tiek ari «neoficiāli iespraudumi", kuŗi to-)jas mālisjinieks Jānis Zuntaks, kas vē-rātu demonstrējot-ari mūsu gleznotāju
Foto: JAK
V■v^^^:-^•■■
SJTO ZINAS
Ide
de pie-ļ: kora kuru išķi, vi-le, sek-' i:asieris nis E.
tu ap-un ap-•tagad eniore Jāzeps ja Za-biedri, atviešu )^s,TO-
gada anvāri; pēdējā' laparii
sarunas. Sakarā ar prof. L. Lat-Kovska /Viesošanos Toronto,. notika ari institūta valdes sēde ^-ža. A; Batņas vadibā. Plašākās pārrunās iztirzāja iespējas bibliotēkas un arcMva iekārtošanai, kas • aptvertu visus pieejamos materiālus un izdevumus par Latgali.
• Pianistes Edites Timermanes klavierstudijas audzēkņu vakars notiks 5. februāri pīkst. 5 dienā Sv. Andreja baznīcas telpās.
•. TLTA ģimnāzijas skolotāju un vecāku' š^anāksmē 15. janvāri direktora prot V. Burkevica va-dflā pārn^āja iespējas ģimna-zij as darba ļ. uzlabošanai. Par ļoti svarīgu atzina līdzekļu- sagādes jautājumu, jo ģimnāzijai būtu vēlami zināmi telpu uzlabojumi, mācību: papildlīdzekļu iegādāša-
jadiem .zimte-Mir-asa.
ieradu-loloni^ iru 15.^ a rīko-Eoni jijaļiz-istuiE. .eniņā, dzies-ncertāi Bma ar Irākas kārtot, :opojo-gatīgas tavadi-ija rī-zinības levušos
istitūta' atkov-tījumā aiistru; ■rīkoju uisāns, 2-'klau-pārru: .šogad Fļ Leļa -notiek
iia un citi pašreizējam.prasībām
IBm acis Skautu zols.īsā ipirms degu| trēlnie-u^: Pa: urna un vismaz no šī īlestība vētbrīža iās vieš-ģimenes: me. bija aibā vir-' skautu sars, no-as garā, kai pus-.
fias labo •is skau: laksājīisi Austrāļi-oā rude-nas gun-s'adītājas .0 Niaga-i runiver-
nepieciešami uzlabojumi. Savos 14' darbības pdos ģimnāzija ir saimniekojusi ar vecāku iemaksātajām skolas naudām, labvēļu ziedojumiem im nelieliem ienār kuriiiem no dažiem sarīkojumiem. Tomēr ģimnāzijas uzturē-anā būtu jāpiedalās visiem latviešiem, tāpat kā Kanādā ikvienam pilsonim jāmaksā izglītības . nodoklis, neatkarīgi no tā,, .vai bērni apmelclē skolu. Tādēļ ģimnāzijas saime sagaida, ka šāgada Draudzīgā aicinājuma sarīko-ums būs labāk apmeklēts nekā iepriekšējos gados un ka aicinājuma labās tradīcijas atcerēsies ikviens latvietis: Vairāk, nekā 50 sapulces dalībnieku iepazinās arī ar ģimnāzijas, vecāko klašu audzēkņu rakstu darbiem par tematu, ko jaunatnei dod latviešu skola un kādus uzlabojumus vē-: lētos redzēt nākotnē. No .darbiem, kurus nolasīja skolotājs, H. Miķelsons, izrietēja, ka ģimnāzijai nav tikai jaunatnes pulci-nāšanas nozīme. Ģimnāzijas saime ir pārliecināta, ka var sagatavot latviešu jaunatni, ka.5 pārzina savu valodu, kultūru un vēsturi. Ar izkoptu pienākuma apziņu un^^tmnazijā gūtajām zināšanām latviešu jaunieši var iekļauties vispārējā sabiedriskajā dzīvē un organizācijās, ko jau daļēji apliecinājuši agrāko gadu absolventi. Ar nedalītu atzinību sanāksmes dalībnieki uzņēma ziņu; ka Latviešu nama valde paredzējusi kā Draudzīgā aicinājuma ziedojumu nākošā gadā ģimnāzijas darbam ierādīt; telpas piektdienu vakaros.
0 Jau ilgāku laiku TLTA ģim-. nazijas dramatiskā kopa H. Mi-ķelsona vadībā intensīvi strādā pie: T. Zeltiņa romāna „Rīgas ģimnāzisti" paša autora ^ drānia- . tizējuma 5 ainās.- To : izrīJdīs Draudzīgā aicinājuma sarīkojumā, kas notiks. 29. janvārī pīkst. ; 5 pēcpusdienā. Sv. Andreja baznīcas telpās. Lugas izrāde aizņems sarīkojuma, programmas lielāko daļu un ilgs apmēram 2Vs stundas. Skatuves ietērpu uii de-. kotācijas gata^lojis ž. Šiliņš, bet-par ^^pgaismbjumu gādās A..Leja. Uzvedumā ietelp arī solodeja, kuru izpildīs D. Jablokovas-Vor-: pas.Ma'siskā: baleta .skolas.; au--d/:ēkne- Ingrida Bosa. savas skolotājas ■ choreografijā.. Jauniņā-; .jums sarīkojumā būs izrādes starpcēlienos . -lasītie \monologi no T. Zeltiņa romāna. Lugas sagatavošanai ģimnazij as drāiriatis-kā kopa'veltī ļoti daudz brīvā laika un nopietnu darbu, pār ko latviešu sabiedrība vārēs .pārlie-e. '0. cinātiļBs 29. janvāra sarīkojumā.
TreSdieas, g. jasa^s, 5. sa-iā
LATVIJA AMERIKA
miris DIPLOMĀTS KĀRLIS KALNIŅŠ. - MĀKSLINIEKU VIENĪBAS LATVIS IZSTĀDE ^MOŅTREALĀ. - JAUNIEŠI; SADALĪJUŠI JAUNGADA BALLES IENĀKUMUS.PABEIGTS SIENAS GLEZNOJUMS iMINSTERES LATVIEŠU ĢIMNĀZIJĀ. -PIRMAIS eglstes VAKARS
•gamem;: r
V ašingtonā nepilnu 65 gadu vecumā miris Latvijas neatkarības laika diplomāts Kārlis Kalniņš, par. kuru pēdējos gados maz bijis dzirdams, tikai pareti lasot viņa vārdu vai. kādu viņa apcerējumu par starptautisko politiku mūsu trimdas presē. Pirms negaidītās nāves viņš apmēram nedēļu pavadījia slimnīcā, kur gatavojās nieru operācijai.
Kārlis. Kalniņš. dzimis tirgotāja ģimenē 19021^ gada 31.martā Rīgā, pabeidzis Latvijas universitātes tautaaimniecībasļ fakultāti un papildinājies Berlīnē un Že-nēvā, kur darbojās Latvijas sūtniecībā. Latvij as patstāvības pē-dējos gados' viņš bija ārlielJu ministrijas saimniecisko līgumu nodaļas vadītājs. Latviešu sabiedrībā K. Kalniņš sevišķi pazīstams, un pat populārs kļuva pēckara gados Vācijā, kad' bija „mazās Latvijas" — skaitliski lielākās un sabiedriski rosīgākās Eslingenas latviešu' kolonijas vecākais, šai laikā viņš enerģiski iestājās pie rietumu sabiedrotajiem par Lat-. vijas tiesībām, izstrādājot daudz memorandu un petīciju, publicējot vairākas brošūras ar informāciju par Ead. savienības vardarbību pret Baltijas valstīm, ASV pārstāvju apmeklējumos Vācijā cenšoties radīt pareizu priekšstatu par Kremļa viltīgajām izrīcībām. Drīz pēc ieceļošanas ASV, K, Kalniņš atkal atgriezās Eiropā un strādāja Latvijas sūtniecībā Londonā; tad devās atpakaļ uz ASV, apmetoties uz dzīvi Vašingtonā, kur strādāja ASV kongresa bibliotēkā. Nekrologus sniedza vietējie laikraksti „Washington Post" un „Sunday Star". Aizgājējs piederēja pie studentu korporācijas Selonija saimes..
Mirušo diplomātu 9. janvārī pēdējā gaitā izvadīja prāv. A. Vein-bergs. Ar vainagiem un ziediem no veļu saimei piepulcinātā atva dījās sūtniecības padomnieks Dr. A.Dinbergs, sakot pēdējos svei^ cienus no Latvijas sūtniecības vadītāja prof. Dr. A. Spekkes im Latvijas ārlietu ministrijas darbinieku vārdā, Selonijas seniors N. Bandrēvics, vietējās latviešu korporāciju kopas''vārdā Z. Lēven-šteins; Vašingtonas DVļ apvienl-: Ibas br-ks V. Mednieks, kādreizējās Eslingenas. latviešu. kolQnijas vārdā j; Aperāns u.c. Izvadīšanā piedalījās arī Lietuvas sūtniecības vadītājs J. Kajeckas. Vašingtonas latviešu sabiedrība jau bija atvadījusies īpašā sēru dievkalpojumā Hines bēru namā, kur pie aizgājēja, šķirsta goda sardze stāvēja korporāciju kopas biedri.
Kanādas latviešu mākslinieku vienība Latvis, kā mūsu lailcrak-
stā jau ziņots, pieņēmusi Montre-alas tautiešu aicinājumu pasaules izstādes laikā rīkot savu biedru darbu izstādi brāļu Gemstu mākslas galerija. Skate notiktu Montrealā rīkoto latviešu dienu ietvaros, neatkarīgi no lā, vai latvieši oficiāli piedalīsies arī pasaules izstādē. Mākslinieku: vienībā Latvis tagad ir 25 pilntiesīr gi un 9 jaunbiedri. No kopas 34 biedru kopskaita 26 dzīvo Toronto.
Pasaules izstādes laikā, kaut arī ne latviešu dienu ietvaros, bet laikā no 5.-7. augustam, savā otrā kongresā Montrealā nolēmuši pulcēties arī latviešu tech-nisko zinātņu darbinieki, kuru pirmais kongress notika Ņujorkā, arī pasaules izstādes laikā. Kongresu Montrealā riko Latviešu inženieru. apvienība, paredzot darbu skati, referātus, pasaules: izstādes. apmeklējumu, izbraucienus un arī balli. Rīkotāji ieinteresēti saņemt filmas, zīmējumus un dažādas publikācijas demonstrēšanai un izstādīšanai: kongresa laikā.
īpaša M.. Zaķa vadīta rīcības komiteja, kura gadu mijā Ņujorkā bija rīkojusi jaunatnes dienas un Jaungada sagaidīšanas iballi kopā ar vietējo latviešu organizāciju padomi, konstatējusi, kaut visi,rēķini vēl nav zināmi un nokārtoti, ka atlikums pārsniegs 1000 dol. Rīcības komiteja jau tagad ziedojusi 50 dol. Kultūras fondam, tādu pašu summu Latvijas 50 gadu. fondam, 100 dol. Divreizdivi nometnei un 60 dol. Ņujorkas latviešu jaunatnes pulciņam,, bet pārējo summu sadalīs starp Amerikas latviešu jaunatnes apvienību un Ņujorkas latviešu organizāciju padomi.
Mūsu laikrakstā jau ziņots, ka vācu izglītības iestādes pērnā gadā atvēlēja līdzekļus latviešu ģimnāzijas Minsterē izdaiļošanai skolas aulas sienas gleznojumam un skulptūrai ēkas ārpusē, izsakot vēlēšanos, lai šie darbi paustu kaut ko tīri latvisku. Skulptū-: ru darinās Anglijas latviešu tēlnieks Sapietis, uzsākot šo darbu, ja apstākļi ļaus, jau šajā pavasarī. Sienas gleznojumu pēc īpašas sacensības uzdeva minsterietim Jurim Soikanam, kurš darbu beidza 5. janvāra rītā, nostrādājot 24 stundas bez pārtraukuma, j 0 technika un materiāls darba pārtraukumu nepieļāva. Gleznojums iegrebts sgrafito technika, kura latviešu mākslā vēl visai maz pazīstama. Nepieciešamo krāsu toņu iegūšanai sienu noklāja ar četru krāsu msu, izvēloties par pamattoņiem OKeru, ultramarīnu,
angļu sarkano uh balto, kas dod izteiksmīgu krāsu gammu. Miisii pazīstamais tieslbiiieks uni publi? elsts Ād. šiide šo Jura Soikana sienas gleznojumu ģimnāzijas aulā apraksta iādi:
Sienas iegrebums .satur vairā^ kus simbolus. Galvenie no tiem veltīti zinātnei, mākslai un audzināšanai. Kreisajā pusē redzanlš Pērkondēls uz auļojoša zirga, kas simJboiizē zinātni; labajā pusi attēlota Saulesmeita kā mākslas simbols, bet "ddū redzama latviešu māte ar bērnu, izvadot savii auklējumu skolas gaitās. Aizmugurē šiem tēliem pa kreisi parādās Rīgas siluets ar kibernētiski uztvertām šķautnainām saimēm, kas atveido Daugavas viļņu tecējumu Rīgas torņu un pils pakājē, bet šo šķautnaino trijstūru turpinājums labajā pusē ļauj saskatīt dzimtenes mežus un dzeltenus labības: laukus. Visu darbā redzamo cilvēku un mitoloģisko tēlu skatieni vērsti uz rietumiem. Turpat tiecas viņu domas un ilgas, darba. solis un centieni.. Augšmalā redzams varavīksnei līdzīgs apvijūms sarkanbaltsarkanā kārtojumā, bet žetn tā vēl balta un zila s^tra, par kuru rīdzinieki teiks, ka tās Ir mūsu galvaspilsētas krāsas, 'bet dažam vācietim liksies, ka: mākslinieks ar to rādījis Rīgas kādreizējo piederību Hanzas pilsētu:apvieni-ibai. Latviešu aclīii patīkami ir: Soikana veidotie, cilvēku stāvi, apskaidrotās sejas: un ornamen-tālie elementi, kuŗi lietoti atturi-gi un smalkjūtīgi. Visa kompozīcija apklāj 4 kvadrātmetru lielu sienas platību. Stilizācija un tonis teicami iederas plašajā telpā, paužot dzīvesprieku im vitalitāti, v ,.■
•:';:; \:!;::V-::^
Krēfeldas DV nodaļa Vācijā bērniem rīkotajā eglītes vakarā bija ielūgusi: arī īpašus viesus — Vitāliju Labinski ar dzīvesbiedri un bērniem, kuŗi tikai pērnā gada vasarā ieradās no, okupētās Latvijas un apmetās uz dzīvi Krēfeldā. Ziemsvētku, vecītis bagātīgi apdāvināja ne tikai bērnus, bet arī V. Labinski un viņa dzīvesbiedri, pasniedzot ģimenes galvām aploksm' un sainīti ar tekstilijām, bet mātei īpašu sainīti. Pēc daudziem izsūtījumā pavadītiem gadiem un samērā snmgajiem dzīves apstākļiem okupētajā Latvijā> kur Ziemsvētku svinēšana ai2ļiegta,Labiņsku ģimenei: šis bija pirmais svētku eglītes vakars.: ; - , L.:
mūsu abonentu
•ievērībai.: ;:.::
ASV pasts prasa, :M: vi-; siem sūtījumiem, sākot ar 1. janvāri, butii minēts t^. „Zip.Code'' Biimurs, pre^ jā gadījuma sūtiijuma piegāde kavēsies. Šai sakarā lūdzam mūsn ASV abonen* tus paziņot šos numimis, rakstot: „Latvija Ameļ^** apgādam, 491 CpIIege St., Toronto 4, Ont^ Ganada.
lliii
:3
8253. latviešu būvrotasķomandie ris Kārlis Siljakovs iizranā pM-
lejas svinību dalībniekus.
8252. ^tATVIEŠtl^BUVROTAS • 20 GADU PASTĀVĒŠANAS :
::V:: .::\:-:/syiNmAs'i^ ,
20 gadu ir Blecīgs laika spiidis vēstures priek^ bet cilvēka dāvē tas ir ievērojams ceļa gabals: cilvēkam 20 gadu ir trešā daļa mūža, retāk jau ceturtā, betpavisam reti viena piektā daļa mūža. Blīvās Latvijas armijas pulki piedzivpja 20 gadu pastāvēšanu, un nupat šo robežu sasniedza lātvisštt karavīru tradiciju turpinātāji — mūsu darba vīri, kas, apmainījuši cīņas ieročus pret darba rikiem; kopš otra pasaules kara beigām nodarbināti pie sabiedroto arttujāmEietumvācijā.
:^^ ■ .vBAFAJLO.-,.-'
o: Vietējā latviešu ev.-lut. draudze pērnā gada darbību beigusi apmierinoši: visi maksājumi nokārtoti, ienākumi nedatidz pārsnieguši izdevumus, ari konts bankā mazliet pieaudzis.- tas bijis iespējams, pateicoties apzinīgai pieejai draudzes dzīvei un vajadzībām.; ari draudzes lōcek-: ļiem labi kārtojot maksājumus. Ir jau vēl daži' izpalikusi maksājumi, bet to mazāk nekā citos gados, bez tam var cerēt, ka parādnieki šīs saistības nokārtos šai gadā. Pirmajā šāgada dievkalpojumā 8.: janr vāri- baznīcēnu skaits gan bija mazs. Vai tiešām. jaU aizmirsts solījums vēl dzimtenē, to atstājot, ķa nekad savu tēvzemi neaizmirsīsim im lūgsim Dievu par tās brīvību? V
Kā pirmā savus 20. gadasvēt-:kus 6. janvārī svinēja vecākā latviešu darba vienība — 8252. būv-rota Manheimā, kura kopš 1947.: giada;9. janvāra atrodas ASV bruņoto spēku pakļautībā. Dibināta Manheimas priekšpilsētā Kēfer-tālē, rota .pastāvēšanas laika daudz ceļojusi, veicot darba pie nākuiriuS dažādās vietās Hesenē» Falcā' un Bādenē, līdz beidzot atkal atgriezās Kēfertālē, kur kopš 195'2. gada atradusi pastāvīgu no-: vieto jumu. 15 gadu laikā izauguši un sakuplojuši; rotas vīni dēstītie bērzi, sazēluši mauriņi ap novietojuma barakām, bet pašās barakas laika tecējumā. kļuvušas gan ērtākas iekārtojumā, gan patīkamākas .:.izskatā,,jo :Mānhei-mas latviešu darba vīri nav taupījuši pūļu, lai savas mītnes un apkārtni padarītu daiļāku uii ko-šāku.:;;'
Vairāk.nekā 1000 latviešu aiZ' vadītajos : 20 gādoš: skaitījušies rotas, sastāvā, vairāk niekā 100 ivēl šobrīd: veido rotas kodolu, bet 5 vīri darba ierindā; joprojām atrodas: kopš dibin^anas dienas. Galva vienam otram kļuvusi sirmāka ,un vaigi rievaināki, bet pieredzē uh amata māka —pilnīgāka. Tā viņi joprojām va-jadziģi ķā: rotas vadībai, tā arī jaunākajiem biedriem, kas stā:-jušies aizgājušo vietās;
Zvaigznes dienas vakarā Manheimas airētāju biedrības Aml-citia kluba' telpās valdīja svinīga pacilātība. Tur pulcējās jubi-; lāri ar saviem piederīgiem,: tur viens pēc otra "ieradās vieši no tālienes — gan bijušie rotas vīri un citii LS (Labōr Service) rotu pārstāvji, gan Vācijas latviešu organizāciju vadītāji un sabiedriskie darbinieki, gan āri. LS vienību augstākie komandieri — amerikāņu un vācu virsnieki.
Svmgā akta atklāšanas nmā pašreizējais, rotas komandieris kapt. Kārlis Siljakovs pateicās ASV armijas: vadībai par latvie-
šiem doto iespēju piedalīties brīvās pasaiiles aizsardzības sistēmas veidošanā Eiropā, vācu tautai par patvēruma . tiesību pie
šķiršanu latviešu trimdiniekiem un Manheimas pilsētai par viesmīlību, kuru tā izrādījusi 8252. LS. rotai. ./
IVIirušais latviešu skautu .priekšnieks Arturs Grigors.
Liels bija tautiešu: pulks, kas; vēlējās izvadīt pēdējā , gaitā .ml*. rušo latviešu skautu priekšnieku Arturu Grigoru un teikt atvadu sveicienus. Viņu vidū bija skautu un gaidii vadītāji no: Ņujorkas, Toronto, Čikāgas, Dotroi-tas, Kalamazū li. c. Vietām, tāpat vietējie amerikāņu skautu vadītāji.
Atvadīšanās Vakarā 9, janvārī Grand Rapidu un apkārtnes latviešu ev.-lut. baznīcā, dievkalpojumu vadīja māc.: Kr. Hermanis un māc. J. Lazda, dziedāja tenors F. Lielzuika no. Kalamazū, bet pie aizgājēja šķirsta: stāvēja skautu vadītāju goda sardze. 10. janvā--ī izvadīšanas vārdus teica māc. ■.r. Hermanis,; svētrunu ; angļu '--ilodā māc.\V. Vārsbergs,: bet lūgšanu māc. J-. Lazda. Vēl pēdējo reizi baznīcēni skatīja vaigā i'aunatnes vadītāju,: kas tik daudz -'.o sava mūža bija veltījis skautu organizācijai, 'tad: vadītāji šķirstu iznesa nō' baznīcas un novietoja automašīnā.: Sākās.;brau--:ens 112 Vudlauna kapiu kalniņu, '•Lur funerālijas vadīja: visi: trīs ! nlāGītāji, dodot kapā līdz. trīs ļsTaias dzimtenes • smilšu- 'VAt-;v,ļdvārdus teica 'un: vaiņagus ar ziediem nolika V. Klētnieks -ino skautu kopības un skauta piln-
varnieku padomes), A. Amoliņš, (ķorp. Merkuria)y Lielās ielejas apgabala skautu štāba pārstāvis, J. Miezis (Grand Rapidu latviešu ev.-lut. - draudze), p. • Goits (Vienības draudze), L. Klētniece (Latviešu gaidu organizācija), V. Mežule (ASV latviešu galdu jenda), G. Sīka (gaidu Dzintares. novEds), A. Artmanis (AŠV lat-viešu:skautū/ jenda), LKildišs (Ģeh. Gopperā fonds), A. Ozols (skautu Zemgales novads), E. Brpže (Amerikas latviešu palīdzības fonds), A. Budrēvics (Kanādas latviešu skautu jenda), J. Gailītis (Gaŗezera pārvalde), V. Dzelme (Čikāgas skautu vienība), A. Lībaņte .. (Grand Rapidu latv. skola),- i. Brūns (Grand .Rapidu-latviešu b-ba un DV apvienība), P. Sīpols (Detroitr-skautu vienība),. A.Lpde. (Kala mazu:skautu vienība) un E,. Avo ta (Skrundas gaidu vienība), .bei no ģimenes un daudzajiem draugiem. R Vīlips.: \ ■ Skauti ar saviem, vadītājiem: pie: aiLbērtā lin ziediem klātā kapa nodziedāja ;. „Kad ugunskurā beidz kvēlot ogles". Pēc: tam dau
«Labvakar, dāmas uh kungi!" — ar šiem latviešu valodā teiktajiem vārdiem klātesošos apsveica amerikāņu armijas Eiropā būvju daļas koniandieris plkv. Jangs (Toung),, izpelnīdamies ilgstošus aplausus. Pateicoties: par priekšzīmīgi veiktajiem darba pienākumiem un cildināja 8252. rotu kā vienu np labākajām, ja ne pašu ..labākp, kādu viĢŠ savas darbības laikā kā 7. būVbrigādes im pēdējā laikā kā būvju daļas kpmandieris pieredzējis, plkv. Jangs izteica.ari komplimentu atraktīvajām . latviešu dāmām, apliecinot, ka īpašība gaumīgi ģērbties uh daiļi izskatīties piemīt ne tikai: 8252. rotas vīni dzīves-biedrēm, bet visām latvietēm. Plkv. Jangs neaizmirsa arī rotas piederīgo bērnus, ki^i.em šai vakara, lai vecāki varētu priecāties un svinēt svētkus, bijis vieiiiem jāpaliek: mājās. Runu: latviski tulkoja rotas apgādes : virsnieks vltn, Valdis Abiks, kurš ari vadīja: vakara norisi. .
Pēc runas plkv, :jangs pasniedza ātzmibas rakstus un gpda-žīraes Pēterim , Skujiņam, Arvīdam Ruplakara, Jēkabam šaJbu-1im, Emīlani Žiemelun un Jānim Niezerun par .20. gadu ilgo dar. bu, bet par 15 gadiem -- Elmā-vlnt. valdīs Abiķs, ķuŗš arī var: n&m.
Apsveicot arī pārējo bataljona LS: rotu vārdā, vācu 6970. CLG Civil Labor Group) bataljona komandieris plkv,. Hībels izcēla vācu uh latviešu karavīru vienotību cīņā pret komunismu,, kura tagad turpinās kopīgajās darba gaitās. Plkv.; HIbels pasniedza vācu CLG godazīmes, simboliski visiem domātas, jubilārrotas piederīgajiem Visvaldim Sņoriņam, Valdhn Abikam,: Vilnim Ozolam, Žanim mdriksoham, Arvīdam Ruplakam uri Igaunhh Vilemam Tutelbergam.
Personīgi, čaklos Manheimas darba vīrus ar uzrunām vēl svei-: ca Latvijas pārstāvis pie Rietum-vācijas:valdfcas Roberts Liepiņš, Latvijas ev.-lut. basmīcas Rietum-vācijā pārvaldes priekšnieks pŗāv. Elmārs Rozitis un Vācijas latviešu centrālās pademes pr-dis Oļģerts:Mazarkevlcs, sveicinot ar! Rietumvācijas; DV zemes valdes vārdā.^
■ :VDaudz bija rakstveida sveicienu, to vidū no: Manheimas pilsētas padomniekā prof. Herca, amerikāņu armijas Eiropā LS daļas kpmandieŗa plkv. Makšerija :(MacSherry), Vācijas ;LCK:pr-ža V.. 'Jaņumai angļu' armijas: būv-korpusa Vācijas galvenā štāba superintendantā Pramalda Valtera, amerikāņu armijas/ majora Vilmāra .Kukaiņa: Vietnamā, pirmā 8252.:, rotas komandiera; Artura Ēsrztīsa Austrālijā, kādreizē^ jiem rotas komandieriem Mārtiņa Robiņā AŠV un Jāņa Apīņa, laikraksta „Latvija'' galv. redakto-.ŗa. Oskara- Kalēja,' ,4099. latviešu, sardžu rotas komandiera Alek-
© Sabiedriskā aktivitāte Baf^o „klibo": labu laiku'. Jau gadiem ilgi nīkuļoja Latviešu kluba darbība, tagad tā apsīkusi pavisam. Radušās pat valodas, ka šāds klubs nemaz nav vajadzīgs, jo tikpat nekāda labuma nav devis. Bet .— pie kluba :pastāVēja bēru fonds, kiiŗš nāves: gadījumos pa-jbalstos. izmaksājis ap SOp: dol. Turklāt, klubs . saturēja kopā tautiešu saimi bez ticības atšķirības, rīkojot priekšlasījumus, pie-miņas vakarus un atzīmējot Latvijas vēsturiskās dienas. Klubs organizēja latviešu valodas mācības bērmem un pieaugušiem, mācīja arī dzimtenes mācību un Latvijas vēsturi. To visu atcer0 ties un ievērojot, kluba darbība atkal jāaktivizē. Tomēr pašreiz bijušais kluba kasieris pat neno rēķinās par kluba naudu >- pār-simt dolāriem, jo liekas, ķa nevienam nav intereses šo naudu viņam atprasīt.., Vajadzētuvat-mest .aizspriedumus un kopīgās ālēs dot klubam jaunu „dzīvī bu". V.
rindās,"bet pēc demobilizēšaņās strādāja atkal kooperācijas laukā, būdams darbvedis kooperatīvā /.Dzelzceļnieks"' Rīgā, vēlāk , nodibinot Turaidas patērētāju biedrību un 11 gadu būdams piensaimnieku sabiedrības; revīzijas . komisijas priekšsēdis, šai^-laikā rosīgi piedaloties arī sa- ' biedriskajā dzīvē. Pēckara gados Vācijā jubilārs švarcenbekā no-, dibināja kooperatīvu ..Cerība". 1951. gadā viņš ar dēlu: Uldi ieceļoja ASV un apmetās Mineapo-lē, kur tūlīt iesaistījās sabiedriskajā darbā, piedaloties arī vietējās latviešu draudzes kora dibināšanā, kurā dzied vēl tagad. Viņš ii: aktīvs arī vietēj ā DV apvienībā un tās teātra ansamblī. Gaviļnieku goda dienā sveica draudzes mācītājs P. Langins. draudzes dāmu komiteja, DV apvienības valde, vanadžu kopa un teātru ansamblis. . H. K.
. ■ : MINEAPOLE . :^. ,:
©•Kooperācijas uh sabiedriskais darbmieks Pēteris Pētersohs atskatījies uz 75 mūža gadiem. Dzimis Turaidas pagastā ķā lauksaimnieka dēls, viņš pēc skolas beigšanas mācījās tirgotāja arodu un pēc mācekļa gadiem uzņēmās grāmatveža pienākumus Vec - un Jaunmīlgrāvja patērētāju, biedrības veikalos, pirmā pasaules kara laikā kopā ar uzņēmumu evakuējoties uz Krieviju Atgriezies 1918. gadā Latvijā, viņš stājās nacionālās armijas
grand RAPIDI
© Par vienu: no plašākiem Ziemsvētku eglīšu sarīkojumiem, uzskatāms latviešu katoļu draudzes dāmu ķPmitejas rīkotais vakars 8, janvārī, kas bija pucinā-.jis: ap 200 a:pmeklētāju. Svētku . eglītei iemirdzoties \isā krāšņumā, vakaru ar 'svētrunu ievadīja bīskaps J. Ŗancāns. Sekoja skolotājas M. Eglājas sagatavotā ' bērnu izrāde . „Ķūču vakars", kura visiem labi patika. Mazie tēlotāji ne tikai labi spēlēja, bet bija slavējami latviešu valodas izrunā un dziesmu dziedāšanā. Vēl jaunieši, deklamēja un mū-;: zicējfl. Ziemsvētku vecis (P. Un-dzāns) mazajiem izdalīja, dāvanas, neaizmirstot arī bīskapu J. Rancānu. Pēc tam bija dejas, rotaļas un svētku azaids. Spēlēja jauniešu orķestris J. Sulaiņa vadībā. Izteiksmīgu skatuves gleznojumu bija darinājis A. Pas- . tars. ļ;..
® Vietējo vanadžu. sanāksme 2.. janvārī risinājās svētku noskaņā, kādēļ bija aicināti ne tikai . apvienības biedri, bet arī ciemiņi uri draugi. Pēcpusdienu atklāja vanadžu kopas pr-ce E. Brūna, I. ■ Poga sniedza klavieru priekšnesumus un X. Dankere stāstīja : par izjūtām un pārdzīvojumiem,; miera svētkus gaidot. Bija savstarpēja apdāvināšanās, bet. lai dāvaniņu saņemtu, katram nācās : veikt kādu uzdevumu: skaitīt pantiņu, dziedāt vai dejot. Laiks . aizritēja draudzīgi patīkamā gai-sptnē. : • V. S. ■'
Bavārijas galvaspilsētā. Mm-chenē 8. janvāirī Uz 60 mūža gadiem: atskatījās vietējās DV nedalās priekšsēdis Pēteris Biezais, dzimis jaungulbenietis. Viņa tēvs ar savu amatnieka izpeļņu nevarēja nodrpšināt piektā dēla augstāku izglītību, kādēļ Pēteris Biezais, pabeidzis Rīgā reālģhn-naziju un obligāto karaklausību 7. Siguldas kājnieku pulkā, iestājās, karaskolā, lai turpinātu izglītoties ar valsts atbalstu. Pabeidzis 1930. gadā karaskolu ar I šķiru, viņš izvēlējās dienēt. Rēzeknes 9. kājnieku pulkā, kurš novietojuma ziņā bija uzskatāms
dzi izvadītāji bija.■aicināti; uz ,bē ni aizaidu: Grand Rapidu un āp- 5andraVesmaņa,,ELJAs Vācijas kāirtnēs latviešu ev.-lut. draudzes ļ nodaļas pr-ces Ligitas Vētras u. telpās. V. d. c. Viesu vidū bāja ari iepriekšē-
jais 8252. rotas komandieris Kār lis Ozols. ■ :■■"■: .. Pēc jubilejas vakara oficiālās daļas bija koncerts, kurā solor dziesmas uh duetus dziedāja pazīstamie latviešu operdziedoņl Paula Brivkalne un Bpriss Piekaļ-nītis, kapelmeistara K. Brennera klavierpavadījumā..
Pēc koncerta jubilejas svinību dalībnieki, kuru skaitu varēja vērtēt pāri 300, pakavējās dejās :uņ. pie mielasta galdiem, par kii-ŗu bagātību bija rūpējušies nenogurdināmie . rotas saimniecības darbinieki un pašu pavāri, bet rotas komandieris kapt. K. Siljakovs bija gādājis par vēl vienu pārsteigumu: no Anglijas bija ieradusies tautas deju grupa Pērkonītis, kura mielasta starplaikos nodejoja virkni tautas deju. Omulīgā un. jautrā noskaņā aizskrēja stundas. Pēc vācu restorāna slēgšanas, svinēšana .turpinājās rotas klubā un. -— pēc latviešu paražas ---izbeidzās tikai agrā rītā. kad saule jau .līda: laukā no mākoņiem. ■
Tieši savā jubilejas dienā: — 9. janvāri — rotas Vīri, iegājuši 21. pastāvēšanas gadā, atkal uzsāka ikdienas darba gaitas. Lai atļauts pabeigt ar vācu dzejnieka: Ģētes vārdiem „Tages -Arbeit
. abends . Gāste, saure Wochen - frohe Feste!" -L Ae.
par Latvijas armijas priekšposteni. Dienesta laika jubilārs; pabeidza vairākus kursus un apbalvots ar ' dažādiem nopelnu krustiem. Pēc saimniecības virs-; nieku kursu beigšanas 1337; ga- .* dā, viņu iecēla pulka štābā pār mobilizācijas un segšanās plānu "darbvedi.
Kad Pad. savienība okupēja Latviju un sāka mūsu armijas pārformēšanu, P. Biezo iedalīja Latgales divīzijas. likvidācijas ko- . misijā. Laikā, kad pā,r. Latviju vēlās apcietināšanu un deportāciju vilnis, viņš atradās Litenes ; nometnē, bet laimīgā kārtā palika neskarts. Pulkam dodoties uz Pad. savienību, P. Biezo atvaļina- . ja, bet ceļā uz mājām viņu saņēma gūstā vācieši uri nosūtīja : uz gūstekņu nometni Austrum^ : Vācijā, nP kuras.atlaida4942.. gadā. Drīz viņu iesauca Latviešu leģipnā, kur P. Biezais, piedalījās 15. divīzijas fpŗmēšanā ūn ar divīzijas apgādes: pulku 1943. gadā devās uz austrumfronti,. kur viņu vēlāk iecēla par pulka saiņi- . niecības priekšnieku. ' / ' ' ' Pēc: kara, pavadījis gūsta die- :; nas l?*utlpsā un Cēdelgemā, P. Biezais ar sagrautu veselību apmetās uzdzīvi Minchenē. kur. nodibinoties .DV nodaļai, darbojās tās valdē, vēlāk uzņemoties ari nodaļas vadību, tomēr inci. gadā dažādu iemeslu dēļ np sabiedris-. kā darba aizgāja. Bet jau 1965. : gadā, Minchenes latviešu .<5abied^ rības aicināts, P. Biezais atkal :. uzņēmās DV nodaļas: vadību. Lai it kā sašķelto sabiedrību apvienotu kopīgam :: sabiedriski - kultu-.. ■ rālam darbam, ?.. Biezā: irticiāti- ; vC: Mirichenē nodibinājās Latviešu organizāciju apvienība, kura :. viņu ievēlēja' par priekšsēdi. ' '': . Sī. organizāciju apvienība P.. .■ Biezajam ari noorganizēja jubile-jas .svinības.: pasniedzot velteš un ziedus. Gaviļnieku sumināja • arī • DV nodaļa, LKIA Minchenes ņo-:: daļa, Vācu'karavīru . apvienība,.: Vācu baltiešu apvlenThg Baltvācu biedrība u. c. I. Blaževies
