'Andris. A. Rilbms
^^V^ spējupar ļjrivu vai par ļō^^^^z^
jušas tautas par kurām tagad mums tik nozīmīgajos latvietības saglalbāšanas un laitviešu valodas niecīgu maksu sūtīt nometnē sa- pSrpildItas. ^rādītais stSvoklis iilnīgākas vk trūcīgākas zinas jautājumos. Rubems dzimis Vācijā, Bdztekuskanadie-; un sabiedrSbas attietem^ pwt
varam smelties vai nu tūlīt zem šu skolām beidsis latviešu pamatskolu un ģimnāziju Toronto, tams, ka šSdās nometnēs viss Mrnu vasarās nometeēm sM^ archīva vāka vai arī arcļlīvadz^paš^e^ Toronto universitātē. Jau iepriekšējos ga.nej)u^ ļoti.
ļūmos Un ^ lai zina pk cik dos darbojies Sidrabenē, viņš aņ šogad būs Sidrabenes latviešu nozīme tomēr ari šSdām nomet-Uetderlp sabiedrisks iešt^^^^^ dffiudzāmzudušāmtaut&n arī aJfeēmu nometne : Eedakcija nēm liela, jo tās ari vew^^^^^
chiva pūrs nav i-odamas pat nu fiziska, uhgarigo attīstību. , grib saglal^t savuŗ kultūru un
trūcīgākās ziņas? Cilvēku vaim^ tautai kā tādai būtu jāpazūd no aug, jātā spēj dot kaut ko labu. Bez minētajām divām ir:vel tradicijas, grib pasargāt savu mamnavne mazākās gribas pat dzīves ska^^ Vai tiešāinlat- Wt priekšzīmīgi noorgan^^ no boja ejas, Šādas
pacelt ārcmva vāku, tikai maza viskuraa un latvietī^^ ^ed tām nodarijībām: un labiem ?a. Taja.iesktamas nometnes, bērnu vasaras'^nometnes ir pat daļa to ziņkārē gan paceļ, bet tū-neizbēgarni uz audzinātājiem; No vienas p^ises kuras uzturim rīko dažādas ie^ nepieciešamas. Etnisko; grupu
līt atkal aizcērt ciet; Vini jaein-;^m ari annija savu dar,bēr^^ to
cērt- ārchīva vāku lai varbūt ^^'^^^^^ , t neprasītos: at-bimeku bērniem, šādas nōmēt. pašu, ko dod parastā nometne,
:S;ld^^^^;^^
45. N-RS
SESTDIENA, 1966, G.
■4.
celt Vēl mazāka dala ir tādu — v""- ^ - vēcākiem jādod pāriiecībā, ka raku pilsētu un kara mim^
ĒmrM^^Jki^^ la^sķmns netika apdrau^- — ^ ^ i^nm budžeta bija pared2«ti: lidzeRļi skaršos liu^iiet vēlik. vis^
tos celūs kādā tās nokļuvušas ^^^g P^:^^ v^^®^^ . netie faktori privāto : bērnu va. ^ dariMniekiem parasta bemu; vasaras nometne
un pētītu šos beļus. Tie pēti ^'l^^^r^^iS^^ letoi audzinātāji jo nometnes Mjab
:^r.„- apdraudēts ir musu latvismims, ^j.tie,;kas„taisa" privātām: bēr^ dātas.. ar ndzekļiem. Varam jau- nometnes bērnu
chīvus, stāsta atrasto, cltieiņ,'lai
mūsu tautība. Svešumā mums
tāt> vai tā bijusi valsts līdzekļu par sevi
vadītāji. Pats y ka bērnu ve-
ddtu deevielu domām imnāsar- ^..^.^ ^« nu nometnēm naudu.
\ ^5^?^? kārt vilinošā svešās tautās tīkla.
1 ka tl?ķši ji I -iļ. «pnnOTTnTpra Tfti7,ftm šķiet
Jnazu^ļu Skar uzmanība^ un .^^^ ^^^gi^^^..^^^^
pārdomu bulta. -'Daudziem latviešiēni galindi un jatvingi skan cik nenozīmīga reizēm Šķiet
var(^^uiv viņi nav droši par to, g^^^^^^j^j^^jg. cik vilinošs un ^ :^ai: tas.būtu^ kādas; saldējumu ^^j^jgj-^g^^ļ^goi^^^ sķimes, zvējas;; vai medniecības kautas klēpis, jāatceras, ka ^ piederumi, vai arijaum automp- j^^g^j^-gg ^^^^ vienmēr kā sveš- : biļi tirgu. Vairāk viņi zina un (kirdejļtši ; par senprūšiem, vēl ^
Šīs , nometnes uztur daudz bērnu vasaras nometņu, raudzīšanā $ieiet as Kiarī
dod : trūcīgākiem vecākiem ie- grupu nokrāssts. Daiidzas pri^: • (tiirpiti^ums 6. Ipp.) jābūt nomodā, lai neiekļūtu daž- sss
hiēr-
GALViSNĀ REDAĶaJA TOROH^.
redikton ~ Alfifds^^ Blvd., Toronto 4, Oņt.; tāfr. 6S1—«38; Atb/ redfi&to vietoic*» — Silvija AiiacSsie, sasniedrama i*-
dabcUS, tSlr. 8«s-588S: 'ic&iOieia redaktors '- : Eidoifs NoM^. 1749; Vitito9i&:F^ ' Ave., Apt. 209, Scarborou^, Oiit.: tiar: 769—807€: Ariieta redaktors — Imts Po4sm^. 26 Underhili Dr.. Dok
' Sporto redabtors — &imis: Šaotiņš, .48 l^io^ Ave.. Tc9<08ito 8.: Ont.; tālr. B3f-1470.
^ REMKCIJa'mROPA:.: , Vffid^ — Pauls Strante, 44 Mūnster/Westf., Von Elnem Str. 19.
RddaksUai tiecas
lalietotosmanuskr^tiis neuzglabā, ^^l^^ us vēlfiSasios sOia at^ ļM*al, ja irievlenota p«^tmB^^ (KtoadS) vai^ ps^ta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai inidfiļiem iimlEstltajos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja persona tests&tsun ne katrā gadījumā atbilst ari red^cijas viedoklim.
āibomSSsms ssutoi s asv un Kanādā — psa m^esi UJ&H
^ 3. mēņ; $4.50i; 6 mēn. 58.60; par gadu «16.00. Atge^rtSķa numura MM 20 offlitu:
SludioSjumm^^^^^n^ daļā $1.60, bst ttfkstfi
IS.20 — ļJ.40 par i collas slejas telpu.
piebildumi divām
LASĪTĀJU. VĒSTULĒM
ātri, vēl biežāk pa krietnai re- ka prāvesta runas kritizētājs lie-ceņzijai. Vispār, gril^tos teikt, ka tbjis s^āirdu, nav s^vi atklājis. ,,JaunS Gaita" pēdējos pāris ga- Dr. A. «āpps no tā secina „vāju
tautā un mūsii trimdas saimē n^-*'^'^ mm^su s».m=.tus u^muu=, ..o.. tTT* kas ieiīmē laikmetu. Tas,
trūkst arī tādu, kas neapzinās tams, nenozīmē, ka nu^ vairs ne- nas cĶvē, kad ļaudis neinteresē-
esam latvieši, pagaidām to "apzināties un; dažkārt savu tautību. Kur īsti
tīt? Viņi neatrod sev vižtu;jo¥^^^^ kas pā-;'SKaian)t,_^,,Daiļam" nekad kmiUniecis- «^^^ būs ^liil^ apmie.
sur ārius latvietības tie aiduras^^^g^^^^^^ iežag- nav iznākusi uz krita papīra", ;rināts. Bet ja stāstītājs notiku-
.sļir ārpus latvietības tie atduras .^^^^^^^^ da^s ir atskaitot vienu pielikuma lapu J^^s^^^mag^ mu n^snied?^ no (pirmavota, tad
^ gājuma radzi;^, kas^^^m ģ^g .^"Sa'^ir daūdŽ Ja katrā immurā. veltītu kmsainai Vītola vēstule .,Vai nepi^ķirt : dažreiz ne ^sai maiga veida at-;.^ ^.: reprodukcijai. Tā nav bijusŗ ne karUip^
katrā ziņā jāziii ari, kas dzirdē-
vc. 4. c,,o5W™,- šai darbā katrs pieliks savu ro- reprodukcijai. Tā nav bijusī ne «^«^tuF^fu ««^uou.- to teicis.
Tie lui^liSs^^^SS ''t'teĶ^^ --!^,-ymmm^-'^^t'm,^..^.^ vai ^ nepareizi - art
gac
™jas,b^^
Paši neapzinotiĀiat negribot; ir la^^ " un nevienam nesakot :mēss^^^^
,prmHm«7« .no«ā iof,H. nnir«v^fiac ,.o,r^,c cro^„.6 ' ^. . uņ jaunu .ceļu^sācēj^.ņedrikstē-^^^'^^^
tu balstīties ne uz kādiem: kni-
ierindojam v^^ šim latvie- pakavēties^_jp ^Jcus gadu. j;;--;^^ ^^^'^^^ M
^^^^^^^^
rada J^kai: mums, m , , ^uru un nozīmi T. Ķiķaukarn, ^iem, kādi ir arī sabiedriskie Pa^&āaSrtās durvis M tie pa-
ja^tikp^ n^zimgi^s^ Jautājumi: Vai bērmi acīm :redzot.: savi ieskati^
dzetais izsauktu daudzk^tļv^^^^
d^go latvisM^domu;;gaitas un Ko nometne/ m Kāda tai ka ar vienu^vienlgu vārd^ „plato- žurnāls vai ^0 biedrisks ^Br <^ iLniem"'
.stājas koŗriģešami. y . : vieta mūsdienās? Atbildot jāsaka,^^n^ . ^^^^'^^^^ S^^^^^^^s
: ļ^ejriire^stās^ ag- Var sirsnīgi, pievienoties Ķi. ir darbinieku un l^zstrādnieku ^j^. Ari loti "^^audzi
, ^Iindi,:3at;angi un senpriiši, ka rāfc ir: tagad un būs .ari turp- ķaufcas: ieteikumam, lai ikviens.;pašaizliedzība,:baut tas.ne katr- rakstnieki, dažādu ho-
virzienu mākslinieki - lietojuši, lieto un lietos ;šegvārdus — pssu-donimus; Arī par tpV mēs neuztraucamies -— mūs interesē > ti-
šiS;tautas piederēja pie senas un māk. Ja pri^^^ izdaudzināts, ^varonīgās baltu cilts,^ dažkārt; izmanto kā peļņas das) jaunākoHterātūrā un lite- J. KadUis, A§V
^pašas,: pie kuras pieder lal^iešisavotu, ari^t^ no- rātūru vispār, izlasītu Oŗ. a.'
un lietuvieši, šīs tautas kā tādas zīmi. Ja bērnu vasaras nometne Krātiņa rakstu Jaunās Gaitas" ■ W : vairs nee^^
otri ^uzsūkti, (ņtas-ta^^^ tad ir pamats domāt, ka .nomet- dziļākais teoimiskais izgaismo. kā redzams, mēs
rajsdiem^ņe^ vēstures nes idejiska puse ir pat labāka- jums vispārējā nozīmē! Jāpiezī- „l^ja Amerikā" ievietotā N.^sam daudz jūtīgāki: ,.Kas to
o, rv,oo "''^axt nemanot sak jā _a^^
^s^^uņ^pax3eļas iekārtotājs ir.ieiņteŗesēts^^^ numuros ir bijušas augst- gaidīt, izrā^^^ Prāvests N.Tr«pša ir: »
u tiešam lau tasad t.rnkbi i^rnifriiotii fhoi- nnrhoi'CTa^K^+T/rnc. j-..._-=i._ _=__- ■» . . ... . ..
jautājumi: Vai tiešam iemītnieku, • bet nometne vērtīgas apceres ari par jaunāko pārrunas. Kā redzams, vairums: persona; kurai diezin vai citu
ir pienācis V laiks, kad latviešu^.var pastāvēt un iemītnieku skaits mūzikā, tēlotājām, mākslām, te- vēstuļu aizstāvībā vajadzīga. Sti5>rajam
laikmeta dažkārt uzmākties domās
aizstāvju nevajag. Nebūsim aiz-spriedum^ni pret sievietēm, bet, šai gadījumā ļoti jocīga sajīlta, ja aizstāvja loņiā uzstājas sieviete. Arī uztraucies aizstāvis ir vājš aizstāvis. Kāda .vērtība tādam apzīmējumam, kā „i2anežģī-jis visu saprašanu" vai līdzīgiemv jūtu uzliesmojumiem vārdo$? Ne tikai sarunās, ibet vēl jo vairāk rakstos miims jāprot parādīt savu inteliģenci. Tā ir tāda pati „sadošana",i)ar kuru saVā vēstulē ninā Dr. A. Karps. Jautājums tikai, kam mēs šo ,,sadošanu" piedodam un kam ne?
Ja N. Trepša savā runā būtu bijis ,uzmanīgāks (kā no izcilas personas tp varēja gaidīt), «Vērotājam ASV" nebūtu iespējams no prāvesta lietotajiem vārdiem alfabēta kārtībā sastādīt garu leksikonu. Vai garīdzniekam šādi izteiksmes līdzekļi bija jālieto, par to var domas dalīties.
Ir grūti novilkt robežu starp personīgiem apvainojumiem un safoiedriskā darba kritēriju, jō sabiedriskais darbs un personīgā izricība iŗ (pārāk cieši saistīta. Vai tad pifenbēkēra kabineta ministram' nebijā neviena laba un: vērtīga daitoa, bet kas viņam t>ija jāpārcieš pēc vieglprātīgās satiksmes ar izlaidīgo vācieti ■Muncingeri? Prese rakstīja un izmeklēšanas iestādes nodarbojās ar šo afēru nedēļām ilgi! Attieksmes ar-šo vācu sievieti ministram taču bija pilnīgi intima lieta — privāta rakstura, bet pret sabiedrisku personu pastāv pavisam citas mērauklas; kas. vairs nešķiro personīgo dāvi no sabiedriskās, jo tās saplūst kapā. Vēl jo vairāk, ja kāds dod citiem
norādījumus im kritizē citu darbu. Tad Imtizētājam vispirmS kārtā pašam jābūt vislabākajam paraugam; Un jo augstāk l^ds pakāpies, jo vairāk jāatstaro lielāka gaisma uz citiem. Dostojevskis un šaļāpins tikai rakstīja ūn dziedāja. Tā ir liela starpība. : Ko mēs, piemēram, būtu teikuši par Kārli Ulmani, ja viņa personīgā dzīve nebūtu saskanējusi sr to, ko viņš mācīja un sludināja?
Mēs mtraūcamies, ja daži rakstītāji neatklāj savu ļpiļnū vārdu, uztraucas pat tādij kas paši slejas aiz segvārda.'Mēs vēlamies rakstītāju redzēt atkailinātu („Kas to teica?")'; bet neganti saskaišamies, ja ķāds.mēģina pacelt garīdznieka tālara stūri. Ja viņš ir tikai garidznieks — atstāsim, ja viņš ir uzbrucējs — paskatīsimies, kur ir kļūda, lai td kopīgi izlabotu, bet darisim to smalkjūtīgi, nevienu neapvainojot uri neievaino
. ■ :Lauķis, .Kanādā:,
pelnījis balvu:, ^ :■
Ir patīkami, ka mums ir laikraksts, kas arī par tik nopietnu: lietu, kā Kultūras fonda gadskārtējām godaJgāhi, spēj publicēt šaržus. Vēl patīkamāk, ka mums ir karikatūrista, kā Eduards Keišs, kas liek pasmaidīt un aizmirst kaut vai uz bridi zvērī^ go nopietnību, ar kādu mēs mē-:ģinām kārtot savas un citu lietas. Ēd. keišs; manuprāt,, būtu pelnījis ja ne Kultūras fonda :ibalvu, tad vismaz IiPB„Oska-
;ni";- .;,•:::,,
L. Zāndbergs, Hamiliona
.; ;..:•: H turpinājums)
Sevišķu uztraukumu arvieii lio jauna sagādā tā sauktās lielās vizītes aŗ pašu profesoru Strādinu, Jo tad reti kāds no famulantiem, volontieŗiem vai jaunajiem ārstiem tiek cauri te maza^^ pie ķada slimnieka gultas, ja tā var izteikties. Profesora vizītes notiek divreiz nedēļā: Dažreiz tajās bez virsārštiem,; nodaļu ārstiem," virsmāsas uii
i praktikantiem piedalās arī kāda studentu grupa. : Kā reizēs ar studentu piedalīšanos^ tā arī bez tiem profesoram ir sava īpata metode: veselu rindu pacientu viņš apskata, uzklausot nodaļas ārstā zi-
' ņojumu, bez sevišķām-piezīmēm vai iebildumiem, reizēm tikai paklusi dodams pa norādījumam. Bet tad kāds slimības gadījums pēkšņi saista: profesora uzriiariībii ^ īpatu aiiamnēzr vai citādi liekas stu-
: dijām piemērots, ūn tad' Stradiņš, pagriezies:pret
: kādu no: studentiem, vai ļaunaiiein ārsti vaicā īšūs un vienkāršus jautājumus, sagaidīdams tikpat īsas, bet precīzas atbMdes, Tādas dot nav vieg-v,-:M.:C\;:.-'';'-^^ ■ ,f:'-^:.'-^
,,Par kādām slimībām jūs, koUēga, pēc dziŗdē-
/ tās anamnēzes domājat?" :ir.visai parasts profesorā jautājums. Vai arī: „Kādēļ es noteicu minētās izmeklēšanas? Ko man tās dos?'' Gitrēiz atkal: : „Kāpēc es noteicu šāda veidk medikamentus pirms ^yai pēc operācijas?" : ■ ' ; ;
Būdama katili dienu klīnikā, es nodaļas pacientu slimības zinu iib galvas. Tādēļ
cinata, ka, manai kārtai pienākot, spēšu tikpat kā visu pateilst, minot arī diagnozi. Bet ne! Profesors diagnozi nemaz negril) dzirdēt, jo uzskata šā-, dū atbildi par parsteidzigu. Profesors vēlās diferen-clāldiagnōzi, t. i. sagaida; lai/jautātais uzskaita visas iespējamās slimības, par kuram attiecīgajā^ gadījumā varētu domāt, tad atsijā nepamatotās uri tā beidzot ņpnāk pie atlikušās vienas diagnozes. ,: ■ '""::,"■■■■::/■ r^-
;„Katrs tāš pašas slimības gadījums ir līdzīgs, bet tomēr citāds, šabloni nepastāv," profesors bieži vien atkārto, un drīz vien mēs iriācāniies saprast, ka StradiņŠ sagaida ne vien zināSaņas, bet jo vairāk patstāvīgu domāšanu. ; ^ j'j-
: Pārsiešanas istaba-ar visiem :daudzaiiem, kā sākumā liekas, instrumentiem un medikamentu kairiiem, pirmie patstāvīgie un neveiklie pārsēju-ini, strutainas brūces, iīo kuŗāni nepieradušam^ kļūst slikti. .. Opetāciju zāle, sterilā mazgāšanās, tad pirm^. operācija, kurā diīkstu pledam turot rokās āķus. Tas sākuiņā pilda ^ tādu lepnumu, bet pazemību vēlāk, kad sāku saprast, cik tas maz. Ūn tad pirmie likl. Ne tādi kā anatomi-kuņlā -- formalīnā izmirkuši, bet citi — cilvēki, ar ķuŗiēm vēl nesen nodaļā runāts, viņu slimības vēsturi rakstot vai izmeklēj ot, kurieni^ dots kāds iešļircinājums vai taisīts pārsējs;, cilvēki, kas vēl tikko bija. bet pēkšņi vairs nav.. . »■ :, '
Ar neveiklām un drebošām rokām darās katrs pirmais darbs. Jāsaņem pēlums un uzslava. Jāmācās sevi apvaldīt. liCedriķst skaļi gavilēt, ja kaut kas labi izdevies, ja pacientu izdevies atbrīvot ho nepatīkamas slimības, jo tikpat bieži atgadās, ka visas ārsta pūles paliek bez panākumiem rni jānoskatās, M pacients aiziet.,.
Dažāda veida izjūtas jāmācās apslēpt — nepatika pret ķāūtkpi tāpat pretējais. Ārsts bez jū-tāih nebūtu ārsts, tādain varētu vienīgi ieteikt mainīt profesiju, bet ārsts, kās visu uzņemtu M personīgu gadījumu, visu izteikti pārdzivojot līdz, drīz nokļūtu nervu klīnikā un būtu spiests savu darbu atmest. Tādēļ jāatrod vidusceļš. Bet tas nav: 'tik:-Vienkārši..
Profesors StradiņŠ vada ne tikai Pārdaugavas chirurģisko klīniku un; lasa lekcijas universitātē, bet reizē nododas ari vēža pētniecībai, būdams Talsu ielas vēža klīnikas vadītājs. Bez tam nav noslēpums, ka neskaitam! privātpacienti — kā latviešu ,tā krievu kutības-- lūdz viņa palīdzību, kaut tas nav atļauts. Bet še okupanti pieļauj ižņē-murnu. Ja kāda spējas tik lielas kā profesoram Strādiņam/tad šo un to var . . .
Viņā privātos pakalpojumus jālūdz pat vislielākajiem varasvīriem. Pie saviem pacientiem profesors arvien dodas ar divriteni ...
Stāsta^ ka profesors iztiekot ar pavisam maz miega, lai spētu visu paveikt. Viņš spējot pat sēdus valkājās stāvot uz acumirkli iemigt, lai jau nākošajā brīdi ar jaunu sparu nodotos darbam. Kāds gadījums stāstītajam dod arī apstiprinājuma
Laimoņa grupai notiek semestra eksāmeni. Pēcpusdienā darbojos viena pārsiešanās istabā, kad pēkšņi iedrāžas studentu bari^ smie-daraiesi Vaira, ijja,:Laimonis, Velta .. ? Viņi ŗimā cits caur citu, un es nekā nesaprotu no viņu pusvārdiem. Vienīgi tik daudz skaidrs, ka dienas varonis ir liaimpnis. Beidzot lūdzu Liju, lai sakar^ izstāsta, kādu prieku viņi tikko pi«
,,Mūs visus četrus reizē profesors ieaicināja savā kabinetā," stāsta Lijā. „Kātram lika izvilkt biļeti un apsēsties pārdomāšanai. Tā sēdējām un domājām par,stāstāmo vielu. Profesors likās visai :ņoguris.— Vai kāds jau var stāstīt? — profesors ievaicājās. — Es!—- atsaucās Laimonis un sāka izklāstīt biļetes pirrnbpuhktu: Saul^^^ logu spīdēja profesoram tieši virsū, viņa galva liecās arvien zemāk. Laimonis apklusa. Mēs: visi raudzīja-' mies viņā tīri uztraukti, jo domājam, ka viņš ne-zina, ko stāstīt; Laimonis turpināja klusēt' labu laiku, tad, skaļi noklepojies, noteica: . . . un tad uzliek šuves; — Viņa biļetes pēdējais punkts bija kādasoperācijas apraksts, kas beidzas ar šuvju uzlikšanu-; .'.'■^-^^'::\.-' ■/■:./: ■ :: „Nu, im ko profesors?" es iejautājos.
,,Neko. Ieskaitīja eksāmenu, negribēdams ierādīt, kabijisiemidzis,'^ Lijas stāstījumā smiedamās iekrīt Vairā.„MumŖ pārējiem gan nācās W- ■ stāstīt savu biļešu punktus no sākuma līdz galam. ; Bet Laimonim bija laime!"
„Vai nu lainie vien,'' gandrīz apbrīnodama, ierunājas Velta. „Viņš prata izmantot situāciju. Vai . mums kaut kāš tāds būtu maz prātā ienācis? Mēs : viņa vietā būtu pārcentušās ,ar tālāk stāstīšanu." _ Liekas, ķa visos laikos studenti pratuši veikli izmantot dažādās profesoru vājības, — nodomāju sevī, kad jautrais četrinieks atkal aizsteidzies.
Lielais profesors StradiņŠ' Ziedodams visu sa-: vu laiku zinātnei un pacientiem, viņš spējā arvien^ mazāk laika atlicināt pats sev. Ir^ skuniji šodien at-cerēties^ ka vairākus gadus vēlāk viņš mira viens: un atstāts uz soliņa Lielupes stacijā. Atgriežoties noEīgas jūrmalas, viņām pārpildītajā elektriskajā -vilcienā bija kļuvis slikti, kādēļ; izkāpa un atlaidās uz solā. Sirds infarkts ... Tāds bija vēlākais atzi-nums. Pēdējā gaitā lielo profesoru pavadīja cilvēku simti. Viņa izvadīšana kļuva par tautas demon-"""u Rīgas ielās. : ' :
(TurpiaSjuiņs
kolorSdo latviešu drāmas ko- režiSc/ra J. pa, kas darbojas Denverā reži- loms";no šis ; sora Jāņa Krūniiņa vadībā. 20..lielie teātri ne maijā viesojās Kolorado Sprin- Egli Depverā! Jļ ga ar: Ulža SiUņa komēdiju „Vēs- loma šai komēdija tules no dzimtenes (agrāk ■..Inter- jau ir ,Jnterme imeco Iļ^ciemā). šai komēdijai sazvēmiece, kas, autoram ierosmi devusi filmas kalponi, savai ,,Dear iiuth" motīvi, kurus Annei nezinot, vj autors veikli piemērojis Latvijas sarakstījusies ar apstākļiem lU'^: gadā. vācu oku- tu; Aigaru Me pācijas laikā Iļģucieinā, kad lat^ šākaS, kad, iera viešu leģionāri aktīvi piedalījās juniS, leitinantS cīņās pret komūnistieju, ' ligvainim Volfgt
Ko šī Izrāde deva? Daudz. Pa-šiem tēlotājiem atziņu, ka bez vairs ,_vlenaldzlgsļ pārmērīgām pūlēm, atsacīšanas Pes, jāpasaka - kf un izturības spīts teātris, viens vārdos rMons ļ no latviskās sadzīves ugunsku-: darījis, moris vaļ rieni trimdā, nevar pastāvēt. Iz^ Leģiona leitna rSde sgatavoja auglīgu zemi pla- jji Māris Bērzļ sākām pārrunām: par redzēto, leitnanta stājas, | novēroto, dzirdēto. Un ar to vien dzirdēja pBmat( jau izrāde zināmu mērķi sn- Nenoliedzami, sniegusi — salauzusi riiiegaino nantu Aigaru rd vienmuļību. Bet režisors Jānis du, kas „uz pil Kramiņš, jaunu aktieru audzina- na" spēj savaU tājs, «atklāja" jaunu talantu — ļa — ..aizmugur . Ingas lomas tēlotāju Mārīti Egli. vu, lai tā, atsa^ Viņas tēlojums visus pārsteidza jani, otrā dionī un apbūra; Viņa dzīvoja uz ska- leitnantā llgavu.ļ tuvas : nemSksloti, patiesi, brīvi. j. Kramiņam pāļ Un bija skaisU klausīties viņas tl- tēlotāja izvēlē ro latviešu valodu bez sveša ak- ec-ras režisora vļ . conta ieskaņām. Mārīte Egle ir sīga meklēšana ■ ': • -„„„ ciņa ar Saursirdļ
Kultūras chrohika
Baltu lilolofee J>r. Edite lilau-aisnberga-šturma saistīta par l«k-Hori senprūšu valodai Bonnas universitātē. Vācijā, iida šim docente E, Sturmai šai paša universitāte vadīja semināru baltu valodās.
spēku iedarbībai k& režisoram p| jāmeklē kaimiņi do Springa, lai vispār varētu nc arāja un Lonlja| rādo Springaa „ ņu vai ik sv8t uz: Denveru, siļ starplaikā So
Dsdedonc Biruta Paēgle-Salva Tiešu brauclei no Austrālijas jūnijā viesosies Springu, nebljal Kopertiāgenā. B. Pacglc pirms Kas varētu āļ izceļošanas uz AusirSlliu mācS- upurgganās zlcļ jSs Kopenhāgenas konservatori- pusgada laiksļ jā. ; jaunietim Mf
Komponista Jāņa ļf" ,i
M atskaņošanai, kā ari atļaujas tles. Jo „tliis pļ pieprasāmas nelaiķa dzīvcsbitnl- rēji; bet nekad, rei Vandai Mediņai — Uirdags- INo jaunajiem vāgen 23, Farst, Sweden. Stok- jām vēl Aivaruļ Ssolmā nedibinājusies Jāņii Medi- pievedēju Blriņj ņa piemiņas komiteja ār priekS- tērpā un runā;] sēdi pianisti lrčni:Duiikeli, • sek- posmā teksts retārs komp. Andris Vītoliņs, saprasts ātrās ļ komiiejaa locekli -- V; Mcdlņii, svešā valodā Aleks/ Kancāns un Df. V. Gin- dīks kā Anhosļ ters. Komitejas mērķis sapzināt gangs, kam daļ iun popularizēt .1. Mcdiņ net
■k tam
r PlETERIS'Al
147. turpinājums)
■ Viņi priecājās/kavares, kaut ari tikai redzēt zerru, kurā dzimuši: viņu vecāki un j ki: Revolūcijas būtību, brīVibas ilgas viņi izprata, tādēļ arvien piebalsoja tam, ko t/d lavš un Imānts:Liepa. Viņi nedevās uz Bu( lai piedalītos, ielu cīņās, vienīgi, lai noskaj tas notiek. Turklāt abi bija pārliecināti, ļ lūcionāri/jau-ir grūtāko pienākumu veil atliks; tikai uzvaras d«^monstrācija.:
Ceslavām aizmugurē sēdēja Imants Vini visskaidrāk saprata, cik irāģisķs šis c bet nevēlējās bojāt citu labo omu. Viņi aļ ka daži tūkstoši drošsirdīgo nespēs:,glabt ņo kuras, bāii: ir kapitālistiem, ir komūnai ,,Es jūtos tik vientulīgs kā Dāvids Goliāj šā.^'Dāvidain vismaz bija, linga, bet mēs ļ kailām rokami morāli un fiziski atbruņoti,ļ i Imants. :,,Sasbdīti riebīga izjūta, bet nav
„Varbūt mūsu neprātu smagi ņotiesf ^ nekad nepārsteidzas, bet, ja mēs. ne^^ netiksim vairs: vaļā ņo-sirdsapziņas sodF ņāja iesākto doriiu;Jaunā sieva.
Baiba aitādas kažociņā un garās bot^ jās kā iebraukusi no laukiem. Arī sārtuj un rūtainais vilnas lakatiņš galvā lika lauku meiteni. : j
„Liekas, neviens nav ieinteresēts glābj
pasaldi no pa^nāvī^^