■ :V,
;■; jiamdaS' latviešu skautu; jen-: : das ^aasKārlēja; pavasara para,-' ae un oievK^ipojums, par vieš: ' ņatii piedaloties gaiciām, notika . aprīli.^Sv. Kairinu/ kanādiešu
• skautu nometnē uamp Wetaski-
• wm. Jau agrā rīta ttir skaaēja : .skautuun gaidūjautras čaJasi^
sasauicsanas, ierodoties gan āuto-: Qusds,gaiņ privātas autp^^
bvinlbas pieaaļijās ap,3QU skautu ', m gaiau/ Kuŗus neōija atbaidij
aukstais itņ nēniīiīgais. laiks.
Pēcpusdiena paredzētas, nodarbības vēsā laika deļ.nociKa.t^^^^^^ pās. Tajās, atbildot uz ^. iJāvid-sona asprātīgi ■ sastādītu jautājumu virkni, savas zināšanas varēja parādīt, gari ģuntiņas m mazskauti, gan arī skauti un gaidas. Pa vidu vijas gan skautu un gaidu, gan ari latviešu tautas oziesmas. JSĪobeigiimā E. Dāna-
sonš demoiistrēja pašu uzņemtu iilmu par skautu un gaidu dzīvi.
____ Tā neiinanot pienāca vēla pecpiis-
kač? atskanēja komaiidantaV, dienas stunda, kad visi atkal pui-V agnera spriegās komandas, aoas jenoas. nostājas svinīgajai i karogu pāeēišana^: -iēnžm "augstajā
masta .uzvijās- Latvijas un . J^na-. ..aas karogi, imŗus| zemāk jautri iveiea vējā plivinātie baltie s^ tu un; gaidu karogi. Pēc tam visi puicejās: plašajā skautu mītnē, kur dievkaipojuniu- vadīja māc. r. iii.: Pavasars nb mmutpnas. Pēc 'dīevkaippjuma; notika parāde, kiiŗu pieņēma skautu jendas pr-.ss iij. Pāvidsons tin latviešu gai-au pr-ce M. Vilkā. Ķā viesi pie-^'dalījāš arī kanādiešu ppmetoĢS pārzinis D. Dēlijs un Sītona novada priekšnieka palīgs Edm. ; Ozols. Parādes dalībniekus uzrunāja LŅAK jaunatnes nozares vadītājs M. Zandbergs, nododpt valdēs priekšsēža J.Niedras švet . cienus.;No Kanādas DV zemes valdes un Sv. Katrīnās DV nodaļas sveica P.. Konrāds, latviešu gaidu ļ)r-ce Mi'Vilka nodeva sa-siimušās jendas pr-ces. A. Mar-: tinsones sveicienus, skautu jendas ;pr-ksE.Davidsonsvisiein novēlēja Iļbu ņometņošanu, bet
cējās parādes laukumā, lai sveiktu Latvijas karogu. Tad ierūcās daudzo automašīnu motori, un svinību dalībnieki devās atpakaļ uz savām dzīvesvietām Torontp, Hamiltonā, Londonā, Niagarā un pašās Sv. Katrīnās.
Trimdas skautu -5/ konference Kanādā notika 20. aprīlī Torontp, piedaloties pārstāvjiem m. latviešu (jendas starptautisko sakaru nozares y vadītājs. Edra^ Ozols), igauņu,.lietuviešu, poļu, ungāru uii ukraiņu Skautu orga-ņizācijām. ..Sēdes dalībnieki pārrunāja šai vasarā rīkojamās skautu draudzības nometnes programmu. Ka jau ziņots, ņomet-iiē notiks pie Barry's Bay, 200 jūdžu ziemeļos; no Tpronto. Lūgto 7000 doī. vieta Kanādassimtgades komisija Otavā atvēlējuši ti-
dījumiem. No katras tautības 8 skautiem viens varēs nonietnē piedalīties par 3 dol. maksu. - Visus nometnēs daJībnieku ceļa iz-devumus> neatkarīgi no .dzīvesvietas, segs no licmebnes kases līdzekļiem. No Toronto uz nometni izbrauks ar autpbusu, līdz To-;i-orito nometnēs dalībniekiem jā-iokļust pasien:!, iesniedzot kvīti jar ■ ceļa; izdevumiem;
Nometnē paredzētas āri dažādas sacensībās — nometnes ie-; kārtošanā,; tās izdaiļošana un skautu mākās. NcdietņPtāju rīcībā, būs daudzās poļu. jūras skautu; buru un aiŗu^ laivas,^ arī citi ūdensspPrtā rīki. NPtiks ' arī apmācības šaušanā. \
Katrai tautībai nometnes laika paredzēta viena .dieiiā,]aiŗā jāiemāca pārējiem viena dziesma priģinālvalpdā. šai dienā, attiecīgās tautības; skautiem būs arī jāpalīdz npmētnas saimiuec&n pagatavot kādu īpatāku nacipnā-iu ēdienu. Ņptiks arī mazāka apmēra izstādei kurā katra tautība varēs parādīt savu devumu .Ka-
nādas simtgadei.
s un dažreiz arī visai grūts, bet arī panākumiem bagāts bijis architekta; sabiedriskā un valsts darbinieka Eduarda Grosberga mūžs. Viņš 27. aprīlī atskatījās uz 75 mūža gadiem. Gaviļnieks dzimis. Džūkstes, pagastā^ 1904. gadā iestājies Mu-ma; jaunatvērtās komercskolas sagatavošanas klasē, bet 1912.. gada uzsāka studijas Rīgas poli-tēchniskā institūtā arcbiteķtūras fakultātē, y pēc institūtā evakuē-šanas uz Maskavu, turpinot studijas tur.; Firma pasaules karā jubilāru iesauca cara artoiijā, ku^ ŗā .piedzīvojis raibas gaitas dažādos pulkos uii pilsētās, kamēr piesaistījās latviešu■ t.s. troickas pulkam, ar ķuŗu 1920. gada rudeni atgriezās dzimtenē, kur tūlīt iestājās Latvijas imiversitātē pārtraukto studiju turpināšanai. Tās viņš pabeidza 1930. gadā, iegūs-tPt architekta grādu. Gadu vēlāk viņu ievēlēja Latvijas archi-tektu biedrības valdē, kurā uzņēmās kasiera pienākumus, tos veicot līdz aiziešanai trimdā otra pasaules kara beigii posmā* Jū-
Ō*. jbilārs darbojās arī par īpašu ār-
99
■GLĒZŅU UĪ^.ŪTRUPE? ;■;
vietējā kanādiešu skautu npvada Kanādas valdībās Ipceļ^a uzruna.
vārda apsveikumu teica D.Dē-
■'iijs..'- ■;■ v/...;■.;,
Sakarā ar Kanādas sinitgadi šai skautu nometriē visu gadu plīvos ārī Latvijas, 'karogs, kuru
P, Dēlijs saņēma nP Jelgavas (5.) skautu vienības pr-ķa Jura iiiģera kā jelgavnieku dāviņāju-mu savam kanadiešii npvadam.
_______^______„..__j_„ Latviešu namā TorPņtoVapgāda;ļ Čikāgas Poecīšu kabarē vakars,
ki 2600 doL, kāifnācSltm^^ ļceļimeks ļaudis;6. maija vakarā ļapgāda Ceļinieks ļaudis augšējā plānoto nometnes danbniekū rīko žiirņāla; „Jaunā Gaita" ceļo- zālē pulcēsies gadskārtējā viesu ekskursiju uzž pasaules i^tādi jošāš gleznu skates; izpārdošanu; vakarā,- kas domāts „Mazputm-Montrealā. Tas vietā notiks iz- ļ ^ tai sekojošu ūtnipiipnsst. 6 ' ņa",; ,^ēs", un; «Jaunās Gaitas"
vakarā sālcsies gleznu ižpār^ioša- darbniie^i pārrunām, ^
tītajiem nebūs liegts vērot un pirkt nmkslas darbus arī šai lair kā.
braukmņs uz Otavu. Paredzēta arī; īpaša pieņemšana un kāda
tāpat ziņu ievietošana par nometni kanādiešu laikrakstos iin rē-
nas akcija, kas turpināsies līdz 8 vakarā rešp. līdz stundai, kad sāksies Čikāgas. Piecīšu vakars nama apakšēja :^lē. Gleznu ska-
portāzas ; radioraidījumos, šai W ^ izpārdošana notiks.augšējā virzienā jau strādā poļu un- uk-" i 2^^' ^ ^^^^ elementā darbo-
raiņu centrālās organizācijās Kanādā, kuras dos arī naudas līdzekļus..-
Nometne iigš no 12.—20. augustam. Piedalīšanās maksu noteica
Par; svētku dalībnieku paēdmā^ 22 dol..- katram dalībniekam-
: sanu pēc parādes bija rūpējusies Jelgavas (5.); skautu-vienības vecāku padpme,
skautam^ ibst va^tāji mākšās tikai 3 dpi. Dsdības maksā ieskai-
sies šaržists-ātrzīmētājs uņ„Glo-bālās būšamas" autPrs -^uards Keišš. Un tur par minimālu samaksu interesenti, suvenīru Mlētāji m
iegādāties savu seju un prpfīlu dziļurbumus, kas derīgi sava paskata atsl^šanai nākamajām pa-
tīta .arī apdrpslnāšana pret nega- P^^^^» bērniem uri , mazbērniem. Tai pašā laikā visi laipni lūgti apskatīt pie siemari pakar-
\
i^atviēšu mākslinieku, vienības Latvis iādā sapulci 27. aprīlī Tor ronto vadīja;E/Krūn]aņš, bet pro-; tpkolēja; ;j. ļ^untaks, piedaloties 12 pilntiesīgiem biedriem. Vispārēju pārskatu par līdzšijiējo darbību sniecķia valdes priekšsēdis : E. Krūmiņš, pakavējoties pie rīkotajām izstādēm un; gadskārtējā: nīākslimekukariieVala/kas izdevies labi. Tas, kā: ziņoja kasieris Z. Jūršēvškiš, devis 3026 doL likumu, bet; telpu īrei un ci-. tieol izdevumieņi izmaksāti 1416 dol., tā sarīkojums devis 1610 dol. atlikumu. Pašreiz .vienībā intensīvi gatavPjas latviešu dieiiu izstādei Mpntfeaiā, kur to atklās 20.maijā brāļu ļGemstii mākslas galerijā. Izstādei paredzētie dar-/ bi; jānodod līdz 6.; niaijani A. ; Jansonam ;(2912 Dānfortli Ave.; Tpronto 13, Ōņt, tāir. "698-h1469 vai 216—i959).;Revīzijas komisija . atzina : valdes; darbfbu; par sekmīgu, un K. ļjangenfelda;ierosinājumā visiem izteica pateicī-
"'■bu.;r .■'.-;■.;;■ -v^;-^ ■■•■■;-^;;;:' ■ a
Darbā apstākļu dēļ no pienākumiem atlūdzās līdzšinējais valdes priekšsēdis; Edgars iD:ūiniņš.
un Valiju Mērnieci. Piektp valdes Ipcekli nplēma pieaicināt vēlāk. Rei^jaskpmisijā ievēlfļ
pamtamu latviešu gleziiotā-ju darbus, kas, izdevīgi npcenpti, būs dabūjami pirkšanai ar dievī-zi; kas pirmais brauc, tas pirmais niaļ, Kamēr apakšā notiks
Edmirds Girosfoergs
chitektū žurnāla; redakcijas . locekli. ■ ■.;■-
Līdztekus studijām ;fe. Gros-bergs strādāja par Latvijas valsts kontroles ierēdni, iesakot ar rie-ciip rēķinveža amatu, driz izvir-ajās par kqļlēģijas locekli, bet vēlāk bija šīs iestādes vadītājs -valsts kontrolēs šefs. Npdibino-; ties Latvijas celtniecības kocnife-jai, viņu izrāud^jā arī par lauku būvniecības sekcijas locekli, 1938. gadā par "monumentālo celtņu fonda komitejas locekli. Jubilārs bijis ari Armijas ekonomiskā veikala un Tiesu pils būvniecības kPmisiju loceklis, tāpat projektē^ jis vairākās celtnes.Rīgā un provincē.; ■ .
Kad trimdas sākuniā; (Vācijā)
©; Zviedrijas viesa. — Latvijas
des priekšsēža J. Niedras un viņa
atjaunošanas komitejas Eiropas centra iniormācijas daļas vāditā-ja Osvalda Freivalda referāts par mūsu; sabiedrisko un ijolltisko aktivitāti; 28. aprīli Latviešu nama bija pulcinājis ap 76 klausītāju. Referents pieskaras ari daudzkārt pārrunātajam jautājumam par okupētās Latvijas apmeklē-, jumiem: Okupācijas vara ar sevišķiem vilinājumiem griezusies pie Zviedrijas lalvleSiem, piedāvājot tii. nedēļu nogaļu ;apciemp-jumūs pat bez ;vizām. Sādi;.apr nieklējumi tpmēr uzskatāmi par bīstamiem, un Latviešu nacionālais fonds Skandināvijā tp vietā ieteic labāk izsaukt piederīgps un paziņas apciemojumiem nō Latvijas. Referātu vakaru bija rīkojusi bv Torontp nodaļa,; tP atklāja tāš; valdes priekšsēdis I. Zamlovskis, bet sarīkojuma vadītājs O, Kļavenieks, pateicoties [namā. viesim; pasniedza P, Aigara romānu .„Atkūsms sākās oktobrī". Pēc referāta notika; atklāts; biedru vakars, kurā J; Gailīša uzŗ ņemtās krāsu filmas pār DV dzīvi demonstrēja V. Cinis..
vietniekiem T. Kronberga un A. toiņa piedalījās ari politiskās nozares vadītājs V. Upesiācis, DV Tororito ; nod. info^ācijas; uaļas vadītājs V. Cinis u.c. .
Aņšlava Egllša komēdija „Jp-
©
ianta Durbe", Kuŗu divās viesizrāde 29. aprilī smedza Amerikas •latviešu lealŗa vasmgtonas ; sn^ sambiis O. Uršteina' režijā, bija; pūlcmājusi kopskaitā, ap '/OO -ska- -
■tiīaju. ■,;•'-.■'; ;.'■
© Bijušo Viļa Olava komercskolas aosolventu sanāksme no- : Diek 3. maijā plksi.;7.30 vakarā ibv. Andi-ēja bazmcas telpās. Visi bijušie oiavieši aicināti ierasties..
® Sakarā aj vairākiem citiēni. . sarīkojumiem, binģo spēles 27^; •aprin nenotika, bet šīs sezonas nobeiguma vakars paredzēts 12. maijā pīkst. j& vakarā Latviešu /
« Sabiedrības; Canadian Junior Bāliet, kuras .nīākslmieciskā; va-cūtāja ir Diana Jablokova-Vorpa, ;; šāgada izrādes TorontO notiks 5. ; maijā pīkst. 8.15 vakarā un; 6. maijā pīkst. 2.30 pēcpusdienā ^ MacMillan teātri (Eaward Johnson Building, 87 QueeņsPark).. Programmā četri īsbaleti. Ieejas maksa 2.50 doL, studentiemnņ skoLēmem puscena; •
©Latviešu katoļu draudzes gadskārtēji rīkotā pavasara balle 29. aprūl Latviešu namā bija pulci-^ nājusi ap 100 viesu. Paredzams; ka sarīkojums dos draudzei; nelielu, atlikumu. : :
©: Bračista P. Zariņa patstāvi-gāis koncerts,29.aprin bija puici-
un vadīja'revīzijas komisiju līdz Pozitīviem un vēlāk atbildēja uz
- „ Jaiihās .Gaitas"; redakcija
1I947. gadam, ķad izceļoja uz Angliju, sekpjptjau agrāk aizbraukušajai dzīvesbiedrei un bēr-mem.; Pēc 8 bezdarba naēnešieni viņš Anglijā atrada nenp2āmāgU nodarbošanos nepiemērptā darbā. Tā E.Grosbergs ar ģinieni devās tālāk uz Kanādu,, kur nu jau 13 gadu dzīvp TbrpntP un npdarbināts kādā baznīcā,
, Jubilārs ir korporācijas Patria filistrs. uri DV ; organizācijas biedrs, apbalvots ar Trijzvaigžņu pŗ-deni uii Latvijas brīvības cīņu piemiņas, žlmi. A. K.
klausītāju jautājumiem; Dāmu komiteja bija* klājusi ari kafijas galdu.
(D Ģimenes un draugu pulciņā
rr^a ri i j v- 1945. gādā Detmoldā nodibinājās „ ^^Kad^usmkts stuņc^ bi^sit^--^^^^^
si un ķad. Piecisu.jautrie- akordi. G^osbergs piedalījās tās (iarbā P^P^^^J^ krāsu dia-
izskanējuši un atbalsojušies pari '^'^ ļ^cu^ujaa. u«s udiu* n
visai KoUedžas ielai, augšējā zālē ap pīkst. 12 nakti iesāks «Jaunās Gaitas" inākslas skates .darbu ūtrupi, kuru vadīt aicināts; ir A. Kerāns, bet par palīgiem darbosies „Jāunās Gaitas" redaktori-''''- ; ■
CM&o „Jaunā Gaita" grib pārspēt „Godīgo Edi", kas, cik zināms, kādreiz naktī savā veikāv lā par brīvu izdalīja: grauzdētas un ceptas vistiņas., JCādi pārsteigumi paredzēti ;,Jaunajai Gaitai", "par to lai pārliecinās; katrs' pats.
p ■ Vairāk nekā 50 klausītāju. bija ieradušies Latviešu namā ;dā-ttiu komitejas referāta vakarā 27. aprīlī, kas bijā veltīts tematam par mājas apkārtnes izdaiļo^ šanu;.. ■;■■:;..
Ar uzrunu sarīkojumu atklāja dāmu; komitejas priekšniece Ē. Galdiņa, bet dāiļdārzmecibas speciālists A. Gailītis; vispusīgā stāstījumā pakavējās pie jaunākajām metodēm košuradārzu; ierī^ košanā un kopšanā. Par pēldba^ seinu ierīkošanu savukārt referēja šīs nozares lietpratējs A. Bud- ■ "^J^^^ ""^^ nekā 200 atsaucīgu-
'klausītāju. Par teicamo sniegumu mākslimeks saņēņaa bagāti-;
gas ziedu veltes. ■
© Latviešu katoļu draudzes lauku īpašuma Mežciems pārvaldes līdzšinējām priekšsēdim A. Rē^ ķim atsakoties, viņa vietā izrau-ka^^l^'^^i^Bir dzīts A. Ģertmajls: Pārvaldes skatījās sabiedrībā pazīstamais sekretārs.būs.A^Stikute kasieris Eduards Ģfosbergs. Gaviļnieku
li-
ja K/Langenfeldu un s. Krūmiņu-■-■"'.;;;'
Plašas pārrunas izraisīja jautājums, kā turpmāk iizņemt dažā^ do organizāciju aicinājumjLis de-kprēt sarīkojumu telpas- lūgumus dāvināt gleznas izlpzēm un; līdzīga veida pāķalppjumus.. šādus aicinājumus; parasti nPdpd valdes priekšsēdim un valdei, bet tā nevar uzdpt biedriem veikt citu prganizāciju pieprasījumus. Pēc -vaspusīgām pārrunām sapulce Vienpjās, ;kā Latviešu; mākslinieku vienība -Latvis ; par ' savu pieīlākumu uzskata .ģatavpt • de-kPrācijās Latvijas vālstssvētku sarīkpjumiemi bet citPs gadījumos;; ieinteresētajām: prganizāci-j.ām; jāvienojas ar pašiem Latvja
biedriem-rrīākslinieķiem.
VispiJšīgu informāciju par Re-dingas mākslas mūzeju-gāleriju, kur pašreiz notiek Ziemeļamerikas latviešu kultūrās f pnda rlkP-tā mākslas izstādē, sniedza fpnda valdes Ipceklis Z. Jiurševšķis. Par muzeju un izstādes atklāsa-Viņa vietā ievēlēja Jāni Zūntaku, Inu jaū.ziņbts musu laikraksta ie-. bet valdē Z. Jurševsķi,K. Kŗpn- priekšējos numurēs. ' E. N.
Gleznotājā Tv
kad pirms pāris gadiem Klīv-iendas DV apvienībā aicināja ; mākslinieku Teodoru Grīribergu ; piedalīties; ār saviem, i darbiem tās rīkotajā izstādē, ^gleznotājam radās doma vieiiu darbu īpaši vel-.tīt Daugavas Vanagu organlžāci-; jaš darbam, tin mērķim, parādot ;; to simboliski. Tā kā līdz izstādes . laikam šisiečerētais' un jaii iesāktais darbs vēl nebija pabeigts, T. ; Grīnbergs nevarēja domii īstenot mi gleznu; dāvināt ikllvlendiešiem. ;Jātā var teikt, tā bija nelaime Klīvlendas ipv apvienībai, tpties laime; Kaftadas DV saimei, jp;ta-.ģadT.Grīhbergs ieceri īstenpjis un savu 75 x 105 cm formāta glez-• nu „Sārdzē" dāvinājis paša raā-. y jas vanagiem im;;yanadzēm.
Gleznā redzami divi vanagi kā-; da; augsta ■ koka galotnē vai pa-; mestā ei^ļu ligzdā; Viens vanags ;: tieši; nolaidies ;uz.ligzdas malas, kur tP jau; gaidi jis ptrs, apveltījpt ; pielidojušo ar^ ,,stinģru, bet drāu^ dzigu" skatienu. No augstās vietas pārredzams plašs apgabals ar vasaras debesīm fonā.
Trimdas darbinieku pulks brīvajā pasaulē; ar katru gadu top retāks, šāgada pirmais; ceturksnis radījis dziļas rētas ārī Baltijas sieviešu, padomē, kas; zaudējusi; dzejnieci; un juristi Karolu Dali, šīs padomes locekli Ņujorkā. Sāpīgi izjūt igauņi savas kultūras darbinieces Helēnes; Johani im lietuvieši īzabelas Matuševi-čiūtes, ļoti aktīvas lietuviešu kultūras rosinātājas un vadītājas, aiziešanu mūžībā, Visam; viņām bijā kopīgs dziļi ■ patriotisms. Karolu Dali šai laikrakstā pieminējām tieši jpēc viņās šķiršai^ rip zeihes gaitām. Tā špreiz mazliet pakavēsimies pie mūsu abu kaimiņu un likteņu biedru patriotēm un viņu darbības.
Helēne Joliani, dzim. . Kleitš-māne, :cēlusies, no'igauņu lauk-saininieku dzimtas (1893. g.), beigusi ģimnāziju Talliim, izglītību turpinājusi paidāgoģiskajos kursos pie Tērbataš (Tartu) universitātes, strādājPt par skolotāju lauksaimniecības vidusskolā,; I precējusies ar šīs skolas direktoru. Vīram agri mirstot, viena izaud2iriājusi divus bērnus, strādādama; par ģirnnazijas; skolotāju. Veicot divus- atbildīgus, uzde-vumtis, atraduši tomēr iespēju darboties āŗī sabiedriski: bijusi igauņu aiissardžu vadītāja Pērna-vā un, Tallinā. 1944. gadā .kopa ār; meitu devusies bēgļti gaitās uz ; Zviedriju (dēls bijis karā). 1950. gadā ar meitas ģicņem; pār-
Piezīmējams, ka mākslinieks t. Grīnbergs arī līdz šim dažādos veidos atbalstījis DV organizācijas darbu, it sevišķi pretkpmunis-tiskās cīņas laukā; bet jebkādas atlīdzības izgatavojot saukļus plakātus 14. juMja demonstrācijām u. c. ■ . • „
T;K,ļcēlusies uz Kanādu, kur blakiis
maizes darbam Farmakoloģiska-jā institūtā pie Torontp universi-
Ķ AliEIDO SK:0; P .Sļtātes ļoti;p^^^
Jōhani sabiedriskā darbība.
iŗ Lesterā, ; Anglijā, pirmoreiz sarīkots referātu vakars ar K. Putrāna priekšlasījumu ,3fiūsdie-nu kultūras seja". Rīkotāji, Latviešu katoļu biedrības Lielbritānijā .Lēsteres-nodaļa, bijm; ļpti pārsteigti,; ķād m priekšlasījumu ieradies negaidīti kupls klau^ sītāju; skaits... ,
■jl^; Skplas padpnie nPlēmusi pie Minsteres ģiirms^jas Bodibiimt mūzikas -fpņdu, lai skplas audzēkņiem dptu iespēju mūziMlai izglītībai, iepazīstoties ar instrumentiem im apgūstot prasmi tos lietot. . . i .
galvenais mērķis trimdā, kā āp-lieciua bijušie darba biedri, bijis sniegt pareiza audzināšanu un izglītību igauņu jaunatnei, laistā augtu brivajai nākotnes Igauni-
Hēlēņes;Johani pašaizliedzīgo darbību pārtrauca ļauna slimība. Svētbrīdī Sv. Andreja baznīcā pie viņas šķirstā pulcējās ļoti plašā skaitā pateicīgie igauņti tautieši; tautietes uņ jaunā paaudze, kā arī abu pārējo Baltijas tautu pārstāves; Svētrunu teica māc. 0. Pello. Ilgus gadus sadarbojP-ties BSP, Helēni" Johām varēja vērot kā kulturālu im ļPti; apzinīgu cilvēku. .
Lietuviete Izabeļa Matuseviči-ūte bija dinamiska im ienesa devīgumu ikvienā sabiedrībā. ■ Ar latvietēm viņa ;vienmēr sasveicinājās •latviski un- varēja ;sārunu atviski ;uzsākt.. Dzimusi laukos, Viikavišķu tuvumā, 1906. gadā divpadsmit bērnu ģimenē. 1933. gadā Viņa beigusi Kaunas imiver-šitātes teoloģijas un filozpfijas faku'tāti, bijusi skolotāj a vidusskolās, kur; mācījusi lietuviešu valodu un literatūru, vākuši fPlk-loru un mudinājusi tP darīt a-vus audzēkņus. Tieksme aizvien kaut ko vairāk mācīties viņu aizveda uz Berlīni,; kur studēja Frīdricha Vilhelma universitātes slavonikas institūtā. 1944. gadā viņa^ tāpat kā mē^ un daudzi igauņi, , kļuva trimdinieče — cauri Austrijai; nonāca Bavārijā> kur strādāja lietuviešu bēgļu skolās, un atkal studēja, šoreiz Getinge-nas universitātē, bet 1949. gadā 4evās uz Kanādu, še visu brivo laiku viņa ziedoja trimdinieku
koja grāmatas no vācu valodas, 7 gadiis bijā žurnālā' „Moteris" redaktore TorpntO. No savās nelielās algas viņa aizsūtīja ICO saiņu trūcīgajiem "uz Lietuvu.
Šāgada 12. aprīlī Toronto apstājās; viņas straujā sirds. Lietuvieši atzīstas, ka viņi ar L Mā-tusevičiūtes aiziešanu zaudējuši ļoti aktīvu, zināšanāmbāgātu skolotāju un organizētāju darbam, kam bija sagatavot jaunu audzi Lietuvas brīvības atgūšanai.
Kā redzam, visām aizgājējām mērķis bija viens — savas tautas brīvībai ; . Angelika Gaillte ;
apsveica Sv.; Andreja draudzēs vārdā. māc. Ā. čops,LNAK valdes priekšsēdis J. Niedra un kor-pPrācijas F'atria seniors E. La-piņš, bet draugu' vārdā V. Ka-
M-' -
©Latviešu .baptistu draudzes ^' gūtajienv^P^āku.
A Rēķis, locekļi V. Miklaševičs un A.;Začs..- . ■■
® .Latviešu'namā līdzekļu vākšanas; akcija turpināsies ;ildz 15. maijam, kad visi talcinieki aicināti nodot savus sarakstus, savākto naudu un kvīšu grāmatiņas,
reliģiski-ētiskā; pārdomii vakarā māc; R. Ekšteinsrtmāja pār tematu „C.ilvēks; Dieva desmit spoguļos". Koncerta daļā dziedāja soliste Maiga Dežardēņa; ar Martu Tūteri pie klavierēm. Bija ieradušies 57 apmeklētāji, šis : sezonas pēdējais pārdomu vakars notiks 24. maijā pīkst. 8 vakarā Latviešu namā, kur māc. R,; Ek-šteiils referēs par tematii «Vesels cilvēks slimā pasaulē", bet dzieļdās baritons P. Geistauts ar Martu Tūteri pie 'klavierēm. ;
(D Sakarā ār Latviešu nacionālā fOnda Skandināvijā valdes locekļa un Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centra informācijas dāļās vadītāja O. Freivalda viesošanos, LŅAk; bija sasaukusi informatīvu sēdi, kurā bez val-
raiem; Valdes kasieris V. Koroļ: kevičs dežūrēs Latviešu namā 4. un 11. maijā no pīkst. 7,30 vaka^^ rā, bet pārējos laikos talcinieki var sazināties pa tālr. 485—7114. Līdz šim no 133 rajoniem pilnīgi pārskati saņemti par 76, bet savāktā kopsumma ir 33.761 dol. Arī visi latvieši; Toronto un apkārtne aicināti nekavēties, ar savām iemaksām un iespējamā veidā atbalstīt šo līdzekļu;vākšanu, kas paredzēta; nama piebūvei un telpu paplašinājumiem.
; Vairākus gadus viņa bija Igau-, organizēšanai, vadībai, kultūras ņu nacionālās padomes sekrētā- .lietu kārtošanai un jaunatnes aurē; Igauņu vēstures komitejas dzināšanai, piedalīdamās gan priekšsēža, vietniece, gaidu vadī;
tāja; Igauņu sieviešu apvienības kultūras konīisijas priekšsēde, BSP valdes locekle, Skolotāju b-bas biedre; Daudz, rūpējusies pār igauņu bērnu -rasaras koloniju Udorā. Igauņu Sv. Andreja b^cas draudzes vakaros lasījusi dziļi pārdomātus referātus u. t.t. Daudz arī rakstījusi par iz-gl.tlbaš;.im audanāšaias jautāju^ miem igauņu presē. Sacerējusi darbu ,35āja mi bērns". Viņas
Papildinot iepriekšējo informāciju par latviešu die^u atsevišķajiem sarīkojumiem Mont-realā, kura sniegta miišu laikrakstā 22. marta un 5;,aprīļa.nu-" mūros, tagad zināmi āri kopmē-ģmājumti laiki programmas izpildītājiem. Mēģinājums jauktav jamkopkorim paredzēts 20. maijā pīkst. 9 rītā Šalle Claude Champagne telpās (220 Belltng-ham^ Rd.) im 21. maijā turpat pīkst. 10 rītā. Viru korim kop-mēģinājums nolikts 20. maijā pīkst. 1130 dienā St. Kevin's skolā (3900 Dupuis Ave.), bet 21. maijā pīkst.; 9.30 ;-rītā Šalle ClaUde Charapagne telpās. Deju kopām ķopniēģinājums notiks 20, maijā, plfcst. 9 rītā St. Kevin's sko^.
Montrealās latviešu namā (2372 Hampton Ave,, Montreal 28, Que., tālr. .481—7978),' kur darbojās latviešu dienu rīcības kpmitēja ^un saņemama visa vajadzīgā informācijā, 20. maijā pīkst. 10 ri-tā notiks arī Latviešu kredītsabiedrību ;apvienības sanāksme. Kā jau iepriekš, ziņots, 20. maijā pīkst, 10; rītā brāļu Gemstu mākslas galerijā (5380;sherbrppke St. ■W.) atklās Latviešu mākslinieku vienības Latvis gleznu un skulptūru izstādi, šiš skates sagatavp-
Latviešu dienu ietvaros svinīgu dievkālpojumii noorganizējusi arī Moritrealas latviešu katoļu draudze.; Tas notiks 21.; maijā pīkst. 1 dienā; Notre Dame baznīcas kapellā (42Ģ Sulpice St.).. Dievkalpojumu vadīs prāvests A, Pekšs. ' ■ .
Ieejas karšu pieprasījumi kā sVetku koncertam, tā arī ballei, rakstnieku cēlienam un citiem atsevišķiem sarīkojumiem ienā jau it kuplā; skaitā, bet latviešu dienu rīcības komiteja aicina pasteigties ar .biļešu, pasūtināju miem, rakstot uz iepriekš jau ml neto adresi -Montrealās latviešu namā.'^-^ ;.:^ -,.;; R.-N.
0 DVjVlanitobas nodaļās, .med nieku un makšķerniekukopa ša-vTģāda sapurčēparrunāja"aktuā-lōs darbības jautājumus un izraudzīja vadību nākošajam dar ba; posmam, nolemjot • atbalstīt un aktīvi; piedalīties, visos; DV dienu sarīkojumos. Pārrunātos jautājumos sapulces dalībnieki īpašus lēmumus nepieņēma, atstāj ot nodaļas valdei ār tiem tuvāk iepazīties. Kopas darbu^r viņās vadīt līdzšinējais priekšsē
dis Aioiaiidš Kēlerls; ar_^Igu Aleksandru Vācieti un sekretiri Ausmu Kaktiņu.. — Kaut dzlv-sudiaba stabiņš termometrā rā rādīja visu citu, tikai ne; ziedoņa iestāšanas, DV Manitobas nodaļa 22,- aprīlī bijā rikpjusi pavasara balli, kas bija labi apmeklēta A. Jaņdavas mī; L. Šmoļinskac vadltaisbazārš nodaļai deva vai rak par.400 dPl. atlLkumu. —.Nodaļā aicina visus vanagiis uri va-iiādzes gatavoties - Kanādas DV dienām;- kuras. Vlnipēgā notiks laikā no 4.—6, augustam, J. V,
skolotāju kongresos, gan jauniešu nometnēs, lasīdama lekcijas par: lietuviešu' kultūru. Viņā šeit sniedza arī 100 radio priekšlasījumu par šo tematu, vadīja augstākus^ kursus par lietuviešu vēsturi, pārraudzidama;. 10; lektoru, pati bez tam sagatavoja lietuviešu valodas skolotājus. BSP lo- šanas priekšdarbi 2-; Jurševska cekle kopš tās dibii^Šaiias 1952. vā(Hbā; risinās sekmīgi, im pare^ gadā.; Viņa ari dzīvi piedalījās dzams, ka '^stāde būs. visāi ie-lietuvlešu presē, rakstīdama ap- spaidīga mūsu tēlotājmākslas re-cerējumus par audzināšanu, tul-
Sestdien, š. g, 6. maijā; plkst.;6 vakarā Toii-bnto Latviešu namā. notiks
GAITAS €EĻO-jašĀS Mākslas
,;;; ..SKATES.NOSLĒGUMS,;•■. .
;;.. ar sekojošu programmu: : ; ;; '
1. Mākslas darbu izpārdošana par pazeminātām cenām. 2..,Jaunās Gaitas" kokteiļu muzikāls fons. 3. Dažādi pārsteigumi. 4, i^Sākslas darbu ūtrupe pusnakti.
VISS .ATLIKUMS PAR 'LABU apgāda .Geļinieks- ;;žu.rnāla ,,Jaunās Gaitas" atbalstam.
..; Mākslas; mlļp;tājiem uņ koliekcipnāriera šī būs \-ienr.eize-ja iespējā iegūt.savā;īpašumā pazīstamu im ievērojamu latvie- . šu nmkslinieku darbus. Ja vēlaties apskatīt un pirkr. lūdzu nāciet plkšt. sešps,. Par pazeminātu maksu uz ātrii roku va-. rēsit saņemt ari Ed, ■ Ķeiša. zīmētus saržus. Ja gribat piedalīties vairāksolīšanā, nāciet iip jauna pusnakti -T šāds Mka iedalījums ir saskaņā ai- Čikāgas ^ Piecīšu kabarē vakaru apakšējā zālē. Ja varat, apmeklējiet'abus saņkOjumus ' Rīkotāji — Jaunās Gaitas redakcija un ap^ds Geļinieks
(Pārnesums no 1. Ipp.) ti liels bal Igauņu pārstāvis H. Mirl^a siiie- ļē, ņo višļ . dzā pārskatu paj- ;BATUN fliian^ kā nianti dālo stāvokli. Iepriekšēja gadā ma un; pļ izdevumļ; lielumu seguši lietu- Tas pieiāc . vieši. no ļl3. novembra demonstŗā- nami un cijas ziedojumu; atlikmna; paš-. vēl stāvēs reiz to dai'a latvieši pēc R. Hirša iiai". dāvitiājumā saņemšanas; nākot- Sekojoši nei h; Mirka ieteica pieņemt pat- timešu pa stāvīgāktis plānus. Viņš informē- dē ievelēji ja pār igauņu kongresa aplēsuņiu, S. Simaļiļ kā var - atbEastlt BATUŅ un; tai latviešu --1 pašā laikā ieņemtvairāķ naudas; Dz. Paegli! tā kā igauņi zina, ka BATJN up- V. Vinknļ rindās ir daudz jaunās paaudzes Vellenuriiļ piederīgo, kas līdz šim līdzelcļu ievēlēti Aj vākšaiiāš kampaņā nav se\dšķi de> un A. R, dzīgi atsaukušies, pēdējā akcijā 0, Balodis īpaši uzsvērts atbalsts BATUN ga;M. Za un — vai nu sagadīšanās dēļ> vai revīz. kor citādi -- rezultāti šoreiz tiešām Ozoliŗ ievērojamā niērā uzlabojušies. H. stāv ja ,aizļ Mirka lēsa, ka; igauņiem ASV - .U. Graļ darbojas ap;200.organizāciju, bet Svētdiei] ;pārējām tautībām, droši vien, ne baltiešu mazāk. Ja katra no šīm orgāni- mā glezņc zācijām, ar tikpat „savtlgiem np- spējamībE lūkiem"; kā augstāk minētais, no- mākslas nilnāli atbalstītu BATUN darbu gari; māksi ar 10;dol.;gādā, BATUN finaiiGiā- ^ai lietai.ļ iā; baže būtu jau daļēji;nodrošināt nes kļīidāļ ta.. , .H. Mirka, tāpat kā daudzi bināt koiļ citi sekojošo pārrunu dalībnield, veida iestļ uzsvēra nepieGiešamibu dibināt spēj as. Iiļ nacionalitāšu BATUN grupas at- lietuvieti j sevišķās vietās, tāpat pastiprināt un laivietļ iniformācijiis darbupar BATUŅ pat pārruļ pašu baltiešu presē. Pārrunāts an Jaunanglij ierosinājuma, dibināt ; Brīvības! parauga ; londu, BATUN izdevumus sedzot tuš giidā,' ār fondā līdzekļu procentiem. tektorātīi IlO, kā ĶestQt.is»Žigās, kas bija literārus ;apsolījis runāt par to. kā iesius- ti domātil tīt mūsu st^udentus starptautiska- bet ari, jā; polītikā, ceļā no Bostonaš bija baltiešus cietis autoķlizmu un ievietots kājās.plāļ slimnīcā, par. šo pašu tematu ru- fīnanciali f nāja Nastute Ūmbražaite, minē- ari uztuni 'dāma; dažādus veidus i kā studenti tivitāti var sākt darboties paši sava sko- Švētdioiļ :1ā vai dažādās starptautiskās redzēta.gļ studentu organizācijās. Viņas da- nūja Nikiļ ; ļējam pesimismam f^tingri ūpoiLo.- Mena Solļ ja mūsu jaunais ALJAs vīrs Alvis DienvidniJ Pauga. . • zīstaiiļas;
Dr, Dzintars Paegle savā runā dzfgas dc par BATUN nākotnes plānieinu 11; rā, kas ai iespējām uzsvēra radioraidījumu asiņainu r| vajadzību - - kā ;še, tā uz mūsu pārņemt zemēm aiz dzelzs aizkara. Dislcū- mes. NobI sijas; izraisīja prol.Dr. U, Bluķa „Ŗ0dzot, ierosinājums: rūpes;par nākotni laimīgā li strādāt Baltijas valstu federācijas tagad daiiļ lietās, kā ari Dr. Dž. Paegics re- baltiešu ti zolūcija atbalstīt inons.Balkūna līdz. Ma.ņjļ , plānu--19G8. gadā sūtīt uz iespe- du jums jami daudz zemēm pasaulē bal- niēm, skaiļ tiešu delegācijas. Kā liekas, laiks tlenus un r šāda projekta īstenošanaiJnobrie- rastos kā(, dis; jo arī AtAs valdes sēdē pār- mēs to giļ .'^pnests līdzīgs plāns. f- tas ir vissl Pārrunāja an uzsāktos plunus, Igmmu ' kuj-uvidū pašreiz galvenais ir t, Jākson.s s. ..Goldfmgera projekts", t. 1. ko. baltie; baltiešu zelta, kas noguldīts Aii- dariju.š) iiļ • glijas bankā, glābšanas akcija uzskaiti a|
Izsūtītajiem aicinājumiem stalics i sprausti ( . iniciatoru pulkā atsaucies ncccie.!.scs; it .s(
I
/
' '///
/ ■ - AINAS B/i
Augšējā uzņēmumā pa kreisi: kongresa sūtnis L. Mena Solorzano un Inta; Paegle.ļ komitejas priekšsēdis J. Valūna s saruna kreisi: lietuviešu pārstāvji BATUN centrļ Dr. S. Simoļūnas. - ApakSējā iizņēmui sarunā ar (no kreisās) Ingri du Vīksnļ