1,
2 LATVIJA AMERIKĀ Sestdiena, 1985. gada 14. decembris, 50
LATVIJA
AMERIKA
SESTDIENA, 1985. GADA 14. DECEMBRIS, 50. NR.
TStmIu nedeļas^^^^ 1^^^ iznāk sestdienās. Izdevējs —ļ
Latvija Amerika Publishing Ltd. Valdes priekšsēdis — Pēteris Ratnieks. Laikraksta atbildīgais redaktors — ^ Kundrats. Redakcija: 125 IBroadview Ave., Toronto, Ont., Canada M4M 2E9, tālr. 465-7902. Ņujorkas redakcijas vad^ tājs: V. Irbe, 4035 Rombputs Ave., Bronx, N. Y. 10466, U.S.A. Tālr. "1-212-994-7917. — Čikāgas redakcijas vad. A. Zaube,> ^353 N. Avers Avenue, Chicago, IIL ^18. JRedaktors Austrālijā' Ed/ Šmugajs, 28 taffs Ave., Lugarno, NSW 2210, Āīistralia. > Redakcijai tiesības manuskriptus pēc vajadzības īsināt. Neizlietotos materiālus neuzglabā, bet pēc vēlēšanās sūta atpakaļ, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciā-ļ ļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja per-' sonisķais uzskats un ne katrā gadījumā atbilst red. viedoklim.
Aboiiēšanas maksa Kanāda un ASV: par vienu gadu — 46 dol., 6 mēnešiem — 24 doL, 3 mēnešiem — 14 doL Atsevišķa numura cena 1.25
Sludinājumu maksa sludinājumiii daļā $2.509 tekstā $3.00, pirmajā vai pēdējā Ip. $5.00 par 1 cm telpu. Sarīkojumu kalendārā $2.00 par rindiņu, atkārtojot 4reizes un vairāk 25 proc. atlaide. Laikraksta abonēšana umi sludinājumi— tālrunis 466-1514.
Laikraksta apgfids patur tiesības atsevišķos gadījumos sludinājumus arī nepieņemt. Ja nodots' sludinājuma laikrakstā ieviesusies k|Qda, tad šis sludinājums tiks atkārtots bez maksas. Laikraksta apgflds par ķ|adaini ievietotu sludina|umu atbildīgs tikai par tadu summu, cik pēc sludinājuma likmes izmaksājusi k|QdainiiespiesU teksta telpa. Grozījumus sludinājumos var'pie teikt ne vdak ka vienu dienu pēc sludinājuma nodf^ana^'
ADVENTA PĀRDOMAS) Cik līksma gan ir cilvēka sirds gaidot drauga vai tuvinieka ierašanos. Adventā gaidām Pestītāja piedzina-šanu, kuras gaidas sākās jau Veeajā derībā un vaiņagojās ar Betlēmes notikumu.
Šis gaidu laiks ir pievilcīgs mums katram, svētu ilgu iezīinēts jau no bērna gadiem, tas pauž gaišu optimismu, jo Ziemsvētki, uz kuriem gatavojamies, ir gaismas apmirdzēti. Tie ir dāvanu svētki — pats debesu Tēvs ir dāvājis cilvēkiem savu vieri-piedzimušo Dēlu. Vislielākais prieks ti^^ Kristus pilnība, kurā tie var dalīties. Arī cilvēki gribētu cit^ citam dāvāt labāko. Ziemsvētkos dzidru krāsu un melodiju saskaņa sastopas svētlaimes dailē, kad Ikdienai rūpes izgaist un no debesu augstumiem dzimst dievišķais Bērns, nesdams mieru un laimību.
Šī jōtīgā liriskā gaisotne nebūt nekavē dziļāk ieskatīties realitātē, kas ir paša Dievā Dēla iemiesošanās — toreiz pirms gandrīz 2.000 gadiem, Šbdien visos, kas Viņam tic. Tuvojoties latviešu globālās evaņģelizācijas 600 gadu atcerei ar Meinarda iesvēti par bīskapu Ikšķilē 1186. gadā, sāksim pieminēt latviešu cilšu pirmo saskari ar šo noslēpumu, Ar latviešiem 42. * gadsimtā notika tas pats, kā: Ābramam 19. gadsimtā pirnis Kristus. Sākās jsmna dzīve Dieva gaisotnē. Dieva vārds iepriecināja un reizē pieprasīja novērsties no sevis un no pasaules, lai pievērstos Dievam un Viņu izvēlētos kā vienīgo un visaugstāko labumu. Sī izvēle pieprasīja radikālu, krasu pārmaiņu domāšanā un dzīves veidā; Cilvēks bija aicināts ietērpties mūžīgās godības spožumā, celties un stāvēt
Priecīgi mīlētāji Amerikā uztraukušies kriminācija, bet Augstā soģa pirksts.
nelāgu slimību. Dadža teorija: Tā nav dis-
Dadža zIm.LA.
Dr, A. Brumanis
augstumos, no radības vaiga kļūt par radības valdnieku.
Kā Ābramam nācās atstāt savu elkdievības vidi un kļūt par klejotāju ar vienīgu ceļa-mērķi un drošību — ticību, kā Marijai nācās dzemdēt pasaules Pestītāju lopu kūtiņā un Dieva Dēlu guldināt uz salmiem silītē, tā arī latviešu globālā evaņģelizācija, kuras 800 gadu jubileju atzīmēsim 1986. gadā, nenotika tik ideāli un bez ciešanām, kā to varētu cerēt. Pie jaunpiedzimušā Pestītāja šūpuļa dziedāja eņģeļi, bet drīz pēc tam visapkārt žvadzēja Heroda zobeni: skaudīgais valdnieks meklēja nonāvēt jaunpiedzi-mušo karali, kura dzimšanu bija pasludinājuši austrumu gudrie. Dieva visaugstākā labestība sastapās ar cii'-vecīgo ļaunumu un naidu. Notika tas, ko aizrāda apustulis sv, Pāvils: likums ir garīgs, bet cilvēki ir miesīgi; kas dažkārt dara ļaunu, ko viņi ienīst, un nedara labUj ko veļas darīt. īstais cilvēks ir garīgs un debesīgs, tas vēlas tikai debesu lietas un mūžīgos labumus, bet postītājs smagums velk atpakaļ uz zemes. Tā arī ja jie paši misionāri, tad tie, kas viņiem sekoja un dažkārt uzstāj ās viņu aizsegā, nav bijuši bez pārkāpumiein. Izlīgšanas gaisotne jāpiedod par sen notikušo, jo piedodot paceļamies ļugstāk pāri tiem, kas mums pāri darijuši, Svešu
NEBRAUC TIK DIKTI!
Nupat izlasīju M. Liepas no Britu Kolumbijas LA rakstīto vēstuli, kā dziesmu svētkos Vaiikuverā atklāšanas aktā runājusi kāda pilsētas galvas sūtīta ,,mums polītiski pilnīgi nepieņemama persona", kuru vajadzējis aizsūtīt uz mājām.
-—-— . • . ■ .—;
zemju vēsturnieki ir izvirzījuši savi! tautiešu nopelnus evaņģelizācijā un noklusējuši pašu latviešu paveikto savā zemē. Juku laikos ; bojā gājušas veselas bibliotēkas, kas liecināja par kristīgo lat viešu brīvību un izcilo stāvokli savā zemē, kad viņi bija brīvās Livonijas valsts pilsoņi.
Bet par pašreizējiem pārkāpumiem izlīgšana pieprasa arī taisnību. Atjaunosim ticību visā brīvībā, laikā kad draudi nāk kā no karotāja ateisma, tā no visu laiku maldiem — materiālisma. Apzināsimies par savām tiesībām, laikā kad latviešiem apdraudētas tik dārgas vērtības — kristiānisms uri savas zemes brīvība.
Ar Kristu Dievs mums ir visu dāvājis, liecina Pāvils vēstulē romiešiem, tāpēc gatavosimies uz Ziemsvētkiem un uz nākošo jubileju paļāvībā un pateicībā. Būsim lepni piederēt Kristus Baznīcai, kuru ellfes vārti neuzvarēs. Pieņemot kristiānismu, latviešu tauta ir iegādājusies šo dārgo pērli, par kuru atdod visu savu mantību, lai to iegūtu; tā ir atradusi šo apslēpto dārgumu, par ko vienmēr var priecāties (Mt. 13,44-46). Gaidīsim Ziemsvētkus ar līksmu sirdi un īstā gara atjaunotnē jo vairāk tāpēc, ka
kopā ar evaņģelij u varam
Lepni teikts! Ko tad vajadzēja aizsūtīt uz mājām — to ,,mums polītiski pilnīgi nepieņemamo personu", vai Van-ķuveras pilsētas valdi, kuru šī persona reprezentēja un kas nolasīja pilsētas galvas dekla-
paturēt latviešu kultūras vērtības visā pilnībā; Tāda ir Dieva griba, ko nesen pirms 20 gadiem svinīgi atgādināja Otrais Vatikāna koncils. Tā arī nākošā jubileja būs pārāka par pašu evaņģelizāciju, jo kristiānisms un latviskums tagad ir vairāk sakusuši, kas ir īsta bagātināšanās. Šodien tie paši pretinieki apkaro reizē kristiānismu un konsekvento latviskumu. Būsim visi vienoti pateicībā par Dieva aicinājumu patiesībai un pestKanai evaņģēlijā (2.Tes., 2,13-14). Kristīgā dzīvē i galvenais ir paša darītāja nobriedums: ne tas, kas viņam pieder, bet gan tas, kas viņš • ir. ■ ■
Kad Marijas dēls dzima Betlēmē nabadzībā un atstā-tība. Dievs tur bija klāt un Viņa eņģeļi dziedāja slavas dziesmas. Šodien mēs Jēzu pielūdzam kā Dievu augšāmcelšanās godībā. Arī Latvijas Baznīca savos pirmsākumos līdzinājās vārgajam, traluslajam Bērniņam Jēzum Betlēmes silītē, bet tā aug, nobriest un iet pretī savam mērķim pilnā atbildības sajūtā, vēl līdz šai baltai dienai, neskatoties uz grūtībām.
^^^^ Perst!-tāja piedzimšanas svētkus, atjaunojot ticību no visas
Dr. A. Brumanis, Novēlot priecīgus
Kristus dzimšanas svētkus!
rāciju, kas izsludināja Vanku-veru par dziesmu svētku pilsētu? Kas te mums bija, polītiski nepieņemams? ^
M. Liepas vēstulē vēl teikts, ka ,,būtu gan visas pūles jāpieliek , lai mūsu lielākos sarīkojumos ierastos preses un televīzijas pārstāvji." Bet ja arī viņu vidū būtu „mums polītiski!nepieņemami?" Nezinu, cik lielas pūles Vanku-veras dziesmu svētku rīkotāji pielikuši, lai šie preses un televīzijas pārstāvji ierastos. Par latviešu preses pārstāvjiem gan nevarētu teikt, ka to klātiene svētkos būtu sevišķi no-vā-tēta, ņemot vērā, ka viņiem bija jāpērk pat ieejas kartes visos svētku sarīkojumos, izņemot atklāšanas aktā, kur visiem bija ieeja brīVa.
K. Sidars toronto»
APDOMlGAK
Mūsu organizācijas atsevišķos gadījumos ar pārāk devīgu roku izdod lielus līdzekļus no kuriem latviešu sabiedrība nesaņem iecerētos pozitīvos rezultātus.
Ir pienācis laiks atskārst, ka mūsu nākotne ir jaunās paaudzes iesaisŅSanā visos pasākumos. ^ ^
Bērnu nometnes darbojas tikai īsu laiku, bet mēs sagaidām, ka studenti un citi spējīgi jaunieši par minimālo at-, līdzību būs nodarbināti tikai daļu no vasaras brīvlaika. Viņi bieži aiziet citā darbā, kur var strādāt visu Vasaru un nopelnīt naudiņu studiju turpināšanai. Sāksim jau tagad domāt, kā mūsu bērnu labad dot nometņu audzinātājiem un vadītājiem pilnu vasaras darba laiku.
Alfrēds Lauks Toronto.
.1