I
nes ^labsajūtai", uz to T. Kruķa atbildēja; ka katram :cilvek^^^
nepieciešams kāds ideāls, kura laba darbosies, kādēļ par to jāpadomā arī jauniešiem, kas savaS: organizācijās var darboties tikai līdz zbāmam vecumam, kad paliek it kā ..āPpusē". ja'laikus nav paguvis ieaugt citā vidē un darbā. DV organizācijas nepieciesa-mībul visizteiktāk uzsvēra E. Er^ nestsone, tō apliecināja ;brāli^ Si; liņi. arī /A. Siksna doihāja, ka DV orgajuzācijai jāpastāv nacio-ņālpoiītiskās uh reizē ar to pret-komūnistiskās cīņas uzdevumu veikšanai, kaut likās., ka viņam, tuvāks /ir laviešu biedrību darbs, tikai 16 gadu vecais Jānis Krū-stāvēja Kanādas DV valdpsprļļj^a^^ro^      iestājās' par _PV . dis E. Krūka, Torōrito nodaļas"Ljarļ^a ndzīniīgumu.-^ ne tikai tā-:) reprezeri!ante Tonija Krūkā, Ka- [dēļ, ka viņa vecāki ir pazīstami :'^-nadas valdes jaimatiies nozares /'vadītājs R. Bultē un' laikraksta v„Latvija Amerikā" redalttors A.
' Vuičels, bet no. jauniešu puses ļxorontō latviešu jaunieti, kas ir;
DV Toronto nodaļa 9. : aprīlī Latviešu namā bija noorganizējusi diskusiju, pēcpusdienu \ par tematu; „I>augavas Vanagi un ■jaunā audze", lai: rastii iespēju DV saimēs pāŗstāvjieni iepazīties ar j auniešu domāni par DV pr-' ganizāciju un uzklausīt viņu vēlēšanās un ierosinā;jumius. Disku-\ siju blakus nolūks^Mja;Ijaunat Vni tuvāk ibpažīstiņat ar 'DV Organizācijas darbii, veicināt sadai*,! bību, stiprināt saites ar ^ jaunatni un meklēt- iespējas^ jaunās au-dzes . ciešākai iesaistīšanai .'DV darbā ūn pasākumos.
.■Diskusijas vadīja Dr.V. lēns. DV otgaiiižācijū panelī par-
DV darbinieki, bet jo sevišķi tādēļ;- ka tikko pats - pievienojies DV saimei un kļuvis par pirmo
(D Vašingtonas , latviešu, teātra ansambļa izrāde ,„Jolanta Durbe" notiks 29. aprīlī divreiz ~ pīkst. 3 pēcpusdienā un 7.30 vakarā -r- Harbord Gollegiate zālē, 2S6 Harbord St..(Harbord un Euclid ielu stūrī). Ieejas karšu apmaiņai  aicināts   zvanīt LEl-
TSGfi.
€) Latviešu, nama līdzekļu vākšanas akcijas talcinieki savāktās summas var nodot kasierim V. Koroļkevičam 12. aprīlī, sākot ar pīkst. 7.     vakarā, Latviešu na- centiem ■ notiks
>ma.   ■ —
Londonas vanadžu kopas vadība ar daļu no darbiniecēm: priek šā no kreisās: priekšnieces vietniece A. Admine, sekretāre E. Lestiņa, iepriekšējā priekšniece I. Bērziņa, pašreizējā priekšniece L Epnere un V. Alksne; aizmugurē — M. Aukmane, E. Tesvina, A. Mr^^^ jDāinbeniece, E. Gli-nsva, A. ■ Jaīisone, L; ^tengele uij E. Beitāne, ■^ ■ ■ '     ' . - .Foto:-'F... Arnds. i
© Ar Toronto mākslas galerijas icobpt staipniecibu, viena no tēl-ļnieka Jmanta Magona- alumīnijā ' darinātajām skulptūrām „Opus uzņemta Montrealā rīkotās pasaules izstādes „Habitat" no-\iietnē, ķiiŗa , doniāta nākotnes māju paraugiem, to iekārtojumam un: deķōrējumieņi,. Bez tam paredzams, kā L.Magoriis piedalīsies arr Art Institut^of, Ontaŗio rīkotajā "^Kanad^^^^
. • . šavTis; pārstāvjus  bija sūtījusi» LNJAICi tom^ PulC, ;    Staburags, TLTA ģimnaziji un
• skauti. Jaunieši Edīte Erpestso-ne, Indra Ancāne,/Guntis Šiliņš, Kārlis  Šīliņši  Dāvis Maksiņš,
■.. . Armands Siksna uri; Jānis Krūka . ■diskusijās gari pauda savas personīgās donias,.nev savu organizāciju ieskātus, jo: diskusijās neb^ ja domātas jauniešu oŗgaiiizāci-jū un pulciņu, oficiālā viedokļa
• noskaidrošanai, bet .tieši pašu / • jauniešu privāto uzslcatu' ūzklā^ŗ ; ■; sišanai.
■, Debatēs bij a paredzēts uzzināt,. i  ko. un cik daudz jaunātn^ zina ļ par DV organizāciju un tās dar-] ,bību, vai jaunieši organizāciju uzskata: par vajadzīgu un nepiecie-/ samu arī turpmāk jeb vai. DV veicamo darbu tikpat labi varētu izdarīt arī citas organizācijas, pozitīvas, atbildes gadījumā — kas; darāms, lai stiprinātos sadarbī-.ibas:. un' saprašanās saitēs starp i  -DV .organizāciju uņ: jaunatni. I   Diskusijas izraisījās spraigas): lie-.cināja par jauniešu interesi un.
• noskaidroja vienu otru jautāju-^ mu, kas bija nozīmīgs kā DV
Y organizācijaij'tā pašai jaunatnei,
. Staburaga pr-ks G. Šiliņš atklāti pateica, ka ^par; DV organizāciju zina vienīgi tik. daudz, ka
'■ tā ir bijušo karavīru biedrība,
, bet :par tās dartnibu lasījis tikai okupantu īMgā izdotajā, ķ^gu brošūrā,; kas; doņiāta DV darbinieku Un viņu darbu nonieļnoša-nai. G. Šiliņš 'gan tūlīt uzsvēra, '   ka šim komunistu izdevumiām rie-
: . var ticēt, 'bet piemin to vienīgi ..   apliēcinājuTiam, cik maz' jaunatne zina par DV patieso -raksturu un kādus maldus jaunatnē var
. ieviest šāds' latviešu tautas ļe-ņaidnieku izdevums. D. Maksiņš;
' norādīj a, ka viņa tēvs ir- DV biedrs, kādēļ organizāciju pazīst it labi, bet no personīgās pieredzes zina, ka .jaunieši .visumā par DV_zina mazi galvenokārt to, ka vanagi „rīko balles un: tajās piedzeras". Bez ta,m daudzus jau-
■ niešus maldina organizācijas angliskais apzīmējums ReliefSo-ciety,   kās neļauj . spriest par
.. daudz plašāko, sevišķi nacionā-:    lo DV. darbību. Arī LNJAK pr-de Ē.Ernestsone klaji atzina, ka
\ na,v: zinājuši, cik daudz latviešu lietai, labā. veikuši DV, pareizāk sakot, nekad par to nav īsti padomājusi. Vēlāk viņa apliecināja, ka par DV zina daudz mazāk nekā; pati domājusi. • Tas nptika
• pēc tam, kad Ē. Krūka īsumā bijā pakavējies pie DV organizācijās mērķiem un līdzšinējiem veikumiem.
i'--- Izņemot D:Maksiņu, kas bija ieskatos, ka jaunatne var iz|ikt bez DV. organizācijas, oārējie. ; jaunieši atzina DV; nepieciešamī^
V- tou,;izrādīja patiesu interesi par DV darbu un apliecināja gata-
• vibu tajā piedalīties, ja dotu., vi-:. "   ņiem piemērotus: uzdevumus.- p
Maksiņš domāja,  ka jaunatne " daudz labāk jūtas   savā vidū vien, kādēļ DV vajadzētu sniegt .   tikai materiālu atbalstu jaunat-
DV biedrs-veicinātājs;
. Daudz: vērtīgu vgraudu izsija-iās diskusiju tfēšā. daļā par to, kas! darāms; saprašanās un sadarbības izveidošanai starp DV organizāciju uh jaunatni, Īsas par. sākams jauniešu ieinteresēšanai
Latviešu sporta apvienļiba, Ka- pateicību izteica tās prezidij a lo:
ņādā 8. aprīlī Latviešu nama To-
par DV darbu un piesaistīšanai k.^„to bija nkojusi īpašu godi-tam.A. Siksna izcēla nepiecieša-B^gg^j^^g ^^^^^ līdzšinējam LS-mībū, lai katrā jaunatnes kon-      ^^^^^^ priekšsēdim Jānim Ād-
gresā un citps sarīkojumos piedalītos kāds OT^pār^ kas ne vien varētu sniegt jauniēšieni nepieciešamo informāciju par DV darbu un uzklausītu nes problēmas, bet spētu ni arī" saprast. Ar gandarījumu jaunieši uzņēma T.,Krūkas domu, ka jaunatni. Tajadzētu aicināt palīdzēt DV darba veikšanā ne tikai kā „techniskus" pallg-darbiniekus sīku darbiņu padarīšanai, bet dot tiem atbildīgus uzdevumus.- Np jaunatnes puses nācās dzirdēt dažu labu vēlmi, arī ņprādījtimus, kas katra.ziņā būtu -ievērpjami, bet .DV pār-v stāvji izrādījās uznianīgi jauniešu dpniu ūzMausītāji. Varbūt vērtīgākā atziņa bija tā, ko diskusiju ņobeiguniā. izteica S. Ernest-šone: „Nezinu kādēļ, bet esnlū
cākās paaudzes; klātienē, bet šodien ar prieku konstatēju, ka ar vecāko paaudzi var tikpat brīvi runāt kā ar jauniešiem, pašu vidū vien!" Viņa, tāpat daži citi, arī domāja, kā nav pamāta pārme-tumieni; ka jaunieši; neapņieklē
rninim, lai pateiktos par viņa ne savtīgo darbu; Kanādas latviešu sporta dzīves vadīšanā. Kā mūsu laikrakstā jau ziņots, J. Ādminis pēdējā LSAK gadā sapulcē paziņoja, ka darbā apstākļu dēļ vairs nevar kandidēt uz priekšsēža amatu, kas izraisīja pat niazu „krizi", jo nācās sasaukt īpašu ĻSAK sapulci, lai V. Sališa personā iegūtu jaunu Ka-, nadas. latviešu sporta dzīves vadītāju.
Jānis Ādminis pieskaitāms pie tiem nedaudzajiem sirsnīgajiem un rosīgajiem sporta darbiniekiem, kas nenāk no aktīvo sportistu vidus. Par sportu viņš interesējies Viēnrhēr, ;: neatkarīgās Latvijas laikā aizsargu organizācijā guvis arī teicamus panāku-
tiivis .SauŠļO.n.'ā, . liot , fcB   arī 'toijīajsi.
viņa vienīgā aktivitāte sporta laukā. Sākoties trimdas gadiem, viņš ar lielu sirsnību pievērsās sporta organizēšanas; darbam, vispirms Gēstāchtas nometnē Vācijā, pēc tam Anglijā- turpinot darbību arī Kanādā, kad bija at-
DV organizētos sarīkojumus, jo gļājis britu salas. Būdams.LSAĶ parasti par tieni nekā nezina, M- vicepriekšsēdiš,J: Ādminis pār-dēļ būtu labi, ja jauniešus vien- ņgma priekšsēža pienākumus, mēr informētu, tiem piesūtot, ^gcl 1960. gada martā negaidot skrejlapas ar informāciju un ai- ļ mira Kanādas   latviešu sporta
ceklis A. Vinčels, pasniedzot J. Ādminim ārkārtas nobalsojumā piešķirto augstāko- mūsu sporta dzīves apbalvojumu —. Lielo nozīmi. Ļoti kļiplā skaitā šai vakarā;, bija ieradušies Hamiltonas sportisti, kuru vārdā I. Leja pasniedza Hamiltonas DV nodaļas sporta kopas, Sparta, velti — ādas foto albumu. Kādreizējais. Latvijas meistars.::maratonskrē-jļenā K. Blumbergs savā un otra maratonista K.. Bukasa vārdā nodeva; J. Ādminim „zelta" monētu ar norādījumu, ka tā nekad neapsūbē, novēlot, lai tāpat ne-kad neapsūbētū arī. tās saņēmējs. No Toronto DV nodaļas sporta kluba pateicību izteica tā priekšnieks R.. Kadiķis, bet no Toronto latviešu YMCAs Ž. Zeņr tiņš, pastāstot kādu, jautru atgadījumu .no- Kanādas . latviešu sporta organizēšanās sākuma laika, kura galvenās personās bi-
seris T. Ozolcelms un J. Ādminis. " -.-'■; .:.
Sarīkojumā bija ieradies arī kanādiešu firmas • Drying Sys-tems (Ganada) Limited- īpašnieks Mastinseks, kas jau vairāk-
kārt LŠAĶ dāvinājis balvas latviešu sportistu izcīņai, šogad viņš dāvināja arī īpašu ceļojošo balvu Kanādas latviešu . jaunatnes meistarvienībai basketbolā, kuru šu vakarā . pasniedza šāgada meistartitula ieguvējiem un pirmajiem balvas izcīnītajiem — Toronto- LSĶ vienībai, . kuras Vārdā balvu pieņēma..komplektējama kapteinis J. Udrovs. LSAĶ no savas puses jauniešu m^eistar-vienībās, spēlētājus, no kuriem sarīkojumā gan bija tikai trīs, apveltīja ar trimdas latviešu sporta, nozīmēm.
Jānim Ādminim' veltītais su-rriinājuma nņ pateicības vakars izskanēja ar sirsnīgām pārrunām,- atmiņu kamola .šķetināšanu'un dejāni, kā; arī laibu panākumu, vēlējumiem Veltai Ādmi; nei, kura 2 dienas, vēlāk izlidoja uz Stokholmu, lai tur pievienotos Kanādas izlasei. pasaules galda tenisa meistarsacīkstēs,
kas bija devušies ceļā jau pāris
dienu iepriekš. Vēlāk J. Ādmini privāti sumināja arī Latvijas daudzkārtējais rekordists vieglatlētikā V. Teteris, pasniedzot pateicībā par paveikto darbu savu gleznu.   • \        ;•     i   L.. B.
specialaj ās spēlēs. Spēļu vakarā būs ari kafijas galds.
9. Lidojumu uz. Eiropu laikā no 17. jūlija līdz ;3. augustam organizē Amerikas latviešu jaunatnes apviesnība, un tas paredzēts par pazeminātu maksu —-. 297. dōl. Lidojuma dalībnieki uzturēšanos Eiropā varēs kārtot individuāli, bet, ja vēlēsies, naktsmītnes : sagādās arī ALJA un lidoju-" ma organizētāji. Plašāka. informācijas sanāksme visiem intere-12. aprīlī pīkst, vakarā Latviešu namā, lnf')r- . nāciju var pieprasīt arī Indrai Ancānei pa tālr;. 1)24-2710. Lidoju-nja dalībniekiem jābūt;: ALJAs biedriem vai biedriem - veicinātājiem.    ; „
® : Sv. Andreja draudzes lauku īpašuma Sidrabenē zemes un vasaras mājiņu īpašnieku sanāksmi 8. aprīlī vadīja R. Roze, bet protokolēja B. Upāņs. Bez vispārējiem ziņojumiem un pārrunām
simtgades
mākslas programmas ceļojošajāļ^""^^ turpmāko darbību sanāksmē iastādē provinnes TnĀrnfŗ^ ■ J ievēlēja ari pārstāvjus Sidrabe-®. Sv. Jāņa "draudzes padomesļ pārvaldē, kura sastādās no Sēdē-pēc nesenās gada sapulces!'' ^^audzes padomes  locekļiem,.
padomes priekšsēža pienākumus ^'^^^^^^^ mācītajā un ō sidrabe-uzņēmās .ļīdzšmējais ž: Rūten-P^®^^ pārstāvjiem. Sanāksme, bachs, tāpat arī. vina vietmeks 0. tādiem ievēlēja līdzšinējos-Breņķis. Lauku īpašuma Saulai:     .Upānu,:K. Zariņu, ,A. Gulbi
un A. Rāviņu, bet no jauna E. Freimutu.. Saskaņā ar Būrlingto-nas pilsētas valdes; un Ontario provinces noteikumiem, Sidrabe-nes pārvaldei jāizstrādā vispārējs izbūves plāns, jo tikai pēc iā apstiprināšanas var sagaidīt piekritīgo iestāžu atļauju jaunu vasaras mājiņu būvei Sidrabenē.-  ; ■■ ' .-
® Uz Ziemeļjorkaš kapu latvie-
ne pārvaldē no padomes ievēlēja līdzšinējos A. Dobeli, J. Kon-ci, J. Skrastiņu, • P. Kamarutu, K. Ozoliņu, J.Mežaku,A. Lucu un E. Reinbergu. Padomes darbā turpmāk pieaicinās E. Puķīti aizgājušā H. Skrastiņa vietā. Sēde arī nolēma nodot pārdošanai draudzes īpašumu 50 Dewspn St. par .:i7.000 dol. Draudze ar pateicību saņēmusi luo dol. ziedojumu dievnama parāda ; dzēšanai ku nodalījumu lo: aprīlf māč.^ A. no Annas.Kazerovskaš sakarā ar 1 Briedis   pēdējā :ģaitā izvadīja
Kārli Pālīti. Aizgājējs strādāja.
viņas 75 mūza gadiem.
<i Archibīskapa :'A, Lūša Austrālijas .ceļojuma . laikā Sv. Jāņa draudzēs mācītāja pienākumus veic .Ē. Ķerģis, kas draudzes kancelejā būs ru-.> iiājams ceturtdienās no pīkst, u — 9 vakarā. Māc. E. Ķerģ'a adrese ^\49 ;Highcliffe Ave, Hamil-ton, Ont.;; tālr.-1}85^27i3.      ■ ■
® Kārtējais bingo spēles vakars Latviešu namā notiks m. aprīlī pīkst... s viakarā;. Pusi no, vakara ienākumiem sadalīs laimestos Par vienu dolāru ieej as . maksu katrs dalībnieks saņems divas spēles kartes, kuras derīgas vismaz G parastajām, spēlēm. Pēc vēlēšanās varēs   piedalīties .arī
cinājumu. A. Vinčels ierosināja palaikam rīkpt īpašus:. v^ārus DV biedriem ūņ: jauniešiem, ku. ŗps jaunieši varētu sniegt pašu sagatavptu prpgrammu, -ari pa-dejpt, bet pār visu — griezties ar savām prpblēmām, pie vecākās paaudzes, kura savukārt savas prpblēmas varētu draudzīgi pārrunāt ar jaunajiem, jp diskusijās pie galda valda zināms oficiāls stingums. Turpretim šādi draudzības vakari veicinātu sirsnīgas pārrunas un- savstarpēju iepazīšanu un sapŗašands, R. Bult^ ' iepazīstināja ar dažādajām darbības- iespējām, kādas jaunatnei dod DV. prganizācija.;
Diskusiju, vadītājs Drž V. ~ Gii-lēns beigu vārdā kpnstatēja, ka pārrunu gaitā sevišķi iepriecinājis tas, ka nav bijis' jād2ard.gau-šanās par pagātni, bet visu dP-mas bijušas; koncentrētas uz nā-kotnes veidošanu, pie kam ķā DV pārstāvji, tā arī jaunieši runājuši īsti atklāti --i- bez jebkādās izlikšanās",   klaji atzīstot pielaistās kļūdas un savu ieskatu maldus. Tā patiešāni. bija, tā dēļ šī diskusiju pēcpusdiena at zīstama ne vien par. izdevušos un pozitīvu Jēguvumu, bet, gribas tam; ticēt,   arī. par pirmo stūrakmeni DV .organizācijas un jaunatnes saprašanās un kopdarbības celtnei. Vč.
vadītājs Vilis Rozenbergs. Līdz tam J. Ādminis bija veicis Toronto ■ latviešu sporta .. kluba priekšsēža pienākumus un bijis Latviešu sporta : padomes briva-jā pasaulē prezidija loceklis; tāpat rosīgi darbojies Latviešu nama; organizācijā sākuma periodā. Pašreiz viņš vēl turpina pienākumus Ontario provinces galda tenisa savienībā, kur arī izpelnījies kanādiešu atzinību. Pērnā gada 3. augustā J. Ādminis atskatījās uz' 60 mūža gadiem.
Sumināšanas vakaru; kujTi būtu pareizāk apzīmēt par Sportistu pateicības vakaru, atklāja' jau-'nais LSAK priekšsēdis V; Sališs, uzrunā pakavējoties pie J, Ādmiņa darbības sporta dzīves organizēšanā un vadīšanā, cildinot viņa nopelnus un atmiņai pasniedzot LSAK pateicības velti — E. Ķeiša lielformāta šaržu.- Tā kā J. Ādminis tikai atteicies no ofi. ciālajiem pienākumiem, bet ne viens nO; vakara dalībniekiem nešaubījās, ka -sporta laukumā, sevišķi, vieglatlētikā; viņš' arī turpmāk būs redzams tiesnešu, un citu darbā veicēju  vidū (ko ap stiprināja; aTī pats J. Āclminis), sarīkojumā oficiālā daļā sprēgā ja jautrība un humors, kas paudās arī gandrīz Visās uzrunās šai sirsnības un draudzības piestrā votajā vakarā. Latviešu sporta pārvaldes brīvajā pasaulē vārdā
Savus 12.;gadasvētkus Tērvetes^ 19. skautu' vienība Toronto atzīmēja 9. aprīlī Latviešu namā. Dainim Kivleniekam atskaņojot uz ērģelēm tautas dziesmu, skauti ienesa zālē karogus, tad klātesošie dziedāja Kanādas himnu. Vecāku' padomes priekšsēde I. Toža atklāja gadasvētkus, aici-. not nodziedāt Latvijas himnu; vad. J. Treimanis īsi uzrunāja sa: pulcējušos, < sveicot ari no latviešu skautu vadītāja\A;::Lūša. Per-
sonīgi tērvetiešus sveica vad. A. bija pulcējušies ļoti kuplā skai-Siliņa no Gaujas gaidām, V. Vag-1 tā, noklausījās Ksenijas Bran-
tes, E. Timērmanes un Toronto
; Piektdien) 14. aprīlī   pīkst. 8 vakarā Latvisšu nama, Toronto, Ik Ieejas cenā — $1 — ieskaitītas 2 bingo kartes. TIKAI NAUDAS LAIMESTU ,  ;      V Visu? laipni ielūdz ļ)V^
zālē.
.   SEKMĪGS VETEKĀ DARBA GABS
No: amatpersonu ziņojuffiīem Latviešu kara veterānu - strēlnieku biedrības Kanādā gada sapul ce .2. aprilī. Toronto. izrietēja, ka aizvadītajā darba. gadā biedrība sarīkojusi strēlnieku Ziemsvētku kauju 50 gadu atceri.ar L; Auzā-nes-Vīt oliņas īpaši šim gadījumam uzrakstītu  epizodu lugu ,.Ložmetēja kalns". Iegādāts āri biedrības karogs Latvijas nacionālajās krāsās, sarīkoti ..groziņu vakari" Toronto un Hamiltonā, sniegti padomi, pensiju/jautājumos un; uzturēti labi' sakari ar; pārējām latviešu, organizācijām, bet. biedrības  jubilāri — „des mītnieki", apsveikti: ar grāmatu veltēm. Darbības gads arī beidzies ar prāvu atlikumu, biedri bas kasē. Valde. gādājusi par palielinātu fotoattēlu novietošanu latviešu   sabiedriskajās . telpās kā arī par piemiņas plāksnīšu piestiprināšanu karogkātiem. Atzīmējama ar! biedru savstarpējā izpalīdzība; ^ slimību gadījumos Par sekmīgu un savstarpēj i saskaņotu darbību sapulces dalīb-n'eki izteica - valdei pateicību. Jaunajam darbības -gadam ievēlētā; valde darbosies šādā sastā-. '•ā: priešsēdis Fr. Freibergs (To-. roņtd), ^iņa^^^l[niel^__R. Purvs (Toronto), - sekretārs.' P. Zariņš ("Hamiltonā), .jcasiefis K. .Brie-croronto). un : biedrzinis
ners no Rīgas skautiem, DV KV un Toronto nodaļas vārdā priekšsēdis ļ.: Zāmlovskis (aploksne), no Saimniecisko darbinieku apvienības .P. Rasiņš (aploksne), tLb —. .A.'Siksha (aploksne), ;,Latvija Amerikā"/ apgāda: un izdevēja vārdā — A. Ancāns, A. Tīcmanis (aploksne). Rakstveidā apsveikumus bija sūtījuši latv. gaidu priēkšmece M. Vilka, dzejoļa veidā — Kanādas gaidu- pr-ce 'K>\ Martinsone, Kanādas skautu
kokļu ansambļa koncertu.
Ziedus, ar kuriem vecāku padome iepriecināja vadītājus uņ māksliniekus, Tērvetes skautiein bija dāvmājusi „Crest Florists" puķu veikala īpašniece E. Ģulbe. jamas DV; grāmatnīcā.
raktuvju administrācijā Sādbe-rijas apkārtnē, kur miris ar sirdstrieku 58; gadu vecumā. Viņš atstāj dzīvesbiedri, kas tikai pirms dažiem gadiem iebraukusi no Latvijas.::
® Vīru kora Viesturs gadskārtējais koncerts 8. aprīlī Igauņu ii.amā bija pulcinājis; ap 400 apmeklētāju. Šāgada programmā; viesturieši dlr. J. Bāruša vadībā
noskaiidināja iis dziesmu, no kulbām vairākas nācās atkārtot. Sekojošajā saviesīgajā vakarā līksmoja ap 350 atsaucīgu dziesmu draugu. :
© DV Toronto nodaļas paziņojumā mūsu laikraksta 5. aprīļa numurā par tradicionālo pavasara bāUi „Kādreiz maijā" technis-kas kļūdas dēļ nav minēts sari-. ko juma datums. Lūdzām rīkotājus šo salikšanas un korrektūras misēkli atvainot (manuskriptā datums bija minēts!). Ar.šo kļūdu labojam un paziņojam, ka DV Toronto nodaļas rīkotā ,.Mai-ja balle" notiks 13. maijā pīkst. S. vakarā Latviešu namā. . Ieej as kartes iepriekšpārdošanā dabū-
Līdzekļi ieguldāmi latviešu kreditsabiedŗībā
pp4s J.' Dāvidsohs, ū.c.
Pateicībā pār veiktp darbu I. TPža ikvienu "vadītāju apbalvp-ja ar rpzi,;bet veltes saņēma bij. vēcāku padomes priekšsēdis A, Ancāns un kasieris V. Oims, kuriem pēc tām Tērvetes vienības vad. iP. Plaudis pasniedza arī skautu labvēļu kartītes par padarīto darbu vienības labā. Labvēļu kartītes bez tam saņēma pašreizējā vecāku pad. priekšsēde I. tpžā, kā arī pādpmes Ipceķles' E. Hāba, A.Ķivleniece un V. Po-riete. .
No mazskaūtiem apbalvojumus un paaugstinājumus saņēma A. Budrēvics, T. Ķivlenieks, R. Kei-rāns-im: vismazākais no viņiem, kas :tikai .nesen mazskautps iestājies,; P. Grauds. Skauti pagājušā darbības gadā laikam nebija bijuši pārāk čaklli jo godazl-mes šai vakarā nesaņēma; Māz^ skautu vad. K. Porietis, savu darba nastu' vieglinadanis, bija gādājis par palīda — jauno vadītāju Birutu Upīti, ar kuŗii iepazīstināja klātesošos. J, Treimanis, oficiālo programmas daļu beidzot, ziņoja, ka skauti sava jubilejas (50.) gada ietvaros sāks latviešu grāmatu vākšanu, mēģinot, īpaši „samedīt" grāmatas no pirmajiem trimdas gadiesm. Savāktp tad izdalīs latviešu bibliotēkām trimdā.-Visi tautieši aicināti lietotās liekās latviešu grā-
Sv. Jāņa draudzes Toronto palīdzības fonda gada sapulci 9. aprīlī vadīja Ō. Breņķis un protokolēja J; Ābele, piedaloties 39 dalībniekietn. Fondā pašreiz ir 1168 dalībnieki, no kuriem pilnas iemaksas viena dolāra apmērā kārto 960 (30—65 gadus veci), 69 maksā 50 centu (16—30 g. V.) ,37 dalībmeki vecuma grupā no 16—21 gadam ir mācību iestāžu audzēkņi, kas no maksājumiem atbrīvoti, bet 102 dalībnieki ir; jaimāki par 16 gadiem. Fondā uzņem visus latviešus, neatkarīgi no piederības, kādai draudzei vai, konfesijai.
dis
Skrinda (Toronto).
-.AieiNAJUMS TORONTO..
TAUTIEŠIEM'; ■.,;: , "■SEViŠĶl'...JAUNATNErv
Kanādiešu studenti sestdien, 1.'). aprīlī, atkal organizē kārtējo demonstrāciju pie ASV ģenerālkonsulāta Toronto, lai protestētu pret amerikāņu ..iejaukšanos Vietnamas iekšējās lietās", šo maldu ceļos no vilināto studentu un ,.pisņiku" demonstrācijā paredzēta plKšt. 2 pēcpusdienā, Jaunatnes iniciatīvā noorganizēta ārī pretdemonstrāčija tai paša vietā un laikā, kurā aicināti
piedaUties visi Toronto latvieši, mātas nodpt. Tērveti'"vSKi i Jt'sev^ķl.jaunieši. Pulcēs
īš
skautu ^ vadītājiem. Pēc akta klātespšie, kas Šore
pīkst. 1.15 pie DV spiestuves Dundsvs un St. Patrick ielu stūri.
Kā savā ziņpjumā minējā vai-des priekšsēdis K. Ozoliņš, fonda kapitāls pašreiz ir 44.715,35 dol., no tiem 30.000 dol. ieguldīti vērtspapīros kādā naudas iestādē. Pērnajā gadā 11 miršanas gadījunips ģimeņu pabalstps iz-, maksāti 7400 dpl., bet iemaksās saņemti 10.940 dpl. Vispārējie gada ieņēmumi bijuši 23:275,37 dpl., , izdevumi 8560,02 dol.
Gada sapulcē plašākas pārrunas izraisīja jautājums par brīvo līdzekļu ieguldīšanu vērtspapīros, jo, kā zmāms, valcūba dod . garantiju t.s. ..trust" sabiedrībām tikai 20.000 dol. apmērā. Tādēļ sapulce fonda valdei uzdeva vērtspapīros ieguldītos līdzekļus pakāpeniski sadalīt pa vairākām, ļsabiedŗībām,, bet brīvos naudas, līdzekļus ieguldīt Latviešu kredītsabiedrības pajās. Sapulce pieņēma arī vairākus statūtu grozījumus, no kuriem nozīmīgākie attiecās uz jaunu dalībnieku uz-ņemšanu. Līdz šim: fondā uzņēma dalībniekus kā ģimeņu vienības, bet turpmāk uzņeiiis arī individuāli, par vecuma rpbežu nP-teicpt 50 gadu. Jaunus dalībniekus varēs uzņemt arī līdz 65 gadu vecumam, ja tie npkārtp visas saistības par starplaiku kppš 50 gadu sasniegšanas.
šogad pārvēlama bija fonda revīzijas komisija, kurā izraudzīja O. Briedinu, J. Skrastiņu un V. Uisku. Fonda valdē darbojas priekšsēdis K. Ozoliņš, viņa vietnieks A. Brīvmanis, sekretārs j. Ābele, kasieris E. Kamaruts un loceklis M. Bružis. K. N.
f:-v' ■'-■.;..;<-■■'■■■ ■:■■■■::''■■::■■■:■
DV SIDNEJAS NODAĻAS
Ne vien Toronto latviešu tautas augstskolas sestdieļ jas drāniatiskais pulciņš žēlojies, ka grūti atrast jaļ mērotas lugas, bet arī citur palaikam pacēlušās bal lugu ralistītājiem vajadzētu padomāt arī par darb un jaunatnei, sevišķi par jauno tēlotāju spējām piJ gam, lai veicinātu jauniešu pašdarbību teātra mā2 Jams, ka tagad vismaz daļēji izdosies aizpildīt šo rbļ mātišķajā literatūrā, jo Sidnejas DV nodaļa Austrā) jusi sacensību īpaši bērnu un jaunatnes lugām, līties visus latviešu rakstniekus, neatkarīgi .no dzīve] — mūsu rakstnieku rokās nu ielikta iespēja sasāj najai audzei piemērotas lugas.
Nav lielas iipzīrēs Ziemeļamerikas latviešu, laikrakstam sīkāk ziņpt par atsevišķas Austrālijas DV npd^as darbību, tcanēr šoreiz, liekās, to tomēr; pelnījusi DV Sidnejas nodaļa, kaut vai viena vienīga lērauina dēļ, kurš tomēr noāmigs visai latviešu trimdas dzīvei. Proti, DV Sidnejas nodaļa izsludinājusi bēnru un jaunatnes lugu sacensību, kurai izstrādāti šādi noteikumi:
1) Piedalīties var latviešu autori visos kontinentos. 2) Lugām jābūt oriģmāldarbieoi latviešu valpdā. 3) Katrs autors var iesniegt sacensībai vienu vai vairākas lugas. 4) Manuskripti, vēlams mašīnrakstā, adresējami rež. K. Gulbergam: 32-34 Par-nell §ti, Strathfield, N.S.W., Aus-tralia. Vēstules otrā pusē rakstāms: Daugavas. Vanagu lugu sacensībai. Slēgtā āplpķsnē. pie-vienpjams autora vārds un. adre še. 5) Lugām jābūt rež. K. Gul-bergā rokās līdz šāgada 1. hp-vembrim. 6) Lugu izvērtēšanas komisijā piedalīsies mag. phil. L. ' Bērziņa-Felsbergā, Kārlis ■ Prei-manis (B.A., A.L.A.A.), režisprs Kārlis; Gulbergs, Māra Eichma-ne, Jānis Cečins un DV Sidnejas nPdaļas priekšnieks M. Tenisons. 7) Pirmā godalga ir 150 dol., otra — 70 dol un trešā — 40 dol
Ar prieku uri gandarījumu jāuzsver, ka šāda Veida sacensība
ir pirmā mūsu tri jo līdz šim bijušas nu un dažādas citi bet īpaša sacensība un jaunatnes. lugaij nav organizēta. , Oļ faktors ir tas, ka pie tam ar samērā godalgām, ižsludinaļ atsevišķa DV nodaļa šiem pievienotos iirīļ daļas ar savām ārtaļ algas varētu būt diļ gākas, kas savūkārļ rotu atsaucību arī niekos. —
Lai pateicībā par ļ sacensības rīkošmid tuvākas ziņas ari pļ jas nodaļas vispfiiļ Nodaļas marta lipd vadā   la.šāmrts .šīļ „Marts ir bijušo vīru nozīmīgāko cīi] mēnesis.; Mēs kutn godinām   Kalpaku ļ un upuļ-us Latvijas! nīšanas laikā, ar atcerēsimies . ari jas krastos, kur leģiona divīzijas pi! pasaules karā, cinoļ pleca, ripdemonstrēļ vēsturē vienreizēju Kalpaka bataljona Latviešu leģiona dl vienmēr   atgādina [ pret tautu un tēvz
: LATVIESU\APRIŅĶIS ' ■ Latviešu lauksaimniecības; >,
bas gada^jfflilci ^A.^livodā ^.^^^ivno m» saimniecībā 1. aprīli, kurā-pleda-1 uwlcne8''dfe<rteir'
;__art  .«nltV.ntaVii   .iramtn: w.
i.opelnioin apbalvj krustu, gūstu laikuļ dēlgēmā, pēc; albrļ dājis UNRllAs durļ
lljāš ap 30 daltbhteto, vadīja B. Liepiņš, bet protokolēja V. Jē-gers. Sapulci atklāja ar biedrības himnu ;,Nevis , slinkojot un pūstot", tad par aizvadītā gada darbību pārskatu sniedza biedrības valdes priekšsēdis A. Vai-
; vods, bet revīzijas komisijas atzinumus G. Larika. Sapulce darbību atzina par sekmīgu un izteica pateicību amatperspnām par veiktp darbu un labo sadār bību ar DV Druvas npdaļu. Piezīmējams, ka A . Vaivods pēc 13 gadu sāimniekpšanas savu ;; saimniecību pārdevis un vēl šai
mēnesi pārcelsies uz dzīvi Tprpn-to. Viņa saimniecība bija viena rip priekšzīmīgākajām visā Dan dalkas apkārtnē. AtvadPties R.
: Liepiņš visU ,,latviešu apriņķa" tautiešu vārdā A. Valvpdam pasniedza kopīgo velti —■ gleznu, par labo sadarbību ar DV Druvas nodaļu tās priekšsēdis A. Kalniņš pateicās ar DV mēnešraksta viena gada abonementu, bet vanadžu kopas pr-ce Z. 2da^ npvska — ziedus. Jaunajā biedrības valdē par.priekšnieku ievēlēja: A. Maizīti (Rip, T^oloiTSt.. OntariP), bet par, valdai locek-
Jiem A. Kalniņu un V. Jēgeru. Revīzijas komisijā darbosies 2. Bukovskis/J. Bajārs un T. Plūdums. Pēc .sapulces visi pakavējās dziesmā.'^ un pārrunās ,.gro-.ziņu vakarā".
. © Hamiltonas vahadzes 1 »i.. āp-illī pīkst. pēcpusdienā Raln-bow zālē (King E. un Šanford iclu krustojumā) organizē sarīkojumu „Skrej, skrej kā ap Jur-
: .tiem..; Gd—'go!./' Programma paredzēta jauno talantu ..parāde" I. Breikšas režijā un go go dejas sacensība, sākot ar 1 gada vecumu, Sk; Darkēvioas' vadībā. Vanadzes gadās par kafijas gal-t'.u un „laimes. kiiciņām", baudā-mām un pārdzīvojamām, kā ari daudziem citiem pārsteigumiem, piemēram, Kriša Ķepala meditā-fjju par Jurģu būšanām un ne-^iļišanārh.. Ieeja . pret ziedoju-
■r.-;      ' ■ -•.SADBERUA "
© Pēkšņā nāvē' 21 > martā no; Sadberijas tautiešu vidus šķīries Imanta Alberts Janitens, dzimis 1924, gada ifK jūlijā Liepājā, ap: meklējis Kazdangas lauksaimniecības vidusskolu, mz. gadā iesaukts Latviešu leģionā, .austru . mu frontē ievainots, pār kaujas
Mi
l!ij!)..Kada rudcn) dā, opniototJes uzļ rijā. Darbu viņš Icausētavā, bet driļ raktuvēm un kļuļ kalnracis.   Ar mļ darba «ribu Janilcļ kā sadborieSi saka i-'azemes un kļuva ļ ar plašu.darbalaulļ bildibu.     Ir grutļ gus, sevišķi tos, arļ [,i staigātas Jāunibi. .smainās takās vai
Imiinta Albertu
viru sūrās «aitas: pjgs zaudējums raļ kas ar Janitenu icļ rijas .sabiedriskajai diena.s darbā, jo līdzīgs, laipns, vicsļ snigs, aktivs vald'vļ tfijā.DV nodaļā, dļ Rota un vairākkāļ pārstāvi.s svētdieiiaļ vZ- laikā un vielā,; cam.s darbs, vare.iaļ viņa palīdzību un }| sāpīgs ir viņa; ?auc t'jas latviešu sar)i(ļ daudz sāpīgāks dziļ nai.-un bērniem (i A;ilridai, un Aldai,I Gunāram ar iļima - Aizgājēju ; pēda martā izvadīja nijļ piedaloties; visai viešu sabiēdrībai'l darbā biedriem, kaš bija ieradušiijsļ gas, ^iontrealas, 1 citām tālām jietār vadvārcluš teica un I .Sadberijas DV nodļ Dumpis, skolas va( liniece. jaunības die kpŗa Rota pr^ks .! c!zes pāī"stāvis J. ceļu līdzgaitnieks