ĶNAS
ki vispusīgus B.tī&- -[lieguši ari vietējie
tšu nams Toronto Isapulce notiks 27. : Jdienā Latviešu na- i laredzēta ari statu-un valdes vēlSša-;-
Isnas skolas saime . ' [eļiem 26. marts pl. , Isies Centrāls tech-tautas deju un ļiV; Viss sarīkojuma ļdāvināfcs skolas at»:/, ļernu latidslĶd aai-;^ : ;
m APRIŅĶIS ■^:'^:;;;~:v.;:
ļnaņis 24. martā pēp' ' ļniekošanas, sakarā; ■ ļreš Noras ilgstošu •;, imniekošaņu latvie ' fceidza; un pārcēlās ļ oērmerņ, : ; :
savā saimnieci!^ ; (•liellopu un cūlm ■ : |ūdams laļbas s^- ^: li iemantojis latvie- " ieku cieņu, kādēļ / Limnieclb?. 1&, riiar- ' > pdvakars; kurā pieo^ • ■ v dalpmiekiī; R. Lie- ^ ::; p3 pie V koplgajānti \
kopā ^r -vēlēju-^^. ■ ■ tejāin. gaitāni pc\- ' piemānim; ļatviešT V;
veltil. iP. ZienMujis; tējā paliekošajiem fem: tādu -pašii, sa- - w ļa valdījusi viņa at-
lATRlNAS- V :.: '^^
ļcumā iņiJniša'Masv . ļdēja gaitā ^lz^ Vic-Ipieni izvadīja māc. Egājēja atstāj divas lis ar ģimenēm to-Katrinās.;^ E. N., "
Ienmarija
12. martā bija n-ļ). KalpsLka un viņa perēs • vakanĻ^-k^ 3m ;
ptāju - skaitu ^ aps tar kalpaķiēšu ķņ\i ļja Ļ Celmiļļš^H^ ga- ;
Celmiņa īipdziedā-tiesmu ,,E>augaviņa Iet. Tonijas: Krūkas:, pnadžu. veltījumu" Līduma; Sekoja fil-ļm groziņu vakars. • ļeica nodaļas pr-dis ļilkōjums atzīstams rāšos. .0. Ki' ■
L Pavasars fadnieks
Isivisā klusībā m iem atskatījās līa-; iut. Kristus drau-E. Pavasars. JuM-ņmcltāja ģimenes: |s Valmieras drau-bet vēlāk šo ama-ļgavilriieksrT^Bezsa-mācītāja Sienā-•vasars pašreiz' dar-
skolptāju Hamiito-tstdieiias skolā.un DV nodaļas
lienā jūMāni svet ļadomes locekļi,, dā-ļ. un svētdienas skb-pasniedzot'rveiti*: liltdnas vanagi un ļ::as un skauti, tā-iolēni. L. Ahderso-ījā bija rīkota tēja par godu ju:-
|Š. Pavasars ir kor-)nija filistrs.
mhmj
ONto VTEŠij
lABTEDRTBA
/TORONTO. [IVION-:LIMJTEliP ■ ;
arastās banku ope-ai^evumus ua ļidā par noguldījis. h par depozītiem, hipotēkas. Birojs nedēļfi ■ St. Toronto 4, NAMA. ķ 24 . 2Tif5. 'Idzplektd. no 7ak.. sest.no 9^1 aktīva decembri bija n.488.00
■ Sestdiesaa, 1W g. 26. marts, 25. n-rē.
ķi aira
(PimBSisms m 1. Ipģi.) vo dažādās pilsētās ASV un Ka- pralitisko atrisinājumu iespēja^, ki un māca saviem bērniem tau- nadā. Viņi apjauš, ko šāda kopī- Nav šaiibu, ka būs vajadzīgas tas dziesmas, kuras viņa pati ti-.ba var dot." ! vairākas, bet vienai, piemērota
kai: pirms dažiem gadiem iemācījusies. .."
Bīskaps AV Lūsis visu mūžu bl Jjs tuvs latviešu jaunatnei., Latvi jā viņš bija Mazpulku, mācītājs Toronto viņa ierosmē Sv.. Jāņs draudze izveidojusi pirmo bērnu nometni ita^ kontinentā -r^ Saulaini. Pagājušā ļ rudenī ļviņa vadībā sācis darboties studējošās jaunatnes .vēstures un latviešu valodas semirlārs.— Kādi; vi; ņa iespaidi pēc paŗezera apmek-
lējuma? V-"/--■ ■ .iiīdz šim-par Gāŗezeru biju ti-,ķai: lasījis. Nu esmu .to apskati-ijis un izstaigājis.: Mana pārliecība^ tāda, ka Gaŗezera iegāde ir liels ieguvums mūsu kopbaznicai un ari ASV vidienes apgabala latviešu sabiedrīb^. Ģaŗezers se vī slēpj ļoti daudz neizmantotu
' iespēju, īpaši jaunatnes ai;idzinā
• šanas laukā. Kaut neieskatu sevi par ekspertu nekustamo īpašumu . cenu jautājumā, tomēr, uz-drošinos a^alvot, ka! tas bijis iz
' devīgs pirkums. Lai padomājam par ēku. skaitu vien! Tādēļ
.būtu vietā sļmbihāt uz pie dalīšanos ari tās draudzes! kūŗaš līdz šim stāvējušas malā Tā parMu nasta mazinātos. Jau natnes nometnes hdzīnūgums jau ir • pierādīta patiesība, par ļ tc vairs nav jādebatē. To liecina ar! Saulaines un citu nometņu p.ie redze Torōntp." Saulaine pieder Sv.j^ drau
— Kadas.iespējastGaŗezera iz- vieta būtu Gaŗezera. mantošanā saskatāmas nākotnes , Pēdējbs mēnešos ,Mkrakstoā perspektīvā? diskutēts jautājums, vai pilntie-
„Bēmu nometnes? tui^ināsie? sīgas Minsteres tipa latviešu ģim-pašas par sevi. Bet līdz» šim lat- nazijās ; projekts Amerikas kon-viešu draudzes nav ^radījušas ie- tinentā^ir utopija. ALAs^kultūras spēju pulcēties latviešu jaunie- biroja Izglītības npzates. vadītājs šiem, kas vecāki par 16 gadleni. A.: Liepkalhs rbsiriājisļr sabiedrī^^ Tādēļ visai nozīmīgs-pasākums šādu pr^ ?šc vi-
irvasajaš vidusskolas ideja. Jā- ņa doi^ām .latviešu rocībai ASV ce.ŗ, ka ar audzinātāju.entuzias- un Kaiiadā būtu p^^ spēkam uz-mu tai izdosies; izyeidqties par turēt 3 ?sādas skolās,: kaut aripro-īstu.vasaras ģimna|iju. Tā ir U^^ sakuma fāzē izmaksātu ap la priekšrocība jau. tai. a!pstākļi 3 miij.' dolāru. — Kādi ir bīska vien,.ka jaunieši yt A. Lūša komentāri šai jautā-
pā 2 mēnešus, salīdzinot ar sa-juniā?^^,;' raustītajām stundā;^ latviešu žie; : „Negŗibu še .izteikt nekādus ko-mas skolās | M&n gribētos ierosi- komēntārujs, kaut lldļžekļu jautā-nāt. Gaŗezera ga^ jums nav pats svarīgākais. I^t-
rigo dziesmu svētķiļs. Daudzi! ko-^ viešu turība ir tiktāl nostiprina ņ darbojas pie. draudzēmi. labu gribu to va-
būtu neiespējami tos visus da- rētu atrisināt. Bet saredzu kādu būt vienkopus uri Gaŗezera sari- citu ļoii nopietnu šķērsli — lat-kot dziesmu dienas? Tai pašā lai viešu ģimenes sirsnīgās saites, kā varētu rīkot ev.-lut. draudžu Kas .gribēs, dot savus bērnus l(pceķļu saUdojuihU]ar pārdomā- prom!:Simtu jūdžu tāiunā? ES tii programmu, ko,Vācijā mēdz.pats t6 nedaritu, ja man. būtu saukt pār evaņģelizācijas die- īDērni skolas ;vecurhā!Vasar nām. treškārt '-^ {aktuāls paš^ dušskbla turpretī ir realitāte.
s valsti:
ČIKĀGA mazu vācu.mūziķa A. Urbaniksa.
© II Imltūras darbinieku kon- vMībā spēlēja četrdesmito gadu ■. gresa laika, kas notiks cikagas populārākos „šlāgerus" uņ vana-latviešunamā 26. un 27. martā/dzes velclgi_;pārd£i«i--^ būs apskatāmi un pasūtināmij!^^ bija dāvinājušr
Tomsona uzņēmumi no nesenās E. Ozole, v! Zaķe,-I. Kāps un A. =Pfēses^t3alles. Minka. Vakaru vadīja R. Rollis. ..
®, Kr: Barona latviešu skola lī- gan pieteikdams programmu, gan dzekļu vākšanas nolūkos bija paziņodams laimētāju vārdus, iz-sarīkojusi labi apmeklētu bazāru, lozei beidzoties, kas deva tuvu .pie lOōO dol. Lielā- ® Rosīgu darbību sākusi jaun-ko laimestu — divriteni — guva dibinātā 175. Lielupes skautu vie-Anita Bārda.-Tai pašā laikā Lat-. nība; kas dar'aojas. ev.-lut. Sv. viešu namā otrā stāvā notika Jāņa draudzes protektorā tā; Vie-Dagmāras Eīzes gleznu izstāde, nibas: priekšnieks un. skautu pul- •. PrāvU; daļu nb; izstādes atlikuma ciņa vecākais ir Jānis Ķesteris.. :, māksliniece ziedoja skolai. .viņa palīgi Ŗ. Rollis un M. Zie-. & ' Čikāgas - Milvoku preses . ko-' melis. Mazskaiitu pulciņa vadp. ■paspr-ka, Kārļa;' Ķezbera namā tāja irZigrida Ķesterē, viņas pa-stipri jiltams tuvā pavasara ie- līgi Ģirts Ķesteris un Ārija Hai-spaids, jo maija pēdējā svētdienā te.. Nodarbības notiek katru ce-abas viņā meitas.; izies tautās: tiirtdienu pl. 7 vakarā Šv. Jāfta ■ Dace pie inž. Jura Jauntirāna, baznīcas sabiedriskajās telpās.; bet Māra pie ilggadējā jaunatnes. ®; Ma,ŗta".vidū 90 mūža gadu. ap- .. pulciņa pr-ka un sabiedriskā dār-ritēja Malvīnei Krūmai. Viņa . ^ binieka Jāņa Plūnies. dziņiusi liepājniece, bijusi valo-
.. du skolotāja un kā angļu • valodas pratēja atbrīvošanas ciņu lai-
Bīskaps A. Lūsis {pa kreisi) pirms dievkalpojuma Sv. Jāņa baznīcā Kalamazū; vidu pŗāv.j/
lis J."Ķinēņs. Foto: K. Briģis: ® ^^^^ 9"^^^^^^:"^^^®^®
®§SSSSSSSS§Sš§SSS§sss§s^QS@@S@^@^ Latvijas atbrīvošanas cīņas āienestā. Par spīti gadu nastai.
BafalD: latvieši, pieminēja visai gavilniecevdzīvi mteresējas -par;■
E. un
piemiņas
> klusu, ja atskaita dievvārdus un .^otik^j^em pasaulē un daudz la-aizlugumu 13. martā. Aizlūgimm viriā džīvō Kaļamāku kopā
.Filadelfijas Bŗivo latvju bied- kontihentā un: citās; zemes, vāca dievnaņia bija 44 baznīcēni, to vi- ^^^^ Riminsu Dzimšanās die-ribāspaplašināta valdes sēdē 15. ziņas^^u^^ riaiidV ati-
laik veco ļaužu mītņu jautājums. Tādēļ veltīsim mūsir spekus nodibinājās Ernesta; un latviešu dzīvi gan trimdas, gan plēsa kara ordeņa kavalieris
3Sļ Nodibinājusies īpaša organ^^^ dzimtenes laikrakstos. -Daudz Aleksandrs Rācenis un v ■ ^^.^ -ŗ Turks draud-es'
ja --Gelsme, kās izvērtēs šādu labākam atrisināju^^^^ ja. Cerot uz orgaiuzāciju un āt- laika un līdzekļu viņš ziedoja brīvības cīņu dalībnieks: Būtībā
mītņu vajadzību . Un apsvērs^^^.^^ /^•Zapņskis. se^igķ^ ^^^^^ darbam, bū-^ dienu ..pieminēt ū^
Egg5gjgs?g:gģ^^^ mitēja izraudzījusi par^mērķisā dam.s ALTS priekšsēža biedrs par Latvijas atbrīvošanu derēja j^^^^ draudzes ilggadējā
: : ' vākt līdzekļus un uzstādīt^^^^ dāmu komitejas vald^^
ņas zīmi uz Minku kapa vietas arī Brivo latvju biedrībā Un ka kādā gadījumā sarīkojumu "^^^ē-- ]^ojnisiiās locekle Elza Rute
Nbrthwo^^ martā svinēja 70 dzirņšā-
._ v.v^^'' kongresos, visi bez ticības atšķirības. - a 1.
Stokholmā martā Jaunajā valdē Latviešu aim^.^^„ darbosies J. šmitci ms, Dr. Kad Latvijā atskanēja ; aicina- .: . ■ -Om
. toi,ŗ,SidraJ3ene Sv.:M BETROITA . , ■ ,
\LZA)
latviešu jauna
has dienu. Daudzo apsveicēju vb ; dū; bija prāv. J. Turks, draudzes
draudze iegādājiisiē^ pa nomet-^mā sanāksme, kurā iija jāizrāu- Ap^vienotie nacionālie Pi^^oņl nei. l^^prē^
vidienes apgabalā kopīga nomet • vēlēšanas
ne. — Kurš ^hokārtojiuns/ pēc cembri.V^^ strādiiieku partija
, . .T,uv,rv,i,. Ernests Minka Dija ^ nodzeltējusi lapa pr-diš A Tīdemanf^Bit^ni t- i,- r,r^HVQ
bīskapa A. Lūša domām ir liet-; spraigas apspried^; starp parti-:Emilu;Ogiiņu,^ Ritumu, ^eks. Jaunībā viņš.jūsmoja par: ar toreizējā Latvijas valsts pre-.:^^| p^eau^ pS^ u^ V td^r^ ^
derīgāks un mērķtiecīga O
nepiedešami., lai ka^^^
7 ...m. vmk hik sniP...f,« «i. .fc.„.Th„ ^as. Pirmoreiz rīkotaKurzemes.,un Kr. Hermanim; Svētrunā bīs-
1 krišanas atcere, apvienota ar Le- kaps veltīja atzinīgus vārdus lat-v/^.?'^'. - ģiona dienu. iepriekš noliekot ^iešu draudzēm svešumā, kas at-ziedus pie pieminekļa Vudlauna radušas sevi, savu vietu, apvie-kapsetas latviešu nodalījumā, gō. nojušās un sākušas dzīvot. Jubi-dmot visos kara laukos kritušos lāru bīskaps pielīdzināja neatlai- " cimtajus;un Sibīrijas moku ceļos: ^jgajam bākas cēlējam : senajā ; ^aizvestos.:Kasieris Št.Ļbgīnsži- teiksmā,.kas, par spīti drupām ^ .ņoja, ka budžets izpildījies_ar uz- .^^ gruvekļiem, cel vienmēr no viju un 1. janvārī .kase bijis^^:^^^ Sa.^ā pirmajā, draudzē' : 679>92 dol., bet tautisko uzvedumu zefegalē prāv. J. Turks uzcēlis ansamblim 260 .dol. īs^ ziņoju-, stūriimuižas baznīcu, kuru kara . mu par vanadžu darbu sniedza noslaucījusi no zemes vir-. kopas pr-ce V.Līgotne. Vanadzes 3^,5,. valkas DP nometnē Vāciji vadījušas, saimnieciskās lietas -ap- iekārtojis vienu no .jaukākajāxn, vienības sarīkojumos, kas devuši baznīcinām, bet nerimtīgā bakas ' prāvus atlikumus, ar kuriem,va. cēlēja pēdējais darbs ir Sv: Jāna: nagrtagad lepojas . .;. Tautisko Kālamazū Ķiršu kalnā,
uzvedumu an vadītāja Li^ Dievkalpojumu kuplināja solisti
hja^Gl^ke atzinā,7ka;ansambļa p^of^ Rušēvics un tenors P. .darbs, bijis msigs:.un var. ^^^^ ērģeļpavadijumus vei-^ ^naties, nodrošma^s .Dy organizē Rej ai un E. Grinvaldam.
cija^ aizjēja^ _ Nākotnē iecerēti ^-^^o dievlūdzēju.:tediev> enlatviju teu^nobeiguma^^^.^ Hor,c v^tvadības" un. „Kad pār-
; draudzei būtu. sava nometne.. Pir-smē: vislielāko pārsteigumu ŗadī- ja saskaņotība, bez kādiem-^asu- jgg^ g^^ā vm^ at- atsaucību,
mājai sajūsmai pārejot, atklājas ja Dr. Mēd. Jāņa lAboliņa rakst- miem un starpgadījumiem, ieve- ^ ^^initeni un cauri,Vācijai no- »«vi.^i griitības, kādas; rodas nometnes veida paziņojums, -ka viņš bez rojot,;: ka sanāksme^ bij^ sevišķi ^^^^^ Londonā, kur vēlāk sara '^^^^ ^^'^"'^ uzturēšanā. Fiemērahi, nometnes motīvācijas atsakās no padomes, i^^^ 5?-^ dās viria domubiedri, nodibinā-
• administratīvā personāla sagā- locekļa pienākumiem, kaut i^^^ pirmā .sēde sapakt-tuvākas latviešu strādnieltu savieni-dāšanā noteikti izdevīgāk, ja sar^ vis vēlētāju lielu balsu ^ skaitu, cienās, kad sac^alis^amatus un iz-^^ ^^^^ :(^^ ar;: to^ atkrita'viņa izrau* raudz^s^ -"l^:viešu Strādnieks'', ^k^^^^
.jpat vesels apgabals. Arī jaunie-.dzīšanā valdes sastāvā, Tāpat no priekšsēdi un, tā P^ug^_ turpm^^: vērstu li-
^: šiem par r^tnisko kopību rodas k jaunajā valdē at- ^^JW 2 g^^^^-7:^^"^^^^^^
- .d^ālcs m divu pedejo izraudzīšana var ŗa- , , .. ,.,.::
': ripnietnē sastopas ar. savā yecu-tējas -vi^ Paghija ^ spraigas debat^.
ma zēnieni uņ^m^^
ELIZABETE.
.Latviju un daudzām vietām plašajā. Krievijā. 190.6. gada Minka: apciemoja Latviju un pāneda lī gavu:— liepājnieci Annu Priekš-Q Elizabetes--Ņuarkas:. latviešu ati.. i916. gadā.Minka ar ģimeni, ev.'-lut. draudzes l|. martā rīko- kas bija sakuplojusi ar diviem to referātu vakaru ^ievadīja māc. dēliem, pārcēlās uz : Filadelfiju, tsītfa T^ir^mAT* T^vAT^-fiA^A-^ A.Kiršfelda lūgšana. Kristus cie Asy.^^^^^.^^:-^^^^^.V;>^^^^^^^^^^^
..ļ , ^Sākuma gadi^pagāja
: Stokholmas Sv: Ērika katoļu .:^i^^^ ceļš uz Stokholmas Ziem^u^».Kristus māksla'' ; sniedza^ m kamēr varēja, atvērt :m3:
doms bija pilns:ar pavādītājienJ, kapsētas katoļu'nodaHjumu.fe vēsturnieks prof. J. Šiliņš, zu veikalu, kurā bija iegādāja-
kad 19. māiŗtā no turienes sākāi: fūņerālijām tur bija tikai viens apskatot ka Kristus tēlots, māk- mi āri latviešu laikraksti, žiarna-:JāņāM^ņa pēdējā gaitā; Šēril: runātājs --^ jānis Rudzītis, kas s^ā^^ Veikals izvērtās
mesu vadīja prāv.. Vilnis, kas sa- teica: , : :. ' : ^ ^ Referātu pilnīgākuvpadarīja dau- par Mad^^^ latviešu ptilcēša-•vā spēcīgajā : runā raksturoja ■ - ^ ■:: ■ dzāš gleznas,;kuras) a^^^^^^ vietu. Šai laikā Piladelfljā
. aizgājēju kā mākslinieku, pa- ,,Ceļš nu ir galā. Kāda ārij ;^o
Ernests Minka
pag
aparātu denjicnstrēja Fr. iebrauca daudz, latviešu ieceļotā . lienš „At,«vxxMc«, uix „«.au i^ai- . ^ . » j-- . -■ a h-h
triohimi:kristieti.Viņam:api^ Mēs ,atdodam: Jānī Hībnerš.'žēl. l^av^^^^^^ ^f'^'^^^^^^Z^
' T ... . pitmece un jiels pahp^j^^^^
ar
ļf_ . giem vārdiem, ziediem un veltēm;.:
I>rāv. M. Lizdiks no Ffanlsf Mediņu svešas, b|tbrivas zemes noklausījās .tik maz i^^^^ u-- a m- Tcr.^ vēlmec ^^""^J"'<J-^""^i^^^^^ un latviešu oreanizāci i i
furtes un -kāds nelaiķa ģimene .glabāšanai/Nelaiķis nav vēlējies,: - 30 .personu, nedaudz vairāk; Tā^ it ka kļuva par cauīrbrau-.^^J^>f^^. nistu un autoru piedalīšanos. Par -^^^^ i„hilāni sir<;nī
tuvs poļu trimdinieku priesteris. , lai: pie viņa kap^virimētos rit kā plkv.Plensneripriekšlasīju: cēju nometni. Minka: jo plaši sa- desmitajos gados ^eteja amer - apvienības priekšnieku: ievēlējā ^^^^^^^^^^ sveica juduaru sirsm.
Ap sarku, ko klāja Latvijas ka-:nas; Saskaņā: ar tuvinieku-lū^ mu 11. m^^^ . j^v^V^N^stījās^ ipvadīip
• *' ^ ^ , _-----viešu taAitas ciesaiw dzirntene. ievadīja S/.
rogs uh grezaioja Trijzvaigžņu mu tas, ko teikšu, lai būtu ko-Uīi zviedru Vazās prdeņa zv^ig- pējais atvadu: sveiciens no vi-23xes, , gūlās : daudzi vainagi un šiem brivajiem; latviešiem un ari alšdl Goda sardzē stāvēja Lat- no tiem iatviešieķi,bis pēc :br^
■ viešu katoļu Ibļjas, Akadēmiskāb :tībaš: tikai alkst. Bvešai^ bet (bri-, ōrģar^zācijaši; uh māk zemei "niēs^atdodani- Jāni::
■ pārstāvji. Jau iepriekšējā nedē- Mēdiņu. Tas ir trimdinieka lik-;ļā no Rīgas bija ieradies^ ari ne-: :tenis —' mirt sv^ zemē, un tā
■ iaaķa brālis Jēka^,be^^ viņam :ir trimdiniekā laime — līdz ņiū-: bija tikai četru dienu atgrieša- ža pēdējiem mirkļiem palikt bri-
■ nās.' termiņš', ko padomju vēst- vam. Jānis Mediņš:iŗ:guidīts ka-: niecība Stokholmā atteicās jm- pā, bet ,tepat tuvumā atdusas At^ garināt. Nevarēdams palikt līdz veds švābe, kaš par kapiem un Sļpbe^šanas dienai, Jēkalbs Me- nāvi ir teicis: ,,Tu. imesu ņēmi, •dlņš devās atpakaļ uz Rīgu: Pie gars paliek mums,'gars neatņe-brāļa zārka bija tiķal viņa vai- ņia^ mantojums."Jāņa Mediņa
::: nags ar baltu lenti. Toties kā radošais gai^ ^ūsU: naxnonāla^' . sērii dievkalpojumā baznīcā, tā jai kīdtūrai ir : atstājis : milzļu.
vēlāk kapsētā pavadītāju a42anur mantojumu. Tā ir ķadu 50 gadu : ' ģure varēja manīt padomju laikā rakstīta
"Vēstniecības, latviešu . tautības -kiiŗā skan vai /Idsi iedomājamie atašeju Zaikenleldu un:kādu, ap- instrumenti,,: visas balsis, visi ņiaiņas sttideatu, kas izlaistSļpa- aņšambp. .šai lielajā simfonijā pildināties Štolcholmā. Visu lai- savu vietu atradis senais daino-ku viņi atradās cieši ^ tolakus tājs, klasiskais un modernais viens otram, citiem vārdiem — | dzejnieks, kā aŗī Raiņa raksti-. students bija Zakenfelda uzrau- tās. likteņtraģēdijas Uguns lin dzlbā. ^^ts tēli. Un kā apoteoze tur
Seru mesu ar mirušā kompo- skan Mediņa koris Tev mūžam īlista dziesmām kuplināja no Vā- davot,, Latvija! Mūžīgs miers, nu dijas iebraulmšā LudniilaSepe- lemts-Jāņa Mediņa mirstīgajām Eše, sevišķi aizkustinot ar „Glās- atliekām svešā zemē. Lai mūžīga tti," kā ^ Alfrēds V un Irēne piemiņa Jāņa Mediņa radoša-•Dunkeļi ar :„Āriias" atskaņoju- jam garam Mūžīgās Latvijas vei-~ mu. Mesa beidžs ar Latvijas dotajās un sargātājas Spīdolas himnu, un-pēc tam sākās pēdē- valstībā!" R..
BILŽU un DOKUMENTU lELOGOŠANA
Mēs islōgojam visu Jcūirā lielmiā. 700 daMdi
logātu\ paraugi. ;
THE PICTURE FRAME SHOP 117 Danforth Aveniie, Toronto, Ont., tālr. 461—4543.
. KAS/DEDZĪGI'MEKLI, ARI A
GAISMAS
Ed, Kelsa aāraējums sakarā ar J]
I9a6-un . 1937. gadā viņa ierosi- stremki. A. ūdenāmi un ^. Zel- Jaņa^-draiidzes^ pr-ks J- Ķineņs nāja Brivo latvju biedribā.atzī-^^^^^^^^^ jauna-.^J-Kōva-"^^^^^^^^^^^^^ mēt ar svinīgu aktu: Latvijasļ^j^^^^^_ p^^^.^^^^ :?i,^ sekoja ^iesvētāmo, klases-
proklamēšanas .dienu, bet toreizē-.ļ,^^^^^^
jā vadība bija citādās .domas un ugotni, O. Deksni un V Lenšu" J?a, bīskaps A. Lusis, mac. A, Fie-ierosinājumu; noraidīja;;tas va.pg,3^p^j^^^ baigs,^mā^. ^
■ rēja: īstenoliies tikai 1949. gada. ^^Ides konstruēšanās sēde; ^azda, _Lansingas draudzes pr-; vAnnas Mnkas;nopelnus Latvijas kuru vadīja valdes p Gailītis, ;St.Dzozefaspar-
labā cildinot, 192s. gadā viņai pie- rŗ^demahis. Par priekšsēža viet- stāvis; L. R^a, korp. Ventonia: šķīra Trijzvaigžņu ordeņa diplo-'nieku viņš aicināja P. Zeliriēni, ^^^^ >°P^^ seniors Fr. But; mu. im gadā Anna Minka cie-kajn pēdējais piekrita. Par sari- Latviešu bi^rības pr-ks 0: mojās Latvijā^nolasīja vairākus kojumu daļas vadītāju A .Tlde- ^^invalds un damu komitejas; referātus par: latviešu dzīvi Ame- n^anis aicināja A. Ūdenānu, kam ^- ^^^^Porāciju kopas rikā un Brāļu Uvos nolika Ame- pg^ējais nepiekrita; motivējot to ^- Venners. DV apvv pr- -
rikas latviešu vainagu. ■ : ar apstākli,.ka viņam i)ienākoties ^^^-^^^^ vanadzu kopas .: Ernests Minka pēc 28 gadiem priekšnieka vietnieka postenis, jo y^r-ce.V.;Zaķe,.Latviešu skautu f.: Latviju apciemoja :1933.: gadā, §0. amatu pildījis līdzšinējā val- ^^SV: jendas pr-ks. A; ^^rtmams I dzimtenē pavadot gandrīz pusot- ^ē. Kad Tīdemanīs šo prasību ho- • ^'" ^ol^^s, Sv.. Jaria drau-
ra gada. Viņa apciemojumu pla- raidīja, A. ūdenāns paziņoja, ka ^'^^ svētdienas skolas skolotājs ū aprakstīja galvaspilsētas, un no. valdes izstājas; Radās, stāvok- E. Brpže, mac. V. Varsbergs, ;:rovinces. prese,, sniedzot intervi-: ijs^ka kvbrimia triikuma dēļ val-;:^i"^^P^s Zuika, ASV DV va]v iis un uzņēmumus. Atgriezies des:konstruēšanās sēde nevarēja pārstāvis .R. Jankavs u. c. iiladelfijā, viņš turpināja sabied- turpināties, kādēļ, a: Tldemānis Bija ari rakstveida sveicieni.. : risko darbu ar nesamazinātu to pārtrauca un atlika. : .F.. . .Pirms diekalpojuma Sv. Jāria raaru: šķirstot Minies atstāto ^ V KAiAMA^fr draudzes valde, svētdienas sko,
dokumentu un sarakstes klāstu. . , _ ,,:,: la, skauti, Latviešu biedrības un'.,
■r jābrīnās, kuŗ viņš visam at- 0 'DV apvienības Leģiona dienas DV apvienības pārstāvji baznl-iadis laiku'un līdzekļus. sarīkojumā 12. martā ap 70: ap-, caš priekšā sagaidīja bīskapu A,;.
" Visus garos trimdas gadus meklētāju. noklausījās A. Lauk- Lūsi, kas silto pavasara dienu bi-. Minka palika uzticīgs Latvijas. vīra atmiņas par pirmo latviešu ja izmantojis,- .lai' kopā ar prāv.., pavalstmecibai, vienmēr lolo- bataljonu cīņām Ļeņingradas pie- J.. Turku apmeklētu Gaŗezeru un, dams- domu- vecuma dienas pa vārtēun vēlāk Volchova un Kur- -pag. vasarā iegūto. Kalamazūev.-^: vadīt dzimtenē: šo nodomU: to- zemē. Programmas daļa beidzās lut. draudzes baznīcu, Mičigenas mēr izjauca otrs pasaules karš. ar apvienības pŗ-ka. A.. Minkas, draudžu pārstāvis : LELDAA J.
Nepaguvis uzrakstīt iecerētās uzrunu un E. Reinvaldes patri- i^nēris. pasniedza bīskapam gr"-trimdinieka atmiņas, Ernests otisķām; dziesmām, klavierpava- rnatu par Mičigenu, bet organi-Minka 1940. gadā piepulcējās dījumus veicot A. Siliņai. Omu- zāciju pārstāvji sveica ar ziediem, . Aizsaules pulkiem; Anna Minka ligi ritēja saviesīgā daļa.-.Kala^ Pateikdamies bīskaps A. Lūsis "
vīram veļu valstī sekoja pēc 20 " . ' ' ........' " . uzsvēra.:ka. Kalamazū .vērojis
gadiem—1960. gadā: brīvijbu. šim mērķim viņi nesu- claudz rosmes nacionālajos pasā-
Emesta un Annas Minkas darbs ši. lielus upurus, atstādami cēlu kūmos un guvis vislabāko iespai-latviešu kultūras darMmelra svešumā bijis veltīts, latviešiem patriotisku piemēru nākamajām, gu Gaŗezera apmeklējumā, mi■ 27..marts» ■ . un Latvijai — par dzimteni un paaudzēm. . linliunns ■ .
SVECI ATROD .SA\n[J
PILI
