■■ii j:
Member foronto RealEstate ation of Real EstsSe
392
Birojā Hb 1-1114
mājās 691-3873
panfortJi-Broadview: 9-istabu divstāvlga dubultķie-ģeļu māja, moderna apkure, 3 virtuves, 2 vaii^ istabas, iebraucamais Geļš un garāža. Gēna 17.900.
DanfoiUi-Losaiis 6-istabu dubultķieģeļu māja; eļias apkure, moderna viitmre, vasnas istaba, pri?šte iebraucama ceļš m garāža, li
Eglinton-Warden; 5-istabu dubultķieģeļu bungalovs, modema iekārta, privāts iebraucamais ceļš un Cena $16.500. .
SAGADAJAai AIZDEVUMUS lEIMKSM KA ARI IZKĀRTOJAM OBLIGACUAS BEZ ATLĪDZĪBAS
SIROJUMS PA SFOŖTA . LAUKUMIESl
Braucot uz ASV latviešu lxa^ ketibbla meistarsacīkšu linālspē-lēm^ Ņujorkas ' latviešu sporta
' biedrības jaunatnes basketbolisti iegriezās arī Toronto, lai draudzībās spēlē sacenstos ar Lat-^ desu TMCAs vienību, Daudzi imkieši bija izbraukuši, kādēļ neizdevās sakomplektēt parasto vie-nību. Tā YMOAs puišiem palīgā nāca divi DV spēlētāji — V. Trei-guts un V. Innuss. : ■ . : Sacensība izvērta interesanta 1221 spraiga no pirmās līdz pēdējai minūtei. Toroto jaunieši. spēlēja labi un pabeidza puslaiku aurpinājumā viesiem iŗzananīgi ar 32—26 pārsvaru, bet spēles sedzot straujo Pilskalilleti, iziie-
. "vās zaudētos ipunktus atgūt lin izcīnīt 56—55 luzvaru. Ņujorkas Ī^B rindās, bija A.Rumaks (guva 16 punktus); V. Jenisens (15)p A. Rfemķļs (13), TJpmālis (5), P. Ziediņš (3) im J. Baļlļātds, bet Toronto YMGAs krāsas aizstāvē-ja E. 'Pilškalnietis (19), T. Zvilna (12), y;iInnuss (10), V; Trdguts (8), V.Akers (5) un P. Zvilna
■■^■;>-v,
ASV latviešu izcilais basiketlbo Usts Zigurds Kauls jau koj^ 6. Jūnija uzturas Austrālijā, kur sācis trenēt Austrālijas latviešu 10 basketbola vienību un sagatavot arī trenētājus, pats spēlējot ASK (Adelaides sporta klubis) pirmā vienībā. Zj| Kaials jpaņānis līdz arī vairākas vērtīgas amerikāņu filmas par IbasketlDOlu, lai tās izmantotu ļ kursosv ASK virslīgas basketbolisti vietējās meistarsacīkstēs i|W!šrei2 atrodas 2. vietā kopā; ar' Rietumadelaides vienību, bet A&K rīkotajā tuml-šu cīņā par 3. vietu pieveica Rie-tumadelaidi ar 72—63 rezultātu, SCaulam vienam pašam gūstot 27 |)unktus.
ASV vidējo valstu latvis te-sīisa meistarsacīkstēs, kas notika Detroitā, vīriešu vienspēles finālā H. Hūns pieveica J. Vedēju ar 6^2, 6—2. Dubultspēlē H. Hūns pārī ar J. ZebelLņu tika meistargodā;, pārspējot Kalepu un Stūrīti: ar 6—4, 8-6. Sieviešu vienspēlē J. Vedēja finālā uzvarēja V; Vursteri ar 6—0, 6M), ibet jauktajā divspēlē V. Vurstere ar J.- Zebeliņu pieveica: J. Vedēju un P. Āboli]jiu-.aļ 2-^, .6-4, 6— 4; Balvas rneistarsacīkstēm bija dāvinājusi Detroitas draudze un
cina stāties visus . vieglatlētus, arī jaunās paaudzes pārstā;vjus, kas seknūgi stertējuši savu skolu sacīkstēs, bet latviešu sarīkojumos vēl nav piedalījušies.
Pirms Ziemeļamerikas latviešu mēistarsac&stēm Sidrabenē. 14. augustā ' notiks gadskārtējās Kanādas • latviešu jaunatnes meistarsacīkstes> kuru teicamākos vecāko grupu dalībniekuis iedalīs Kanādas latviešu izlases vienībā.
Sacīkšu rīkotāji lūdz vieglatlē-. tikās isporta.. labvēļus sekmēt meistarsacīkšu: labu. izdošanos ār balvu dāvinājumiem, uzvarētāju āpfbalvošanai. Dalībnieki; un ziedotās balvas pieteicamas LVK priekšniekam Ēvaldam Poltro-kam — 1.13 Kennedjr Ave, Toronto,. kuŗ saņemama arī tuvāka in-formālčija. —g§—
Zebeliņu un Vurstem ģimenes. Dr. V. Nagobada ceļojošo balvu par labāko stilu saņēma Juris Vikmanis.
■■r;';"'\:i:' -ik ;
ASV austrumpiekrāstss latviešu tenisa sezonas atklāšanas /sacīkstēs Filadelfijā piedanjās dalībnieki no; Ņudžersijas, Vašingtonas, Bostonas, Ņujorkas un, protams; pašas Filadelfijas. Vīriešu viensipēlēs finālā R. Pērkons uzvarēja V, Filimu ar 6—3 riešu.. vienspēles finālā, R. Pērkons' ar V. Filimu pieveica X. Krastu un X Popeli. aŗ 6^^ ■ 6---2, vīriešu, šenioru^^ MIRIS VOLDEMĀRS ELMUTS g^g^s^^^^^a^^^g^^g,^.^^
kais bija A.TUpenieks.p Baumaņ^, bet sieviešu vienspēles fināla L. Ēreīifelde pārspēja ,ī. Lemkiņu.. '
■ VHĒGĻATLĒTl' GATAVOJAS ;MEļ[STARSAGiKSTĒM ■.
Jau otm gadu pēc kārta^^^ nādas latviešu sporta darbinie-kiemuzti :ēta Ziemeļamerikas latviešu vieglatlētikas meistarsacīkšu un ■,ļLSV--HĶanadaš latviešu vicmību sacensības rīkošana, šogad ^ meistarsacīkstēs Latviešu sporta apvienības Kanādā; uzdevumā rīkos jaundibinātais La^ viešu' vieglatlētikas kldbs savā laukumā Stofvilē 20. un 21. au-gusta.
Sacensību programmā sestdien, 20. ai .gūstā, pīkst; 2 pēcpusdienā paredzētas šādas disciplīnas: vīriešiem — 100 m, 4i00 m, 1500 m s ^rējieni, augstlēkšana, tāllēkšani, lodes grūšana un diska meša: la bfet sievietēm -r- 60 m skrējiens, augstlēkšana, tāUēk-šana, lodes grūšana un , diska mešana. Svētdien, 21. augustā, plķsfc. 10 rītā sāksies sacensības atlikušajāsj dišciplīiiās: vīriešiem — 200 m, 800 m un 3000 m skrējieni, 110 m barjeras,; trīssoļlēk-isīi&, kārtšlēkšana, šķēpa un vesera mešai la un 4x100 m stafete, bet. sievietēm — loo m: skrējiens, 80 m barjeras, šķ^ mešana uri 4x60 m stafete.
^ņemtas ziņas, ka ALAs sporta biroja vieglatlētikas komitejas va<Htājs Ivars Veldre braucienam uz šīm nieistarsa^īkstēm organizē plašu un spēcīgu ASV latviešu vieglatlētu vienību. Tas ļieķ Kanādas latviešu vieglatlētiem sacensībām; pieiet, ar lielu nopietnību, lai ceļojošās vienību balvas neaizceļotu uz ASV.. Tādēļ Kanādas latviešu, ieŗin<iā ai-
. No Bostonas saņemta skumjā; ziņa, ka tur li. jūlijā &5 gadu vecumā miris kādreizējais Latvijas valstsvienības .basketbolists un izcilais volejbolists Voldemārs' Eiimiits, ■ Pēc sekmīgām . sporta gaitām Liepājas' ģimnāzijā, kuras volejbola sešniekā viņš kļuva Latvijas vidusskolu meistars, Elmuts uzsāka tieslietu studijas Latvijas universitātē un iestājās Universitātes. sportā>. paliekot šī aka-dēņuskās jaunatnes kluba debeszilajām krāsām uzticīgs visu.lai-; ku. 19S5. gadā viņš; Budapeštā palīdzēja latviešiem ^izcīnīt studentu pasaules mdstarnosauku-mu basketbolā, 1936. gada olimpiskajās spēlēs "Berlīnē cīnījās Latvijas valstsvienllbā,. bet 1938. igadā Moņako bija to volejbolistu vidū, kas Latvijai ieguva studentu ^saul^ meistargodu. Vācu okupācijas gados, aktīvās sporta gaitas izbeidzis, V. El-muts. bija US priekšnieks,
Sidrabenes nometnes dalībnieki kopvingrojumā.
Foto: A. Jamtiš
. Korejas karj; dienās piecdesmito gadu sākun^ korai^nisti apvainoja 'amerikāņus .ķīmiskā .kara, uzsākšanā, ko pēdējie, savukārt,'; kategoriski noliedza, šodien komūmsti amerikāņus ķīmiskā karā -^airs neapvaino, to-ties; ASV galvenais štābs ofi-, ciāli ziņo no Saigonas, ka pēdējo 6.mēnešu laikā ar indīgām ķīmi-
NEmpi KLTVĻENDĀ
Nēģeru nemieri, kas iesākās Cikagā, pārsviedušies uz Kiīvieņ-du. 22. jūlija numurā „Cleveland Press" ziņoja, ķa pilsētā nemiēr-iiieki jau aizdedzinājuši 91 māju, vairākas personas ;.noxiāvētas un ievainotas. Mājas tiek aizdedzi-liātās ar tā sauktām ,^Molotova kokteiļu" bumbām (viskija pudeles, piidiitas ar benzīnu un savienotas ar degli), kuras gatavojot ,,seyišķās skolās'' apmācīti speciālisti. Ķlīvlendā nemieri iesākās Cough un Centrail avēniju sektoros, bet vēlāk pārsviedās uz Glen-vilē rajonu. Nemieros piedalās visvairāk. jaunieši 16—18 gadu vecumā! Pēc radioziņām aizturēta kāda no Ņujorkas Ķlīvlendā iebraukusi nēģeru mašīna ar komunistu literatūru. Nemieros ne-piedalās visi nēģeri, bet tikai atsevišķas grupas. Kā redzams, nemieriem nav pamatā rāšu problēma, bet gan politika. J. E,
Vienošanos pārtraukt atomieroču mēģinājumus zem ūdens, uz zemes uņ gaisā parakstījušas tikai tris no pasaules piecām atomvalstīm.. Francija un sarkanā Ķma turpina mēģinājumus, nerēķinoties ar radioaktīvo nokrišņu briesmām.
Savu pārspīlēto atomarsenāla ambīciju īstenošanai Prancijas prezidents de Golls atsacījies lio ASV militārās palīdzības, izstājies no NATO un tagad, nerēķinoties ar Franc-jas saimnieciskajiem apstākļiem, uzsācis pats sā-vu mēģinājum>i sēriju, novedot Franciju tai atomieroču attīstības līmenī, kurā ASV atradās Hi-rošimas un. Nagasaki dienās 1945, gada augustā. Francija boikotē visas sarunas par atomieroču aiz--liegšanu vai iriēģinājumu ierobe' žošariu. Pēdējā mēģinājumu seri^ jā — 800 jūdžu dienvidaustrumos no. Tahiti — Prancija pirmo reizi izmēgiiiāja no lidmašīnas nomestu atombumbu. Līdz nākošam gadam Francija, plāno 62 ultramodernu bumbvedēju būvi, kas spēs nogādāt de Golla atombumbas virs ienaidmeka territorijas.
Sarkanās Ķinas jfadi.iumā viegl^. prātīgā vīpsnāšana pārvērtusies
ļkālijām noklāti 59.000 akru viet- jas uzturs " Dienvidvietnamā — mas robežas virzienā. Jāatceras, kongu rokās esošās Dienvidviet- rīsi un sāls — apmēram 70% ka arī ienaidnieka apgādes ceļi; iiamas lai^airnniecībaš zemes, apmērā atrodas a pār- tiek nepārtraukti traucēti.
Visa gaidāmā raža šajos apgaba- ziņā. Un ASV militārie lietpratē- Pārtikas jautājiunā vienu lietu 1os iznīcināta. . . ji apgalvo, 'ka pārtikas jautā- amerikāņiem vēl tomēr nav izde-
1 Daudz par Vietnamas karu raķ^ jiims jau tagad; jūtami iespaido- vies atrisināt: no ražīgās Mekon-sta, vadoties no militārā viedoķ-jis pretinieka cīņas spējas. Ko- gas upes deltas amerikāņu un ļa. Bet amerikāņi izcīna ari ār- mūnistu pusē cīņas spars esot dienvidvietnamiešu bruņoto spē-kārtīgi nozīmīgu sainiecisku; ka- stipri mazinājies, gūstekņu skaits ku apsardzībā Saigonā pienāk iŗu. Piemēram, komunistu armi- pieaugot, uņ gūstā saņemtie vairs lieli rīsu sūtījumi, kuri mistiskā
.neizrādot nekā no agrākos ga- kārtā nonāk galvās^^ - .dos parādītā fanātisma. nā tirgū un no tā pie komūnis-
Par komunistu ražas iznīcina-; tiem. Bez Saigonas melnā tirgus šāiiu līdz šim netika ruiiāts,; bet komunistu pārtikas stāvoklis bū^ tagad atklājies-, ka rīsi un laJbī- tu vēl nesalīdzināmi bēdīgāks ne-bas iznicināšana sākusies jau kā līdz šim. ; 1962. gadā, ka to vēl pastiprinās, Vietkongi atzīst, ka am6rikā-: ka līdz šim ar ķinaikāliju indēm ņu saimnieciskais nopietnās pārdomās. 1964. gada iznīcināti . sējumi 130.000 akru grūtina viņu kaujās spējas. Ra-22. oktobri k&m preses konferen- kopplatībā. ■Ziēmeļvietnamā; sē- ža tiek iznīcināta, šogad ari ātli-cē ASV aizsardzības ministrs jumu iznīcināšanā vēl nav uz^
Maknamara izteicās amerikāņu ta. pieaudzis komunistu karavīru
žurnālistiem, ka tā paša mēneša ASV lietpratēji Vašingtonā pa-, skaits; toties apgāde stipri cietu-16. datumā ,^na izmēģinājuši sa- skaidro, ka ķīnīiskais karš izrā- si. Stāvokli vēl nepatīkamāku pāvu pirmo atombumbu, kas vēl dījies ārkārtīgi sekmīgs.. Pārti- darījis fakts, ka 1966. gada pir-nav uzskatāma par militāru kas trūkums komunistu armijā mā pusē sabiedroto rokās kritu-draudu. Maknamara uzsvēra, ka kļuvis tik akūts, ka tie bijuM ši komunistu risu krājumi 89^^ Vēl paies .daudz gadu, kamēr ko- spiesti atvilkties Ziemeļvietņa--tonnu apmērā, mūnistu atomieroči spēs nodarīt zaudējumus ,Ariums vai mūsu sabiedrotajiem".
Otru atombumbu ķīnieši izmē: ģināja 1965. gada 14. maijā, trešo 1966. gada 9. maijā. Jā Pad. ssArienībai nebūtu bailes no Ķinas, ^HHHHB|^ I ja Maskavas un Pēkingas starpā i^HHHIL I ^ ^ nepastāvētu tagad Rietumiem tik ■ "lliiliiBB*»".'.-. P izdevīgās ideoloģiskās domstarpības, Ķīnas atomattīstībā būtu vismaz 10 gadu tālāk. ^tr Kvebek^ premjers Džonsons dodamās 8 finālistu vidū,^^
Līdz 1975. gadam ķīniešiem būs izteicies, ka valdība gatavojoties ja otrā vietā Ļeņingradasj Kiro-" pietiekami daudz atpmraķešu, .lai izdot rīkojumu,: kas pārtrauktu vā baleta pārstāvi. Jaunā laure-sasniegtu ASV, bet — ari Pad. slimnīcu'darbinieku streiku ner- ātes partneris bija NaJohMa ba-savienību. Francijai starpķoņti- Minikās un slimnīcās chro- Ieta solists Ērlš Krauls. Iegūtā nentālajā laukā nākamos gados mski slimiem. Paredzēts iecelt godalgā ir diploms uri naudā 276 vēl nebuš tik daudz raķešu, bet īpašu komisiju, kas izdibinātu dol. Lielāka nozīme ir. tomēr ietai būs moderni bumbvedēji, ku-. slimnīcas pārvaldes financiālās gūtajai slavai, jo dānu televīzija, ŗu atomieročus izmēģinās paši-ei- ^ui darbinieku prcfblēmas.: Tikai kā arī redzamas ārzemju baleta zējā Klusā okeāna serij^, līdz ar 1964. g. jaunajiem darba no- sabiedrības . piedāvājušas savus \ gada beigām paredzot vairāk teikurņiem streiks atļauts strād- līgumus. Van Hamelas tēvs ir nekā 16 sprādzienu. mekiem, kas nodarbināti tādos Holandes ģenerālkonsuls Toron-
uzņēmumos, kas;kalpo sabiedroto, Dejotājas .māte izsaltās, ka/ bas labklājībai. Kaut šādu rīko- ne vecāki, ne meita nav cerējuši jumu izdotu, nav droši zināms, iegūt pirmo vietu, jo konkuren-vai arodbiedrība tam paklausīs.'ce bijusi sīva, sevišķi krievu de-Martā tika izdots līdzīgs rilto- jotāji. Jaunā laureāte nolēmusi jums; skolotājiem, bet tie' nepa- pam Kanādā un varbūt ļtkai klausīja. palaikam piedalīties kādās vies-
iŗ Jūlijs atāts par ; karstāko, izrādēs Eiropā. Kad.augustā.To-, sausāko un saulaināko mēnesi 11 ;rōnto ieradīsies dāņu virtuozs: gados. Toronto pilsētas apkārt- Ēriks Brūns, lai iestudtu „Gul-nē šai mēnesī nolijis tikai.VjcoI- bju ezera" visus 4 cēlienus, van las lietus, Salīdzinot ar Ontario Hamela būs galveno solistu vidū.
I provmces;smagi cietušiem lauk- .. Tr„„„^., - • j
saintaiecF-^^ aT>^ahali6m Dilsētai Kanādas augstāka tiesa izde- • saimniecības apgabaliem pilsētai r-^ojumu, pēc ku^a streikb-ar ūdens apgādi nav bijis gruti- . , V- _
u m - fv, „ 1- 1 • • tajam nemedicmiskam persona-bu. Te jāatceras lielais sausmns . i,
, , , . lam 18 slimnīcas jāatgriežas dar-
1957; gada, kad dārzu aplaistisa- . v _ ^
na biia aizlie-ta Tiesnesis sava sprieduma iz- .
nabijamli^. teicies, ka streiks apdraudot taū-
Dienvidontano sausuma . deļ . ^ ' ... \. . „
• • . -„ , ♦ tas veselību un esot nepieciešams
smasi cietušas ganības. Masko- . . .... ., ____ ^ r^.
omcv^i wc.i,u^ ^aiuuaa ivi^i^v garczģito situāciju atris nāt.
ka un Pensaunda apgabala gani- , , . ,
. . , V , -Jaunais piedavajunis no. ādmini
Das izdegušas bruņas. Lielāko .. . ^
, ,. . , . _ tracijas puses ir labvehgāks netiesu. apgabali ziemeļu provmce,- ^.riekšēļais- darbmiekiem ari zino par līdzīgu stāvokli. I4e- f J^^^^^^'t: ^f.D^^^kiem, v-v r i -1 . kas pelna mazāk: neka 70 dot.
lako karstuma vilm torontieši. , ,. .
- • .n-n ^ i nedea, algas paaugstmajums ir
piedzīvoja 1956. gada juliia. kad ^ , _ .;
f -I- jMLija,, ^ e ,doļ nedea divos paņēmienos
• temperatūra sasmedza 106 gar- • , , ^ \
l:^ č.^i 1 -1 <^vu gadu laika; kam. alga 70—
dus P. šai diena kads Mmnko , , x.
vīrs saderēiis izcent cju,1p« w ^ol. nedēļa, paaugstinājums v rs saderējis ^ ^^t _saules kar- p.^- ;
stūma olu — un deribas uzvare- L ^ , , , ,
,-io r-^?o^o rr^^ -1 ■ .« • ^0 dol. un vairāk pelmtaju ka- : jis. Crasana gan ilgusi 12 mm. i , i ,
■ . tegoņja saņems 4 dol. pirmajā
iļ Kanādas nacionālā baleta so- gadā un 4 dol. nākamā. 9 dol.
liste 20 g. v. Martihe van Hame- paaugstinājums piedāvāts mā-.
la 3. internacionālās baleta sa-sām, paaugstinot nedēļas algu
censībās Vamā, Bulgārijā, iegu- līdz loo dol. Vadība ziņo, ka jau-
vusi 1. vietu, šī bija pirmā rei- nās likmes attiekšoties uz .25.000 ;
ze, kad Ķa?mda sacensība neorganizētiem slininīču darbi-
dalās. Jaunā dejotāja bija labā- mekiem, ka arī uz tiem. 32.500,
]D>adža. .ķarikatiira ka :no 50 dalībniekiccŗ^^, ierin-•
