
nedeva. masām atbalstot armijas, poKtV Apvērsuma laikā, kā ziņ^^
VilšoM: Tagad tiešām derētu ģ^^^ galvassāpes un iesnas. .;■ ^u,' ^nimāristu vadībai kaut:kā gaH
Ed. .Ķeiša kārikatūra.-^^ pietrūka. Vai tā bija tālre-Jas ģenerāļus, kas; bija. pazīsta-,
I ; ; - dzība, komunistu un Sukamo mi ar savu pretkomūnistisko no-
viltības neizprašana, vienkāršs stāju. Apvērsuma, up;uŗu skaitā varaskāres trūkums, vai, pat bi- bija arī ģen.^ N V ■ ^ , _■. • ;/ . ■ jība pret . nģgadējo -IndcMiēzijas tiņa. i
Anglijas ministru: prezidents dēt, ķa Ziemeļvietnamas pŗezi- amerikāņiem — Morisu tm-Lolu pŗgjgi^ejjļļū, bet Sukamo palika ; Prezidentā Sukarņo vadība/In-^^^ Vilsons pēc atgriešanās no 3 (He- dents Hpčimins vairākas dienas Kroģeru, kas spiegojuši padomju amatā; Vi^š, cik spēja, traucēja ^Onēzija sākusi iet neapšaubāmu nu vizītes Maskavā, atzina pilnī- pārdomājis, iekām i^š^ries uz labā un pašreiz izcieš 20' gadu. armijas koniūnistu . likvidēšanas atpaltaļceju uz komiinismu. Vai gu un galīgu neveiksmi mēģina- padomju galvaspilsētu .'sūtīt kā- cietumsodu Anglijā. Vilsons uz- danbību, paturēja valdībā kpmū- viņam tas izdosies? Ja: stTuden-jumā pārliecināt Pad. savienības, du no savas valdības ministriem svēra, kā šāda apmaiņa viņu paš-j^ļg^nam' simpatizējošos miniīB- tiem Džakartā pietiks dūšas un valdību Vietnamas miera saru- (ar ķufu%š'M^ reiz neinteresē. trus, mēģināja aizsiet im^
Ontario izglītības ministrs didniskās apdrošināšanas'plāi^ virzienā. Krievi, kā zināms, cinājis laiku personīgām sani- Rietumu pasaulē jau Viljams Deviss paredz, 1^ pēc 5 ar palamu ,Robart8care ,(zmiē-^.^g. ^^g^la, gan vē-nām^ sacīja Vilsons). Bet tas ku valda aizdomas, ka komunisti.'^^[o^^^^^^
kas apmeklējuši kādu no Kana-2 milj. Pn^jincesi^^ : / : vēlāk apmainītu : pret Uiešā^
dā pastāvošajām miiversitet&n na pcpi^arlzēšanai; valdība? izdos ^^^^^ No Londonas ziņo, ka samās tiem komunistu spiegiem;^ Spiegu stipri pare-
un ieguvuši vismaz vienu akade- 300.000 ļ^^^v, -^^^ ; ■ . savienība turpinās sniegt militā- ar padomju valdības pārstāvjiem apmaiņa sākās ar : krievu plkv.nļ,,.^.^^^ misko gra4u. šis jaunais notm-Nav šaubu. I^ Gnt^oi^^ Ziemeļvietnamai ti-Vilsons m^^^^
imms attieksies arī uz visiem pā- ces laulības^šl^ršarm lilmmi s^^^^ subversīvii dar-Pāiiem. Pret samaksu graudā n^ r-^^^ :
rējiem, kļas nodomājuši kļūt par ri. novecojušies. To mļpat aplievp^g^g^^^^^^^^^^^^ ieslodzījuma tika atbrīvoti un^.^^^^^^^ - —_
^p^olas vai Vidusskolas sko- J^^^^f^^ ASV aizsardzības ministrs Mak-^;^
lotajlem. , 3^^, vietēja pariamenispec pia^ : Krievi to ne apstiprinājuši, ne bas nacionālistu. Līdzīga tirgoša-'^. vpM . Gmeralis Džakartā r,ow,orb r^o,r «n^aia
i, Jaunais Toronto metro bu-šas un vispusīgas lef^ gadus notiek ^^^^3^^^
džets šogķd paredz līdzefeļu ^^^^^ ^"^^Bi^
mazināšaiiu Spidina ekspresceļa provinces premjēr^Rc^arts at>kaifotam bija^v^^ : '
būvei, ko bija iecerēts veikt 8 ģa- teic^ liberāļu . rezblūciju' atbal- samna ar Ziemeļvietnamas t uKuprei j >^nis aizbēdzis uz Bandungu, īlie- nākotne. Ministrs aizrādīja, ka
^„ ,n,n,s T>L,^.,^^, locm 'mr.o ai,WMin3i„^c. T^5^^. ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ tumjāvas galvaspilsetu, kuŗas^^t^^^^^
vumā nometināta izcilā Silivan^ gaņu vislabprātāk īstenotu;ar ie- . gi divīzija, kuru Nasūštosperso- sauc palielināšanu, bež
nīgi :komandēja Indonēzijas bri- var gadīties, ka nepieciešams le-
du laikā., Pastāv pat iespēja, ka stīt. Viņa aizbildinājurias:: ,iMēs sūtniecības, padomnieku Llčāhgu. ekspresce a būvdarbus pilnīgi neešahi vēl sagata^^oti,' lai; šadu pgdējam lords Calfotš izklāstīja pārtrauksi ja plānotāji atzīs līdz, priekšlikumu respi reforiļiiu ier ^e tiķ^ēn Vilsona centienus, bet šim izstrādāto schēmu i)ar nove- sniegtu federālajai valdibai.'' Prp- arī ASV prezidenta Džonsona cojušu. J^unā superceļi pirmo tams^ neatbildēts -p^ek jautā-Vietnam^^ mēr-posmu atpās jau šogad. junisV kas ir šie „mēs". ļ ;
iŗ pntarlo valdības jaunais ;me- ; : ' v : T ,
^...... ,., , ... . .. vības cīņas pret Holandi pēc ot-saukt arī zināmu skaitu rezervis-
_Ļoti mteresanti būtu Dijis no- ja un valdības maaņa notika'bez pasaules kara: Ir ļoti jespē- tu. No Mankiiamaras sadfSlāSi^
M.^.^^ «ncHprv. .sn^. / vērot■ Ganas prc^ Kamēr j^^s^ka šīs divīzijas priekšgalā prot, kā amerikāņi gatavojas Vie^
Maskavā angļiem nācās dzir- inam,par godu rīkoto banketu citur pedejālaiķa^^^^^^ ģen. Nasūšins sāk ceļu i^Dža/namā stacion
'ivvwvytfwm/vwwkft^ Pekingā. Nedz rtkotāji, nedz vie- zīmē? pagriezienu pa: labi,: Šīrijā kārtu.
' ■ si pat ar pušplēstu, vārdu nepie-'r
palielināi>anai,— sakarā ar. viet-
, ^. . ^-u • T-- ^ ^^-j starplaikā situācija Indonēzi-ko^
:. i^^ Ga2as:prez> .^īsauķ^^ ..^^^^-^^ ^^^^^^ regulārās armijas iefil-
dentam^ atrodoties ceļa;.uz sar^ zīs^amos izteicienosp^^ pils ^ieslēgta trēšanās liieaugumu: Dien^^^
kana Ķmu, Akra noticis apver- zujiem, reakcionanem u. t. t. Sī. y , ^ ^, \ ,^ \ . • .
^ , ■ .,, . . : ... ,„ j , M- - -dzeloņstiepļu džungļos, visapkārt nama.
. I , .. , . . . sums un izteikti kreisajam ne^ nja pedejo 17 gadu laikā var at-^^^'^^^ - ^* '
F&mBzm sāk noskaidroties vai ASV, pavisam' nenozīmīgs. Āfrika-nobriedusi r.cTO^^ trālistam Nkrumam vairs nav skatīties uz 15 revolūcija,
jautājumijkupļ parunāti Hono-Ladenijs art riorād^^
rancu un vācu sarura
lulu konferencē. Pieņem, ka no-nistu vadoņi nevar paļauties uz štu iļ/adītāji uzņēnia,, ļo^^^ rezeŗ- Akrā vēl nebija notikusi ap- . . : . F lemts amerikāņu karavīru skaitu Ķīnas pilsoņu lojalitāti. Ja paš- vēti, aizdomīgi pārdomājot, vai šaude staip izpletņu lēcējiem, viceprezidents. Hainfrijs ; :
Vietnamā. palielināt vismaz uz reiz. atklāti nav redzamaļ.Ķīnas tiķai^p^^^ nav domāti par šādas kas yadī^ un Nkru- Ķ^Š^^sam pavēstīja, ka Dienvid-
400.000 vīriem, liekām sāktUļ kā-iedzīvotāju pretestība ^^^k :das jaunas rīcības apsvēršanu. mani, tad vienīgi aiz bailēm no ram, Kēnija tūlīt, ļoti asā veidā sētas ielās lau bulcēiās tūksto- ^^^"^ '^^ vieUton- ; • ; , . _ : ^ _ ; ; : .
Viceprezidents Hamfrljs. ^.r^- terrora un atrieba^s. ^rbēdzēji atbildēJaMca^lr pret re-raem «avil^u,'lai/pr^^^^^^ g^"^:™!^
berāļu uzbrukumiem Baltā nama nas laikmets bijis zelta periods, smesi ar Ķīmi un izraidot ^nie- ka varu Gānā pārņēmusi 10.000 ^ -^S- nedēļātikai 30 jūdzes zi^: lušies ir tie,^ kas priecājās _par skartu • jācijas^^^ jautājumu,
politikai Vietnamā. Liekas, ka salīdzinot ar pašreizējo f dzīvi, šu fe^^ meļos ņoSaigonas amerikāņu 1.; sarunu neveiksmi, jo pretmidku Tiesi ^eja, vacieMeni^^^s^^^
arī prezidents' Džonsons būs Ladenijs ir pārliecināts,' ka .Ķt Tahzanijas . prezidents Nierere gāzts parlaments' atlaists un kājnieku divīzijas 1. brigāde at- franču un vācu aliansei ir^daudz, svarīgajā punktā,_Ķrhards^pan2r spiests reaģēt vienā otrā sāpīgā nas pUsoņu nostāja'krasirmainīvcūenlaja vizītes laikā skaidri pa/Nfcrumas konvencionālā' t^^^^
jautājumā, kas šķistās ,ar Vietna- tos pretkomūnisma: ;virzieriā, ja teica, ka viria valsts nedomā kļūt partija aizliegta. Akrā un citur ^^^'^oģ^Iinot vismaz 200' noritējušas deGollaim Erharda nenodos^ vācu /mtereses Mas-, mu. Tā jūrnieku un ostas strād-nacionālajlenijpniešiebi no:P^^^ npWp.rp(nfW/.5>«. m^^^^ sarunas divatā.. Francijas prezi-kava. Vācu avoti pasvītro: de
nieku arodbiediība draud ar boi možas izdotos: desants un ti^ . - . . . . . a a w
kotu pret kuģiem, kuri transpor- spētu iegūtās tilta/gaļa pbzicijas sīvās noH^^ pagaidām ne- bet Erharda smaidīga seja foto-" Vacija::sl^pj.sevr draudus :Ehro-:
tē preces uz Ziemeļvietnamiu, ja Ķīnas cietzemē notupēt. [ To, kā nācies piedzīvot Iiidijā un Indo- ci^ komunistu Kinai kas Gā-^ ^^^^^^^
■ ' *---- nepiekāpsies jauta-
Vašingtona neizdarīs ' spiedienu liekas, labi
laikā Pe-gu skolnieku: sava ^
ta debatēs senators Saimingtons ka konflikta radlšan|,j|) sevis-uhPad.savienM^ kopē- pret tādām civilistu valdībām, "viņa ziņojuma radās laikrak- zesrakstīja, ka 6. konference pectumvacijasattieksmem^^^^^^
aicināja aktivizēt un paplašināt ķi tādēļ, ka Ķīnas komunistu ap-;ju pūļu rezultātā izdevās sadur- kas izrādījušas pārāk lielu kāri^^^^^^^^^^^^i' rezervistu ie- franču .Un. vācu 1963.. ga- Francija ar Pad.:
amerikāņu gaisa spēku uzlidoju- jukums kļūst ar katru| di^nu smi izbeigt, Ķīnai bija ļoti smags sadarboties ar Pekingu /saukšana neizbēgama. da /līguma parakstīšanas beigu, savienību, NATO pārveidošanu,
mus Ziemeļvietnaiiiai, iekļaujot lielāks, redzot, ka. ar kawi pārāk sitiens. A^ mēģinājums' ar ^ sa/ / ■■■r---:'.-^- / / panāku- atomieročiem un /Eiropas poM^^^
celšanās palīdzību sev pilnīgi pa-^^-A das/205.000 amerikāņu kaŗāvīni. miem^ Nav noslēp^^ : : '
■ - - - - -- ■ - J.P ^^■^^'^ ^^^^---^^--^^^^^^^^^ 1^^^^ UZ Britanijas ^ie-:
vienošanos /Eiropas. koptirgum franču avoti pasvītro, ka nepie-. ciešamie pŗiekšnoteikunii Brita-, nijas uzņemšanai koptirgū ir ŠS-: :v . // ; ļ :. ■ diZ/Britanijai:.jātiek galā: ar sa-
Frančii laikrakstā „Paris-Jour''meklējot. izklaidēšanos kaimiņu vu saimniecisko krizi im jāpierā-
FRANČU.. «PRESES. PīlLE" ■ PAR- ANGLIJAS KARALIENES :.//. ./ /ATTEIKŠANOŠV
bombardējamos objektos arī os-kraso pieeju dažādos . _^_______ ________.
taS; un i'ūpni^ību, arī tad, ja tā politikas jautājumos sevi prak- kļaut^ Indonēziju cieta nevelk- Sīrija, kas pag. nedēļā ieguva ^^o^^ ^P 50.000.
atrastos, ilenaidnieka. galvaspilsē- tiski jau izolējuši. Tieši Ķ iemes- smi. jKad noskaidrojās, ka. sacels jaunu valdību; aizstājot ģen; tā Hanojā. Saimingtons norādī- la dēļ Pekinga ir. pretj^ Amina; Hafera kabinetu Apvēr-
, ja, ka runas par šādu uzlidojumu promisa atrisinājumu[ Āzijā. Tai plāni, Indonēzija pārtrauca ar smns draudēja izvērsties pilsoņu neefektivitāti .ir tikai pretinieka pašā laikā Ķīnā cenšas novērst Ķīnu: diplomātiskās attieksmes, karā, : kad Ziēmeļsīrijas galvas-propaganda, kādu lietoja jau Hit-;jebkādu Pad. savieiuba^, ietek-Zatšauca savu sūtni no Pekingas pilsētas Alepo garnizona koman-lera Vācija. Parasti šāda propa- mes vairošanos,-bet aŗī šajos uriatetiapzīniēja Ķīnu^^ ganda sakas brīdī, kad uzbruku- cenjtienos lielāku panākumu tiav. draudzīgu varu., Ķīnai padevīgo no iekārtu. Vēlāk viņš pārdomā- parādījās sensacionāla ziņa, ka mājās. Francijai esot tieksme no- da, ka tai ir/.eiropisl^a orientā-mi sāk skart vārīgas vietas, kā- , Paanalizējot stāvokli tv^vāķ, re: komMstupart >«*™«^^ II, vērot to,. kas notiekot kainiiņos, cija." Gollistu aviže „La Nation" /
dēļ cenšas briesmas novērst, m.ģ- dzams, ka sarkanā Ķīna'ar savu nēzi^šu armija, p.ar partijas va- mūn^^^ tikai rā- kura aprīlī; kļūs 40. gadu vecā,.glūņot pa atslēgas .cauiimiu,/.k galvenais šķērslis. Bri-
ģinot pretinieka ^radit pārliecību, neapdomāta rīcību i^ējā laikā dī likteni/ joprojām da, ka-gandrīz/pibiiau^^ dominē nākamo divu gadu laika: atteik- tO darījis slavenais „Memuāru" tanijas uzņemšanai patlaban ir
Sen-Simons.Versaļas pilī tās mārciņas^^^^k^^^ XIV laikā. Franču uii vācu miīustri Parīzē/.:
par karalienes atteikšanos vienojušies par. kopīgas žinātnis-manītieš, jo. tieši pad. savienība:nu mātes pienākiimus/^-^^K^^^ tiešām fantastiskā/ Angli- ko pētījUmu un militārās bniņo-
Vietnamas karā, jāuzvāra sāktu personu pār nnēģinajumu gāzt pekinga arvien vairāk z pacietīgi no- nei esot tikai ,^aena izvēle --j^ tradīciju zenie, un ka- šanās prog
svērties ASV ilabSi i. /Nasera valdību, lai ievestu Ķīnas uii iptpkrni. in Ān nartiiir vafiiha. aai^Tf: t t3{>.l..:„ : /^^^.^rno 1 mūrēt sftvi vai nt.tpiīrfips" ralieneš.. atteikšanās „hav pare-un pastiprinātu jaunatnes izmai/
. .dzēta'',. tradicijās, (atskaitot kara^ ņu. Pēdējā pastiprinājusies, ska^ reaģēja, ļa Eduarda, tagadējā Vindzoras ŗot ap 30.0,0c-3 franču un vācu
ar Ķīnas oficiālu iejaukšanos tiesai nodots vairāk^ neka ducis mieļitorejā ^^u^
svērties ASV ilabā. . ^.. /Napra valdību, lai ievestu Ķīnas vu ietekmi,, jo šopartiju vadība gaidīt,» kamēr Ŗetiunii/ modrība ..upurēt, sevi vai atteikties
Ir jāšauba, vai Ķīna patiešām parauga k6niūnismAi.:i^baunao,a^^ iedrošinātos riskēt ar vispārēju šai^ mēģinātajā «"^'«^"'^^ i*^^^^ ^■r>\ ^^^x^:i..-^^J..:-:' :
rī-
atteiktos?.tu žunālisti, gan skeptiski;atzī-ir gandrīz mēi, ka vācu interese par Pran-
nekā
apvērsumā ie- pavadā. Izšķirīgais :faķtors šai agresiju' iegūtu jaunas pozici^^^^ '^^^t ^^i^u laikraksti karu, jo tās iekšējās grūtības ir jaiikts arī/bijušais Ķīnas sūtm^^ Mjis, ka Pad, sa- tālākai komunisma izplR^^^^^ ^^^^ i-akstiem. Tā. hercoga, .atteikšanos romantisku: jauniešu; notikušas jau 6000 abu
nesalīdzināmi lielākas nekā izrā- Cenčiakangs^;Reizē ari to līdz šim/vienība spēj sniegt materiālu at- Agrāk vai' vēlāk Visai 'brīvai Piemēram,. i,The Scotsman" vel- iemeslu dēļ). Bez tam,— kam 'par tautību 'jauniešu sanāksmes> da uz ārienlļ. Viena no atzītāka- sirsnīgās.ļpnasm at- balstu, kas ■Ķīnai-nav pa Spēkam, pasaulei nāksies saprast lui āt^t, tīja šai franču preses sensācijai labu lai karaliene;
jām autoritātēm šai jautSjumfir- tieksmes kļuvušas ļoti vēsas. Arī; .Sarkanās : Ķīnas / pārsteidzīgā ka-, komunisma briesmas nover- nedzirdēti- asu ievadrakstu, salī-KroņprinGis:: Čarlzs
katoļu garīdznieks L. Laidenijs lielajā daļā citu Afirikas. .valstu rīcība, mēģinot visiem uzspiest šamas- tikai tad, [a Pad šavienī-^ vizinot Franciju^^^^^^^ koķeti, vēl bērns, nāv: pat pabeidzis vēl ciju esot daudz: lielāka {La D^y), ^as Ķīnā pavadījis bijušas dažādas saduršnies, kuru saviii diktatūru, apejot lokālos bU atspiež atpakaļ tās dabīgajās kurai kļūstot garlaicīgi, ja tai il- izglītSjas gaitas. Sakarā ar Ansli- Francijas interjese.. par Vāciju, pusi mūža, uz jautājumu l^ar to, rie^tātā izraidīti Ķīnas' diplomSrkom vadoņus, noveda arī,robežās, t. i. ja atbrīvo no "ķrie^āku laiku esot stabila valdība, jas satversmi, karalienes darba Kā arī būtu,:Dr.Adenauera darbs cik militāri ļspēcīga ir sarkanā ti^unžurnāJisti.: Apmirām pirnis/pieĶubas^^^^^^ ^^^^^^^^ visas/Pi;ancija m gadu laikā esot flir-,slodze ir reprezentācijas pienāku- nav miris, un abas kādreiz nai-
Ķlna, devis noteiktu atbildi, ka, ga|ia.Pekingas ,naihistņi^;^p^^^ tautas, kas feiz bij^i^- ^^^^^^ ar dažādiem monaŗchijas mi, kurus viņa var ierobežot, ja dīgās Eiro^ . .kļuvušas;
salīdzinot ar'pārējiem Āzijas.ķai- .d^ts ōuenlajš: ceļojuj^ Pro- brīvas, šai: ceribā j^i saskatāiti ^'^i^iem un vair^^ tie kļūst pārāk smagi; noveļot sabiedrotās: tātad — solis tuvāk/
mlņiem> :tāsļ spēks ir iespaidīgs, ri^ kopā ar savu :^Uetut^ lislais •prestiža igau^ srīĻciv^ Tagad tā sākot garlaikoties ilg- tosuz citiem lielas karaliskās ģi^ Eiropas drošībai;.
bet, salīdzinot ar Pad.. iavienibu.trunmās atkārtotijuzs^^^ dējunns nemasina vispārējās ko-. .: ^ - ^ GoUa varas laikā ujimenes locekļiem . A. A. ^; Austra Augenberga