■ I ■
Pablished twice wļeekiy .by the Lstvian Eelief Society of CaBada Daugavas Vanagi" Business Office: 491 College St.. 1 Toronto 4, Ontario, Canada
Telepliones: 921-7121; 368-3239 Bditor-in-Ghief: ALFBĒDS VINCELS "United States Bditorial Offices: Ndļw York: Editor — Y. Irbe, 3035 Rombouts Ave., Broui N. Y. 10466, U.S.A. 1 Chieago: Editor — 2. Kēlere, 2511 N. Ejmball Ave., CMcago, ūl., 60647, U. S. A. . WEDNESDAY, MARCH -29,19^
25. N-RS. .
TRESMENA, W. G. 29. MARTS
AOTfflORIZElD AS SEO)ND CMSSMAILBV THE, POST OFFICE M
AND FOa PAYMENT OF POSTAGE IN CASH
17. GADS
DEPARTMENT 01TAWA
T^iial' divas reizes nedēļā — trešdienās un sestdienās. Isdevēja -- Latviešu aprūpes biedrība Kanādā ,Dhiu'nv>is; Vanagi." ATB. REDAKl'ORS: ALFRĒDS VINCELS R-edakcija un kantoris: 491 Gollege St., Toronto 4, Ontario, Canada ' Tālruņi: 368-3239 (redakcijai) \m 921-7121 (kantorim) Redaktora tālrunis vakaros — 531-4538 Ņujorkasredakcijas vadītājs V. IRBE; 4035 Rombouta Ave., BronxN.Y. 10466. U.S.A Tālruaiō 994-7917 Čikāgas redakcijas vadītāja Z. KĒLERjE, 2511 N. KimbaU Ave., Chieago, III 60647, U. S, A., tālfU'ais 486—8975
■KANĀDAS; DV. ZEMES VALDE, UZMĀKOT JAUNO: DARBĪBAS ■ POSMIJ, . PAPJLAŠINĀTĀ SĒDĒ TORONTO APSPRIEDA ^
y ■::. ; VAIRĀKUS TĀLEJOŠUS/DARM -UZDEVUMUS ■.
Kanādas DV temes valdes paplašināts sēdē, kuru 11). martā vadīja tpŗ-disE. Krūka, ļ piedalījās 24 aķtivi darbinieki, to vidū aiī organizicijas Americans for Congressional Action to Frce the Baltie States IlUioJas nodaļas vadītājs V. Korsts no Čikāgas, jaunatnes darbinieks un JLN AK infonņācljas nozares vadītājs J. Dreifelds, laikraksta «Latvija Amerl&ā" atb. redaktors A. Vinčeis, DV Londonas nodaļas prielcšsēdis T.Zandersons,DV Toronto nodaļas pr-dis LZamlovslds/ Kanādas vanadžu valde ■ M. Jonāne, T. Gailīte un S. Trei loha, kā aiī vairāki citi DV dar-binieki no Toronto uh apkārtnes. Pirms isēdes īpašā apspriefiē iztirzāja infcļrmJĒicijas darba Uzdevumus, uzklausot V. Korsta, J. Breifelda un šīs rtozares darbinieku ieteikumus. Valdes sēdē pēc konstruēšanās plašas pārruiias veltīja nesenās DV delegātu sapulces iēmumu iedzīvināšanai. Par sevišķi nozīmīgu atziņa Latvijas neatkarības 50; gadadienas saņkojumu organizēšatiu; kā arī DV organizfcijas 25 gadu darbības jubileju, kura 1971. gadā notiks Toronto. Plašā jubilejas sarikojuma priekšdarbu uzsāk-■šanas..rīcības, ko^mitejā :^aMe izraudzīja E. Krūku, M. Jonāni,'J. Gailītrtih komponistu LSafe^
.Sēdi, kura; šoreiz notika Lat-
lliaS::^ informācijas daļas vadl^
; viešu namā, ievadīja ar, DV svinīgā solījuma nolasīšanu Un DV dziesmas nodziedāšanu, tad valdes pr-dis E. Krūka veltīja pateicības vārdus Čikāgas viesim. V. Kōrstarņ'un jaunatnes darbiniekam 1 Dŗeifeldam par aktīvo darbību informācijai laiikā un .gūtajiem, panākumiieih, Kanādas vanadžu pr-ce M; Jonāne pasniedza V. Korsta piemiņas velti — grāmatu; «Pašportreti", bet viesis atbildes runā sevišķi izcēla KanadasiiDV ļsaiiņes aktīvo' dar-tju,Latvijas brlvībs^ centienu īstenošanā;! Pēc vairāk du darba; kā jau iepriekš ziņots, ; no pienākumiem zemes valdē at-. lūdzies kasieris J. Ronis,un ilggadējais sekretārs R. Alksnis, l'ateicībā. par sekmīgo darbību y Viņiem. pasniedza skaņu plati ar .latviešu karavīru dziesmām.
Pēc Hamiltonā notikušas DV delegātu sapulces,. darba apstāk-. ļu dēļ no pienākumiem valdē j,t-' 2S^i?s P^6kšsēža rvietniei^ "S^jaunatnes
: Bukovskis. Viņa vietā paŗ priekš-■sēža^etniekUi •denaiJ^aH^^ ļ roties, levēlējCjīni Gāliīt?jho i Hamiltonas,. kas turpinās vs^t
tgjs Ŗ. Norītis,.aŖrū£es_ daļas vadītājs ,R. Pūriņš un biedrrinis A. ļ Akmens. Pēc ž. Bukovska atteikšanās vakantajā valdes locekļa | vietā nolēma pieaicināt A. Kvē-| pu„ kas kā lietpratējs palīdzēs | veikt aprūpes daļas un daļēji sekretāra darbu.
Revīzijas komisija atsevišķā sēdē konstruējusies šādi: priekš-' sēdis E. Robežgruntnieks, sekretārs V. Mukts un loceklis vJ Gŗāvelis. . ...
Andris Vildb^
arrjcultūra Valdē iio jau-
nai levēlētajsfR^Britāls (Toronto) uzņēmās |asieŗa pienākumus, bet R;_Bulte^
un sportā daļas_ vadību. Līdzšinējos" pī^īaRumus turpinās .sek-
retārs K. Bencōns, apgāda vadītājs A, •ATicāiiSj ■Si^S;:^qTmaĢx-jas daļas vadītājs 0. īeviņš.vieķ-
Vispusfgās pārrunas pakavējoties pie Kanādas DV clelegsilu sapulces lēmumiem, zemes valde vienojas aicināt . vlsaš - nodaļas rūpēties par, biedru skaita pavairošanu. To varētu veikt vispirms organizācijā iesalstot vanagu dzīvesbiedrēs, kā ari draugus un paziņas. Tautas deju kopu, sporta klubu, teātra ansambļu un ct lu pašdanbības vienību. dalībnieki, kas darbojās- DV paspārnē, ne vienmēr ir organizācijas biedri, tādēļ ieteicams tos uzskatīt par biedriem-veicinātājiem un pamazām iesaistīt DV. rindās kā aktīvus biedrus. Tāpat reģistrējami biedru bērni, kas sākumā varētu darboties vanadz§nu kustībā, bet pēc. Sl6 gadu vecuma sasniegšanas līdz, pilngadībai par biedriem — vicinātājiem^ iPēdējo dalības maksu noteica uz 5o centiem gadā, nb kuriem nodaļas ze mes valdei nodotu 25 centus..
Vienu dņu par latviešu ņacio-nālpolitisķajam int^esēm esam nu zaudējuši: ASV senāts 16. marta nobalso|umā ar 66—28 balsūn, iegūstot 3 balsis vairāk par nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu, ratificējis ASV un Pad. savienības konsulāro nolīgumu. Lai tas varētu stāties spēkā, nepieeiešams vēl tikai prezidenta Džohsona formāls paraksts, bet tas noteikti neizpaliks, jo tieši Baltā nama saimnieks bija tas, kas visvairāk forsēja ii nolīguma ratificēšanu un visādiem līdzekļiem centās iespaidot senatorus līgumam labvēlīgai nostājai. Nav pamata an šaubām par to, ka Maskava ari šo nolīgumu api^tiprinās, jo tas kalpo vienīgi Kremļa interesēm uh nākotnes plāniem. « ; Senātā par līguma ratificēšanu nobalsoja 44 demokrātu wi 22 republikāņu senatori. Nolīgu^ ma pretiniekiem neizdevās panākt, par spīti vairākiem ierosinājumiem, arī nevienas īpašas klauzu^ pievienošanu, kas no Vilcinātu līguma spēka stāšanos tik ilgi, kamēr Pad. savienība izbeigtu komunistu agresijas ai balstīšanu Diehvidvietnaanā, ne maz nerunājot par klauzulām, kuras kaut kādā veidā nodrošinātu Baltijas valstis pret Maskavas līguma ,4zpratņi". Ameri kas latviešu apvienība pagājušā un aii šai gadā, kad senāta ārlietu komisija apsprieda šī nolīgu-nia Jautājumu, iesniedza prasību valstu idauzulas
iestājamies par cilvēku tiesībām, tautu bri^bu, mieru un kārtību pasaulē, var tik neatbildīga tīivol celt „saprašanās tiltus" ar tautu apspiedējiem, labi ziiiot, ka par gātnē šie tilti Vieiunēr veduši tikai vienā virzienā --■ komunisma stiprināšanā!
Nav tomēr arī nekādas jēgas mums gaiisties par šo zaudēto cīņu pret konsulaiā nolīgiiuiā ratificēšanu, it sevišķi tādēļ, ka iie-lā mērā paši esāmvainigi šai
neveiksmē. Nav noslepmus, ļsa. vēstules senātā un seuātoriemj protestējot pret uoHgumu, ne tuvu nepienāca tik liela skaita kā pērn, kad prasījām Baltijas valstu rezolūcijas pieņeņišanu. Alēs vienkārši bijām nesagatavoti un nespējām pietiekami ātri iedarbināt pretakciju pilnos apmēros, jo, kā šai laikrakstā jau bieži
MUNS KOKLĒTĀJU- ANSAMBLIS ; Pēc pirmajām „uginnakristifoāiii"'koklētāju salidojumā FiladeUiJā, nesem .siz^^ skautu un
cēlai.:iKanadā puķl^^ P'^^-***^^ _ „_ _ „
ansambUs Auseklītis K. Stasko \m Drl A. maoi-š^adīb^ Soļo dziesmas tteieda^^ ^i^J»"*» ļ pievienošanai, ^^^b^^^^^^^^ ziņa. Uzņēmumā Auseklīša dalībnieki, kas nāk no trim pilsētām Toronto, OSavas un Sv. Katrī- senāta sēdēs,* cik zināms, n^^^ nām: priekša no kreisas
■. ■' Rūdolfs:Zālamans, Dr,;Aņseķ!is. PSrkons, s#s4e Mīrjaina Bērdņa un Kārlis Staško...-;
J. Ei^Birs
RIETUMVACOAS" ĀRPOLITIKA BRITU PRESES SKATĪJUMĀ
Britu press ļoti interesējas par Rietumvācijas ārpolitikas jauno kursu — vēlēšanos tuvoties Austrumeiropas sateHtvalstSiri. Diplomātisko attieksmju nodibināšana ar Rumāniju bija Bonnas pirmais solis šai virzienā. Britu žumālisti pareģo, ka Rietumvācijas otrs solis varētu būt līdzīga vienošanās ar Bulgāriju, pēd tam, varbūt, arī ar Ungāriju, jo šim valstīm nav nekādu robež} striīiu ar Vāciju.
Angļu prese aŗl analizē motīvus, kādēļ Ūlbrichts centies ist veidot t.s. dzelzs trijstāri :(Aus-trumvācijas, Polijas un čecho-slovakijas„draudzIbas, kopdarbībās un savstarpējas palldzta" līgumu) pret Rietumvācijas ..ekspansiju". Protams, Ūlbrichts baidās ne tikai no savas valsts izolācijas, bet vispSr norūpējies par Auštmnivācijžis turpmāko eksistenci.:,~ Liekas, ka taisnība laikraksta „The Šcotsman'' žurnālistam Nīlam Ašersonam, kas apamē Poliju par visdeddgāko Ulbriehta atbalstītāju nostāja pret Rietumvāciju; Kaut ar! Bri-
Kurmiņš, pianists Dainis Turaids un Kalifornijas latviešu trio ^ Eduards Vīnerts:(vijole), Arvīds Ciemiņš (čells) uh Hiigo strauss (klavieres). Koncertā atskaņos Jāzepa, Vītola, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Tālivalža Ķēniņa un Arnolda šturma darbus, Teātra izrādei iestudēs Mārtiņa Zī-verta' lugu „Aķsts". režisora L. Šiliņa vadība. Rakstnieku rītā; kas paredzēts 4. jūnijā, varēs piedalīties tikai tie. ASV rietum-Tin arī daiļamatniecības skates, krastā dzīvojošie literāti, kuriem.
ASV rietumkrasta 3. latviešu dziesmu svētiu. šogad! notiks skaistajā Kalif ornijas pilsētā Sanfrancisko laikā no 30. jūnija līdz 4. jūlijam, šst laikā tautas deju kopas sniegs ari no dejām : m dziesmām; veidotu uzvedumu „Vasaras saulgriežos", kurā būs rādītas mūsu- senās Jāņu tradīcijas, pi<Ē!daloties; ap 130 dejotājiem. Bez tārn. notiks latviešu skaņdarbu koncerts, gleznu, fila: architektūras. projektu
rakstnieku rīts un teātra; izrāde. Paredzētas ari divas balles — svētku ; sākumā jauniešu iepazīšanās balle, ; bet pēc dziesmu
pēdējo divu gadu laikā iznākusi kāda jauna grāmata vai publicēti darbi periodikā. Rakstnieku rīta ievada referātu ,,Teiksma
• svētku kopkoŗa koncerta. 2. j.ū- paŗ valodu" laJsīs redaktors Kār-
Jija :vakarā lielā vispārēja sVēt- is Rabācs no Ņujorkas. ■ ku balle Civic auditbrijā, kur de- Svētku goda prezidijā aicina
ju virpulī iespējams grie2ļties ap ti/Kalifornijas gubernators
400Ō dejotājiem.
Dziesmu svētkos piedalīsies 14 kori ar 500 dziedātājiem viršdi-/riģentu ®. Skultes, L.' Bērziņa; un. P. Galiņa: vadībā, ļ Simfoniskā orķestra pavadījumā atskaņos. . Bruno Skultes ,;Pzie$mu vairogu", .solo dziedot Andrejam Ķur-ralņam, u^,Andreja Juŗjāria kantāti :„Tēvijar, kurā s(^o dziedp • Milda GrimmarStrauše. /Latviešu skaņdariju koncertā piedalīsies soprāns spda Ģrim-ma-štraus9,
Regans, Sanfrancisko pilsētas galva L. Šelijs, i^tvijas sūtniecības Vašingtonā vadītājs prof. Dr. A.. Spekķe, archiblskaps , A. Lu-sis* AĻAs priekšsēdis prof. P. Lejiņš, ASV DV un Komitejas Latvijas bri^^ai priekšsēdis V.v Hazņers, ALJAs priekšsēdis V. Daiga, prof. t>r. K. Kundzlņi un Anija Vītola.
C^esmu svētku galvenā mītne un' apmeklētāju pārhakšņpšana paredzēta „Jak Tar" viesnīcā^ kas ir
Sanfrancisko. Viesnīcas 4. stāvā ir gaisa dārzs ar peldbaseinu bet dārza vidū atsevišķa j^le, ku ŗā būs iekārtots krodziņš «Jautrais Ods", ksis dziesmu svētku alkā būs atvērts dlaiu un nakti, ai svētku viesi tp varētu izmanot āri par satikšanās un iepazī-šanās vietu.
Dziesmu svētku laikam pieskar notas būš ari vairāku organizāciju sanāksmes. Tādas jau Izpla-s Vanagi, skolotāji, studentu korporācijas un konkordijas. Baznīcas virsvaldē un Amerikas latviešu jaunatnes apvienība. Svētku dievkalpojumu vadīs archiblskaps Arnolds Lū sis,;. ■'
Interese par svētkiem Kalif ornijas sirdī Sanfrancisko ir liela. Līdztekus ieejas karšu un viesnīcu rezervēšanas pieprasījumiem, daudzi interesējas arī par ekskursiju iespējāņoi, lai apskatītu ne tikai skaisto SanfrsCncasko pilsētu, bet vispār, .^nežonlgos rietiimus" ar krašņp dabu un daudzām vēsturiiskām viepa. I^jas kartes visiem sv^ku un sarikojumiem pie-U, SSjss (68 Sllsnwood Av0.i Los Oato©, Oallfbrma, 9^ Tur5>at pieprasāmas ari biļešu un'viesnlcu
SMS
rakstiem iznāk, ka vienīgi Rietumvācijas kristīgo demokrātu ■partija ir pret AustrumvScijas atzīšanu.
šķieti ka britu žurnālists aizgājis par tālu savos apgalvojumos attieksmē uz nosteņojumu Rieturavācijā, nesaskatot to, kas patiesībā ir, bet gan to, ko vēlē tos redzēt, jo ps^reiz, ir modē sauklis .koeksistenci visās frontēs!" Zinot vāciešu stipro nacionālo apziņu, liekas neiespējami, ka Rietumvācijas valdība varētu uz visiem laikiem atteikties no tīri vāciskiem apgabaliem, no Leipcigas un Drēzdenes, no. mēr-
nav runāts.
Prezidents Džonsons' līguma ratificēšanu senātā apzīmējis par «atbilcBgu rīcību», bet tā enerģiskais pretinieks senators K. E. Muņds klaji pateicis, ka šī Ugu-ma apstiprināšana ir „rokas bučošana Maskavai" un „morāli nepareiza, psīcholoģiski aplama un militāri bīstama" rīcība. Tomēr par vēlu to apzināties, jo ši nolīguina ratificēšanas panāk
norādīts, munis: nav nepieciešamā centra, kas visu vajadzīgo kārtotu mi vienmēr būtu uz visu sagatavojies, lai bez laika zaudē> šanas nekavējoties iev;ulltu efek-tīvu pretakciju. Šoreiz pretakci-ja bija vārga, neorganizēta uu neefektīva, atstāta enerģiskāļtu tautiešu pašimciātīvai, jo trūka tik nepieciešamās kopīgās vadības. Daļu vainas neveiksmē drīkst uzņemties āri tie tautieši, kas lifeveica savu pienākumu un nerakstīja protesta Vēstules ..labajā ticībā", ka pašiem neka nav jādara, jo — gan jau citi kaut ko darīs.. .Varbūt la dqmātāji ir vairs tikai bijušie latvieši, Ueī šodien vienīgi amerikāņi, kuŗi^s Latvijas mi mūsu tautas likt^iištļ; neinteresē. Ja tā, atliek tikai cerēt, ka viņiem neņāksies_vēlieiz bēgt no komunisma, jo tad, var gadīties, trūks vietas, kur atrast patvērumu> jo pat mēness jau varētu būt pārklāts ai- sarkanas varas lupatām, kādēļ neiespējama arī tālāka emigrācija uz to.. = Tomēr nedomāsim tilt ļauniļ pieņemsim, ka neaktīvitāles pamatā bijis tikai. apmierinātības iiai dzīves ērtību kūtrums; bet tādā J gadījumā vismaz Sasparosiuiit^s un cerēsim, ka šī zaudētā ciņa
šana būtībā bija tikai Džonsona ļ mums būs svētīga mācība uii eksperiments pārbaudīšanai, kā- ļ pēdējais brīdinājums, ka nāksies das izredzes senātā ir viņa īsta-ļ piedzīvot vēl daudzus rūgtus zau-
tanijas poļi, kas bieži apmeklē ķa panākt vācu tautas apvienoša-savu dzimteni, stāsta par Ulbriehta valdības nepopularitāti Polijā, nav tomēr jāaizmirst, ka Polijas un Rietumvācijas saprašanos kavē Gderas-Neisas ISm-jas Jautājums. Bez tam Gomul-kas Folija nekādg ziņā nevēlas sev kaimiņos stipru un apvienotu: Vāciju.';
tumvācijas jaunā ārpolitikas kur. sa mērķis tomēr nav Austrum-Vācijas izolēšana: Bonnas pašreizējā . valdība uzskatot šādu mērķi par nereālu un,esot gatava samierināties ar Austrumvācijas eksistenci. Britu žurnālists atļaujas pat apgaivojumu,v ka da^ žas aprindas Bietumvācijā būtu ar mierubficiāU atzīt Austrum-vāciju par neatkarīgu valsti šai
nu kaut vai tālākā nākotnē. Pie ■tam Rietumvācljā mīt. plašas bēgļu masas, kuru balsis vēlēšar nās negribēs zaudēt neviena partija.. :,.-■■/:.-^^ ^ Protams, aiz TJlbrichta izveidotā ..dzelzs trijstiira" slēpjas Kremlis, šai sakarā jāatceras teds lielā vācu laikraksta ,J)ie
Nīls Ašersons- domā, ka Rie. Welt" Maskavas korespondenta
raksts vēl Ghrušfiova laikā, šiš vācu žurnālists rakstīja par savām sarunām ar krieviem, kuri atklāti atzinušies, ka.baidās no Rietumvācijas, jb pēdējā; karā vienīgi no rietumu sabiedrotajiem saņemtie ieroči un citi kara materiāli paglābuši Pad. savienību no sakāves. (Beidzot vaļsirdīga atzīšanās!;--Ref.) Intimās sarunās vācu žurnālists arī dzir
jiera iecerētajiem brāļošanās plāniem ar Pad. savienību, kurus pats prezidents tik skanīgi apzīmē par «saprašanās tiltu" celšanu, pilnīgi piemirstot, ka amerikāņu karavīri cīnās un mirst Vietnamā tieši pret tiem, ar kuriem viņu prezidents tik ļoti vēlas saprasties!... Tātad — „sa. prašanās tiltu" būvei nu pavērts brivs ceļš, aklā apmātībā nevēloties atzit (jo nevar ticēt, ka to nesaprastu), ka ir vislielākā bezjēdzība cīnīties par cilvēku tiesībām un demokrātijas princi, piem tikai Vienā pasaules daļā, pilnīgi aizmirstot citas, kā pašreiz skaidri redzams ASV svaidīgajā ārpolitikā Un neapdomātajā tieksmē celt «saprašanās tiltus" ar valsti, kas vispār nekādas saprašanās nevēlas, vienīgi savas varas Izplešanos un uzspiešanu citiem, tikpat bezjēddga ir amerikāņu ..politiķu" (bez pēdiņām šis vārds uz viņiem nav attiecināms!) iedoma, ka slikts ir ko-mūnisms vienīgi Āzijā, turpretim Eiropa tas labs; Paliek nesaprb-tami, kā valstsvīri, kas apgalvo
sakarā viņš min šķelšanos Men- dējis, ka krievi ne par kādu ce-des ..vadītajā brīvo demokrātu nu nevēlētos abu Vāciju apvieno-partijā, kuras radikālais spārns .šanu, ari .tad ne, ja tajā nodibinS-
prasot Austrumvācijas atzīšanu. (Šķelšanās partijā tiešām notiek bet- brīvie demokrāti pi^voju-ši smagas neveiksmes vēlēšanās kādēļ viņu ieskati neizteic vācu-tautas vairākuma domu. — Ref.> Apšsubāms:. liekas^^ ari 'ASsrsona ap^vpjums, ka Bonnas kopv^ cu issitājumu ministrs vēners var^ aps^rt Austrumvācijas. ^tsS^as iespēju^ .,ja tajā nodi-binātos kaut kas lidzigg Dicavid-
'v Pēc, AISTBona
tos komunistisks režīms.., šis apgalvojums nav nemaz tik fantastisks, kā pirmajā acumirkli varētu likties. Pad. saviemba katrā ziņā vēlas paturēt galveno ionui mt^ačionālā komomsma kustībā, šai ziņā Ķīna tai jau rada -jiiētiekarai raižu, bet — kas notiktu ar Maskavas ..pirmo lomu", ja vitālā, spējīgā un kulturālā vācu tauta Eiropas; centrā izveidotu spē<^ uņ apvienotu valsti, ;ka«t ari tā bStu
tiska? šķiet, ķa Vācijas sadaiīšā-; na uz visiem laikiem paliks Kremļa āipomikas stūrakmens.
Kā vērtēt Rietumvācijas ārpo-lītiķas jauno kursu? Ja Bonņai izdotos nodibināt diplomātiskus sakarus ar. satelltvalstīm pret Maskavas gribu, tas nozīmētu Kremļa ietekmes mazināšanos šajās valstīs. Liekas, ka pašreiz vienīgā iespēja apkarot komunistisko koloniju impēriju ir — pa-^
mazām druptaāt to no ārienes un iekšienes, jo uzņemties atklātu cīņu ar Pad. savienību rietumu lielvalstīm nav vēl pietiekami daudz spēka, pareizāk, sakot patiesību, ņsv nekādas gribas...
dējumus, ja beidzot ncsapratīsim, ka nepieciešams patii'ss cīņas centrs, kas vienmēr sagata-j vpts visām iespējām, spēj koor-dihēt pretakcijas un vienoti pasā kunios iesaistīt visus tautiešus no krasta līdz krastam, ka tili ļo-. ti mēdzam uzsvērt skaistajās runas dažādajos sarīkojumos.
Protams, ir iespējams, pat jōii iespējams,; ka šoreiz mēs cīņu būtu zaudējuši arī tad, ja butii mazāk snauduši/ mazāk par personīgajām ērtībām un interesēm domājuši, mazliet vairāk laiita atlicinājuši kopīgajām interesēm, nostājušifes pret. nolīgumu enerģiskāk, neatlaidīgāk un efektīvāk, jo visi līdz šim zināmie fakti liecina, ķa izšķirīgā loma līguma ratificēšanā piekritusi senatoram Dirksenain. Bet ja mēs būtu piedzīvojuši zaudējumu apziņā, ka patiešām esam darijuši visu, kas bijis mūsu spējās uņ iespējās, mūsu sirdsapziņa bū^u mierigāķa un galvenais — tīrāka. Tagad tā nav, jo māc apziņa, ka neesam darījuši visu, kas bijis ' iespējams, Apzināsimies to un kia,ji atzīsim savu vainu, kaut tā nav bijusi izšķirīgais faktors piedzīvotajā neveiksmē. Tādēļ, pasi bez vainas nebūdami, necel- ^ sim akjŗnem un ņemetīsim pret tiem, kas balsojusī par Jīgumfv ratificēšanu, bet pabrīnīsimies par likumdevēju tuvredzību un visai neatbildīgo rīcību ^attieksmē uz pašu valsts un pilsonis nākotnes drošību.
Pabrīnī.ļimies arī par senatora Dirķsena pēkšņo nostājas maiņu, kas izrādījās tik izšķirīga lī gurna ratificēšanā. Ari daudzi po-miskie lietpratēji domā, ka tieši senāta minoritātes vadītāja Dirk-/ sena spējā un negaidītā viedokļa' iņa izšķīrusi nolīguma liktpni
maiņa izšķīrusi nolīguma likteni, rTurpinājums s:; Ipp,)
