Cauadai and
Pablished twice weekly by the Liltvian MM Society of Canada "Daugavas Vanagi" Business Office: 491 CJoUege St., Toronto 4, Ontario, Ganada Telepbones: 921-7121; 368-3239 Editop-in-gbief: ALFRĒDS VINCEI^
United States Iditorial Offices: New York: Editor — V. Irbe, m5. Rombbtits Ave., Brons N. Y. 10466, U.SA Chieago: Editor — D. Vallena, 648 Soūth 23rd Ave., BeUv70od, Hl., 60104, U. a A
SATURDAT, DECEMBER 10,1966
88. N.RS.
SESTDIENA, m. G. lo. DECEMBRIS
11 GADS
AOTHORIZED AS SĒCOND CLASS BlAtt BY TĶE POST OFFIGE DEPARTMENT OTTAWA
AND FOR PABIĒNT OF POSTAGE IN CASH
Lutviešu laikrt
Iznāk divas reizes iiedēļā — tr^dienas un sestdienās. Izdevējs — Latvis aprūpe» biedrībai Kanādā „Psiv?āvas Vanagi" ATB. REDAKi-OI^: Airaa^ VINCB^^ ja un totoris: 491 College St, Toronto 4, Ontario, Ganada : ļ
jii: 368-3239 (redaķdijai) un 921-71251 (•kantorim) Redaktora tālrunis vakaros—^^531-4533 Ņujorkas redakcijas vadītājs V. IRBB 4035 Rombouts Ave., Bronx N, Y. 10466, U.SJ!^. TSbpums 994-7917 Čikāgas redakcijas vadītāja D. VAUiBNA 648 South 23rd Ave., BeUwo6d, Hl., 60104, U.S.A. tālrunis 544-4278
NāķaiEial§ ALA
Amerikas latviešu apvienības valstssvētku aktos telpas bijušas valdes sēdē 3. decembrī Ņujorkā pārpildītas, laba organizācija, iz-priekšsēdis proLP. Lejiņš polī- rādījusies• Bostotiā, ibet ōikagā tiskS pārskata ziņojumā uzsvēra, daļa tautiešu nav zinājuši, kad ka Latvijas uņ abu pārējo Balti- akts notiek. MM vajadzētu izjās valstu liktenis pašreiz vai- strādāt sadarbību uz plašākas rāk nekā jetokadātkarīgsnopo-biazes, bet tā nedomā lītiskp spēku līdzsvarojuma. Bru- īriformācijas biroja direktors nota konflikta gadījiiiiiā; Pad. sa^^^^Š kongresa vienība Var iet kopā ar sarka- darbības Ibeigšaiias bijis nepār-no Ķīnu, karot pret to vai arī trauktā kontaktā ar kādieiņ 10 palikt neitrāla. ;I>irniā igadījuma sehā':oriein, kad gandrīz pēdējā , Latvijas okupanti kļūtu^^ valstu nieki Latvijas interešu .aizstāv- rezolūcija. Pēc S; ^Rudzīša no-jiem, abos pārējos g&jumos vērtējuma, šiai lietā daudz pavei-Bad, savienība būtii ^biedrot^s īcuši organizācija Amerioans for vai neitrālais. Tadll, raugoties no Congressional • Action to Pree Amerikas;krasta, Latvijas iWe- the Baltie States, dzes atgūt neatkaribu ir Ueļākas^^^^^^^^^^^V 50 dol. T. Zie-
vai mazākas, atkarā no pasaules riņani ōikagā pastia izdevumu at-notikumu norises. Izvērtējot Lat- maksai, jo Zieriņš caurmērā uzvijas valstssvētku sarikpjumus, raksta ap 60 vēstuļu mēnesī ams-. priekšsēdis.atzina, % pa lielā^^ rikāņu laikrakstiem gan Čikāgā,.
dalfliaktpš apmeklētāju skaita
vairojies; salīdzinot ar iepri^ Zviedrijas : ienācis • ziņo-
jo gadu, vienīgi Čikāgā, liekas, jums, ka latviešu raidījumi no tas bijis ma^. ASV ārHetu NļB i^tācijas lī-
; ministrs Rasks savā rakstā Latdž^i domājošu domu biedni rai-^^ vijas sūtniecības vadītājam prof. dījumi latviešu valodā. Raidīju-A. Spekkem atkārtoti uzsvēris, arS runāts piar padomju cil-
'. ika: attieksmes nav mainījušās unr vēķiem, nevis latviešiem; Tas ASV: valļb^ nostāja Latvijas liek pārdomāt, vai šādi la jautājuma ir kda p^^ citi šini.V ; raidījumi tomēr nav iespējami.
Pārrunājot 18. novembra aktu izņeniot, varbūt, reliģiskiis- rai-rīkošanu, vaid© debatēs • atzina, dījumtis;
Meteors
sāpīgi, lasot gan laik- varonīgos uzbrukuisaos rakstu ievados, gan lasītāju vēs- trb parāda dzimtenes milestībm tulēs ieteikumus, kas vairāk nīs- augstākā pakāpē; tāpat daudzas tams -i vācietis vai krievs. K kā citas tautības, kuras mīt trimdai ar to nepietiktu, jāatceras mSsn uh varētu but mūsu lietas at-kaŗaviru izdošanas ķaima darbu balstītā^^^
un .ļāieteic neaizmirst, ka to da^ pjeķļūt šiem potendālajlem rijuM zviedri, pašiem atstājot ne- draugiem? Dažreiz nevajag daudz, ievērotu faktu, ka izdošanas 1^- Labu piemēru sniedzis Latviešu kā daudzi zviedri demonstrēja jjjj^jj^g^jijgg |,iŗ^,js Bostona, iz-pret šo necavēcīgo ricibu. Vēl^^ ^^^^^ po^^i 1000 gadia
joprojām nav izmiruši arī cilve- kristietības gadījumā. Uz aplok-ki, haš atceras, ka Igauņi mums gjjgjjj ^2r^ ,^tvieši, trim-gribējuši atņemt daļu Ziemeļlat- ^ dzimtenē, apsveic draudd-vijas, aizveduši lopus un dzelz- ^^j^ ^^utu lOOO gadu kristle-
Rietumvācijas ziemeļu dap plašākais iMviJas neatkar!^ atceres sarīkojums notika ceļa vagonusr ķa Uetuvieši gribe^ ^-ļj^^ atcerē." Katrs polis, kam
Bnefeldā, kuru organizēja, vietējā DV nod^^^^ nodaļas priekšsēdis P. Valters (uz- juši iegūt DaugavpiU unip^tesg-^^ aploksni aizsūta vai uzda-
ņēmuma labā pusē) uzrunā pakavējās pie I^^ tapšanas uņ tautas likteņa pēc neatka- apriņķi, uz ko tāpat savukārt ce-\^^^ un priecīgs, jo
ribas ziaudēšanas, bet svētku runu teica feij. Rietumvācijas parlamenta locek^^ rējuši sabiedrotie poļi. Nēseņ « ari Polijai draugu nav daudz,
vācietis būdanis, vel^*a sirsnīgus vārdffl^ I^tvijas neatkarības ļailiam. Koncerta daļā dziedāja raksta autoram, rakstot par vēlā- clias iespējas ir — apsveikumi iaemeļvābijaslat^ek koris (uzņēmu^ diriģentu R, Alberinga un A Gipuļa va- mību meWēt sabiedrotos ari krie- j^j^^jj^^j^g^^ Tā, piemS-
dibā, ķlavierpavadījumus veicot EUAš valdes priekšsēdei Dainuvītei Neimanei (uz skatuves). vu tautas vidū, oponēja kāds ^^j^j^ armēņi atrimē kādu sēria
Foto: P. Zvaigzne tautietis,^^^^ ^-'-''^-'^'A^^^ Latvijai kaimiņos nebūs lo^evi, j^^^^'^^ŗj^i ^p^^^^ vairāk nekS
bet gan baltkrievi. Tikai pāris armēņu. Vai nebūtu la^
dienu vēlāk kādā izstādē iznāca j,- šādā dienā armēņus ap-
redzēt baltkrievu stendu, ^ura sveiktu ari latvieši, norādot m
nākotnes Baltkrievijā bija ieri- j^^gg^ ^^^^^8 zaudējumiem 1941^
meta ne tikai visa Latgale, bet 1949^ c^^^
„Līdz Latvijas ne&tkaribaspā- izveidot delegā nozīmīgi sarīkojunii im publilā- ari — vairāk nekā puise Vidze- ^
sludiiiāšanas 50 gadu atcerd stāvā, kas 1968. gada^r^^^ arī latviešiem. Paredzēti mes!... Protams, vislielākā veriba veE-
lielākais svara un' fttbildlb^ gada vēl ir nepilni divi ga- braukātu Āfrikas dziesmu svētM jaīvlencS, ari Meklējot ienaidniekus, dažkārt «i^^
piekrīt sarīkojuma organizēšanā, vietu izvēlē^^^ ^j^^^^^^ ļ^.j^ m^^^ ropā un Austrālijā. Vajadzētu aizejam Par tālu un aizmirstam, Iiet^^^^^
ieskaitot runātāju ižvēU. Svētku iio 4-6 maijam Bija vēl piedā- priekšdarbi sarīkojumu nes-valdības un citus politiķus atbalstīt visus izdevumus, ku- ka ne ienaidnieki toums vajadaā- «aiJJ^Kami^ oiea, izņemot au^
aktS: nav vieta, kur jārunā! ga-^ Vājumi nō Sanfrandsko uivDen. izvērsties par Latvijas neatkarī^^^ ga- jiem lielāka nodme jubil^as ga- gi, jo to mums tāpat allaž bijis !^ 'Sr\>SĪ'
^^as.problēmatiskas runas, kuras verā^^^ : par iespaidīga dā, ka, piemēram, ,^atviešu diezgan. Nepieciešami ir draugi, icbmvimb.
rklaušītājus nogurdina, bet runai bnvības atjaunošanas jau- tu pārstāvētas dažādas paau- mākslas vēsture^ ,.Latviešu;sko. p,e tam - jo vairāk, 30 labak-^^a^ V^-^^ koi
jātoūt 20-25 min. garai; Svētku'to^ apgādii ar vienu AlSs^^*^^^^ Iepriekš būtu 1as trimdā" Un Udāgus izdevu- It sevišķi mums nepieciešam ie- bamesu . dri^ svētki
4ts.srī
Sfn^i^J^ām^āS^^^I apvienības valdessēdē uzņemšanu ar Ir vidū mums Wju^ un ir ari^ viešu? šādos svētkos būtu mi^
Uem nārdonmt Latviešiem vaia- erāmatas" izdošanai tiieJ^kirot lī ^ēma vispārējos vilcienos darbī- gi organizēt preses konferences kura varētu dot teicamu lugu, ko mēram, ASV tautas, vietnieku na- .pludums, kas atbalsotos^ pr^ jiem pārdomāt. Latviešiem vaja «'^^^^ plāmi Latvijas mpārē^^ ce^ izrādīt jubilejas.gadā. m depitats Dervinskis uh citi^ «spaidu vietējos ie,
rikot aktus līdžid kā tas ir krātiem ndzeklieni. nissaistot^^^^J^^^^^^^^ T^i,<,f5c ..^oc i^n^tir i^^^^^^^ baltiešu va-
» oŗgaSzāņJK vadlKjl Tarētu dāsšautoas, vai ALA spētu uztu-^^ kMie.,,,tu™,kuŗjemv.cente^^^ ^ „P^^f^^J peeViftps,ne^^^ »• mKajo nama.Ņnjork»
jmbllcēt savu pieredd^m, novēro..^
jumus, lai citiem rīkotājiem ne- un vai apgādis spētu uzkrāt iī-būtu viss, jāsāk iio gala. Aktu dzekļus, vai - ari atsevišķi ar uz^
•rikošana apskatīta ari Divreizdi- ģāda pārziņa pienākums pagai-. r^^TrriHlT^'J^ ^Tlil^ boties ne vien latviešu ormani-
.J««us.M:cme.^tWiem:ne.un
būs Šādu aktu organizētāji. Lan- Z.^^ ^I^^^ kastrā, Priedainē ,un Ņudžersija (Npbeigum;S 5. lpp.>
. ¥;;SSSlo f» arf Latvijas .M^; feķļus,: iS^l valfle ŗ^ē- ^ Sd^t^iš^^^l^t T« mjf">i^ Palidzū "ļf» "ļj"^^; '^«^
V-, A"* x.-.-„^.-.„_... * fondu, kurš pastāvēs pie ALAs^ ma organizēt, ziedojumu vākša- ^^1^.^ V. ^;7"^®^^° v ."^^^ sniegt tautas, kuru dzim- ~ ^ai ar to pietleK.''
un daži valdes locekļi tūlīt izda- nas akciju Latvijas 50 gadu at- Pf!^^'^ baltiešu orgamzacijam ^ no mūsējās. Lai mi- Mūsu kopīgais liktenis prasa cle-
rījā pirmās ieniaksas. šim fon- cei:es gadījumā, cerot uz plašu ^ ^5^^^®' nam kaut grieķus, kuri ir Heli ^^ķu un nopietnāku sadarbību,
dam domātie čeM rakstāmi .tmiUešu atsaucību. Pēdējā Kdzek-,?"^^^^®^""^^®^^ kuģinieki un apdāvināti tirgotā- ""Sadarbosimies ar k^^ kas Anierican latvian AssOciation ļu vākša^^ gadā ^ .j^^"^^^' . _ ^^'ji; armēņus, kuru tautas brāļi vēlas sadarboties ar mums. Mek-
vārda Un nosūtāmi ALAi:Suitē deva 25.000 dol. ziedojumos, pie P?^^^^^^^^^ jāgludina un Japapil- g^^gjjjļjg ^-p^^^ cieš komū. lēsim draugus, kux vien varam, 913,: Shorehain Building, 806-15th kam pēdējie tūkstoši ienāca šā- ^^^^^^ ^7^°^^^.^^' nisms žņaugos kā latvieši; kubie- jo• tie mums var daudz vairāk
St, N. .W., Wasbington, D.O., gada sākumā. vijas 50 gadu neatkaribas dienu, g^^^ inteUģentāko menvidame- noderēt nekā da^^
SĀKTI ORGANIZĒŠANAS PRIEKŠiDARBI LIELĀMI
: ■ -.JUmEJAS NOMETNEI..
20005, U.S.A.
Baltija? valstu 50 gadu neatkarības jubilejas gads ieikrifc laikā, kad ASV notiek prezidenta vēlēšanas. Igaunijas ■ un Lietuvas
Latviešu skautu 50 un gaidu šīs sanāksmes nozīim iŗ februāri, Latvijas
45 gadu jubilejas atceri ar kopīvva^tāji aicināti — novembri. Tikai nepilnas di-
gU; nometni 1967. gadā no 26. au- rosinājumtisjubUejas nometnei, vas nedēļas pirms Latvijas neat-: gūsta iīdz 3. septembrim skautu ifli tā kalpotu ne'tikai dibināša- kārības dienas ASV būs ievēlēts uņ .gaidu organizācijas rīkos lat- nas atcerei Vieii, bet arī draudzi- jauns prezidents nākamiem, 4 ga-viešu centrā parezers. Noiļietneibai, kopībai un zinSDām, kļūstot diem. . Apsverot šos apstākļus, izraudzīts simboliskais nosau- par latviešu skautu 50 un gaidu liekas, ka labākais atceres laiks
vkumš Tēvzeme, Pēc jau pieteik- 45 gadii darbībās patiesu: repre- būtii pirms vēlēšanām, un visām tiem dalībniekiem lēš, ka nomet- zentāciju. Viņš arī paziņoja, ka trim, Baltijas valstīm ;ibūtu cieši hē no 28 skautu un gaidu vienī- pilnvarnieku padome par jāsadarbojas, .bet latvieši rudenī
bām piedaJīsies eip 750.:j latviešu skautu priekšxiieķa viet- varētu veidot savu akciju, šai
iod vadītāju uzr^^ : nieku apstiprinājusi A. Lūsi. no gadā jāJpanāk- apmeklējums pie
; Skautu: pilnvarnieku padomes Ņujorkas, kurš bij^ ieradies ari ASV prezidenta,, citiem valstsvī-
: apstiprinātais Tēvzemes nomet- sanāksmē. Darba gaitu,; kurā riem un kongresa locekļiem, jā-nes priekšnieks P. Sīpols no apm. 7 stundas bijia veltītas apv sagatavo deklarācijas, kurias le-
. Detrōitas.aŗ^^l^^ pr-či spriedēm, ibet 5 stundas izbrau- sniegt Apvienotajās nācijās un
uii gaidu pubilējias nometnes va- kurnam uz Ģarezeru, vadīja Pr. brīvās pasaiiles valdībām, kā arī
. dītāju L. Klētnieci 27. novembrī Sīpols un protokolēja I. Nīgals, ASV gubernatoriem un citiem Ķālamazū sasauca pirmo plašā- Spraigākās milgāfeā^ Tāpat jāsagatavo
;k6 vadītāju apspriedi, lai pārni- izraisīja npmetnes.-iedalījuma ap- publikācijas, sveštautiešiem an-;nātu jautājumus, ^k rezultātā vienojoties gļu, franču uii spāņu valodā, kā
julbilejas nometne®- organizēša-npmetņot pa darbības pakāpēm, ari jārada redakcijas kollēģija
■ nu, izraudzītu ..gaļVenos^^ Jubilejas nometnē būs kopīga vai jāizrauga atsevišķa: persona,
: : veicējus un iepazītos ar nomet- skautiem un gaidām. Cik, iespē- kas rūpētos par materiālu sagādi nes vietu. Skautu pilnvarnieku jās atļaus,;fltklāšaha,^:U vajadzībām. Bez piemaksām
, padomes pr-dis V. Klētnieks; uz- die\^^^^ runājot sanāksmes atklāšanā ap nes nobeigums un vēl dažas nb- gļu un spāņu Valodā, veltījot tp
.40 skautu un gaidu vadītājus, ku-darbīlbas āri būs kopīgas bet Baltijas valstu 50 gadu ņeatkaŗī-ŗu vairums pāistā|ŗēja; ķiijorkas visa pārēja darbība un novieto- bas atzīmēšanai. ■ un Toronto vienības, norādīja uz (Nobeigums 5. Ipp.) Tālāk prof. P. Lejiņš ieteiKi
Jubilejas gadā nepieciešami
—vi-- rik^ tautu, kura katra nedēļu salmniektautu parlamentos.
Sv. Andreja draudzes Toronto koris ar diriģentu Arvīdu Purvu vidū pēc pirmās skaņu plates iedziedāšanas (skat. rakstu mS? su laikraksta iepriekšējā numurā). Foto: J. Liģers
10. decembri no pL 9 ^ vak., U. dec«rabixndEL^l^ pL 6 vakarā Latvis namā, 491 CollegeSt., Toronto.
GRAMAl^, KERAimAS DA^^
Visi laipni lūgti apmeklēt.