0 ■
^VĒROJUMI ATTIEkSl®;^ žrata) Laļviešr ar sūtniecību: lair sūtniecības darbinieki va>. starptautisko stāvokli attieksmē
■Mūsu sūtniecības Vašingtonā
Aili liondonā ir. it kā divās ma-
^as Latvijas neatkarības Mk& saliņas, kuļiūs to vadītāji drbo-jas kā pēdējie likumīgās Latvijas valdības pārstāvji. Sūtniecību darbību un to attieksmes ar kārējiem tautiešiem ir jrūtL no^ vērtēt, jo jāievēro^ diplomātija ne vien pašu sūtniecības • daiibi-ņieku^ darbā, Tjet arī r^
:'štos.y. .■^■-■.:
Kanādā parasti ņmā par sūt-niecību ^vadītājiem,'bet, pārbra^
:iotT(^ezu,ASV;pu5ē latvieši runā par; sūtņiem,. so godu gan vairs nepiešķirot: Londonas sūt- ,
^ niecībai vadītājam. Liekas; ka ir jautajum^. uz kuyu P^^e^^":
: Kanādastautieša ^ apzīmējums var ;atbļldet.- Ja atļauts, mmet, vaimk atbilst liptās būtībai, jo^:
/tulkojumā attiecīgais ^amata ap- "os ^aibi ^ kaimiņvalsUi-^tņi. neka-2iinējums v;tomēr ir sūtm^^ ■ vadītājs,: bet,: ;ja ASV tautieši; vē<|: Diplomātisko ■ - protokolu , ASV : ias runāt par^.sūtni Vašingtonā, un Anglija ievēro, oficiālas valsts uzdevumi tad- varbūtrtomēr n^ūtu;tūlīt, pieņemšanās aicina, arī ^Baltijas kā, ASV 1
darbību visumā: nav apmierināti. Toronto tb var niānit vairāk, bet nav maigāka ;nostāja: ari Ņujorkā vai Čikāgā,- kamēr yašingto-hieši aizstāv, sūtniecības . darbi-: bu. Viņi, varbūt, arī. vislabāk pazīst: pastāvošās'v grūtt)as. Vai; Latvijas ; sūtriieclbas jādītajā štāvbklis |ir :ial}āks, .tādēļ .ka viņš nepiedalījās 1965, gada X3.
demonstrāciju, sapulcē Ņujorkā, kā darīja viņa abi kollēgas — Igaunijas un Lietuvas sūtniecību vadītāji, arī tas
jāraksta protesta raksti. (Dr. A.
• Spekke Vašingtonā oficiālus rak-V stus latviešu valoda "paraksta kā
sūtniecības vadītājs, bet T.;V; Ozoliņš Londonā lieto apzīinēju-mu. Latvijas (lietvedis. ^ Red.):
; "Sūtniecības :parasti;irv atbildīs gas savu valstu valdības ga;lyām» : bet pašreizējo. Latvijas sūtniecību 'vadītāji atbildīgi tikai paši sev. Viņiein! nav jāraksta ziņojumi ;vK^ savām galvaspilsētām, tomēr. šādā sarakste notiek abu .sūtniecības; vadītāju starpā. Nav : ■ arī noslēpums, ka sūtniecību vadītāji - apspriedušies ar ievēroja-nīākājiem latviešu sabiedriskiem 'darbiniekiem,' .tāpat Vašingtonā " ar i^Vuii Londonā .ar Anglijas ; vadošajām:personām.Tie, kaszi-: ņojumus par to presē lasījuši, domā, ka ziņojumi no Londonas ir optimistiski un tajos, reti var nojaust kādaS: bažas par nākotni,
• kaut; no .šī krasta, skatoties, ļie^: "kas, ka- rozes ņāy; bez ērkšķiem;
V paudziein, . V liksies,- ka sūtniecības uztur ar Latvijas valsts, līdzekļiem vai aŗ . noguldītā Latvijas zeltā procentiem.; Lai
. neviens', nejūtas pārsteigts. Ja tas tā nav. Pašreizējā -situācijā liekas, ka nebūtu pareizi rakstīt par.avotiem, no kuriem šīs summas nāk,; kādēļ šoreiz par tp
: dipļornātiski jāklusē. .K;ātŗU;;gā-: du sūtniecībām "jāizstrādā: bUr
:: džets, pēc tā apstiprināšanas arī
:: . jāsaimnieko ' budžetā rolbežās, pie. .kam - Londonā stāvoklis iŗ . gUļūtāks .nekā" Vašingtonā.- " .: :'Sūtaiecībām. jāda^boj.aš pēc
. dipļ6māt|ijas likumiem :un paražām, kā arī- jāievērb attiecīgo valstu iikuipi. "llādēļ jāsaprot ša,-mērā klusā mūsu sūtniecību dar bība.. Ja to vadītāji būtu par Ķkaļiera, par to varitu. sūdzēties . ■ nedraudzīgas; vai nenovēlīgas. vai
■ stis attiecīgo valstu valdībām, ku-ļ-as .sūtniecību- varētu slēgt un ^sūtniecības.vadītāju izraidīt ķā nevēlāiņupersonu (persona npn
diplomātiskos pārstāvjus, -Jā sūtniecības darbību Vašingtonā ne-: viens netraucē, -tjk labas ziņas
lenda cer redzēt sūtniecības vadītāju : nākošā - gada dziesmu svētkos, bet neapmierinātas balsis dzirdamas' np pārējām vietām.: Čikāgā kāds tautietis pat izteicis šaubas, vai Latvijas, šūt-, niecībā: vispār vēl pastāvot... '
. Sūtniecība Vašingtonā izdevusi dažas informatīva: rakstura 'brošūras angļu valodā. Vašingtonas latvieši toiiiēr. domā, ka tās varētu būt. izskatīgākas apdarē im vērtīgākas saturā, arī ievērojot sūtniecības ierobežoto budžetu. .. Liekas, ka sūtniecībās pēdējais martā izdotais .informācijas biļetens angļu. /valodā saturā jau jūtāmi-'uzlaJbots. Tajā apskatīti Baltijas valstii brīvības starptautiskajā pōlīti-kpngresa un senāta pār-
laika sprīdī. Vaieja; piekrisi so rakstu saturam, ibet ^^^^āk pasmīnēja, ja raksta uzskati nesa-skanēj a ar. lasītāja domām. Daudziem-stāvokļa izvērtējirn^ arī nelikās pietiekami izvērtēts, -r šī raksta nolūks nav bijis izteikt kādu kritiku mūsu sūtniecībām, kurām jācīnās . ar grūtībām-; saiinniečiskajā. uri politiskajā laukā. Kanādas ; latvietim tomēr: nav skaidrs, kādēļ_ASV latvieši, būdami neapmierināti. ar sūtniecību darbību,. nekursavu neapmierinātību, nav. ■ izteiku^. Karikatūrists- Ēd. Keišs mēģma-jis; atrisināt sūtniecību vadītāju problēmu vienkāršā veidā,, pi^ vienojot pašreizējām; sejām kādu {pazīstamu darbinieku. Tas to-raēr ir tikai skatiens greizā spo-
toriiēr neņāķ no Londonas. •
Ja nesen laikrakstu intervijā Londonas, sūtniecīlbas vadītājs
stāvju runas, aizstāvot Baltijas i guli,: • ...
valstu brīvības centienus, LatH-| ii^^ daļa latviešu apmieri-
jas iedzīvotāju ^sociālais stāvoklis pašreiz, komunisma stāvoklis okupētajā Latvijā, komunikē un preses rakstu izvilkumi, par Bal
izteicās, ka: sūtniecībai -nav zinā- tijas'^alstu zelta stāvokU, angļu
ma Aiiglijā noguldītā Latvijas, zelta vērtībia, tad tā liekas diplomātiska atbilde, :jo Čikāgā, pirms kāda laiķ'a noticis kādas ; slēgtas organizācijas referāts, kurā šādi skaitļi minēti. Bet. ,te.; atkal' jāsalīdzina sūtniecības diplomātis-. kais stāvoklis uņ Čikāgas organizācijas slēgtais sarīkojums. '
Tautieši; ASV un, varbūt, arī Anglijā vēl biežāk gribētu dzirdēt sūtniecības domasļ arī redzēt sūtniecības darbiniekus lat-V iešu .sarīkojumos vai vismaz saņemt kādu apsveikumu nozīmīgākos aktos. Jā daudzi ta,utie-š i uzskata sūtriiecības par pēdējiem Latvijas, neatkarības varas iiesējiem, tad- dabīgļ, ka; arī
padomju sarunās un ASV konsulārais nolīgums ār .Pad. savienību, šī izdevuma saturs uzlabots pareizā virzienā.
.„Dīpīšū" ■ laikā sūtnis. Kārlis Zariņš Londonā sūtīja
rakstus tautiešiem Vācij ā par
nāti,-.. ka Latvijas sūtniecības divās vietās vēl var darboties, kaut arī darbība ierobežota. Kāds tautietis" Ņujorkā ■ izteicies, ka ;tā; vismaz if zīme^ ka lielvalstis negatavojas Baltijas: .valstis ■ aizmirst, kaut pašu zemes .politikas dēļ gatavas už sarunām, ar apspiedējiem', aizmirstot brīvībj^ ideālus. un nebrīvās tautas. Sūt-liiecibām tomēr nevajadzētu būt tikai; vietām, kur var saņeņit
Latvijas ārzemju pasi, (lieta, kuru tikai nedaudzi vairs nokāftp, jo Latvijas pilsoņi kļuvuši par latviešu izcelsmes amerikāņiem^ ūn kanādiešiem);, bet arī vietām; np kurienes nāk sveicieni svētku sarīkojumos vai kur; latvietis var cerēt saskatīt zīmes Latvijas atbrīvošanai. Jaunās paaudzes sabiedriskais darbinieks Ivars bērziņš Ņujorkā apzīmējis Latvijas sūtniecību: vadītājus : par ,im!k-stiem pūpēžiem", gan tūlīt pie-^ metinot, ķa laikraksti šo viņa izteicienu, laikam, nepublicēšot, kaut tā esot viņa vēlēšanas. Jaunieši, kas yēl tic Latvijai, vēlētos redzēt vairāk darbu. . : Ir dzirdēts, ka dažreiz latviešu centrālās organizācijas var paveikt vairāk, jo; vai* lietot stingrāku valodu nekā mūsu sūtnie-Gības dažādu protestu iesniegumos, Tagad izveidojusies organizācija BATUN, kuras, uzdevums informēt Apvienoto nābiju valstis par" apstākļiem okupētajā Baltijā.' 'Raksturīgi,' ka .samēra maz šo organizāciju atbalsta Vašingtonas latvieši, kaš\ vairāk at^ balsta sūtņiecJbas darbību, ja to varētu ;minēt par. ienieslu, bet vairāk piekrišķņas BATUN gU' vis Ņujorkā unJCikāgā. .
Lai kādi būtu iebildumi, tomēr abās pusēs Kaņadaš. un ASV ro bežām latvieši .iŗ apmierināti ka Latvijas sūtniecīļba Vašingto nā vēl var darboties. ;■
. Jānis.iZemesarājs
35. N.R$.-
TREŠDIENA, 19S7.
.3. MAIJS
SiaiDRĪBAS LABAI>
„Latvija Amerikā" 26r.aprīļa numurā ievietotā plašā deklarā> Gija :y,LNAĶ atzinumi BATUN- aicinājuma; lietā"i ko parakstījusi: LNAK- valde,; mudina maņi pa-
skatās uz zīmēm vai noradīju- skaidrot, ka 15. aprīlī -notikuša-
ihiem no sūtniecības. Mūsu sūtniecību vadītāji nav vairs jaunekļi, kas var izskriet uz visiem sa-līkojuniiļem, bet bieži vien piesūta' -rīkotājiem rakstu, ka ņevār ierasties. Dažs, varbiit, • jautās^ kādēļ šādā rakstā vai vēstulē 'nav. pievieripts v arļLfi. kāds ^vei--ciens sarīkojuma a^rriēķlētājiem, ķas, no latviešu viedol£|a skato-tie'sV. liktos pilnīgi ^diplomātiski.;
Lattvijas;. sūtniecības vadītājs Vašingtonā .it , bieži, p.iedaļījies latviešu centrālo, organizāciju sē dēs vai arī rīkojis pieņein'šanu
1os še- sniegt.īsu pāraugvēstuli: H. E. Tbe! Hbn. Lord;Gaŗadon United Ķingdom Mis^on to tiie United Ņatioņs : 845 Third' Avenue, lOth Moor New;York, Ņew York, 10022'
Your Excellency: ■
jā paplašinātajā valdes sēdē, kurā-,,pēc.spraigām debatēirl paplašinātā sēde pievēma LNAK Valdes. priekšsēža ;J. iNiedras izstrādāto atzinumu BATUN. aicinājuma lietā", nees;mu piedalījusies. ■.,-.■.:■:'; ; ;.■ Telita Toma ;■■■-■,;;_ r\i:-'i.,.-.,y
..PAEAUGVĒSTULE v ■
Neesmu gan ; saņēmis atļauju šīs vēstules publieēšanai no BATUN valdes, nedz arī inan pie tiekami laika, lai piekrišanu; uzprasītu no tām organizācijām,
sūtniecībā. Dažas reizēs viņš. kuras deklarē, ka tām vienīgajām
sniedzis kādu referātu, bet citreiz norādījis, ka viņam gan zināmas dažas lietas, tomēr par tām nevar runāt. Diplorriātijā bieži valda slepenība, bet dažos gadījumos tomēr varētu dot kādas zīnies, kūļrās.. norādītu 'vēlamo virzienu vai liktu nojaust lietu kopsakarības. Pilnīgi apmierināti ir tikai:tautieši' Vašingtonā,
tiesības kaut ko; darīt mūsu politiskajā; cīņā Latvijas nākotnes labā. Atļaujos tomēr cerēt, ka šo manu rīclbir neatzīs par destruktīvu, jo darbs jādara jau tagad!
Žinōt, ka nē vienam vien lat viešu trimdiniekam būs - grūtībās aŗ angļu valodas tekstu,: izteicot i^rotestu par britu . centieniem iztirgot Baltijas- .valstu zeltu,: yē
GALVENĀ REDAKCIJA TORONTO.
reda&toM ~ AlfrSds Vinfiels, 508 Balmssaton Blvd., Toronto 4. Ont.; tālr. 531—4638 ; Ķib. redaktora vieSauece-- Silvija AhcSne, sasniedzama re-dakcijS. tālr. 368--3g39;
lekiliett! redaktors - EūdolisNoņtis, 1749 Vk'.torla Park • Aye., Apt. 209, Šcarborough, Out.; tar. 759—8076; Ariiefcu: redaktors -- Ints Pbrtme&s, 26 Underliil) Dr., Don Mills, Ont.; tāir. 447—6933; Sporta redaktors —. Valdis Teteris, 17 Chester Hill Rd., Toronto 6, Ont., tālr. 463—4226,
. REDAKCIJA EIROPA:
Vficija;-Tpai!ils Strante, 44 Mūnster/Westf., Von Einem Str. 19. Reda&cij©! tiesības manuškirip pēc vajadislbas īsināt. N»-tenototcš manuskriptus neuzglabā, bet uz vēiēšanoa sūta at-paSsaļ, ja pievienota {»stmarka (KanadŠ) vai starptautiskais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstātojos rakstos izteiktās 'domas ir rakstītāja personīgs ieskats un ne katrā gadījumā atbUst ari redakcijas viedokHm,
mto: ASV tm KanadS _ par mēnesi %1M\''
3. mēn. 54.60; 6 mēn. 18.50; par gadu : $16.00. Atsevišķa numura cena 20 centu.
Sludinājtimu m2&sa: sludinājumu daļā $i.eo, bet teksta
-
?6.4o paŗ 1 collSB slejas telpu.
vēstniecībām un konsulātiem vi sā brīvajā pasaulē, jāatzisti ka principā ■ šis ierosinājums atzīstams kā pozitīva doma, tādēļ tā atbalstāmā,,Imr un kā vien iespējams. Ir tomēr jāšaubās, vai atlikušā īsā laika dēļ:demonstrāci-
. ,^ . jas visur varēs pietiekami iēspai-
As a person,- dedicated to a . . _f ...
.,^L ■ A,n... .-.A J^' digi .noorganizēt. Pedeja gadījuma būtu • ieteicams demonstrāciju aizstāt ar nelielu delegāciju, kura nodotu protestu::. kopīga memoranda veidā., Tā kā nedrīkstētu būt šaubu, ka šādam me-
world built upon honor aEd an honorāble peace, I štrpngly pro test the recent activitiēs of the British govemment . with rela-tion to the Baltie states. It is very unfortunate that your ^ ^ ,
govemment not :^nly refuses tp "jorandam jābut fakhem atbil
stoši un korrekti satāditam, būtu ieteicams prasīt padomu mūsu valstsvīriem. Vēl iaibāk būtu, ja organizācijas, kuras pretendē uz to, ka iŗ vienīgās tiesīgās darboties ņacionālpolitikas laukā- nevis :kaut kad, bet jaii rit sniegtu šāda memoranda paraugu; Tādēļ gaidīsim. Tiesības vadīt^ne-dod vārdi, bet vienīgi darbi! '^-ISorsts,
v/ork for the liberation of these former friends of Great Britain but, ratlier ;helps'the,Šoviet Union'to consolidate its gains in that. area. Any govemment in the world may di.sppse of its hol-dmgs; Baltie gbld, deposited In British banks, dpes not belong to .Great Britain, hor may it dis-ppše of this property of the Baltie. , ■ .^gj,y ; yQ^j,g
■ vārcls, uzvārds, un adrese
■' -• r^^nn.^- ■ :KAM^ piekrīt GOBS?
Attieksme .uz . BATUN un pie
tās radītās Gommittee ior Inter- . BATUN; valdes pr-dis N..:Trep'
natiohal Justice aicinājumu iz- Ša aicinājis visus baltiešus. de-
teikt mūsu protestus 15.. maijā' monstrācijās protestēt, lai par-
demdnstŗāciju veidā pie Anglijas I liecinātu Lielbritānijas valdību,
ka tā nevar ar mums nerēķināties Latvijas uh pārējo Baltijaš valstu zelta noguldījuma, lietā, šo nozīmīgo -BATUN ierosinājumu bez citām organizācijām un sabiedriski pazīstamām personībām atbalsta arī Daugavas Vanagu organizācijas centrālā valde, Kanādas DV saime uh Baltijas tautu federācija Kanāda, turpretim LNAK. savā 15. aprīļa-valdes pēdē gan atzīst, ka. apsveicamas un. atbalstāmas visas rūpes par Baltijas valstu zelta iztirgošanu,, bet smagi nosoda veidu, .ķādā^'ŠATUN. aicina visiem protestēt. Ja hu BATUN aicinājumu, atbalsta tik daudzas organizācijas uti sabiedriskās personības visā brīvajā pasaulē, tad N. Trepšas rīcību .jāatzīst par pareizu. Tādēļ gods piekrīt BATUN valdes pr-dim ,N. Trepšam, ka viņš pirmais nācis ar ļoti nozīmīgo aicinajuinu visiem protestēt ..demonstrācijās pret Anglijas rīcību. Atliek tikai visā brīvajā pasaulē BATUN aicinājumam; atsaukties un to atbalstīt,
I|. Rībkalns, Kana^
: /..PEOfESTĒSIM VISI! :; ■. Divus gadu ; desmitus mēs esam, aicināti, runāt „kļusinātās balsīs," čakli un daudz strādāt. To niēs arī esam sekmīgi darījuši. Bet, šī sekmīgā darbošanās mūs novedusi pie pašapmierinātības un attālinājusi no mūsu esības attaisnojuma — būt trimdā, attālinājusi np cīņas par Latviju. Esam pieraduši'vai pieradināti. domāt,, k^ . nekādas briesmas nedraud, ka. jāgaida tikai labvēlīgi apstākli, un Latvija vienu dienu būs atkal mūsu. Bet gadi; ir pagājuši, Latvija vēl nav mūsU; bez cīņas arī nebūs.
Šī laikraksta 22.. aprīļa numu* rā ir BATUN aicinājums. mums ■ visiem sākt t^o cīņu bez kavēša- • ņās. Daudzi no mums šo aicinājumu ir gaidījuši jau ilgi un atv saulcsies tūlīt. Daudzi to nedarīs, vienkārši kūtruma dēļ, vai domājot, i ka tas nav vajadzīgs, šos atpalicējus mums visiem, speķiem vajadzētui piesaistīt kopīgajai cīņai.
Nevietā ir LNi JC nostāja šai lietā, .gan atzīstot, ka BATUN idejā ir apsveicama un atbalstāma", bet reizē aicinājumu arī noraidīdama, — tikai tādēļ, ka idejas Ierosinātāja ir BATUN. Dīvaini, lai neteiktu vairāk, izklausās LNAK atzinums, ka BATUN izplānotās pasaules mēroga protesta akcijas Lstenoš(7nai „nav jā-' apgrūtina cilvēki ar jauniem ziedojumiem". Latvijas atbrlvoša^ ņas darbam nekad nav bijuši pietiekoši vajadzīgo līdzekļu. Vai ta-. gad pēkšņi būtu prasīts p3I^ daudz? Liekas, neziedotājienļ tas ' būtu ļoti pateicīgs aizbildinājums, atsaucoties uz mūsu vadītāju personu viedokli. LNAK ie- ■ teic Kanādas latviešiein: ,,Tur-liet protestēt pret Anglijā noguldītā Latvijas zelta iztirgošanu.. ; (Mēs vēl nemaz neesam sākuši protestēt, jo nevien.^ mūs nav aicinājis to" darīt!), ,,...rakstiet attiecīgām, .iestādēm vēstules un sūtiet telegrammas...". Kur un kam lai mēs, rakstām, to LNAK nav norādījusi.: ■
. BATUN mūs tagad aicina protestēt un'dod tiešus un vajadzīgus norādījumus. Mēs to arī da-rīsiin.: Visi — kopā ar mūsu likteņa brāļiem lietuviešiem un igauņiem —. sūtLsim vēstules, telegrammas, ziedosim naudu i K. P., Kanāda
lOHĀNS H: VIGMANS
Desmit minūtes pagājušas, mies, kas likts uz spēles, ;
„Es nevaru. Maiiā pārliecība to Dropkins kļūst skap;
„To tu nožēlosi, tu — joprojām vēl ! Ej !• Negribu -tevi vairs redzēt ■ ej 1
>
3(150:1MENU; KRIEVI JĀ UN vSlRIEOĀ
Tulkojis
:rr
uz
Viņčels :C4l. turpinājums) ■::
jau devies; ceļā. Vakarā mani aicina ' lanašistabu pie majorā Ģevo^
četrus, gadus man ar;viņu;hav: bijusi nekāda da-;
■rīšana:^:''..^v'■:^.^■.■■■■^■■^■ V.
;ie-
;/v,Kā redzi, es tevi vēl neesmu; aizmirsis. Uņ ari nebrauksi mājās, iekānl nebūsi atskārtis savu. . stāvokli un nācis pie prāta." v v.. " ,' ^
. : „Bet uz mani taču noteikti attiecas ļzsludiņir tā", ■amnestija?";-
: :: ,,Pai^ to tev nav n^ Vai tu ]
šani domā, kā:esi sodits'par kād^
;:,pret:.193:paragrāiu?-^x ;■" ■/:, ;" .;■.,: ;:.
■ ■ ,.Tieši. tā, par ko gali citu'?"
„Ņet! Vai zini, par ko esi notiesāts? Tādēļ, ka. esi agresīvs! Ne jau par mu^^^ apsūdzībā, bet gan ])āf daudz bīstamākām lietā^ : Uz tevi amnestija neattiecas. U25 kuru tāattieca^r to'nosaku es.; Rīt? tu ieslīd
/.ziedzniekiem."-;;:;^ " V: Nākošajā dienā es, - tātad, eju kopā ar 200 nometnē, palikušajiem uz „skaisto mākslu pili'^, it kā
-ne mirkli nebūtu atradies tikai pariS; stundu pirms atgriešanās dzimtenē. Visi ir laipni pret mani. LielaļampfofesorUj ģenerāļu un dažādu citu gara
profesiju pārstāvju skaitam atbilst neveiklība, ar kādu viņi veic savu smago būvstrādnieku darbu.
; Tomēr mān vēl neliek miera. Al^al kāds s^ mani aicina uz nop>ratlnāšanu pie kapteiņa Drop-kina. Manai; mugurai šai^alu trīsas,
mani nervi nav uzlabojušies. Viņi ņiani apsveic ■■ar vārdiem:-,^':^. . :,iCik labi tu izskaties! ;
■ ,Esnui. vesels.'^;'^ -. ^,-^^^ Pēc ;īsās vārdu spēlītes Viņš izsaka; pavisam
-konkrētu p!riekšHkumu^;^'^^^^^^^^^^/^^^
arvien:vēl aižmi kā vara atrodies. Tū savu dzimteni nekad vairs neredzēsi^ jā paliksi; spītīgs: Tagad es tev pēdējo reizi dodu iespēju pieņemt .pareizo izšķiršanos; uz politiskās pārskološanas kursu. Tad tu nedaudzu dienu laikā būsi Maskavā, kUr tev klāsies Ja tu šo ieteikumu nepieņemsi, mēs aizsūtīsim tevi atpakaļ turp, no kurienes esi nācis. Ēs tev dodu desmit minūšu laika pārdomāšanai."
. šajās defciit minūtēs mānā galvā viipuļ^ žādas domas, bet mana atbilde zināma jau iepriekš. Pēc tik daudziem; gadiem es apziņos, ka mans liktenis nav, nekas sevišķs un līdzinās miljoniem citu. Tieši tādēļ nepieciešams šai vēlnišķīga-.jai sistēmai pretoties, pateiktnē'Vpat nemaz nemodinot iespaidu; ka esmu gatavs piedalīties pie-dāvātajās , i
;■■:"■■ i; ;.'•;'■ Apkāŗt.;mē^^
Arvien vairāk naanāmas pazīmes par ,;kāŗa noziedznieku" aiztransportēšanu, bet tās nenorāda uz došanos dzimtenes virzienā. Jūlija beigas; pienāk sauss rīkojums divu dienu laikā darbus būv-:yietāizbeigt un sagatavot nometni nodošanai. T^^ pašā laika sprīdī jāizm.aksā pēdējā mēnesī nopelnītā naiiōli un Vāciešiem jāizsniedz Sarkanā krusta sainīši, kuri kopš nedēļām aizturēti.;Bet nometnē nerādās ne naudas izrnaksātājs, nedz arī Virs-nieks, kas atbildīgs par saiņu izdali. Trešajā^ rītā piebrauc astoņas smagās automašīnas, kuras mūs, pēc sakārtošanās pārmērīgā steigāv nogādā stacijā.: Majors sērīgi noskatās mums pakaļ. Tik labi peļņas darījumi kā aŗ vācu kara gūstekņiem ar krievu blatnojiem nav iespējami. ; ;; :
Pārmaiņās pēc tagad Ceļoju lielā 60 tonnu preču vagonā/ kurā mūs; sablīvē. Vagoni nodrebināti ar dzeloņstieplēm, lampām un ar ložmetēju uz jumta. Iedzīvotājiem, kuri mūsu iekraušanu vilcienā ieinteresēti novēro, sargi paskaidro: ,„Ķaŗa noziedznieki! Kāra noziedznieki!'^ : .;
Ir jau satuiņsis, kad vilciens sāk kustēties. Varam to redzēt ;pa noteku, kurā jākārU) dabiskās vajadzības. Klusumu mūsu vidū nomāc sniagas domas. Karaganda paliek aiz mums. Viens dzīves posms, smags laiks it redzami beidzies. Vai esmu: to izturējis kā vīrs? Tad mani pārņem sāpes par daudzajiem mirušajiem draugiem, pamtamiem un
likteņa biedriem, kas vairs nepiedzīvo neizteicamo laimi aizbraukt; no šīs ciešanu vietas. Vienalga, ; kurp mēs braucam, ka tikai prom! Un neskaitāmie cilvēki, kas paliek še?
_ ; Vilciens palaikam apstājas. Ar smagiem koka ;āmunem sargi noklaudziņa vagonu grīdas, sienas un griestus, lai pārbaudītu, vai mēs brauciena laikā ņeesani izkustinājuši-k dēli. Tad mūs saskaita. Sargi vagona durvis atbultē un paver mazu spraugu; Varam uz. mii'ķli saskatīt transporta apsardzes. mašīnpistoles, kas pavērstas uz spraugu durvīs. Tad ar pārsteidzošu ātrumu un veiklumu vagonā iespiežas trīs plecīgi neapbruņoti sargi, kuri mūs žilbina ar spēcīgu elektrisku rokas spuldzi. Nejauši- pie durvīm pagadījušos viņi nekavējoties ar grūdieniem % kāju spērieniem! atspiež atpakaļ, kamēr smagās vagona durvis aiz /elēkuša-■ jiem sargiem, no ārpuses tiek aizbīdītasliin aizbultētas. lekām esmu visu pareizi" aptvēris, viens no sargu trijotnes, kam rokā spuldze, izkliedz kādu p_avell kuru nesaprotu, bet dzīvnieku bara instinktā arī es kopa ar pārējiem spiežos uz vienu vagona malu. Kliedzējs paliek stāvam ar muguru pret vietu, kur .atveras vagona durvis; abi pārējie sed7> vma sānus. Tad viņi ar dūrēm un zābakiem „do-das triecienā" pret vienā, vagona malā saspiesto ieslodzīto masu. Priekšā stāvētāji, protams, vēlas no sitieniem un spērieniem izvairīties, tādēlLar .VISU spēku spiežas virsū pārējiem, un tā, par'spīti mokpilnajai saspiestībai, drīz vien viena vagona .mala ir pavisam tukša. Aizsmakušā balsī trijotnes v^ca.kais tad izbrēc mūsu numurus, un katrs atse-višķiizsauktais vienā lēcienā šķērso vagona tukšo •vidu;uz brīvo malu, lai tur iespiestos pašā stūri un atbrīvotu vietu nākošajam, ja nevēlas saņemt abu.virssarga palīgu spērienus un dūru sitienus.
•Tad^kontrolei: skaitīšanu vēlreiz atkārto otrā vlr-
/■■.ziena;v
VC .1 ■
Jamiatnes apgāda Ceļinieks bērnu žurnāla ..Mazputniņš" simta burtnīca iznāk šajās dienās, šis gadījums liek apgādam vērst latviešu • sabiedrības; uzmanību uz šo sasniegumu un lielā darba
veicējiem.
„Mazputniņš" savu lidojumu uzsaka 1959. gada janvārī, aizņe-aņoties no apgāda literatūras žurnāla „Jaunā aaita" pāri; par 300 dol. Lieli nopeūii žurnāla iecere-šanā un jo: sevišķi izveidošanā bija pirmajam atbildīgajam redaktoram Auseklim Zaļinskim im redaktoriem prof. Dr. Valteram NOllendorfam ; uh Aivaram Ruņģitn. Abi pēdējie tai pašā laikā bija ari saistīti aŗ „Jauno Gaitu": V. Nollendorfs, kā atbildīgais redaktors un A. Kuņģis ka redaktors, saiiraiiecības vadītājs un žurnāla salicējs. Ja kādienr pie ..Mazputniņa" izveidošanas ir lielākie nopelni, tad tie piekrīt šai trijotnei^ pie kam A.-Riiņģim grūtajā sākuma posmā bijusi tīri techniski vislielākā nasta. Pat ; ..Mazputniņa" pašreizēja redakci-. ja ieskāta, ka A. Ruņģa.„Maz. . putniņa" veidojums bijis viļai .trāpīgs: kaut žurnālam cits"-atbildīgais redaktors jau no 7; numura, tosnēr tikai pāris, pēdējos gados žurnāls sācis iegūt citvi seju. Latviešu tautas dziesma ..Cīrulītis, mazputniņš, augstu skrēja dziedādams..devusi inspi-. rāciju Aivaram Ruņģim žurnāla • vārda izvēlē, kaut netriika ari citu ieteikumu, piemēram. „Tēva
.. Josta": -v. ,';■'.■; ■„
Pie žurnāla pirmā numura par māksliniecisko redaktoru strSda-; ja Arnolds: Šildegs, techniskais redaktors bija Ŗichards Rollls. Pie pirmajiem žurnāla numuriem daudz:palīdzējuši redaktri-se Anna Madara, mākslinieks Imants Bite. Rasma Bite, nelaiķis mākslinieks Herberta Sils u. , c. Gados visjaunākais pastāvīgais līdzstrādnieks bija toreizē- ļ . jais Minstevesaiākslas skolas au dzēknis Pēteris; Piirmalls. kas zīmējumu sērijā stāstīja par liļču bērna, piedzīvojumiem aizvēturls-kajos laikos, ātri .iegūdams 1 popu■ lāritātiņiazo lasītāju vidū. Pirmā Gudro putnu kluba krustmāte bija Māra Ķaugare-Irbe. Otra un pašreizēja krustmāte ir Ma P^va. HUdtt Jlrģenson© vadīja žžmāla saimniecību • plrmojiom ' septiņiem numuriem. ; ;
Pirmais bērnu mēnešralcsta ..Mazputniņš";viena gada pasūti-nātājs. gan vēl būdaņi^s puiša kārtā, bija toreizējais AUA valdes priekšsēdis Laimonis Strelps. Ar 7. žurnāla numuru atbildīgā redaktora pķnākuml pārgāja tieši šī pirmā abonētāja ziņa, Un kopš šī laika žurnāls Iznācis ar apbrīnojamu. regularitāti, iegu vis plašu sabiedrības atsaucību un daudzu organizāciju atbalstu. Līdzekļus devuši Daugavas .Vanagi, Latviešu palīdzības, fondsļ regulāri arī Ziemeļamerikas' lat-
sekos)
; no. turpinājļ
;-^;;Negrūsties! — jau bija aplicis roku; ap vidļ
aparātā*/ Magnēzijs uzliesmoja ar iļ
milzīgs dūmu mākulis. ArvJ un noslēdza objektīvu, pa/.i lai ļzvēdināiu; klasi. ;sai brkļ
direktprsv^';^;- ■; - • ■ ^. Kas te notiek? Skolu
; Bet arī direktora balsī nclļ Bijā sācies Ziemsvētku briļ
Kārlis Krape pāršķīra āll Uzņēmumā bija redzami; •lin uz tā kāpnēm trīs cilvēki ļ meitu.ilgai mugurā bija ba vīstoklis. Viņa stāvēja; vienu kā vecāki, betir tad.tās gal .augstumā ar mātes galvu. T|
dzījas uz priekšu, māte bija grumbās, bet Ilga smaidīja. dīdama/Abpus kāpnēm gar imītes^ tās pašreiz bija pjlr
■ Zem uzņēmuma bija paral jā; pēc ģirnnazijas izlaidunif
-^Pēc izlaidumā gan! ^Toes arī atceros-visa