LATVIJA AMERIKA b
KRĀŠŅUMĀ
mm
e, LNAK /ValdtSN priekšsēdis J. i!. Mundeciems. Foto: J. Liģers
TO ZINAS
Ģtt.'^ņu vadītāju kursus šogad ar va-uŗas -ditāja īpalīga 'tiesībām ibeiguši Ai-autī- nis Zvirgzdiņš, Haralds Gaiķis, Tajā Uldis Kopštāls; Guntis .Šiliņš un laļt- Ilze šmite: Pavisam kursus ar va. āšl. ditāja palīga tiesībām lidz šim enjs beiguši 22. kursanti, bet ar vadi-tilpatāja tiesībām 7. Kursu teorētis- : ursu kais posms ir divgadīgs,' nepier tvie- ciešama prakse kādā no bērnu u- nometnēm. Vadītāja palīga tie-rUva sibu iegūšanai minimālais ve--ces cums iridS gadu, ibet vadītājiem mi- 18 gadu. Kursus jau kopš .dibina-ojis šanas vada V. Slavieša. ;iin !• Bridža sacensība starp lat-iat- Viešu un igauņu spēlētājiem, no Ides katras tautības; piedaloties "6 pā-veš- Tiem, arī šogad beid2ās ar igau-L- ņu uzvaru. Igauņi ieguva arī vi-pie'-;Sas 3 Individuālās balvas. Sacen-rnā- sības notika 29. maijā Igauņu namā.
te- • Sv. Jāņa draudzes IbīskapsA. ^ 'Lūsisj kristījis Elmāru Ronaldu 'nie- Tanni, Gunša un Natālijas dēlu. jā Salaulāti Gunārs-Plūmanis ar M.' Gunu Vītolu. -
• , Dainas kora gadskārtējais ība koncerts , šogad paredzēts tikai lī- rudenī un notiks 15. oktolbrl Latam viešu namā. 'Korī aicināti pie-' mi- teikties vēl jauni/dziedātāji vi-zši-ļ sās balsu grupās. Mē^nājumi no-i S. tiek katru pirmdienu Sv. Jāņa iņtū bāžriīcas/telpās, 200 Balmoral' rie- Ave. ^
Za- • Auktrumu draudzē māc. A. , O. Briedis kristījis (Robertu Glive- -ļe- ru Hartmani, Pētera un Helgas, leb- dēlu.
Z. • TLB sestdienas skolas jau- , Pār-: nākajām klasēm, kiiŗāmmācī-10- bas notiek Ceiitrālās YMOAs telpās, mācības gada nobeiguma ied-VaKts notika 28.' nlaijā. Svētbrīdi
I vadīja māc. A. Briedis, Ibet aii- ; 2,501 dzēkņu saimi uzrunāja skolas ba-J pārzine A. Martinsone, pasniedzot ari atzinības rakstus sekmī-Bs-gākajiem skolēniem. Akta dālīb-niekjis uzrunāja arī TLE valdes ēšu iprifeēdis A.' Grfbusts un sko-inš 1as Vecāku padomes priekšsēdis . ais ļ^uzlņš. Audzēkņi uzstājās ar jā priekšnesumiem — īsiem uzvedušas, miem un^dziesmām. Saiikojiuns . eka beidzās'pie vecāku klātajiem at-0- .spirdzinājumu galdiem un kōpf-ija Igās rotaļās. Vispārējais skolas vi-' izlaiduma akts notiks 4. jūnijā ' plķst.. 10 no rīta Latviešu namā, '■ zes un : ikviens skolas labvēlis aici- ■ ai- nāts ļ to apmeklēt, šogad skolu sdes beidz 22 absolventi. ' ro- • Pilsētas centrālā bibliotēka zi-nta ņo.ļka šopavasar mākslas filmu Pi.: festivāla ietvaros izrādīs filmas oas. paf-^ļraku, Indonēziju, Beļģiju, am- Vācijļi u. c. Viena no ievēroja-bi- nīākajām būs filma par Mikel-V. andžeio, kuru sponsorē Itālijas;
sūtniecība Otavā, to izrādīs 3. un et- 4: jūnijā. Tris filmu izrāžu ieejas kartes 2.75 dol., atsevišķai izra-^ dei ,1 dol. Informācijai zvanīt 924-0911, ext. 30. Izrāžu sākums tu. pīkst. 8.15 ik darbdienas vakarā. .
LATVIEŠU APRIŅĶIS
ītā- DV Druvas nodaļa 12. jūnijā iie- pīkst. 1 dienā "šelbumas United, da- ļbaznīcā rīko 14. jūnija aizvestov .>p- ļpiemiņas dievkalpojumu"; To va-.
dīs latviešu baptistu draudzes pv- mācītājs R. Ekšteins, dziedās • ar draudzes koris dir. A. Purva va-iziV dibā un baritons P. Geistauts. ŗieļ Pēc dievkalpojuma kopīgs tējas . ļ vakars. A. Kalniņa, saimniecībā.
IDRABENĒ
u gušiem un jaunatnes grupām.
Ieejas maksa 50 c no personas, a vieta.
udz SIDRABENES PĀRVALDE
CERIŅZIEDU, PARKU UN APSTĀDĪJUMU PILSĒTA
.ROCESTRA.AICINA VANADZES UN VANAGUS-
^Bočestrā 4. un. 5. jūnijā vietē- citi interesenti varēs iepazīties ar jas vanadžu kopas izkārtojumā skaisto Highland parku un tā ne- ' notiks ASy austrumkrasta vana- aprakstāmo ziedošo ceriņu ba-džu salidojums. Rīkotājas bez-gātību un krāsainību, kur apm. oficiālajām pārstāvēm, delegā- 15 akru platība apstādīta ar pāri tēm, un viesiem taja aldina un par 1400 ceriņu krūmiem, kuŗu; gaida ari citas tuvo un tālāko no- vidū ir vairāk nekā 500 šķirņu vadu vanadzes, tāpat, vanagus, un variāciju. Parkā ir ari' citu draugus un labvēļus kā no ASV, puķu, krāšņuma krūmu un koku tā KanadaSi bagātība. Ir sagadījies, ka vana-
Salidojums notiks pilsētas cen- džu salidojuma dienas sakrīt ar trā — Manger hoteļa Ontario t. s. Ročestras ceriņu nedēļas telpā, kur tp 4: ^jūnija pīkst. 10.30 nobeiguma dienām, kad pilsētā rīta pēc mac. Zīraka vadītā svēt- būs saplūdušas milzīgas ceriņzie-brlža atklās ASV DV pr-ks V. du , mīļotāju un apbrīnotāju Hazners. Pēc tam jaunā dziedo- straumes gan no ASV, gan citām ne Azanda Liepiņa dziedās tau- zemēm. Ročestrā ir arī vairāki tasdziesmasSķaidrītes Favasares citi parki, no kuriem būtu mi-klavierpavadījumā. Pēc koncerta nams un apskatāms 500 akru lie-V. Hazners referēs par tematu 1ais Durand Eastman parks, kas „mūsu darbs latviešu kultūras robežojas ar Ontario ezeru. Ro^; laukā". Pēcpusdienā notiks sali- čestrā lepojas arī ar savu univer-dojuma darba sēde, berplkst. s sitāti un tās mūzikas un medicl-vakarā turpat sadraudzības va- nas skolām, kas plaši pazīsta-kariņas ar sekojošu balli. mas un augsti kvalificējas visās
Salidojuma dalībnieces, viesi ASV un ārpus tām. un. pārējie apmeklētāji kopīgas Bez skaistajiem un labi kop-pusdienas. un brokastis varēs ie- tajiem parkiem un augstākās mā-turēt Ročestras augstākajā celt- čības iestādes, Ročestrā novieto-nē Midtown Plaza Tower ho- jušās daudzās rūpniecības fir-teli - restorānā, kas iekārtots 18- mas un uzņēmumi. Kā ievēroja-' stāvigās celtnes četros augšējos mākā minama visa pasaulē pazīs-stāvos, no kuriem paveras plašs tamā Kodaka firma, kuras viens skats uz visu pilsētu. Midtown pats nozarojums—„KodakPark" Plaza ir Amerikas lielākais iekš- — aizņem SOO akru Mu platību, pilsētas iepirkšanās un biroju kurā uzceltas vairāk nekā. 100 da-centrs, kas aptver 7,5 akru pla-žāda lieluma un veida celtnes, tibu, apbūvētu zem. viena jumta, kas kalpo filmu, "papīru un ķī-
ŅUJORKA
miem un attiecīgiem sarīkojumiem. Apvienotā draudzē diev- : kalpojumu vadīja māc. I. Gaide, , . to kuplināja svētdienas skolas
^T^L'^f!^^ audzēkņu koris; Pēc dlevkalpoju^ :
ma visi pulcējās blakusmajā, kur pie draudzes dāmu klātiem
O Ņujorkas DV apvienība vākuši parakstus pret ASV —Pad. savienības
ASV DV zemes valdei vairāk nekā 200 parakstu. 'Nolīguma ratifikācija pagaidām atliktā.^^ ^
DV Čikāgas apvienības rīkotās D'V dienu lQterijas laimestu vilkšana 13. maijā: no kreisās — apvienības priekšnieks U. Vītols, viens no laimestu vilcējiem-zēniem Arturs Vanags, loterijas vadītājs R. Arums, apvienības sekretārs J. Pogenbergs, vanadžu priekšnieces vietniece E. šmite, re^zijas komisijas priekšsēdis A. Bumanis un DV dienu ricības komitejas priekšsēdis Augusts Vanags. Foto: D. Tomsons
.AUSTEĀLIJAS LATVIEŠU 5. JAUNATNES BIENU REFERĀTU PĒCPUSDIENA :§IlDNEJĀ
Ja man nebūtu paticis vel ņem» ka klausītāji izteiktajām tas. Citādi, kā. jau sākumā teikts, daudz cita Austrālijas latviešu doniām pievienojās. Referāts bi- referātu pēcpusdiena bija ļoti vēr-jaunatnes dienāis, es- noteikti pie- ja ..labi užrakstits un tīrā latvie- tlgs sarīkojums. •
. Ed.šmugājs ■
^ . _ , - \ galdiem notika veco ļaužu godi-
« Apmeram^^p^gada,. kops _at.^ ^
klāts Ņujorkas DV nams, telpām ^ se-
tajus. vairāki iŗmeki, un m^,^^:]^^^ Sautlņa vadītajam
maksas ieņemts ap 250 dol. An-,.^,, . • 1,-^
nas Dārzinas oļeznu izstāde ao- dievkalpojumam,. Pirmo^^^^^^^^ nas Darziņas gleznu izstāde ap ^ draudzes ērģelnie-
viembai devusi 269,82 dol atliku- ^ J t, , ^ • -u *
„ / . ^_ . ce Ilze Berkule. Svinības turpi-
mu. Par nama legadi un izbuvi _._ . ., , . , - u
■ —i. • -1 • . ^ , - j najas bazmcss blakus telpas pie
apvienībai vel ir 6000 dol. parāds. ,.: , i „
/ . , . ^ : damu klātajiem galdiem. Intere-
Apvienibas vanadzes šoruden pa- ... i' ..
. ^ ,\ .. V- sants bija Latvijas amijaskap-
redzejušas mantu loteriju, lai ar ^ . ^ .\^ ^f^lsf. «1^
. ' teiņa K. Kārklina referāts par
iegūtiem līdzekļiem varētu ma- -.2, . . v, - i..-
zināt nama naradu Nelaika re- nozinu ģimene un maja.
anat nama paradu. Nelaiķa re . , ^^^^^^
zīsora Jēkaba Zaķa ģimene ap- ^. _ „ -d-.^j.v
vienībai dāvinājusi klavieres. . P^J^^^^ radīja mac. Ķ. Briedis (D Ņujorkas DV apvienība i^^^^"^^^ draudzes ansamblis, jusi divas gleznu izstādes, kas de- ® Klīvleņdas latviešu^ biedrība
vušas labus; panākumus. Ir no- aicina ^^^^^^^
doms ar DV mākslas. aģentūras «ieaudzēs pieteikt savus sarīko-
starpnieclbu radīt ceļojošu māk- jumus nākošās = sezonas pirma-
slas izstādi; kas varētu sākties Jam pusgadam līdz 25.Jūnijamv
Ņujorkā. Aģentūra līdz šim iz- lai savlaicīgi varētu sastādīt sari-
kārtojusi 11 glezmi izstāžu un IT Nojūma kalendāru. ; ■ . :
koncertu, atsauksmes par gleznu ® Np tautiešu vidus negaidot
izstādēm parādījušās arī ameri- šķiries Ernests Beldavs 84 gadu
kāņu presē Techniskajiem izde- vecumā. Aizgājēju 16. maijā np:
vumiem aģentūrai jāmaksā tikai Pbrabeka bēru mājas izvadīja
10 dol. par katru noorganizēto uz. Sunšet MemOriai Pļark kap-
izstādes vietiu. Tuvākas ziņas pie sētas latviešu nodalījumu māc.
A. Valtera, 1416 East\4th St;., I. Gaidē. ,
Brooklyn, N., Y. 11230, tār. DE 0. DV apvienība: 14. maijā bija
{1-7305. : rīkojusi Kurzemes cietokšņa at-^
■KLĪVLENDA. .. : - / cerēs, vakaru.. Kā: katrs
Pazemē iekārtotas garāžas 2O1OO mikāliju ražošanai. • ^ ^. , • 1 - 1 ^- m- • ,- -u •
automašīnu novietošanai. ^ -Kam patīk mūzeji^var apmek- ^^^«^«^^^«^'.^'^ ^""^ valoda nolasīts. Tair liecība
Salidojuma otrā dienā paredzē- lēt tos vai citas interesantas vie-ļ^^^ ^^^^^
ta ari pilsētas apskate. Pateico-tas. kuras kopīgi veido Ročes-/^^^^ ^^^^^^
ties vēlajam pavasarim, ir dro-tra īpato
ši. ka salidojuma dalībnieces un ' . ^; ; un par^i^^^ nsmasana.. ,
klausītāju. Jānis Saldums (Sidneja) meiš-
Visus referātus lasīja savu no- tarigi .jiospēlēja humora pus-. zajTi speciālisti, universitāšu :z^ stundu", runājotpar to, vai lat-
(p; Latviešu draudzes Ģimenes ^'^^
dienu atzmēja ; ar diēvkālpoju
cljusies staigāt, kad
ņižēts un apmeklētājiem sagādāja daudz prieka, bet arī nOpiet: nu pārdomu. Atceres aktu ievB-dīja māc. Ķ. Brieža vadīts svētbrīdis, pēc tā V. Žemēsarājs runāja par Kurzemes cietoksnī noti" pirms 15 kušajām cīņām. Koncerta'daļS
Tā paša vakara literārajā daļā f /^ļdnejā ņodibm^ dziedāja soliste .Gunta Plostnie-
nātnisko grādu īpašnieki, izņe- vieš^ ^.^^^-^^^ tagad vadītais ..Jautrais p^^^^^^ ce. Kāda karavīra dzejoļi^ skan-
mēr Visvairāk viņu: saistIja^.M^^
Viešu mākslas un'^autas J?^tāj.^^ļ^^^^ ^ apskatīta atsevišķa rak- ^ - «
mi.
nopietnajiem jautājumiem - ■ - - - . . , . .
1. Saldums piegāja ar ^ veselīgu sniegto jutos vairāk nekā apmie- ātris sniedza Baibas Metuzāles l^avin un vtesi jpakavejas seno 1.-1. __r__rihāt.s" F.S ■npršnnīfri arī rKipni- Viencēlienu ..Oui 5?'fixmišp.. s'anp.ii- nbtikumu atmiņās. •
biroja studentu sekcijā, Maska- , .
vas latviešu teātri un. nacionālde- lietpratēju sai nozare.
mo kratu Latvijas
sās ievirzes'SS ,1^jiSs MĪpaS^^^ lie'^r dzeju iiras'^Š^ P'^*"»' "«"Kga Kārli Freima- niņa dekorStoie Dagnija iZarlņa./ O Skautu-un gaidu vienibu mU-
S^irS^S^^nSia i.^a . a^^rlbas. .ga» ~ -^^^^ ^'^ ''^ draudzes niājā, 1,.
<kat& un .risināt šaurākas uri staaa dažāda dejām Ķaria Ābeles
^eSiroi^Sas 1^ S š^-. . ,
wrspelrt^ £ v^'«>l«»PētSš i.^tvijas . jauniešiem: .bijakoņstatējunis:. „VišSs. pasau-' ra -Ļmdberga m Ainas Zēmdegās. .Adelaides jaunatnes, tefa'uz nesumi., par. mfiti lin, vecākiem.ļ
pievērsties latviešu mākslas'un ^^^ī^^^ latviešu jau-'Ies malās tagad modē n^^^^^ stājās ar J.A. S.kopardaCGop- ® Kalamazu ev.lut.. latviešu
^ . «o^^^o a;—, « — cdMnoimn iani.ns ri7,ip.<;rnn rl7.1p.da. TaUtas deju Vakars bija intēre P^^.^^ .fantāziju„Mudīte" (ang- '^'■^'■Udzes damu komitejas rīko-y.
atmiņās KALAMAZIJ
/ar savu spēli, tomēr īstii neizcē- maija bija veltīts ģimenes ■ godi-to lāgā neapž^otres: Interesants Graū^^^ Kasvantes, Ivā-. ia autores domu. ' " ņāšaņai. Bija sagatavoti priekš:
mākslinieku attīstības pētīšanai.^ n^^^^
Atgriezies Latvijā^ viņš pat^idza s^^^^^^ ^^^^^
A Sordid- story),kuŗu^ tajā mantu izlozē lie^^^
zinātniskam darbam,. Studiju lai- ^^*^^ātūru,^.m^ angliski. Tomēr bārdaiņ bikšaiņu nopelns ir-^jg^ atklātībā, vēl nebija dzimu- tipā nebūtu paskaidrojuma ap V.
^ . mncn ioiino+na iv ooV>{o#4«;r.i.: .1. tns iko viņi tās izrakuši Tin ai7- . -a» —— U-n liofo avr\Tāc" ^Jay^nr^^ t-i\rni -^n flaimēi
Medņes dīvāna spilvens
, , .,1.1 kā J Silinš ieffuvā divas Mlvas:"^"^^^^^
Mākslas vestuhueks un filo- '^'^ ^^"^ ieguvāt uy „^ mirstības." Referents domāja, .jj^^^jļ-uj^ iģbipazī^^^ Vai nu tā - ■
^fs prot Dr. Jānis Šiliņš 1. jū- P l^^^l^.^'i^^ bijadugas, režijas (Iva Mizinga)^^^^^ arr taHēl sidHHiP^i him
mja atskatās uz 70 muza ga- ^'r?'^^' deiām" vai tēlotāju vaina, bet viss likās:^
diem. Viņu visvairāk interesē psichologija Stokholmas mv Mar..^ daudzneatkarīgāka 4 vecā- niešu sentimentam^ Ka J. ^Sal-^^^S^^n^ "^^"^ par visiem,-To nesaku ti;
mākslas dzīves problēmu pētīša- (sidnejietis). bet ikviens,
na un izgaismošana, meklējot ri- vas ārzemju ceļojumos. lai|^e-p^^^ RaS cin^^'S --^^^^^ ' "'^ar kuru es aprunājos..lai. tas bū-sinājumu latvisko īpatību prob- tu mākslas ^^o^^^"'. pašizglītību un p^^^^^
lēmām mūsu mākslā un urbjo- Gaite^ Jot-Ainas Zenidegasdze^
: tu melburnietis, ādēlaidietis vai Sidnejas jaunatne pabeidza io bŗisbanietis ' 4
ties mākslas pasoles noslēpu- ^i;^š_kādu_ ^-Ķ;^^trādāja par; SSl'-^Sa^ Sl^rS '^^ējā diena - svētd^^^
;mos. Pievērsdamies aistētikas skolotāju Rīgas ģimnāzijas.. dar- 1^^^.^.^^^ galvenokārt dienām (siiiedzain^^š^ "^^^^^^^^^^^
im mākslas filozofijas jautāju- Par lektoru tautas auffst-; v_!.,T:^^ J no- Jansone., Programma bija teikts. ., - " ■
miem. viņš noraidaI vienpusīgu ' ' ' " "~
formālismu, bet pasvītro mākslas sakarus: ār vērtību avotiem ^'^^^^ ^^^^^^ ^^^^'^^}^^^^Eiropā ir EIL tas,.
un cilvēka gara dāvi, jo kultu- S^afijas par R^. Pērli, ļlikelaii- ja, kuŗas' .kongresi notiek katru Baiba Bērziņa (Sidneja) runā-ras protolēmas. vienmēr" ir pa- ^ff^° gadu un ilgst 7 diē^ izprat-
ša cilvēka problēmas.. Tējumus izdevumos ,,Ilustrētais ŗgfgŗgņtggļ^^^ Eiropas lat- ni. pievēršoties tieši k Ulmaņa
Jānis Šiliņš dzimis 1896. gada žurnāls", «Izglītības niinistrijas ;viešu 1. jūnijā Rīgā, studējis Maska- "^®nešraksts", ..Senatne un toH- .pņekšzīnii visiem citiem tautības gada 15. maija līdz 1940. gadam, vā no 1915.^1917. gadam, pēc tam ■^"r .-Latvijas mēnešraksts" u.c. apziņā, gribā ibūt kopā un latvie- Referente teica, ķa mūsu vēstur--divus gadus Kazaņā. liet 1829. '^i^š sevišķi pievērsies mākslas; šuvalodas; ziņā.: ;^ ^ '
gadā beidza Latvijas universitā- veidolu struktūras analīzei un ii- Runājot par-okupētās Latvi- neatkaribas.^ g^^^^^^^ ti ar filozofijas kandidāta grādu. l°!?^^^ar mte^^etācijai.^ Ka j^^^j^
Ar 1931. gadu viņš bija mākslas ^Ķņieku toiedrlba^ ..Sadarbs g^^^^- ^p^^-^^^^^ kMos tā ir katram pieeja feijusi citāda. Ru-akadēmijas lektors aistētikā. pēc dibinātājs un JlggadejV sekretārs j^augusi. Tā redzējusi dzīvi izau-nātāja pasvītroja, ka^^^n^^^ svarīgi tam .docents mākslas akadēmijā 'P^^^^^^J^^^ '^..^^tād^^ ^J^^^ gam no drupām, Lai kāda šī dzi- tikai vēstures fakti, bet .ari tas, im universitātē. PUozofijas dok- <^^^bi^ ^n akvareļiem.^ ^ : tās; veidošanas jau- l^ā vēsturnieks šos faktus apska-
tora grādu ieguva 1943. gādā un ^^cijā prof.^ Šiliņš VirpburgaSj^g^^^^^^^^^ roku. Tas ta. īReferente minēja vairākus^
ievēlēts par profesoru. ..' universitātē ka profesors pasnie-n^vkomimisms.; ja latviešu jau^ piemērus, kā vieriu un to pašu Mākslas notikumu tulkotāja dzis mākslas vēsturi gandrīz pie-, (j^ied ■ par Komjaunatnes faktu aprakstījuši vāirā-ki vēstur-un kritiķa spalvu J. Šiliņš sāka cus gadus un vadījis latviešu krastmalu: ,,šo krastmalu mes^^^^
cilāt.pirmā pasaules kara bēgļu tautas augstskolu. Pēc tam kā .cēlām, akmeņi pie akmena^ mojumu, Baiba fiēļrzinā anald-laikā Maskavā, .kaut daži literā- mākslas konsultants . .darbojies jām". Tā ir patiesībā, un^^'^^ zēja faktu, ka K. Ulmanis 1934. rie mēģinājumi parākījās ..Jau- Norfolkas muzejā..VirdzSnijā, -bet:.vjņi Jāsapirot.-Viņieiri inforniācijā:..izdarījis apvērsumu, oenšo-iīajā Dienas Lapā" jau agrāk./^ažus, gadus vēlāk pārcēlās uz vienpusīgā, maz jēgas pār to, - ies noskaidrot, kādēļ viņš to da-No toreiz provinciālās Rīgas nā- Ploridu, kur mācīja Rollinskol-^^^^k^^^^^
kušam, viņam Maskavā bija ledžā mākslas vēsturi uņ.bija gāg referente konstatēja, 'ka vi- ^^J^n^s^autdritār^^ vai diktā-daudz ko vērot un mācīties. No direktors Morse^ mākslas ģaleri- si; latviešu jaunieši miļ Latviju, t^^a) un kādas ir bijušas šī režī-sabiedrisko zinātņu studijām J.' Jā- Tagad jubilārs d^vp Ņujor- latviešu t valodu, bet I^t- ^^^^ 'sekas. Runājot - vispār' par
Šiliņš pārgāja uz mākslas studē- kas tuvumā, raksta Latvijas taāk- vijas, ;nā^ ir galvenol^H vēstures rakstīšanu, r^^^ sanu teorētiski: un praktiski, un slas vēsturi un papildinasavu :dzimbnes:jaunāt^^^^^ at^niims bija. .ka; vēsturniekam
viņu sevišķi saviļķoja modernās darbu par "modernās,; māksias^^^^^^^^^^^^^
, „33" _. . .,. , ... . kūmus un tikai tad ia .ta^; vplas
naja par jundīto lAumu- un ^,,5^^ 2^^^'
mākslas straujie'notikumi. To- pamatprincipiem.
Skaistākā dāvana sveštautiešu
mācību gadam beidzoties ■
Prot A. RUBUĻA sakārtotā
,MTVIAN LITERATURE^
Jaunieti, piemini Latviju, daudzini savu tautu, tāS; kulturālos sasniegumus. Esi lepns, uz savas tautas rakstniekiem! ■ Lai latvieglinātu grāmatas iegādi, DV apgādā pazeminājis tās cenu līdz š g. 15. jūnijam uz .;
DV grāmatnīca. 491 CoUege St.. Toronto 4, Ont. Tālr. 921-7I21
morāles attieksmēm, atzīstpt, ka . . _
morālie kpncepti atkarīgi no vai- ^^^itaju ievērībai; visu četru ruma domas sabiedribā, :bet mo-'^^'^^ caurmēra vecums bija Tāles -iespaids likumos mazs. Re- ^^^^ ferents atsaucās uz vairāku au- ' :^ezlme, kas nekg: iegroza, bet, toru domām Un sevišķu vērību varbūt; derētu nSkotnēi: vienai: veltīja krimināmkumiem. nome-''
gumiem'un sodiem. Sevišķi inte-^^^"^- ^^^tes neizraisījās, jo resanta bija tā daļa, kurā Tefe- visi baidījās par laika trūkumu, rents runāja par „medicīniskiem 'Pātad — visumā luērķis nav ^. noziegumiem". Varētu ibūtpretē- sniegts, jo katrs referents tieši jās domās par, dažiem referenta .''^svēra, ka vienā vai otra jautā-apgalvpjumiem, bet \ debatēs ņe- J^^ā vēlētps _d2irdēt klausītāju viens nepieteicās, kādēļ • japie-' domas, bet tādas netika jzteikv
Jaunieši dejo Austrālijas latviešu 5. jaunatnes dienās.
.. Foto: .V. MoSmilkra
dēļ arī nekp nevaru teikt.
Mācītajiem šoreiz nav pamata skumt,' bet naV ari, par ko- sevišķi priecāties, jo kā katoļu, tā luterāņu dievkalpojumos viņi. droši vieh, būtu vēlējušies redzēt vairāk: jaimatnes. Vai te būtu vainojams basketbols?
Ballē pats nebiju, bet pašlaik vienu izcēlu no gultas, kas tajā bijis. Viņš saka, kaljalle bi'jusl i'abā. RuņājPt par balli, nevar nepieminēt arī pārējās; trīs ļbalļes^; vai. kā pēdējā laikā mēdz teikt,: sabiedriskās naktis. Tādas notika katru vakaru un vienmēr ilga gandriz turpat līdz rīta gaismai. Ja visi tie jāurlieši, kas ieradās šajās sabiedriskajās naktīs, būtu ieradušies arī .pārējos, sarīkojumos, tad Sidnejas latviešu nama zāle būtu bijusi par mazu im vecākās paaudzes apmeklētājiem nebūtu vietu.
Vēl jāpiemin katoļu jaunatnes sarīkojums latvieSp namā tūlīt pēc dievkalpojuma ar referātu un sekojošām debatēmy kuras tiešām varēja saukt par deba-v tēm. jo tajās piedalījās gan jau: nie, gan - vecie. Debatēja pat par tādu jautājumu, kā: kas ir bīstamāks — sieva vai automašīna? Summējot visu noliktišo: Austrālijas latviešu 5. jaunatnes dienas skaidri, pierādīja, ka pesi-mistierh nav taisnība, Mēs neesam nekāds latviešu tautās atlauztais zars. bet gan. dzīva un aktīva tautas sastāvdaļa. Vecajai paaudzei aizejot^ tās vietā aŗ latvisko stāju un lepntmiu iesoļo jaunā maiņa. Mēs dzīvojam un dzīvpsim!. '. Ed.
