ZINAI
3_
st" Endpisa miWforonto nodaļaTkuTN is prog-ļ turas daļas vadītājs P. Broks . bez cita ipārrunāja ^cerēto ^biblipiēķu krbības, <s,pvienošanu,: kas tādā gadījumā ' l^tvie- aptvertu" Vāir^.. nekā_3^00_sējur^ ; (•pirm-iiiu. šai apvienotajai bibliotēkai 'bridža- Paredzēts pievienot arī LNAK.in-i'ķkarā), formācijas nozares referenčubib-judb'v ļiPJēku," kuŗā"^āsreiz atrodas \, s va- Londonā,. Bibliotēkas novietoša-ce-riaijLatviešu namā iekārtotu pie-(piekt- mērotus skapjus, izdevumus se-Ida te- dzot' Latviešu namam un orga-l'ālca in-" nizācijām, kuru bibliotēkas tik-zvanot tu apvienotas,\ t. i., ]M}iS^,:T\S& ^ " un ,DV_ Toronto nodaļai, šīs or-ķukumal&anizācijas dotu arī savus pār-vaka- ļstāvjus jaunradītās . centrālā.s iļās va- bibliotēkas komisijai, kura savu-ļvēmbrī ^ārt izraudzītu biblotekas vadī-ļsš'Hu- tāju. Paredzēts iekārtot arī kar-rgariižētJšu katalogu sistēmu pēc vispā-tās rējiem bibliotēku darba atzinu-ļitsaucī- "^ism. Par vēlamu atzina bibli-^s^pāau- otēkas darbā iesaistīt arī jaunās smēš paaudzes pārstāvjus ar speciālu tunda^ izglītību šai ntozarē. ; .
;'skan-- • Latviešul, baptistu draudzes J tautis- l'ī - gadu darbības atceres svētki larīšo-ļnotiks 16. oktobrī pīkst. 3 dienā iucību 1 Walmer ielas bazriīcā. Koncertā īgi no piedalīsies ōikaga|s> ' Klīvlendas •1^ iT^ronto. draudžu' kori. lera-icmin- /dīsies arĪTAmerikas latviešu bap-bblotā-' tīstu apv. pr^s rnāc. P. čukurs .
3S A. •
oroii- no ī ukskauntijas,
ASV.
'LMM klub^ sezonas atklā-oktobrī pīkst.
nama apakšē^
jicmin- šanas balli rīko/15, 17.To- 7 vakarā Latviešu (tajām jā zilē>bet augšējā pīkst. 8 va-il Bi- karā pulcēsies Liepājas un ap-fglijas kārtnes- ļaudis ar- saviem viesiem ismā. liepājnieku draudzības vakarā, ivēja • Sv. Jāņa draudzes dāmu ko-•. > mitējas gada sapulce notiks . Cl. liēnas oktobrī pīkst. 12.30 (tūlīt pēc sāka dievkalpojuma) baznīcas blakus-ļidībā. telpās.
ļa ga- • Mākslinieka: V. Reinholda 5t. 2 gleznu izstādi atklās 17. oktobrī 3lpās Toronto izglītības pārvaldes, tel-k^^-va- Pās (Board of Education Buil-at- ding, pis College St,, 6. stāvā), toe- Izstāde turpināsies līdz 28. ok-; bet. tobrim un būs atv^ērta darbdie-pl. nās, sestdienas! ieskaitot, nO : - pīkst. '10 rītā līd^ 10 vakarā.
sSkO-: •. ' . .• - . " ■ - \ ^
lat-,
Jānis Putniņš beidzis Voterlu universitāti ar iļj.A.Sc. grādu me-chanikā.
ANDREiSONS
APDROŠINA 463-7313
TORfNTO 1 l a t y i e š u
kredītsabiedrība
LATVIAN (Toronto) CREDIT UNION LTD.
izdara visas parastās banku, ope^; rācijas, izsniedz personīgos aizdevumus, maksā gadā 4%" par -krājnoguldījumiem uri 31% pa? Bununām. čeku kontos, pieņem maksājumus par telefona, elektri-t>as, gāzes un ūdens-\^rēķinlem, pārdod naudas pārvedumus un ceļotāju čekus, piešķir aizdem. mus pretī nekustamu īpašumu pīrrņām hipotēkām. , 1
491 Clolle?e Street, Toronto 4, Latviešu nan ā, telefons: 924-2'715.
: .Birojs , atvērts pirmd. līdz piektd. no pl. vakarā, bet '
• sestdienās no pl. 9 rītā līdz
pl. 1.00 dienā. Kredītsabiedrības aktīvs 1986. ga-. da 31. jūlijā bija $1,605,640.
Iļi Arnolda Nulīša
PĀDES atklāšana ,
OKTOBRĪ, Pl.^2 p.p.
zālē, 200 BalmoraI Ave., Toronto. obiim sestdienās un svētdienās no irbdienās no pl. 6 līdz pl 8 vak.
INTEEVUā ar; OEORGU BOSISpVU, KAŠ kandidē .ūs VIETU AUSTRĀLIJAS; 'FEDERĀLAJĀ: PARLAĪ^SEOTĀ '
,M ŅUJORKAS LATVIEŠIEM KAUTRAS NAV KĀRTĪBĀ," ATZĪST ņiuop PRIEKŠSĒDIS «.^res Basisnv« i V "'m- ' , -.^ \, *- • ■ * £n.,o^ a„«*r5ii- - -i- ' . •-^^^^■^ v ^'' '■^r.'
" K BALODIS • ^ ^v^^'^^ . V '^^^^
, * lē. Dziniteņe par poliskajiem lamenta vēlēšanās, kas notiks M
jsutājuimem Un partijām vēl ne- ši. Esam "j^^ intervijas a*k?mdldātēm Elg^^ Rodzi-Ķī- Uz jautājumu par ieskatiem
'šoreiz publicējam 38 attieksmē uz vajadz^^^
Viņu Demokrātiskā strād- lijas iekšējā dzīvē, G. Bosisovs ,
savu kandidātu Adelaides paskaidro:
amo darbu. gandrīz klusums. Priekšsēdis K. par nama akciju sabiedrības dar- ^:ļr"ā valodir M^T.li 1° fS"
šogad valstssvētlm sdrīkojums Balodis atzina, ka kaut kas ar bību. Organizāciju pārstāvji no- , universitā^prtS^ff,, f!" , « \ \
notiks svētdien, 13. novembrī, ņujorkiešiem nav .kārtībā, jo pēc lēma nosūtīt A. Līdacim rakstīs- l'/fļēTn 1^^ tie lietu fa- ķus.. E^^^^^^ ka Stradmeku par-
pikst 3 pēcpusdienā skolas zā- lielas zvanīšanas viņam izdevies ku atgādinājumu, lūdzot pa- Jr^r%rč t^a. sadarbojas ar komūni^^^^^^^
lē 57. ielas, un 2. aVēnijas stūri sadabūt tikai 5 personas un no- skaidrojumus nama lietā līdz^l. ^^^L^lr^^^^^^ ^'"^
Manhatenā. Koncerta daļā pie- gādāt sapulcēšanās vietā; pie Brī- novembrim. Ja līdz šim laikam ^'f fr S "^^.^^^^f 9^^^^ bet, nekā daudz
dalīsies Ņujorkas apvienotais ko- vības • statujas, bet pašam bijis nebūs " saņemta atbilde, tad ^^^^ f • ^; f
ris diriģenta Br. Skultes vadībā, jānes karogs. Visi mēģinājuši NLOP lems par paju atsaukša- vidaustralijas pavalsts nozares dlP ir vienīgā partija, kas, cī-
bet svētku nmu teiks Dr. L. kaut kā atrunāties. nu. NLO? ir lielākā paju turē- vicepreziaeuih i,n prezidentspar- nās pret kcmpstiem: Tādēļ kļu-
Streips no Čikāgas. Aktā aicina- k. Balodis ari ziņoja ka tāja Ņujorkas latviešu namam t^as jaimauste
tas piedalīties Ņujorkas 1 latviešu ņ.^OP palīdzējusi sajaukt' kre V. Cerbulis ierosināja sākt f^ļ — ^^oncUa Fort Ade- aktīvs _4arbini.k^^^
Skolas un org|anizacijas ar-sa- ditsabiedribas iniciatoru sanāk- valstssvētku sarikojumu ar diev- kādM i.„aiar . HoS. kandidāts jau divas f^^^^^^^^^^
viem karogiem. Atsevišķi sanko- smi, bet nav ziņu, cik tālu lieta palīgu, kas līdz šim nav darīts, n^k alisko L^-^^^^^^^ Port Adelaide šoreiz
jumi no iks Ņujorkas ikolās 19. pavirzījusies. Nav veicies ar Ņu- K. Starlkevics norādīja, ka agrā- ^f^va ^^^^^^^^ kandidēšu Adeteides iecirknī No novembri, bet_ 18. novembri Bet-j^rkas latviešu nama akciju sa- kajos gados, kad Ņujorkas lat- ^J^; P^^^^^^^^^^^
lemes baznīca svmigs dievkalpo- biedrības valdes sēdes sasaukša- v^ešu biedrība rīkoja 18. novem- ^^^'r^^m . ievelētie deputāti reprezentē Aus-
jums kura skolu karoŗ^nodos ^u, jo divreiz izziņotajās sēdēs bŗa aktus, sarikojumu ne,vien ^^^1 ^'Jt^^S strādnieku partjju.:
uruKimas skolai
•vienu. gadu. : Šāgada valstssvētku
jums Ņujorkā paredzēt, cu-dub ^^a komitejas pr-dis A. Līdacis Par jaunu biedru uzņēma Nu- . , , ....
neka iepriekšējos gados. Parasti solījies dot paskaidrojumus, bet jorkas latviešu biedrību. Sanāk- P^^tiju darbību un mēr- Bosisovā "nostāja attieksmē uz
pec a_kta un koncerta notika bal- jau divus gadus nav atradis ie- smē piedalījās 17 organizāciju u., karu Vietņamā:
ie, pem balle gan bya atdalīta spēju ierasties sēdēs. ŅLOP 7. pārstāvji. -ir- kONFKTIKETA^ RftTPA- ,,AustrāIijai noteikti jāpieda-
un notika nedēļu velak. šogad___....^ KONEKTIKTO - - r ^^^^^^
balles nebūs. Organizāciju pado- "^""^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ me kopā ar ALļA dienu rīkotājiem iecerējuši vJaungada balli Statlera viesnīcas ļ lielajā zālē. Vecgada pēdējāsi dienās jaunatne organizēs plašus sarīkojumus, kuros aicināts piedalīties ikviens ņujorkietis.
Janvāra pēdējā nedēļā paredzēts kultūras dienu ievadījums ar-koncertu. Sarunas ievadītas ar. Ņujorkas kokļu ansambli, bet iespējama aiļī citu^ mākslinieku
(Pārnesums no 4. Ipp.) dien kopā ar amerikāņiem cī-nebīstoties noceļa grūtībām. Tā nities pret komunistiem Vietna-arī šoreiz atceļā viņi dziedas Si-. mā, nekā pēc dažiem gadiem aus-rakūzās. Nedomāju ar šiem vār- trāliešiem vieniem pašierh stādiem ari šo bncertu reklamēti ties pretī šim ienaidniekam uz vai pievilināt klausītājus, jo 'lat- savas zemes! To' kBtram austrā-viešu nacionālie kori jau sen ap- lietim vajadzētu apzināties. Ss zinās, ka viņiem trūkst plašākas muķōmū sabiedrības āttalsta. To liecina tenē pieredzējis paša acīm, bet latviešu koru- samērā niecīgais austrāliešiem šādas pieredzes skaitliskais sastāvs svešumā-Tornav, kādēļ uzskatu par savu pie-16. oktobri aprit 45 gadi, kopš mus skautu organizācijā. Brīvās "^ēr ^HLB icorls^aiciņa vi^us tu- nākumu
LATVIEŠU SKAUTU PRIEKŠNIEKA A. GRIGORA '45 GADI ORGANIZĀCIJĀ-
Georgs Bosisovs
„Ja mani; ievēlēi;. federālajā parlamentā Kanberā* es iešta-, šos par labāku dzīves apstākļu radīšanu. ģimenēm ar bērniem, strādniekiem, pensionāriem, mazu užņēhiumu īpašniekiem un laukstrādniekiem, bet galvenokārt tomēr par izglītības lielāku veicināšanu. Izglītība '.ļoti nozīmīga ne tikai katram atsevišķajam iedzīvotājam, bet nepieciešam. ma arī progresam visā Austrālijā. Valdība izglītības vajadzībām pašreiz izdod tikai 1,6% no . kopīgā, budžetā, bet' Aiiglija šai vajadzībai atvēl ^,i°/o un ASV pat 4'^^. Tādēļ ierosināšu valdī-pašreizējo stāvokli uzlabot, tas. nav normāls. Es ari ticu, uzlabojot skolotāju darba apstākļus, reizē būs palīdzēts ari bērnu izglītošanai. Katmm bēr-nam ir tiesības uz izglītību. To dot ir vecāku pienākums, bet palīdzēt'— valsts uzdevums."
sA?,;v;A ĻS:T!;S,:;:
■./.■V: ■ņujorka.;--^
® Antoniņas Vaivodes. koncertā 8. oktobrī klausītāju -nebija daudz, toties ļoti atsaucīgi. Programma bija latviešu komponistu J..: Vītola, A. Kalniņa un V. Ozoliņa dziesmas, otrā dāļā opēni ārijas. Dziedātājai • labāk,
SSS^nārc^Lr'^Ī^Z^ pašreizējais" latviešu^ "skaulu Latvijas" laU^ā'^ujšļijJ^Viove: ^'f'^?^'^' ^'^^^^^
dienas ^LA kultūras birojs šo- priekšnieks Arturs Grigors 14 ru pulciņa vecākais, 130 skautu l-^'^'^Z J^^^^ komunismā. Pretējā gadījuma strādnieku^ partija ar de^^^^^^ nodziedāta ārija bija Doni-
gad rīkos Klīvlendā sadu vecumā Latvijā uzsācis sa- vienības priekšnieks un S. nova- gamzaciju vadību Kanāda iev&; Austrālija nonāks tādā pašā stā- nju. Austrālijas komunisti un ^g^. Favorīta" bet labāk iz
Priekšsēdis K. Balodis ziņoja, ^^s skauta gaitas. Ja cilvēks da priekšnieks. Viņš piedalījies rot mūsu tālo viesu^koncertu un .yoklī, kāds^ ^.L^^^^^^ ^^^O. cijām un plakātiei^ pret austrā- a^^f^^^^^^^^
ka iecerējis pie ŅLOP inf Ormā- '^^^ P^^^^^t' ^^ic^Ss kādai idejai.ari visās 4 latviešu skautu lielā- ^^{^"sities latviešu dziesmu ska- gadā. Ja tas notiks, kur tad, ^ Ozoliņa ' «šūpuļa
cijas grupu ar pieaicinātiem dar- sava mūža lielāko daļu, tad tas jās nometnēs.kuŗas notika Meža- 9ās. tālāk mēs vairs emigrēsim? Lai- namu palīdz kom,ūņisma vado-^.^^^^
biniekiem politisku akciju kārto- ir galvēnokāri; pierādījums viņa parkā (1923. g.), Buļļuciemā 1947. ga(m Volfgangs Dārziņš šanai. Sastādīts sāralcsts par ie- izturībai un nosvērtībai, bet rei- (1928.), Asaros (1934.) un Liel- teica diezgan^amīgus vārdus par spējamām personām šim uzde- arī apliecinājums tamy ka šī upē (1938.), tāpat latviešu skau- latviešiem kā dziedātāju tautu: vumam; daži aicinājumi jau iz- ideja, šai gadījumā- skautisms, tu reprezentācijas pulciņš Poli- «Janav.koapeE, spēle pīķi; ja . sūtīti, bet vēl nav atbilžu. Sarak- ir tāda, kuras dēļ vērts gadu no jā. . v ' ■ nav ko runāt, saki, ■ ka latvieši
stu varētu papildināt.
. Apsīpiesto;. iaiitii nedēļa varī Arleiitīnā
i^'bi izpildīta bija arī V. Dārzeņa" „Svešā zemē"."Salīdzinot A. Vaivodes sniegainu ar viņas iepriekšējo koricertu Ņujorkā pirms
_ . ,. . , Jaunais Argentīnas prezidents dievkalpojums. Baznīca bija no- vairākiem gadiem, māksliniecei
gada ziedot visu savu brīvo lai- Vācu okupācijas laikā, veicot dziedātāju tauta, Ja-nu atrastos gg^^^.j^^^ dikcija un tīrāka in-
Izvērtējot iepriekšējos sarīko- ^u- No skautu vadītāja prasa ne dienesta pienākumus, A. Grigors ļaudis, kas sien vārdiem nepie-; septembrim ar īpašu dekrētu karogi, kurus -ienesa jaunieši tonācijā. Bet vērojams, ka viņai
jumus, .K. Balodis pakavējās pie tikai to, lai kārtotu savus mak-kada aizbēguša komunista dzīv knt,Hamiltonas;koncerta telpas ^^^^^^^^ p^j, apspiesto tautas tērpos. Pie Latvijas karo- grūti atrast, piemērotas latviešu
ALA kongresa un atzina, ka tas sājumusjm skaitītos biedrs or- voklī atrada skautu organizaci- pietiekoši plaš^ ^^i šo teicienu .^^^tu nedēļu, .ū^^^ Ja dzles-
Jzdevresnabi, bet māz bijis ap- gamzācija; viņam ir aktīvi ja- jas likvidatoru atņemtos skautu kaut uz T)rrm)pgaztu. Tur vietu p^g^^i^^^^ un dalībnieces, ma atrodas viņas diapozonā. tā
meklētāju ballē, kādēļ ŅLOP darbojas_ un jāpilda kads amats vienību karogus, no kuriem vai- 800 apmeklētajem un. ja kāds gg^ū un tā apliecinot Argentīnas Ļoti iespaidīgu sprediķi teica skan patīkami,'bet sniegtās lat-
būs jāpiemaksā ap 500 dol. šā- vai pienākums. Arturs Grigors rāki tagad izvesti brīvajā pasau- būtu vīlies, beigās būs balle ar ^ūpeš par' apspiesto tautu li^^^^ komponistu dziesmas maz-
gada 14. jūnija sarikojumu orga- to vienmēr apzinājies. le. Pec kara beigām viņš 1945. pilnu bufeti. • ni. Buenosairesā līdzīga saturā giano), uzsverot, ka bez brīvības liet pāriet vēlamības robežu..
nizējuši lietuvieši, bet Apspiesto Izaugot no zena par viru, viņu gada oktobri Pirtas DP nometnē Tāpat kā gadsimtiem cauri lat- dekrētu; parakstīja; pilsētas liēl- pasaulē nevar pastāvēt āri miers. Māksliniecei patīkama balss, kas
tautu nedēļā noticis apmeklē- 1926. gada apstipnnaja par rove- Vācijā noorganizēja 19. Skrun- viešos nekad nav mirusi brīvī- vecākais J. Schettini. Viņš ari norādīja, ka. par spīti klausītāju 'henOgurdinaNb lat-
jumspie Brīvības statujas. ru vadītāju, un kopš šī bnza viņš das skautu vienību, bet novem- bas doma, tāpat ari svešuma ga- .apspiesto tautu nedēļu ievadi-, pirms 15 gadiem AN pasludina- viešu komponistiem labāk piemē-
' Debatēs pacēlās jautājums, ar vienmēr veicis dažādus pienāku- bri sasauca pirmo Vācijas ame- dos nezudīs latviešu dziesmas ja "ar vairākiem radio un televī- tajai cilvēku tiesību un tautu rots viņas temperamentam un iz-
immmmnm^^m^^^^™™™ S ^SnfeJe^'^'f'SSac^' '^"^"^Tl"^. . ^^^if^^zijas raidījumiem, kuros 15 min: pašnoteikšanās chartai, apspies-pildījumam liekas . A. Kalniņš.; i^rrrrmm v^ŗtn y7or-KxjrAjj^»^l^ aitaju_ konterenci. A. Grigort, no mecigakajien, t.i, no mazāko iigu interviju sniedza arī Eiro-, tās tautas turpina smakt nebrī- Neparastajā sestdienas agrajā
turpmaja skautisma darbu Mērc-: latviešu koru vadītājiem lūdzu pās apspiesto tautu asamblejas vībā, kamēr pasaulē mieru • uz- pēcpusdienas : stundā bija tikai felda, Valkas^^ nometnē pie^ Niiii- lielākos un spēcīgākos nākt šīs Argentīnas delegācijas. vadītājs tur ,ar terrorā līdzekļiem un ar āp 50 klausītāju, kaš mākslinie-bergas un velak Ansbacha, kur idejas piepildīšanas izpausmi lie^ L, Gusts. Notika arī preses kori- bailēm no. atomkara, bet šis cei pār patīkami nodziedāto kon-1947. gada aprīlī;notika ^L^^^ ference AOEN delegācijas mīt- miers ir. tikai samākslots. . , cērtu pasniedza ziedus; no kāda
skautism^ 30 gadu jubilejas^ kon- Tiktāl HaiBiltonas' latviešu nē, k^^^^ lielā- Pēc dievkalpojuma tā dalībnie- dziesmu cienītāja bija pat pilns
ference^ isi pirins izceļošanas jjiednbās kor^^^^ laikrakstos. ;/ ki ar karogiem sapulcējās ķated- grozs, ār ziediem. Koncertu rīko-
ļ _ "^i^^ ^^^^ '^^^^^^ noti- rāles priekšā, lai Maija laukumā, ja Ņujorkas DV apvienība. .
taziju var iedomāties, ka braia- meksa949. gada Jūlija noorgani- a;S- kā īpašs. Apspiesto tautu nedēļas iepretim valdībās ēkai noliktu © bv namā 8. oktobri pulcējās
cam pa;jūras viļņiem. zeja novada nometni. Fišbachā••-:.r^:- ; : : ^ - ' : ^ - ■ .■ ..■ ■ - ■ - vaimgn pie -Brīvības statujas, skautu un gaidu labvēļi; lar pie
piedaloties arī valdības un pilsē- kafijas un groziņiem pārrunātu
VI
• FĀRI ■ JŪRĀS; .viļņiem-;
iKā dienvidu, tā Ziemeļkarolai- pie Nimbergas, kura kļuva par Gar pašu jūrmalu stiepjas nā ir daudz mežu, kuri vietām viņa ,,gulbja dziesmu"-skautoša-ceļš, kuru var lietot tie, kam nav atgādina Latvijas silus, bet citur nai Vācijā, se^šķas steigas, bet labprāt vē- lapoti koki ,ar plaši izvērstiem Ieceļojis ASV ^ un apmeties • ro okeānu. Atsevišķās vietās ceļš zariem, kuros bieži vien nokarā- Grand Rapidos, A. Grigors jau no krasta attālinās, lai pēc da- jusies spāņu sūna 'ka vectēva 1950. gada 3. jūnijā noorganizē-žām iūdzēm atkal sasmegtu jū- bārda. Mērtlbīčā ari daudz pri- ja Skrundas (14.) skautu vienī-: y^ .... vātu vasarnīcu, pat kaut kas bu, kuru vadīja.līdz 1957. gada 1
_ līdzīgs kāpām. Daļa no dienvidu'oktobrim. 1954. gadā viņu ievēlē- ļ
Ātrā brauciena pāri Džordži- mazpilsētām vairāk izskatās pēc ja par Zemgales (3.) novada jai sasniegta Dienvidkarolamas ^^^^^^^^ jo ielas apstādītas ko- priekšnieku, šo amatu viņš pil-■ peldvieta _Mertlbīča ar skaistu, ^^.^^ ziedošiem kriimiem. dīja līdz 1958. gadam, kad 1. ap-bet samēra šautu pludmali. Pa ^^^^^^^ mājai apkārt vairāki rīlī tika ievēlēts par - latviešu Jūrmalas bulvāri atk^l var no-, ^oki vai palmas. Tāpat lielāka- skautu priekšmeku uz diviem ' - braukt līdz pašam Jūras kras- j^s pilsētās daudz dārzu ar dien- gadiem. Nākošajās vēlēšanās vi .tam, kur novietojušies moteļi, vidu puķēm ūn krūmiem, kas se- ņa pilnvaru laiku arvien paga-.Ari jūrmala rezervēta tikai atse- .^^g^ skaisti esot maijā. Bet visur rināja. un tā A. Grigors šo ūz-, višķo moteļu viesiem, un tikai ^^^^^^^g dalījums mehīajos un devumu veic vēl tagad, nedaudzas vietas ■ izdevība no- ^^^^^.^^^ Ceļojuma laikā pa dien- Par aktīvu darbību A. Grigors skatīties už juras krastu vai iz- ^^^^ ^^^^^-^^^ .g^^ēt, jau brīvās Latvijas laikā apbal
peldēties ari tiem, kas sai sla- ^^^^^^ g^^^ ^^^^ ^^^^^ ^r vots ar skautu Baltās lilijas or-v venajai vietai tikai cauri brauc. ^^^^^^ pārnakšņotu vienā mo- deni un vairākām amerikāņu Tālāk gar dienvidu un Ziemeļ- ļ^altajiem. Pāris reižu ceļ- skautu vadītāju atzinības zīmēm
karolamas piekrasti ir citi ..bi- ^^j- ^^^^.^ ^^^^^^ ^..^kstu Liels pagodinājums visai latvie-ci" ar skaistiem, nosaukumiem ^^^^^^^.^„ ^^^^ .^^^ apzīmē- gu skautu saimei bija, kad ame- |
apmešanas ^^^^ Tas. laikam, bija domāts rikāņu skautu organizācija 1955
tas pārvaldes pārstāvjiem, tāpat skautu darbību un tuvāk iepazī-ACm Argentīnas delegācijas tos. te Zariņš novēlēja šā-prezidijam, kurā darbojas latvie- das sanāksmes ■ draudzīgā garā tis iL.; Gusts, rumānis M. Micha- ;turpināt arī nākamajos gado.s ļesku, igaunis E. Talvari, lietu- Dziesmās un dejās vecāki irzka-vietis J. Oikstas u. c. Arī še uz- vējās sarīkojumā līdz vēlai nākts runu teica; kardinālisKagiano, stundai, kas bija soļojis gājiena; priekš- 0 Ņujorkas katoļu draudze ,S; galā. Prese arī šim notikumam oktobrī rīkoja pieņemšanu dzie-veltīja izcilu uzmanību. "; dātājai A. Vaivodei jaunajā ; [Nedēļa beidzās ar īpašu sanāk- daudzes riamā.; šai vakarā drausmi Apspiesto .tautu draugu bied- dzēš dāmu komiteja 'bija rīkoju-: rības prōtektorātā, kur galveno si arī atceri prāvesta N, Trepšas runu teica prof. Dr. L R. More- dzimšanas dieriai, novēlot laimi no. L. ar glāzi vīna. ;
un vēl skaistākām
■vietām (ja nevēro cenas). Pa ^ ^_
nakti apmetāmies_Emeralda sa- ^^^^^^ ^g^-j^ ^^^^^^^ uzrakstus no pirmajiem latviešu skau-
Atlantika ,,bica', kur mote^ krāsainajiem", bet ta- tu vadītājiem apbalvoja ar
maksā divtik, cik bijam matea- ^ ^^^^^^^ _ .
jusi_ līdz sim; pie tam vel nc^ri- apbalvojumu, kādu brīvprā-
dmaja, ka si esot pedeja istaba. ^^^^^ ^^^^ ^^^^^.^^ ^^^.^..^ amerikāņu skau-
Otrā -rītā divas stundas jāgai- ča tunelis un tilts. Balta kaija tu "organizācijā var izpehiīties. da pārceltuve, lai no Sīdara sa- zilā laukumā jau no Ploridas rā- A. Grigors beidzis arī Gaŗeze-1as pārceltos uz Okrakoki salu, da ceļu uz šo tuneli, kas iesākas ra vadītāju kursus, saņemot ro-kur netālu atrodas Heteras raga kā tilts, gabalu ir tunelis un bei- veru Meža zīmi un vēlāk pieda-bāka.: Pārceltuve ir krietns ku- dzot tilta pēdējais posms, kas ļījies arī kursu vadībā, tāpat bi-ģis, kas uzņem ap 30 mašīnu un beidzas uz cietzemes.. Brauciens jis vadītāju sagatavošanas kur-divarpus stundās pārceļ uz nā- ir 20 jūdžu; ilgst nepilnu stundu;, su, nometņu ņmku,: kopnieku košo Jsalu grupu, šis prieks gan bet toties skaists brauciens. No un pirmnieku kursu vienības izmaksā li dolāru, bet pēc di- tālienes izskatās, ka tilts salū- priekšnieks un vadības loceķ-. vām lietainām dienām ļuz kuģa zis-un iekritis jūrā, bet,-braucot.lis. Lielu darbu viņš ielicis var sveikt saules lēktiJ. Pēc 14 ar. mašīnu, liekas, ka braucējs arī slsautu žurnāla ; „Siro-jūdžu brauciena latkal pārceltu- no tilta iegrimst jūrā, pēc .tam jums" līdzšinējo 97 niunuru izdo« ve, šoreiz par brīVu. lai tad pāri paceļas atkal dienas gaismā, lai Šanā. Bet priekšā vel liels un ne-
šaurai salu grupai atkal sasnieg- pazustu atkal tumsībā. Arī-šis atliekams aarbs^ latviešu skau- . - - .
tu cietzemi. Ceļa abās pusēs ir brauciens maksā 7 dolārus, bet, tisma 50 gadu jubilejas sarīko- dzes jaunatnes pūiciņā, bet Hgavainis ir korporācijas Talavia saistīta komjaunatnē, laukos pa- dzus izdevumus apzīmē par grā-
šajā gadā! tautietis m Ciiagas Piecīšu dalībnieks. Jaunais pāris apmeties iiimši tikai ;31% iedzīvotāju,-aug matām^' kaiit tiem tikai viena
Top nacionālpolītisķo ..;
(Pārnesums no.l.lpp.) : Preces ir dabūjamas, bet zemas vēlēšanas jāatbalsta tie kandidā- kvalitātes un dārgās.. Latviešiem ti, kas runā par, solās un atbalsta brīvajā pasaulē jāveicina palīdzi-; Baltijas valstu neatkarības jau- bas saiņu un; vēstuļu sūtīšana,: tājumu, jo esam tiem pateicību Jāpanāk piemēroti radioraidīju-.parādā. ■ ■'im.' ' ^
Nepieciešama arī informācija Par nacionālo sadarbību refe-un izvērtējums par apstākļiem rēja Alfrēds Bērziņš, atzīstot, ka okupētajā Latvijā. To var iegūt pašreiz notiek paaudžu maiņa,; ceļojumos uz Latviju, bet Ija jo tie, kas spēka ^ados: atstājuši latvieši protestā pret padoniju Latviju, pamazām rioVeco; bet režīmu dzimteni atstājuši, tad. jaunie Divreizdivi nometnēs mā-arī nedrīkst.bmukt^tiirp ciemos;'cās latvisko domāšanu, Jāpanāk; Te atkal jāatrod kādā vidusceļš, rezolūcijas no atsevišķu zemju' Tāpat saskaņojamas ari jaunat- valdībām, jo katra rezolūcija; nes un vecāku attieksmes; Lai sa- morāliski saista likumdevējus i^'-;. slēgtos kopīgai darbībai, nepie- vērot latviešu 'tautas brlvlba^> .ciešami kompromisi un uzska-' centienus.. Mums jābūt pāriieci-tusaskaņošana. - ; nātiem par dzīves mērķu uh cī-
V.; Hazners referēja par stā- ņas pareizību, ; ; vokli okupētajā Latvijā, norādot,"' L; Rumaks referēja pār nīsifi-ka dzimtenē tagad 2.270.000 le- i^ciju latviešu grāmatniecībā, dzīvotāju. No 103.000 partijas norādot, ka komunisti dod; sali-
Māc. A.Ozols Ņujorkā salaulājis Ilzi, Seltiņu uii Uldilevānu. O- biedriem ap 4d.00() ir latvieši, dziņā jumus tikai par 20 gadiem, gava ir korporācijas īmeria locekle un darbojas Ņujorkas drau- Praktiski visa skolu jaunatne ie- izlaižot 5 ,;iesākos" gadus; Dau-
jūra, bet atsevišķās salas savie- vērojot kuģus un laivas, tas vai- šana nākošajā notas ar tiltiem. Ar mazliet faņ- rāk atgādina ekskursiju. —vi—
rūpniecības strādnieku skaits., lapaspuse.
V. i.
