and ū.s.a.
Published t\vice weekly by the Latvian Eelief Soeiety of Canada „Daugavas Vanagi" \Business Office: 491 Gōllege St.^ Toronto 4, Ontario, Canada ' Telephones: 921—7121; 368—3239
' Editor-in-Chief: ALPEĒDS VINČELS
United States Editorial Offices :
New York: Editor — V. Irbe, 4035' Rombouts Ave., Bronx N.Y. 10466, U.S.Ao Chicago: Editor Z. Kēleire, 2511 N. Kimball Ave., CMcago,: Īli., 60647,
U.S.A.
. • wēdnesmy, :july 12
55. N-RS.
TREŠDIENA, 1967. GADA i2. JŪLIJS
A§ SECOND CLaSS MAIL: B?. THE POST OmcUS DEPAUTMENT OTTAWA AND FOK PATMENT OF POSTAGK IN CASe
». GADS.
Iznāk divas reizes nedēļā — trešdienās un sestdienās. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība Kanādā „Daugavas Vanagi." ATB. REDAKTORS: ALFRĒDS VINCELS Redakcija iin kantoris: 491 College St., Toronto 4, Ontario, Canada Tālruņi: 368—3239 (redakcijai), " 921—7121 (kantorim) . Redaktora tālrunis vakaros — 531-^533 Ņujorkas redakcijas vadītājs V. IRBE 4035 Rombouts Ave., Bronx N,Y.' 10466: U.S.A. Tālrunis 994—7917 ēikagas redakcijas vadītāja Z. KĒLERE, 2511 N. Kimball Ave.. Chicago, Iļl, 60647, U.S.A., tālrunis 486—8975
ASV. RIETUMKŖASTA'3. .LATVIEŠU DZIESMU SVĒTKIJ
r:-gia^NEMŅcisKo sarīkojumos bija ap . ■.
■ /13.:6()0'. APMEKliTIJU::'' -
rie.tumpekrastes 3.'latviešu"d^esM-^ Sanfrancisko izkanējuši, kļūstot paif tp^ ko rīkotāji feija vēlējušies, priekšdarbus uzsakot par dsiesmu tiltia, kas vieno visus latviešus. V. Svāna vadītā ricības komiteja savu darbu nu paveikusi, paveikusi tā, ka izteicama vislielākā uzslava. tā pēc trauksmaina darba mēnešienfi varēs atvilkt elpu, jķamēr atskārtis, ka lielās die-mas nu patiešām pagājušas, un tad! — jā, tad pēkšņi kaut kā jpie-^rūks, jo riebūs vairs jāskrien, nebūs par visu Jārūi^Jaš, biis sitlikusi tikai ikdiena uii tas darbs. Protams, dziesmu svētku apmeklētājos galvenokārt bija tautieši no paša rietuiiikrašta, tomēr netrūka an no citām 2& ASV pavalistīm,HavaJu ieskaitot. Atsevišķi apmeklētiji bija ieradušies arī no Kanādas, EKisāMJas, ■ Venecuēlas,', ■■Anglijas,rEietumvā^ un Zviedrijas.^ ■ ,-
Ņe. tikai rīcības komiteja, bet, i latviešu ieceļotāji,; kurus tagad
varētu teikt, visa Vietējā latvie-M sabiedrība svētku noorganizēšanā bij a ielikusi daudz pūļu, tāpat" koru dziedātāji, dejotāji un citu svētku programmas - izpildī-^" tāji. To dziesmu svētku ātklāša-. rias aktā norādīja rīcības komitejas priekšsēdis ;V,. Svāns, uzsverot; ka dziesmu tilta celšanā ri-iiotāji un mākslimeki savu daļu paveikuši.V Akta daHibrnekus, uzrunāja Latvijas sūtniecības Va-šiiīgtoriā vadītājs Br. A. Spekke :; (skat; šī ņum^ Ievadrakstu), kas Sanfrancisko bija ieradies jau dienu agrāk, lai apmeklētu ari Huvera institūtu Stānfordā.
apzīmējam par . večlatviešiem. Svinīgā dievkalpojuma svētrunu teica Latvijas ev.-lui. baznīcas archiblskaps A. Lūsis: ■
svētku kulnitoācijasjiie^^ bija 1 jūlijs^-kad Givic auditorijā notika kopkoŗu koncerts ar 320 dzi^ātājiem. virsdiriģentu B. Skultes, L. Bērziņa un P. Galiņa vadībā. Iepriekšējā vakarā bija notikusi; teātra izrāde; — Mārtiņa Ziverta,,Āksts" L. Siliļia režijā (L. Staprāna dekorācijas), kuru noskatījās ap 1850 skatītāju, bet kbpķōŗu; koncerta apmeklētāji šo skaitu tālu pārspēja, sanākot
:Fersonīgus novēlējumus -izteica 3500^g^vu 1^^^^^^ pulka. Koristi ar
virsdiriģentiem un, karogiem to vidū-arī īpašo
ģenerālsekretārs • B. .Albāts nb Amerikas latviešu : apviienībasi priekšsēdis V. Daiga no Amerikas latviešu jaunatnes apvienības, J. ICrīgens. no iepriekšējo rietumkrasta dziesmu svētku Portlandē rIkotšyiein^ A. Sars San-Xf^išWQ igauņu b^ bet virkni rakstveida novēlējuinu nolasīja rīcības. komitejas sekretā-::re Basma"siavinska.- ;
dziesmu svētku karogu; uz Givic auditoriju devās košā svētku gājienā,' spēlējot ASy gaisa spēku vienības brķestrim. Gājiens izpelnījās pilsētas iedzīvotāju plašu užmar^u, sevišķi apbrīnoja m-ūsu krāšņos tautas tēri>tis. Palaikam gājiena laikā nācās apturēt ^Satiksmi ko rīkotāji izmantoja, lai dalītu šEiivajadribai īpaši sagatavotās informācijas lapi-
Svētkus 30. ļ jūnija; vakarā Ņoursef.auditorijā ieskandināja latviešu skaņdarbu .koncerts, kurā noMausījāš.^^^^^^ ^ . ^ u.Kbāčerta sākumā jaimais pi^^^^^a archibiskaps a. L^^^^ Bis|:s Dainis Turaids ātskw rakstus saistīja ardzejnieka An-
Lūgšanā pirms kopkoŗu kon-
a. Vītola:>,Variācijas par ^tautas dziesmu Ej, saulīte, drīz pie. Die-
V va"/ bet basbariitons Andrejs; ī^r-miņš nbdziedājaj 3 Alfreda Kalniņa un 3 Jāzepa Vītbla solbdzies-mas.Sbprāns - Milda, Grii^ štraūse ^savukārt iepriecbiāja
.klausītājus ar 5 Jāņa Mediņa un 3 Arnolda šturnia dziesmām, bet Kalifornijas latviešu trio vi-
^ jolnieks E. Vīnerts, celļinieķs A. Cļemip;u:ņ. pianists H. Strauss
. --atskaņoja i Tālivalža Ķēniņa ,;rrļo; vijoleiķ čellam un klavie-
''/m:\'A--:\'vr■■;,:■'
Svinīgajā svētku dievkalpoju^ mā skaistajā Sv. Paula baznīcā tai pilsētas rajonā, kas palika nenopos|;īts lielajā , Jiemestrīcē
pirms 65 gadiem, ieradp ap baznīcēnu. Rīkotāji stāstīja, ka šai baznīcā reiz jau noticis diev-kklpojumi latviešu, v^odā pirņis vairāk nekā 50 gadiem, kad ASV rietumkrastā ieradušies
dreja, Eglīša patriotiskajiem tekstiem. Varelii izskanēja luterāņu baznīcas himna „i>ieys Eungs ir mūsu stiprā pils" 'un Andreja Jurjāna kantāte ,,Tēvijai". Dzles-, mu svētku rīcības komitejas pr-dis V. švāns savā uzrunā cita vidū vēlēja: „Dziedāsim tā, lai dziesmu- tilts vieno mūs draudzī-ijā;; dziedāsim tā, lai dzimtenē dzirdētu, ka esam M pulcējušies ievadīt .'Latvijas valsts neatkaribas 50 gadu atceri 1868. gadā; dziedār sim tāi lāi tās stiprina latviešu karavīrus Vietnamā; dziedāsim tā, lai pasaule dzird mūsu tautai nodarīto netaisnību!" Uņ par tiešām — sekojošais koncerts kļuva par tiltu, kas vienoja latviešus pār tālumiem, kļuva par vairogu, kas atsita naidnieka bultas.:;.;-
Tautaļs deju uzvedumā ,,yasaras saulgrieži" 3. jūlijā vakarā tai pašā Civic āuditorijS piedalī-iŅobei^ims 5. Ipp.)
Prof. Dr. Arnolds Spekke
LATVIJAS SŪTNIECĪBAS VAŠINGTONA VADĪTĀJA V: RUNA ASV RIETUMKRASTA 3. LATVIEŠU DZIESMU; ■ SViĒTKU ATKLĀŠANAS-AKTĀ 30.-JUNīJa SANFRANCISKO
Pirms apmēram lOū gadiem viens no mūsu pirmajiem nacionālajiem dziesminiekiem — Ansis Uventals (1803.—1878. g.)rakstī-
Pēc; simts-gadiem;';.;
latvju dziesmas Augstā pulkā skandinās. Citas tautas sveicinās Apskaidrota prāta liesmās. Viņa vizioriārais skats bija vērsts nākotnē, ap viņu vēl bija latviešu klaušu ļaužu un sērdieņu smagā ikdiena, un viņš esot pirmais, kas šo smago ikdienu ap-dziedājis. Protams, viņš nevare-a pat viskarstāko murgu sapņos iedomāties, ka viņa nojautas un Usmas pēc simt gadiem atbalsosies zemēs lodes otrā pusē, tāpat lā mēs šodien nevaram nojaust, kādas mūsu jušanas pieminēs pēc nākamiem simt gadiem, it īpaši skatoties apkārt šai neizrēķināmi
straujajā notikumu ritmā, kurā vidū jādzīvo inums tagad. Tāds nu reiz iŗ mūsu raibais liktenis^ kuru nupat kāds kungs privātā vēstulē man ;^iemin sakarā ār mūsu tautas espritde frontieres (robežnieku garu vai stāju).
Tiesa-, mūsu centīgie un sirsnīgie tautieši šodien dzied ,>augstā pulkā", un pie tam valstij kais
Pēc vietraudžu sekmīga ,4zlūkgājiena" pa Gaŗezeru (skat. rakstu 5. lappusē), sākoties pārrunām, kā; vislabāk issiņot.:dziesmu... die iaš-:i]ioriši,; diriģents Roberts -Zuika/ atritināja -pašaizgatavotu
■V' .;;,;■:■,;';;•;.._■• /, ;'FotoV A.;. Purmali&.-
MACīpjU. un bRAUDSll;; - PĀRSTĀVJU konference, r ASV ŖIETUMAPGĀBALI Amerikas latviešu ev.-lut. dŗa#'Pas/'Konte^^^^ tas zināmā mērā jau piekāpjas
džu. apvienības. (IJELDAA) rie- jaš ev.-lut. (baznīcas ārcMbīskaps tumapgabala mācītāju un drau-ļ a. Lūsis,; LELDAAš pārvalda džu delegātu konference notika' priekšnieks prāv. A^Veinbergs, 8 28. uh 29. jūnijā Sanfrancisko! mācītāji, 19 draudžu delegāti un latviešu draudzes no jaima glīti 17 draudžu pārstāvji bez balss
izremontētajās pašbūvētajās tel-
Baltvācu mēnešraksts >,Balti-sche Briefe" savā jūnija numurā
. sniedz kāda raksta satura atstāstījumu, kas publicēts Heidelber-ģā iāīākbšajā Igauņu frontes cīnītāju apvienības izdevumā „Vqi^ liĶja", ribrādotļ ka^ līdzīgi Igatsņu izdevumam, ziņas pāreizumu ne--var garaniēt., ;^;;:> v;' Kāds krievu komunistu parti-
, jas augstāks bļedrs, viesojoties &lsingforā; saruna ar kādu somu Jizteicies, ka sakarā ar bt t-obŗa revolūcijas ; 50. gadasvētkiem Pad. : savienībā izziņošot
: jaunu" satvefr^mi, kura Baltijas
ciešama īpaša vīza, un savieiūbas jiase. ;Pad. savienības ārlietu ministra vietā stāšoties' īpaša, pMome,;kuŗu vddošot 15 āteevišķo padomju republildi ār-lietu ministri.. . v
■Teorētiski tas nozīmējot lielSr ku' ibrivību, — konrentē >,Voit-ieja", bet praktiski par ārlietu ministru izraudžīšot )?ādu krievu ar Igaunijas pasi. Minētās, republikas toiriēr nekad nōiegū-šot statusu, kāds pašreiz ir Bt?l-gārijai vai Čechoslovakijai," jb Maskava tagad rūgti nožēlojot, ka tagadējās t.s: satelītvalstis tū-
valstīm, Grilzijal ūn^^^ līt pēc kara nav iekļāvusi savā
došot lielāku patstāvību ar zi- ļ territorijā,' kas tagad vairs ne^
esot iespējams.
Baltijas valstis jau kopš Pētera Lielā laika, visu ;kri©yits'~ kā balto, tā ari sarkano vai z^o r-apziņā esot neatdallma .Krle^djās sastāvdaļa,/tāpatķā Ukraina 1^ Baltkrievija. Baltijā visi naoionS-lie simboli esot likvidēti jau 1840,
immu pašu ārpolītncu. Kolūks šsot: ar to iegūt lielāku balsu skaitu komunistiskajam Austrumu blokam Apvienotajās- nācija; Minēto apgabalu. iedzīvotājiein turpniak esot paredzēta divkārša 1 pavalstniecība, pieraērana, igaujjdem: būšot ■ pašiem sava psāey ķuŗai gan nepie-
ņemti nacionālie; karogij ģerboņi, himnas, pieminekļi, uniformas, nauda, pastmarkas un cits, kas aizstāts ar krievu simboliem. Baltiešu komunisti esot krieviski dresēti, tā!pat kā vietējie; komunisti Ukrainā .un Baltkrievijā. „Voitleja'*, kā jau teikts/apšauba, vai šī žiņa pār jauno Pad. savienības satversmi atbilst patiesībai. Citādi raksta saturs esot patiess, jo igauņu, tāpat kā; pārējo Baltijas valstu komunisti; nekad; iiav; ierunājušies par
tiesībām,, ieskaitot apgabala svētdienas skolu skolotājus, kuru īpaša konference notika 30. jii-nijā. Konferences prezidijā, iz-; raudzīja LELDAAs rietumapga^ bala garīgo vadītāju prāv.; a. Ernstsonu, mic. Cauni uh prof. E. Leimaņi.;
Plašu pārskatu par saviem vērojumiem Jaunzēlandē un Austrālijā sniedza ārchiibīskāps A; Lūsis. Pieskaroties problēmām, kaS saistās ar -baznīcas darbu brīvajā pasaiUē,archibīskaps;ņ^^ rādīja, ka jaiJiizraUdsatajai Bazr nīcas virsvaMei nāksies izšķirt vairākus . ndīmīgus jautājumus un discipnnārās^ ;dabas ; problēmas; Jaunās Baznīcas virsvaldes
sākotnējā sastāvā; būs 4 locekli sam^zemjupielīdzināšami Ru- kas virsv darbojušies Jau mamjai^vai Latvijā. .Viņu paHkšana^ Bazn>
^ ^^«^uma. piemērs pi^ cas virsvaldē ir svarīga tādēļ, k^ neta Karelija, feuŗa atsevišķa mēs neradām jaunu institūciju Pad.; stibas republika bija ļ bet turpinām Latvijā vei^^^^ viMiigi tik Ilgi, kamēr tajā kārē- (Baznīcas virsvaldes darbu ārpus iieši^TOja vairākumā. Tikko^'^ Jo trimdā de-
ar^karēliešu izsūtīšanu un krievu -vās divas trešdaļas no Latvijas ^sūtīšanu bija; panākts, ka ■ ie- Baznīcas virsvaldes locekļiem." dzīvotāju; vairākumu veido krie- • vi, Karēliju 1985. gadā pārveido-ja par Pad. savienības Krievijas
mūsu; zemes okupantu priekšā." Bez šiem 4 agrākās Baznīcas virsvaldes locekļiem jaunajā virsvaldē vēl būs 18 zemēs un apgabalos ievēlēti locekļi. Vēlēšanas beigsies oktobrī, un ir iespējams, ka tūlīt arī notiks pirmā jaunās Baznīcas virsvaldes sēde. Archi-bīskapS skubināja aktivizēt skolu Uii jaunatnes darbu, vairāk abonēt žurnālu „Ceļa Biedrs", kas ir baznīcas oficiōzs, kā. ari veltīt lielāku uzmanību garīgās rosmes celšanai un draudžu dis-ciplīnai.^^ ; ■ .;
; Konferences pirmajā^ dienā no tika arī; apgabala garīgā darba vadītāj a im Baznīcas virsvaldes locekļa vēlēšanas^ Par apgabala gatīgā darba vadītāju ievēlēja līdzšinējo prāv. Arnoldu Ernstsonu, bet Baznīcas virsvaldes locekļa amatam vienbalsīgi izraudzīja prof;.Di". E. lieimani. Apgabala pārvaldē par locekļiem ievēlēja māc. Ŗ. Āboliņu un (par laicīgo locekli) K. Hincenbergu.
; LELDAAs- pārvaldes priekšnieks prāv. A; Veinbergs konferences dalībniekus iepazīstināja ar; draudžu apvienības un tās pārvaldes darbību, īpaši izceļot pārvaldes rosmi jaunās mazformā-ta Bībeles sagādē, šī Bībele jau iespiesta, un ASV jau pienākuši arī pirmie. 2000 eksemplāri. Reformācijas 450 gadu atznnā-
visdziļāk un, es teikšu, vistiešāk cenšas izprast mūsu vēstures un ģeogrāfijas gadsimtu vecās ksH-tes, komplikācijas, drāmas, —• sauciet kā gribat, Mēs par to vi ijdeni esam -būsim pateicīgi iiāz mūsd personīgo vai ciivēcīgb dienu galanii Tas viss tā, bet viss tas, kas ir ap šo mūsu cildeno un košo sanāksmi un svinēšanu, tas iiu rāda ar vēstures procesa nelokāmo un negrozāmo spēku to grūti izraērījamo distanci, ķas mūs šķir no dzejnieka jūsmīgās vīzijas.
«Apskaidrota prāta liesmās"! Ai, vai! Cilvēka prāts sasniedzis nepieredzētus panākumus, — kas to grib noliegt? Bet cik nu tur ir apskaidrotibas, dzejnieks, aōni redzot, gribējis teikt: augstu morālu vērtību? Tas nu, lūk, mums katram jāizmērī uz savas dsūves uh pieredzes, nelaimes un sastrēgumiem. Un to ir tik daudz, ka reļzēm apnīk skaitīt un atcerēties. Augstās vietās atskan bīstami brīdinājumi^ gaužām bīstamL Minēšu tikai pašreizējā pāvesta Paula VI encikl&as, kurās viņš ar, laikam, savā šir^ sažņaugtu neatlaicUbu atkārto tezi, ka cii' vēka prāta fantastiskie sasniegU' mi jāsaskaņo ar tb pašu cilvēku morālo stāju. Bet tas, ko mēs redzam visapkārt, ik ntus atve-rot avīzi, tas nu iŗ akls naids, nelabas kaislības, personīgas ausī bas un reizē tik primitīvi inežo-nīgs, ka ar visuzmanīgāko rēķi-n^ariu nevar izrēķināt, kāda eventuāli varētu izskatīties čilvē' ces rītdiena.
Lai)u daļu latviešu tautas liktenis izmetis pasaulē tieši tādos laikos. Un arī tie mūsu tautieši, tautas lielums, ķas dzīvo £uz dzelzs priekškara, — ņiedoiiiāju, ka tie jūtas pārāk droši aiz §; „naida uii cilvēku muļlj^bas mū ŗa,", kā bija teikts par slaveno Berlīnes mūri. Senajā daina lasām: Māte, mana mīļā māte. Ne tā mana mūža māte; Tā Saulīte, tā zemīte. Tā biJ mana mūža māte. Varu iedomāties, ar kādu iz» brīnu, lai neteiktu nesaprašanu, mūsu emigrācijas jaunākās paaudzes, tās, kas nepaōst savu tēvu un senču dzimteni, klausās šajos pantiņos. Ne tā tas ir, pro-
tams, ar mums, vecajiem, un vidējo gadu tautiešiem, kam km^ tīs kaut kas iesmeldzās, šOs vienkāršos vārdus klausoties. JRet tas nn mmris visiem—- ka jauniem, tā veciem — ir kopīgs: mŪT su liktenis svešās zemēs un malās. Kā dzīvot, kā pastāvēt, ka neļaut Sevi pasaulei samīt? Tāpat dzimtenē lietas^ cik zinām, iet dziļumā, saprašanas un pāidavo-urnu dziļumā. Lielās revolūcijas, un kas gribēs liegt,k^ te hebūtia bijusi liela? — postulāti, dogmā-i, ,,priecas mācības", savus laikus neapstridamie paragrāfi sāk noziedēt, tāpat kā tas notiek visā pasaulē. Uh drīz tie būs pavisam novītuši. Žēl man to teikt tiem, kas šiem paragrāfiem vēl tic. Kā-Šveices joku lapā bija iespiesta karikatūra, kuras centrā redzams sevī ierāvies «mazais biedrs", kam dod bargas pavēles no visām pusēm septiņi, — saku septiņi, — marksisma, ļeņinisma un līdzīgi -ismu diktatori, kas nepaast žēlastības un pretrunu. Joki pie malas, bet, kad nu reiz visas šīs baigās naida stalažas sabruks, pasaulē sajukums — un kas to zina, kas vēl?— būs mii-ags, uh nemaz nepietiks ar sar-kanam puķītēm uz sarkani izrotātās kapsētas.
norādīja arcmoisKaps. „Ja kāds: apšauba, vai Baznīcas virsvalde
bijusi tiesīga kārtot baznīcas Ue- _ „ _ ___ _
tas ārpus Latvijas rob©^, tad 'šaaai paredsēti; dievkalpojumi,
kuriem kopīgas dziesmu lapiņas iespiedīs apgāds Sējējs. Jācer,'ka līdz oktobrim iznāks arī māc. J. Strautnieka grāmata par ;Māķi-ņu Luteru.
Ziņojumu par rietumapgabala darbību sniedza prāv. A. JĒmst^ sons. Apgabalā darbojas 12 draudžu, kurās kopā ir 3430 locekļu. Aizvadītajā gadā tolstttl 33 bēr-5. Ipp.)
Tās viss uh vēl daudz, kas cits būs un notiks rītdien, bet mums nu jāredz, kā mēs te tiekam lis priekšu, kā varam pastāvēt kā varbūtēia-saite misiadzihitenes tautiešu un brivās pasaules starpā, kad reiz pienāks brīdis, kad arī viņiem būs pieejama cita lasāmā viela, nekā tas ir tagad.' Atbilde, man šķiet un vienmēr šķitusi, ir vienkārša, var pat likties vientiesīga: palikt tiem, kas mēs esam, cienīt sevi un izcūutos pa^ nākumus pasaulē uz to tradīciju pamata, kurās mēs uzaugām un izveidojāmies tādi, kādi; mēs esam. Mums jāpaliek izturīgiem un stipriem, kādi bijuši mūsu priekšgājēji gadu simtiem cauri, uh mums jāturas kopā, lai vairo-u savus spēkus. Tādi mēs esam vajadzīgi ne tikvien sev, bet arī iem aiz dzelzs priekškara, ar cuŗiem agri vai vēlu mēs tiksimies, un lai tas būtu kopīgu tau-isku cīņu virzienos. Nav nekad bijis viegli tautām, kas tiek vēs-ures trauksmainajos laikos tā raustītas, kā tas notiek pašlaik ar mums, bet ir šai drāmatisksi-jai pieredzei ari otra, labā puse: tā ir vairot izturības pieredzi dzīves faktu priekšā, vairot dzīves gudribu un izncību dažādi- . bu, stiprināt raksturu, un to nu mēs esam Jau visos šajos gados pieredzējuši uh pieredzēsim vēl uz priekšu.
Tā nu mēs te stāvam skaistajā Zelta vārtu pilsētā sev par prieku un par piepildīšahu, bet citiem par interesi uh neapšaubāmu cienību •— un svinam Savus svētkus, savu garigo tradīciju izveidošanas im izdaiļošanas; svētkus. Jūsu programma ir sīki im lietderīgi izstrādāta^ un ikviens, kam rūp pasaulē īpatnēji garigās radīšanas sasniegumi, zinās a^ rast to vietu Jūsu šarīkļojumos, kas tam būs vistuvākā gaumei un meklējumiem.
Ja skatāmies paaudžu secības notikumos, jūsu svētkiem ir liels uņ plašs vēriens, un nākamās pa^ audzes zinfe sev ho tā gūt atzi? ņas un ierosinājumus.
Pār nesen notikušajiem dziesmu svētkiem Lesterā, Anglijā, lasāms kādas mūsu pazīstamas li-terātes sarakstīts skaists apraksts „Londonas Avīzē" 23. jūnija KdeVumā. Tas noslēdzas šādi: JMūsu dziesmu dienas ir mūsu gara brivības svētki!"
Lepni teikts! Paldies raksfitāp jai. Tā nu mēs, gadu simtos ņb-peltie, niknu vēju mocītie latvie» ši, šeit varam stāvēt pašapzinīgi un priecīgi brivās pasaules priek° šā kā biivi ļaudis, mūsu-dziesmas var lepni kāpt un atskanēt pretim spožai Dieva sa»' .leL.-'. . '
