g LATVIJA;
BEĢRAPĒUN PAUŽ.;-. .; NEPATIESĪBU
V. 'Bastjāņa publicēto atmiņti grama,tu ...Demokrātiskā Latvi-A ja", laikraksts' ..Latvija, Amerikā" plašā .rakstā novērtēja visfli tie-.gātīvi' bet vēl jāpiemin vairākas Tuŗijas Mūdas^ ktiŗas kritikā nav
■ atzīmētas. Tā. piemēram, V.Bast-jānis vrairāk reižu piemin politiskais : pārvaldes priekšnieku. M'aa*-tirisonu. Tas. ir nepareizi. jQ; tai laikā, par kuru. raksta Bastjānisļ tādas polītiškās pārvaldes nemaz nebija, kādēļ, dabiski, nevarēja būt ari. • politiskās pārvaldes priekšnieka .Martins,ona. Tiesa, lat-tiecīgajā laikā ■darbojās, gan politiska apsardzfbia,  kuras priekš-
■ nieks oija. Māftinsons. ■ Viņš bija augstākās kategorijas valsts ierēdļ nis; padots tieši iekšlietu minis-. tram.. ^Amatā viņu i apstiprināja ministru kabinets. : Mārtinsona: pielīdzināšana politiskās pārval-
•. des priekšniekam ir degradācija, jo politiskās - pārvaldes pŗiekš-nieiis bija padots administrātlvia-jam departamentam, bet amatā to iecēla,;tiešiļiekšlietu ministrs;
Arī pār skandālu nevārējia būt runa. Skandaloza bija vienīgi tagadējā komunista -Rudevica runā Saeimā, ■.: aizstāvot kōmiīnistvi
/Dērmani viltotās naudas lietā. Vairāk par šo skandalozo, runu nekaš ņa,v zināms.,, Dēriiiāni no-
• tiesāja par viltotas naudas izplatīšanu, un viņš izprasījās braukt uz Pad. savienību. Nevienu par provokāciju šai lietā pie .atbildības, nesauca, politiskās apsardzības .priekšnieku Martinsonu pat nelaicināja'par .liecinieku. [ K. Krūmiņš, ļ Austrālijā
.: NEMEKLĒSIM .SADARBĪBU. ■ AB:i^TVIEŠUiTAlfTAS   . . .MMCINĀTĀJIEMI ■
Laikrakstā ..Latvija Amerikā" (an;Iaikra,kstā .ļjaiks" un vēl ne-, sen '■■ ■., Austrāiij.as Latvietī''! •— Red.) jau .ilgāku.laiku tiek. diskutēts par sadarbību ār krieviem. Pār. to sevišķi iestājas Meteors
■savos rakstos .,Krievi.uii mēs"
i LA 27. jūlija riurnurā un ..Ienaidniekus vai draugus?" 10. decembra numurā. Pirmajā lEkstā Me-teoris uzsver., ka daudzāis lasītāju' vēstulēs' tiekot izcelta; mūsu
. tautas apspiestība zein- krievu papēža; /bet, nopietnāk apskatot šo jautājumu, šāda pieeja neesot
. reālistiska. ; (Patiesības labā jār
[ piebilsi;,: ka šādu domu. MeteoŗS; gan'nepauž! Red.). Jājautā Meteoram. : kurā pasaules malā viņš dzīvo, jā nezina faktu, ka Latviju okupējuši; krievi? Tā nav ilūzija, bet. realitāte!.: Udz ' širn nav dzirdēts, ka ■Latviju būtu
■ okupējuši ķinieši vai vādieši..
Meteors tālāk uzsver, ka krievi Austrumeiropā   ir bijuši un
- Ms. Ķas gari šo iaktu nezina?
Bet Meteors piemirst piezīmēt, ķa mūsu tautā gadsimtiem Gietu-si nb šiem pašiem krieviem un cieš vēl šodien, iaet tas . nekāda gadījumā nenozīmē, ka mūsu tautai arī turpmāk vajadzētu ciest. Ja Meteors iedrošinās ieteikt mūsu : taut^ aizmirst, ko krievi inilins. nodarījuši lin pašreiz; nodara/ tad šāds padoms jāuzskata par klaju izsmieklu mūsu tautas sejā.
Tālāk Meteors mēģina musii stāvokli salīdzināt ar fnanču, vāciešu, poļu uri.citām attieksmēm.. Kāds gan. piemēram, varētu būt salīdzinājums ar vācu un franču attieksmēm, ja. tās abas šodien ir. 'brīvas tautas - un; viena otru ne-, mēģina i2aiīcināt, kurpretī latviešu tautu pašreiz mēģina iznīcināt? (Vai vācu tauta patiešārii ir brīva. .ja/ļ7 miljoni tās piederīgo Austrumvācijā pakļauti komunismam, bet Riētumvācijai joprojām, vēl nav miera līguma uri robežu nokārtojuma — 21 gadu pēc kāra beigām? Red.)
Lai vispār - varētu sākt runāt ļpar riiuri:i.s pāri nodarītā aizriiir-šanū, krieviem;vispirms būtu jāizvācas no musu. zemes, jāatlīdzina visi zaudējumi un .jāpierāda, ka ir. mainījušies, vēlēdamies respektēt citu tautu brīvību un robežu neaizkanamību. ,
.Ja Meteors domā. ;ka' nevaram iedpmāties miīšu sāimniĢcību bez krieviem un to transitiĶm caur mūsu zemi un ostam, tad jāsaka, ka viņiem šie transitl vēl vairāk nepieciešami. ..
Būtu riaīvi iedomāties, kā krievi, lai tie. būtu mbnarchisti vai kāda cita grupa, būtu aŗ mieru atteikties no Baltijas valstīm. Tādēļ nekāds labums no sadarbošanās ār krieviem un dažādām imperiālistiskām grupām latviešiem, nebūtu sagaidāms. Pēc manārii domām komunisms Ir tikai izkārtne,'.aiz kurās slēpjas īstais .krievu imperiālisms, M šādā veidā vieglāk varētu pakļaut pasauli savai varai; Tādēļ latviešiem nav nekādās vajadzības meklēt draugus pie tautāis, kura tik .brutālā veida mēģina iznīcināt Latviju iin riiū-su. tautu,
Ja mūsu tautai sitīs; atbrīvošanas stunda, tad šī atbrīvošana nenāks ņo krieviem vai viņu emigrantu gnīpām, bet gan no brīvo demokrātiju tautu puses. :
Jāizsaka izbrīns par mūsu.avīzi, kura brīdī, kad mūsu tauta atrodas izmisuma pibiā cīņā ■ pret parkrievināšanu un pilnīgu iznicināšanu, atrod par iespējamu ievietot rakstus, kas mudina:"uz brāļošanos uņ draudzibu ar krievu ūfgānizāgijām. Mums gan būtu jāmeklē ciešāka sadarbība ar visām tautām, kuras šodien ix pakļautas krievu virskundzībai, bet ne ar apspiedējiem. Ojārs le^
MiZANTRbPIJA ■VAI;
Lasot montrealieša 0.. IČuŗša gaŗbļ lasītāja vēstuli ,,Sarkanās lupatas ar vienādām emblēmām" šī laikraksta 17. decembra nuriiu-fā, jābrīnās un jāsarkst par viņa kā jaunāko laiku, tā arī literatūras vēstures nezināšanu. Viņa, apgalvojumi -pamatojas ar dažiem vietējā Montrealās laikrakstā ievietotiem kiriotēātŗu sludinājumiem, kāda plakāta zīmējumu un Miļukovafŗazi. 0. .Kursis noliedz, vēstures^ gaitu, .parakstīdams savu testimoneum pauper-tātis ar visā p.asaul.ē atzīto krievu rakstnieku; L. Tolstoja, ļ>osto-jevskā> Ļermontpva u.c.; (kādu?) noniecināšanu.
Ar savu vēstuli p.Kursis maldina ne tikai laikraksta lasītājus, bet vēl ļaunāk — viņš maldina.; musina uti mulsina mūsu trimdas jaunatni neticēt vēsturiskajiem notikumiem, kurus niin mūsu, pašu trimdas vēsturnieki. Kurša apgalvojumi ir pārāk svarīgi un. nozīmīgi, lai tos atstātu neievērotus.; '
0. Kursim ieteicams papildināt savas zināšanas ar mūsu vēs-tuitiieka E. Nagobada sastādīto (ne sarakstīto!) ..Jaunāko laiku vēstuņ" — : (izdevis Grāmatu Draugs 1946. gadā), tāpat ar to, ko rakstījuši mūsu latviešu literatūras vēstlirriieķi^ Ē. ^Bleše, A. Dravnieks; un J. Veselis. iepazīstoties ar šiem vēstures miateriā-liem.d. Kursis varēs (ja vien vēlēsies) vilkt objektīvas paral-lēles starp taūtāmuri vēsturiskajiem notikumiem. Pagaidām viņa lasītāja vēstule ir pārāk, vienpusīga un pauž mizantropiju.
Vēlētos zināt, kādēļ C. Kursis nerunā par Pētera Stučkas J1&18./ 1919. gadā sarīkotajām; piecu mēnešu ilgajām Bērtuļa asinskāzam, tāpat par Baigo gadu? Vai par šiem laiļciem viņam nav laikrakstu izgriezumu? Abus šos šausmīgos un. asiņainos terrorā posmus esmu personīgi pārdzīvojis. P. Stučkas laikā studēju „mazo kursu" Cēsu cietumos un laimīgi ,;studijas" beidzu. Dievs un visi labie gari riiaņi glāba arī Baigajā gadā. Abos;šajos terfora laikos — man grūti, skumji un ar! kauns at2ātieš! rīkojās tikai latvieši!' Šie ^.latvieši" savus kadrus papildināja ar latviešu plintniecēm-sadistēm un rafinētiem inkvizīcijas mākā skolotiem žīdiem. (Cik karsti žīdi tika cieriīti un mīlēti, pierāda šāds gadījuriis Latvijas patstāvības laikā ..siseņu" rīkotā mītiņā Eisplanādes laukumā Rīgā: ievērojams sociāldemokmtu centrālkomitejas loceklis žīdus apkampa un bučoja!) Un Stučkas janičari-čekisti, plintņieces un žīdi mācēja savu darbu! Tie bija rafinēti! Izraktie mocekļu līķi to apliecināja: izsisti zobi, izgriez-
tas vai izrautas mēles Izdurtas ļ kartītes.Mēs; kas gribam pā-acis, sašķaidīti; galvaskausi, no- likt latvieši (tā man; šķiet), to rauti pirkstu nagi, .nodīrātas ādas sloksnes.... Tie nav plakātu: žl-mējimii.už. kādiem atsaucas C. Kursis, vai kinoteātru sludinājušai laikr-akstos, bet gan realitāte! šo realitāti fiksējuši fotogrāfi, kad ārstu .; klātienē sakropļotos mocekļus izraka. Vai C. Kursis par to nekā nav dzirdējis, nav arī lasījis?
Ar visu sava organisma pēdējo-un; vissīkāko; šūniņu es nīstu komunismu un . komunistus,. vienalga, kādas tautas piederīgie tie būtu. Tāpat ciešu līdz visārii tautām, kuras padotas komunistu ārprātīgajam un asiņainajam terro-lam.un brutālajai varai.. Tādēļ varu atzīt tikai vienu: C, Km-sim vēlams mācīties vēsturi, bet nepildīt: laikrakstu slejas. ar vēstulēm, kuru. :saturs pamatots uz kino sludinājumiem; plakātu zīmējumiem un līdzīgiem ..pierādījumiem'; r Patiesibu jāmeklē un taisnību nedrīkst piemirst,.- ir
veco grieķu filozofijas pamatjēdziens.
J... C. Kursim kaut kaš manā atbildes .Vēstulē ir nesaprotams, esmu gatavs viņam pakalpot ar tuvākiem paskaidrojumiem. :
^Ezergailis, Toronto, , ^ij. ;Stu6kas ^,.stipendiāts'' • ^ Cēsu cietumā. ^ '
.I>v ZIEMSVĒTKU : V KARTĪTĒM,
Atsaucoties Kanādas DV valdes aprūpes daļas vadītāja R Pūriņa aicinājumam ..Latvija Amerikā", lo. decembra numurā, vēlos arī es izteilct savas domas par Kaiiadas DV izdotajārii Ziemsvētku, kartītēm 1566. gadā
Iepriekšējos gados DV Ziem-svētkii. .apsveikuma kartītes .bija isti- latviskas-- ne-tikai ar tekstu latviešu valodā, bet arī ar dzimtenēs skatiem un latviešu lietiskās mākslas priekšmetu attēliem.. Pag., gadā. (kāda ieriiesla dēļ?) J.Liģera uņ J. Benjamiņā fotouzņēmumiem ar. latviskiērri motīviem un P.Banges zīmētajiem Latvijas bērziem piejauktas kartītes ar augstu kalnu skatiem kurus fotograf^, kādS »Foto Maiak, Gtta.wa'.§: atceros,, Latvijā augstu kalnu nebija, vienīgi Gaiziņa kalniņš tikai 3.10 m augstumā. Uz. citas kartītes... redzama kāda iesniguša nelatviska baznīca. Mēs tomēr Ziemsvētkos gribam pulcēties savās latviska-.jās;baznīcās^ gribam! tās.vienmēr atcerēties. ..,    . ;
: Vai paig. gadā-izdotāš nelatviskās kartītes; domātās .tiem, kas jau daļēji asimilējušies?. Tie, lai ātrāk tiktu savā pārdzimšanas gaitā.uz priekšu, var pirkt daudz lētākās amerikāņu; un. kanādiešu
mēr vēlamies nacionālas un latviskās kartītes! Ķā. domā citi?^ Atliek tikai velēties, lai tik latviskie Daugavas Vanagi, šogad izdodot jauno kartīšu sēriju, pa-iktū pie Daugavas un Gaujas, pie Latvijas; iepiiecinpt mūs ar pa-iešām   latviskām Ziemsvētku
kartītēm, ' '
Prof. Dr. K. Dzelātis
IEBILDUMI PRET ' RECENZIJU.
Cienījamā Magdalēna Rozentār e,: i^štīdaņia par Arnolda Apses dzejoļu grāmatu ..Saules puķes" šī laikraksta 24. decembra numurā,. nepareizi min, ka ilustrācijas grāmatai zīmējis Zigurds Krolls. Recenzerite nav paskatīju-, sies, kā tās zīmējis Egīls KroUs. Arī Zigurda vārds nepareizi rakstīts, jo viņš savu vārdu raksta —. Sigurdš.-;■■; ■
Rūnl^ot par iespiedkļiidārn, re-cerizentē konkrēti nenoin: nevienu kļūdu, kas taču kritizējot jā-dana. Visus rokrakstus pirms nodošanās iespiešanā lasa valodnieki. Visu krolla kultūras biroja izdevumu autori arī lasa pirmo salikumu un aplauzumu. Visas ilustrācijas izvēlas : paši autori. Tā ārī šai gadījumā tos izvēlējās un apstiprināja Arņdldš Apse. Pēc grāmatas iznākšanas; viņš man atrakstīja, ks atradis tikai trīs iespiedumkļūdas: vienam burtam trūcis gaŗunmmes, vienā vārdā o. vietā bijis e, Citā vārdā viens s par daudz, šīs kļū-~ das bija viegli grāriiatā izlaboja mās.. Bet izrādās, ka recenzente sameklējusi vairāk nekā pats autors.. Tas patiešām slavējami! Ja raksta kritiku, tad iebildumi tomēr pamatojami. Uz iespējamu pretrakstu neatbildļēšu. :
.Otto Krolls, ■Kultūras biroja vadītājs.
Redakcijas pieōme: Pārejot ie-bilduniam pret nepareizi minēto ilustrētāja vārdu, jāatzīst, ka taisnĒ-a recenzentei: grāmatā psr, tiešām netrūkst' iespiedumkļiidu, bet jb sevišķi daudz kļūmju garuma un mīkstināšanas zīmju lietošanā, .ģandrīzlP^ katrā lappusē; Nav arī patīkama regulārā gramatiski aplamā ,.nava" lietošana „n3v" vietā, tāpat ,.zin", nevis ,.zina". Ja; kļūdas garuma un mīkstinājuma zīmju lietošana valodnieks.' kas rokrakstu iepriekš pārlasot, (būtu varējis novērst, tad- iespiedumkļūdas vienkārši palikušas neredzētas, arī āutorāiņ. Grāmatu recenzijās var tikai Isiunā norādīt uz kļūdām,; sevišķi attieksmē uz valodu, bet iespiedumkļūdas gan nekad neuzskaita. Neviena redakcija tam neatvēlSs telpu, jo reizēm
2. .n-rs.
SESTDIENA, 1967. g,      7. JANVĀRIS
■galvenā;;REDAKCIJA TORONTO.'
redaktora     Alfrēds Vii&Js, 508 Faīmerston Blvd., Toronto i; Orit.- tālr. 631—4533;
Atb. redaktora vietniece — Silvija Aņcāne, sasniedz^na redakcijā, tālr. 368—5239; Ieslietu redaktors —    Rūdolfs Noritis, 1749 Victpria Park ; Ave., Apt. 209, Scarborough, Ont.; tālr. 759—8076; ; Ārlietu redaktors — Ms Fcdniefes,   26 Underliil) Dr., Don MUls, Ont.; tālr. 447—6933; \ Sporta redaktors - Valdis Teteris,: 17; ChesterHniRd.,; V Toronto 6, Ont., tālr. 463—4226.     ■ .
■■^^^.'REIMKCīJA.'t^ Vācija Pauls Strānte, 44 Mūnster/Westf., Von Ēlnem .Str, 19: : Redakcijai tiesības manuskriptus pēc vajadzības īsināt. Ne-izUetbtos manuskriptijis neu^^^ bet uz vēlēšanos sūta atpakaļ, ja pievienota pastniarķa (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons 1 citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos Izteiktās -domas ir rakstītāja personīgs ieskats un ne katrā gadījumā atbilst ari redakcijas viedoklim.
AbonSēssoffis maksa: ASV un Kanādā — par mēneši $1.50;
a.'mēn. ?4.50; 6 mēn. $8.50; par gadu $i6M.. Atsevišķa nūmuvac^
Sludinājumu maksa: sludinājumu daļā %1M, bet teksti
18.20 — 16.40 par ļ coUas slejas telpu
var būt ..Vairāk iekšējas neapmierinātības un . ikdienas rūpju ārē-jāpazīmē. '\
Paldies grāmatas autorei, kura ar saviem tēlojumiem'tik dzīvi parādījusi šo mazo cilvēku pasauli!        J, Ronis, Bramptonā
y■    ' -
- .■IETEIKUMS:. no/SIRDS
Es" nekā daudz no modernās, nesaistītās dzejas, nesajēdzu. Man daudz labāk tīk. tādi dzejo-liši, kuriem katras: rindiņas gals noskan smuki kā zvaniņš, saskaņā ar kādu citu, piemēram, kā ijai Lidekai. ;
kļūdu pārāk daudz un iznāktu gāŗš saraksts; bez tam. laikraksta lasītājus šāds „reģistrs'' noteikti neinteresē; „Saūles puķes" tikai steigā pārlapojot, redakcija jau manīja šādas iespiedumkļūdas: ,^ār" vietā tiļcai ;,pā" (26. Ip.):, „kluss" vietā' ,,klus" (40),. „sa-šķobīta" bez mīkstinātā k (.60) u.c; tālāka uzskaite neiespējama. Viens tomēr nav noliedzams: ,,Saules puķ^" iešpiedūmkļūdu nesalīdzināmi mazāk nekā izdevumā „Aiz zeltā} priekškara", kura rokrakstu, ka liekas, iepriekš an nav lasījis valodnieks, jo valodās kļūdu skaits nav saskaitāms.
:':■':.'■•■■■■■★■ ■'■■■•■
PALDIES TONIJAI KRŪKAI!
Rakstniece Tonija Krūka savā jaunajā grāmatā„Tu debesis tūri savas rokās" apraksta īsus, epizodiskus pieredzējumus skolotajās darbār pievēršot: lasītāja uzmanību mazo bērnu pasaulei -- viņu problēmām, priekiem mi bēdām, visu 'attēlojot nepretenciozi, bet tomēr 'ļoti dzīvi. Gik daudzreiz mēs savā ikdienas steigā un iedomStajā 'nevaļā nevērīgi neatstumjahi mazas dvēselītēs, aizbildinoties ar laika trūkumu, ja kāds mūsu pašu bērns (tas var būt arī paziņu, vai kai-rniņu bērns) griežas pie mums ar saviem jautājumiem? Tas, kas •mums var likties lieks un nenozīmīgs, mazajam var būt ļoti nozīmīga problēma, kuru viņš .vēlas noskaidrot. Vai atraidot mazos .pneklētājus",. mēs; paši sev neaizslēdzam bērnu pasauli, reizē paši sevi arī aplaupot? Pie tairi m.ūsu, steiga^ un nevaļa ne vienmēr tāda patiešām arī ir, — tā
Bet Elizab&tes Zarānes dzejolis ,,īrnieks" ; (LA "^4. decembra numurā) tad nu vienreiz gāja pie sirds! Es tīri labi jutu līdz dzejolī. aprakstītajai dzīvokļa saim-, niecei; ja man būtu iespēja, es viņai pašai rakstītu .'vēstuli, un tā:, laikam, skanētu šādi:
.Māsiņ, ir jau grūti, ja tā jāstaigā . no vienām durvīm pie otrām un no smaržas vien jāpārtiek. Saņem, dūšu un lec. tai gultā iekšā! Kas par to, ka tā jau uallā-ta? Var jau uzklāt par jaunu.
: a.z., Toronto
Vai Jūsu „Latvija Amerikā" abonements jau
jōHAŅs h:vigmans
Tulkojis Alfrēds Vin^els
'.  (s! turpinājums)
itapteinis^manus vārdus pieraksta,/ aisevišJķas vietas ar melnu un sarkanu zīmuli, tad. pārākuma apziņā nosaka:
': ^; :.^,Miēs, jaunaisVcilvēk, esam atmaskojuši, jau^ :■ 1^ jūs mums neizmuksit. Mēs
;   zinām veidus, kā; jūs piespiest mums atklāt patie-; 'slbu. Vai jums vēl kāds jautāju^
:„Ār' saviem līdzekļiem jūs vaidat mani pie-/
■ : .spiest vienīgi; melot. Patiesību esmu pateicis — es
'neesmu aģent^/V:.;■■,/
/ :v kapteinis sāk kliegt: ;      ,,Pāizūdi, tu kapitālistu kalps! Es tev sagādāša : iespēju.vļsu^labi pārdomāt.";..
v:: Pēc :nākošajām; septiņdesmit.:; kamerā pavadītajām dienām es; saslimstu. ĪDivas dienas atsakos ; pieņemt ēdienu,, man ir karstuņis. Trešajā .diena ■\ v sargs; manu slimību atzīst, ^ēl pēc 48 Stundām ie-' ■rodas: krievu ārstē kāda vacu^ gūstekņu ārsta pavadība, kūŗš mani izmeklē, Man ir 38,4 grādu tem/ .,  perātūra.:'Vācū ārsts nosaka, ka mani nekavējoties/ Jāievieto lazaretē: i Krieviete, piekrīt.
/; iekārtota lielā barakā, kurā jau;tūk-
stoši nomiruši, še ievietotais nēdril^t vairs daudz
■ cerēt, jbj par;Spīti visai plašajām še vietas pistieki; iikai: vissmagākajiem slimniekiem.. Kriet-.
■^nais itāliešu ārsts .Dr. Regēiiatore, trūkstot pat
KEIEVIJĀ UN SIBĪRIJĀ
viselementārākajiem medikainentiem . un instrumentiem, nespēj daudz palīdzēt.
Mani ievieto kādā tel^^^^ uz lielas lāvas, cieši saspiesti, jau guļ 24 slinmieki. Viņi gaida^ uz iiāvi un tomēr cer, ka, kāda brīnuma rēs atgriezties pie saviem biedriem strādnieku ba^ rakās. Slimie guļ uz zāģa skaidām pildītiem maisiem, kuru saturs kopš pēdējas atjaunošanas pi^ gada vai vairākiem jau pārvērties pulveri. Katram j āsāņem viena no plānajām segām; bet man tādas neatliek. Tādēļ manu trīs kaimiņu segu pārvelk :arī man.pāri./:        . ' :.
" šie 'trīs nākošajās dienās; viens pēc; otra nomirst. Pusnemaņā es to tikpat kā nemanu. Ņo rīta, kad barakā pamazām iestājās gaisma,^miru-šais guļ ūz' muguras starp mums, stīvs un plaši ieplestāin acīm. Par sanitāru ■iedalītais gūsteknis to ievēro tikai tad, kad= gulošais nepieņem^atnestc).
• rītā zupu..-.'■-■';■;■./; ^ ;.//;■ ■
• Tagad man sega ir vienam pašam.;
;   D^^ nekā neēdu. Termometrs vien-
mēr: rāda ap 40 grādiem. Desmitās -dienās rītā ārsts, kā.vienmēr, liek man; atvērt muti Uii konstatē gaisa rīkles priekšā lielu augoni. Ilga pārdomāšana nav nepieciešama, jo īstas alternatīvas nav. Vm&roani operā iemidzināšanas līdzekļiem un bez lancetes,; ar pieslīpētu kartupeļu nazi.
Bads un ciešanas, šķiet, rnanī jebkādu sajūtu notrulinājušas, jo gaņdriz nemanu sāpju. Bezgribīgi ļauju ārstam rīkoties un apatiskiņoskatos, kā uz Segas un salriiu' maisa nopil asinis ūn strutas. Bez mazākajām bailēm domāju par ņā\ni tin jūtos pavisam mierigs, gandrīz atvieglināts. Līdzīgi neskaitāmiem citiem, mani, tātad, ārī apraks krievu zemē."-.;.:
Vēl manu, ka ārsts man kaut ķo pabīda zem galvas, lai tā gulētu augstāk.- ;Tad nekā vairs neatceros. Vakarā ārsts atgriežas un paliek ilgi man līdzās uz lāvas sēžam. Es pa to laiku iemiegū. Nākošajā rītā jūtos daudz labāk nekā pirms «operācijas". Dr. Regenatore staro, ka izturu. Pēc. divām dienām spēju norīt ūdeņainu putru, bēt pēc dažām nedēļām esmu tiktai atveseļojies, ka mani no; slimnieku barakas var atlaist, šai laikā mani slepeni apciemo pāters Vinkelšmits. Viņi nometnē māni; jau bija norakstījuši zaudējumos- kad iizzinājā, ka ēsmu ievietos „iiāves bunkurā". Ņo šīs vietas līdz šim vel neviens dzīvs nebija iznācis. ^ /;
■;^v::::; MASKAVAS ; : ■
Vienu riaķti pavadu kādā no/dzīvojamām ba-rakām/ bet, j au āp pieciem rītā sargs mani aicina laukā :^sagatavoties ;,transpoŗtam. uz cietumu. Man jāiet uz pirti, kur pirmo reizi pēc pusgada atkal varu painatīgi nomazgāties. Manas drēbes nodod atutošanāi.: Pii'ts pārzinis, kāds ungārs, man; slepeni "iedod gabalu maizes. /
He; nometnes vārtiem mani rūpīgi izkrata. Tad sardznīcā gandrīz divas stundas jāgaida ūz i MVD virsnieku, kuŗarii" mani jāpārņem. Nesakot ne vārda, tomēr draudzīgi viņš mani aizved u^^^^ ciju. iekāpjam pubUskajā vilcienā, tūlīt atbrīvo divas vietas virsniekam un man. Vīrieši un sievietes; vagona kupejā gandrīz vai bikli raugās uz maņu pusi- Liekas, ka viņu skatieni ir lidzjūti-gi, bet ļaudis sargās to pārāk skaidri rādīt. Brau-
cieris ilgst vienu; dienu. Pret vakaru iebraucam' Piļmodernā stacijā, skaļrunis vēstī: Maskava.
Līdzās savam pavadonim eju pāri.: Sarkanajam laukumam un garām Kremļa mūriem uz Mak-sima Ģorkija ielu, Maskavas galvenei ielu. MVD virsnieks ieiet un pieteic liiani kādā ņo lielajām ēkām. Te visās malās mudž uniformas. Pēc īsa laiciņa mēs šo vietu atkal atstājam un iekāpjam kādā no lielajiem limuzīniem, kas stāv nama priekšā, Ātri izbraukuši pa dažām ielām, mašīna.; atkal apstājas kādas Celtnes priekšā, kura tikpat varenākā tā, ko tikko atstājām. Ieejam kādā īsta-: ba ieejas tuvumā. Mūs saņem divi vīrieši. Vienam rokas atslēgu saišķis, otram: brūna mape ar maniem papīriem. Mans pavadonis parāda savus do-kumentus, liek parakstīt kādu formulāru, uzmet man vel īsu skatienu un aiziet, neteicis ne vārda.
■Viens no abiem vīriem, kuru sabiedrībā nu
esmu palicis, piespiež kādu pogu. Ierodas trešais,
kas mani aizved uz citu istabu. Tur. viņš mierīgi
apsēžas pie galda un kaut ko saka pavēles balsī,
b^t es, nesaprotu. Viņš 'tūlīt zaudē pacietību, pielec'
no krēsla un rupji norauj man svārkus, sākot tos
rūpīgi pārnieklēt;Tad man jāpasniedz ari visus
citus apģērba- gabalus. Stāvu kails viņa priekšā.
• Viņš^kaut ko .krieviski:piesevis npmurmina, bet;
ta^ka_mana, ka nesaprotu, pamēģina lauzītā vācu: valoda: , :    ./ /
; „Tu nezināt, kur esi? Tu Ļubjankā." . ^ V- z,^^^ WManka man absolūti nekā neizsaka/ :Viņš pieliecas, lai parādītu,: kas man nu darāms. ;i>et nekur viņš neatrod nekādu kontrabandas man-Ui. lad viņš manī ilgi. un domīgi noskatās. Lie-Kas viņš sevī pārdomā, kuF gari. es būtu varējis : paslēpt kaut kādus bīstamus priekšmetus. Beidzot viņssakpierakstītlietas, kuras Pieņemu!
Sp^ h       -^^'^^ ^^^^^^
^ek^ bet tulīt jūtu spēcīgu sifienu^^^^^^^^
tad, vel nav tik tālu. V
,: (Turpinājums.:sekos)'':
]:/;*f-.:v
Slietais Mnse
EDGAllA ARDENA RENEsJ
Vispārējs priekšstats par renesansi galvenokārt saistās flr ģeniālo mākslinieku Mikelandželo, Leonardo da Vinči, Rafaelu u.c. vārdiem, kā āri ar antīkās pasaules atdzīvināšanu, taču tie nebija viņi, kas ievadij a j auno Vilkme-tu; viņi tikai, ļoti dzirdīgi uztvēra laikmeta., balsis im meistarīgi prata tās ieveidot mākslas • darbos.: Kā nb vēstures zinām, spēclg\is impulsus visām tām pārvērtībām-mākslā un dzīves skntījuinā deva krusta kafi, kuros cilvēki saskārās ar orienta inācībām. Te, ķā atzīmē apskatāmā romāna autors, lielu! ietekmi panāca muhamedāņu filozofs Ibn-Rašlds Avē-rojs, „kas kritizēja korāna pausto ;idej:u par debesu dzīvi", ži filozofa mācība: stipri ietekmēja kristiešu brīvdomātājus; ar ko radās skepticisms, un sekulā-risms ielauzās ari garīdznieku dzīvē. Tādā nosk^ļiā tika salauzts ari viduslaiku. antākās, kā pagāniskās, pasaules ■ noliegums. Ar milzīgu sajūsmu cēla augšā, grieķu mākslu uh filozofiju. Ra-6ā& dzejnieki, kas vlsii to glorificēja, bieži-vien fantastiski sa-jtrūkdami kristīgo ar antīko pa-
gānismu. Bet idejām līdz nācal aizspriedumi,' niāļ žādas tradicijas, ļ ko gam saskaņof ko daži filozofi \ļ nākt. ■
Apbrīnojot reļ slu, nekad nedohf ve bija iās:aiznļ tā tur arī' nčnv.i:ļ izteic, simbolizē humu.   tio 15. posma dzīvi.un saistās ar Bordži minikāņu inūku turiskā skatljunļ Ardeiļs   savā jiJ Autors, stingri, tuļ ■ķājiem noUkumlļ jaš tā laika raksļ tu bagātībā. Roļ Rodrigo Bordža, go, vēlākais pāvļ VI (.1492.-1503: .spēlētājs — miiK Ivas, cīnoties proj liskb pagriiņumii inkvizīcijas mml dzāmcilām v6s| nām, laikmctai redzamā vietā
>1
I y
ik:, ■ ■
Austrālijas latviešu d/Jedātā ja Apoloni ja SapaJ Toronto noliks 15. janvārī pīkst. 5 i>ēcpusdicnif
(skat. rakstu 4. Ipp.)
OTTO BEUGMANSONS
azāu
(Nobeigums)
Bet vai viņš Daces sabiedrībā nebija izdai : pat kā citur — neatbildīgi .mētājis vā: bumbiņās? Laidis, lai; tie ripo? Bet vārd bumbiņa. Pamazām Ēvaldam sāka" ataust ka no Daces viedokļa: daudz; kas varēj citādi, nekāviņš domājās izjūtam un pārd Pēdējā, laikā viņa vienmēr bija nākusi' ļ] viņš aicināja, l^ebija nekad atteikusi.; Un :   dam moža gara cilvēkam Ņujorkā trūks rīt? Šajā pilsētā bija par -daudz liela int vēle, arī par daudz liela iespēja tās apmie : Gabaliņu tālāk mazs zēns; raudāja u 'cies pie zemes, kaut ko meklēja. Vīriņ .  Plānaļj^ kamzoļitis: bija aukstajam laika mērots. Kad Ēvalds' piegāja pie 2ēna un :^ kās/vainas,.mazais atteica, ka pazaudējis.; V: gabalu, ko vecā māte iedevusi konfektē : dasgabalsbija izripojis pa cauro kabatu
:-■■/',,Jāmekļ atbildēja.-;,Gan n
: -radīsim." ^
• ■ -    Vini'j^^^ ceļU' 'nācis zēns;.rūpīgi i'aug^^^^^   zemē.;ĒvaldJ . ' .pārbaud!ia:savas kabatas saturu, atrada v ' /ta .gabalu, un;tad —lavu laimi! --.bija i ::25 centu monēta. Ar, naudas gabalu rokā liecās pie zemes.   . ...
Atradu, te ir!" Eva]ds;sniedza naudļ : : Bērns ^ priecīgi .uzsmaidija, pateicās
■ šus^ uz.augšu palēkdamies, aizsteidzās.uz
■   veiķalū^.;šim zēnam).īknaudai vēi:]Diekrit^ tība./Tāpat ;kā/man;pašam bērnībā/^^^-^^
■ Ēvalds.^
:-Turpinādams gājienu,; viņš^
; gaišāka stūra.-še plūda ļaudis