ko nozīmē FRANCIJAS IZSTĀŠANĀS NO NATO? VAI NATO ^^MIZIVOJUSI SAW
kas NOTIKTU, 3A NATO likvidētu? kāpēc NATO IR SVARĪGA NE lll^ll. J!.1KWAJ1,
bet ari amerikai? '
(Nobeigums) i ņemt tikai tad, kad komunisti nedrīkst noņemt sargus vai sa.
KAS NOTIKTU. JA AMERIKA atteiktos no saviem pasaules ie- — '^ŗ^^
ZAUDĒTU EIROPU? karošanas plāniem un kad Rie- draudi ^^ta^^f
^ , . . - - - tumeiropā tiktu atjaunots stāvok- -katru bridi tie var atgriezties,
Kas notiktu ja kopīga brīvas pa- ^ J ^^^^^ _ it sevišķi, izmantojot apstākU, ka
saules Aizsardzības sistēma izjuk- .J^.^,.^,, _ jj^ to ASV arvien vairāk tiek iesaista
tuim chrušeovs. viesodamies ASV, kā- tas Āzijas kajā.
tTSint'f ?svf UzsS ™ žui(nālistam ciniski ^iers Eiropā atkarīgs no trim
I^^J^^"",^ 1) drošības ' "cmSf^SV^^^^
vsavu labāko tirgu un a^ izejvie- - Līdz tam Eiropas robežas Javdai^ibas.^^-^poUt^ vienprgti-lfls> kas tām tik vitālas; 2) Ie- sarga stipriem NATO spēkiem..bas un stabilitātes. ;
dzīvotāju skaita ziņā Pad. savie- Un ASV sešas divīzijas ir ķīla aSV militārajiem spēkiem at>
nībai kopā ar pārējo Eiropu bū- tam,^^k^ stājot Eiropu, būtu 2audēts Hdz-
tu 700 miljonu, kamēr ASV^M ^ . uM^t tmt»^ ^^^.r,^ - - - • ...
. 180 milj.; 3) R^niecības kapaci- ASV sa^^^ . Š^jada Kanādas latviešu sportos^ vairojies izcīnāmo Mvu skaits, par
tāte nosvērtos Pad; savienības: rētu piepUdīties Ghruščova var- -^^^g^ ^n mēs zinām, kas tā ir. Sadajuši atsaucīgi sporta tebvēļi ar saviem dāvinājumiem. Lai veicinātu lat^ešos populārā
tobā 5:4. (ASV pieder 40% no-pa^ di: „Mēs jūs apraksim." Rietumeiropa viena štklien nevar lejbola tālāku attīstību, īpašu ceļojošp balvu ziedojusi arī Torontp latviešu kreditsabiedrība,
saules rūpniecms produkcijas; -pagŗeiž būtu loti Pad. savienību. Ti- kura izcīnāma Kanādas ©V gadskārtējā salidojumā sportam un jaunatnei. Uzņēmumā Toronto
Pad. savienībai 20%::unRietum.^^^^^ pirmajam ieguvējam^ Ha-
alternatīvas
1^'
VO"
Eiropas smadzenes, jo Eiropas iz- .^^^ pamudināt uz saspīlēju- no Pad. saviēnīl>as agresīvajām
cilākie.zmātmeki Strādātu tkomū- jj^^jg^j^ Berlīnē un citur. Kamēr tendencēm. Citas ništū labā.^Gŗūtipat aptvert, kas ienaidnieks stāv durvju priekšā, šodien nav., Alberts Eaidonis notiktu, ja Vācijas un citu^^Ŗ^ ttimeīropas valstu smadzeņu trestu. apvienotu ar Pad. savienības un; Ķīna^ resp. Āzijas darba roku miljoniem! 5) ASV zaudētu
SASPĪLĒJUMS VIDĒJOS
Ļ nedēļas nogalē preses kon- Vispār, prezidenta pre^s kon- tonai, nedz Hanojaii Kaŗaizbeig-ferencē Parīzē prezidents de ferehce bija veltīta domu izteik- šana panākamā vienīgi ar ame-
Ku miljoniem. ft)ļAbv_^auaem j^-^^^^^^^g galvaspilsētas Bei- pret arābiem. Ļibanonas tuvuma: Golls iDŗīdināja. ASV, ka militāra šanai.par sabiedrotajiem— ASV, rikāņii- spēku izvākšanu, soli pa juras.ostasuni gaisa speKu oāzes ^ o >ļi«,„ vw.īIp iRTadu- amerikāni sanulcinaiuši-8000 ka- uzvara Vietriamā nav nanākanl^^ vm RifitnmvSp.iin in rip sniim- tsnaf cau ,M«f
PRETINIEKA SPĒKS . » o
(Pārnesums no 1. Ipp.) .
nešana un administrāfivie ieps>' bežojumi (acīm redzot tadi ir. — Ref.), ticīgo nokaitināšana I tiksi stiprina reliģiskās jūtas. Kā vi®-ns karote deguta var sabojSl mucu medusi tā nepareizas ateisma propagandas daži paņēmis ni, kaut arī biīttt vispārēja raSi* stūra, kaitē visai ideoloģiskajsi darbībai, kura veido zinātnisko pasaules uzskatu."
Liekas, skaidrak neviens nevar savu neveiksmi apUeclnāt, kš šis raksts. Lai pārliecinātu ticīgos, ka baznīca lietuviešu tauta! tikai kaitējusi. Viļņā ateisina mi-zejā izstādīti pat dokumenti, kā pāvesti 13. gadsimtā nošiajiišies pret lietuviešu tautas brivībiii. la^tadita arī pāvesta Inocesita 1J353. j^dā izdotā pavēle dominikāņu ordenim ieņemt Klaipēdas pili. Pāvests Urbāns IV 1Ž62. gadā izlaidis biillu, kurā aidn& cīnīties pret senprūšiem, 1265. gadā pāvests Klements IV atkal -virzījis krusta karotājus pret lietuviešiem. Taču, acīm redzot, visi šie vēstures dokumenti nav juši satrieināt kaloļticīg^ lietuviešu tautas nostāju un tidbu Dievam.-
Ir grūti spriest, par cik šie ap-stpļļi attiecas uz luterisko Igain-
amerikāņi sapulcķīajuši-80(2 ka- uzvara Vietna^ panākama, Angliju un Rietumvāeiju, jo de solim; tāpat soli pa solim viet- ^ ?° pusluterisko Latviju, bet ŗavīm, kuri kopā ar Jordaniju kādēļ visprātīgāķ Mtu amerikā- GoUu neapmierina nevien^.nonamieši/tad sāktu savu iekšējo šaubu, ka ateistu, propānam.
iiT% TizroSlii ffd+avi ii7.hriiVt ara- nn sriēlriic of^i^itri- Vin TTiHnVtnoc čītvi fwi^ iroic.+Tw% 'D{il><~..'n^«r7r»s«n ^4._:„i_-=-x__^: . t-^-L dā sava līdzšinēiĀ vpidS nav «stu
Eiropā, kuras tai tik vitālas fli2. fļ^'-^'^
sardzībā pret Pad. savieniM. Un ^ ^^-^^jigja^gļjažes kuģis u spēkus atvimt no Indoķīnas, šīm; trim v RietumA^ācija, problēnni atrisināšanu' un'iz^ dā savā līdzšinējā%idā nav s«y.
tas savukārt izmantotu MaSKa-s_. _ . —fs 4ac«ši<>rnc rortrtf iaimii Pretēin: „..5u« «„..ō>«i u^isi,,, smeeusi mērkt. bSflSl'nartiias va
■ ļrr vienotajai arapU: reputnuitti oijuoaa riyviciivu« "VAftvujuum wc op- iiaiiuijaa ļii-ciomcuia ucisi^^^ muumaja vasmi
^ traucoties, ka karakuģi, esot da- ibas padomes iejaukšanos, lai mē- zīniēja par ..draudzīgu padomu", laist, bet -nespēj arī nekā darīt, gas valdību im 'Sā |a no imijeriālistii korispirācijas^^ģ^ kara novēršanu tpties ļoti nedraudzīga .izvērtās lai: stāvokli maihītu/^M^^ tās Uzņemšanai
va Lieki tūrālie
zikas, mākslas, tradīciju ziņā ar vienotajai. „veco pasauli." Un Eiropas nākšana komunisma verdzībā ASV nozīmētu ne tikai politisku, ekonomisku un mdustriālu, bet arī pilnīgu garī:gu izolāciju.
Tas pierāda, cik svarīga amerikāņiem ir Eiropa: Tāpēb NATO dibināšana nebija tikai Eiropas,
bet ari ASV dzīvības jautājums, ar kanclera Erharda^ krišanu, jo pirmās aizsardzības līnijas iet pāri Eiropai.
neUkt; šķēršļus ^^"^^ uzsķatem. .
...... Apvienotajās nā- Nākošajā rakstā iztirjBSšu jau-
vienmer eksplozīvajos Vidējos Ziemeļvietnamas bumbošanas meta centienus, iekļūt Eiropas cījās. (Šāgada AN sesijā jautā- natnes nacionālo stāju Lietuvp,f . austrūnios. Līdzšinējas pazīmes no^s^^ preziden- koptirgū pa aplinkus ceļiem, no-, jums par ,ļ^as uzņemšanu vēl Latvijā un Igaunijā,- izmantojot
; ERHARDA KOALĪCIJAS rāda,; ka uz karošanu vairāk sa- tam uzsverot, ka^ v^^ sašutu- stādot Franciju notikuša fakta nav pacelts; bet lietpWēji domā, pa^^^^ publicētos niate.
VAO)īBA APdRAUDlITA^^ ,g tas nav iespē- ka ari šogad Ķīnu,starptautiska- riālus uii taktikas maiņas pro-
Rietumvāciiā iestājusies valdī- kamēr. Apvienoto arābu repubU- du mazu tautiņu (te jāatceras, tā jams, bet debatēt par var. Vis-; jā organizācijā vēl neuzņems.) : jektus.'Būtu kļūdaini mazināt ko-Ms krize kwa pat var beigties kas p^^^^ pati mazā tautiņa 1954. gada kā- vairāk padomuun pārmetumu Lieki aizrādīt, ka Vašingtonā mūnistiskās ietekmes briesmas
' kanclera Erharda krišanu. spēkošanās kara laukā ar īzra- du. citu lielvalsti padzina no In- tomēr nācās dzirdēt ASV. Fxan- Francijas prezidenta preses kon- Baltijas tautu jaunajā paaudzē, Pae nedēļas nogSē no brīvo ēlu nemaz nav padomā, ar stip- doķmas, kādēļ deGolļam ļoti ne- cija Vietnamas konflikta sarun- ferencē teiktais uzņemts ļbtivē^bčt vēl Uelākā kļūda ir uzskatīt ,,,, uiillistīEO demokrāti! koalīcijas sarkšanu atceroties 1056. ga- patiktu, ja-ASV^^^^^^
ASV sa^rt ir tikpat svari. valcKbaslētajās četri brivo de^^^-'-^^^V^^^^ mmistrijas^mūnisti bijuši spiestt atzīt,te
:as Eiropai saimnieciski, poH- mokratu ministri, būdami iieap-^sers gan _piebalsoSirijd^ bija pa spēkam!). . nebūtu; akceptējams nedz Vasmg- zemākajiem :dari)iniekiem, tiem tautas nevar tuvināt; viemiotm
i^u: r., r,J,^^^^^ „nf3o tik autOntatlVl, ka to darītu K^^^ \f^y>'>>^i'^fsin^fiM^^ VlēīnbalSīgi lizsvprnt ka i7.vāk.5a. ar nātapaii! nlinlrSklnāSann
Atonuraķetes izMeģinājums Ķīnā
vienbalsīgi uzsverot, ka izvākša- ar pātagas pliukšķināšanu, j® nās no Vietnamas nozīmētu pa-katri spaidi tikai rada jaunu došanos komunistu agTesijai. Un nacionālu pretestību. Bet par 4® Vašingtona nolēmusi nepadoties! nākošā rakstā.
■gas . ,..... . . --------......
tiski, militāri. Ja amerikāņu mierināti ar kanclera^1^^ . ^^^^^^^^^
atomieroču spēks n^ūtu Eiropu «žetu, «' par«d^i pasargājis, tad brīvības ugunis stināti nodol4i. Nd vadil^as izstā-
tur im^m būtu izdzisušas. Ti- jies vicekanclers :Mende (^^'^^''^^^ : ^
kai kopīgiem spēkiem abi kon- demokrātu partijas viacatājs). fi- ^odi^ aemaracija, Kd garkanā Ķliia nav vairs tikai ņc: monstrāoijas,. kamēr valdība vel-
tinenti var stāties pretim even-nanču ministrs Dālgrīns, būvnie- amerikāņu speķi pulcejas^^Dano- ^^rīgapasa^^^ atomvalststīja oficiālus uzbriikumus Pad., tuālai komunisma agresijai Eiro- čības ministrs Būchers un saim- 7^^-^^^siMJzimetu^ af pašas atombumbu, bet bez ie- savienībai im ASV, pārmetot sa-
pas telpā nieciskās sadarbības ministrs s*^^;^^^'* pārējiem arabieiņ. spējas- to noggāt virs ienaidnie- darbību pret: Ķīnu uii ihēģināju-
Savā laikā prezidents Kenedijs, šēls. No valdības aizejošos bri- Tas pats saķams_arL par Jorda- territorijas, Tagad ķīniešiem mus sabotēt revolucionārās kus-pasvītrojot NATO lielo nozīmi, vos demokrātus Erhards aizstās'^^15^^^^^^^ ir ari sava raķete ar atomjādiņu, tības citās valstīs. :.
teica: ,;vieni paši mēs nevaram ar savas partijas jaumemmmis-^^"^ pret arābiem -. piecupie^u^^ p^g. nedēļā izmēģināja Ķī-
nodibināt taism-bu, nodrdšmat triem, betbez brivajiem demc^. P^^^^^ nas cietzemes vidienē. Nekas nav Sarkanā, Ķīna uzsver, ka tās
mieru, labklājību un Ibrīvībupa-- krātiem viņa politiskā Situācija Izraēla Vidējo austrumu saspī- zināms par ķīniešu mķetes tipu, ■raķešu un atomieroču riipmecī-saulē. Bet kopā ar citām valstīm kļuvuši ļoti kritiska. Rietumvaci- lējumu uzņem;samērā pasīvi, at- tās lidojuma tālumu un. atomlā-ba uzsākta vienī^^
mēs varam visU. to un vēl vairāk, jas bundestāgā kanclera kristīgs^ ļaujot arābiem iztrakoties. NelM- diņa lielumu, kādu tā spēj nest. pretsvaru Rad; savienības m \^ Senatnīgā . mūzikas instru-sm^ēm kuras spilgti izpaudās n&-Mēs. varam atvairīt katru agre- jiem demokrātiem pašreiz ir 245 me tikai tā, ka Izraēlas pasīvita^ Bet raķete Ķīnai tagad ir neap- ASV _atommonopolam. Tagad : j^enta hatpsichorda izgatavošana senajā Kvebekas premjera Dāni-siju un radīt pasauli, kurā valdītu vietas, Rietumberlīnes lielvecākā tes priekšā arābu sabotieri var šaubāmi, un pat tādi Pekmgas kad šadi ieroči un to pārvešanas g gadu laikā sagādājusi 70 gadu ēla pi^jrasījumā pēc ITO^^^^^ Ukums un brīva izvēle, bez kara ari Ķīnai, gandariju- ^ecam vācu imigrantam uzņēmu- sOm'gā uh uzņēmumu ienāktu
draudiem uņ spaidiem."
tiem 202, bet brīvajiem demokra- jizraēla atbildētu ■ ar karu. Tieši vuši ļoti
imi. un i^ m mu, kura apgrozījums jau sme- nodokļu nodošanas Kvebekas vai-
Tāpēc NATO jāpastāv ari bez tiem i9 vietas: Pēdējiem pārejot šī ^iemesla dēļ Anglija un ASV Sekojot ziņai par sekmīgo tikai ķīniešu tauta, bet ari tās ^ joo^ooo doi. gadā. S. Sa- dības ricībā Federālā valdībk i „«v„ A«w •Mnr.oi'oAs „„^74.a;s v,4<^v,«o<:to Arirnbnrtfn tiāmin rirnSī- atomraketes izmēžmāiumu. Pe- sabiedrotie — varonīgie vietna- ___-^-^i- _ _ „ , , . . _ - ■ i
Francijas, kā saka ģen. Norstads, sociāldemokrātu vadītajā opbzi- pieprasa, Apvienoto nāciju droši- atomraketes izmēģmājumu, Pe- sabiedrotie ..Mstajot durvis-vaļā labā cerib^^^ kanclera Ertiarda kristīgie, bas padomes iejaukšanos. kingā steigā tika organizētas de- mieši.- . ka Francijai kādu dienu atto^^
griezīsies kopīgajā Ņ^TO saimē,'/ zīstot Branta enerģiju; var sa^i-dlK ILGI VĒL NATO BŪS dīt, ka viņš situāciju Bonnāsteig-^ VAJADZĪGA? sies izniantot savā lalbā, kas var
Cik ilgi-vēl NATO un ASV mi- nozīmēt negaidītu Erharda g^a-litārīe spēki Eiropā būs vajadsā- Pirmās nepatikšanas Erhards gi, to zina tikai krievi, un viņi piedzīvoja jau nedēļas nogalē, vienīgie varētu.atibildēt uz šo Jau- ^^ad Rietumvācijas bundesrāts : tājumu. ^ : ■ V noraidīja viņa 1967. gadam pro-
' Sardzi pie viElbas varētu no-Pōnēto budžetu.:
.■ (Pārnesums no i:ipp.> ^ lietā sešu mazāko, no ASV mili-ļ atomieroču .i&latīšanas aizlieguV tarās un saimnieciskās palīdzības V mii tiešām paiļakstīš,',ir cits jau. atkarigb valstu vadītajiem.To tājums.- Maskava tādu vēlas jau viņš varēja izdarīt, sēžbterti sa-sen; jov dreb bailēs} ka; atomiero- vā Baitā nama krēslā, šis ceļo-či vārētu nonākt Rie'ļiumvācijas jiims pa tāliem ■Āzijas ai^tru-rokās. Maskavai- pašai nav, kam miem domāts lielākas poularita-tālāk nodot' atomierpčus; tā to tas iegūšanai; prezidentam pa-; : arī nedaritu tik un tā, jo Mas- šam un v demokrātu partijai, kavai trūkst Uzticamu sa:bie^ tam Manilas konference^
to: šos atomieročus.kādreiz varē- ārēji parāda; ka Vietnamas kara tu izlietbtī.pret pašu Pad. savie- lietā nav atbildīgs" tikai prezi-^ nlbu. Negribētos ticēt, :;ka ASV dents Džonšons un viņa partija, maksātiitiķ augstu cenu parMas- ;bet .visi šī ykaŗa; sabiedrotie — • ķavas ■ labvēlības parādīšanu Dieiividvietnama,^ Filipīnās, Dien-■ Vietnamas mpa ; sarunu resp.vidkoreja;A^ Jaunzēlan-Zīēiņeļvietnamas iespaidošanas dīt, visi vienojās par priekšnotei-lietā, jō tieši Pad. savienība vis- de ūnTaiz^e. Kā-varēja sagai-'. > vairāk ieinteresēt:^ Vietnamas ka- k^ mierani^ kuŗuš komūnis-. ^ŗa turpināšanā ^u^ . pieņemt. Pēc 8.
To pierāda Maskavas militārā novembra vēlēšanām Vietnamas palīdzība Ziemeļvietnamai: Mani- karš turpināsies tādā pašā vēža 1as konference, manuprāt, ir vis- gaitā. t. i. uz priekšu un apakaļ. ^ lielākais prezidenta . Džonsona Demokrātu partijas vadībā ir ģe-farss uii priekšspēle 8. novembļ^ niāli triku nieistari vēlēšanu izvēlēšanām. Prezidentam riebija plānošanas politikā ūn, es domā-jābrauc uz Manilu, lai pate&tuju, tie^ atkal uzvarēs. Vsavus ieskatus Vietnamas kara : ; Jāzeps Grodnis
batils ar dēlu Sigiirdu un 5 pa- Kvebeķai piešķīra 47% persoņī-līgiem Vankuverā izgatavo ap 50 gā ienākuma un 10% uzņēmumu harpsichprdu gadā; eC/o iegādā- ienākuma nodokļa, kamēr pārējas pircēji no ASV, višvairāktosti- jās provinces saņēma tikai 24 un; tūtiim privātpersonas. Harpsi- 9 prbc. Tagad federālā valdība chords vieglāk transportējams ne- piedāvājusi pārējām Kaņadās kā klavieres, jo ir piecreiz ma- provmcēm lielāku piešļjirumu, zāks par flīģeU, arī skaņa maigāk ja tās pārņems atbildību par. ka un tīrāka, kas sōvišķi patika- slimniekti apdrošiiiāv^u. Ķana-ma bērniem. Sabatilu uzņēmums das palīdzības plānu un veseli-ir vienīgais šāda vida Kanadā^^bas^^ogrammas financēšan^^ Viena harpsichorda_-čenar-^v^^ provinču valdības var ie līdz,5250 dol., atka- gūt isavā rīcībā līdz; 41% nodok-
lā ņo stīgu skaita un skaņu kombinācijas iespējām.. •^'--r--
Tororito pilsētas valdes namu greznos H^i^ja Mūrā 1()0.000 dolāru kontroveŗsāla skulptūra cher''y'par kuŗa&formas-^tt
— Tas tik ir kaula gabals! Hetiktu visiem maniem brāĶemtorontov* Ed. Keiša karikatūra
ļu naudas, samazinot starpību ar
Kvebekas piešķīrumu. Jauno valv iŗ Šoziem paredzama cenu cel- dības piešķīrumu programmis šanās arī medum, jo, īpaši Onta- izstrādājis finanču ministrs !M; rio; provincē, sausums vasarā vai- šārpsi nojams pie tā, ka daudzās biško- p_^^
pms Sboliņš, U.O.. bišu „baflba" Jrfo £S SiS?"^'' vāii ziedēia Dažoi raionn.. ari »™ 'Miaņu apvienība sanāca
ar kuru iebarot bites Ziemā. No S"h.?S,f?^'f'''
pērns gada 50.000.000 mārc. me- f'^itL"^ ^^f;
dus raL eksportētas 8 mili ļ,^"^'^ kādu .al>
Stc^ eksportētas 8,m.lj,,,^,t„^^,i^^p.^^^
* ;*^g.iedētas nogalē mmmi^ S^^j^'S-'*^ ^ znes Džēnas MansSIdes autonl- "£ta,-,^^-! š-mal policija Vankuverā piestip- "aS TeS .i'™"*'' rināja pazīstamo. „tiketi" par Sai.^MrtS^"^"^"ī trim dolāriem: Kamēr Džēna'bi- ^^^-^"^ ■ja tiesas zālē sekojusi Mdaš prā- ^^^^"f^^^ vas norisei un Pēc tam: apŗinā- J^^^^°>» departamenta alablld.
jusies ar tiesnesi, viņas auto no- .. y
vietošaņas vietā atļa,utais laiks šim laikrakstam iznākot, ie-bija pārsniegts. Sodu samaksāt spējams, ka Toronto 4O0O ļilsētaš viņai tomēr nenācās, jo laipns darbinieki būš uzsākuši streiku, satiksmēs tiesas ierēdnis paskaīd- šādu lēmumu trokšņainā sapul-rojis zvaigznei, ka tūristiem Van-^cē svētdien Royal Tork viesnīcā kuverāšādus pārkāpumus piedo- pieņēma ^^^a^
«^^^. ; : streika ga(Ujumā pilsētas d^
ļSŗ Pederālā valdība nuie sāk no- solījusi kārtot ūdens jriegādi un , vilkt robežas Kvebekas ppvmces atkritumu riovākšariu. bet citi pārliecīgajām neatkarības tiek-darbi apstāsies.
REAL ESTATE broker
' l^iSAO) SERVICE (automobiļu un; personīgu uzņēmumu. Prasītā cena :;$8.00()^ gadā., Prasītā cena $26^ ar ap-traktoru remontu darbmca ar benzīna pU^ $42.0()0.(Ķ) ar mērenu iemaksu. At^^^ mēram pusi iemaksas. Viena atklāta ob-
dītavu) un jauns 3 guļamistabu modems* uz vienu atklātu ogligāciju. bungalovs 1 jūdzi uz HaiBiltonas pusi no ST. CATHABINSS. Augļu farmas 13 akru
533-855S4
Vienreizējs pirlnmisim Ieguldījums.
St. C^tharines, ceļu krustojumā pie 8. autoceļa, 2 akri stūra apbBves gabals, ideāls moderna mote|a buvd. Neierobežot^ iespējas labam auto.mechaniķim vai personai, kas gribitu izveidot un nodrošināt
zemes platība ar dzīvojamo ēku, dubult-garāžu un šķūni, ar lauksaimniecības ma-§In§m, kas leskaititas iprasItajS cenā. Au-
ligācija par atlikumu.
Sos īpašumus piedāvājam vispirms sar viem tautiešiem, kamēr' cittautieši par tiem nav informēti. Lūdz zvanīt nesaistošai informācijai H,
Hc.cAtcm
dzē vīnogas, plūmes, bumbierus, firziķuš Makaram ļ4E 6:0143 vai Rū 3-1750 katrā un zemenes. Gada ienākums $7.000i)0 Hdz laika.
i'ri[riiiiiiiiiiiiir'-""'^'"'r"""'
■ f -
1
