r
i, 10. jūnijs, 46. sshim.
liATVUA A3iBRIKA 5
TO ZINA
rpas ēkņu-t. 8
rīko
. jū-Lat-
3 ŠĪS
sauļos jo
dība Elga adis tanii airā-Sau-rslļs N6-' pie res., Jl). "ēta
nas "cā rā.
1.
zie-
Uri-:as: A. oris ējis Jā-
ars
368 lOZ-
tva-pa-rvs.
savā uzrunā pakavējoties pie kopīgā darba gaitām. Kā kora pateicību par pašaizliedzīgo darbu J, Pālens saņēma aploksni. Savā atbildes runā viņš cildināja koristu degsmi kalpot ■ latviskai dziesmai un pateicās kora vadīr' bai un visiem koristiem par labo sadarbību un saprašanos. • Etnisko grupu mākslinieku apvienības „Krāsa un forma" gadskārtējo izstādi Hart House telpās slēdza 31. maijā. Jiinijā. tā būs skataniaVoterlū, universitātes galerijā. Starp 30 autoru; izstādītajieni 42 darbiem w ir arīy mākslinieka A. Nulīša glezna.
V ;-epmontonaV, ; -
9 Edmpntbnas : latviešu vīru dubultkvartetā Dzintars ģadskār-; tējais koņcertsrballe; notika; 27. maijā. ;„šis ir vienīgais: latviešu dūbultķvartets: ; Kanādā,. rietumos no Toronto," atklāšanas uz. iimā teica t^pr-ks B.TarkšiS; Vakara programmā muzikālās^ daļas vadītāja H. Skŗastiņā >va-^ dībā dārdējām^ ^pavisam U d;aes-mu.. Ar trim dziesmām bija pārstāvēti Norvilisim vecmeistars Čtmze, ar divāin Vītols lin Pa-vasars>;:bet pā^ vienai Baštiks, Šiliņš, Valle un Feils. Jāliecina,^ ka dubultkvartets pēdējo divu gadu darbības posmā' panācis' krietnu pieaugumu saskaņā un balsu salfedējumā. Kāda klausītāja, lietuviete, pēc koncerta teica: „Vārdus gan', iiesapratu, feet; dziedāšana bija ļoti jaiika un pašas ^ziesnias skaistas, Ja m rītvakar ^ dziedātu,; ēš atkal naktu ■ klausīties." Vakara-atlikušā daļa bija veltīta;dejošanas priekam. Loterijā-J,, Birzgaļa dāvināto seģeni laimēja L. Jurikass, bet kur-: vi ar augļiem un Kanādas šampanieti A/šps./Kaut siltais' tm ^ saulainais laiks; bija izvilinājis daudzus tautiešus ārpus -ŗdlsē-: tas, pārdotas tomēr 10 ieejās kartes vairāk hekā pērn, arī klausītāju un dejotāju likās divreiz 7aiŗāk^- par ko sevišķi' priecājās pasi dziedātāji^ ^ ::§. Venta :
ka
Jķov rējē^
etria-^īdzl-
ZĪ5iQ^
f^ttei^ alstīt for-odo-
erie-lāi-
3l|a-kaln-to .'ler's •stus čiem rast
htbās arodbiedrības nav salīdzi-i nāmas ar arodbiedrībām brlva-<jar pasaulē. Padomijā^ lietojot V,; Kārkīiņa izteicienu, tās ir ,,val-dībāš pātaga štrādni^u kontrb- . lei." Tālāk viņš norādīja, :ka tilts ^ ļiz austrumiem patiesībā ir, yie- ' na virziena iela, ar kuru iegūst tikai austrumi. Beigās ļ V; ;:Kār-kliņš ar dibinātu sašutumu noradīja, ka \ tikai pīrins: dažiem''ga^^ diem: Sāclbeiij as strādnieki atbrīvojušies no Raktuvju un ķāu-ļSētavu aŗiodbiedriibas tikai- itādēļ, ļka tas vadība uzturēja ciešas :sai-tes ar komunistiem, bet tagad f tēŗaudstrādņiekl; seko pieveiktāJ pretinieka •pēdās;
Liekās, ka Kārkīiņa vēs^^ . Lidija ne tikai; ;,The . Miner's : V^ice" redakciju,; bet, arī pašii;\
pašā laikraksta numurā) \^a1^ dēja pats; .partijās vicēpŗiekšsē ; \ dis D. Luiss ; (g Lewis>. Viņš , apgalvoja, ka personīgi jau 30 ' gadu cīnās pret kofnūnišm^^^^ ■' norādīja, ka viņa partija ibrīva. no jebkādas komunisma ietekmes, ka tā cīnās arī pret katrs. . veidā, diktatūru, .vai tā būtu la^ v ■ ;bā,;:kreisā vai vidējā novirziena,. bet viņam jāpaliekot pie prasības, ka; amerikāņiem; jāpārtrauc . Ziemeļvietnamas bumbošana. Vi- ; ņa-ieskatu atbalstot ■ tik ievērojamas; personas,/ķā Apvienoto ņa-, Giju \. ģenerālsekretārs Utants ■ amerikāņu senatori R. Kenedijs ; ūn Pulbraits," pat;. pāvests Pauls;: Nl. Bez tam partijas pplītika • esot noteikta konferencēs,; tādēļ • . atbilstot vairākumā, domām. -:; ;
Vicēpriekšsēžā domās vārdu pa vārdam atkārtoja partijas lī-'
.'mju: višķl ^āņis pusē-K lū-laik--olds ■rak-savu 'liešu arī a vi-āvie^
'y deŗis Dagless ;(T. C. Dousļasl
kas nule viesojās Sadberijā, atbalstot savu kandidātu federāla- / ■ -jam papildvēlēšāņam Sadberijas. . apgabalā. Sapulce bija .vāji.;ap- • meklēta. ;bet par to neviens vSff^'' f-nebrīnās. NDP ir; parādījusi, uz ■ -cik slideria_ce|a novirzījusies. . cer tikai/, ka bāTtiešu; aktivitāte neapsīks reizē ar vēlēšanu rezultātu pasludināšanu. .;': L. G.
•pie-, tdien karā adio-
Ps.
L A I R R A K S T A
. ;;AME.RIKa'^: atsevišķi numuri dabūjami Toronto latviešu Veikalos.
ir mu
KARA INVALIDU APVIENĪBAS SO GADU ; JUBILEJAS,- KURZEMES CIETOKŠŅA ATCERES UN-BKĀĻU KAPU PAMATAKMENS IEMŪRĒŠANAS SVINSBAS'
ROTĀ (2)
Tā kā uz Latviešu kara invalidu apvienības lielajām svinībām liotā ar īpašu autobusu bija ieradušies arī ap 40 torosiMešu, rīkotāji izmantoja gadījumu abu LKIA valžu — ASV un Kanādas — kopsēdei 37. maijā. Tajā Ja.unā ASV v^lde nodeva tradicionālo sviŗugosoKJuiriu un pieņēnia deklarāciju. Latvijas fcaŗā inva-iidu savienības 50.^^^ dibināšanas dienas un Kurzemes cietokšņa atceres aktā, kurā bija iespaidīgs mutvārdu un rakstveida apsveicēju skaits. Bruņinieka krasta, kavalieris Roberts Aricāns norādīja,' ka Anglijas pievāktais Ļatv ijas zelts ir liels zaudējums, bet musu īstais zelts ir jaunatne, par kiiŗu Jārūpējas. Par LKIA mērķu sekmēšanu, piešķirt-s/goda diploms.^ .rupraekani. R. .Hiršam. '
Pēc svinīgās karogu pacelšanas 27. maija prieisšpūsdieņā Lat-viešu kara. invalida .apvienības ASV un Kanādas; valdes pilnā sastāvā pulcējās ;kopsēdē,kuŗāS' laikā jaunievēlētā ASV valde nodeva tradicionālo svinīgo solījumu, šo solījumu pieņēma veterānu, organizāciju goda prezidijs — Latviešu leģionā pārstāvis un kādreizējais kājnieku priekšnie! tš
lam zeltam būs vajadzīgā nozīme. . ■
Apsveicēju virkni ievadīja Latviešu; leģiona ' ķājiiieku priekš-, nieks vplkv. Av ^SilgāiliSj sveicot arī no DV Halifaksās kopas un plkv. A. PļenSnera Zviedrijā, taet A. Lācis sumināja veco strēliiie-ku un to galvenā pārstāvja (drīz pēc tam mirušā, —^ red.) pltn. Edv. Medņa vārdā. Personīgi; vel
valsti;
vplkv. A. Silgailis, Latvijas 4t- ļ sveica Ņujorkas draudzes priekš brivošanas ciņu dalībnieks un nieka, vietnieks J. -Pelse, kūrzem: LKIS ;dibinākjs plkv. P. LīciSi riieķu pārstāvis ;R. Turks, Kritu-•latviešu strēlnieku pārstāvis kpt. šo;karavīru.pieminekļa padomes A. Lācis un Latviešu leģiona 15, Kānadā pr-dis; V.. Tikiņš, IjKIA
divī^ijaš^^ m^^^^ V. RpUe.
.Solījumu, parakstīja ASV .valdēs prdis .R; Ancāns, vicepr-dis P. Ķurbis, Rotas administirātors A. Līcis, sekretārs J. Briģis,; izbūves daļās 'vadītājs E.Banķeŗs. sābiedŗiski-kultūrālās daļas^ vadītājs E. Kundziņš, biēdrzinis un aprūpes daļas vāc^tājs V. lēģeris: uņ valdes locekļi A, Čukuls, e. Lācis, A. Gurtiņš un K. Grīn-valds. liKIA Kariadas valdi šai sēdē piirstāv^ja pr-dis N. Kaver-; skis, i. vicepr-dis J. Grlnvalds, 2. vicepf-dis V. Suchockiš, biedr^ zinis M/Bulovs, "sarīkojumu daļas va|iītājšK.Aridersons, valdes kandidāts V. Krūgers, revīzijas komisijas kandidāts J. Pogi^is un; apvienībās pārstāvis Sv. Katrīnās K.FreinianiS. Sēdē pieņēma šādu 'deklarāciju: : „LKiA ASV. un Kanādas valžu kopsēde, \ piedaloties veterānu organizāciju goda prezidijam, vienojās: .1) Rotā un Brāļu kapi: vienādi kalpos kā ASV, tā Kanādā dzīvojošajiem visiem latviešu kara invalidiem .un tautie-
Kanadas, valdes. pr-dis .N. Ka-verskis, LKIA Klīvlendas; kopas pārstāvis J.Zikmanis u»c.
Liels bija rakstveidā sveicienu un novēlējumu skaits. .Tādus bija, sūtījuši Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā 0r; A. Spek-ke, BPL un ALAs priekšsēdis prof. P.Lejiņš,;XŅAK: valdes pr-dis J. Niedra, archibīskaps A. Lūsis, Latvij as ev.-lut. baznīcas
Latviešu kara invalidu apvienības ASV valde 37. maijā kopgās sēdes laikā ar organizācijas Kanādas valdi nodod svinīgo solījumu, kuru pieņem veterānu organizāciju goda prezidijs (uzņēmuma labā pusē no labās) Mj. Latviešu leģiona 15.^divīzijas mācītājs V. RoUe, veco strēlnieku pār-stāvis a! Lācis, Latviešu leģiona kājnieku priekšnieks a.SUgailisunL!as dibinās un Latvijas atbrīvošanas cīņu daUbnieks P. ĻīCis. Solījumu nodod (no kreisās) R. Ancāns, iP. Ķurbis, A. Ii-cis.'J. Briģis;..!/Bankers,E.;,Euiidziņš,: V.-Ģēģens, .A..'Cukuls, E.- Lācis, A..'Gurtiņš un''.K...-Gr5n.'
.vaids.'- ':..■■.;..'.;■.;■;■';.■-v".,.'.'P^^
ŅUJORKA
© Ņujorkas latviešu skolu izlaiduma akts ŅuarkāS skolā notika 3. jūnijā, Jonkeru, BrukUnas un Džamaikas skolās 4. jūnijā, bet Salas skolā jau 28. maija. Visās skolās aktu ievadīja ar svētbrīdi, kam sekoja uzrunas, liecību izdalīšana, priekšnesumi, azaids un rotaļas. Jonkeru skolu beidza 6, Bruklinas 6 un Džamaikas 4 absolventi, bet Ņuarkā šogad beidzēju klases nebija.. Grāmatu veltes bija dāvinājusi vietējā DV apvienība, Ņujorkas organizāciju padomē,: studenšu orgEini-zāčijas: un vietējās dāmu komitejas. Visur aktus ievadīja skolas pārziņa uzrunas: Jpņkeros P. Kurats, Bruklinā A, Rusleja, Džamaikā V. Eglīte un Nuarkā Ž. Lapiņa. Kā viesi piedalījās: Jonkeŗos. ALAs kultūras biroja vadītājs Pr. P. Norvilis un draudzes pr-ks M. Kļaviņš; Bruklinā grāmatizdevējs. H. RudzātiS; Džamaikā bijušais draudzes pr-ks A. Lejiņš; Nuarkā draudzes pŗ-; ks M. Kļaviņš, Priekšnesumu daļā:Jonkeros skolēni rādija pilsētu pie Daugavas, Nuarl^ bija vingrojumi, deldamācijas, tautas dejas un, dziesmas. Bruklinā absolventi deklamēja un muzicēja, bet Džamaikā izrādīja 2 cēlienus no Brigaderes lugas «Sprīdītis".: Nuarkā izlozēja K. ļ ^ nekā
tūtos paredzēto divu trešdaļu balsu vairākumu, priekšsēdi neievēlēja. Arī pārējie līdzšinējās valdes locekļi atkāpās, tā pašreiz organizāciju apvienība ir bez vadības. Pēc vispārējām pārrunām delegāti lūdza revīzijas komisijas pr-di J. Ruģēnu sasaukt jaunu sapulci, lai lemtu par CLOA turpmāko likteni. ® Čikāgas latviešu organizāciju apvienības radioraidījumi ļturp māk; notiks no WOPAOākPark raidstacijās katru ceturdie-nu no pīkst, s — 8.30 vakarā. Pē-:: dējais. raidījums nb .līdzšinējā , : raidītāja notika l. 'jūnijā.' Jaunā raidstacija Uztverama FM viļņos; ; 1102,7 frekvencē). ^ V ;:;/: MINEĀPOLE / - '
® Minesotas; DV apvienības n-kotajā gleznotājas Marijas Sku-tānes darbu izstādē Mineapolē bija redzami ii akavareļi, 9 eļļas un 2 pasteļi. Jaunā mākslimede-skolotāja M. Skutāņe pēc māk- ^;; slaspaldagoģijas studijām; Mine- ; sotas universitātē glezniecība ; papildinājusi. Meksikas univer- . sitātē un Eiropas ceļojumos- Līdz • šim viņas darbi skatīti Minesotas universitātes I izstādē Un Mi nesotas pavalsts gada (State Pair) sarīkojumā 1965. gadā. Iz-; stādes atklāšanā piedalījās vai-50 mākslas draugu.
. Krišjāņa Barona latviešu skolās Čikāgā izlaiduma akts 27. maijā Latviešu namā bija pul-virsvaldes prezidents zv. ady. P. cinājis audzēkņus, vecākus, sko-
Eglītis- Latviešu korporāciju apvienības, seniors; J. Zālītis, Ame-
lotājus un skolas labvēļus it kuplā skaitā. Karogu ienešanai
rikās latviešu palīdzības fonda sekoja; māc. G. Straumaņa va-valdes pr-dis L. Bērziņš, ;Kana-ļdīts svētbrīdis,; pēc tā skolas das latviešu skautu jeņdas pf-ks ļpārziriis prōf.; Atis Grotāns nola-E. Dāvidsons, Kanādas latviešu ļ sija absolventu sarakstu un ap-
gaidu jenda§ pr-ce A. Martinšo-ne, ;Ļatvijaskonsuls. Montrealā
sveica visus beidzējus ka bērnu dārzā,' tā pamatskolā un ģiŗnnā-
V. Tomsons, Komitejas Latvijas zijā^ izsakot pateicību ;; klašu brīvībai loceldis P.R^5ņans,Ņu-1 audzinātājiem! Bērnu dārzu bei-jbrkas gaidu pr-ce Mļ Laiviņā,; dza.un uz pirmo; klasi.pārcelti Toronto latviešu, sestdienas sko- f 19 bērni, kas ir viens no skait-las:vadītajā;A.tetinsone,:Ņ^^ liski lielākajiem izlaidumiem. A.
jorkas ev.-lut.. draUdzes mācītājs R. Zariņš, Toronto latviešu katoļu vienības pr-ks A. Vuciņš, Po-kipsijas latviešu draudzes pr-ks A. Grīnbergs, Toronto latviešu
pārvalctoieks
;šiem trimdā, tādēļ to celšana un izveidošanā visiem ari jāpieda-- ļ kredītsabiedrības 1ās. 2) Aibu zemju valdes vieno-ļ A. Svenne U.C. ; ■jās pār ciešāku sadarbību ar v^ ļ No veterānu organizācijām sām latviešu karavīru organiza- rakstveida sveicienus bija sūtīju-cijām: lāčplēšu, strēlnieku, • kalr ši Lāčplēša kara ordeņa domes pakiešU, ziemeļnieku, Latvijas ļ vārdā ģēn. J. Priede, Lāčplēšu
atbrīvotāju un leģionāru, neaiz-. mirstot, kā esam bijuši ļm arī turpmāk mums jābūt Latvijas brīvības cMtāju avangardam. 3) Apvienot viņu dzīvesvietās visus /latviešu ; bijušos cīnītājus: kara-
biedrības pr-ks plkv. K. Zeniņš, Latviešu veterānu-strēlīiiēku b-bas Kanādā pr-dis P. Freibergs, no Latviešu 'virsnieku apvienības ASV kpt. ILĻiepp,- Latviešu virsnieku apvienībās ^Kanādā pr
vīru kopīgu svētku un; ķa^ at- dis ķapt. J. šmits, no Kurzemes ceru :sarīkošanai, kā arī aicināt ļ frontes cīnītājiem Kanādā R.
piedalīties jaimās paaudzes cīnītājus no: Korejas, Vietņamas un citiem kara laukiem; kas cīnās par tautu brīvību, 4) Saglabāt latviešu ;ķāravli]u tradīcijas, disciplīnu, cīnītāju inožumu un ticību Latvijas ibrīvībāi; nododot šīs cildenās īpašībās nākamai' paau-: dzei. 5) Saglabāt latviešu karavīru kaujas slavu ;.un varoņgaru,
Freimanis,: ASV DV zeines valdes pr-dis maj. V. Hazners, DV Ņujorkas apvieiubas pr-ks Itn. J. Lācis, Latviešu leģiona galvenais ārsts pikv. J. Pūriņš u.d.c.
Piezīmējams, ka ^ Rotā no Zviedrijas bija ieradies jplkv. 1. Lasnianiš, kas sveica LElSju-Ibilejā, Kurzemes atcerē; uii. Brāļu kāpu pamatakmens likšanas
švānberga atvadoties novēlēja bērniem; būt vienmēr laimīgiem un atcerēties: stāstu par ..„prieka drusciņu".,
Pamatskolu beidza Ilze Čakarē, Jānis Eizis, Viktorija Kalniņa, Līga Ozere, Valdis Putniņš, Andrā Roze un Rita štrala. Klases aUdžiiiātāja īlze šīm.aiie izjusti pateicās audzēkņiem, par
viņas aicināšanu īk sestdienu uz latviešu. :skolu Un atcerējās raksturīgākos mirkļus kaira atsevišķā skolēna mācību gaitās. No Meivudas latviešu skolas izlaidumā piedalījās Jānis Medehis ar klases audzinātāju Rūdolfu Vanagu; Visi saņēma: veltēs :J. Vesela^ .•,Latvju teiksmas". Ģimnāziju beidza Jānis Ca-
DV apvienības pasniedza A. Vanags. Tad ģimnāzijas absolventi nodeva Latvijas karogu nākošajiem nākošās klases pārstāvjiem, Sekoja liecību izdalīšana.
No pamatskolas audzēkņiem vecākiem un skolotājiem pateicās Jānis Eizis uņ Andra Roze, vidusskolas vārdā to pašu darīja Ilze Seržante. Ģimnāzijās absol-
Garākalnā un Studentes gleznas, atlikumu ziedojot svētdienas skolas; padomei skolēnu vasaras nometnes atbalstam. Diviem čaklākajiem mācību apmeklētājiem šogad grāmatu vietā pasniedza čekus, kurus tie var izlietot draudzes bērnu vasaras nometnes otrā vai trešā perioda maksājumu kārtošanai. Apmeklētāju Džamaikā ap iOO, Nuarkā 150, BrUklinā 200, Jonkeŗos 250. Draudzes valde pasniedza skolotājām A. Lejiņai Jonkeŗos un V. Eglītei Džamaikā atzinības
Gleznotāju sumināja DV apvier_ nibas kultūrās un sarīkojumu daļas vadītājs J. Vērenieks uņ viņa palīgs R. Grudulis, vanadžu ko-pas pr-ce Z. Bulāte .-un valdes biedrzinis — kasieris K. Liepiņs. Apm^ trīs ceturtdaļas no izstādītajiem darbiem skates apmeklētāji nopirka. ; >: :
LŠK LŪ0Z ATSAUKTIES
Legzdiņš; pēdējais gan nevarēja būt klāt,, jo iesaukts armijā. Kla-
kars, Māris Līdakā, lize .Seržan- ventu vecāku vārdā runāja 01-tē, Valdis Spuris un Valdis ļ ģerts Cakars; np; Korporāciju
kopas un. vīru ķōŗa Daugavieši beidzējus sveica' K. Legzdiņš. 8, sēs audzinātājs Hermanis Ķrei- ļ klases audzēkņu vecāku vārdā cers no, saviem ^^ēkņiem atvar ļ visiem skolotājiem, ļbet it
sevišķi klases audzinātājai pateicās Aleksandrs Eizis/Teicamnieki saņēma grāmatu veltes, Sko-
Latvijas Sarkanais krusts (44 Muenster, Koefiiģsber^er Str, 137,, West—Germaņy) lūdz atsauk-rakstus par; 10 gadU darbū^S\^^^ sekojošas personas, kurās
vecāku padomes pr-de ^"^^ dz. 1895. g.;
S.Le2dkalne Jonkeŗos s^ Antonu Grigorenko, dz. 1920. g.;
pārējo vecāku sagādāto velti — tautisku pūra lādi.
dījās ar Raiņa"^fmein „Ko za-ļ^ jaunībai lai saka sirmais?" Absolventi saņēma grāmatas pēc
pašu izvēles, piemēram, >,Laipu 1as uzdevumā par ;; ziedojumiem licēji" ,,Mūsu baltā Daugavā''.!grāmatu iegādei Čikāgas latvie-No skolas; prezidija beidzējus šu biedŗīlbaii Jāņa draudzei/-Ci-sveicā\pŗ-dis A. Birkēns, novēlot ļānas draudzei, Čikāgas latviešu labas sekmes turpmākajās gai- katoļu draudzei, DV apvienībai.
tās. Fiziskās audzināšanas stundu dalībniekiem J, Eizirn un V. Špurim grāmatas no vietējās
stiprināt savstarpēju draudzību i svētkos.
un latviešu;karavīru ticību Lat-; vijas brīvībai, kas panākams visām veterānu organizācijām apvienojoties vienā — veterānu apvienībā,, lai kopā ar citu tautu veterāniem' varētu sekmīgāk ^cīnīties par apspiesto tautu brīvību."
Vakarā notika svinīgs- akts Latvijas kara; invalidu savienības 50 gadu. dibināšanas un Kurzemes cietokšņa atcerei, 'par kuru jau
Ml ŅŪJORMS; LATVIEŠU .■■NAMZIŅIEM
.;:\.'v. ■■:-'-■;.■ ::■■--■■; STREIKA
Ņujorkā notika daļējs; namzi-ņu streiks, (bet pēc tā sākās dzīvokļu īrētājU' streiks. Namziņi streiku sāka lielākU algas prasību neievērošanas dēļ, daļai Maņ-hetenas namziņu vairs nenovācot atkritumus, riedodpt. siltu ūdeni, neapkalpojot celtņus un radot cita veida neērtības iemītniekiem. Dzīvokļu īmiski atteicās maksāt īres naudu, un pilsē
ziņots mūsu laikraksta ie sējā numurā. Aktu vadīja LEIA ASV Wldes šaibiedriski:kultūrā-
1ās cfaļāš vadītājs E. Kundziņš. i bu am lielu veikumu LKIA sari'
Pār to, ka veterānu nams Rota .6 gados i^ūvēts par ievērojamu vasarnieku pulcēšanās vietu. ASV austrumkrastā, kur ;norišīnās arī sabiedriski-kut tūrāla darbība, pateicība pienākas latviešu Sabiedrībai par lielo atbalstu. Izcilākos atbalstītā-' jus LKIA. ASV valde apbalvoju-., si ar augstāko atzinī>u --- goda diplomu, šai sarīkojunm ;^de kā vienpadsmitajaŗn pasniedza goda diplomu rūpniekam R. Hir-šam, kiiŗu pilnvarojuniā āāņēma M. Piekalnīte. Par izcilu atsaucī-
Latvijas kara; invalidu savieņī' bas dibinātājs, plķv. F. Līcis uz-runā pakavējās atmiņās pie sa-ļ^ienības sākuma gadiem un darbības neatkarīgās Latvijas ļāikāi
■.LĶlArASV' valdes priekšsēdis — Bruņinieka krusta kavalieris kapt. R. Ancāns savā svētku runā pieskārās ari Lat;vijas zeltam, kuru vēlas piesavināties Anglijas valdība, atastot, ka ar to niums dota iespēja iestāties par
•Latvijas; un latviešu tautas tiesībām un atgādināt brivajai pa-sauleiļ mums nodarītās netaisnīr bas vispār. Ar U2svaru runātājs tomēr, norādīja, ka mūsu īstais zelts ir mūsu jaunatne: ja to labi uznianlOTn un; audzinās tā, lai jaunatne ne tikai runātu, la- valdēs Brāļu kāpu izbūvei rīko-
: situ Un; rakstītu latviski, bet lat-;. tās „Tautas loterijas;' gsāvenie visklsrī; domātu, tad srī metai- laimesti prof. A. Aimusa, mōt
ķojumu va(^ā valde kā vienīgo par 1966. gadu ar atziiiības rakstu apbalvoja Mirdzu Fiekālnīti. ; Vakara atlikušā daļa aizritēja saviesīgā dzīvē, kuras laikā godināja ĻĶIA darbiniekUs-jUbilā-rUs. Uz. 60 mūža gadiem atskatījās māc. V. Rotle un apvienības archiva pārzinis J. Princis, bet uz ĢO:-^ valdes vicepr-dis Ŗ Ķurbis un sekretārs J. Briģiš. Jubilārus ar ziediem apvel^js LKIA dāmu komitejas darbinieces, -ibet Rotas pārvalde ār šampanieša pudōlSaa,. ■
Abu svētku dienu laikā Rotā bija izkārtota arī Z. Treimaneš un H. Baumaņa gleznu skate, bija izlikti ari ;oaA; ASV
laru mēnesī.
Namziņu amats kādreiz bija latviešu slavenāka nodarbošanās Ņujorkā, it sevišķi pirmajos ieceļošanas gados. Nodibināja pat latviešu namziņu: biedrību, notika namziņu kursi, un katrs, kas. prata lietot skrūvgriezi vai mācēja rokā turēt slotu, nekautrējās iebērt melnas ogles lielajās apkures krāsnīs, katrs, kas prātā: dažus vārdus angliski, varēja dabūt namziņa vietu. Latvieši darba nobijās, un tā daudziem pirmā nodarbošanās^ bijā namziņa amats kādā no Ņujorkas pilsētas rajoniem. Sevišķa atlīdzībā bija brivs dzīvoklis, apkure, elektrība, ■ gāze un • dažkārt; arī tālninis, kaut ne ; vienmēr. Dažiem naniu īpašniekiem vajadzēja tikai norādīt, -kā ir latvietis, lai vairāk iiekā neprasītu un pieņemtu darbā. Bija dažas atsevišķas : hamlpašnieku sabiedrības,
L. Liberta, J. Audriņa, V; Avena, H; Baumaņa, Z. Treimaneš u.c. gleznas. Vislielāko mteresi viesos tomēr radīja arcb.A.Adam-sona Brāļu kapU projekta perspektīvas zīmējums krāsās, kas labas gleznas lielumā bija pa-kārts pie-sienaSv;'
bu,. kurā vairs nav jāskaita garās naņiziņa dari)a stundas- bet nopelnītie dolāri. No lielās latviešu namziņu «cunftes" palikuši tā šo prasību- atbalstīja, dažos ļ vairs tikai nedaudzi pēdējie „mo-gadījumos samazinot Iri uz 1 do-ļhikāņi". Tie tagad ir lielu dzīvokļu māju pārziņi ar pāris dučiem palīgu, vai arī tādi, kas tuvojas pensijas V6cumam, kādēļ meklē vieglāku darbu kādā mazākā mājā. ; ,
Namziņu streikā nācās piedalīties arī latviešiem, kuri kā kārtīgi «cunftes", pārstāvji sastāv arodbiedrībā. Latvietis tomēr ir darba cilvēks, kam nepatīļt bez-dārfbiba, sevišķi nepatīk streiki. Bet ja arodbiedrība liek streikot, tad ar plaisātu jāstaigā visiem, vienalga,, pie kādas tautības pieder. Nepatīkama blakus-pārādiba tā, ka;streika laikā nemaksā algu, kaut saimnieks no •mājas laukā nemet. ■
Namzinis - Pēteris šķērsbergs apkaljDO kāda laba; rajona vidēja : lieluma maju Manhetenas augšdaļā. Par. streiku viņš nav iepriecināts, jo apnicis pūsties un gulēt, heka nedarot, vēl vairāk apnicis, staigāt ar plakātu. Mažak viņš sūdzas, par zaudēto atlīdzību,- kaut arī tā noderētu,, bet vāi-ī©^ tieši par lielo. «vaļas brīdi". Viņa namu sabiedrība n-gumu ar arodbiedrību nebija parakstījusi, un ^i's mājas padotas pilsētas īres kontrolei. - •
Labāk veicies Jānim Spriģim, kas no kādreizējā namziņa p|ēc dažādu kursu apmeklēšanas ta-
Korporāciju . kopai, Studenšu korporāciju kopai, Čikāgas aka-dēmiskavjai vienībai. Latviešu" katoļu studentu apvieiiībal DžiJi-tars, jauktajam korini Daugava, vīru korim Daugavieši,. Čikāgas konkordiju kopai, Ilinojas latviešu kreditsabiedrībai, Dr. Ŗ. Gailītim, Čikāgas latviešu inženieru toiedribai, A. Kalnāja apgādam un sudrabkalim Augustam Tel-.vLiŗas lielākā daļa namziņu bija ji^^ sudraba plāksnīti ka-latvieši. - I raga kātam pateicās A. Birkēns.
Daudzi no toreizējiem namzi-; vidusskolas beidzēji iepriec^ ņiem tagad kļuvuši Pensionāri,! -j^;^,p^^^^^^ citi aizgājuši veļu valstī, bet da- un deklarācijām. No-
ļa atradusi leknākas ganības -unļļ^gig^^^.^^ŗjj^tei^^ ^^^.^ a. labāku darbu ar lielāku atlidzī-:^yQ^-„g::p5^^ oficiālls daļas ab-
® Čikāgas latviešu organizāciju apvienības sēdi 31. maijā Vadīja pr-dis V. Landmanis, inforr
Jāzepu Grigorenko, dz. 1922, g. 15. aprīlī, abi pēdējie no Pildas; A. Vegeni, kas pēc kara dzīvojis ; Dānijā; Vēru; Oskaru uii Kārli Dreņģeri no lielsesavas pagasta; Alidu Ziemeli, dzim. Barons, wa. tās. tuviniekus Edīti, Inesi un Kristapu Ziemeli; Gerdu Birkēn-
mējot delegātus par protesta r®^®™^ tās mati; bij. leģiona-raksta iesniegšanu Anglijas kon-l^ Arvīdu;Zemesaŗāju, dz. 1926.
sulām Čikāgā atsavināmā Baltijas valstu, zelta lietā. Tā kā šī bija darbības gada nobeiguma sapulce, atsevišķie amatvīri sniedza pāirskatus: pār kases stāvokļi ziņoja kasieris A. Osis, bet revīzijas komisijas protokolu nolasīja A. kāndrovičs. Kaut apvienības budžeta gads beidzies ar nelielu iztrūkumu, radio komiteja uzrāda 707,31 dol. un pretko-mūnisma konuteja3i4,9i:doi: atlikumu. Pārskatus pieņēma vienbalsīgi. čLOA priekšsēža amatam minēja divus kandidātus: līdzšinējo priekšsēdi V. Landma-ni un pazīstamo jaunatnes un sabiedrisko da,rbinieku Juri Jaun-tirānu. V. Landmanim atsakoties un J. Jauntirānam negūstot sta-
solventi, viņu vecāki un skolotāji pulcējās pie kafijas galda, lai vēl pakavētos pie aizvadītajiem gadiem un pārrunātu nākotnes plānUs. - ;
■ ■ Z. K.
gad.kļuvis par lielas kooperatīvu mājas pārzini ar. 28 palīgiem. Licies, ka arī še nāksies streikot, un Spriģis centies. izdomāt, kādā veidā māju varētu uzturēt pietiekama kārtībā. Tomēr .viņa nekustamo īpašumu sabiedrība parakstījusi līgumu ar arodbiedrību, tādēļ streikotāju nav. Māja atrodas Manhetenas centrā, tajā ir samērā dārgi dzīvokļi, kuros mīt arī dažas televīzijas slavenības, ievērojami amerilcāņu solis-tiskie darbinieki un citi pārtikuši ļaudis.
Mazāko māju latviešu .namziņi streikā nepiedalās, jo nesastāv arodbiediibā. šādās mājās bez briva dzīvokļa vēl maksā nelielu atlīdzību. Nestreilco ari to rņāju riāmziņi,; kas nav pilsētas īres kontrolei.
g. no Talsu apr. Laucienes; bij. leģionāru Valdi Dētlavu no Talsu; apr; Artavas paģ.; Ēriku SvI-kuli, dz. 1925.:g.; Uldi Jūlijā dēlu Leimaņi, dz. 1925. g. Rīgā; Valiju; Antošenko^ .dz. 1946. g. Alla-, žos un Viktoru Antošenko, dz.; 1936. g. Allažos; Johanu KukkM, dz. 1914. g.
Bez tam LSK lūdz atsaukties tautiešuS) kas kaut ko zinātu par 1940. gadā deportēto Latvijas armijas atv. pltn, Hariju Klintia^
LSK; galvenā valde pateicās tiem; alūksniešiem, kas atsaukušies sakarā ar iepriekš pUblicēto meklējamo sarakstu. Viņu vārdi un adreses paziņotas trimdas latvietei, kurai ■ svarigi noskaidrot kādus savus dzimts apstākļus. ■ ■■
(D Minesotas DV apvienības vanadžu kopās sanāksmē E. Kan-dersones mājā Mineapolē kopas pr-ce Z. Bulāte referēja par vanadžu salidojumu Ročestrā, kā ari pārrunāja turpmāko darbību.- ■;;::■,
Milvoku latviešu ev.-lut. draudze un Sv. Jāņa draudzes kopīgā dievkalpojumā iesvētīja Četros jauniešus (priekšā no kreisās) ~ Ūzi Jaunkalnieti, Noru Maciņu, Inesi 2uku un Jāni Stāķu; Uzņēmuma aizmugurē — Milvoku draudzes pr-ks E. Ritsilts, Mii-vpku draadzes mācītājs Ed. FutņiņŠi Sv. Jāņ?i draudzes mācītājs "; A. Kalmājs.im Sv. Stņ& draiid®?a; pr-ks V. Gailāns.
■ :Fot6: -^A:- Graudiņš.
