Latviešu centrālo, organizāciju Aarļjības pozitīvi atreferējuini latviešupresē ir parasta lieta,bet laikraksti atturējušies, no .nopietnāka da,rbībaš izvertējūina.
■ LasotALAs vai tNAK valdes se-ļu aprakstus, Ueķas, ka viss^i^ vislabākajā kāirtitiā, bet ja. kācl-
• ;reia:;aīī ieskanas kāds isliabāks
■ tonis,, tad taš šķiet dabīgi;; Rau^ goties: no Kanādas pāri robežai, arī viss :izskat&5 tā, kā vaja,dzētu fatit, bet, apciemojot taiitiešus
; viņpus robežas un pārrunājot centrālo organizācija darbību: ar vlriein, kas. tajās kādreiz paši ^darbojušies vai. vismaz samērā labi pazīst šō organizāciju dar-
• bību, kādēļ vār visu vērot kritis-kāiņ a,cīra, latvietim no Kanādas atklājas, daudzi jaunumi. :
>: Amerikas latviešu; apvienību kopš: dibināšanas - pirms 16, gā^ diern vada prof, P. Lejiņš. Vai-
. rāķos i kongresos viņš priekšsēža /amatā ievēlēts ar;akļamāciju; dažos aizklāti balsojot ār tikai nedaudz pretbalsīm. bet pērnajā^ kongresā Ņujorkā viņa pretkan-didāts prāvests N. Trepša aizklak tā balsošanā saņēma apmērāinļ
. trešo daļu balsu. Spriežot pēC; kongresa debatēm, pretbālsis nā^ ca no jaunās Uii vidējās paau: :dzeš, kas nebija apmierināta ar ALAs. nostāju attieksmē uz 1965. gada 13. novenibŗa ..baltiešu demonstrācijām Ņujorkā. Kaut tas nekur oficiāli l nav publicēts, ALA, šī iemesla dēļ za,udējusi pat vienu; organizāciju,, kura izstāļu-
: Sies. Ar ALAs darbību neapmierinātie atzina, ka pretkandidāta
, iizstādīšāna bijusi tikaiļ protesta,
. fcet iiav nemaz cerējuši; uz tā
.V ievēlēšanu.
lī grūti: iedomāties, kas notiktu, ja par ALAs priekšsēdi neievēlētu prof.P. Lejiņu* vai. viņš atteiktos' kandidēt.; Pagaidām AĻAš un prof. P.:. Lsjiņā vārds ir tik nedalāmi jēdzieni, k^ tos nevar atšķelt. ALAs vadītāja amatam nav izveidojies kāds cits pieniērots ::da:ŗibinieks, ķsut
;: par iespēj amiein kandidātiem daži tiek niinēt.; šai organizācijai prof. P. Ļejiņš veltī: daudz laika un _ arī personīgus līdzekļus daj zādu, sevišķi .ceļošanas izdevu-
:n)U; segšanai:
,:" Aineriķas latviežu lielākā;daļa atzīst .ALAs / nepieciešaniību, kaut. arī daži šai jāutājimiā ir vienaldzīgi, ļr tautieši, kas saka, Ka viņi ALAI biedru naudu nav ^maksājuši, kaut arī bijā jāmaķ-' sa tikai dolārs gādā, un ņedoņiā ; tagad maksāt - arī (iivus JdolālļUs, jo. īsākā vai garākā laikā latvie-, ši 'pārvērtīšoties amerikāņos, la-1 ,dēļ tāda ALA vairs nebūšot vajadzīga. Nū.; ALAs atbalstītājiem daži /savukārt:^ vēlējusies šīs oi" :garuzācij^s aktīvāku ^ darbību vai;dārbībasmaiņas,,tomēr lielākā, daļa : līdzšinējo Idārbībū atzīst pār sekmīgu, i.'': ;.ļ \
kritiskas 'pārdomas bez.genzūka ' '
: ALAs valde darbojas no kongresa līdz kongresam vienu- gadu, sanākot valdes Sēdēs apmēram, reizi divos mēnešos, parasti Ņujorkā vai Vasšingtonā. Katraiņ vicepriekšsēdim ir savs īpašs uzdevums; par. savu darbību ziņo valdes sēdēs, ja vien garajā darba kārtā tam atliek laiks.
Visvairāk darba ir Kultūras biroja vadītājam Dr. P. Norviliiri, kam bieži vien uzdevumu kalns sniedzas pāri. galvai. Kārtojot dažādās .kultūras ;vajadzības^ \mš vairāk, ir āŗpUs mājas, tā ka dažreiz telefoniski viņu nav: ie^; spējams . aizsniegt. Kaut a,rl ALAs izdotajam biļetenam skaitās vesela virkne redaktoru, galvenajam redaktorani P. Norvi-lim tomēr pašam jāmeklē raksti, kaut par tiem nāktos rūpēties katram nodaļas; redaktoram. Dažādi ieņēmumi un izdevumii skO-isīs grāmatu .izdošana,: iespiedum-:larbu sagatavošana, kultūrās. iarba vadlīniju noteikšana un jaunu dažādu kultūras nozap vadītāju un referentu izraudzīšana ir Dr. P. Noŗvlļa ziņā. šogad labs:^ palīgs bijis, jaunais vice-priekššēdis j; Blunibergs, kas kārto skolu lietas. Grūtības Dr. P; Norvilim rada ideju un plānu -apspriešana ALAs valdes sēdēs. Viņš ir darba darītājs, bet runā izteikt veicamos uzdevumus viņam grūti. Rūnas mākslas iie-pārvaldīšana dažkārt ir iemesls dažu plānu noraidīšanai; vai vis^ maz ^apcirpšanai".
Pārējiem vičeiMrieķšsēžiem darba slodze krietni mazāka vai nav nemaz. Ir jāatzīst, ka priekšsēdis P: Ļejiņš sēdes jaiitājimius vienmēr labi sagatavojis: ja debatēs nenoklīst sānceļos, sēdes samērā ; ātri: beidzas, izņemot reizes, : kad apskatāmi sarežģīti jautājumi. t)ažos gadījimios priekšsēža prieklikumiem bijis pārsteiguma . faksturs, tos izsakot brīdī, kad: valdes locdtļi jiav sagatavoti.; Tāv^piemēram, bija attieksmē uz Latvijas 50 gadu jubileju im infOrniācijas direktora .S. Rudzīša atteikšanās rakstu. iKaut ar!; būtu citi priekšlikumi, īsā/laika (feļ nav iespējams tos izstrādāt, šo ^vai; citu: iemeslu dēļ tad apī valdes locekļi pēc: debatēm priekšsēža priekšlikumus pieņem. No priekšsēža sniegtā ziņojumā var secināt, ka gandrīz vienmēr viņš par apskatāmajiem jautājumiem iepriekš apspriedies ar savu vietnieku A. Bērziņu,, bet citi valdes locekļi par apspriežamo nekā nav zinājuši.
mos L Bērziņš ar saviem prielsš-likumiem palicis viens, ;i5et, tomēr pieprasot valdes balsojumu, dažreiz radā sajukumu balsoju--mā, kad kāds valdes loceklis jau nobalsojis pār ; iepriekšējo, kādēļ vairs nevar balsot, pret I. Bērziņa priekšlikumu. Iepriekšējā darbības gadā. par aktīvāku 'rīcību; cīnījās viceprieķšsēdis Dz; ^Paeģle, bet runas mākslā .pārā-'kie politiķi viņu „iebāza; maisā". Kāds sabiedrisks 'darbinieks apšaubīja, vai ALAs valdi var saukt par valdi un vai tā tikai neizpilda padomes uzdevumus, ■ ja gan^ drīz visi ierosinājumi nāk no priekšsēža Un valde tos gandrīz bez ierunām apstiprina.
Pie ALAs darbojas arī /padomnieki, kurus priekšsēža ierosinājumā valde apstiprinājusi.: Kaut padomnieku skaits ir paprāvs, tikai daži gada laikā arī devuši savu padomu, pārējiem piekritis tjkai padomnieka gods., r ALAs sēdes ir atklātas. Tas nozīmē, ka tās var noklausīties ik-
viens, kas ;vien to: vēlas. Dažos gadījumos tomēr priekšsēdis atsevišķu sēdes posmu, pasludinājis par slēgtu, dažreiz šadu posmu ir kāds pusducis. Preses pārstāvjiem :šādps gadījumos gan atļauts palikt sēdes telpā, .: bet viņš nedrīkst par šo posmu laikrakstā rakstīt, .še nevar būt runas par cenzūru, kā Kanāda reiz pārrunāts, bet tikai par slēgtu Sēdi, par kuru laikrakstos nevar 2iņot. šādos gadījumos pārruna lietas, kas nav publicējamas, bet dažreiz izsaka kritiku ALAi. vai kādai citai organizācijai, ie-. stādījumam, darbiniekam ■vai. kai-kaimiņtautai.":Cik.dzirdēts, pāris leižū■ari ,.Latvijā Amerikā"; šādos slēgtas sēdes posmos Izpelnījusies pārmetumus par ievietotiem rakstiem. : r
ALA visvairāk sadarbojas ar savieni kaimiņiem LŅAK, kaut arī še. dažreiz atšķirīgas domas -jāizlīdzina 'pārrunās. .Abi^ priekšsēži piedalījušies^ kaimiņu" valdes sēdēs. Kultūras fonda sē^
dēs un dažādos sarīkojumo^. Mazāk sadarbības ALAi_ir ar centrālajām organizācijām .Eiropa un Austrālijā. Pērna rudenī, pēc pārrunām Brīvās . pasaules latvieša apvienības sēdē Vašingtonā, pieņēma dažus BPLA statūtu grozījumus, bet Eiropas un Austrālijas organizācijas grozījumus nav apstiprinājušas. Varbūt arī: šo gro^jumu priekšlikumi nāca negaidīti un, pēc tuvākām pārrunām savās zemēs, vairs neliekas pieņemami. Liekas, ka samērā; dārgās BPLA valdes sēdes nav devušas panākumus, uz kādiem cerēja.
. Austrālijā tagad ievēlēta jaunaļ centrālās: organizācijas vadība, ari . gados jaunāki darbinieki. ALAs sēdēs vērojams, ka no vidējās vai jaunās paaudzes : nāk ierosinājumi, kas atšķiras no vecāko; darbinieku ieskatiem. Dažs ALAS valdes loceklis savā amatā ir tikpat vecs, cik pati ALA, bet jaunas asinis, varbūt, piiš arīļ jaunus vējiss.
TREŠDIENA, 1967. G. ■ 29. MARTS
_i 25. N-RS.
... :: GALVENĀ REDAKCIJA
Atbildīgais reds&ftora— Mrēdģ VinSsBs, m Paim^ton . Blvd., Tordnto 4. Ont.; tSk. 631—4633;
Ati redaktora vietecse - Sikijā AncSme, sasniedzama datocljg,:tālr. ie8^239:
Iekšlietu redaktors^ - Rradolfs Norltis, 1749 Victoria Park Aye., Apt, 209, Sc^rborou^. Ont.; tllr. 769^8076,-• Metu redaktors -- Mi& Podi^^, : 26 Underliili 'Dr.. Don
Mills, Ont.; tālr. 447—«833; Sporta redaktors -^Valdīs Tetesig, 17 Chester Hill Rd Toronto 6, Ont., tālr. 463-4226. V '
Jānis Semesarājs
MROPĀ: ; ..:.•; . Vācijā-Pauls Strante, 44 Mūnster/W6StfVoriElnemStr. 19. Reda&cijal tle§n>as maauskriptus p5c mjatoas Ifeināt, Ne-laUetptos manusk^tijs neuzglabā, bet uz vēlēšanos sūta at-pa&aļ, ja pievieoota p©stmwka (Kanādā) vai starptautiskais paste kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakštitejos rakstos izteiktās 'domas ir rakstītāja personīgs ieskats un ne katrā gadījumā atbilst arī redakcijas vledo^^ A&offiSiaiBas nia&^t ASV un KanadS_.p®r mēnesi 51.60;
; 3. mēn. $4.60; 6 mēn. $8.60; par gadu . $lf5.00. AtssTiŠķa numura cena 20 centu.
SliBdSnājumu mSs^i sludinājumu daļā fi.6o, bet tekstā
- jUo par 1 collafl sl^^^^
Savus ieskatus:izteikt nebaidās jaunās paaudzes pārstāvis sekretāra vietnieks I.'-iBērziņš, un; bieži; vien tie ir pretēji priekšsēža: domām. Vairākos gadīju-
.: Organizācija Americans^ for Gongressional Aptiori tō Pree the Baltie States 02932 W. Eastwood Ave;Chicāgo, 111. 60625, U.S, A.) izdevusi publikāciju angļu valodā, ķuŗa izvērtē ASV kongresa pieņemtās rezolūcijas Nr. 416 nozīmi Baltijas valstu brīvības jau-tājuma aktivizēšanā, reizē sniedzot arī brīvās pasaules valstsvīru domas un deklarēto atbalstu mūsu brīvības cīņai. Publikācijā dota arī. īsa analīze par Pad. savienības nelikumīgo Baltijas vaislu okupāciju un šo valstu izmantošanu: modernā -koloniālisma veidā Eiropā. Saturam pilnīgi atbilst šīs konspektīvās publikācijas .nosaukums:; ,,Baltic States — A Case Sfudy of Modern - Day doloniālismA in Europe". :
Šis izdevitms nav domāts pašu Baltijas tautti piederīgo: iekšē-jā;m vajadzībām un grāmatu plauktu pildīšanai, bet gan izvietošanai ASV, .Kanādas, Austrālijas un Eīropas; varbūt' arī citu kontinentu universitāšu bibliotēkās, tāpat nodošanai brīvo valstu sabiedriskajiem, kultūras, Saiņimeciskajiem; : reliģiskajiem un polītiskajiem darbiniekiem un viņu organizācijām. Saziņā ār Kanādas DV zemes valdi, šo publikāciju pašreiz pārstrādā īpaši Kanādas vajadzībām, daļu sagatavojot ŗarīŗfranču valodā. Jāatz^ liiē ari, ka aktīvā; organizācija BATUN", kuras sēdeklis ir Ņujorkā, apņēmusies šo brošūru kopā ^.r piemērotu pavadrakstu riodot
arī -visam Apvienoto nāciju dele-gācijām.,
; Raksturīgi, ka šp publikāciju-bija .iespējams izdot tikai tādēļ, ka labi pazīstams un nacionāli noskaņots latviešu rūpnieks ziedoja ievērojamus līdzekļus pirm-publikācijai, bet īpašo izdevumu Kanādas vajadzībām nodrošina ļoti; rosīgie Kanādas DV, kuri arvien bijuši aktīvo cīnītāju pirmajās rindās. Izdevums publicēts ne vien labā izskatā, bet ari labā angļu valodā, kuras gludināšanā palīdzīgu roku sniedza latviešu jaunā studentu paaudzē. Līdz šim saņemtās: daudzās ^atsauksmes.ir ļoti labvēlīgas, bet pieprasījums pēc brošūras tik liels, ka jau jādomā par jaunu iespiedumu. Interesanti atžīņiēt, \ ka bez Daugavas Vanagiem un. vienas draudzes mācītāja; -kā arī ALAs ■ ģenerālsekretāra Albata, visi piepriaļ^«^.sbēJ£ušl no maz zihiihām privātpersonām, kamēr latviešu organizācijās, līdz Šim izrādījušas visai ma-žU': interesi ,kaut tieši šis : izde-: vums to nacionālpoiītiskajai darbībai būtu:ļoti piemērots. Interesi gan parādījušas dažas amerikāņu un kanādiešu studentu br^ ganizācijas, kamēr mūsu akadēmiskā saime, liekas,; domā, ka studentu organizācijas, kuras specifiski nereprezentē mūs pašus, varēs darbu paveikt mūsu vietā. Par spiti tam, organizācija Afņericans for Gongressional Action to Free the Baltie States jau paguvusi šo izdevuinu izvie-
tot vairāk nekā 100 am.erikāņu universitāšu bibliotēkās.;
Saņemtajās vēstulēs, ar kuram pieprasīts izdevums^ bifeži rak stits, lai, izsūtot brošūras, pievieno arī rēķinu publicēšanas izdevumu segšanai, še jāpaskaidro, ka organizācija Ameŗicans for Gongressional Action to Pree the Baltie States ne agrāk, piesūtot savu regulāro „News BuUe-tm", nedz arī tagad, izplatot šo brošūru, savas publikācijas nepārdod/bet nodod bez maksas interesentu rīcībā. Tomēr katrs, kas vēlas sekmēt un at-•balstīt cīņu Baltijas valstu brīvības labā> var to darīt, piesūtot. organizācijai materiālo atbalstu ziedojuma veidā. Pašreiz jau nepieciešams brošūras papildiespiedums, bet bez mūsu pašu cilvēku materiālā atbalsta tas.būtu grūti izdarāms, jo - sevišķi tādēļj, ka. organizācijas Americaņs for Gongressional Action to Free the Baltie States vadītājdārbinieki jau ilgus gadus visus pasta un citus izdevumus seguši m personīgajiem līdzekļiem, kuri nebūt nav neaprobežoti. Otrkārt, materiāls atibalsts dod ne tikai iespēju tālākai nepieciešamai darbībai, bet ir ari neatsverams morālisks spēks, it īpaši tiem jaunās paaudzes darbiniekiem, kuri jau gadiem ilgi pašaizliedzīgi strādājuši, lai Latvijas un Baltijas valstu vārds tiktu nepārtraukti sadzirdēts un iai mūsu taisnīgā prasība at jau-j not brīvību Baltijas valstīs gūtu
to brīvās pasaules pārstāvju atbalstu, ķūŗu. „jā" vāi„nē" var būt ļoti .izšķirīgs mūsu tautas nākotnei.
"šai sakarā apskatītajā brošūrā norādīts, ka tās materiālus ' var izlietot katrs, neprasot Ipa-' šas atļaujas, un ka izdevējiem ■ nav iebildumu pat pret to, ja kāda organizācija — protams, ne-
■ grozot izdevuma domu un mērķi , —to pārspiež savām' vajadzībām; Izdevēji ir ieskātos, ka nav izšķirīgi, kas kaut ko paveicis -,,.mēs'^ vai „citi", bet:svarīgi vienīgi tas,- ka darbs ir paveikts apziņā, ka nav jāgaida, kamēr radīsies, laimīgs gadījums, bet iespējas. jārada mums pašiem. •
:: VAJADZĪGI MATERIĀLI ■
Dr. N. Vīksniņš savā recenzijā par Dzintara Kiršteina romānu (LA. 15. martā) izsaka vēlēšanos, lai ārī Cēdelgemas dzīve būtu at-
: Par Gēdelgemu j^u labu laiku romānu „Toreiz aiz dzeloņžoga" raksta Jānis Sudrabiņš.
Arī es savu gūstekņa stāstu „Gigarete", kas bija publicēts Vācijas ,,Latvijā", esmu sācis pagarināt no :plkv.J.anuma kaujas grupas padošanās līdz atlaišanai no gūsta, pabeidzot ar Cēdelge-mu. Lasītājus, lūdzu piedot šo dārbīt kavēšanos, jo notikumi vietām ir tik.smagi, ka nepieciešams laika attālums, lai tos spētu attēlot objektīvi.
Gēdelgemiešus, īpaši janumie-šus lūdzu rakstīt man, ja uzglabājušies kādi materiāli — fakti.
Dienasgrāmatas vai piezīmes pēc izlasīšanas sūtīšu atpakaļ. Adrese :, Egils Kalme, Manhattan Col-' lege W242 Street, New York, N. Y. 10.171, U. S. A. Egils Kalme
Aklais zinātnieks Dž. Sveils, kas strādā. Kanādas nacionālajā pētījumu padomē,.apgalvo, ka, pie-' slēdzot smadzenēm televīzijas strāvu, akliem cilvēkiem dos mākslīgas redzes iespējas, šāda plāna' elektroniskais izveidojums būtu Viegli atrisināms, tas darbotos kā fotokamera acī, un aklie ar tā palīdzību uztvertu ārējās: pasaules. iespaidus kā fotoattēlus. Galvenais un visgrū-tais būs atrast, kā reaģēs uz šiem \ elektroniskajiem impulsiem kor-. teks — smadzeņu daļa, kura kon-' trolē redzi., Pie šīs sistēmas. jautājumu atrisināšanas, strādā Har-vardas umversltāte ASV. ;. .
400 metru dziļās rakšanas vietas. Bieži vien kāda vagonete atraujas un ti-ieeas atkal lejup.
Kaut ne bīstami, tomēr nepatīkami ir strāvas pārtrūkumi sūkņiem, kas arī bieži notiek. Tad īsā lailcā visas ejas pilnas ar ūdeni, kas mums apgrūtina normas paveikšanu.
00
Tuikojis Alfrēds Vinčels
(31, turpinājum^)
Jūtos lepns, ka man izdodas no drēbju mudžekļa izvandīt, pašam savus gabalus. Varbūt man palīdzējis tas, ka tie sevišķi noplīsuši. Bet mana-veļa ir pazudusi. Bezpalīdzīgi raugos apkārt..Protestēt vai pieklājīgi apvaicāties pec:tās ir bez no-zīmes, to es jaulābi: zinu. Atkaļ Benjamiņš izrādās laipns uņ izpalīdzīgs. Viņš kaut kur paslēpis vecu veļu, kuru man atdod. Pie tam. viņš; maiu noskatās visai
800
- „Cik ļoti tu man atgādiniv laiku, k^d es .uzsāku savas spaidu darba strādnieka gaitas! Sākumā bieži raudāju; biju taču vēl bērns. Bet viņi man visas maigās izjūtas izdzina ar sitieniem. Tad es pamazārn sapratii, ka dzīve še vieglāk panesama vienīgi ār bezjūtībuŗtriilūmu: un katra garīguma apslāpēšanu. Pašsaglabāšanās dziņa mani iedzina lētarģijā. Dziļākajā iekšienē es tomēr. ciešu šīs primitīvās, dzīvnieciskās dzīves dēļ^: ,ķuŗa, droši vien, drīz manī iznīcinās /visu cilvēcisko. Novēlu tev, lai tieci no šeji€ļnes.prom, iekām kļiisti tāds
' Ajr: laiku a^^ iemanos šīs eksistences
spēles noteikumos starp baraku un raktuvēin zinu,, kā jārīkojās, lai citi neuzkrautu daļu sava
darba, -lai vienmēr ņeuzskrietu virsū allaž saņemtu arī piekritīgo uztura devu gramu ūdeņainas maizes, puslitru viras un ēdamkarotes putras>
: Nometnē ir 800 Ieslodzīto, kuri trīs maiņā^ visas 24 stundas diennaktī dodas lejup raktuvēs. Atlikušie vīri nodarbināti virtuvē, pirtī, lazaretē^ veļas un drēbju mazgātavā, ir frizieri un -».spēl§ kārtis, Arvien par jaunu atrodami liievi, kuri ka-: tēgoriski atsakās doties. raktuvēs pazemē. Tie iŗ uz 25 gadiem notiesātie, kuriem nav nekādu cerību; atkal atgriezties normālā dzīvē. Kas gan ļaunāks viņiem vēl var notikt?-.Npmetneš komandants iz-mēģinās-viņus pārliecināt: ar laipniem vārdiemluīi' pātagas sitieniem. Viņš izsēdina nepaklausīgos laukā; sniegā, kopā sasietus, ar saistītām kājām un rokām. Krievi visu pārcieš nesaprotamā vienaldzībā un nedara riekā. Vai arī patiešām nokāpj pazemē, lai kādā nomaļā raktuvj u ogļu caurumā nogulētu savu maiņu. • V^^^^', ■
: ■ Attieksmē uz raktuvju drošību stāvoklis gaņ-^ drīz vēl ļaunāks nekā bija Kostenko. šīs ir vecākās raktuves visā Karagandā. Nogņivumi, pat abās galvenajās ejās, ir visai parasta parācHba. Nepie. : tiekami ir arī drošīļjas; iekārtojumi slipnē, pa kuru piekraut-ās ogļu vagonetes ar trici velk augšup.rio
: Pēc trim mēnešiem manas spēka rezerves izsmeltas. Trīs mēneši bez vienas dienas atpūtai, kaut priekšraksti nosaka, ka četrām.dienām mēnesī jābūt brīvām. iŖēt brigadieris savai pakļauto grupai piekritigās -atpiitas dienas sadala pēc paša ieskatiem, ūri mani viņš necieš. Pilnīgi pārpūlējies un spēkus zaudējis, beidzot pieteicos pie Petrošen-ko. Kādreizējais Benjamiņa „aizlūgums" par mani joprojām nes augļus: Petrošenko man piešķir 30 dienu „B.K. — barakā". •
•: B.K. nozīmē: bēž kategorijās, še novieto ieslodzītos, kuri veselības pārbaudē uz kādu laiku nav iedalīti nevienā ^arba kategorijā un drīkst atpūsties.; Uzturs ir nedaudz labāks, Beidzot es varu izgulēties, ar gulēšanu atveseļoties. ^
Mani nometina stūrī, kurā pieci ieslodzītie ne-, mitīgi spēlē kārtis. Viņi nemaz nerada iespaidu, ka tiem būtu nepieciešama atpūta. Drīz vien" ievēroju, ka viņi daļu savas ņiaizes porcijas pārdod citu baraku iemītniekiem. Ar tb: viņi nopelna ne vien rubļus, bet nodrošina arī cerības pārāk niecīgā svara pieauguma dēļ palikt ilgāk B.K. — barakā nekā iepriekš,noteikts.. .
Bet an^^n pazīst šo.triku. Tā
norīkojusi īpašu vīru, kuram jārauga lai katrs izsniegto uztura porciju ail pats apēstu, šis vīrs — sodīts ar desmit gadiem par kartupeļu maisa no^ zagšanu kādā kolčhozā — i^ veicējs; pārāk rūpīgs, pēc barakas biedru ieskatiem. Kādu ritu viņš gul beigts lielā asinspeļķē uz sava
guļammaisa. Viņam miegā pārgriezta rīkle. Vēl amen nepietiekami nocietinājies, eSi šausmās sa-^ stindzis, raugos pārējos ap sevi, bet redzu tikai vienaldzīgus skatienus. Nedaudz vēlāk ierodas ba-; rakās vecākais ar diviem sargiem un ārstu. Barakas vecākais izprašņā, bet neviens nekā nezina. Ārsta izmeklē līķi, tad :to aiznes. Kāds pastāsta, ka noslepkavotais nācis no Odesas apkārtnes un ka viņam ir sieva ar trim bērniem.. ;
_ Kad piešķirtais atpūtas laiks pagājis, matr^jā-stājas'zem mērīšanas dēlīša un uz svariem, Esmu 1,69 m garš uņ 54 kg smags. Pārbaudītāji ar mani apmierināti, jo esmu pieņēmies svarā par divarpus kilogramiem. Nākošā dienā, man atkal jāiet darbā. ' .■;:.;„,
paceļot guļammaisu^ lai paŗiemtu savii raktuves apģērbu, kuru visi mēdz ģiabāt zem maisa,: redzu, ka tas pazudis. Ar dalītām jūtām dodos pie sava brigadiera, lai ziņotu pār zādzību. Sākumā Viņš miani:.nesaprot. Tad seko dusmu izvirdums,'; ķuŗa visniknāko lāstu vidū arvien par jaunu sa-protu vārdiņu „sabotāŽa". Pabeidzis lādēšahos. viņš •inam sat\^|: pie rokas, pārrauj pāri pagalmam liņ legruz „burī" — nometnes cietumā, kurā ievietoti tiecas atteikušies strādāt, un citi, kas'kaut kādā veida pārkāpuši nometnes režīmu; Viņš man pat neatstāj laika paskaidrot, kanemaz nevēlos atteikties, no darba.
šajā, par spīti vasaras karstumam, ledainajā cauruma ieslodzīti vairāki visai interesanti tipi, kuriem ikdienas garlaicībā holandietis, tātad (arvien gudrais), rietumeiropiētis ir kā no gaisa no-kntusi dāvana iemīļotajām garajām sarunām. Vi-su^stastu un diskusiju pamattonis še vēl vairāk neka parasti ir noraidīgā nostāja un pat naids
pret sistēmu, kurai šiem cilvēkiem jāpateicas par galvenokārt 25 gadiem spaidu dar ; ■
s sekos)
Ar tikpat lie prof, P, Sakss dāšanas paidagļ Latvijas valstij Kopš tās dibināļ dai, par ko mf pārliecināties, s^ vadītāju viņedļ 1. Sakss biju aj npjamu pacietiļ un spēju iejustiļ dvēselē. Viņš bijļ menis, pret visiļ līdzīgs uri atklitļ Smags pārdzīļ Saksam bija abļ cija uz SibirijuJ bet otra vēlāk aļ gātu veselību uļ tēva aiziešanas.! noklusēja, lai ļ viņš jau bija
Pagājis jau gads, kopš iemīļotais un cienītais dziedonis prot Pauls Sakss piebiedrojies aizmū->a ceļu staigātājiem. Visvairāk par viņa aiziešanu bez piederīgajiem : skumst; kādreizējie audzSt ņl, izkaisīti visās pasaules malās, kā ari Ņujorkas skaņu māk^ slinieku kopa, kuras priekšnieks prof. Sakss bija visu pastāvēšanas laiku. Pieniinot un godinot savu priekšnieku un audzinātāju, Skaņu mākslinieku kopa Brukli-nas baznīcā 2. aprīli pīkst. • 5 pēcpusdienā rīko viņa piemiņas koncertu, kurā piedalīsies mākslinieki Marga Millere - Grasmane, Mirdza Māruna • Bogdanoviča. Ida Trapāne (prof. P. Sakša i.udzēkne no rietumkrasta), Ārijs Kellijs, Kārlis Munters un Bruno Skulte. Sarīkojuma atlikums paredzēts kā pirmā iemaksa īpašam stipendiju fondam, kas dotu. iespēju kādam jaunam un spējīgam māksliniekam pa-■ pildināties mūzikas studijās. , Prof. P. SaKsaļaļ^s mūžs bi-jis veltīts mūzikai, dziesmai. Viņš bija viens no mūsu pirmā-jiem spējīgajiem un slavenajiem kamermūzikas un operu dziedoņiem. Ar savu skaisto im skanīgo lirisko tenoru viņš valdzināja klausītāja sirdi kā koncertos, tā opera. Viņa dziesmas skanējušās ne tikai visās Latvijas pilsētās un pagastos, bet ari tālās Krievijas stepēs pirmā pasaules kara laikā, kad P. Sakss kopā ar M.' Vīģneri - Ģrlnbergu, A. Bene-leldi, Ā. Kaktiņu, komponistu i\. Kalniņu un pianistu P. Suber-lu ar latviešu dziesmām iepriecināja izkaisītos bēgļus uņ ari karavīrus. P. SakSs viesojies aŗl flaUdzos koncertos ārzemēs. Prof. ?. Sakss bija izcils kamordzledo-uis, un viņa koncerti ar P., šū-bortā, Griga, šūmaņa un Volfa dziesmu cikliem '\ vienmēr bija nozīmīgi notikumi Rīgas mūzikas ■ dzīvē.' ■;.;
No latviešu komponistiem P. ļ Snikavu kā sk Saksam tuvākie bija A..Kalniņš.ļņsks darbinio E. Dārziņš, J. Vītols uri J.M^^ ia
Latviešu biecļ mlltonā 18. mal dzi literatūras sitos skolotājasļ darbinieces L. par'Jfīni Ezeriņi :esantā un gleif aizvadi jo klausiļ malieni, kur isļ vi sāka : izoilaiil
Jāņa Ezeriņa gadi aizritēja■ Lazdonā un sļ velti viņa piŗniļ ja par Malieni ļicm. J; Ezeriiļ mutes, tēva uņ| stūru iezīmes:. Hui, .savri ju, dzirkstošu ]| gu vicnkāršībuļ bu. kuru aizviļ
diņš, jo viņu valdzināja: roman tisms mūzikā un literatūrā. Lie-• iu piekrišanu P, Sakss izpelnījās ar komponistā Pr. Suberta lomu operetē „Trejmeltlņas", kuras iž
,.Es DicfV'iņa naigs... Pie miriļo maigs. Ies krīt krcļj Utga ..Brlvās
rfidēs notika pārpildītās zālēS; diiļā. viņš lep
kā Riģā, tā arī provincē. Katru lomu, katru dziesmas muzikālo trazi un niansi P. Sakss studēja ar lielu interesi . un pacietību. Prof. J. Vītols teica, ka P. Saksā ititelekts apvienojies ar mākslas iejūtu. Kritiķis -un komponists ■ J. Zālītis atzina, ka P< Sakss Ir . visiecienītākais . latviešu dzlcdo-, nis. Operas viņš sāka dziedāt jau prof." P. Jurjāna nodibinātajā : pirmajā latviešu operā, bet vēlāk Nacionālajā operā ar lielu . sirsnību veica liriskā tenora lo-mas.
kiom A. Austil P. Krmani, :J.ļ Kopā ar J. Gr| :>tsāmgrāmatu un ābeci ,,Valc vasarā atkli ba — tuborkulļ draud viņa Jaļ smaiņajui dzivļ jās kādu laiku Lf kal met u.s dj interešu loks b sauca skola, kā, glezniecibi nii krūtis viņSJ
' • : (0, turpinājums)
Vai tu, tā.sakot, ņemsi kuru katru, noskatījusi tavu mantu un naudu? Vai tuļ lēsi cilvēku, kam dvēselē zied mūžīgs pavi kam.tavi prieki būs viņas prieki, bet bēdas bēdas? Tā es savās vientuļajās stundās esi jis pats ar sevi, Un tagad es zinu, kāpēcļ vieriinēi^ esmu atrunājis no pārsteidzīga sc| ram <:ilvēkam ir savs liktenis. No tā: ne) sakot,, nevar izbēgt; Ne es, ne jus,nevienļ zinu — jūs esat mans liktenis- Jūs mani-saprotat; Ilgas jaunkundze?
— Ne gluži, Turtuiiņa kungs. Ne glužiļ
lai eš būtu jūsu liktenis?; ^
Turtuliņš nopūtās. Viņam ftija Šķitis, ; teicis tik skaidri un nepārprotami, ka nek^ bu nevarēja būt, bet te uzreiz >--mcitenļ saprotv Sāc nu vēlreiz visu no gala. ■ -Redziet, ilgas Jaunkundze, Jāņa 1 neatlaidīgā pacietībā'ļiebija izsmeļarņa, -zināt, ka na\r labi, ja cilvēks ir viens. Tasļ iekārtots; ka jābūt pa pāriem. Paskatieticj niņiein: kamēr māte perē, šis lido apkār^ ļē krpiņūs U^^ pie cilvēkiem tāpat. Kamj kārto veikalus un gādā, lai neaptrūkst, ko bīšos, tikmēr viņa apkopj mājas ligzdiņu
— Perē? — Ilga pārtrauca Turtuliņaruiļ
— Bet Ilgas jaunkundze! Kāpēc jūs tā? zināt, ko es domāju: Es runāju lidzibās.