The Latvian NewspapeT ior Canada and
U. S. A.
Publisbed twice weekly by the Latvian Relief Society of Ganada "Daugavas Vanagi" Business Office: 491 College St., Toronto 4, Ontario, Canada Telephones: 921-7121; 368-3239
Editor-in^Chief: ALFRĒDS VINČELS United States Editorial Offiees: • Nevs^ York: Editor ~ V; Irbe, 1035 Kombouts Ave,, Bronx N. Y. 10466, U.S.A. Ghicago: Editor—'D. Vallena, . 648 South 23rd Ave., Belhvood, Īli., 60104, U. S. A. '
SAtURDAY, loCTOBER 1,1966
78. N-RS.
SESTDIENA, 1?66. G. ļ. OKTOBRIS
10. GADS
AUTHORIZED AS SECONDCLASS MAIL BY THE POST OFFICE DEPARTMENT OTTAWA
AND FOR PAYMENT OF POSTAGE CASH
[•Viesa
Iznak divas reizes nedēļā — trešdienās un sestdienās.. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība * Kanādā ..l)au«:avas\'auagi." ATB. REDAIvTORS: ALFRĒDS VINČELS . Redakcija un kantoris: 491 College St.,
Toronto 4, Onlario. Canada Tālruņi: 368-3289 (redakcijai) un 921-7121 " . " (kantorim) Redaktora tālrunis vakaros-- 531-4533 •Ņujorkas redakcijas vadītājs V. IRBE 4035 Rombouts Ave., Bronx X. Y. 10466, U.S.A. Tālrnnis 994-7917 Čikāgas redakcijas vadītāja I). VALLENA 648 South 23ra Ave., Belhvood. 111., 60104, U.S.A. tālrunis 544-4278
Archibīskaps Arnolds Lūsis
.Katrs labs devums un kat- nīgs.devums nāk zemē no aug-ra pilnīga dāvana nāk zemē šienes, no Dieva, no gaismas Tē-no .augšienes,, no gaismas va, kurā nav ne pārgrozības, rie
. Tēva,-pie kura nav ne pār- pārmaiņas ēnās". ., maiņas, ne. pārgrozības Bet vēl kāda cita atziņa man ēnas. —Jēkaba vēst. 1;2. nāk prātā šodien, kad svinam
2 ^'^^^ radu-
Pētīdams latviešu agrās liiera- sies no latviešu agrās literatūras turas vēsturi, nesen atradui ka vēstures studijām, man zināmās pirmās divas dze- Apmēram 20 gadu pēc tam, jas rindas latviešu valodā, kas kad Juris Mancelis bija uzraksti-uzrakstītas atskaņās, atrodamas jis. savu samērā vienkāršo, šī kārdeiz slavenā Jelgavas galma raksta sākumā minēto divrindu mācītāja Jura Manceļa 1631. ga- ,yDodiet Dievam godu, tas dod . dā izdotajā grāmatā „Vade me- mums pilnu bļodu", radās kāds cum". Un šīs atskaņās uzraksti- cits liels un apdāvināts dziesmi-tās dzejas rindas skan: „Dodiet nieks, kurām pieder visizcilākā Dievam-godu, Tas dod mums \^eta latviešu dievkalpojumiem pilnu bļodu." domātās garīgās dziesmas radī-
.^Frotamsl no dzejas viedokļa ganā. Tas ir Kristaps Blrekers, raugoties, šinī panniņā nekādas kurš sacerējis kādas 180 garīgas lielas vērtības nav. Bet man šo dziesmas, no kurām samērā dau-gadījumu tomp gribējās piemi- dzas vēl šodien atrodamas mūsu , iiēt, jo tas ir zīmīgi, ka šī atskar Dziesmu grāmatā. Viena no ņās uzrakstītā dzejoļa rindkopa skaistākajām Mrekera sacerēta, mūs aicina pateikties Dievam, jām dzieesmām ir: „Redz, šī die-dot Dievam godu par to, ka Viņš na jau pagalam..." Šajā dzies-mums devis „pilnu bļbdu", — par mā ir vārdi, kas padziļina mūsu to, ka munļs pieticis dienišķās pārdomas Pļaujas svētku dienā, maizīte^, ka esam paēduši, ka Šie vārdi skan: „Dievs pie dvē-mums nav jācieš izsalkums, ka seles mūs svētījš, šķīstījs, vētījs, mēs nezinām, k?is ir bads., Man-_ mums' bij skaidriem graudiem ceļa laikā cilvēki vēl atskārta^ būt, zaļot, augt, už augšu cerēt, kā dienišķā maize ir liela Dieva Uetideiēi, augļ dāvana, ka tķ jāsaņem ar^^g^^
Jību un pateicību. ,,Katrs pilnīgs Tiešām,^^m^^^ vjsl esam kā sēk-devums,'Vviņvkprieda^ „un katra laš graudi, kurus pasaulē kāis^ ; laba dāvana nāk zemē no aiigšie-jusi Dieva roka. U^
nes, no Dieva, no gaismas Tēva, ķād Dievs mūs šķīsti un vētī, lai pie kura nav ne pariņaiņas, ne vējš aizpāš pelavas*^ lai paliek pārgrozības ēnas." tikai tīra labība. Nāk laiks, ka^
>;.;Tā(Jā::n0skaMā ari krastīgā ba5&,v^Dievs kādiJr. mū§u;"inūža
^^nica^vīh: Pļauja
; mēs visi esam atkarīgi no Bieva kad Dievs, vē
žēlastības^ Ja Dievšinazai, sīkai nas bļodas šēdēdaimi^esam ba-isēkliņai atņemtu spēju dīgt, augt rojuši tikai savu miesu, jeb vai uri nest aūgļus,ļ tad viena gada esam barojuši arī savii dvēseli, laikā pasaulē iznīktu visa dzīvā Kā mēs esani izturējušies pret
. .• ' SPOŽA TURNEJA BEIGUSIES , ^.■
Dienu pēc koncerta Toronto, 25. septenibrl uzstājoties Mohtrealā Ņujorkas kokļu un dziedātāju ansamblis ar spožiem panākumiem un visur iegūtu nedalītu atzinību pabeidza savu šāgada turnejuj kas bija sākusies 10 septembiī Indianapolē. AnsambUs koncertējis 9 lielākos AS^ un Kanadaslatviešu centros. Uzņēmumā ansamblis pēc koncerta Toronto: priekšā no lu-eisās—^M Tālberga, ansambļa vadītājs Andrejs Jansonš, Ilga Upmane, BirutaSūrmāne un Mirdza Balodi muguifē — Alma Eglīte^ Edīte Žeile, Austra Baumane, Vita Eamane, Valentīna Tropa, solists-baritons Torilds Barbins uh soliste^soprāns Tabita Jaunzeme.
^v^'v:. : ' '. \. 'v". ■ '.ļPoto:..-JAK
ŽVAF ARĪ:.AUŠTRALya'.lBūSJ-KLASīGA SESTDIENAS .SKOiA?'
. . X , Latviešu preses biedrības vai- Vairums ir jaunās paaudzes pār-:
■ mdib^! Ja Ihm ^ogaxa maizi, ,kupi mēs atro- i^tvieš grammu visām Ziemeļamerikas des sēdē • 24.. septembrī Ņujorkā
dzvkas n^ ņo makp^ae^ dažu dam^Dieva vārdos un Knstus piesīītījis visām ļaiviešu sestdienās, skolām Aus:vilījāapkārtrak. latviešu skolām Saņēmu solīju- nolēma, kfl ārL.tiem bie^^^^ binieki vai rakstnieki,^ kas izde-
gadu laika pasaute _butii u^^^ sh^lii stāvokli un mu, ka man šo programmu pie- kas reģistrēti atsevišķi pie cen: vuši vairākas grāmatas.
, bagātības, kuru ko-: rtaŗbību. A^^ īpaša apiaujaUrtpa par S-kla- sūtīs lai arī Austāujā trālā^ valdes, jāmaksā biedru Aŗ Preses biedrības atbalstu ;
.. ļiUu^saskatamas nte.ciiveKu, ne des sīgas: latviešu sestdienas skolas izveidošanas iespē^^ iauno proerāmmu pēc kuras nauda vietējā valūtā 2 ASV do- Ziemsvētkos, paredzams/iznāks:
; dzn^melņr^pedas...^;^ , ^ mums nevair atņe^ ; šai sakarā Ed. fcijs paskaidro, • ' . au sen^ajadzība, s4anot "ar laru' apmērā, l^du maksā arī Baibas Bičoles pirmais dzejoļu ;
• Anpedejo gadu.^notikunņ^^ ■ ^ i .... :
nav ražena un labu au|ļu^asim^ ir vadījis un «vetijis . ASV Hko« gr LNAK iz ■ darbbiaā 8 'd-ii.<i ^P.fdiprp. Ai^trāliias apstākļiem dPii^al^ielākā daļa no tiem dzīvo Zvied-. Ilmārs Rumpētens. Krājumu iz- ..
^ darbam trūkst Dieva svētības. Es ar laicīgām dāvanām. Varbūt,.ka W un Ab/, tikos ai LNAK.; iz.aarpojas S-^h.gas sestdienas Austrālijas apstaicļiem derīga. w iļ biedri an Pakistānā dos Uneskalnaangāds Grāmata
-rībētu t6 minēt tikai vienu žīmb dažādā zinā šo vadītā--skolas.^ Pašreiz kā Kanādas, tā Tas pats ar ; mācību grāmatām, rija, bet ir biedri ^ril^ki^^ dos Upeskalna apgāds ,Grāmata
yu piemēru. ■ idb. hiiumu<& mus par aauaz. mes vai^^ „ .. ■ • . h edni konas r>astav Australiia. tas iznākšanas Preses biedrība
li garšotu Un t)iroJa vadītāju Df. P: Norvili, juši sestdienas skolu program- tas (un to ir lielais vairums^ pie-_ _ ^ skapja.^^āvot;Pā™^^
: tajā.zemē, tas.zinās, ka som jautājumus. Uzzināju,"^ ka tuvākā laikā izdotu':kopīgu■ prb- • •''Pāŗruiīajot jautājuma par •.8-,.^^s^'t^..,:.L^Ji... Z^^..^..^.
atcerēties mazo Somiju un so- kas mums īsteni mu tautu. Kas ir bijis šai skais- pie pilna ledus
biedru kopas pastāv Austrālija,, tās iznākšanas Preses biedrība un Kanādā, ku- Ņujorkā rīkos Baibas BiČolcs
yo uz klints. Un tomēr aķme- jau nav nekā, ka ēst.. ."Tad es ņainie, liesie tīrumi pabaro so- atceros savu sirmo māmuļu, ko
I min liiiii iiiīnriiitii iiiriii.....i īrni iii iii [ii iiiiiiiiiniiii.....i......iiniiiriiiii........ii iiiiiiiini
klasīgu sestdienas Skolu, abi žie-P^^^^-^^i^ atsevišķā biedru ķo-^P Uiŗpmākos^ sarīko
melamerikas izelītibas darbinie- Cil^ZK kuras biedri bez jumus, valde-atzma, ka 1968J ga-
' & maksājumiem kopā. maksā ari da īSākumā^.
le Ņujorkā. Ņujorkieši iepriekšē-
mu tautu, |o tā ir dievbijīga, go- viņa stāstīja par sa,vu bērnību labklājības, bieži vien arī ir — bij skaidriem graudiem būt, za^ atzina 8-klasīgu skolu ne tikai ^^^^..j^.^^^^g.
dīga un tēvzemes mīlestības ap- un par to, kāds kārumsviņai bi- vismazāk pateicības. To mēs re- lot, augt, uz augšu cerēt, lieti par labu, bet pat par nepiecieša: ^ ... gg ^^mtūis un Jās balles bija iecienījusi, tikai
garota tauta.:. ^^^^^^^ nest-un svētiem niu- Jo ilgāk mūsu jaunā ; paau-^
PēcķaraPad.savieņībaso vai. cukura :gr^^^ V kājās, sabiedri^^
_^ _____ _ ________} rāk tas. nāk par ijvētību. Kaut. ' * -- ii-n-- ^---.^i_i-i--i:ii__>i-_
tai negribēja palīdzēt. Un tomēr dažreiz ir visvairāk laicīgās cilvēkiem gou nedara, jb „mūnis nāk no Dieva. Būsim pateicīgi --Somija šodien ir vienīgā valsts
Eiropā, kur vēl ceļ jaunasi mor derhas baznīcas, kur kristīgās jaunatnes dienas pulcina kopā simtiem jauniešu. Šai krietnajai, 'dievbijīgajai tautai, kas dzīvo visneauglīgākajā, akmeņainākajā lEiropas: daļā, viSa kā ir gāna, jo 4ās dzīvi uņ ■ darbu svētī pats iDievs.; ..
Bet tagad paskatīsimies mazās Somijas lielā kaimiņa robežās. Kas noticis ar šo zemi, kopš tajā sākusi valdīt bezdievīgā vara, kopš tā aizgājusi no Dieva un \ sākusi staigāt zaimotāju un mē-dītāju ceļā? Visbagātākajā,, kād-reiz visauglīgākajā zemē cilvēkiem trūkst dienišķās maizes! Posts ir tik liels, ka ārzemniekus nemaz nedrīkst laist uz attālākiem kolchoziemi, lai viņi šo nabadzību un trūkumu neredzē-tu, Un — kāpēc tāds posts? Kāpēc tāda nabadzība? Visa taču vajadzētu būt gana,j jo cilvēki strādā kā vergi, daudz vairāk nekā tie jebkad strādājuši? Atbilde ir vienkārša. Kur darbam nav Dieva svētības, tur darbam nay arī raženu augļu. Un Dieva svētības darbam nav tur, kur cil-
vēW aizmirsuši IMevu lūgt u^ im programmas izpildītāju kopgrupa ^'V Hamiltonas nodaļas 16. gada-
Bievam pateikties. svētkos 25. septembris i. rindā no kreisās — IZanUovskis (Toronto), M.Ķeņģe(Angiija)^M
Tā tas vienmēr ir bijis. Uņ tā Jonāne (Toronto), dir. L.Albertiņa(Sv.K^^^^ tas vienmēr būs. To paturēsim uri tenors A.Cersi 2. rindā ^.J. Celms (Niagara), A.KaUiiņš (Druva), E.Dāvidsons (eamillo-prāta mes, vecāki, un tamācī-nā), E.,Krūka (Toronto), F. Konrāds (Sv. Eatrinas), E..I»idciņš (Hāniiltona),'K. Lapm^ sim saviem bērniem. To — „ka tonaj^K.Epneris (Londona), N. Pulciņa (Hainiltona), J. Jāsmāms (Hainiltoiia), J. Ozols (HamiK ^Jsāt^a laba dāvana liffl katrs pii-:.-..tona),' .E,vŖen|lahs (Hamiļtona)utt -Adītājs. (Hamiltoņja).. ^ - Foto: j. liģers:
sti burtiski aplaupīja, jo. neviens : viss ir' mainījies! Bet: tur, rēs.: Un tas mums kā kristigiein vama un katrs pilnīgs devums rāk; tas. nāk par iivētību. Kaut. . .. ^j^^.^. * ^. balles apmeklētāju skaitu. Nā-
icīgi! Kanādā tin ASV darboja^ ari jat: • ^^-^^ pieaudzis par košā ia(iā varētu notikt Preses , : viesu :vidusskolas ar^.4^^^^^^^ pēcpusdiena Priedainē,: Ņū-:.
knrsu, tomēr vairums bērnu lat- biedrības rindās ieskaiti- džersijā, ar raibu un jautru pro- f
viešu skolu, atstāj pec sestdienas tu' pēc iespējas visus preses un grammu. Valde apsvēra arī ie-skolas- beigšanas. ; rakstniecības darbiniekus, kuri .spēju rakstniekiem un preses :;
Austrālija pašreiz darbojas 7 -.līdzšim: dažādu iemeslu dēļ ne- darbiniekiem . pulcēties Igauņu ; klgļslgas sestdienas skolas (arī ne. ^^^^ iestājušies Preses biedi:Ibā. namā Ņujorkā katra mēneša pē-viSas), un lielais vairums bērnu .' . • '// ^ . dējā piektdienā; ■" 1
latviešu skolu atstāj pēc sestdie- , ,-■ ■ ■ . ■. ■ . Valde nolēma izsūtīt biedriem .
nas skolas beigšanas, jo še dar- jās skolās un klasēs skolēnu .apkārtrakstu četras reizes gadā, bojas tikai divas skolas, kas uz-, .skaits nav liels Jau'ilgāku pagaidām atliekot jautājumu'pār. ņem bērntis pēc sestdienas sko-" laiku marii nodarbinājusi doma „BrIvā Vārda" izdošanas turpina- . lasi beigšanas — Sidnejas latviešu par 8. klases iekārtdšānu visās šanu. Pirmais apkārtraksts iznāv .. biJdrlbās vidusskola un Viestura Austrālijas sestdienas skolās. Tā ca: jūlijā un guvis biedru vidū . paļjildskola Džilongā abas ar 2- kāipie LAA skolu daļas nepastāv piekrišanu, šim piemēram seko- ,. gafegu kursu.'Bez tam pie divām nekāda valde vai padome, bet to Jusi Vācijas kopa. izdodot līdzi.:; skblām - Melburnas latviešu sastāda visas ■ skolas ar saviem gu^_apkar1;rakstu,2_ _ .. _ ^biLIbas,Kr:: Barona -skolas Pārziņiem; tād izsūtīju aptaujas J^^^^";^'^^ Dilongas sest^^^^^^
dai-bojas 'papildklāses. Visās ša-.,:;. (Nobeigums. 4..:Ipp.) - .iākiem centriem.,^š^^^^^^
'j ilgtu divas dienas, .kuru laikā notiktu rakstnieku 'un dzejmeku konference, rakstnieku pēcpusdiena un literārās ražās skate, šī -jautājuma nokārtošanu atlika'uz-nākāmo sēdi. .Toties valde jau • nolēma izdot Preses biedrības atceres markas, kuras piesūtītu tautiešiem, sagaidot 1 dolāra zie- : dojumu. par loksni. .Tāpat .nolēf ma, ka būtu godalgojami labļākiie raksti laikrakstos! Daži \ fondi' godalgojuši literatūras darbus; bet preses raksti nav izpelnīju- . sies šādu. uzmanību. Pirms kā- . ļ diem piecieni gadiem Preses biedrība gan piešķīrusi 4 godalgas vietējo ziņu rakstītājiem. '
izmantojiet iz(levlgu iiauclas noguldīšanas laiku! Noguldiet savus ietaupījumus
TORONTO. LATATtEšŪ KREDĪTSABIEDRĪBĀ 1., 3., i :un.:5: OKTOBRI, ■•
un jūs ^saņemsit ļ)ilnusproc€ntus|)ar : nākošo gada eetiii'ksni;
KREDrrSABIEDKiBAS BIROJS ATROm^^ 491'(COLLEGE,ŠT., TaLRv924--2^^^^
.1
