■;:iecerētajai piebūvei
300.000 dol.
iSSt^^^m^^ oiianmciju^n draudžu-i^^^^ apmēra.be tovaretuist^ an
EJda akcionāni u*wv*»4»»«a j— —^-----«— - -. : , ,_. r. • « j i
izsūfis informdj^ jūsu'^ kuras sakārto- mēr ;iepieciešarm vismaz 100.000 Sanu uzņēmies imma valdes lo€e
tvere nama ndzšinējās ""^«nfnšami. Lj
projektētās piebūves ^—_,,._^„_„^ . , ^_ , _ .... „.
kus rakstus, kuri noiSim-ģi šī kopīgā īpašuma popularizēšanai ma vajadzībām bu_s pietiekoši
im tautiešu informācijai. Sidzekļu vākšana ilgs apmēram vienu la, ļai jau nakosa
:®TLB diinu komitejas rīkotā saimniecisko pārskatu, jubileja veco ļaužu pēcpusdiena 4. decem- rīcības komiteja izbeidza darbl-bri Latviešu namā bija pulcina- bu 6. decembrī. . jusi ap^jojialībnieku un jp Diž- ® Daugšivas Vanagu gadskārtē-: NODAĻAS PRIEKŠNIEKS PIRMAJĀS ^^E^^^gj^-^^^
- ■ VECLAWmšU NOVEimŖA SVINmis:i)ĀFINk OrmJ^vmSfecos ļaudis le- Latviešu namā 10.cdecembri no
^ - Pneciņaja ar tautas dejām, pīkst. 9rītā»
Oāfma atrodas 200 Jū^
90 y gadu vecā nas — latviešu daiļamatniecnsas :e. Daudzas no sm izstrādājumi, gleznas, grāmatas.
nedēļu. To pabeidzot, sastādīs sarakstu par visiem uzsākt piebūves darbus:
Itenējiem Latviešu liama atbalstītajiem un akcionāriem. ""^^ >BSdi bija galvenie atzinumi, par ku^^
in draudžu va^
smē 1. decembri Toronto.
t^ictiuiiuM ga(isimta 90-tos gados tad daži sverot, ka katram, kāŗam^lgs Zov--^r^Z^^^^ - izstraoajumi, gieznas, grāmatas.
, & latviešu kolonija. p« ķi.tadadion», tods iŗ 18 novem- mūsu veoajos ,^„^^«>*'t5^
lEMlSTINSSIMJATOATNI ^,.*P«^''^«5u vieoiba Uflz bris;pašu vakts neattoibas ^p^^^^^^p atsauctbu iin."° Ar sirdstrieku 5. decemM ,:
AE NESENO VĒSTURI! P^' pasaiUes tarām, ,tod pasludingSanas diena. K. lācēns toSdas par pacilātas draudzibasl^ gadii vecumā mirusi Arpa
pamazām iesākās atplūffl; TiemJ sy^^
■) : ^ > : : _ Sakara ar Mo interesi,, Imŗ^ vārdi un bagātīgais^^^^^^^f^ nama izvadīja māc.
Ievērojot, ka visas pārstāvē- nāstaM kuri grupas ap- izraisījusi Jaunkanadiešu teatŗa saimiugciskā krize. kaš daudzus du: tūkstošiem mūsu tautu sais- dāvanu devums TLB dāmu ko- Ā- Cops uz Bt. Džēmsia kremato-tās. organizācijas un draudzes ir mēram^;^^M tir- iespaidoja saimnieciskajā ziŖā, ta ar <^t^Was krastiem, pēc ^j^i^j^g^^^^^ pārpelnoja 8. decem-
arl Latviešu nama akcionārēš, šl Toronto d^vojošos latviešus, ne- gus laukumā", radies nodomā ar kādēļ jaunākā paaudze: sāka viai- tam pakavējoties pie senlatvie- radībā ari TLB valdes pr-dim ^" Nelaiķe atstāj Toronto vīru sanāksme zināmā mērā atbilda atkarigi no tā,:^v^^^ pijsētām. kuiwšU cflšu cīi^m, apspiedējiem, ^^jj^j^gj^^^ ^a^jj^.^. Jāni un meitii ar ģimeni KaW
: akcionāru sapulcei: Tajā pieda- viešu nama>tbalstltāji (līdzekļu spiedēju^kā^^ rādīts .šai lietu- dzīve likās pievilcīgākā. Tagad vēlāl^s; dzimtnie(abas laikiemi, ^ Grantinai un citiem darbi-Kjās vairāk n^§ 30 dalībnielm,^d^^ tikai da-jgribas saglabāties kā tautai,un niekiem kuri rūpējušies par ve- ® SVv Jāņa draudzes dāmu ko-
un tō vadīja liara» valdesprrdls summas ieplūdīs attiecīgo orga- darba, iepazīstināt ari jauno pa- žasMviešu ģimenes, kuras jo/ kara, kura re- ^^j^^ģļ^ ^-^^^^3^^^^^^ organizē-ļnitejas gadskārtējais ^^^^^^^
t Zamlovskls:Pl^to2aņ6ji^ audzi. ; ; ^ p
par iecerēto līdzekļu vākšanas Iss vēlāk saņems attiecīgo akci- Ceturtdien, I15, decembrī, pl^^^ kļuvuši jaukteņi dažādu tau^ valsts. ^ī^āk runātājs pakavējās, p^^gj^j^g .T_j!ja iekārtots baznīcas divās zālēs
, akciju im piebūves'nepieciešami- ju skaitu, Latviešu nflma atbal- s.30 vakarā Central Library tību mistrojumā. Par spīti fak^pie tā, kā savienība laupīja . • * *"^KopIgie ienākumi ir 2040 42 dol'
. Im sniedza valdes loceklis P. Plī- stītāji ar 100 dol. iemaksu, kas Theatre telpās (GoUege un St. tam, ka divas paaudzes šos jauk- mūsu taut^^^b neatkāri. ® Argentīnas latviešu "^aksllnie- ^j^^. ^^^j^^^ jg^g^s dol Tirdziņā
sls,kuršreizēirari nama līdzefc- atbilst ; ^ Gvido Brūvera gleznu izstādi ^^.,^^^1—^^^;^^ .^^^^
ļu vākšanas komisijas priekšsē- Ibias varēs nodot pašu izvēlētajai ris izradīs šo lugu par pazemina- — tīrajiem latviešiem, viņi _Klausoties šāi vēstures nori- Bergdona: mākslas galerija sļe- ^.^g^ daiļamatnieku savienības dis. Tā lāpēdējānania akcionā- organizācijai vai draudzei, ku^^ organizētām jauniešu m^Jīteŗesējaa^par ar vislielāko interesi, jā>- aza^3.^decembri. Tā apmeklēta biedri mi vairāki citi latvisko iz-
ru siapulcē' nolēma, ka Latviešu savukārt ziedotājiem izsniegs grupām un to pavadoņiem. īnte- tas^vēsti^^ vai ar aizturētu elpu, labi,^pārdotas flo gleznas 21 g^^-^-.^^ lietpratēji Vairāku
namani ari turpmāk jāpaliek pri- kvīti. resehti lūgti pieteikties pie P. sniegumiem sainmieciskajā. ma-|daud2a latvie ^;^®P^°^^^^J*- ^^i" autoru gleznas bija no M Strau
vātai akciju sabiedrībai ar ne SanāļcsmesdalībnieM pārrunā- Ratnieka DV g^matnlcā (49t teriālajā un zinātniskajā laukā, šie pirmoreiz uzzināja par latvie-, Bŗuveŗa gleznu izstāde noor- mākslas salona kā ari atse-. vairāk par 50, piMtiesīgiem ak- ja arī 6,..^^ . . .?t,.,*,,^,, „o,,v«tu,. eanizeta arī K^^^ '
cionāriem, iiama . valde nevar jpielldzināt dažādu amatnieku un sastādīšanai
vākt līdzel^us vai i^^^^ . _________.____.....__________, vit*ik/icui, *yv Kiaumu
jas tieši atsenšķiem to šu nama talkās nostrādājuši no- pavadoņiem— nokārtojama ce- 1ām ^vinamdienām. ' kienī,,b6t jo sevišķi par .nmzās^^i^ies^^, 1^ draudzes reliģiskā^
bet šis darbs veicams organizā- teiktu stundu skaitu-. Pārrunās turtdienas vakarā pusstundu Tā |og§d_;^mā im a/pkārj3^^ valsts uzplaukumu lieat- Pēc tas daļu no Gvido Brūvera galdam DaUdz vērtīgu laimes-
cijām uh draudzēm, kuras jau izskanēja ari pa skeptiskai do- pirms izrādes teātra telpās pie dgvbjS vegpvīiC^^ kārības gados/ īsā laikā gūstot ļ^^biem^o^os Bergdona tu bija ari dāmu komitejas orga-
skaitās nama akcibnāres; Grga-|mai, ieteicot- paredzēto piebūvi V, piņa. aičināja;_OlCM^toba_S-nodaļa& vairāk panākumu nekā lielie kai- J^^- , nizētajā mantu loterijā bet Jbu-
ņizāciju pārstāvji šo darbu ari plānot 100.000 dol. apmērā. Kā Aicināsim uz šo izrādi ari sa- pr^ku K. Licēnu teikt 18. novem- Vācija un Pad. savienība. . ® Sv. Jāņa draudzes paldpme Iz- jg^g atspirdzinājumiem un Uzņēmās un tuvākajā lai^ paredzētais piebūves vus kanādiešu draugus! bŗa valštssvetku' runu. Latvieši Ja tagad paceļas jautājums, ka šķīrusies par iietaistāmā īpašu- latviskiem cepumiem tirdziņa ap^
~^ ' M >ija Jāpaiet tik d^^
diem,: kamēr šādus nacibi^lusrš archiblskaps A, .J^ti- brieža cepeti,
latviešu svētkuS: atzīmēja art sis, pārdošanu. ^
finā, atbildē Ibūtu jāmin 4siļg^:J^Yesw^ maiņas, ēkas augšē- HAMILTONA iemesli, bet i^ķlrigākais, liekas, jaiš dzīvoklis atbrīvojies, kādēļ . , . . , i-, i\„
bija fakts, ka vedatsiešup^ Hdz īpašuma/pārdošanai" iz- '.J^^^ latviešu strēlnieku Ha-
IMvie^u liultūras dienas
, IMenvidamerilsā tikai divās ze-■mēs — Brazīlijā un Argentīnā
• —Irl^tviešu kolonijas, kuras sniedzas: pāri ipOO tautiešiem, Brazīlijā; pat dažiem, tūkstošiem, bet citās valstīs dzīvo tikai daži simti vai desmiti, dažās Vienīgi atsevišķas ģimenes. .Urugvajā mīt ap 30 latviešu, Cllē pāri simtam un Venecuēlā ap 500, no kuriem puse cbziīyo KarakŖSā, Citi Valen-cijā, Barķvisimetā, Tureņā, Aka-rigvā un dažās citās vietās pa
. atsevišķām ģimenēm vai perso-
; nām;;.; -^^
Venecuēlā tautieši gandriz visi vienoti latviešu., ev.-lut. dmudzēs, nb kurām lielākā ir .Karakasas Augšāmcelšanās draudze. Draudze iad aŗī ir tā, kas kārto no vien latviešu garīgās im reliģiskās dzīves lietas, bet arī rūpējas par latviešu kultūras, un nacionālām lietām; Parasti draiidzes 1 va-
telpām, tomēr bijis iespēj&ms iz- paaudzē ieska|i_EaiiI^viju^^b^ Irēs.IpaŠimis novērtēts uz 37.000 . . . _._ . ^ ^_ stādīt tikai nelielu daļu. - '€m:^^^^^^^m^& dol. — Draudzes nodevās no bu- „fL?^°®i^ ^^^f ' 2t «
paredzētajiem 20.000 dol.
nama. Par strelmeku vesturiska-
KUltūras dienas pabeidza ar ______^ ............ vc..u.«r.^
koncertu Karakasas Ateneo zā- pt,; neskaicMbas m dl)ms^^^^ 11^ šim ieņemti 12.600 dd to nozīmi nināja
lē. Eoricertā piedalījās irēn^ baS; ņohdzinājuš .^^^^^^^^^ kamer/5000 _ dol. saņemti _5iedpjm^^
M>eršteines skolniece ^Miešu P«f^^^^^
tautības operdziedone Aurora: v^,!^ ^jf^^^^^ "ļ^^ "^^^^ 9^' ^rtT.^' Freibergs no TorS. pSnl
ōipriani, dziedot latviešu kom- f ^^tlskie ieskati, toties mterese doine vienojas izmaks_at, 150 dol. ^ / . kamv^ru 4^^^^^
r,,^v,4cf„ • Anr^,,r. infv^.s,, ,rai«,iō kaut ko valrāk uzzlttāt pBf zeml, svētdienas skolas pārzinei par ■ 7 , . "ir- " ^ ^ f
Ilmārs Luks smto ķlavierkon- piederēt. IP.
cērtu. Atskaņotie!darbi mākslinieka skaistajā izpildījumā guva lielu piekrišanu, - iBmārs Luk's Venecuēlā, plaši pazīstams ar saviem koncertiem .dažādās pilsētās, kā arī radiofonā uii televīzijā. Viņš ir arī atzīts gleznotājs, kas jau Itālijā, i^lnījies godalgas par saviern darbiem.
Plašā koncertzāle nespēja uzņemt visus apmeklētājus, kādēļ daļa klausītāju sekoja koncertam aiz logiem un durvīm. Ari
,jumu adrešu plāksnīšu pagatavo- _ .. , . šami macijas J. Vilks. Visiem prog-
: , „.rammas izpildītājiem rikotājl
@ DV Toronto nod^as Ziem- pateicās. :ari šmitam -
svētku eglītes vakars bērmem no-. Kalējam par pārsteigmna balvas tiek 110. decembri pīkst. 4 pec- ziedojumu sarīkojuma loterijai, pusdiena Latviešu nama; pīkst 8 Aizvadītajā gadā miruši 6 biedri-vakara turpat eglītes vakars pie- tas biedri - strēlnieki. Nepaies augušiem. Piedalīties aicināti vi- ^ ^ ^
sr interesenti, neatkarīgi ng p^^^ būs miris. Viņu slavu
derības organizācijai. tadpaudīs palicēji un rakstītās
0 DV Torūiito nodaļas valdes lapas. Pāries ari tas, bet paliks sēdē A. Melderis ziņoja, ka izsū- dzelzs un akmens krusti, kuri vēl tīti 1500 kompl. DV Ziemsvētku mēmi paudīs varoņu gara leģen-kartīšu un par tām jau saņem- du. Tomēr — pāries ari jo ti 1393 dol. Pamatojoties uz līl- nav ne dzelzs, ne akmens, kas gmniem, valde piešķīra 4 saiņus mūžības priekšā nepārvērstos nosūtīšanai grūtību piemeklēr zaļojošā augsnē. Bet mūžam ne-tiem tautiešiem dzimtenē. Ziem- pāries dvēseļu putenis, kas pār. svētkos apmeklēs tautiisšus sliiņ- Tīreļu purviem im ap Ložmetēju nīcās un veco ļaužu nūtriēs To- kalnu virpuļos ^n jaudā, ronto un apkārtnē. Nodaļa turp- līdz atkal atdziņŗis jauna Latvija, māk rīkos arī bingo spēles vaka- i^ēteris Zaripš
_______ .....,_____„....................................................................................................................■iiis; attiecīgajā konīitejā.par:vai-.'^ '"'f^^,-fif|'-.rnŗ,;|;p- '^^^ļ^f^TTi'ti^"
^-i ■ o,. , ka intarsijas smalkie darbi ie rādot,, ka Pat neliem vietējā .M- iespēju plašāW Ven^^^^^ H^^K^^^HH^ des pārstāvjiem izraugot P. Bro- - - Dr nhil
dita^vairālrneka. O^g^^^ ^^M^^M ku un V. Jostiņu. Otavā notiku-
])agatiga krājuma latviešu ketis^.^ mākslas ekspo- kiiltūras vērtībām beti)aLi lat- Juris Zeltiņš pabeidzis. Toronto šo LNJAKrikoto sešu nedēļu no-^^^
- mi. Bez daudzu gleznotāju dar- natiem, ka, par spīti plašajām viešu sabiedrībai atgādinot mūsu universitāti, iegūstot B.A, grādu gaļu kursu p^^^^ par te-'
biem, sakot ar Rozentāla, Tlde- " tautas bagātos vērtību krājumus, antropoloģijā. . Viņš pieder pie stam valde atvēlēja 30 d^^^^^ ^^^legrafistu un sagatavojās ģimna-
Alfreds Gulbis ^orpor^MasVento saimes. .|—.^J^^^^.^ ^as pārb^^
Con§ŗessonaiAction
dība nozīmīgākajās nacionālajās ApmeMēžāji iepaastas ar latviešu lietiskās mākslas eksponā-
dienās, kā IS. novembri vai 14. ^ļem kultūras dienās Karakasā, Venecuēlā, jiinijā, rūpējas: par attiecīgiem
rakstiem vietējā presē un īpašu kāa mākslas eksponāti. Be% dau- stādi 18. novembra priekšpusdie-
programmu radiofona. ^j^ām čaklām'rokdarbniēcēm,ku-nā atklāja draudzes priekšnieks ^^^^^^^^^ ^^^^
/ šogad Latvijas valstssvētku ŗu spilveni, prievītes, segas un prōf.. Dr. E..Foldāts, uzrunājot ^^^^^^^^^^^^ Venecuēlas kultūras
laikā draudzes, vadība, padome dažādi audumi saistīja sabiedri- preses, Venecuēlas kultūras un ^^^^^^^^l"^ diplomātiskie pār-
un; dāmii. komiteja Mķiras rī-. bas uzmanību, bija ari k^^^ darbiniekus, diplo- «tavji, nacionālās Ķīnas sūtni un
ķot latviešu kultūras ; dienas ar ka, zeltkaļa Vanuškas iatviš- mātišķos pārstāvjus un latviešu ^'^^^^^
.izstādi un koncertu di:aud2ļes kās zelta roļas, kā ari daudz et- sabiedrību, uzsverot, ka šī is- šī latviešu kultūras skate bija
centrā. Plašās baznīcas zāles un nogra^^ tikai daļēju ieskatu rim anrakstīta viPtPi^ '^r(^<^^ un
pastorāi^ iekārtoja Pār izstādes tara i^^^^^^^
eksponātu novietnēm..Tika izstā- to .,-;fo^o»oc .^«iv,-^ ,-o rō^^f .to \^of «^r,-«is .«..U^^ f^^^^^ona ziņojumos, .clo an
aleksandra kānberga
rakstu darbu birojs ; 65 I-efrier 4lvc., Toronto
- (pie Danforth & Carlavv) '
Tel.: HO 3-'2flG7
maņa^ Toneš) Annusa un daudzu citu zemju jaunākās paaudzes -latviešu mākslinieku gle2aiām, bija skatāmi ari Venecuēlas latviešu glesmotāju. darbi — H. Ebeŗšteina, H. Liepiņa, E. Rutka,. I. Luka, I. iĶlša, .Dr. L. Jērumas un inž. A. Krastiņa. Gleznu un lietiskās mākslas iz-
TORONTO
LATVIEŠU
LATVIAN (Toronto) CREDIT UNION hW. ■
izdara visas parastās banku operācijas, izsniedz personīgos al& devumus, maksā gadā 40/0 par krājnoguldījumiem im 3J% par summām čeku kontos, pieņem maksājumus par telefona, elektrS-bas, gāzes un ūdens rēķiniem, pārdod naudas pārvedumus un "Gļotāju čekus, piešķir aizdevu, mus pret nekustamu IpaSumu oirmām MpotēkBm.
491 Gollege-Street, Toronto i Latviešu namā, telefons: 924-2^15.
Birojs atvērts pirmd. līdz piektd. no pl. 12—8 vakarā; bet sestdienās no pl. 9 rītā līdz pl. 1.00 dienā.
Kreditsabiediibas aktīvs 1966. gada 31. jūlijā bija $1,605,640.
•Tautiete.: I41ija.: .FoMšte; latviešu- ķiUtiras. diera.:' glemin iastadē
ANDREJSONS
APDROŠINA 463-7313
Baltie States ^daŗbM universitātes klasiskās
: 25;doĻ,_ta^atamigijiovertejo^šis^^ ^
organizācijas veikumus Batijas .ļgi^ gads. viņš palika pie uni-valstu^ rezolūcijas ierašanas .^^^..^.^^ sagatavoties zinātni^ panākšana ASV senāta. kal darbībai, taču kara apstākļi
. ffi Latviešu nama valdes,rīkotās nodomus izjauca. Pēc bēgļu gai-Jaungada sagaidīšanas telpu de- Krievijā, P. Ķiķauka atģrie-.kprēšanu uzņēniušies māksliniē- zās 1921. gadā Latvijā, kur uni-kiK.- Bērziņš un A. Jaunzemis. vērsitāte viņu aicināja par do-Par augšējās zāles dekorēšanu centu grieķa valodā. 1931. gadā rūpēsies jaunieši, tā ari nodota .viņ§ sekmīgi aizstāvēja disertāci-: pilnīgi jaunatnes ricibā. Sarīko- ju par gneķu monodisldis lirikas jums Latviešu namā sāksies 31. pantmēriem, iegūstot Dr. phil. decembrī plKst 8 vakarā un„tUr- grādu, -bet universitāte: viņu ie-pināsies" līdz 1. janvārim Ieeja, vuēja par profesoru. P.^ķau-rezervētu vietu pie galdiņiem ie-pētījumu rezultātā radusies skaitot, maksās 5 dol. Kartes ^ažalalrngrāmā^^ iepriekš pasūtināmas pie; Sofijas ,kas apceres. Viņa. ievērojamākie Zaķes (tālr. 293—2513). Reizē av^arbi ir grieķu gramatika un pē- ' ieejas karti ieteicams pasūtiMt>tījunu par iesbieš^^ dialektu^ bēt ari šampanieti, Jaunatnei ieejas triindā viņš vairāk pievērsies lat- : maksa paredzēta-3 dol., pie kam viešu mlodas jautājumiem, n jaunatnes' pulciņa Staburags bied- sen pabeidzot apceri „Pārusijas riem. vēl īpaša atlaide. Dejošana problēma Jaunajā derībā". Ga: paredzēta visās tris zālēs, pie vilnieks ieceļoja Eanad^ kam pagraba zālē būs laba akor-(jāņb Vācijas un apmetās iizdz!-. deonamūzilsa, bet augšējās zālēs vi Hamiltonā, .kur vēl divus ga-spēļēs deju kapellas,: \ dus nostrādāja par grieķu valo-
• © Laikraksta „Ļatvija Ameri- das-lektom Makmastera univer-kā" un DV Toronto nodaļas ju- sitātē. Prof. P. I^ķauka svešuma bilejas sarīkojumi teicami izde-.gaitās kļuvis arī par sabiedrisku vušies ari materiālā ziņā un de- darbinieku un daudzus gadus ak-l^rakasas latviešu iekārtotajā gleznu izstādē Latvijas valstssvēt- vuši 794,48 dol. ienākumu, kura tīvi darbojās Hamiltonas latvie-
un
; (Pampums no 1. Ipp.) No vairāku āanfis dalīta. Tēvzemes skautu no- izrietēja; metnes priekšnieks būs P. Sīpols, Jas skauti un gaidu ~ L. Klētniece; skautu no- ^^^^^ nometiiē, metnes komandants - S, Leima- <»P 1200 ais, gaidu - Z. Gaujeniece. Tā Jienai personai) kS nomettfes sadalījums būs pa ļ^"^H®sjrlbētu darbības pakāpēm, tad mazskau-tii nometnes priekšnieka uzdevumiem Izraudzīja E. Avotu (Grand dīkāku zi Bapidl), skautu nometnes vam^^^^ apspriešanu atl ja pienākumus uzņēmās I. Nīgals (Ņujorka) un komandanta — E. Dāvldsons (Kanāda), dižskautus Piem, nometnes pSrzinās A. Gaujenieks (Ņujor- i^omiSciju, til ka) ibet roveru nometnes priekš- f^^^ -""^^ xsleks - L Kildišs, komandants
Sanāksmē- vēl tSjumus par
— Ē, (Priedīts. Visu skautu saim-hiecibu pārzinās a. Ozols (I>8t" roita), bet gaidu — M. Kāpa (Ka» lamazū); Vēl izraudzīja skautu
nams arī archiļ minēja arī codu ļiis.
kad laiks tuvJ
stundai,^ Tēvzer dītājs Pr. Stpolļ nobeiguma vārd
laika, ķā/Ari pļ vienību dāmu k| nību uzņenļiSan? Ar dziesmu
jās gads.
JAUNA INFOI
Latvijas sūtni
kiļ laikā: tautiete Graita Šmita.
atlikums 43,76 dol. Pieņemot guoTganisiciJās un draudsē/
nometnes nodarbību saskanoša ļ nas vadītāju A. Kangaru, gai-v
4u ugunskura pārziniM. Vil- ...
ku.- bet daudzu citu nepieciešamo J *i
dariMni^ piesaistīšanu atstāja ' nometnes vadlba-s sdņā. MomiS-
cija un nometnes izdevumi at-
nīdlsles A. Lūša pārziņā.
Visa Oarezera un I)etroltas 2emi klustf'
Kristus draudzes īpašuma territo- ki atvadījās, 1^
rijā ar vairāk nekā 300 akru lie- martā šai pi
lu platliju pa nometnes laiku būs iŗļj^ļ tad, ķadļ
nodota skautu un gaidu pārziņā, nia jau bija iz
Tuvāk iepodstoties ar nometnes tās vēsture, vietu, vadītāji-vienojāis par tās skautu orgahizs| iedalījumu. Gaidu nometni kon- gadā Alūksnē, centrēs vairSk ap t.s. Vēja kalnu, gad j^sv dzīve
bet skautu— ap Žiemeļmežu un zaķitis; Tagad Kristus draudzes īpašuma rajo- 50 gadiem ie\
,.nā.:.X ■
, ■ Dalības maksa riometņotā-jiem, pēc saimniecības nozares Vadītāja A. Ozola kalkulācijas, būs 20 dol., ņo kuriem par uzturu vien izdos ap 2 dol. dienā, skautiem un gaidām par maltīšu gatavošanu nāksies rūpēties pašiem, bet guntiņām un mazskau-tiem tās lielajā virtuvē gatavos izdevusi infoi Garezeira personāls. . par Latviju ar
Udzekļu sagādei A.: Kangars izsūta kopā ar ieteica Izraudzīt finanču lietu tion BuUetin. kārtotāju, I. KildiSs pieprasīja Brošūras sT vispirms sīku budžeta aprēķinu, māta Latvijas kļ bet Z. daūjeniece lūdza vislielā- ļā apraksti pj ko vērību pievērst Ikvienai vie- Latviju, vispli xilb^ lai pēc lesjpējas-lielSks grafisko stāvokli skaits, tās dalībnieku, varētu pie- turisks apskatsļ dalīties jubilejas nometnē, tādēļ gu laiku, bet
mēros. V. Klētnieks, pieskaroties nodlblriffŠanH" līdzekļu jautājumam, atzina, ka reforma un sl līdz šliņ, apzinoties skautisķo voklls, apzlmēj( pieklājību, darīts tiešām maz, jo standartu par nav patīkami lūgt līdzekļus no kajiem Eiropā.
: pārējās sabiedrības. formācija par
Apspriežot nometņu gaitu Un bnālo sadalljur dailbību, V. Klētnieks ierosināja; sniegumu, sevlš|
.nobeigumā organizēt'skautu niā- mu svētkus
■ ķu demonstrējumus, ķo darīja dziesņias. jau dzimtenē un kuri guvuši lie- Ceturtajā Sii lu atsaucību. Tāpat nobeigumā partijas, nbki rīkojama skate — kopīga parāde, tistas ar vienu Izstādes organizēšanu, kurā sa- tiem. Sociāldeļ kopotu skautu un gaidu rbkdar- 20 un Zemņlekul bus un priekšmetus,.kas liecina; pat abār tu par latviešu skautu un gaidu tijām kopā nef dartoību un māku, uzņēmās ,0. no 100 deputāti] Grīns; viņš iekārtos arī etnogra- izskaidrojums fisko izstādi, pārceļot to no Cika^ ga^a jg; maijai gaš latviešu namav Tās eksponā- ŗas. notiķuSas tiis varētu izmantot par mācību nas, tomēr apļ vielu. partijas un icļ
. \ . . '. .... . ' ■ ' . ' brīvību, Ir atziiļ
NĀKAMAIS ALA . . . ņa režlnia laik(
Vi v klSJIbu, it, sevi ; (Pāmesmns no 1. Ipp.) spēkstacija
ALAs bankas kontā uz 1. de- Brošūrā ari
cembri bija 59.015 dol.. pie kam saules kara priļ
lielāko summu veido veco ļaužu Baltijas valistu
fonds ar 111.700 dol., ALAs Tiiedo- parlamenta ..iej
jumu vākšanas un R.Hiršafon- ņemšana" Pad.
dā katrā ir pa 10.00() dol., kultu- stīts padomju
ras birojam §300 dol. un kultu- deportācijas, v2
ras fondam 4645 dol. Oktobra un krievu atgrļ un novembra biedru naudu le^ Nobeigumā pļ
maksas gandrīz segušas tekošos mu valstis turpl
administratīvos izdevumus, valstu neatkarU
Par Kultūras fonda valdes lo- binājušās Īpaša
■ ■ cekli humanitārās un sociālās žl--n)jai; Latvijai!
nātnēs apstiprināja prof,, E. Kā- darbojas, pie Bļ postiņu, referertl Dr, Jēgers, mitējas.. Izteikti prof. E. šiiiits un A. Liepiņa; aSV nevar ma( techniskās un .dabas zinātnēs attieksmē uz valdes loceklis prof. A. Grotāns, tad mazinātos referenti A.Kroms, prof. V. Os-vaids un prof. V, Burkevics; rakstniecībā un presē valdes lo- tu bloka valdīšļ l cekiis J,: Bičblis, referenti E. Gā- ' Brošūras ņol le, prof. H. Tichovskis un L kumi ievietoti Vīksna; tēlotājmākslās valdes bas publicēto loceklis M. Krūmiņš, referenti A. sti. To vidū ir iļ Sīmanis; A. Trelbergs un D, Mie- ja Latvijas ātzii zājs; daiļamatniēcroā valdes lo- ASV ārlietu ceklis Z. Jurševskis, referenti O, mi, prezidenta Grīns, L. Unauts un L. Klucis; jums, kā ari pe mūzikā valdes loceklis prof. Ā. cijas un vēst^juļ Ābele, referenti A. Jansonš, A; Izdevumam pļ A, Purvs; teātra māk- trācijas, ģandriļ slas valdes loceklis J. Neimanis, vai mazāku vēj .referenti P, Ozols, R. Vītola un lekšrīgas sli ■ A. Mača^ nams. Zviedru
SI bija viena no garākajām nis, veca klēts i : ALAs valdes sēdēm, ja ņe pati No vispārējiem! gaj^, daudzos jautājumos lie- redzama , univj tiSķi Izmainot domas, bet citos brūno govju gs gadījumos nokllstot sīkumos. na, jūrmalas k|
--—vil--.--.ieteka jūrs.-.^
kurnu principi,] jas tirīvības cit,