VALSTIS
^KANĀDAS LATVIEŠU MEISTARI TJENISĀ
Pad. savienība tikai, tagad at- Amerikāņi spiesti atzīt, ka ko- ŗaspēks Dienvidvietnamā ar kat-klājusi, ka,gaisa uzbrukumu lai- mūnistu ie%^nās apturēšanā ru mēnesi kļūst skaitliski lielāks. R. Cihovski ar 6-1, bet; kā raķešbazēm Ziemeļvietnama cietuši neveiksmi Jo pāri Dien- Tas tagad arī labāk apbruņots finālā M.Lukstiņu - G. Klaiši padomju raķešlietpratēji vairāk- vidvietnamas robežai tagad plūst un apgādāts. Nedēļas nogalē I ar G—1, kuri savukārt ie- kārt atradušies amerikāņu ugimī. vairāk komi^^^ nekā Vietnama ieradās 2500 amerikā-
Kanadas ' latviešu .meistarsa-,ļ^^^ ^neitu ar ASV militārai vadībai gan bija jebkad. Katru mēnesi Dienvid- ņu no 47. kājnieku divīzijas. Ne-
čīkstēs tenisā, kas notika Toron- _^ D. Lukstiņu un J. Luk- zināms, ka Pad. savienība apgā- vietnamā ieplūst ap 6000 komū- rēķinot kara ku^ un lidmašīnu to, kuplākais, dalībnieku skaits g^jņ^ ^r 6—1, 6—1.* A. M. dā Ziemeļvietnamu ar moder- nīstu, dažreiz šo slĒsitu vērtē pat bāzes ku^ aviācijas' apkalpes,
,,„^^,„ ' - nām pretgaisa raķetēm, bet ame- uz 10.000, kas nozīmē, ka, nevē- amerikāņa
rikāņi nezināja, ka ziem^ļvietna-, - 'rojbt zaudējumus, komunistu .ka- tagad, ir 317.500 karavīru, miešus uz vietas apmāca padom-;
virsnieki
Šoreiz bija ieradies no Montre alas ~ (i kungi un -l dāmas, kamēr Toronto pārstāvēja 4 kungi un 2 dāmas. Bez kuplā montre-. aliešu dalībnieku skaita iepriecināja arī jaunie spēlētāji viņu rin
-LATVIEŠU MCHISTU LIELISKS PANĀKUMS
ju regulāras armijas Šāgada ASV atklātajās meis- j^j^^^jŗļ^ Rakstā par padom-
tsrsacīkstēs . Sietlā uzvaras ļaļ^-ju militārā personāla piedzīvo:
■ __T^lo Halīifl TTncrāriiā /dzimušais t7io^oļ„ļpfnaTnā
dās, jo sevišķi G. Klaises spēles rus dalīja unganjd ..-,1
Kina TEEā 'pas-
ju miUtārā personāla pieozivu- ' _ 3, krieviem un ieteic viņu revī-'
jumiem Ziemeļvietnama armijas tagad v^^^^^^ .ionistisko līniju, kas novirzīju-
loiirrakst*; ..Sarkanā Zvaigzne" si jau 17 gadu un sai laika var _ . „^ t.„;^„ -o..
©ETROITA
(Toronto) ar 6—4, (i—l. Pusfiņāv mus p-duai^uumo. x>^.y ..vautiumtanjmu ..aiiic*«wav-________~ ------.....—u.-oa* ____
lā .meistars bija pārspējis A. Jē- kopīgi ar meistarklases spēlēta- ..^^^^ raķešhovietnēs atrazda- Ķīna var atskatīties ari uz saim- vienībai un pārējāmJai draudzī-kabsonu (Tbrohto) ar G-l, G-2, jiem A; Bisgvīru, A. Seidhju un vienīgi• novērotāju lomās, niecību graujošo mēģinājumu gājām' valstīm bija tikko..sāku-: bet Ginovskiš - A. Mackaru (To- R. Grosu dalīja 3. vietu, panākot , ^padomju raķetēm Vietnamas spēji industrializēties un komū- šies, kad padomju pārstāvji pus-.ronto) ar G-L>, 11-7:. <),5-3,5 punktu ieguvumu (8 uz: bijuSi nekādi ievēroja- nām, kuras'nadziņa atpakaļ kī- otra miljona pārsteigtu• ķīniešu
- - - neizšķirtas un 2 zaudē- ^. pansj^uml Daļēji tas izskaid- niešu jau. tā Sdīeo lauksaimnie- acu priek^ atstāja goda tribīni 7 sacmsti ^^.^^^ ar r«>PR„ kvalitāti-, vai- «fc Ta^adīf^nad^vo kultūrā-sarkanas Ķmas gadasvētkus.
periodā,.naidojas ^
Sieviešu vienspēlē i nepārspēta vai«0,0 xicx«^^x„^ _ ^ ^
1 ar G-0. G-o;:bet finālā pie- latvieši: Viktora Pūpols un Vies- ^r?t ^^^^^^^ partijām S^SiS .
• - Lukstimi (Montrel) turs Beglinš (abiem 8 uzvaras, ^"^,^'^!^ ^^^^^^^-^ un nopietni domā par jatiiian i^^'^^^^^S,!^-- -' '' T
' - - -.-...L:. ..,H,o..n .^audē-padomju . raķetes militārSmdekgm - šai .gadījumā. -.Austrumvacijas. .un če-
- ^ .,.«ōi«,^„c : ■ choslovakijas. Ilgajā Pad; savie-
lā tol veica
, r-i Pusfinālā Lukstiņa 2 neizšķirtas partijas un 3 ^aude- ^^^^^ gaidītos panākumus, vietnamā. Sia Pārspējusi A. Ulmani (To- jumi). Nākošajā grup_a ar 8 5-4 5 ^^ro- iznīcinātāju - vieglo R^mādams^
Uljcv yu f j .TMmVfiprtl Sfikma mUSU Kaareir t.,„;„v,,a7.„ . HrlnilimU augstums Vi4nS«annoe o+a,
nības un Ķīnas saspīlējuma pe-
ronto) ar .-6. 6-3. -^^^'"^^^^ Vīriešu divspēlē 5 pāru konku- zējais veiksmīgais mternaciona- ^^^-^^ jāsastopas ar raķe- s^rdzības ministrs Linpiao uz- vel nebija pieredzēts.
rencē uzvarēja R. Cinovskis ar 1ais meistars Elmārs Zemga^^^^ .ka pia nobriedusi ka-
A.Jēkabsonu, pusfinālā pieveivkaspec. vairāku ^^^^ mu, ar ko izskaidrojams, ka sma-. ™ Vietnama Aizsardzības mičot G. Klaiši unG. Kajaku kuma atgriezās spēcīgajā turm- udmašīnu za]iidējumi ro-^^jstrs .paskaidroja ka Wt
(Montreala) ar \f,-i, G-ļ, foet Jā. Zemgalis gan. zaudēja tikai das no zenitartilerijas un vieglo finālā A. Mackaru un J. čakānu 2 spēles, uzvarēja- 6 spēles, beo^^^^j^^^-gj^^ .g^^.^ uguns, ar G^2, 4-6,i 10-8. Otras vietas pārējās 5 spēlēja neizšķirti, kas , ieguvēji pusfinālā pārspēja: E. kavēja ierindoties augstākā vier
Platupu un E. AuderU ar c—" tā. Bostonietis Juris Ozols sar pag. nedēļa amerikāņu cinītā-C--4.
sniedza 6,5—6,5 punktu rezup- jiem Vietnama maksāja dārgāk startēja 7 tu, bet veiksmīgākais lietuvietis nekā jebkurš cits septiņu _dienu
\}d\i.. u^vai^jcv ^^t- t ^ .^_.„„ o__K „„Tvktil.«?. mntt Vnrn Iflika. ..Ta,ii f.ftt
ŠPĒRS.UN ŠIRAGļfflS ; .. ' ■ u ATBRTVOti
iīistrs.paskaidroja, ka .Viņa tauta pēb 20 pavadītiem gadiem gatava nest visus nepieciešamos gpandavas: cietoksnim līdzīgajā upurus, lai līdz galam atbelstitUg^g^^j^^ggŗ^j^^ atbrīvots 61 ga-vietnaiņiešus viņu cīņā par brī- vecais nacionālsociālistu Vā-
cijas kara rūpniecības ministrs \-- Alberts špērs un 59 gadus vecais
^ ^^gjj^ • Kādā citā pasaules daļā mOerz jaunatnes kustības vadī-nan u^v^ii^.^ v.c.,.^v,. Periods visa iiazsmeja Vietna- vests^Pauls VI pastiprināja ka- ^^j^ Baldūrs foh; širachs. Ņirn-
V ADdere un e'Platups kas kas ieguva 8-5 punktus. mas kara laikā. Jau ceturto reizi toļticigo vadīto Vietnamss miera ļjergas kara noziedznieku tiesā
il.sfinālā iDikica A Ulmani un • ^-^^im. gadā amerikāņu zaudējumi ^P^"'i^l^<ii^^ abi bija notiesāti už 20 gadiem
puMiimcti. ... pārsniedza dienvidvietnamiešu^
zaudējumiis, kaut Dienvidvietna- ^^J^^^^ai būs lūgšanas, me^ visu piespri^^^ soda^laikU;: ma parasti raida cīņā skaitliski^®sis,. pusbiljonam katojticigo špandavas cietuma, kuru-prū-daudz lielākus spēkus nekā aine- ^^^^ par .pasaules mieru, ;;se- §1 uzbūvē^ 1878. • gadā 66O cie-rikāņi.':^;-':: -.■:.;-ļ " ■
ĀSY militārā vadība Saigonā paskaidro, ka vienas nedēļas laika amerikāņi zaudējuši 142 kritušo un 825 ievainotos, kamēr 3 karavīri pazuduši bez vēsts un, iespējams, krituši komūnis
tumnieku ieslodzīšanai, tagad ot-^ rā pasaules kara četru sabiedroto apsardzībā palicis Vairs tikai 72 gadus vecais Rūdolfs Hess, kas, pēc paša versijas, gribēja iz-Pag. nedēļas nogalē attiek- beigt karu starp Vāciju uņ, Aņg-smes starp Pad; savienību un liju, 194(1. gada maijā ar izplēt-
višķi Vietnama.
PIEAUG .SASPĪLĒJUMS KŌMtJNISTlU
BAFALO pās runāja par tematu „Pretes-
© Pēc 10 nedēļu pavadīšanas ^^^^^^ slimnīcā. 24. septembri gadu ^^^^^^^ Jatviesu aktīvo, pasivp vecumā mirusi šī novada vecākā un garīgo pretestību okupantiem, tautieteElīze Krastiņa.dzim. Lan- sevišķi 8 pirmajos pēckara gados, dinska. Aizgājēja atstāja dzim- Referātu noklausījās ap 100^-teni 1944. gadā kopā ār meitu ^eresentu. Vakaru ievadīja DV Elzu un znotu Aleksandru Rāče^ apvienības pr-ks A. Minka, bet ni, kas ir šejienes viem-gais lāč- PalJeidza Latviešu biēdrīljas pr- . plēsis. Nelaiķi pēdējā gaitā, pie- ks O. Beinvalds.. daloties nelielam tautiešu pulci- © jau vairākas nedēļas Kali ņam, uz Porest Lawn kapsētas ^azū draudzes nams it bieži v4-latviešu ņodalījuinu izvadīja kgros skan dziesmās, dejās un māc, J. Vējiņš, atvadvārdus sa- ^alā5 kūpas izraisa Harija Cel-kot un ziedus noliekot draudzes j^a gatavotais uzvedums „Apkū-priekšruekam Y. Celmam. ' - - 1^^^^,,^ iesaistīts lielāks
skaits tēlotāju, un to sagatavo 23. oktobrī paredzētajai izrādei. O - Korporāciju kopas un Stu- kura notiks Latviešu draudzes denšu korporāciju kopas rīkoto dāmu komitejas ilkoto Rudf^nļ Latvijas universitātes dibināša- svētku ietvaros. j
nas 47 gadu atceres sarīkojumu gjjjv apvienība 24. septembri 28.. septembrī aŗ uzrunu atklāja ļj^a rīkojusi savus gadskārtējos korporāciju kop , Detroitā sē- .rudens svētkus, kurus . lietprati- . niors V. Liventāls. Svētbrīdi va. gj vadīja: sarīkojumu daļas vadīja māc. J. Sīpols, bet akadē- dītājs R. Rollis, piedaloties kup-misko runu. teica arch. Gunārs ļf^j^ apmeklētāju skaitam, to vi- '. Birkertspa_r tematu ,.Jauni stili dū āri viesiem no citām pilse-architektūra", iesakot atziņu,, ka tām. Loterijai gleznas bija dāvi-architektūra^atrodas jauna laik- nāj^ši A. Lapšinš. A. ūdris un meta sākuma un izveidosies vai j. pri^ule; bet daudzi tautieši jau veidojas jauns stils. Tā sa- laimestu skaitu: bija kuplinājuši ;kums vērojams :iau Amerikas ar dāvinātām rotaslietām un kontinenta. Pateicoties vietējai orāmatām. saimnieciskai labklājībai, kā arī " Bī;. 15..
iespaidīgām autoritātēm archi- KLIVLENDA " V
fektūras laukā, paredzama minēto iezīmju tālāka attīstīšanās. «Jauno sarīkojumu sezonu ie-Akadēmisko saimi un viesus uz- vadīja DV- apvienība, 17. septem-Tuhājā arī .studenšu korporāciju^^TJ uzņemot Losandželosas ceļo-ķopas, seniorē Olga "Deli. Kon-jošo teātri, kas izrādīja A.Tipā-certa dāļā klavieru solo spēlēja na iestudēto A. Brigaderes lugu Eižens, Lizlovs. Sarīkojunis bei- Mllga", kura pulcināja ap 400 skav . dzās ar tējas vakaru, dziesmām tītāju. Kaut ansamblis bija cietis un deju.; " P. t, satiksmes ņeģadījuniā, izrāde no- ;
. ■ ; . KAIjVMAZŪ . V traucējumiem; T^i pašā V
dienā DV mītnē mālislinieks R, 0 Ādolfs sildeno^ Vācijas, 20. āboliņš atklāja DV rīkoto gleznu septembrī Latviešu biedrības tel- izstādi, kuru pārzināja B. Snie- : - 1" ' " • . ' " '' : '• dze. Bija izstādīti 53 darbi, no
: ZVIEDRIJAS PRINCIS ^f^^
GODINA ĻEŅINU > ^endas. tautiešu apasui^^^^^
■ ' guralistiem prof. A; Annusa un
jIk k^elu kS^S 8 9 "v^aļ«esa un jaunat- «aunamas ziemeļu daļā, ame- .Imētu sarkanās Ķīnas dibināša- mūžu cietumā - par darbību
.tt^^u^^t^ŗawa^ĻJ^ la, »^W. ■^S^.-^t.Jiki un "dāņiem melnot apturēt nepār- nas n. ģadadieim. Partijas" gal- pret nUeru un agresīvā kara j», jaifi^oktobr. Pulciņš ar pneku, nes _pulc.ņaakto^^^^^ tavošanu un uzsākšanu. Par He-
spēka iefiltrēšanos. Līdz gim tas sardzības ministrs Linpiao aši sa. iespējamu apžēlošanu nekas
/nav izdevies,; kaut pret pievadce- uzbruka Pad. savienības kpmū- nav dzirdēts, bet iespējams, ka
ļiem Un neitrālo joslu notikuši nistupartijaii, tāpat pārējo vai- taupības nolūkos viņu pārcels^uz
nesķaitārni gaisa,, uzbrukumi. stu kompartijām, kas draudzējas kādu citu cietumu. , ;
„ru gatavojies kopš pāva- atbalsta, ^^«^^"^ļ^f fJ^^^^
.sara dienām, lai šis i2^ķoŗigress smi un gaišas domas 12. kon^re,
būtu vissekmīgākais un .jautrā- sāl ' j
kais.-- ■■. \
Visi^Tins^Ecrtas ™idei:fa^^ . ,,; .
sameklēt piemērotāku un lielāku
zāli — ■ Club Continental. Tur (iParaesums no 1 Ipp.) notiks nopietnas runas, pļāpāša-. rakstā starp rindām lasāms m, ēšana un pat kongresā balle dauz kas tāds, kas pirms gadiem sestdienas vakarā,-8. oktobrī, ku- pieciem nebija iedomājams. Es
• ŗā visi laipni ielūgti.j Ballē varēs' nedomāju, ka Lietuvas okupanti arī redzēt, ķā ievēl kongresa ka- to dara aiz labas gribas, aiz li-ralieni un kā draugiem laimējas beŗālisma tieksmēm, bet pati dzl-izlozē. I ves ujti notikumu attīstība viņus
Kā zināms, iļmūsu jaunieši prot spiež to darīt. Liekas, nav šaubu, arī nopietni domāt uņ runāt. Ir ķa viss tas, kas notiek Lietuvā,
'.paredzēts. ķopīgs_Jieyķaipoj^ klusībā briest ari Latvijā. Ja Lai-svētdien, 9..oktobrī, pl.ill no ri- vijas kompartijas vadība Maska-ta Sv. Trīsvienības baznīcā, māc. vai paklausīgāka, . tad ir tikai-E. Pavasara vadībā. Pēc tam laika ziņā,, kad stāvoklis, mainī-kongresa turpinājums ar 4i§ķU- sies. .V .. sijām. Paredzētais teļmats: Ko: Jautājumi, kurus skar lietu*
f katrs pulciņš sagaida! no LNJ: vas kompartijas oficiozs, ir^ vi-
lAK? Bet nevar visu dienu' tikai §as Ausniimeiropas - jautājumi, sēdēt un gudri runāt. Tādēļ „sa- Spēkā vēl arvien ir Žana 2aka^ karsušām galvām;' pl. 7 vakarā Ruso vārdi,'kurus viņš rakstījis paredzēts ^zbraitansj^ neatkarīgās . Polijas
toiias__ Mednieku un maklkeŗnie-: konstitiicijai (1772. g.): ;.,Doma | ķu kluba lauku īpašumu Lielr par republiku ir tik dziļi iesakņo-upe. pie Grand River, apm? 20 jama poļu 4vēšelēs, ka tā tur; pa. .Jūdžu ārpus Hamiltonas. Tur būs liks, par spīti visām apspiedēju
/ visādi brīnumi un izdarības, ti- pūlēm."
' ļ kai jāņem līdz kārtīgus apavus Domāju, ka musu „kultijras .(. lēkšanai un dancošanai. ' kongresu" rīkotāji ietu pareizā Lai ar šīm rindām izteikts pal- virzienā, ja vairāk iegaumētu jau. dies Hamiltonas mednieku un .šos turpai200 gadu vecos vārdus;
• makšķernieku klubam" par pali- .Mūsu kultūras: politikas pirmais^ dzību un jauko sadarblību, Ha- un pēdējais pienākums būtu rū-miltonas dāmām par mielastu sa^ pēties nevis par sainīšu, bet ide-gatavošanu. jiskās bagāžas transportēšanu
: v^isš izklausās jauki, bet kā kon- uz Latviju.. Ja cienījamie-pilsoņi, gresā nokļūt un kur pārnakšņot? l^opā sanākušV nodarbosies ar Hamiltonas karte tiks izsūtīta, šādām kultūras problēmām, tad^ katram LNJAK biedram, bet kon- būšu pirmais, kas šiem kongrc-gresā^ dos instrukcijas, kā tikt uz siem aplaudēs» • Lielupi. Kartē būs apzīmēta baz- Bet. neiejaucieties, lūdzu, rakst-nīca, hbteļi un kongresa vieta, nieku un mākslinieku individuā-Ja vajadzētu privātas naktsmā- 1ās jaunradīšanas lietās, atstājas vai tuvāku informāciju uh jiet tās, paklausot atkal vecā Gē-palīdzību, Rotas priekšsēdim Jā- tes. padomam, viņiem -pašiem: ņim Ozolam var ivanīt (528— «Man soli daliernie jemanden 6120) 24 stundas līdz kongresa fragen, wenn man etwas. schrci* atklāšanai. Adrese: 116 Markland ben will." (Nekad nevienam nav St., Hamilton,, Ont. jājautā, ja vēlas kaut ko rak-
visām labām lietām jā- stit)- Tā ir kultūras jauiiradiša-' beidzams, tā arī kongresam jāno- nas. patiesība, • kuru neviens au nāk galā ar noteiktiem mērķiem, tors un, neviens apzinīgs lai varētu skmīgāķ darboties nā- nedrikstetu atstāt novārtā.
(LZA) - Zviedrijas karaļa Pr.Milta piedaUjās divi'ainavisti dēls. princis Bertils, šovasar ar — J. Gailis un M. Krūmiņš, kuru vairākiem pavadoņiem viesojās darbi iepriecināja daudzo apmek-Pad. savienībā. Atklātībai vienī- letāju acis un sirdis. Izstādes ptrā gi ziņoja, ka princis , Bertils. dienā prof. A. Annus referēja par ' : Zviedrijas sporta organizāciju latviešu , mākslu. Patstāvīga lajt-uždevumā iepazinies ar sporta viešu māksla iesākusies ar Āda- , attīstību un iekārtojumiem Pad. mu Alksni un Pēterpllī nodibina-' ' savienībā, viesojoties Maskavā, to Rūķa grupu. Pirms tam lat-Ļeņingradā, Jaltā. Odesā un Tif- viešu mākslinieki it'kā ieplūduši lisā; Citādi zviedru prese pār šo svešā vidē. Esot ziņas, ka kāda viesošanos rakstīja pavisam maz, latviešu māksliniece strādājusi vēl gan atklājot, ka princis Ber- pie Krievijas carienes Katrīnas tils Krimā iepazinies ar bērnu I^ielāš. Latvijas mākslas akadē-. koloniju, kurā bijis ap 4r).oo iemīt- mija bijusi toleranta pret visiem . īlieku, un; Livadijas sanatoriju, novirzieniem uņ devuši labi sa- ' kura ik mēnesi uzņern ap 1200 gatavotus māksliniekus, bet.paš-slimnieku. ^ ; ^ reiz dzimtenē māksla pagurusi.
Tagad. Zviedrijas- Pad. savienī- jo beigta brīva izpausme. *rrim-' : bas tuvināšanās biedrības Stok- dā mīlsu māksla ir dinamiski holmā izdotā žurnālā .,Nyheter stipra un spēj dot labas Izstādes, ( fran Sovjet unionen" septembra bet izstāžu sagatavošanai vaja-numurā šim prinča Beŗtilā ceļo- dzīgi- ;lābi. prganizātoriski-^spēki/ jumam veltītās 2; lappuses.'Prin-; Ar gandarījumu referents piemi- ' elš Maskavā ieradies arī Ļeņina riēja-'Klīvlendas DV apvienību, mauzolejā, kur nolicis milzu vai- kas katru gadu sekmīgi hoorgani-nagu, runās Tifllsā un citur sla- zē vairākas mākslas izstādes, vihājis Pad. savienībā redzēto,„pzīve ir īsa. māksla mūžīga!" uzsverot, ka visās dzīves nozarēs pabeidza sirmais: profesors inte-vērotais viņā atstājis dziļu ie- resānto referātu, spaidu.
9mm
■[:,„,.. -J.
Kvebekas ministru iprezidents Daniels Džonsons, pamatojoties uz W/o kvebekiešu prasības pēc patstāvības, vēlas jaunu Kanādas konfederāciju un lielākas koncesijas; Kvebekas provincei. Pirsons:„Banie, vai tu ti^i jokojies jeb vai patiešām vēlies riokratīt pēdējās kļavas lapas?"
Ed. Keiša karikatūra
itr Darba . likumdošanas speci- • ālisti informējuši Kanādas arbd-apvienību vadītājus, ka viņu tiepšanās pastāvēt uz, tiesībām streikot jebkurā rūpiiiecībaš nozarē jebkādos apstākļos nav ne saskaņā ār dzīves realitāti, nedz .arī attaisnojama no sabiedriskā viedokļa. Arodapvienībām neviens neliec tiesības streikot, bet ir apstākļi, ;kād sabiedrība necietīs ilgstošus streikus, piemēram satiksmes nozarē, arī sliinnīcās u. c. ■ ;.'■ ,
Britu kolumbijaš ministru prezidents y. A. Benetš paziņojis, ka viņa provinces, valdībā : iestādēm un tām pakļautajām firmām dots rīkojums izbĢigt virsstundu darbu. Nolūks ir iz-, beigt! virsstundu darbu .visās prp-.' vinces apmērā, lai mēģinātu ma--zināt bezdarbu un apkarotu in-' flāciju. '
Ārlietu ministrs Mārtiņš iz teicies, ka valdība sākusi izstrādāt projektu ciešākai ārējai aizsardzībai kopā ar Franciju.
Programmas; ietvaros ietilptu abu Valstu armijas virsnieku ap- ; maiņa un sadarbība valsts, aizsardzības; līdzekļos.^ Saimniecisi; kājā plāksnē' abu valstu. attieksmes veicinās īpašas tirdzniecības un. kultūras misijas, kā an franču t- kanādiešu saimnieci-, bas komiteja. >.'
■rfr Otavā.. kāda^ namamāte, sarūgtināta par augošām, pārtikas t preču cenām, nodibinājusi Patērētā ju protesta apvienību un plāno 2 nedēļu boikotu pret pārtikas veikaliem, ķāut arī tai laikā būtu jāpārtiek vienīgi no konserviem : un vitamīniem... Enerģiskā L. Vilsorie jau apzinā-. jusi ap Tļiou namamāšu, kuras ar šo rīcību cer pazemināt uzturvielu cenas. Apvienība arī cer, ka namamātes visā Kartada .,ņems ^ .šo lietu savās rokās", jo vienai pusei būs jāpiekāpjas, bet L. Vii- = sone pārliecināta, ka tās nebūs namamātes. Boikota sākums iecerēts oktobra . vidū.
REAL ESTATE .BROKER
87 Eoncesvalles Ave., TorontoS.
Telefoni: 536-0143 533-85534
, V Divdzīvoklu (Duplex) māja. olvas vir- High Park - Bloor rajonā 7 istabu atse-
lenakumu mājas Toronto rietumu daļa. ^^gg-^vas vanna?; istabas, atsevišķas le- ^^gķ^ dubultķieģeļu māja. Divas virtuves
Viena 8 istabu dubultķieģeļu māja ar vi- ejas.'Ļoti laba izīrēšanai. Cena ^^-^ 'Cena .?23.000..
sām mēbelēm. Pašreizējā īrē §300 mēnesī tuvākai:informācijai ludz; - zvanīt V. zvanīt J. VEISAM 533^^^^
ar iespēju to paaugstii^t. Iemaksa $4.900. Muktam LE .6-0143. : : v .
Ķ