Pēteris-'Mgaffs-.i
.. Dabas atmoda ir neizsmeļams ļ Ierosmes avots cilvēka, dvēselei. Atmodas jausmas, saules gais-; .:mas .mudinātas,, uzveic -ziemas
: ^ stingumu, atraisa, arī cilvēks^ iecerēm nogurašds spārnus un nenovīdības vietā dāvina dfaudzī-
;: bās jūtas; Mūžīgo: maiņu secī-; ba; —; pi'vēks ir: pakļauts tiem pašiem.bēguma un paisuma viļ-ņiēņi kā jūra.. Ieraugot pirmās
. lapas;; kas iedzelteni bālas, spr^u-
3 cas laukā hopunipuru: brūnā ^^a^^ :'valka,-Sastopot- pirmos dzietus,
; kurus purina   skaudrais martā.
v vējš,  saklausot pirmo cīruļu
■ ažiesmu, ■- gūstaiii. skaidrāku • iē;, : . skatu, vērtējot savās dienas un
nedienas. Mēs par jaunu atskār-'stam, ka esam daļa, sīka, bet no-r i5īmlga. daļa lielajā visumā, kam nav ne sākuma, ne gala. Mes arī 'atskārstam, ka- nevisļnaidš, t)et lēnprātība un i^cietpDa ir zelta jsaites, kuras- vieno ne vien ciļ-vč'^kus, ģimenes, bet ari tautas.. . Zaļā.zāle un zilā debess paver 'ieskatu arī dzīvības rioslēpmnos, ; k'uŗi'Ir::tilcpa.t -veci k^^
ņēta, uri tikpat neizdibināmi ka / telpas izplatījums^: kuļra mūsdienu zinātne cenšas ielauztiēslčil-'.   vēks, dieihžēl, būdārris daļa lieiā :. visuma, nevar apgūt   visu. Ari dziļākajam un neatlaidīgākajam prātam' novilktas:, jiepārejamas .robežas. Persiešu .dzejnieks Kr-.'dusi, apmēram  pirms .1000 ga--diem,  savā  epos| „šachname" ;   ir pii^sļ^āries tām pašām parādī-.bāiri, kuras nodarbina niūslaiku .zinātni. Viņš; daudzinot saprāta .varenību,, beigās.atzīst:
-Kaut zinību k^^
'; tu spējis sev gūt, , ■ ■ .    Pēc;, galotnēm j.aunām :
V laī^ slāpes sirds jūt;; ' ■ Bet gribēdams apjaust, ■ ■ ķo sasniegt liiunis liegts, . '   Tev Jāsaprot
galotni neaizsniegt...;^ Persiešu dzejnieka intļiieija ir atklājusi patiesības, kuras gadsimti arvien; no jaiina apstiprina-''.juši.-Viņš it kā netieši paredzējis arī. koinūnismal doktrīnas tra-. ģēdiju, kuras liecinieki un ūptiŗi esam,:visa mūsu tauta. Kas t^d' būtībā ■ ir komunisms? Varaskā-
■ iu. maniaku nesekrnigs ļmēģiiiā-.jums pakļaut savai Varai; dabii
; . ļin cilvēku dvēseles.; šis brutā; . ;: ,1ais mēģinājums ir ■zaudējis kat-; ŗu ideoloģisku bazi un kļuvis par viskailāko  izmantošanu. Kbmū-
• ņisma ieroči gaii spējuši iekarot
.. pjašaš ■ territorijas, bet nav spē-^ jļaši ielauzties cilvēku dvēselēs, -; nav   spējušie izaudzināt jauno pārcilvēku, kaš no Dieva radītas .būtnes ūn /savas^ ; sirdsapziņai^ ' mācekļa būtu pārvērties par partijās vadlīniju..-aklu vprgTi..
• Cilvēka spēju un nespēju ro-, bežāš skaidri parādījis arī. Gēte
; rie vien . „Faustā", .bet arī īsavos dzejoļos un   rakstos. ■ Tāpat., kā
JOHANS li. VIGMANS
Firdusi, kas savā eposā kādā citā sakarība, aplūkojot dabas, un cilvēka mijiedarbību, atzīst, ka visam pāri stāv kāds , radītājs spēks:
■ V ,,Ķas/ģudribu savu^ ;
, Munis pasaules labumus .;:..::neāizliedZ|"-^;; Arī dēte atzinis mūža ņpvalcaŗē: ..CJarīgā kultūra var arvien uzrādīt ; jaunus sasniegumus, dabas zinātnieki, var vērst, arvien .plar šāk savus pētījumus, lai paplašinātu.cilvēka gara apvāršņus, viņi var darīt, ko vien vēlas, .bet viņiem nekad' nepārsniegt: ■krist> gās .kultūras tikumiskos augstumus, , k^s. atrodami evaņģēlijā." Turklāt' to rakstījis ģēnijs, kas neraudzījās . • uz ; reliģiju .kā uz aievišķīgu, bet cilvēcīgu iestādījumu.. . V^'^-
Dažiem šīs atziņas izliksies pesimistiskas; bet īstenība itās met jaunus gaismas starus zinātnes un materiālisma, izraisītajā mijkrēslī; kās apklājis - mūsu čivīlt zācijas augstākās celtnes. Vislielākā dzīves gudrība taču ir no-jaust savu; spējti un nespēju ro^ bežās. Tikai diletanti uri. nelgas apgalvo, ķā ir visspēcīgi un var. izskaidrot ; visas; parādībās.: Jo augstākā cilvēka iedzimtā inteliģence,; jo lielāka paškritika un lielāka: goddevība; viņam pret ^ dabu un citiem cilvēkiem. ;
Vispirms, lai saprastu cilvēkus, lai saprastu, savu gadsiriitu,. ir j āizprot dabas: norises, jāraugās tajās neiekārīgām, labsirdīgām acīm, jo tikai lēnprātīgiem un pacietīgiein atklājas dabas un dvēseļu: noslēpumi. Katra tauta ir jāuzlūko kā mežs, kas sastāv no dažādiem kokiem, ar dažādu lapotni, citādām skujām. Tikai t£d, ja būsim izpratuši šo patiesību; sapratīsim' arī, kāds ■ ceļš ejams, lai niūsu: tauta pieredzē-;tu jaimii■ ^tmodu. ■
Pašreiz mūsu :tā,ūta ir kā vētras piemeklēts niežs. Meži ataug lēnij dažkārt piecdesmit, dažkārt simt gados. Varbūt nepār* spīlēšu, ja teikšu, ka lauzto ko: im celmi sāk dzīt pirmās a,tva-ses, dažviet jau veidoja^. 1111 piebriest pirmie^ s no kuriem pēc gaļiieŗn. sakuplos vareni ozoli. Ņe doktrīnas TaJcstā: tautu v^ turi, ne; Marksa,;bet Māteskults}. mūžīgās augšanās, tikums.
Paj āutāsini sev, vai/ paklausot doktrīnu, apsēstiem pimduŗiem un neauglīgām kurtizānēm, neesam' pārāk ilgi un bez vitālas vajadzības: kalpojuši kara die-;v'am Marsam? Tukšas territorijas neviens nevar pasargāt; .no vandaļu uzbrukumiem. Bez latviešu tautas nebūs : Latvijas valsts. Ratus nejūdz priekšā zirgam.: Laiks tagad uzstāda, mīīsu tautai nežēlīgo jautājumu — būt vai nebūt? Tautas ir kā bisu sai-
:■ ,. IECERES.- īJN .pārdomas :
mēs, kuras, bez. mātes palikušas, aiziet bojā, ja nepagūst izaudzināt ļjaunu' māti. ..
Vai nav pienācis laiks pārvērtēt niūsu vārdus ūn darbus, kas; kādreiz: likušies.; pati ;piļnība? kādreiz ^ paštaisnības skurbumā esam izlaiduši; no sprosta teicienus, kuri. ir kā' mežonīgi kaķi, 'kas .'plēš mūsu' tautas'; dzīvo. ;mief su.- ļVārdiem ir; liels spēks, bet ja tie. nāķ no netikušas mutes, tie atgādina.skorpionus. Lai skorpioni lien atpakaļ alās,: sprosto^ sim trakos meža-^ kaķus atpaka; krātiņos. .Atgriezīsimies .pie- .a,izr birušajiem Mātes, kulta avotiem. :Māte' ir . ne-vien'-^ģimenes pavarda sargātāja, bet; ■ arī kultūras . glabātāj a un dažkārt;; arī V jaunradītajā. B2M-. .'basun^kultūras jaunradīšana ir kāda,, aizmūžīga:, pienākuma divas, radnie.cīgas ; izpausmes. Neauglīgas smadzenes un neauglīgi klēpji ir. katras tautas, lielas vai, ņazas, lāsts, bet visvairāk ņo šīs nelaimes jābaidās mazām tautām.-': :■ -
Katram cilvēkam un ; katrai tautai .ir:: nepārtraukti jāmācās.
jāapgūst dabas noslēpumi, jāap-SList Citu tautu kultūras laibālde Piiraugi, lai pastāvētu sīvajā eK» sistences.cīņāar iznīcību. Piemē-
dodmumsredzīgas acis sirdis, kas saklausa slepenākos laikmeta .viļņojunms i: Daba ir reizē nežēlīga un -gjgi^^ga,;Tg ir
nežēlīga pret garā-vājajiem, bet bagātīgi atalgo garā., stipros. -
_ Latvuas augšāmcelša^^ .kus. mēs -nevarēsim ātrāk' svinēt, iekām nebūs pārmestltilti, ■par, spīti visiem kavēkļiem, starp .lautu dzimtenē un mums, trimdiniekiem; iekāni mūsu prāti'ne^ bus apaugļoti ar augšāmcelšanās gribu, ka tas; bija-pirms; simt g-adiem, tautas atmodās kustībai-sakoties. Tautas nacionālos centienus un. politiku nosakot tās ģeogrāfija un dzīvības tieksmes. Vai mmns pašreiz- tāda' politika ir ;padomā?; Ss nezinu.' No da-: žiem drošsirdīPiem esmu dzirdē-
jis tikai minējumus,. bet minēju-mi,yēlvnāv atminējumi.. ,
Rusifikācija un asimilācija; ir daimoni, kuriem  bail no šūpļa
dziesmām, kas dziedātas latviešu valodā. Tikai atgriežoties pie Mātes kulta, kuru . minējis jau Plūtarchs, grieķu rākstmeks un •biogrāfs, kas gājis līdztekus kristīgās civīližācijas attīsl^ībai, ieri-sinājis lieluis mākslas; un literārus darbus, un apaugļojis daudzu domātāju pasaules ,uzska;tu, var munis sniegt jaunu ticību iin pavērt vārtus jaunām cerībām; St?protot dabu un;;yēsturi,mēs F.tradīšim ne vien taisnākos cet ļus uz citu cilvēku;sirdīrti, uz vi ņu laipnību un draudzību, ;bet arī saredzēsim taisnāko taku ūz niūsu- tautas, :brīvība,s renesansi. Tikai; tas,: kaš apbalvots &t niek-iēšanas. tikumiem,, iegūst ataļgu. Par, savu. valodu, kultūru un nā^ kotni;katra'tauta vispinn,s ir atbildīga pati. ;
Svešinieks; hepasacīs ,.
LūgšanUi ko gaidām. , ; , Raugies; zvaigznēm .acis, . ■. ; Tici viļņu smaida,m. ^
• Noliecies pie dzietiem •— ;
Gūsi jaunas jausmas: . Visiem saulesrietiem
Seko jaunas ausmas.
svarīgs lnak' padomes • . sesijas'atzinums ^/-^
Ļoti daudziem latviešiem To-Torito m citur nav iespējams būt tiešos;:.sakaros ar Kanādas oficiālajām iestādēm, parlamenta locekļiem u.t.t. Jau sen esmu šo jautājumu pārdpinājis un izjutis kā lielu trūkumu to, ka daudzi latvieši tik maz pazīst Kanādas īparlamenta locekļus un ievēlamos kandidātus, tikpat kā neļiā nezinot; par viņu centieniem uņ ipplītiškajiem uzskatiem, kaut piedalās parlamenta vēlēšanās.
Tādēļ; ar lielu gandarījumu la-■^ū LNAK atzinumu, ka nākošajās; Kanādas parlamenta vēlēša-; lāš un arī visās turpmākajās, ne: tikai parlamenta, bēt vispār amatpersonu vēlēšanās visiem latviešiem jākļūst i^iktīvākiem un apzinīgākiem.. Mūsu pienākums ii* pret patvēruma zemi izturēr ties lojāli, un to mēs bez cita ari darām, izpildot savu balsošanas pienākumu. To darot,;, mēs siskniējam arr savas, nacionālās intereses, jo mums nevar būt vienaldzīgi, kā rokā,s nonāk Ka-riadas valdības vara. Tādēļ mūsu pieiīākums ir; savu balsi nodō^ dot, raudzīties, lai tās nodotu par kandidātiem, kūri to pelnījuši ar ^-savu politisko nostāju. MUms tikai jāatceras, kā Angli- j jas val(^aš - premjers Vil^onš nekaunīgi   atsavināja Latvijas
un pārējo Mjas valstu zeltu, lai; skaidri redzētu,: kādās rokās var nonākt valsts valdība. : Lai aizkavētu šādu neatsbildīgu politiķu iekļūšanu parlamentos un valdībās,; munis doti ieroči' ar balsošanas; tiesībām, un tos mums katrā ziņā ari jāizmaiito.
Būtu vēlams,; ka; mūsu vēlētās' centrālās:organizācijas, kuŗU vadītāji,; bez šaubām, ir tuvākos sakāros ar parlamenta locekļiem un oficiālajām leiStādēni; un tā-■dēļ 'labāk , pazīst^ kandidātus, pirms katrām vēlēšanām sasauktu tautiešu sapulces, kurās iepazīstinātu; ar, tieri vēlēšanām izraudzītajiem kandidātiem, par kuriem latviešiem būtu nododar mas balsis, šādas informācijas sapulces varētu pat. notikt ar satikii ..Pienālnps; pret Kanādu". Ar to n)|c-*-eia5 .būtu veikuši savu pieipimu .pret patvēruma zemi • uji arī palīdzējuši paši sev, bet; tim, kuri paši sev palīdz, paUdz arī Dievs!
.;;;■-.,'■ LRJ'.v;Toronto-
'-;;;;;■ ;^.,.-i)r;-.;;\
,-.'■';■ JAUTĀJUMS 'mū^^ ;■ ; ■ . juristiem^' . '•-;^^^
;,Latvija Ahierikā" 4. marta numurā ziņoja, ia Latvijas valsts bankas .padornes pēdējais' pr-dis Ād. Ķlīve nosūtījis protestā rakstu Anglijas ininistru; prezidentam Vilsonam un Anglijas valsts
Nora VaIter(P
23. N-RS.
. TREŠDIENA, 1967. G.     '.22. MARTS
GALVENĀ REDAKaJA --TORONTO, '
Atbildipžs redaktora — AIfeēds VinMs, 508 Palmerston Blvd., Toronto 4. Ont.; tāk. 5S1—4533; Alb. redaktora sietmeoe — SiMja Ancāne, sasniedzama r«-
dakcijā, tālr. 368-^ž39: Iekšlietu redaktopš -    Rūdolfs NpriSis, 1749 Victoria Park Ave,. Apt. 209, Scarborough. Out.; tālr. 759-£07(J; iiplieSii redaktors - Ints Poilmeks,   26;Underlūl) Dr.. Pon Mills, Ont.; tālr. 447—6933; Sporta redaktors - Valdis Teteris, 17 Ghester Hill Rd., Toronto 6, Ont., tālr. 463—4226.
^: KEDAKCIM MROM: Vācijā—Pauls Strante, 44 MūnSter/Westf., VonEmemStr. 19. Esdakcljai tiesības, manuskriptus pēc vBjad2!!bas īsināt. Neizlietotos manuskriptus neuzglabā, bet uz vēlēšanos sūta atpakaļ, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem j parakstītajos rakstos izteiktās \3Gmas ir rakstītāja personīgs ieskats un ne katrā gadījumā atbilst ari redakcijas viedokHm,
AbonēsajMua maksa: ASV un Kanadfi _ par mēnesi 51.60;
3. mēn. H.50; 6 mēn. $8.50; par gadu ; $16.00. Atsevišķa numura cena 20 ceatu;
Sludinājumu maksa: sludinājumu daļā $1.60, bet tekātā ;  : mo— 98.40 par 1 oollaa slejsa t«ipu
bankai par Latvijas valsts,, zelta piesavināšanos. Jājautā mūsil juristiem, vai nekur pasaulē nav tādas' starptautiskās tiešu institūcijas, kur šai sakarā vārētu iesniegt sūdzību? Ja pareizi spriežu, kādreiz šāda institūcija bija starptautiskā tiesa Hāgā. Holandē, kas savu pastāvēšanu, kaut pārveidota, nav,; laikam, izbeiguši. Tāpat vajadzētu būt kādām; starptautiskām humanitārām organizācijām, kur mūsu \alsts bijušajiem;pārstāvjiem nodot savus protestus. Vai nepietiek jau arļ 110 miij. eiropiešu im;600 nņlj. ķīniešu; nodošanu asiņainajam komiiriismam, ka tagad iekārojies arī vēl mūsu valsts zelts; Ja arī pasaulē nav tādas tiesas, kas šo netaisnību varētu atdarīt, tad lai vainīgais, ziņa,: ka viņam jādreb mūžīgās tiesas priekšā. Vail visiem tiem, kaā tirgojas ar tautām un vaļ: stīm! '
; ; %, Čikāgā
■Redakcijas'. piezīme:. Amerikas latviešu apvienības Jil. marta valdes sēdē paskaidrots, ka Hāgas starptautiskajā tiesa sūdzības var iesniegt tikai valstis, kuras ir Apvienoto nāciju locekles. .Arī; Latviešu juristu, apvienība gada sapulcē; Ņujorkā šo jautājumu pārrunājusi, bet, kā liekas, bez konkrēta atzinuma, tikai vienojoties meklēt iespēju protesta ie-
sniegšanai.; Būtu toniēr interesanti zināt, ko domā citi mūsu juristi, sevišķi ASV ^studējošie. ;
;%Tlr: .
-ne ,,viņš'^ vien' vainīgs! '
Ja. lietas neiet, kā . vajadzētu vai kā>cerēts, tad mēdzam sameklēt „grēkāzi" un visu ■ vainu uz-.velftam; Tas ir vienkārši; un ērti,, bet ne vienmēr pārliecina. ...Viņu" sāka , meklēt Bs. šīs avīzes is.- .februāra numurā, bet nupat K.B.; (11. marta rium-) sakās atradis „īsto". Neatsaucīgais latvietis esot .io gadu vecs :amat-nieks,, nopelnot septiņus dolāru ■ tūkstošus gadā, viņam esOt mā^ ja .bez parādiem, pats esot kreiso sociālistu aģitators. .Labi amatnieki ; nopelna; arī vēl vairāk,'bet es viņus , ,neap-vkaiižu — par velti jau.tiem lie-inaksā. Vecie:, latvieši .:teiea,. ka amatam;;.esot zelta pafnats, kā parāds nav brālis, ka ar dzeršanu ;pie.;5ava kaktiņa neUkt.. Nekā nosodāma ;„viņa". .raksturā, tātad; nav, atliek tikai „s.ārtums" un nežiedoši^ļa. \ ;\
Apšaubu cienījamā vēstules autora apgalvojumu, ka tipiskais „viņš" ir sociālists.. No šīs; sērgas latvieši tika; vaļā Baigajā gadā, bež;tain šodien daudz bīstamāks par sociālismu mūsu lietai ir modernais liberālisms uņ ;pat starptautiskais kapitālisms; : — kā skaidri parāda Jāzeps, Grodnis savā ievadrakstā šī laikraksta -8. un 11. marta numuros. Ir arī maldīgi .saistīt neatsaūcību;'ar kādu politisku.: novirzi, jo bieži vaina meklējama .pašos ;āicinātā-jos , un aicinājumos. Gadsimta ceturksni klīstot' pa' ,: svešuinu vēl neesam tikuši vaļā no.sense
Tiŗ; Priekšlasījumu ciklā par molusku ultrastruktūru un fizioloģiju Londonā runāja Upsalas universitātes zoofizioloģijas institūta docente, Dŗ. Anna Āboliņa-Kroģe. Latviešu zinātniece piedalījās Londonas zoologu biedrības rīkotajā simpozijā un; savā' referātā iztirzāja gliemeža Helix pomatia čaulas reģenerāciju.
nā latviešu .niķa—š"ķirot; saimniekus no kalpiem, ierēdņus; no fiziska darba strādniekiem, akadē-miķus no amatniekiem. ' .Maža trimdas latviešu saujiņa, vēl viemnēr šķeļas daudzās partijās, organizācijās un biedrībās.; katrai sevi'uzskatot' par' „īsto" un tiesīgo runāt latviešu vārdā, šī iemesla.. dēļ simtiem: labi domātu memorandu nogulušies pā-pīrkurvī, tā ķa esam jau tik tālu: ky pašu Jānis vai Pēteris, vilkts uz četrām, pusēm reizē, beidzot noskaišas un atraujas pilnīgi, ma-i'a. Nevainosim tikai „viņu" vien, vainosim- arī latviešu „sīkbodnie-čiskumu"; ; ■ ; A; Zaķis, Ontario
■DZI-MUMS,VAI BZIMŠANA? "
i'
Mellbārdis' savā^raļcstā. ,;Biņokulārs skatiens; pasaulē". LA 1. marta numurā pieskaras ari .mūsu valodai, atgādinot kādu j autā jumu, kuŗu; būtu vēlamr-noskaidrot, proti: kādēļ rakstos un runās, lieto vārdu „dzimum-diena", it kā.šai dienai Ijūtu kāds sakars ar cilvēku dzimumu, bet r^e. „džimšanās dienā", .kas taču. liekas pareizāk? Būtu ļoti noderīgi; ja kāda valodas; jautājumds• kompetenta .persona to nezinātājiem paskaidrotu.
■>; -;.■;;.;..; .:A.: ,Z., .Fļašingā
Tulkojis Alfrēds Vinčels
; (29. turpinājums);
Paldies ;Dievam. popetā ziemas cepui-e pasarga no ; aunāka. Pēc isimt; i^etriem zaudējaņi cieto pama-iM zem; kājām un 'turpinām ceļu,- brļeņōt lidz fūrniem;pa melnu muklāju.;Jau pēc dažiem soļiem izslīdu un pakritu garšļaukus ar visu petro-; lejas lampu šķidrajos dubļos. Ķāzachs turpina ceļu, neliekoties ne zinis pār manieni.saucieniem.
iv: Mani pārņem īsta;baiļu lēkme, kura, liekas,: izskaidrojama ar dažādajiem satraukumiem pēdējo 24, stundu laikā. Varbūt še pazemē apmaldīšos ■un nožēlojami ^nobeigšos? Neievērojot ūdeni un dubļus, saku uz rokām un kājām drudžaini līst viŗzienāv kurā; pazudis mans pavadonis. Uzģrūžos: un savainojos uz dažādiem rieredzamiem kavēkļiem. Piepūlē un nervozitātē esmu beidzot: tā pārguris, ka kļūst nelabi. Palieku kādu'laiku guļam.;
.pēkšņi kāds mfc pagrūž, ;Neesmu viņa lampu nemaz; re'dzējis.; Liekas, ka pmu nogurumā nedaudz iesnaiidies. Pienācējs aizdedzina, manu ap-dzisušo lampu pie. savējās, ķ pieceļos un sekoju aiz viņa.; Pēc kādas ceturtdaļstundas.mēs lielā; ejā panākam; manii;,pirmo; pavadoņi. Pussakņupis un : izsmēķēto cigareti lūpās : viņš sēž uz kādā. koka^ : stumlara: Paniodinu kazachu uri jāutāj ;viņā. Mazliet negribot viņš pieceļas un; sākatkail jeimanpā priekšu,; it kā nekas nebūtu noticis.
Otrs, kas man palīdzēja izkūņoties no dubļiem, lādēdamies: aiziet citā virzienā.
". •Sadzirdama kratītājrežģu, kapļu un ogļu lāpstu troksnis; ļēkāni vēl esam sasnieguši darba vietu, no tumsās iznirst spēcīgs vīrs un ar dūrēm un lainām uzl^rūk^^manam; pavadonim. . Taisnošanās un norādīšana uz mani viņani nepalīdz. Bet viņaia izdodas paglābties rio sitieniem aiz; liela ogļu blu--;ķa, un-uzbmcējs ievaino roku, kadsit par jaunii. Niknuma pārņemts, viņš ļiu grib spert'ar kāju, bet — ķāzachs jau; paguvis iebēgt kādā ogļu cau^ rumā.' Tad pieņak mana.'kārta. Viiiš ar visu spēku mani sit un spārda, beidzot ar: dārdošu sitienu trāpa niānu galvu.. Es,pakritu; Sāp ;7isas'ķermeņa vietas> no deguna pil asinis., Vardaris vēl iesper .man vēderā, tad; aižieit. ;; ;;
Palieku guļam. Neviens par mani nerūpējas. Pēc kāda;laikā sitējs atkal atgriežas. Uzzin^^^ ļ^a viņš ir brigadieris un visumā labsirdīgs; cilvēks. Viņš kāūt ķo saka, kas'vārē
.  ;,Celies taču. nav jau tik ļauni!"     .''; . ;Viņš:mani.draudzīgi"satver aiz rokas Unaiz. velk pie: kādas ar stū.tķokiem ■piekrautas;vagdne-tes^kura: izkraujama. -' . ;     / 1;
■Ar sadauzītu seju, ^ sāpošu ķermeni un neciešamām galvassāpēm kaut ķā nogādāju pirmc) baļķi norādītajā vietā. :Uz nelīdzenā pamata tas.ir smags darbs, it sevišķi vēl, ja nemitīgi jāuzgrūžas
stūriem un izciļņiem. Jau. pie otra stumbra es sa-bruku, nespēju to vairs pakustināt.; Drīz ierodas nākošā maiņa, kurai koki jāapstrādā.; Pār mani nobirst bezgalīga lāstu krusa, kad atnācēji atklāj; ķa viņiem pašiem nu jāpienes baļķi vajadzīgajā vietā Daži ir sevišķi: noskaitušies un apveltī mani ar dūru sitieniem un kāju spērieniem. Zaudēju
;atkai;samaņu.,^ .■ .'-/V'
Kāds ar kratīšanu mani pamodina.' Viņš norāda,;; ķa dabūjis no brigadiera pavēli mani nogādāt virszemē. Atceļš pa" dubļiem un šaurajām ejām ir grūts un ilģs; Asiņainu un netīru, iekšēji salauztu,; viņš mani nogādā nometnes; ambulancē pie ārsta .Petrošenko.; -■ \-^;;; M
atkal jārēķinās ar sitieniem. Noguris līdz. nāvei, atlaižos uz lāviņas, bet sāpju un izsalkuma dēļ nevaru iemigt.
;   ,,PokuŠem:— ēst!''" /
šis sauciens rāda varenu rpšibu.; Gribu aiz pārējiem, doties pie Virtuves lodziņa saņemt, ēdienu, bet trūkst enerģijas pat piecelties. Pirmie jau atgriežas Un uzrāpjas atkal; uz saviem plānajiem salmu maisiem. Viens mani ievēro, pienāk klāt un
0
00
, ■; ■ Ārsts iebīda man termometru padusē.; Pēc; dažām ininūtēm jau viņš to apskata:    ; ' ;
; ,,38 grādi. Te galvassāpju tabletes. Eīt karstuma vairs nebūs.";.   ■  ; -. ,
Tātad, jau pēc nedaudzām stundamman atkal jādodas šajā ellē, jābūt pilnīgi pakļautam šo cilvēku varmācībai? ;
„Val tad jūs nevarat^ mani izrakstīt, slimu?"
" ; :„Tevi izrakstīt slimu?" atjautā ārsts.
■ Viņš uzliek roku man uz pleca, bīda ūz dui-vīiti, atver tās un — ar tieglu; grūdienu esmu laukā. Acīs sakāpj asara$:;Kur.lāl palieku? Izsalkums; māni aizdzen uz barakā ierādīto vietu, gandrīz astoiipadsmit stundu jau esmu bez ēšanas. Pēc mazā štai-pbrīža ambulancē katrs solis tagad rada divkāršas sāpes, ;sāp viss ķermenis, galvassāpju dēļ IrekaSj ka nepēju lāgā redzēt.
Gīeši saspiedušies, barakā guļ 100, varbūt pat 200 cilvēku. Miegs ir smags, viņi kustas uņ krāc. Viņi atnākuši no savas maiņas, pārējiem jāiet uz maiņu. Izņemot ēšanas reizes, viss laiks-aiziet gulēšanā.. Kam lai prasu, kur maizes sadalē palicis ■mans gabals? Ja kādu iztraucēšu no miega, man
: ,.Tu neēdīsi?" ; ;; .
■;; ■ ;■,,Nevaru-paiet.''---.^: ■;•;■
„Es tev atnesīšu zupu. Par to apēdīšu tavu kašu," viņš lauzitā vācu valodā atbiId, ^tad piemetina: Biju četrus gadus vācu gūstā;".>
: Saņemu savu viru un kāri ar karoti to gandrīz ieleju mutē.. Mans „labdaris" pa to laiku mierīgi • notiesā manu putras porciju. . ■ ;
Ķad atskan gongs manai maiņaii nejūtos ne labāk, ņe spēcīgāks^ Es nemaz īsti' neaptveru, ka ari man; tagad jādodas darbā; un kādas sekas varētu būt manai; iztrūkšanai. Būdams, vairs tikai bai-; ilgs dzīvnieks, pārvelķu segu pāri -galvai. Pēc kādā; brīža ierodas viens no brigādes. Vīriem ūn šāk mani lamāt.;Nespēju ;:tomēr; pakustēties! Mazliet vēlāk ■ viņš atgriežas sarga un suņa pavadībā. Sargs mani uzaicina: tūlīt celties uņ iet darbā, bet tad, lie-^ kas,, saprot, kādā stāvoklī atrodos, parausta plecus un aiziet.. Lēnām:atķaļ,iemiegu.;-;v . ; > -
; /.Murgaini sapņi un ilga gulšņāšana nomodā ar. V izmisuma domām nedod ne mazākās atpūtas;.Na^ košajā rītā apātiski ūn aizdomīgi, raugos kādā vīrā, kas stāv manā priekšā: pie lāviņas un vēlas zināt M man klājas. Viņš raugās manī lejup'patiešām līdzjūtīgi. Izslāpis pēc nedaudz cilvēciska siltuma, ātri zaudēju sākotnējo atturību un hedrošību: Kamēr viņš pastāstasāvu i,stāstu",;ar ko cilvēki no-: metneMenmēr mēdz stādīties priekšā; ja vēlas sav-: ^peji uzticēties, esmu; viņam jau tikpat kā pie-.;. (^pinājūms sekos) :
aNŠLAVS EGLĪTIS: „NAV   T.\K DZIlMTEiM ; .izdevis;GRĀMATU .URAUGS iļliut.
(Nobeigums) ■, Anšlava Eglīša mākslu raksturo vēl viens paņēmiens; vielu un ierosmi autors smeļas vistiešākajā un aktuālākajā tagioidnē. Tā ;'.ri;šajā romānā rakstnieks pratis pieskarties; ne tikai pašreizējiem studentu nemieriem universitātēs vai kādam pašreiz populāram literatūras virzienam, bet tēlotas ari tādas laikmetam zīmīgas parādības, kā. pieinēram, ;.:bītniks" Dancis   vai modernā jaunava Pērse Andersone,; kura i;Kdienā staigā ;;!biksēs un valkā nupat. modē esošos vaļējos.; pagaros nāras'';matus, kas. priekšā apcirpti, sedz arī visu pieri. 'Tāpat Eglīša asā acs snškatiju .si kādu jaunu latvieša tipu,: kas j: izveidojies tieši šai zemē. Tas ir ; izdarīgais,  praktiskā : ziņā ļoti spējīgais būvju vīrs Ziedonis An-dersons, kas; īsā laikā pratis ar abām kājām nostāties svešas ze^ mes saimnieciskajā dzīvē už dro ša pamata. Andcl-sbns ir, robusts im skaļš, bet arī labsirdīgs un , pretimnācīgs. Viņš.palīdz ne vien ; ;Dancim unTuraidani (kuri eyen iuāli varētii kļūt Aņdersona znoti),, bet arī Pērses studiju biedram ' nēģerim  Virdžijam, tīīpiEit ; patur darbā paslinko un gauso meksikāni Paskvaļu tlkaļ tāpēc ; vien, ka Paskvals bijis: pirmais : algotais strādnieks,- kuru Andēr sons pieņēmis, sākot pātstāvī(>i\s ,, uzņēmēja gaitas;
. Romāna , galveiiais sievietes , tēls ir Pērse Andersohe, Anšlava Eglīša darbos vispār; sastopama ; kāda. īpata sieviešu; grupa, kura piederīga arī Pērse, tāpat Mari anna ■ Mārkaīna, kas parādās ti ;kai pašās romāna beigās.; .
'Minētās   grupas  sievietes ir guclras, inteliģentasi ar nenolle dzamu šarmu un  gaumi. Viņās prot lieliski orientēties dzīvē un (dau?iz5l!Ēda zlņB, Ir pRrtntaa pat vīriešiem;; Bet viņas nav mīlētā ; jas un; zlmigā kārtā nav ari mātes (Eglīša pāri parasti ļrbezbēr-;, niēm).. Viņas prot tikt pāri/neveiksmēm- bez lieka sentimenta ;   un prot atrast citus  ceļus, ja ļjti vienu nevar vairs iet — un palaikam beidzot: notiek viņugrl-" >ja.    ■  ';      ■■;, : Vēvse ir. pirmā, kas dod trie-; cienu Turaida uzpiitīgajai pārā-,  l'urņa iedomai. Turāid.s nejauši •   r'.zird Pēr.ses izteicienu, ka viņam esot   zems; inteliļ^ēnces koefl-; clēnts, jo Pērsei bijis; 1 — .V reizes Jābrauc ap bloku, iekām Tu-
raids attapies piezīme ļoti-sinļ ne, visgudru; Tul personu ;pacēUs iiības . aviļistumāļ 0 kritiku par. sļ sutumu un notiek, ir,lasbt 11 :i-āmaiu.o: Aizkaļ iņš liribētu P()ļ d?.ēlīgiVin asprūtļ ratibaš viņam patiosībā Turaid ā" viņa pats: dcļ •.autrigs,. pat r\[
Viņš noatzistiļ )aļiesibā jau iļ iņu va.idziha, I ādu. domu, ka 11 ; varētu intei skuķis". .
Pērse jau pil uztvērusi . Turaļ ervejol- TunviJ sa:- ,.Vai tu ^sļ (■si eiropietis?" ga savās domļ godīga šārunāsļ aa" grāiuatu; k| niskais nikni nd ^a: „Man liekiļ jies. uz daudzittl iez vajudztbat;! ■u sarakstīji .sļ vēl nebiji rodzļ tagad.; tū : raksi Pērse ar suņi ļ vām ;pārdomūt; jam piczīmēņij r.tblldēm pamtļ niski dziji ietel āri viņš to n(^£ tams, tādu, ioiļ pa".nepielaii mās sāk urvi( pa. objektīvām | ŗarii ganpēc vēl vienmēr nilj Nb pašupmāļ
ligi Btereotlp&E maSatias un laptieš Turaic pazīšanās ar smagil fiziskā rāni, kad Turt salabot, smirdļ dus, Turaids ļ tas nebija savīļ kipgū; pie ķokļ kās; varens 1(21 fiteigt .unsatrfļ gušO pilsoni, ban. Pēc garRs | netīrumi viēņV : Ari Mariaņr sava pārmērīgi ierodas pie Tu 1
m
;(•!; turpinājums) ;,
Tas ir nepierādāms apgalvojums!
— Bet; tāpēc lus nav nepareizs. Jūs visi par Ilgu. Kāpēc? Kas viņā tik izcils? Sķaj ;lr. ■ daža meitene skaistāka. Piemīlīga?; Til ja viņai kaut ko vajaga. Bagāta? ^Ne pār pāris namiņi Jelgavas nomalē nav lielā cer kam'tačii paliek tikai tagad m()dē nākušai! pils:Jo istonībā viņa-ir;di(?zgan izlutināta i kam; liekai; ka visam, jānotiek tā, kā viņa
; ---.Kā tu viņu nīsti!: v'-..^
■ --Nepareizi! Uldi'! Nemaz nenīstu,.Betļ kas vērotun analizēt. Un ja tu; gribi zināt patiesi ir manā draudzene; .Tātad, nevar bļ seksapīls - vic^n;; viņā jāt)ūt vēl kam citar kam. kas cilvēkus saista.;.;..; ,;
Viņlsoļoja atceļa pāri Driksas tiltam, des viesnīcas Uldis atlaida Monikas elkoi
— PavadīsiJīdz mājām? — Monika jauļ iegriezās Akadēmijas ielā. .
■ :protams! -; Uldis atbildēja. — Ķ|ū ; Man ari būs jāsāk virzīties uz ;mājām.
■ ŠāiJ^ridī viņi ieraudzīja Ilgu. Ka
palika stāvam. :       Kādās gaitās jūs abi? — Ilga; smai^ Pilsdārza soliņus sildījāt? , : ž:- ■
■ Vlāiš meklēja vārdus. Gribējās pateikt īsti asprātīgu, bet attapība.ar ko viņš ]pti pēkšņi to;bija atstājusi. ;:        ;,.   ■; .