i*/
Jau tagad plaši pārrunāts, kā atžimēt Utvijas ,50 gadu neatkar rības atceres .dienu, ka plSnus attieksmē uz to īstenot mērktie^ ļīgl un iespaidīgi. Ir daudzi labi un tiešām vērtīgi ierosii^jumi, tādēļ jācer, ka izdosies arī sar vākt pietiekami līdzekļu visu labo nodomu īstenošanai. Tai pašā laikā gribas ,arī ticēt, ife latviešu tautai tik nbzīmigajā. laika visiļ darbinieki un visas organizācijas atradīs veidus un iespējas, kā radīt kopīgu koordinētu un vadītu sadarbību, ka ikviens atbalstīs kojšga darba ķi, tikpat sirsnīgi' atMlstot šī kopīgā darba atsevišķās fāzes. Jācer arī,, ka. nerac^sies nevajadzīgi kompetenču strīdi, kā arī nesaskaņas par darbu sadali - un īstenošanu; ka šoreiz iiebūs personīgu ambīciju, bet viena vienī ga griba — kalpot Latvijas nā-■ kotnei.'/ ^' • -; Nevienu- lielu daribu, ^liet; jo ise-^ Višķi tādu, kā patiešām nozīmīgo Latvijas 50 gadu neatkarības ktceres atzīmēšanu veidā, lai par to dzirdētu arī T)rīvās pasaules iedzīvotāji un valstsvīri, nevar paveikt bez. rūpīgi izstrādāta plānai un īpašas organizēšanas. Kamēr vēl strādājam plāņošar nas uņ prgamzēšanas, ir jau dažas nepieciešamības, kuras nevar gaidīt, kādēļ pie to nokārtošanas jāstājas tūlīt.
Vispirms, pastāv nodoms censties panākt, lai ASV pasts izdotu Baltijas valstu 50 gadu neatr kārības V atceres . pastmarku, līd^gu tām,: kādu -ASV. pasts laida ajīgrozībā Polijas 1000 ga-du kristiānisma atziihēša-nai. Ir skaidrs, ka panākt Baltijas valstīm veltītas pastmarkas izdoša': nu nebūs ne.viegli, ne,arī vienaS; dienas darbs. Pie tam jāievēro, ka laika atlicis ļoti maz, jo nākošā gadā izdodamo pastmar|cu izplānošanas jautājumu izšķirs y jaii; šai rudenL Tādēļ tūlīt jāštā-; jās pie darba, rakstot šai lietā ikvienas . ASV pavali^ts senatoriem > uņ tautas vietnieku nama locekļiem. No .pieredzes jau zināms, ka daudzi tautieši labprāt šai darbā piedalītos; bet viņus kavē .grūtības ar- tekstu uzrakstīšanu angļu valodā, šī iemesia dēļ lai še sniegtas dažas parāug-vēstuleSi. ' ; : ' ;.'
Dear Senator (Ŗepŗeseņta-; tive) Dear Sir u.t.ti
; Next year:the Baltie States "STill commemorate their fiftieth an-nivefsarjr. As- a friendly ■ ges-ture tp these unhappy riations, thē United States Po^ Oaice might issue a COminemoTative stainp. May we ask your help ^to securiiig such an issue?; .
•: Respectfully ■ ' (pilns vārds, uzvārds uņ; adres©)
■■:Vai arī:.-';;;''?'
, The Balts have had a necessity
to' fight • againstv invaders ever since their > \ recordod history. When the Champion of Liberty were issued, no representative of the Baltie: States - Lithuania, Latvia and Estonia were remem-bered; i^ow tļie Baltie nations and. .Americans'vidtb Baltie backr groUnd are prepariņg to comr memorate' their fiftieth anniver-sary. These by the - Soviet Union occupied nations will iļot be abie ;to do so openly but the people of the Iree world neēd not fear reprisals! Surely.a fit-ting gesture Ipr the United States be to issue a Commemorative :stamp,Vwth'thiS;to,a3sui« the oppressed people that they are not forgotteņ. Please speak on this matter with the. Ppstmaster General, and introdUce ® Reso-
Building (atkārāmno tā, kam raķr sta), Washingtoņ, P.O. tJzr^ lutioh recjuesting to honor minēts Dervinska
vārds, ibet tas izmāiaāins P^c jadabas Un vēhnes.
Dear Mr. Deminski: . We are very grate^^^o^ continiied interest in the crucial question of the restauration of Baltie States • freedom. We hope that this question wHl be underr stood not only aš an interest of the Baltie region.but also as a
question of principi© of univer-sal freedom; without which tļļ^
is no hope for a lasting peace a secure future. We also are interested. to ķnow, what the President has done tp implemerit H. čon. Res. 416, adopted by the last Oon-
greSS. ■;:'■
Onče more, pleass acc©pt ow
anņiversarv of independence of Sstonia> LaWia and Lithuaaia, by ai posfege štamp-thy wo^^ ^ seen by the people arpīsnd th© world. '^;.:'; - "^'^
RespectMly...
; Tikpat nepisdešams isteikt;: mūsu pateicību tiem valstsvl-Tiem, kuri pēdējā laikā arvien par jaunu nostājušies Baltijas valstu brīvības jautājuma aizstāvju pirmajās rindās, ^,.špreiz rakstot vārdus oriģihāļrakstībā, senatoram Hugh Scott uh reprļs-zentantiem (Representative) ward Derwinsķi, Roman Fucio-ski un Bariat O'Hara. l Lai arī šai vajadzībai dots paraugs, adresējot to: Seimte Office Buiiding vai House
sincere gratitude for your un-changing fight for justice.
- RespectfuHv...
Ja ķādsan nepieciešamas: tuvākas
vēl
adrese vai citi vēstuļu paraugi, vsjadago var iegūt, rakstot: Amencans for Con-gressional Action to Free the Baltie /States, 2932 W. Eastwood Ave., Chicago, lU., 60625. Nobeigumā vēlreiz gribas atgādināt, ka augstāk minētb darbu nepieciešams uzsākt bez kavēšanās un ka tas ir nevis vienas organizācijās, bet visas sabiedrības kopīgs uzdevums, kuru īstenot aicinājusi aņ Amerikas latviešu apvienība. Turpināsim strādāt! Un ne-aianlrsīsim arī to, ka katram darbam nepiecii^asm ari materiāls atbalsts, bez kupi agrāk vai vēlāk ikviens darbs apstāsies li-ļdzekļu trOkuma dēļ.
Af BILBE O. IEVIŅĀM.
[cita, kā naūsu;vājumu (150 per-ļpēc īstā Līgo vakara latviešu| I sonu, profesionālos demonstrē- ļ balsis gaisos sviež ,4īgo!" Bet
»sotp. .Ieviņa, lasītāja vēsŗļj^^^ vēl ir tādu latviešu, kas Ilgo
tuIīLA 24. jūnija numurā, rodas iespaids, ka viņš vai nu negrib, vai arī nevar ,,tikt līdz" manatn domu gājienam.
btpk sekretāra izglītību uzsvēru tādēļ, ka : a) juridiska izglītība ļauj secināt, ka protokols ir pareizi un precīzi uzrakstīts; b) viņa nevainojamās angļu valodas zināšanas izslēdz iespēju pārprast sēdes gaitu.
Atsaukšanās uz.btfķ lēmumu blakus 14. jūnija akfcaip rīkot arī demonstrāciju, kas it kā IJierādītU,. ka. btpk var pieņemt lēmumus arī bez sazināšanās ar aitševišķo- tautību, centrālajām pārstāvībām^ ir piiriīģi: nevietā. 14, jūnijā aizvesto piemiņas akta (ārī demonstrācijas) rīkoša-na ir tiešs btpk uzdevums, ku-
apm. 30.^00 baltiešiem Toronto). Katram, kas grib darboties, ielas aktīvitātes: vietā ļoti iahprāt gribētu ieteikt cita veida aktivitāti. Saprotams, ne jau LŅAK ^ pašu vēlētās institūcijas ; un tās darba nopulgošanā. . Arī niem nebūtu nekādu ^ līdumu šos un citus jautājtunus pārrunāt ar 0. .Ieviņu BTPK priekšsēža un sekretāra klātienē, neesmu tomēr pārliecināts, vai BTfĶ priekšsēdis šādās sarunās būs: ieinteresēts ielaisties, jo, kā viņi man žēlojās, 0. Ieviņa, apstrīdētajā sēdē nebū'^
dziesmas no galvas zina? Mēs salasāmies kopā un līgojam no grāmatām* un dziesmu lapiņām... Agrāk, mūsu pašu zemē, bija ļoti daudz tādu, kas visu nakti, līdz pašai rīta ausmai gāja no mijas uz māju, un visu laiku viņu mutes bija pilnas līgo dziesmāni. Tie paši cilvēki Latvija to varēja un darīja, tagad vairs ne. Vai svešuma grumbuļainos ceļos kādreiz zinātais būtu np galvas izbiris? Vai mūsu bērniem būtu „grūtākās'.': galvas nekā kādreiz jaunībā mums pašiem? Kas to pateiks. -Tikai vienu anu es un daudzi citi: Līģp vakars vairs
Helmeīs Pavasars
55, N-MS. ' TREŠDIENA, 1^67.. GADA
.12. JŪLIJS
608
BIV4;, Tosoato 4.^ O^^^
iriteSa rodikiMB - IbSs PodB&fes. 26 Underhii) Dr., Don amis, Ont; tSr. 44?--^ Sports reda&tprs-Va^ 17 CheSter HiU Rdi,
Toronto 6>0nt.j tpr. 463-4226. >
uz laiku atlikts (vai ir jau vispār iesākts?) tiešais pienākums , _ . ,„ ^ .informēt Apvienotās nācijas. Ja
vis
dairis balss tiesīgs dalībnieks, |nav dabīgs un brīvs, kad kaimiņš esot atļāvies kādā jautājumā ap-sauMt arī H. Kullangp
kaimiņu >un draugs draugu bez „vizītes" pieteikšanas ' apmeklēt
lu tai devušas visas tris centrālās pārstāvības. Toties gadījU-mps, kuros ■ tieši skartas pašas centrālās pārstāvības, kā, piemēram, BATUN aicinājuma ļie-, tā, BTPK var pieņemt lēmumus vienīgi ar visU trīs, centrālo organizācijas piekrišanu. Tās ir divas piliiīgi dažādas lietais. . (Lasot apgalvojumu, ka LNAK, neatbalstot BATtlN, i uzmetusi sev -^u, gribētos draudzīgi jautāt, kas kvalificē O.. Ieviņu izteikt tik autpritātīvu spriedumu? Kādreiz jānožēlo, ka "pie ĻNAK nedarbojas goda tiesai, kurai tad visvairāk piekristu lādti' I;etu izkārtošana. :
Ne: es> ^e^^^^ lnak valdes priekšsēdis plakātU; nēsāšanā angļu" tirdzniecības pārstāvības Toronto priekšā nepiedalījāmies
ces un «autoritāti.
Beidzot gtibētos: ieteikt 0. Ieviņām neizlietot ; visu enerģi: ju, cīnoties ar dratigiem, jo tad \ tās varētu pietīt cīņā at ^ naidniekiem.'
Ar augšējo paskaidrojumu no tālākām debatēm šai jautājumā atsākos un uz eventuālām jau-
nām lasītāju Vēstulēm neatbildēšu.;.',;',' :\ '■■.?-"■ ■'"L-
m TIK BMUĶSiM?... Man patīk jaunas idejas! Man patīk jauni nodomi! Man patīk arī pakašķēties! Laikam tas rnan iedzimts. Ņo vecvecmāmiņas. Viņa
teicās no vecāku izraudzītā bagā tā saimniekdēla, atteicās np nodrošinātas un miegainās dziyes ar viņu un apprecēja kalpa puisi. Savu davi: abi vadīja paši, pie tam ar sekmēm. Bet viņi arvien esot zinājiiši ko dara.
Ka revolūcjonāres jtoācējam man patīk Ņujorkā izdalītās lapiņas, kuļifs skaidri pateikts, ka visa angļu tauta ir blēži! Kas par to, ka. ar šādu rīcību mēs zaudējam draugus? Toties taču iegūstam ienaidniekus zaudēto vietā. Boz tam — re, kā sade-
IsmOPA:
Vlkdji-^faiils Stomte, 44 Milnster/W€stf^ Von Elnem Str. 19. Slsdabeli^ tiesifass ma&usicīi^tiss p9c vaīsdiāb&s Bsināt. IsUstotos inaaūsl^ uz vSiSšanos sū^ at-
pel!e4, J& pi®9^S9Q$& im&iB^ vai staip^utiskais
kuponi (oitēfl samēs). Af atstom vfifdu vM Inib^ pasebfititajfls īsis^ ir la^msja psrsoiiigs
tffiglcsls un 119 i&tzS gadS^umfi atbilst ari fec^n^es vledbķ^
ĀImsAbbs maksAi ASV un Ķan&dā — par ininesi %iM\
8. min. $4.»: 6 min. ļ8^; ja* gadu lllOO/AtMviS^ numura §ln«SnājffiiSQ fSBS&sat slucUnfijumu da}& bet tekstā
par 1 bbliaa^^i^
FĀRDOŖSAS aGO' VAKA:
: Sēžu un domāju, cik ilgs laiks pagājis, kopš pēdējo reizi nemākslotu, bez grāmatu un lapiņu palīdzības .trimdas latvietis gaišā svieda „iīgo!" Jau pāri divdesmit gadiem; Tie aizlocījušies viens aiz" otra, laiks pagājis,
Ibet vēl arvien visās vietas, kur mīt latvieši, svin Līgo v&karu un Jāņu dienu. Ja ne tieši 23. jūnijā, tad pāris vakaru pirms vai
drīkstēja un to arī darīja. ;
Otrkārt — mēs, .vecie, vienmēr uzbrūkam jaunajiem, ķa tie neievēro mūsu senču tradicijas. Jā,i ko gan jaunietis redz un mācās priecīgajos Līgo svētkos tagad? Redz pudeļu kalnus. Dzird ne jau nu līgo dziesmas, bet degvīna skurbumā prātā ienākušās Ligo vakaram, visnepie-mSrotākSs dziesišiasv^^ Voi tad jS-
dusmpjas> ka jaunieši mūsu Saulgriežu svētku sanāksmēs neierodas? Nē! Varu tikai apsveikt tos, kam pietiek spēka. turēties no tādām izdaribām tālāk. Ne jau tādēļ jauniešiem yeco. riko-tajās svinībās jāierodas,: i lai pie-vāktu„līķiiš" un pēc visāmi pie-niērotajām un nepiemērotajām izdariibāni sakoptu un nolld^ā-tu .Mujas lauku". Tas ^ ir ļoti bēcKgi, bet, diemžēl, parasti vienmēr tāj notiek.
Np :tautlskās puses raugoties, man patīk vienprātība. Beidzot tā arī radusies. Līdzšinējie kon-traparti nU iet viehu ceļu. Abi grib ceļot. Abi sūtīs delegācijas Uz citām zemēm; ķuŗām skaidri pateikSj ka mums dodama brīvība. Uz Angliju (blēžu zemi) nav ko braukt. Arī uz Vāciju, Zviedriju uh Dienvidameriku ņe, jo tur dzīvo latvieši, kas' ņe tikai pasāst vietējos apstākļus, bet arī enerģiski darbojušies. Japāna, laikam, mūs negaida. īltad r-braiiksim uz Āfriku!
Vislabāk man patīk BATUN priekšlikums braukt ar prievītēm im skaņu pļatēņi. Esot jau drošs, ka visas Āfrikas radiostacijas gaida mūsii mūziku/ Tāfiat esot jau drošs, ka pēc šāda mūsu brīvības ceļojuma afrikāņi savos svētkos izbeigs savas mīdīšanās paražas un to vie^ā smuki dejos ,,Tūdaliņ, tagadiņ". Lai neviens man nesaka> ka ar to
mūsu lieta ir npdrpšināta! Delegāciju braucēji redzēs pasauli, pēc tam vēl ilgi varēs rakstīt par saviem piedzivpjumiem. Tias būs laba reklāma. Un Amerika reklāmu n^rikst novērtēt par zeniul."-
Ārī mums it vismaz divi reklāmas lielmeistari. Ja npslita te-legranunu, tō tūlīt: jsiņo avīzēs. Ja nošūta divas telegrammas, to apzīmē par organizācijas izcilu aktivitāti, kas par to, ja šur tur citur vienā vakarā nosūtīti trīs duči telegrarhmu, kurām tad ko neatlāiidīgi atgādinājumi? Tani nav nozīmes, jo, to nereklamējot, nevar runāt par organizācijas akiāviiati. Bet aktivitāte nepieciešama! Pat tad, ja pa^: ļ ris tūkstošu lapiņu un trīs vēstules izmaksā pāris tūkstošu dolāru. Arī tā ir ,jauna" ideja, bet bez jaunāni idejām mums neuzvarēt. Ja pietrūkst līdzekļu īstam darbam, tas n^v svarīgi. Tos varēs rast tad, kad būs izbūvēti kapi, kad būsim pabraukājušies, padziedājuši un padejojuši. Bet par visām lietām vairāk ■- ziņojuši!
: Eevolūdonares mazmazāSls
VAI NEDERĒTtJ
mm
Mūsu presē bija laSāms,, ka 14. jūnija demonstrācija - motor-kāde Toronto vietējos trīs liela-
jos kanādiešu dienas laikrakstos, ' tāpat. televīzijā nav pieminēta Re ar vārdu.
Kādreiz Rīgas radiotorni pusaudži naktīs uzlīda tā smailē gandriz vai ppļicistu acu.prieK-šā uņ piesēja tur kādu drānu. Pār tP otrā dienā rakstīja visi Rīgas laikraksti. Pašreizējos apstākļos svešumā mēs arī vairs nevaram apmierināties ar parastajām „pastaiģām" pa ielām, tādēļ derētu padomāt, vai nebūtu jācenšas pēc .dēkainākas" rīcības, kas nepaliek neievērota I un presē neatzīmēta. Nav jāaizmirst, ka šajā zemē ekstrava-gancii kaut ko neparastu, vien-mēi: uzmaiia preses ļaudis, kaut ari tas notiktu ārpus „kārt!bas ruļļiem''^ Vai tad Toronto latviešu, , igauņu un lietuviešu; vidū . trūktu drosmīgu uii uzņēmīgu zēnu; kas varētu izspēlēt kādu „stiķi"? Piemēram, uzkāpt už lielā dienas laikraksta „Star" lia-ma jumta esošās žuburainās an-tennas mastā lin tur piestipriimt kādu trāpīgu saukli? Cits vtai pašā; laikā varētu uzkāpt, teiksim, CBO raidītāja televīzijas tornī un ari tur piestiprināt saukli. Liekas, ka kaut kas tamlīdzīgs ari 14. jūnijā būtu radis ievērību vietējos kanādiešu laikrakstos. Grūti ticēt, ka . mēs ari tad būtu paUķūši bez publicitā-tes un neievēroti. Vai nav tā, ka cīņā^ labi visi līdzekļi, kas pakalpo mērķim? Un fakts ir, ka drosmīgos vienmēr ievēro un uzklausa.:^', i-.:'
Ed.Keišs, Toronto
(6. turpinājums.) .
•^■■■•.•■^::;:..ryv: ^cmjr; SIETU;',
Neatkarīgās Latvijas po^^ tiesu un cietumu: darbiniekus a^^^^^
zuda bez pēdām. Kur viņi palika uii kas ar viņiem notika; to zina,, varbūt, tikai daži padomju:režīma iielfutikčibnāri.
; yisām pārējām valsts un pašvaldībās iestādēm ■ piesūtīja Pad. savienībā parastās darbinieku aptaujas veidlapas. Tajās bijā prasītas ļoti sīkais ainas pār katru darbinieku, skarot visu viņa mūžu un gaitas, tāpat vecākus un priekštečus, cik, tālu: viea iespējams, radus, tuviniekus, idraugus^^^^^ paziņas. .Veidlapās bija ta^ salcariem ār rar diniekiem un paziņām ārpiis padomju zemes rd-bežām, kā tos sauc, ko d^ŗa, liāds viņu sabiedriš-: kais stāvoklis, • kādās iaprindās apgrozās, kādēļ dzīvo ārzemēs. It 's^^ vajadzīgas zinas par to, kādā veidā izpaAižas:at^^ ar aizŗob^asi radiem vai: draugiernrsarakstoties^v^ kur uņ kā satiekas un sazm
Padomju cilvēks * drīzāk noliegs ^ savu tēvu un māti, vai atteiksies i^^^^^ nekā'atzī-
sies, ka tie dzīvo kaut k^^^ tlm uztur kaut kāiim sakarus, jo
varētu 14ūt liktenīga. Uz šīs atzīšanās pamata var apvainot par āržem}u spiegu, var dzināt un nddot tiesai, var aizsūtīt spmau kaut kur ziemeļu tundrā audzēt Mičūrina ziemciešu kviešus vai kādā Vidusāzijas smiltainē rakt apūdeņošanas kanālus, bet var arī piespriest augstā^ ko soda mēru — lodi pakaua,
Tādēļ cilvēki arī^^L un pārējās padomju varas okupētajās zeniēsļ-^ Iietuvā,ļgau rni Kaŗēlijā pamazām sāka vairīties no radiem un pa-, ziņām, kas,, izmantodami otra pasaules kaŗaiadl-tos apstākļļis, atstāja sa^ zemi 1^ meklēja patvērumu brīvajos Rietumos, nevēloties saņeiiit no! tiem nekādas ziņas.
Ļoti svarīga loma, padomju cilvēka dzīvē, darba gaitas (urf panākumos piekrita, sociālajai Tādēļ aptaujās lapās ail par to bija prasīti visi s!-kunai: no kādiem agrākajiem sabi^ ņiem cēlies, kas savā laikā bijis, kādu sabiedrisku stāvokli vai amatus ieņēnīis-e vai W rūpnieks, iauksaiinniecībās īpašnieks^ garīdznieks, ■ bijušās krievu cara vai kādas citas vēl nesen bijušas armijas vai valsfe virsnieks, diplomāts,; p^ cistš, namsaimnieks, zemes īpašnieksy tirgotājs vai kaš cits, ko komunisti mēdz apzīmēt par listu rokas piiišiem vai izmantotājiem, ^
Ja cilvēka izcelsme nav nevalnojaiai
kEj tas Pad. savienība arvien var sagaidīt dzivē7ai darbā nepati^has, šķēršļus uh neveiksmes; Dar^ ba vietā maz ievēro šādā cilvēka spējas un neļauj tam āvansēties. Viņa bērniem nav pieejama augstākā izglītībā. Visās Ieietās ta ģimenes piederīgos pastumj pie malas, apiet im ignorē. Katru viņa un piederīgo Soli pavada komunistu neuzticība uņ aizdomas. Un lai Dievs ir žēlīgs, ja viņām vai tā piederīgajiem darbā paga^ dās kādā kļūdīšanās vai p^ neuzmanīgāks,: brīvāks vārds: katru kļūdīšanos, lai cik^a uņ nenozīmīga tā būtu, un katru neuzmanīgu vār^ du vai izteicienu, lai cik nevainīgs tas būtļi, var kvalificēt par :lielup6utisku. ^^^^^ acumirkli atnes postu vai ;pat nāvi
Izpildīdams šo aptaujas iapuy padomju cilvēks zina,Īsa komtūhistu izpratnē viņš skaitās netiešs, bet varbūt arī tiešs līdzzinātājs un līdzgaitn^ visās apgrēcībās un pārkāpumos, kiiŗus pirms daudziem gadiem izdarījuši Vai — zina? va
Var Marit savās turprnākajās mūža gaitās tie: viņa radinieki vai paziņas, kurus aptaujā prasīts m-
domju cilvēkam, tādēļ jābūt sevišķi uzmanīgam un
Pad. savienība vēlas būt kollektivu^^^s^^ pārkāpumu un noziedzību gadījumos padomju va-, ra tur aizdomās yai vaino visu to kbUektlvu, pi® kura vainīgais vai tikai par všinīgu uzskatītais pieder. Vispirms tāds koUektlvs ir apsūdzētā padomju Cilvēka ģimene. Otrkārt -r^; visi Viņa radinieki, toeškārt — draugu un paziņu aprindas, kurās vainīgais vairāk vai masāk. apgrozījies. Ja, padomju vara kādu pārkāpumu uzskata par nozīmīgu, tad pēdej^^atēgorijā, paši to nemaz nezlnādmni, iekļūst pat daži gadījuma rakstura pazīstamie: veikalnieks, pie ķuŗa vainīgais parasti iepirciēs,v©^ las sieviņa, kurai tas devis mazgāt savu veļu, kaut vai aids nbugs, Imŗā c^ vlņŠ, garām iedams^ iemetis kādu naudas gabalu. Sevišķi ņosīmigu Dumu gadījumos SI kategorija var paplaSlnā-
Visu to paturot prātā un zinot, ka aptaujas lapā vēl ir daudz apslēptu āķīgu jautājumu, kuru nolūks atbildētāju kaut kādā veidā„iegāzt", katram, atbildot uz aptaujas jautājumiem, jāsakopo viss prāts un gara spēks, jābruņojas ār pacietību, apdomību un niieru, lai ar aptaujas lapās paviršu vai neuzmanīgu izpildīšanu nepiedzīvotu neiedomājamas nepatikšanas un grūtības,
Latviešu cilvēki, varbūt, gan jauta, bet pilnībā vēl neapzinājās, ka šādas aptauju lapas padomju varas rokās nozīmēja smalku sietu, caur kuru tā arvien par jaunu sijā savus pilsoņus, pārbauda viņu uzticamību, tausta un meklē viņu domās un prātā katru slepeni ieperinājušos neapmierinātības vai pretestības dīglīti, kiiŗu tad cenšas bez žēlastības izravēt un iaskaust. Ja citādi neiet, tad nolikvidē pašu„ķecerīgo» iMlsoni.
^a, aptauja viņus izspiego bez atlikuma. Sašutuši par to, daudzi izpildīja savas aptaujas lapās ar apzinātu nevīžību, nosvērtākie ar apvaldītu humoru, straujākie ar izsmieklu, dažs pat sarkastiski dzēlīgi un :asi.
Ko domāja uņ juta padomju varasvīri, aptaujas lapās pētīdami savu jauno pilsoņu noraidīgo nostāju pret viņiem pašiem'un viņu* pasaules pārvaldīšanas: politiku, neidna neviens. To iespēj a^^ nīgi iedomāties. Bet ir skaidrs, ka ar aptaujas lapu
izpildīšanas veidu daudzi iekļuva aizdomīgajos un uzmanāmajt», daudzi vēlāk aizgāja moku ceļā us
SUŅU BŪDAS ŪN ŅAVEŠ GARMA tJn tad kādu dienu, klusi un nemanot, Elgā ierg^
■3.
i'
i
\
-ANBŖAVITOLIŅA ĒRĢEĻU KONCI
Jamidaŗbu koncerts dziesmur dienas Lestera un Latvju, biedri- mēr bija bas Lielbritānijā rikbtaisAndŗ^ inentālais Vitoliņa ērģeļu koncerts Lbndo- šanu stāšt nā pieskaitāmi ievērojamākajiem tājam im ! notikumiem latviešu raiīzikas cjta darbs dzīvē. Abu koncertu, .program- pārlieciiļb.^ mas uzņemtie darbi diezgan no- tas 1945. teikti iezimļēja latviešu mūzikas turpmāko attīstību un latviešu viena, kasi komponistu jaunrades ceļus. Ar dziļa pān gandarījumu varam .runāt par ņojumā panākumiem, kas gūti laikmeti- tautas cie! gās mūzikas stila'virzienā. Agrāk kās nr pāļ vai vēlāk šeit racūtos darbus at- jamb „id skaņos arī Latvijā, jo latviešu beidzās ai komponists pieder savai tautai, nii „Mūsul
Ar lielāko; interesi gaidījām mi no bil žtutgartes operas solistes RenS- nikas Strļ tes Gūtmanes uzstāšanos. Nebi- līšā dzejiiļ jām vīlušies. Raksthieku vakarā un jaundarbu koncertā viņa sevi atestēja ka mākslinieci ar izcilu muzikalitāti un augsti izkoptu vokālu kultūru. Viņas :4ākaistais,. samtainais tembrs sevišķi valdzināja Longina Apkalna dziesmās, kas, par spīti moder-, nām konstrukcijām, ir: ar intīmam, liriskām izjiitām, pievilcīgas im - patīkamas.: Arī šturma L'n Sēnfelda dziesmās Giitmane dziedāja ar iejušanos autoru skaņrakstos. Dzirkstīgi izskanēja šēnfelda asprātīgais „Krusta dancis"; Gribētos izteikt vēlējumu, lai Renātes Gūtmanes vieso ganās Anglijā riebūtii < pēdējā. Techniski droši un muzikāli pa vadīja Marija SOllmlnl.
Flautiste Maija Lielause un Marija Solimlni • atskaņoja AI bērta Jēruma ,,Sbnātu" pirmat skaņojumā un Tālivalža Ķēniņa ,.Conoertante", kas. jau dzirdēta Latviešu biedrllbas jubilejas kon certā Londonā, Arī šoreiz , šis spilgtais darbs pārliecināja ar savu svaigumu.
Ar pārliecību sakāms, ka AI . bērta Jēruma „Šonāta" ir viņa līdz šim labākais instrument^ais darbs -■ technih^, iztelksm.! un ; formā. Tieši šo daitou abM mākslinieces atskaņoja ar lielu māksliniecisku vērienu.
Veselu sensāciju radīja Andra Vītoliņa ērģeļu spēle. Graujošie fortissimo akordi lika trīcēt Visu dvēseļu dievnama mūŗiom un Demonfora aulā sienām. Andrā Vītoliņa ērģeļu kompozicljas mūs ieveda viņa radošajā pasaU' lē, kurā daudz jaimu. ieskaņu. Londonā, 3; jūnija vakarā, viņš atskaņoja vairākas J...S. Bacha korāļu priekšspēles, apliecinādams šīs cildenuma ziņā nepārspētās mūzikas stila izpratni. -
miern Anc jis iļustraļ Lzēja iz( ģStu fantļ uz ērģelēiij ti. Dzīvā ģītJijā skf has.:
Kbnipbr kajos noc ju deklaml lasītājs ŗ1
Līdzīgu If kā neļ skaŗia. at gās pārdc likteni.
Jauridarl d^jām .te< rjā, dauc ..Latviešu Interesant de un med trapunktaļ jis labi no biežai maiņām, vidū radīj LondonI Vltoliņš tērpretāc zijas autc tais dzie Par to dies!
RED/
„Archit architekti redaktori' Halifaksāl Stokhbii
„Dauģavi Nr. 3 (1.12 izdevums, ļ ja burtnīļ Hazners,
(36. turpinājums)
Beidzis sarunu ar viesmīli, pasūtini zās un pārlaida skatienu telpai. Ņākf tā acis satikās ar Ilgas skatu. Mazll<
tas palocīja galvu. 1 _ Tev kāds pazīstams? — Rūdolfs nījis, ka Ilga atņem sveicienu; P^iņ reiz negribēja sastapt.^- ■
— Jā. Students. Patiesībā pat Tu ari viņu zini.
Rūdolfs paskatījās un iesvilpās.
~ So, so! Tā tā! Alhambŗai viņj trūkst, bet kad parādi jākārto, tad tiem laikiem!
Rūdolfs bija pāsūtinājis kafiju. Ier un sakārtoja pasūtiņājumu. Nevērīgi dolfa un Ilgas priekšā kafijas tases, ■ steidzās uz telpas vidu pie studentie tes bija palikusi pudele Heneslia,C" sagriezts citrons iiņ rinda glazīSu.
Kamēr viesnmis darbojās pie s Aivars Avots piecēlās un pienāca pi
Ilgas galdiņa. --Sveiki;Ilga. Sveiki,Ekettakuņ Tad viņš pievērsās tikai Ugai. .
— Orikst aicināt dejot? J Ilga paskatījās Ekertā.
— Onkelchen, tev taču nav iebildi RudoUā seja bija dzelzs maska,
— Ganž wie es dir beUebt. N6, maļ