t
^tgales pētriiecfoas institūta līdzšinējais :valde&; priekšsēdis;
; prof. ■ ;L;. latkovskis, ASV, ;no ^ plenākuMem atteicies. Institūta;
; valdes .sēdē Toronto priekšsēža
pienākiimi^s. "uzņēmās .A. Batņa (Toroņto) , bet viņa ^vietnieki būs ■ -prof; l; Latķovskis: (AŠV)
; un M.; - Buķšs ■ (Zviedrijā):./Sekļre; tarai pienākumus veiks . Pui: sāns /(Toronto), bet biēdrzi^a ,—
:R.Brikša(ASV). Sēdē.piedalījās-no; Zviedrijas . 'iebraukušais M.
:Bukšs, kas.iepriekš bija/apmeķ-; lējis ;;aSV: . un saticies; -ar -vairākiem insti tilta dārbiniekieim.
Institūta darbības noteikumi paredz,. ka -par pilntiesīgiem bied-
'riein'vaŗ: kļūt vīsi ^akadēmiski izglītotie, . bet pārējie interesenti
' uzskatāmi: par Jiorespondentiem
. vai ■• biedriem -^veiciņātājieni. Paš-
reizējais institūtā kopīgais dalībnieku skaits svārstās ap 40. un nāk no dažādām valstīm brīvajā pas3UJē.' '' '<
Institūta mērķis ir vākt un: publicēt. dažādus vēsturiskus materiālus par Latgali. Kops dibināšanas..1960: gada jūlijā,. LPI ļ jau ■publicējis M.- ;Bukša darbu . ipār. ipārķ'rievošariu (vācu valodā), prof.,L.. Latkovska, M. Buk-•ša uņ A'. Batņas rediģēto eseju krājurnu latgaļu dialektā „Acta Latgaiica^v bet.tuvākajā laikā.iznāks- prof..L:. Latkovska sakārtotais-izdevums par latgaļu uzvārdiem, palamām ■ un dzimtu vārdiem;. Nākotnē institūta vadība iecerējusi izdot pētījumus pai Latgales muižu .revīzijām, ;kas. izdarītās 15!)3.. gadā. '
R.N.:
7m
i
- Aizritējuši krietni pāri; 10 gadiem . kopš pirmās. Liepājas un, / apkārtnēs;;ļaužu pulcēšanās To-;-ronto: ..Ja: atmiņa nevil, tā ho-
. tika Centrālās ; YMCAs telpās, Toreiz -šo novadu, ļiaužu ne Kanādā,, liedz; AŠV nebija tik dautlz. kā šodien, Arī še esošie pa lieļā-
■kELi. daļai karājās neziņās zarā —
'darba,;: apmešanās' un citu jaun-iebraukušp- imigrantu 'problēmu
'^v dēļ.-. ;.;;•;:.;.:;;-■;k;, :;■:' ':--:y^^:i/J
Tagad' stāvoklis mainījies.' LiC;; pajas un.,;Kursas novadu ļaužu Toronto vien apmeties' krietni : ;''daudz.Jia.neskaita viņus- tūkšto-' : šos,: taci>labos' simtos.;gan. Arī ; tā' laika ■ problēmas;; šķiet, .;vairāķ-. vai nļa2āk;iabi atrisinātas. Pulcēšanas. t«ļgad var notikt Toroiji-- to. latviešu :pašU namā,: latvie'šu : -uzupurēšanās gribas paspārnē. , Kursas . ļatidis daudzināti. - un; teikti; kā sirsnīgi;un; viesmīlīgi;; ;. Līdzīgi: brāļiem Kaudzītēm, kuri., .savos...Mērnieku laikos" tik glez-■ naini; zīmēja ;Vidzēmesaugstier:
Kas grib liātvijai palīdvēt. tas to popularizē. Vai Jūs esiit savieiiļ člŗauļĶiem itzdā- i \inājuši prot a. Ruiniļa i ., .J.ATVļAN;LlTEIi^TXJKE?":^
nes ļaudis un; ..sadzīvi, Kursas ļaudis un. viņu. sadzīves kbloŗitu it veiksrnīgi: un meistarīgi tēlojis Kursas. dēls rakstnieks Jēkabs Janševskiš.- Viņa , plašajos kultūrvēsturiskajos romānos ,,Dzimtēne"j,,Bandava" un «Ķež-vidus ļaudis" Kursas ļaudis at' ainoti, tik reāli un spilgti:ka .arī šo naviadu- nepazinējam tie kļūst tuvi. .un zināmi.; Kursas novadi, sevišķi „reišmales" pagasti— Du-: inka, Rucava/ Bārta un Nīca, bija latviešu veco; tradīciju- un paražu, kā arī ;dzieSniu un ziņģii' glabātuves; krātuves. No' tām. vēl Latvijas brīvvalsts laikā šo garā .mantu vācēji nekad ;ņeat-; griezās ar tukšu tarbu. ■
Atjaunot, veco'- pazīšanos .un draudzību Kursas ļaudis varēs 15. oktobrī, ierodoties .Toronto latviešu biedrības rīkotajā Liepājas un apkārtnes ļaužu; un viņu draugu; -draudzības vakarā. Kaut. āri mūsos , no daudzām kursiskām izdarībām vairs .nebū-,tu- daudz palicis,, kursisķās jautrības, sirsnībaS: un viesmīlības, šķiet, vēl -gana. Tā . cer rīkotāji un viņū.'aļlaž laipnās saimnieces.
Vai „jūras krupim mežā; grāvī grūt"? ieradīsimies tb -noskaidrot.un pārbaudīt;, šai; vakarā! " ;; ':['■ : ; - ' Jānis :^Rolavs
0 Sv. Andreja draudzes kons 5. oktobra mēģinājumā atzīmēja : r. gadu darbību, jo pirmais inē-k'inājums noticis im.^ gada '5. oktobri." Uzrunājot, koristus, ' pie aizvadītā darba pakavējās māc. A. pops, cildinot kora pirmo diriģentu prof. T, Ķeiiiņu ! un viņp darba turpinātāju komponist;u Arvīdu ; .-Purvu, ; Pa.sreizējāis diriģents . A, Purvs: savukārt-pakavējās; pio kop muzikālajiem sniegumiem.; Suvi.^ķa veHba vel-līta garīgās muzika.s jaun-darbieņi un lielāka apnicŗa inū-, ' zikālieni darbiein. Ķsi^lti ir. vlen.s no nedauds^ajiinn, "^kafi; vjs^ bīMs^ laiW ŗīltoj is giutoriejua : ; Nilkohia i;>
koļ'a: 1{a,n(:ert.i .piir(;d-/.ot.fi ļ;!t<i7,. uļu-, āilii,.aprīlī, Pašroii^ 'korļsj ļyHka> ņo;savu pirmo priu'* Mmnn ; skaņu pliitl, kiipi ii'.do.^' f:lkai',a: ...Harmonija sabi<34t;fba; ;l^oŗa valdes pār«tāv(} J^. /^ur<i itr
diemuņ .velti MV(;Jca5lgyadēj(iky: ra priekšnieku J/i^itzalu,; kam šajas dienās apritēja mūža. f^a-•'du..:- "':-^': -.::-.;■• ;'■;:,
SKsdesmitgadniekam Lebnardam Feldmanim nevar dot vairāk par un otiru „lāpit paģiras^ tās ātra-; © «o mūža gadu ; :vmm)% ar gadiem. Viņš cērt 14 ūn 16 pēdu diametra kokus strādā piecas dās viņu ziņā un varā. -Darba de- sirds vājumu Doktora H]mm<^ dienas nedēm un 6 stundas dienā, izpelnot caurmērā 50-60 ;;dola. vējs pacietīgi gaidīja, kad „kun- miris .Otto Ķelle. N(jlaiķl; pfidējā TU dienā. Darbs prasa ne tikai prasmi m veiklību, bēt arī spēku,' gieni;;: atkal ievajadzēsies darba... gaita uz. Ziemeļjprkas kapu lat-jo neuzmanīgu un lēnu vīru var nosist vai^smagi ievainot, kokam Tomēr tagad apstākļi-mainīju- .viesu nodalījumu u. oktobrī iz-gāžotiW,pa:gaisu svaidītie zari, arl^ap 10: collu biezās tās^ nekādu ,,lāpīšanos^ cirtēju; radīja mac^^^^^^^A^
sakrīt ap nogāzto koku 'dalos acUnUrkļos, nākotmo ap 200 pēdu: nometņu vadība vairs nepieļauj, Woronta atstāj dzivesbiedr: Mii.
; augstuma, - • . ^pīti labajai izpeļņai un izde- brāļa: delu Pēteri ar ;ģime-
■ ;■ ■ ' ■' /' ^ 1/ / vīgajim iespējām; iekrāt krietnu r^-v ^^t okupētajā Latvijā; meitu
Manipriekšā stāv paslaids,la: varenākajiem lielākā;da-;.^';^imeni.^v ^ ; . :';
bi noaudzis latvietis-Leonards kokiem irt. s. Duglasa egie.m^,^'^^:^
Feldmanis. kuram vairāk nedevu bieži pārsniedz 250 pēdu garumā Ta^ visvairāk- aļtiecmam^ ^ins A eksandrs .Fnd-
kā::45 gadus, bet-vēlāk izrādījās,.un 14^18 pēdu d^^^^^ ka gadu nasta tuvu: 60.-robežai, manis pās Leo kā viņu sauc draugi oin to-24^^ p^^^^ babiedri,^au 14 gadu^adzī-doties atrast ap 2^^^^^^ ves iztiku, cirzdaiŽ kokus vistā-vecas eglēs-^^^
Pēc Pļaujas svētku dievkalpojuma JSv. Andreja draudzes sanāksmē Toronto māc. a.Cops suie-dža referātu par tematu ,,MiisustāvokUspasa^^^^ kristīgā ticībā.'^ Foto: 1 Ljģers
mm Kanādas rietumu stūri- varot: .^ārliecifites; .sa« ^'f^-.^ Vankuveras salā, kuras lielākā; aUgšanas:*ļus noa^ētā koka cel- ™: « —spehte sakas atkal .. ■ _ ^
dala ir neapdzīvota, mežaina, ar mā.^^K^^^^^
• V • 1 1 • on^n u i 4.^ ,'-.L- n,„ci darba pārtraukuma: vai atvaļina- izartas sapulce notiks 13. oktob-Mz 8000 pedu;a^tiemkab^^^
vasara mezu^iTteji parasti do^ .Otrs visbiežāk sastopamais pagrabs un noīrētā istabā. Lielā- lielajā zālē. Sapulces galvenais
das augstāk kalnos, bet ziemas, ir sarkam^^ ^f^^'kā dala no viņiem pašu pilsētu sasaukšanas iemesls. ir valdes ie-
kad tie;pilņr;sniega, kasapgruti-pie kam sarkanais iJ kalnu koks,;^^^^„-^^„^^-^^ ... ^ ^ ;.
na ciršanu uņ^a^ara^tab^^ . : _ ...
mo darbu veKriskantaku,strada.;j3^gl^^^ egli un ciedrus parasti nometnēs alkoholisko: ^-d^^^^ ir lidmašī-
zemākās vietās..Jau kops vaira- ļ^^^^^^ļj^^^ jo koks lietošana parasti noliegta:rbetapmetnes atrodas tālu no
kim.gadiem;cirsanas darbus-veic ^^t^^^^ pūšanu un: mitru- kantīnēs nedēļas i^^^
vienatnē, katra .cirtēja ncība^m>^^^^^:p^^^^^ tomēr var dabūt./ ' FeldmaniS; nodarbināts pie;Cana-
dodot ap 600:- 800 pedu platu bieži nākas sastapties; arī ar di- Parastie cirtēju darba rīki ir ^^^^^^^^^^^oductsLtd,, ber 1^ mezu joslu, ki^ajaizcert VISI ko.^^-^^^^^^ kuras 3-4: pēdu gari motorzāģi; ; kas ^^^^-^^^^^^ P^^^^^
ki,; kas:izmantojami "^1^^anglim sauc ' m hemk)ku un sver ap 30 mārciņu, cirvis linalu-^^^'^ J^u kādos 15„kam-los vaipap^ļk^ļ^^Var^^as^ ^ ^^^^ gari • Mežu cirtēji darbu mainā
sala visvairāk v^astopama^ ^ ,,Apbrūņojumam'^ Vēl'var f ^ f^^ patikas, jo pašreiz dar-
nes ir piecas, visi skuju koki, jo ^ . , | : ni^^ckai^aTīm dārgos nao--^^ atrast nav nekādu grūtību:
lapukoku tikpat kā navATiens ^ņo^^j™ne|o^^
ju,-kas vajSdzīgs, lai paziņotu '«''"'^'rt^J" •'^•'^'a tādu, kas ne: ma. Par: mSratmBu;^ 1000 m- negafflumu. Par vienu ŠMu n^
■DV .TEĀTRIS KANĀDĀ ■
15. • ■"■OKTOBRA.. IZRĀDEI :TPRO.NTO
lu nedām fl2^lvi rnii^c hWn" gadījumu pastāsta arī L; Peldma- ^"i^m, bet .arī pec^ iespējas ma-
^ citā kokā itoušos milzeni, kas ži^."^ežinieku darbs nortt no
: ;Otobris, šogad: teātriniekiēm gan AlŠV,: gan Kanādā izvirzījies zem Annas Brigaderes. zvaigznes: Zinārņā mērā . . .sagadīšanās v rakstniece .dzimusi l..oktobrī. Losandžēlosas ceļojošais ansam-; blis. atrodas turnejā;ār-A. Briga-. derēs: lugu„Ilģa", Milvoku - čika-: ' ģas kopīgais teātrinieku ■ pulks , pēc ..Lolitas brīnumputna" pirmizrādes Čikāgā spodrina to pašu lugu. jo tā paredzēta teātp die-
pagadās- nocirpt lcoku.;kuŗā ir ■ ^^^^^ ierāvis zaros un pa- ^ai uz augstu krauju malām,: im
"•idjābiit sevišķi uzmajiīgam. lai ogāztie koki netiktu salauzti,:
terātūras ^vērtētāji atzīst ..Raud. dienā piesist" pa MzSo'^oh^^ radioraidītāju atsauktie paU- Feldmanis pastāsta., ka Van-
nobeigumu vēlējusies, iemiesot 30:000 dSu nēdūcirtēi»? sanp^ ~ - 4. ^ -u-* -1 • .. , .
drāmas taos;Tas:viņM ,izdevies:3o,d01.:pSS™
tā, ka latviešu dramatiskās li- nav:daudz atlici. Tomēr «adās starp-aDiem kokiem, nogāzti? kok^inetikta^^^
nam Toronto novembra, beigās:
Arī;; PV: teātris Kanādā; pēc ga^ ciramas tēlosv Tas; viņai Izdevies 30;4oi..par kok\ bet: tādu vaiiļ ŗu menesu.. mēģinājumiem stājas skatuvē ar A:, Brigaderes.drā-: mu ;.Eaudupiete".:; kuras; neofici-
: āJa. pirmizrāde jau ..notikusi sep-: tembra vidū Dahdalkā . : Drāma ..Raudupiete" radusies, ņernot R. Blaumaņa noveli ar to pašu nosaukumu un notikumu par ievirzi šai lugai. Rakstniece spēcīgo noveli ar. traģisko no-
ves skatuves darbu.
iņletr'^arjiiŗnSjfe^
m
miga īpatība. kas citos Brigāde-k^trs nemaz nevrSt/ī^^^
un labāko Brigaderes reālās .dzī- gara; un vaiāk^ar Žiecāi ^^'^^""^ ^ laidējam; varfnometnes, kurās, apmetinā eirtē-Drāmai ar galveno ;personu; i, ^e tikai smagitoriōgui^Sšs: iM^ •tosavlaicīgi^neņddr^ ar; žinieku, ņorn^tnēs. i^^
^-1- . . . , klūt: līdz 10 collu biezā mizā, ku-'JusK^^^ di^m nedēļa ifetradā, jo darbs. ^^^^ savlaicīgi nenodrošina ar žinieku, nometnēs iekārtotas arī
Raudupu saimniecei ir. kāda zī-^^;^^^^
nometnēs parāstā-
I. Skrastiņš Turpinājums nāk; numurā). -
Aina no A. Brigac|eres lu.nas „R:urdupJete" DV teātra ■ iestudējuma, kuru 15. okt(^bri pīkst. T.IJOMikarū izrādīs Sv. Andreja bas-nīcas telpās Toronto; RaiuUiļ)iet(- (Sk. Pūpēde) un Kārlis (Z. "^P^e). Foto: J. Liģers
Māk.^Iinicka Anioida Niilīša
GLEZNU IZSTĀDES atklāšana >
SESTDIEN, 15. OKTGVAri, Pl. 2 p.p.
Sv. .lāņa draudzes baznīcas zālē. 20(5 BnJmoral Ave., Toronto. Izstāde atvērta līdz 2!]. oktoinini sestdienās im svētdienās no , pl,,2 p.p. līdz 8 va!;.: darbdienās no pl.fi līdz pl. 8 vak.
res darbos nav atrodama - sie-: tu: cirtēja darbu un iegūtīn^^^^ vietes noziegums, Brigaderes sie-, ciešamo pieredzi vispirms jāno-viešu raksturi pa lielāl^i_daļar otrādā pāris ģacu:kāda piedzīvo-visi ir gaisa ceļa rnekletaji,larju|a cirtēja pavd^ kādus likteņus autore_tiem sava:^^ gāvu pieredi ieguvis pirms mākslinieces fanta.ija piešķīru- 15. ;g.gdien,,. strāiādams kopa ar si. Ar maz izņēmumiem visos^te.^^nd^^^^ .Grābti, .kurš.^ ^c^^^^^
los ir daa saules -un dabas dzivi- nTriqf5>> co-hfi.-c. ' j ■ v_ ,„ _ « , . . «amata sabijis ap 40 gadu. Ta-nošaslikumlbas. Raudupiete - gad kļu^PH^
viemga, kas nogalina, ļaiij apzi-;^āŗd^;gķgļ^^^ nīgi savam kroplajam dēlam ro-i^-ļ^tT^i^
taļāties uz nedrošas laipas akas
i. ■ - ^ natne, kadeļ majīšanās sandrīz mala. Vma pat suta. zenu ■ turp „oiocW5,-o«,„ ^iaanaa ^.a u ^
savas nelaimīgās, maldu vM!*-tt^^-??^ ' nākušās sirds un prāta tumsā. S'^'„,?l'*='°'''".1?^'' Attieksmē uz noziegumu un grē- ^rt": Kolumb«a, mežos; cirtēja
ku. latviešu UterātSrā sastJpa.fSfL"™'"™, "'^ mās sievietes nodod, zoa, negodi »ežu«?'«: gi pērk un pārdod, bet nenoga- -negadījumi
ļjj^ ° . izmaksa ap 20,0(| dol., kādēļ ne-
■ Netālās ziemeļu kaimiņienes ™'"''^!^"^'*.P^^^^^
skandināvietes vēl nesenā pagāt-' ^'i . 1- -
nē nēsājušas nazi pie jostās un P^^^^iz cirtē ju.: caurmēra ve-nereti to lietojušas ne tikai se-: ^^"^^ ^^^^P jļun 50 jadiem. vis aizstāvēšanai vien. šāda rak- "^^^ pa lielākai feiai ir zviedri^. ; sturā sieviešu tēli skandināvu; li-;"-^^2Eun^iO^ terātūrā parādās visai daudz.'f ^^^^^^v.Ģ^r%; uzdevums ne Skarbajā klinšu • un mežonīgo;'^/.^^^ kokus nogāzt, bet arī. sazā- . ūdenskritumu zemēs sievietei ir ģēt attiecīgos garumos, — 21. '25, : citāds gars un izjūtas; Turpre-.^."^ ^.^r^^.P^das.g^^^^ Līdz tim mūsu zemes rāmajos, tīru- ^ collas resnos .zarus jānocērt,, mos im mežu ielokos sievietes P^^^Jo^ atstāj, jo'tos, koku- vēl-pa lielākai daļai -ir kopējas; sar- kot uz krautuves: vietu, ceļā no- .; : gātājas, dzīvības auklētājas. To- -J^^-:Cirtēja dienas darbu no- ■ mēr pār savu vīru un bērnu vi- cirstos kokus, ■i2inērī:;niērnieki. . ņas spēj ari cīnīties un bojā .iet. ^^t.. gadās tādi, kas mīl drusku
Raudupiete, šī neredzētā zem-."^°^^^2^''-:'^^d.ļ)ro^^ nieku sieva, izlido no Brigaderes iebildumus.% jā šādu gadī-sieviešu tēlu pulka viena kā J^^U; ir vairāk, neuzticamo ;mēr-melns putns, kas zem: spārniem
nes sava nozieguma mokas. : Vēl pirms nedaudz gadiem t..5/::
Izrādi sagatavojis Dzintars.Pū-:,,cirtējucurifte'ieviu&^^ . .
pēdis, dekorācijas V. Vare: speciālu ■ uzde^nuļu strādnieku priek§nesumu;daļasl^t\ijas universitātes dibināšanas atce-Rāudupieti tēlo Sk. Pūpēde. Pā-; šķiru, kurā sāk-darbu tad, ka~d : i-es sarīkojumā Toronto: no kreisās DV teātra Kanādā; vadītāja rejās lomas Z. Upīte, E. Ābele, kabata tukša, bet vajadzība pēc .1. Purva,pēdējais. Latvijas univer sitātes rektors' proL V. Burke-^ I. Purva, A. Bencoņe. V. Vare, ^nau.das.lielā. Pat (jarba devējs čir- ^^^^^^^ seniors :a. Unērarchibiskāps-A.
Ŗ., Miglans, V. Brie^/ un V. tējiem parasti ceļā nestājās. Ja Lūsis, baritons P. Geistauts, —
Skujiņš.
tie. bija: nolēmusi nedēļu dzert
priekšā pianiste M. Tiitere.
J: i.; Liģers.
rosinājums līdzšinējo privāto ak-)iju sabiedrību pārvērst par publisku akciju sabiedrību, šādas, pārmaiņas pēc valdes iesks-; ta, nepieciešamas līdzekļu, sagādei iecerētajai nama paplašināšanas piebūvei,
© Kārtējās sanāksmes un referāta . vakarus 14. oktobrī pīkst, s vakarā Latviešu namā u^sāk TLB inženieru un teclīniķu kopa. Kā pirmais referāts šogad paredzēts ; inž. : A. Arāja ;par tematu :,,Kanadas ūdeņš saimniecības problēmas": Visi interesenti aicināti ierasties:
©•: Mākslinieka J. Žuntāka.' :(;(i gadiV jubilejas izstāde: notiks 27. oktobrī pīkst, s vakarā Sv. Jāņa, .'baznīcas telpās. Gleznu izstāde .turpināsies līdz G.novembrim, un tajā.būs skatāmi ap :ni nīāksli-:rueka pēdējā laika, darbi. J. Zun-; laks ar. labiem panākumiem jau vairākkārtīgi izstādījies ASV un Kāriadā. ;. ' .
©. ./Uti trešo gadu TLB dāmu komiteja riko. bazāru, kura \ !atii-: ķurri.š paredzēts : sestdienas sko-UiH atbalstam, šogad bazārs no-: . tiks. 2:5. oktobrī; :plkst; ;i .dienā Latviešu namā, ;.u.n visi pasāķ-u-raa labvēļi .aicināti ziedojumus
■ vai mantas nodot Edītei Āpšei (7s:{ Coxwell Ave^tār. 4(il-!)i)7!T); ' Margitai Kāmpei:(f).2 Symons St.; . Mimicb, tālr. 25a-2!)78) vai skolotājai Dacei Lejniecei sestdienas skolas laikā Latviešu namā.
.© LKIA rīkotā bijušo karavīru ^draudzības ;.vakarā vS, oktobri Latviešu namā bija : ieradušies, tikai ;ap ;6o: apmeklētāju,::kādēļ sarīkojums .prasīs; nelielu piemaksu. Sarīkojuma notika.: arī mantu izloze, kurā laimest$ lozei Nr. .53 palika neizņemts. Tās; īpašnieks laimestu: var;, saņemt līdz 29.. oktobrim pie N-. Kaver-: ska (;v Irvington Cresc.,' Wiļlow-daie. Ōnt. tālr. 225;605i),V -O Sv. Andreja draudzes jauniešu grupā veciunā no l;;—lo gadiem rQācīb:ā.s uzsāka; !t. oktob- . rī iņāč. A. čopa vadībā. Sakarā ar garo nedēļas ; nogali un jaukajiem: laikā; apstākļiem no: lō. ; pieteiktajiem jauniešiem, bija ie-. radušies tikai 9. ....:
■ © Latviešu bridžistu sanāksme notiks -2S.:- oktobrī.:pikst; Šīvakara Latviešu namā TLB telpās.
0 Savam patstāvīģaņi koncertam pašreiz gatavojas Dainas koris^ diriģenta J. Pālena. vadībā. Kā: pirmatskaņojumu . koncertā dzirdēsim Valdemāra •Ozoliņa Dainas korim komponēto dzies* mu: ..Teiksmainā Latgale" ar Jāzepa : Elsberga tekstu. Koncerts notiks :J. decembrī pīkst. 7 vakarā (Latviešu namā. Pēc tā paredzēts saviesīgs: vakars aŗ deju. ■; © Latviešu Vasarsvētku draudze savas sanāksmes — dievkalpojumus šai; sezonā; uzsāks 23. oktobrī pīksti 7 vakarā., un tie : turpināsies katru mēnesi trešajā svētdienā.; Draudze uztur- āri rē- ■ gulārUs raidījumus ...Sauciens, no. .GGlgātas'' -.- katru svētdienu no pīkst. :2A^ — ;; dieriā no Niagā-..ras raidītāja WHLD. ; viļņu ga-: rutns' 270: ■
/ §V.^.KATŖĪNAS '
■O Pēc -Sv. Katrīnu latviešu mednieku un makšķemieku 'kluba eksterņa jārn šaušanas, saceil-sībām, kas'bija pēdējās:šai sezonā, .izvērtēja . visus šāgada trīs latviešu .-islubu, sacīkšu reztiltā-tus. par teicamākajiem, rtiāla baložu šaušanā: naskaidr.ojot A. Zil-galvi .(Torontoj ar 2 pirmajām im 2 otrajaņri vietām.'A. Āboliņu (Toronto): ar: 1 pirmo.:2 otrām un: i - trešo, vietu linJ: Muskatu ' (TorontO) ar 2 pirmāni un ļ tre-: ■ šo. vietu, šaušanā ar mazkālibr&, šauteni, jauniešiem: sekiViīgākais. bija Aldis Āboliņš (Toronto^ ar-:
1 pirmo un. 1. trešo. vietu. bet. pie- ■ augušo klasē — N. Ozoliņš. iHa-miltona) ar 1 pirmo . Un' i: otro vietu jeb 566 puriktiem,:Vina. ;Grīņberga.. (Sv. Katrīnas) ;ar .r. pirmo;:un 1 otro vietu jeb: 565 ' punktiem un:J. Paeglis fToronto), ar 1 pirmo un; 1 trešo vietu' jeb 559 punktiem. Piezīmējams,; ka daiļā dzimuma pārstāve īna Grīnberga, kas izvirzījusies 3 labāko.šāvēju vidū, .šogad jau;7. gadu - pēc kārtas.panākusi.: uzvaru Sv; Katrīnās notiekošajās sacīkstēs. ^Ta^ ir sevišķi lielk panākums, ja ievēro; ka viņa audzina ■
; meitu uņ .dēlu,' kādēļ treniņiem.: spēj atlicināt maz laika. - V. Z;; ::
l a i k r a k S t a
. .^LATVIJA AMERIKĀ^'.'^'
atsevišķi numur^^ dabūjami Toronto latviešu veikalos.
Darba dienas svi
noskaņā
(iPāmesams no I. Ipp.) blis kopā ar Filadelfijas dziedā-:lājāni skandēja daeSmas par ku« : nieliņu. Pat viņu soliste Edīte Zeile bija no Filadelfijas. Imants JPļavriieks un Laimonis Spožais nodziedāja arī lietuviešu „0i žir-■ge, žirge".' ■/.;;..,:-■:
Toronto Auseklītis ar vadītāju Kārli Staško savas kokles Skaņo juši pielāgodamies solistes Mir-. jamās Bērziņās alta balsij ■ Auseklītim bez koklētājiem un dziedātājiem: ir arī stabulnieks lin :štabulnieče. Stabulnieks iŗ Auseklis Pērkons, Štabulnieces cēlās nopietnības apburta; es aizmirsu pavaicāt, kas viņa ir. Vēlāk tikai minējām, ka mazā mei-: tene ar stalto gaitu un taisno: , vainagu varēja būt A. Pērkona .'meita/■■
Ņujorkas aņsambļ.a program-mā bija daudz slavenu komponis-iu. T. Ķēniņa ^.Lakstīgala kroiii pina!' 3 koklēni uii 3 dziedamāhi balšīņi līdz šim dzirdēta tikai, : ņujorkiešu izpildījumā. Vēl bija L. Apkalna „Apaļais mēness" un ; ..Gaŗāis dancis", J. Norviļa ,,Žier ; di, ziedi, i-udzu. vārpa":, un ,,Siena pļavā" un B. Skultes „Lien, pelīte". Pēdējo 3 dziesmu šoio dziedāja f abita Jauhzemē. Nobeigumā bijā deju dziesmas ■ Piladelfir ;; jas. Dzirksteles izpildījumā, piedaloties dziedātājam uii Važing-tonas koklētājiem. Tad sekoja koklēšana, kuŗāi izvēlētās dziēs-; ma.s .bija koklētājiem vislabāk pazīstamā Andreja Jansona aranžētas. Ka pēdējo skatījāmies Maijās Mednesasprātīgi^hpreO-grafēto „Mēs bijām trīs māsi: ņas", pārģērbtu Dzirksteles meiteņu izpildījumā, •:
Man blākūš visu laiku kā bri numā bija "skatījusies: un kļaii-: sījusies Dagmāra nO iPloridas. reizēm galvu dziesmas ritmā līdz šūpodama. Viņa bijā ;iēradusies savas latviskās saknes meklēt, ; par spīti tam, ka latviski netū-: nā un nesaprot, šķiroties viņa ■teica:' „Kad es kokļu mūziku dzirdu, man kaklā tā kņud, ka gribētos dziedāt, bet es nezinu vārdus. Universitātē mēs esam tikai seši latvieši — trīs: latviski prot, trīs neprot." Dagmāras tēvs ir. vācietis, un mājās latviski ne-
' runā; .-■:: . ■: ■: V /'^v': Visvēlākās vakara stundas pagāja, pārrunājot koklētāju .vajadzības un .1987^ gada kokļii,svētku rīkošanas iespējas. Veidojās informācijas centrs, kuŗa..tech-niskās darbības vadību uzņēmies Valdis Kārkls. Centrs ' savāks; koklētāju adreses, gādās par no-; * šu reprodukciju ua kokļu rotāša-
nas aprakstiem.
Kokļu dienu tui oktobri bija Vālentiļ na referāts „Taut^ viešu kormūzikā." ma koru mūzikas at^ mējusi tik ļoti, ka dljuši^ 4500 darbu, nc se vairs gan nav pieiiļ bi iedalāmi divās gļ pās: 1 ii; reproduktīvi tās dziesmu populāļ miiīami: galvenokā r t jānsi Melngmlis, oļ individuālpieeja ; javJ komponisti valre ņaļ nājuši t<uitas dziei bet:izlietojuši tās n| "viem nolūkiem.
Kokļu diena.s bei€ 'stantins; Dravnieks tā parādīja, kas noļ darbu, kamēr tas nc smadzenēm nonāk jam. Viņš stāstīja vences maiņu t«i ' tekme, pār, absolūļ arī par kokļu gata\ riāllem un faktorie na tās ;toni, ieieipoļ liepas koku, jo kā tors tas absorbē aiļ un.novērš džinkstēvi nieks raksta grān lēm un referāta noļ visus, kam ir irifoi kā kokles piemii tautas pasakās ur 1ās. parunās un : kā ari par to. kā m kl kokli tēlojuši rikā un prozā, atsiļ rādīt, kur informSļ Adrese: K. Dravf > Mohawķ Drive. 53711, usa. ; :
Bai
,<āgada sākumā Ņujorkā izteica biļ šu sabiedriskajā sies pagurums, bc rudens nedēļas ;r? riskie plenākumv (ā vairojušies, kļ iespējams visiem ļ
Pēc lieliski Daugavas/Vanagi gā; notika Latvijf cas vādibas konf^ kurā apsprieda nepieciešamību, ļ jaunu Baznīcas vu. bija jāiet 1« 'Pie. kas virsvaldi
sveši ski
:,[. llKKLĀMA bez:.MAKSAS- ,
Pārbraucot Florid.as robežu, .,-var redzēt..ka te dzivo radinieki; , Ņujorkas Parka ; avēnijai, kura-ir pasaules reklāmas; centrs. Ceļa malās novietotas tik; daudzas reklāmas, kā visas nemaz nav : iespējam.s izlasīt:' gandrīz žilbst
■ acis nō varenajām gaismāni, no-' vēršot.uzmanību no braukšanas.
Te. aicina pirkt, pārgulēt pa nak-ti; apmeklēt:dažādas vietas,, dod : padomus. ■ Par maksu nekur '.nerunā. Dažās reklāmās piedāvā par brīvu vai vismaz bezmaksas
Ueeju. -': ,'. ;-':■.:: .kāda reklāma slavināja vel ņe-iedzētu zvēru dārzu.: Spriežot
-pēc reklāmās- lieluma,; tam ■ tiešām: vajadzētu būt; neredzētam, pie tam vēi ieeja bez :maksas. Bet šis zvēru dārzs mierīgi varē-.
■ ja palikt rieredzots, jo; nebijā ne-■:• kā tāda, .ko .vienkāršs mirstīgais
jau nebūtu :; redzējis, ; kaut ar' reklāmā .nekā nevarēja, ■ atrast, Kas būtu nepareizi apgalvots. Bi-i:; daži krokodīli- un^citi;zvēri, : kuri reklāmā; izrādi^ i/celti,
: bet dabā krietni: sarāvušies, ic-: s^ia tiešām bija brīva, bet,; āra
: -nākot, virs: ai- lielu šķivi^ .nāca pretim un lūdza .ziedojumus, jo. nabaga' dzlvmek^em: vajagot :est
: un tie jākopjol: Atkal taisnība,
■ bft ^ tāpēc nebūtu: jāmaksā ^ par - ārā nākšanu. Ja šim. vīram pa-■ - ūrieza muguru,, tad tūlīt uzskrē,
. ja: virsū «tram ar tādu pašu šķīvi': Tā no ārā nākšanas; nodevas vajā netika. Tīri lo^ski domājot. i-nāk,-ka :arī. dzīvnieku ;bārota-, : jiem izdevīgāk saņemt ara nak-' knas ziedojumus, ar kuriem w
■ teikti vieglāk norēķināties,,;neka par pārdotajām ieejas biļetēm,...
■ Florida'aug, plaukst un būvē-
jas. Salīdzinot aļ gadiem, redzama mājas, vairāk aļ moteļi. Nav atrast naktsmājiļ laikā ir:vlslētākļ lot peldbaseinu, [ dzesināts ju.uņ dažas vietas patļ televīziju. Tāpēcr -mešanās. iespGjaļ ikur ir baltas 710 dzelmes nes •uri gliemežvākusļ . Parastais turi.f -jimi peldvieta dējā laikā ;plcl Deitonas pekU Vispirms jau cc džu īsāks, skait( -zie.nu, un tē aļ toties tāpat maļ iespējas, kaut tļ Jūrā ūdens i| mali atplūdu jļ ar auto,, jo smilļ ciets, priek.špu5 nekas netraucē, izturēt saules sj dienā uznāk pēl ar vai bez pērķļ ļoties, plūdmal .mežvākus vai : tu.s dzīvniekus.
Ploridas bag'ļ jiem saules stļ ūdenim vēl ij; audzē dažādās žādiem nosai apelsīnu var daļ .1- dolāriem, betļ sūtīšanu, jār rak. Bez tam vīns, dažādi ieļ piemēram, papļ ka par apelsinļ vai avokados.
20