Publišhed twice WļBekly by the Latvian IMlei ;    8oeiety of Canada "Daugavas Vanagi" i   Business Officev 49i:Colle^^ Toronto 4, Ontarid, Canada Telephones: 921-7121; 368^9
'.'C Jditor-in-CMef: .MJ^
V United States Editorial Office^ ] Nev7: t^ork: EditorV. Ir^ fi03g Rombouts Ave., Broni N. Y. 1(M66; U.S.A JCMcago: Bditor — D.; Vallena, 648 Soutli 23^d Ave., B6liwood, Dl,
..■ 60104;■u/s.l..;
WKDŅĒSDAY. NOVElViBER 9, i96fi
▲
A    AA   E    R    I K
89. N-RŠ.
TREŠDIENA, 1966. G, 9. NOVEMBRIS
li. gāds
AUTHORIZED AS SECOND CMSS MAtt      THE POST OFFICE DEPARTMENT OTTAIVA
\ AND'FOR^PAYMĒNt;OF: POSTAGE IN CASH'^^
: : ^;';■ LatnĢŠE iaikfāksts' ■ ^ _
ļznāk divas reizes nedēļa — trešdienās^u^^ dienās. Izdevējs — Latviešu, aprūpes; biedrība, : Kanādā ..D^i^l'^;. v as Vanasŗi." , AJB. Rm)AKTpRS: ALFRĒDS TINCELS • Redakcija un kantoris: 4^91 Goļleģe St.,; Toronto 4,' Outario. Ganada Tālruņi: 368-3239 (redakcijai) un 921-7121 V (kantorim) , .■ ! -Redaktora tālrunis vakaros .-^^^ Ņujorkas redakcijas vadītājs V. IRBE 4035 Rotnbouts Ave., Bronx N. Y. 1046G. .U;S.A|
•    : T^ :
Čikāgas redakcijas vadītāia.D.VALLENA 648 South 23rd Ave., Belhvood, III., 60104. U.S.A tālrunis 544-4278' ^
Indulis Sķrastinš
Latvju tautas dainas, sacerētas nieks nav spējis piemērot vār-pirms apmēram 700 gadiem, at- dus, lai to apdziedātu tās Uelu-spoguļodamas unpauzdamas mfi- mā. Tā Iviiigiras vergu nometnē su tautas gaitas un pārdzīvoju- neinierhiekus vadījusi kalpakie-muSj priekus un bēdas, nerakstī- šu kapteiiia Blūma meita Biruta, tos, bet tomēr respektētos sadzī- inirdama varoņnāvē. „Se mēs v^s noteikumus, lielu vērību stāvam un citādi nevaram,'* tei-pievērsušas arī latviešu kaŗa^-kuši 1953. gada sacelšanās kustī-ram, dzimtenes mīlestībai un va- bas vadībā csbsie latvieši Na-ronībai. Jau toreiz varonība bija viļskas vergu nometnes icslodzī-gods uņ lepnums: ,4:iabāk manu jumā. Ķā zināms, \1iii visi krita galvu ņēma, nekā manu tēvu ze- par upuri sargu lodēm, mi" vai ,,Labāk mani karā kāva, 19.^, gada 8. maijā cīņa par ne celiņa maliņā." Kurzemi bija galā, bet t?iņa par
Līdzīgi tautas dziesmām par latviešu tautas tiesībām, patstā-miisu senču varonību runā arī vību uh pret mežonību turpina-vēsture. Jau toreiz varonības lā- jās pilnā sparā, neatrakstāmā . pu augstu cēla virsaiši "Viesturs, pašuzupurēšanās griba un apzi-Tālivaldis, Visvaldis un Nartiejs ņā, ka labāk būt mirušam, kaut ar saviem vīriem uh personīgo vai noslepkavotam, nekā dzīvot pašuzupurēšanos. Vai viņi nepie- mierinājumā „es jau lūk. nekā
derēja tai pašai ciltij, kurai piederam ņiēs?
Prātā nāk Mežotnes bajāru cilts ar varonīgo virsaiti Viestu-■m, tās dņas ar krustnešiem, ku-
MĀRTIŅDIENAI TUVOJOTIES
■ Foto: JAK. arcMvs. ;
ASV UN ^OKMOASi DV-ZEMES ;VM^U KOFSĒDE DETROITA
Rpbeipilsētia Detroita 'Wia iz- un izvērtās īsti lietderīga, dodot gāja bojā, bet viņa vietā, mūsu neuztrauca." Turpinot stāstu par
daudz nevarēju darīt."
Salīdzinot to, ko darām šodien, ar to, kas tika darīts toreiz, atcerēsimies dažus spilgtākos varonības apliecinājunius bez jau ŗās Viesturam pretim stājās bru- hiinētajiem. , ņinieks ar zobenu, bet Viesturs    I946, gada IG. janvārī Krustpilī . dusmās izrāva milnu no ugunsku- apcietināja kādu pusaudžu lat- ' ira un izsita bruņiniekam zobus, viešu meiteni par nacionālo par-Tālāk — Tālavas Tālivaldis un tizānu atbalstīšanu. Vēlāk, pēc viņa. nāve uz karstām oglēm, gada pratināšanas un spīdzināša■ Igauņi tīkoja pēc tālavas naudas nas Rīgas centrālcietumā, viņai podiem un, lai uzzinātu to atra- atkārtotā  pratināšanā netrūka šanās vietu, cepināja Tālivaldi uz drosmes čekistiem   iemest acīs karstām oglēm, bet virsaitis lē- patiesību:„Vai jums ir dūša panam sadegot, atbildēja: „Ko tas teikt, cik liels ir nomocīto lat-līdzēs? Mani jūs tāpat isadedzinā- viešu skaits?" Meitene neatzinās sit!" un nenodeva  savusļ ļīdzgaitnie-
Simtgadigd mūsu tautas brīvi- kus, bet par to saņēma 10 gadu bas un varonības dzirksti An- Sibīrijas spaidu darbu nometnē, drejs Pumpurs apzīmējis varo- stāstīdama pār sevi, šī hieitenc ņa I4čpļēša; vārdā/ IM^^ dzīvie un jau-
melno bruņinietoll^čplesis      mi šķita izjioštita, mani daudz
"m, bet precīzāk formulēja īpaša statiitu komisijai
.Vialdes priekšsēdis   J.,j?Jiedra jau^jumus.' Nevieniai no valdēm DV apvienības .p^ks A. ■ndema- di uņ darbi vēl šodien^ ir dzīvi, gas centrālcietumā, kurpavādīju
Jiņš,A. Bērziņš un J. I^edra).Ja^ iu)saka savā ziņo jumā. vēl pieminēja On^^ neesot nepieciešaaiajā vairāku- nisnovētotpto     sapraša- *os neapraks nedz laiks, nedz veselu  gadu  pēc pratināšanas
BPLA darbības galveno mērķi - Latvijas neatkarības atjauno- tario provinces valdības sekrētā-   - nevarēja pieņemt no- nās garu; ASV valdes priekšsēdis P"t«kļi. Un Ložmetēju kabiā, Tv stabu ielā. Te man blakus atra.
šanu.t^at darbības pamatprincipus un valdes sastāvu propor- ra un,pavalstniecības ministra ^g^j^t^g lēmumus, tikai' atzinu- V KazneŽTšeSTāidljō^^ 'eļpurvā un. Nāves salā granātu dās kāda meitene, kura tikai di-donāM latviešu skaitam attiecīgajas^^z^ yggt^j.jgj^s brīdis, reizes bija •atnākusi līdz, lai
ņēmusi ALA, LAK EC. (ar maziem.grozij ^^^īmīgus sarīko^pg^ŗ^^j^^^^^ rei^^ . šas, .kad; mūsu zemei atkal pāri atnestu partizāniem pārtiku., šī
tagad arit LNAK. Statūtu projekts vēl^ jāpieņeni to^su ap^^ ļm^os; piedaKjies, pārsta- -.^i ^emes valdei atsevišķi Sēde pulcējas šādā kopsēdē, lai pār- vēlās baismīgs karš, kurā^ kāva Latgales meitene nekā nebēdāja
ita Austrālijā, tad BPLA^v^^ runātu akūtus un nozīmīgus jau.:^ikai^ vīrus, bet slepkavoja,     teica.: ja viņu sodīšot ar pie-
globālās pārstāvības aktīvāku darinbu, kuŗalidz sun praktiski        (Nobeigums 4. Ipp.)        dās paveicot garu darba kārtu, tājumus darbības saskaņošanai sakropļoja, mocīja un verdzina- ciem gadiem, ^.iņa prasīšot des-
Ibijusi.! visai ierobežota. . ;        ^ ,.1 ._        ' ' ■ ■:      -. r ' un eVerituālu līdzšinējo pārpratu- i» ?>ew»«s, sievietes, sirmgalvjus mit, jb citādi izjutīšot apkauno-
Saņemtās asas^ņojloiiia^^ ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ mu novēršanai. Par sēdes vad^"n pusaudžus. Karš postīja no jumu." ^
w^taries ^alvpnā komiteja gan anstiurmaiusi jatviesE dienam ^ ^ paredzēto datumu 20. maijā, bet, par spīti iepriekšējām jairunam Modns Lorbergs
attieksmē'uz norises Vietu galvenajā uzvedumu laukumā (Kļacē, VAROŅU PIEMIŅAS DIENA
ofNationsVJ Latviešu dienām vieta ieradīta kadā maznoāmī-
' gā blakus laukūmā_^āda Expo B7 galvenās ricības komitejas ne- Laiks — mūaba gaidīta nostājas maiņa kā latviešu, tā ari pārējo B^^^^
paredzētās dienas nostāda zem jautājunia zīmes. P^^^ Bez vārda krusts
notiek intensīvas sarunas, un vajadaābas gadījumā Baltijas tau- tt..        , v
tu centrālās organizācijas grieasies tieši pie Kaaiadas federālās valdības
Un kapa vieta.
Jauns tu sāji, tālu gāji. Pusē ceļa neapstāji. Zeme deva, zeme ņēma, Tālā malā dusēt lēma.
Miisu laik jau ^informē- dggosjeskatos^ ir arī igauņu tui jis par sanmāmīgan ar KanadaS Hefūviešu komitejaš^^kādēļ^^!^^' federālās valdības pārstāvjiem, .67 vadības noraidošais ^paziņo ■gan Biā Expo 67 rīcības komite- jums radījis negaidītu pārsteigu jās .attiecīgajām aniatpersonām mu-im v vēlgrii' •pār latviešu, igauņu im lietuviešu, ti paredzēt, kāds būs galīgais at-piedalīšanos pasaules izstādē, šo risinājumsi taču katrā gadījumā sarunu rezultātāiļ tika panākta, baltiešu piedalīšanās pasaules Iz-vienošanas par nacionālQ._dlenu stādē Montrealā tagad ievēro ja-organizēšanu izstādes galveiļajā apgrūtināta un atdūru.sies uz 6> igīkmna "ļPlžče of Natioas, pie galvenās vadīības nelabvēlību:;
' kaīnļiFvTešiem bija paredzēts 20. ""Negaidītu pārsteigumu latvie- \ Apsegts nāves paladziņš.
maijSj'igauņiem 21. maijs un lie- šiem un vi&^^
tuvlešiem 3. .septembris. Visas ne tikai K?q)0 67. jautājums, bet ,ļ baltiešu centrālās organizācijas arī laikraksta „Mbntreaļ^jtg'r" ■ jau izveidojušas attiecīgas rīcī^ publicēts rakstīs: par federālās
bas komitejas, kuras savukārt valdības ministru prezidenta L. 'uzsākušas priekšdarbu veikšanu: JPīrsona un Kvebekas nrovinces
Tagad; kā LNAK valdes sēdē ži- premjera sarunām, kurās L, Pīr-
Nebija sākuma, Nebūs gala. Verdzības važas Tēvzeme sala!
bargi, yēji auksti, zeme, — auksti, auksti. Svešu ļaužu, ne māmiņas
Šalc: priedes,,'. Kailos zaros vēji gaiid:. Par dēliem kritušiem Tur sirma māte raud.
Būs atkal celties Mirušam un dzīvam Pret ienaidhiekļi, Par vergu kļiit vai'brivam.
Vienu kāva, nenokāva; Otra ttiira— nenomira; Trešajā, pēdējā, : Saules mūžu nodzīvoja.
Ne lūgties,:'
Bet taisnīgo daļu ņemt
Tavi dēli kāps ellē,
.Un Latvijai.brivību lemt?
Trešajā dāviba Kāru kāra zobeņtiņu. Lai tas cirta, lai izeirta Saules mūžu
tu un. tas svētumus: tikai tādēļ, kurus, diemžēl, mēs vairs neesam ka latviešu tauta pamatoti uzsķa- spējīgi saprast, nedz ari attais-tījaūn uzskata vēl šodien sevi not. Tie izsauc smagas un drū-dāudzkārt pārāku: čaklāku, va- mas pārdomas, mums šodien do-ronīgāku, taisnīgāku, ar daudz mājot pašiem par sevi. jo pārākām un izcilākām rakstura citādi jutīšos apkaunota!" Atmo-
Aiz^avēra zemes vārti, Aizsakrita atslēdziņa^ Atvērās vfiļēniņa. Cēlas jauna dvēselīte.
/:
priekšsēdis J. Niedra, Expo sons izteicies, ka K^^aji_Jļ-67 vadība apstiprinājusi ņaredzē- kafldlH"^^ valsts, t.i. britu fošdatujņiis, bet noraidījusi uiz-un^ trahču izcelsmes: Montrealas vedī^^JLorisi galvenajā lauku- laiKraKsta atreferējums Ijgciiia,
ītĶ tā vietā; ierādot   kādu no ka šāds L. Pīrsoņa komentārs____________,
■ BŠms laukumiem. Latviešu rī- ir krasā Ģ^ŗētrtoā jir līdzšinējiena Sauc asins balss čības komiteja kopīgi ar LNAK uzskatiem, loīrus paudusi. Ķana-y^     tuvienes un tālēm, pārstāvjiem  iepazinusies ar iz- das valditoa, politiskie un kiiltū-stādes laukumu im atzinusi,'ka ras darbinieki, kā ari plašākā, vieiug;^pto pāredzē- sabiedrībā. Tādēļ LŅi^valde^^M^
tiajam kopkoŗu koncertam im ja ieskatos, ka šiS izteiciens sā-; tautas dejui uzvedumam .,ir_gal- :^i skaŗ. baltiešus un ari cifasj venais sarik6jumu' laukums. Ļī- eSisgV grupas, kādēļ vienojašļ
Nd nezināmiem laikieņi
Jauns sākums tas vai gals?
Ne vējā noliektam, Bet vētras lauztam būt, Dievs, manimlemi. Un tad mieru giit. .
Manā balta tēvu zeme. Tu bēdās nosirmoji. Tu bēdās nosirmoji, Savus dēlus žēlodama.
Pēc sīvas cīņas Viegla dusa J)ūs, ! Kad tēvzeme un tauta Atkal brīvakļus...
tāju izraudzīja P. Zelmeni, sek. ^^^^^ atdzimušo zemi, bet ja man uzliks piecus gadus, ŗetāru K. Benconu un redakcijas ^^^^^"^^ iebrucēji slepkavoja, es prasīšu desmit, jo citādi jutī-komisijā R.čākiL un e. Robež^ spīdzin^ un_mdī^^ apkaunota!"     Tie ir vārdi,
gruntnieku.
; Sakarā ar ASV valdes pieņertR to un publicēto rezolūciju pief laikrakstu ,,I^tvija^Amerik^^^ pārmetot tā vadībai neatbildīg
rīcību, pailgu laiku aizņēma don^r ^ „_   , _,     , ,       t,.- - •
:-itS^fbu pārrimas, kuru rezultāl ^f" T savu pienākuma apziņu,
tā  pieņēma  šādu  atzinumu: \        tomtenes okupantiem. _ domādami par tiem simtiem lai. ..Laikraksts 'Latvija Amerikā' Irj       »*'^ P«s»!l!f« "^ra ■ebnice- yiešu viriemun sieviim, kas Kur-DV un visu nacionāli noskaņoto' ^'^ Pretml^.stajas varoņu cdte: ^emes Krišanas bridi - noraidīja latviešu : laikraksts, kura atbal- k™,™ņ,ga!i,ua latgaļi. >as. ^h-■ k,pit„i5e,i,iu. tdkdamiļ ,.Mēs ei-.; stīšariā bfflu jāpiedalās visai M-        ^^^^^ līdz i,ōdē.jam vlram!('
vās pasaules DV saimei.'' Pēc r^™'-^-'^^^^^^^^ mums šodien
DV mēnešraksta jautājumā pār/ka viņi; doto solLJumu nmāšanas, Sēde savukārt viL- 'S^^lJ^^!^'^.^ īstenoja, pretojoties okupantiem
jās, ka jaūd2 organizādjas cen. «^^f*'^*^ r^^^^
trālā valde panākt CikagāpiS.'!*''\*" .^';'^''*"^^:''''r^^
ņemtā lēmumi īstenošanu. «zņemas^cuju ar jās tam.varoņu pulkam,^ kuru
■ Attieksmē UZ kopīgu tērpu or-: ganizācijas'biedriem ASV- pārstāvji tādam piekritaj sēdes da-
. lībniekiem izkristallizējot domu, ķa ievedams kopīgs tērps vanagiem, vanadzēm un vanadzē-niem, kas valkājams reprezentācijas gadijunios. šai sakarā lūdza .Kanādas valdi izstrādāt at-
Jaiins esi gāju, ņepārnācu; Jauns es iešu -r-^ izdzīvošu: Man Laimīte aplaimoja Trejādām dzīvībānL
Nebēdājies, tēvu zeme. Neraud gaužas asariņas: Trejas bija, trejas lēca Saules kalna galiņā.
desmitkārtīgu ienaidnieku, ku- vārdi veido mūsu tautas brīvības ram daudz labāks apbruņojums cīņu vēsturi kara, verdzības un un atbalsts. Diemžēl, pēc sma- pārmaiņu laikos. Un visam teik-gām un neizšķirtajām piecām tajarti punktu pieliek jaunā me-Kurzemes lielkaujām pierādījās dicīnas studenta Andra Jaunzc kāda sāpīga patiesība: sabiedro- ma cīņa, apbrīnojamā pašuzupu-tie bieži vien ir daudz bīstamāki rēšanās un spēja upurēties citu par ienaidnieku... Vorkutas un Vladimiras ieslodžī-
Mūsu tautas vēsturē varonības to labā. Viņa mūža darbs un cī-S^TSinklSiirSvi^ ^^''^v^ daudz,^n ņa par latviešu tautas brīvību bi-
noji, ka vēlanli vienādTuzgali
DV karogiem.   Mets vienveMo- S'"*-*^ !^^^^^^^ noslepkavošanas  Sibirijā dažu
:juma talaku kārtošanu uzņēmās ō-^ivir 0^ r.„L ^-.„,T ij t i-- - , - S^ivji un an; pusaudži. ASV valde. Jautājuma par kopī-
.' gu DV, auto pazīšanas zīmi
konstatēja, ka par tādu
trālās valdes apkārtrakstā atata'- -  c-t.-■ ^
DV Hamiltonas nodaļas izstrādā- ^"^"^ ciņas_takjasSibm.:Sa. notikuma divi nozīmīgi tāun jau lietotā. IMmimām^^J^^^^^ - smagais ceļš.
:    ' ■    mba, kura   vēl nav aprakstīta kads bija jādzņemas Andra Jaun-
(Nobeigums 5. Ipp.) pasaules vēsturē, kupi pat; dzej-        rNobeiiļiims 8. Ipp.)
sinn- kapu atraka,; mirstīgās atliekās Maskavā pārpelnoja. uii pelnus
9.Q»:<š<š'(š]'Si!s:(i:(isa(B!
laikraksts;
šo jautājumu atbildi doš tiesnešu
MSMMĀ
i^tfr« ® ® « © ®y .g,giIg':gi:g»Mg);g)igžg)g):€).€>:y <*)« g ») ffi y <») g).s:g;:g;gļj«v(!).'£i.® g);
svētdien, 13. mvembrī, pīkst. 10^30 no rīta Latviešu namā Toronto!
oeae>,c:ffce>€)».«»ft«t«.<D#>.i
4011