I
AMERIKA Sestdiena, MS. gada 7. decembris, 49. nr.
Leons
Novembrī pagājuši 40 gadi, kopš grāmatnieks Leons Ru-maks sācis pārdot savu pirmo iatviešu grārnatu Firtas bēgļu nometnē Vācijā, Iesākto pasākumu viņš turpināja ASV, Ņujorkas apkārtnē, sākumā braucot uz latviešu sarīkojumiem ar vilcienu vai pazemi, Vēlāk iegādājoties savus spēk-ratus, Bet arī savs ., motors'' radīja pi'oblēmas,jo Nujoi ,a pilsētā nav viegli atrast m a-āhas novietošanas iespējas. Latviešu sarīkojumos viņš vienmēr spējis atrast kādu stūri grāmatu novietošanai. Tur parasti pulcējas grāmatu cienītāji, ie-. pazīstoties ar jaunākiem izdevumiem vai iegādājoties grāmatas. Lielu daļu no pasu-tinājumiem viņš veic pa pastu. Rumaks pārdod grāmatas ne tikai latviešu valodā, bet dažādās citās valodās, ja temats ir latviešiem aktuāls.
Ar latviešu grāmatu Rumaks saaudzis jau pamatskolas gados, mazāk laika kavēkļa, vai-
zmāsanu Viņš 1937. gada decembrī sācis strādāt lielajā grāmatspiestuve Rota Rīgā, nostrādājot septiņus gadus, kad bija jādodas trimdā.
Tūlīt pēc kara 1945. gadā latviešu bēgļi meklēja latviešu laikrakstu, žurnālu, grāmatu. Rumaks iesaistījās grāmatniecības darbā Firtas nometnes ^kolā, iekārtojot atsevišķu ar segām nodalītu istabu. Tanī laikā viņš bija arī aktīvs sabiedrisks darbinieks. Vēlāk Valkas nometnē grāmatnīcas un pasta vajadzībām varēja izmantot jau veselu baraku. Tur varēja novietot ikdienas biļetena redakciju, spiestuvi un noliktavu. Grāmatnīcas darbu varēja turpināt Vircburgā, Švein-furtē, Minchenē, Manheimā, Heidelbergā un beidzot ASV, sākumā īrētā dzīvoklī, vēlāk paša mājā.
Nometriu laikos Rumaks izdevis grāmatas. Tās bija praktiska satura, kā lauksaimniecība, dārzkopība, putnkopība.
KANĀDAS LATVEŠU CENTRA TORGNTO
4 CREDIT UNION DRĪVE - EGLINTON & DON VALLEV PKW.
V-
Lida zalē--^ skap prieki pie varenas i)rķestŗa mOzikas! — $40/ liela sēžu zāle — filtrēta varena orķestra inazika! — $30.-Vidēja zale — garantēti klusināta, intīma atmosfēra... $30.-
Umulrkumura — studentu prieki! „Disk jockeyTiķai $lSo-JaunieSiem — savi prieki otra stiļva. $5.-Bemiem— vecākiem par 5 g.j uzmanišana, $5o"
ietdķt tldz 15.
kokteiļu stunaa pL 19:00 * Vakariņās pL 20:
Deja pl. 21:00
Grāmatas bija necilā teehnikāj bet cilvēki tās pirka. Viņš izdeva arī I. Šķipsnas, Ģ. Salnā, J. Klīdzēja, E. Tālmanes un citu autoru daiļliteratūras darbus, kopā ap 40 grāmatu. Pārceļoties uz ASV, apgādu līdzekļu trūkuma dēļ vairs neatjaunoja.
Nometņu laikos viņš ievēroja, ka vajadzība pēc kāda grāmatu reģistra bija liela. Valkas nometne dzīvoja bij. Latvijas valsts bibliotekārs Jānis Veide, kam radās interese to'veikt. Rumaks sagādājis materiālus. Tā radās pirmais kaut necilais trimdas izdevumu rādītājs. ASV šo darbu pārņēma bibliogrāfi B. Jēgena vadībā, un šo darbu turpina^ vēl šodien.
ALA Kultūras biroj a va dītājs Dr. P. Norvilis 1967. gadā ierosināja Ņujorkā rīkot grāmatu izstādi Kultūras dienu laikā. Bija jāsastāda 1967. gadā izdoto grāmatu saraksts. Ar to sākās gadskārtējo grāmatu apskats par iepriekšējā gada izdevumiem. ALA Kultūras biroja uzdevumā viņš apzināja trimdas latviešu bibliotekārus un bibliogrāfus. Mēģinājums izveidot bibliotekāru biedrību neguva atsauksmi, k^ut pasaulē ir ap 400 latviešu bibliotekāru.
Apzināt visos kontinentos izkaisīto grāmatniecību nav vieila lieta. Jāseko izdevēju sludinājumiem, katalogiem , bibliogrāfiskām ziņām laikrakstos, jāsazinās ar autoriem un izdevējiem. Sevišķi grūti apzināt latviešu autoru izdevumos svešvalodās, ko publicējuši citu tautu izdevēji. Tāpat jāseko grāmatām citās valodās par Latviju un latviešiem. Tikai daži izdevēji grāmatniekus informē par saviem izdevumiem un tās piedāvā
pārdošanai, bet no daudziem grāmatas vārda tiešā nozīmē jāizkaulē. Vainojams pieredzes trūkums, dažreiz pat iedomību, ka tirgos pats. Vēlāk to nožēlo, jo grāmata novecojusies un stāv plauktos.
Lai grāmata sasniegtu lasītājus, ir jāreklamējas, jāiet tur, kur ir pircējis. Tie jāinformē par jaunumiem, jo izkliedes dēļ pircējs nevar apskatīt grāmatu. Pastāvīgie pircēji regulāri pērk grāmatas savām vajadzībām, gadījuma pircēji tikai atsevišķos gadījumos, parasti dāvanām, pie tam pat ne katru gadu. Ar grāmatu jāiet pie lasītāja, lai viņš to varētu izvēlēties. To izdevīgi izdarīt sarīkojumos. Tas ir pakalpojums lasītājam-pircējam. Ieguvums arī pašam — iepazīties ar pircēju, uzklausīt viņa vajadzības, intereses un vēlmes. Rumaks braucis pat uz vairāku simtu jūdžu tāliem sarīkojumiem vai sanāksmēm. Grāmatas brauc līdz.
Galvenie pircēji ir Latvijā dzimušie un tur skolojušies, mazāk pērk jaunie, kas te skolojošies vai dzimuši. Rezultātā grāmatu metieni ar katru gadu samazinās.
Leons Rumaks strādā amerikāņu Doubleday grāmatu apgādā. Līdz ar to viņš latviešu grāmatām var atlicināt tikai ara stundas ^ nedēlu noga-
les vai atvaļinājuma laiku. Ieguvums tas, ka viņš ieguvis pieredzi grāmatu pārdošanā un izmanto reklāmas pavairošanas iespējas.
Grāmatniecībā pircējs ir kungs un noteicējs, nevis grāmatnieks, izdevējs vai autors, ko ne katrs grib vai spēj izprast. Ja grib sekmīgi darboties, jāzina pircēju intereses un vajadzības.
Grāmatu metieni parasti ir starp 100 un pāris tūkstošiem. Ir grāmatas, ko izpārdod pāris mēnešu laikā, kā pavāru grāmatas, kas pēc tām jāizdod vairākos izdevumos. Daudzas grāmatas stāv plauktos nepārdotas. Visvairāk pērk zinātniskās, atmiņu un praktiskās grāmatas, arī labu prozu un dzeju. Vismazākais noiets ir dzejai, nepazīstamiem autoriem, sevišķi'; ja grāmatu izdevis pats autors. Pircējs grāmatu vērtē ne tikai pēc autora un satura, bet arī pēc izdevēja. Pieredzējis izdevējs niekus neizdos, autors dažreiz var pievilt.
Žurnāliem ir dažāds noiets. DV Mēnešrakstu iespiež 2700 eksemplāros, kas aiziet abonentiem. Labs vērtējums par Ceļa Zīmēm, tikai tās iznāk ļoti neregulāri. Latviešu lietisko mākslu, ko izdod Austrālijā, Rumaks pārdod 270 eksemplāros. Kādreiz Bostonā izdotais Žurnāls nemaz negāja, neiet arī ,,Treji Vārti. V'
Iepriecina, ka trimdā vēl pēc '40 gadiem iznāk samērā daudz grāmatu, pie tam kvalitātē tās pārspēja okupētās Latvijas izdevumus, secina grāmatnieks. Bet skumdina „nau-das taisītāji", kas iedoniājas ar grāmatām labi nopelnīt. Tādi izdevēji izkūp ar pirmo grāmatu.
Daži autori ir tik pašapzinīgi ūn nevēlas atzīt, ka manuskripts pirms iespiešanas jādod redaktoram vai valodniekam pārlasīšanai un labošanai , lai no tā iznāktu cie-šanis darbs. Ir savādi^ ka cienījam periodisku izdevumu redaktorus, kuru darbus pēc izlasīšanas aizmet un aizsviež, bet grāmatai ar gadu desmitu vai pat simtu ilgu mūžu ļre-daktors nav vajadzīgs. Ir grāmatas, no kurām nevar izlasīt vairāk par pāris lappusēm. Autori aiī domā, ka viss,kas uzrakstīts, tūlīt Jāizdod, neatkarīgi, no tā, cik labs vai nevajadzīgs tas būtu.
Anglijā darbojas grāmatu klubs, kur nopērk vienu vai divas grāmatas,^ ko lasa visi kluba biedri. Pēc pusgada sapulcējas un to pārrunā. Bagātākie tautieši ASV nopērk vairākas, sanāk biežāk uz pārrunām. Nereti grāmatu aizņemas kā laikrakstu un pēc izlasīšanas atdod kaimiņam.
Pašreiz prozas grāmatas iespiež 1000 eksemplāros, dažreiz mazāk, dzeju 200 līdz 500 un vairāk. Ideja par grāmatu gada izsludināšanu būtu slavējama, bet p^anākumi nebūs tik lieli,kā tie varēja būt pirms desmit vai vairāk gadiem. Tas nāk mazliet par vēlu. Latviešu skolas un jauniešu sanāksmes grāmatniecī-
bu ietekmē maz. Trimdas skolu absolventi grāmatas nepērk daudz, tiem grūtības ar latviešu grāmatu lasīšanu.
VilisB
1
■■■\:
Trimdas sabiedrība varētu ietekmēt grāmatu noietu. Tai vairāk vajadzētu pirkt, lasīt, dāvināt veciem un jauniem latviešu grāmatu un mudināt to lasīt. Skolas varētu rīkot sacensības grāmatu lasīšanā, bet organizācijas un draudzes ierīkot grāmatu galdus.
Godalgas parasti piešķir, labām grāmatām, kas nereti jau izpārdotas; lasītāji tās novērtējuši pirms godalgotajiem. Recenzijas ietekmē grāmatu pirkšanu, kaut ne pārāk daudz. Daudzas recenzijas ir grāmatu satura atstāstījums ar tendenci tās propagandēt, palīdzēt izdevējam, bet ne izglītot lasītāju. Ir recezenti, kas raksta tikai draugiem un atzīmē tikai labo. Tas zaudē lasītāju uzticību.
Amerikas latviešu
Jaunā ALKA valde kon-struējās sekojoši: Dr. J. Ga-rancis — valdes priekšsēdis, A. Tutins — priekšsēža vietnieks, B. Šillere — sekretāre, 0. Svilāns — kasieris, Dr. J. Baranovska — kultūras daļas vadītāja, L. Trinkuns — sabiedriskās daļas vadītājs, J. Velkme — jaunatnes daļas vadītājs un K. Vilkaušs — biedrzinis un speciāli uzdevumi.
Sevišķu uzmanību un ievērību valde veltīs sadarbībai ar pārējāiti latviešu katoļu apvienībām brīvajā pasaulē un ar to garīgo vadību.
Valde paredz gadskārtējo latviešu katoļu sabraukumu Gaŗezerā 1986. gada vasarā, jūlijā mēnesī. Valde nolēma informēt un aicināt tautiešus uz 800 gadu Latvijas-evaņģelizācijas jubilejās atceri Romā 1986. gadā no 26, līdz 29. jūnijam ar audienci pie pāvesta. Tāpat iecerēts piedalīties oikū-mēniskā dieļvkalpojumā Dziesmu svētkos Toronto 1986. gadā. A. Tutins uzņēmās izveidot statūtu kdmisiju, kas izstrādātu un iesniegtu ieteikumus nākošā ALKA kongresā, ar statūtu pārmaiņa, paplašinājumiem un papildināju-' miem; kas ir radušies laika tecējumā ALKA darbībā.
Jaunā valde pieskārās svarīgajam, latviešu katoļu preses jautājumam trimdā. Konkrēti ieteikumi bija — izveidot Aglonas Vēstis par latviešu katoļu biļetenu ASV un Kdnadā. Aglonas Vēstis katru otro mēnesi izdod Čikāgas latviešu katoļu draudze.
Latgaļu Ziņnesis latgaliski, iznāk četras reizes gadā, redaktors J. Trūps --1601 N. Quincy Str., Arlington, VA 22207, U.S.A.Dzeive, latgaļu žurnāls zinātnei un literatūrai, iznāk četras reizes gadā, redaktors A.Spoģis.
Jaunā ALKA valdes se ir: 1545 Spring Drive,
field, Wisc. 53005, UoS.
■ -is.
Dzi] nam ial ŗa diei nēt, zi
citu ļai mam, seši lai
pie sēti ju savi šingto) nKas tļ pasauli] akcijās I nieks,' ņoids manis, bērts V| šādā v( labi iz( vienkāri
C j
arī viņ kas vēli glābtu jiem lai nā notil
9.45 n^ vēstnie( da klu! nas pc go tem] vakarā bola viej Pulk! mazliet niecībai lā pieai parādās] un tūlīt dalās 'S\ jakām sl des. NeJ
ķēdes, : viņi stā^ uzraksti ņas ciej tis, Roi Riepām! rāki pof kārtībni bas nai un uzi „Vai v( des?'' vļ ka tādai paliks ,,Mums atbilde, apziņas paši atl važām, mu pas; raut vi] jaunieši sviedrosi lēm.
Jauniļ jējus skj ,,savu' apsūdzēļ da mērsi priekš lāpas, kļ atzīmē dienu uļ vas kon šu akcijļ saulē.
Pulk! des pāri stāj polil pat jau nā BertI