THIS PAPER WAS MAILED WEDNESDAY, DEC.11,1985.
AMERIKA
LATVIAN LANGUAGE NEWSPAPEE ;
Published weekļy by the Latvija AmeriĶa Publišhmgtimit# Business Offices: 125 Broadview Ave;/ Toroiito» M4M 2E9, Canada. Editor-in-Chief A. Kundrats, 465-7902. USA Edilorial Offices: New York, Editor V. Irbe, 4035 Rombouts Ave., Bronx, NY 10466; Chicagd Editor V. Jaunkalnietis, 1805 Taylor Ave., Racine Wis. 53403; California Editor Kārlis Kaķļs, 3&22 Markridge Road, La Grescema, CA 91214,
NR. 50
SESTDIENA, 1985. GADA 14. DECEMBRIS
35.GADS
SATURDAV, DECEMBER14,1985.
SECOND eLASS
REGISTRATION NUMBER 2249
CENA 1 DOLĀRS
ALEKSANDRA pGUMNIEKA SPECIĀLRAKStS
LATVIJAI AMERIKĀ
1985. gada pilnvaru nolikšanas laiks jau pie durvīm. Kad jūs saņemsit Šis rindas, tad autors, kas parakstās; Patiesā cieņā Jūsu A.Ķegumnieks, jau atradīsies slimnīcā un, gaidot savas veselības negaidīto traucējumu izvērtēšanu, mēģinās Ziemsvētku numuram uzrakstīt izsmeļošu 1985. gada polītisko notikumu autop-siju. Slimnīcā man būs jāpavada nedēļa vai divas, un, ja būs lemts, atgriezīšos atpakaļ ar pilnām burām nākamā gada pirmajā nedēļā. Manā prombūtnes laikā redakciju pieskatīs vīrs, kuram es dāvāju pilnu uzticību — DV darbinieks un bijušais ^ apgāda vadītājs E. Treilons. īsviļņu radio sakaru starp mums nebūs, bet kurjeri starp redakciju un slimnīcu droši vien skries itin bieži riksīšiem vien. ^oistis-ko tieksmju dēļ gala vārda teikšanu, arī gultā gulēdams, negribēšu izlaist no savām rokām. Katrā gadījumā eš nevaru iedomāties, ne arī atrast pieniērotāku vīru Visā Kanādā kā Egonu Treilonu, kas noteikti aiztaupīs man bezmiega naktis, jo izkārtos visu tā, kā lasītāji un es personiski to vēlētos redzēt.
as
Tam Kungam jauna dziesma.Svv Andreja baznīcas rīkotajā jaunatnes koncertā.
Foto J. Liģers.
Un tā, cerot^uz labāko, steigā pārlaidīsim acis par pēdējās nedēļas notikumiem nekad nebeidzamā polītiskā cirka arēnā.
Mēs priecājamies, ka vā Rēgens nius ,ide facto'' uii ,,de jure'', daudzo padomnieku samulsināts, neuzdāvināja Gorbačovam. '
Mēs bijām pārsteigti, ka ASV prezidents gāja ēst kaviāru un dzert gauži zemās kvalitātes šampanieti Gorbačova aicināts namā, kas vēl šodien pēc Šveices likumiem nepieder nevienam citam kā suverēnai Latvijas valstij, kuras eksistenci uz laiku ir apturējis patvarīgais un brutālais Kremļa iebrukums.
Mēs zinām, ka, lai neno-kāitinātu Kremļa Ziemsvētku vecīti, Ženēvā par brivtbu un tiesībām vispār gauži maz runāja. Mēs neraudam rūgtas asaras, jo zinām, ka pienāks diena, kad varēsim uzvilkt Ženēvā pie sava nama savu nacionālo karogu un atbrīvotā Latvijā aizbēgušo moskvi-tu sarkanos karogus varēs izlietot komunisma nelāgās smakas un saukļu nomazgāšanai no sētām un celtnēm.
Droša ziņa no okupētā3 Latvijas vēstī, ka Gorbačovs jau tad, kad bijis agronoms un tikai mazs partijas apāra-čiks, draudzējies ar vairākām latviešu komunistu ģimenēm. Šajā laikā viņa acis ieraudzījušas Baltijas jūras dārgakmeni — dzintaru, un viņš esot daudz rubļu izdevis savas dzin- bačova viesis Kremlī jau vis-tara kollekcijas radīšanai. Pā- maz trīsreiz.
ar muti vaļā, ja privātā sarunā Vissavienības komunistu partijas ģenerālsekretāru būtu uzrunājis par Dzintarņiku.
Arī galma pirmajai dāmai Raīsai Baltijas valstis neesot svešas. Runā, ka viņas vecāki esot tirgojušies ar sīkām precēm kādā Lietuvas miestiņā laikā, kad lietuviešu tautu tik nežēlīgi apspiedis fašists Valdemārass.
Ženēvas vanckars vēl nav pilnīgi izkūņojies, kad 400 amerikāņu veikalnieki ar nekronēto prezidentu Armandu Hammeru priekšgalā devās uz Maskavu, lai slēgtu tur saimnieciskus darījumus biljoniem dolāru vērtībā. Te jāpiezīmē, ka līgumu par 200 milj. metrisko tonnu kviešu piegādi amerikāņi, gaisā palēkdamies. Kremlī jau parakstījuši. Praktiski tas nozīmē, ka nākamajos piecos gados bada briesmas Sarkanajā impērijā aizr dzīs neviens cits kā nolādētie kapitālisti.
Rēgens ar Gorbačovu Ženēvā sēdās pie viena galda pirmo reizi. Mistiskais miljonārs Armands Hanimers bijis Gor-
Pie pagājušās nedēļas vainībām jāpieskaita arī ziņa, ka Rēgens taisās braukt uz Budapeštu un uzaicinājis savukārt Vašingtonā ciemoties ungāru komunistu līderi Ka-
«
fējie Maskavas biedri brīnījušies, ka Gorbačovs naudu, par kuru varētu nopirkt trīs VEFa radio aparātus, izšķie-
Olvēka «esībudienasdemoiistrācijā pie Toronto pilsētas valdes ^ļ^^ ^uT^
. . ^1 j . w>mrm;nir^ .j . . v ^ tiņicm, Taja laika Gorbacovs nama ieradās art londomf^šrarDVKVv^^^^ priekšsēdi G.Bnk. dabūjis pavārdu „Dzintarņiks".
' ' VerSo PĀTAnc ženēvā to
Padomju prese atkal pie lielā zvana piekārusi stacha-novieŠu kustību. Tas norāda, ka Gorbačovs gaidīto liberālo reformu vietā mēģinās Sarkanās impērijas saimniecību sastutēt ar kāpinātu ku izdzīšanu c
Kanādā gada beigās pārsteigumu sagādāja tiesneša De-šētia komisija. Atklājies, ka šo komisiju premjers Malrū-nijs radījis kādas Vizentāla pārstāvja Sola Litmaņa vēstules dēļ, kurā bijis norādīts, ka Hitlera koncentrācijas no-metņu briesmonis, tā dēvētais nāves eņģelis Dr. Meņģele, varbūt esot Kanādā. Lai Meņģeles lietu noskaidrotu, Mal-rūnijs radīja Dešēna komisiju, kurai piedevām uzdeva izmeklēt ap 10 indivīdus, kas varētu būt eventuāli kara noziedznieki.
Pagājušajā nedēļā valdības vārdā advokāts Vaithols (White-hall) publiski apgalvoja, ka Solam Litmanim par Nļleņge^ Ies atrašanos Kanādā nav bijis nekādu pierādījumu. Pratināšanā Litmans arī atziņās, ka viņš pats esot iedomājies^ ka Meņģele būtu variējis atrasties Kanādā, Šīs Litņiana iet domas rezultātā radās raganu inedības Kanādā, kuru dēļ bija jācieš kā ukraiņu, tā arj baltiešu labajai slmi. M iņēfe te varētu kaut ko aizlikt aiz
auss,
(Turpinfijums 20. Jp.)
