■ Ne vien visā Kana<^, bet ari tā-M dienvidos 110 tās roT>ežāin latviešiem labi pazīstams Saulaines vārds. Tuvi un tāU i;lemiņi, mazi tm lieli, ir prie(^ājušies par Ssu-laines skaisto dabu, tās mieru m
j. klusumu. Notavasa^as krastos, ielejā, kuru no pārējās apkārt-nes norobežo mežu ieloki; izveidots latviešu ciemats. Te Ja^ .15 gadii diendienā skan latviešu vā-
■ loda, te esamļ atraduši: mieru,: atpūtu m prieku, te varam au-
"Tdziriāt bērnus latviskumā.; ; ■ Pirms apm; -100 gadiem Nota-vašagas krasti un tuvākā apkārt-, ne vēl bija apaugusi lieliem tm-šieiri; To, protams/ ievēroja; Kanādas kokriīpriiekī, jm tā sākās rosīga mežu izmantošana. Pašreizējās. Saulaines robežās tolaik ilzcēlā kokzāģētavu, kuŗ^^ ju drupas un kanālu vietas vēl .tagad redzamas. Tai laikā Eana-
, dā mežus tikai.cirta^ ļjet par to ^atjaunošanu:nedomāja; Pārdes-;mit gadu laikā visi derīgie'koki bija izmantoti. Zāģētavai pietrūka darba. Mašīnas aizvļsda, darba; rosme, apklusa, un vecā zāģētava kļuva .pamesta vieta. Tikai pati daba gādāja, lai celmi atkal
Agrāk uzceltās koka dejas grl-^daļai nākuša das^etā tagad:izbūvētš:betonēts vidus, kas sagatavojušies jsunat-laukums kaiņa- nogāzē, kuru var iznmitot ari kā tenisa un basketbola: laukumu, aākts izveidot arī sporta laukumu, ibet jau agrāk sagādātas. dažādas : vingrošarias uii; spēļu ierīces bērnieni^^
Grupa bijušo latviešu karavīru sadarbībā ar 'draudzi uzcēla skaistu: un :piemērotTi' pieminefe-li - par Latvijas brīvību kritušajiem: cīnītājiem. Pieminekļa .metu : izstrādāja tēlnieks Aiigusts Kopmani^, kaš'pats veica axl visus kalumus. Bez karavīru piemiņas aktiem tagad pie pieminekļa vasarās: katru svētdienu notiek nometnes dievkalpojumi^ Sākot ar 1960. gadu, Saulainē sev vasaras mājiņas ceļ tie draudzes locekļi, kas ieguvuši nomā pārvaldes iemērītos apbūves gabaliņus. Tā meža vietā šais gados izveidots glīts vasarnīcu rar-jons ar. 27 mājām. Dažas mājiņas' Uzceltas ■ arī; iipeš : kreisajā krastā.. 0aļa māju, kuru .īpašnieki iecerējuši mūža novakari pavadīt Saulainei būvētas tik pamatīgi, ka piemērotas dzīvei arī ziemā.:' ■'
: pārklātos ar jaunu mežu. • Viena no galvenajiem iemes-.Ņotavasagas ieleja na,v visai ^--=^-^ piemērota : lauksaimniecībai.
drīz ievēroja tās skaistumu. Vie- ļ audzināšanu,; rodot vietu:vasaras
nes organizācijās un vadītāju kursos. Palaikam nometnē: strā-diftjuši: draudzes mācītājs, skolotāji un jaunatnes organizāciju vadītāji. . .
.; Lielu svētību Saulaine nesusi arī pieauģušiemr kas: nevēlas vai arī nevar atļauties savu atvaļinājumu pavadīt dārgās vasarnīcās un.kūrvietās.- še kopā ar saviem vecākiem,.bet vēl: biežāk ar vec-māniiņām uzturas laibs skaits bērnu arī ārpus tiešās nometnes. Viņi visi var izmantot Saulaines kopgaļdii, par kuru gādā izda^ rīgās un čaklās saimnieces.
Saulainē ^notikuši daudz un dažādi sarīkojumi: skautu un gaidu nbinetnes, brīvdabas izrādes, bērnu: svētki m gadskārtējā līgošana Jāņos, kaš pulcina visvairāk apmeklētāju. Toronto tuvums un ērtās telpas "arvien biežāk m Saulaini aicina organizācijas un ibiedrības to ļpašos sarīkojumos. Peldēšanās ' un makšķerēšanas cienītāji vienmēr atceras Nota-vasagu Saulaines robežās.
īpašuma pārraudzībai un va«H-b^i draudzes padome; no sava ^vidiis izrauga īpašu pārvaldi, kū-
ļiem Saulaines iegādei bija rūpes, ras locekļi šim darbam veltījusi par bērnu kristīgu un latvisku neskaitāmas stundas, ::n® tikai
' ,,pārvaidot'^ bet Vēl d^^
tām upes stāvie, augstie krasti at' gādina Amatas iežus. Rudeņos
nometnēm, Jau pirmajā gadā Latviešu sporta apvienība
laipu, koku krāšņumu Vēl .vairāk noorganizēja divu mēnešu bērnu . pastiprina skuju un dzīvības ko-' ku mūžīgais zaļums. TĶ ši vieta, iegūdama Happ&^ Vālley i Camp nosaukumu, kļuva par vasaras a.t-pūtas un nometņu vietu.l šai ziņā tās vērtību vēl cēla Toronto; tuvums — tikai 50 jūdžii. ;
ASV 4. jūliju svin kā Džordža Vašingtona dzimšanas un valsts neatkarības di^u. Sai sakarā Edmund Burke S6ciety pie ASV ģeneiSlkonsulāta Toronto bija šai dienā • rīkojusi demonstrāciju ASV valdības Vdetnamas politikas un vispār pretkomūnistiskā;s
sniedza intervijais ar pntario mākslinieku biedrības (OSA) biedriem un debates par mākslas jautājumiem, šīs sērijas pēdējā —13. raidījumā bija OSAs pr-ces Dorisas Mekkārtijas 15 mm. ilga intervija ar gleznotāju Eduardu Dzem, kurā nlūsu māksliiiieks' dairbibas atbalstīšanai. Demon-ļpakavējās pie sava .mākslinieka, strācijā piedalījās arī skaits lat-ļ darba sākuma dzimtenē un tur-viešU: un pārējo baltiešu.; Ed- ļ pinājuma emigrācijā Zviedrijā,
mund Burke Societjŗ galvenokārt derbojas kanādiešu jaunatne, ;ka& nāk no vietējās universitātes stur deņtu fidus. Viņi turpmāk pare-
dzējuši ari citus pretkomunistis- [biedrībā vien.
pabeidzot: ar jpašreizējo Ķanadas'! posmu, kūfā izpelnījies .pazīstamu vārdu arī visas valsts; mākslas dzīvē, ne tikai latviešu sa-
kus pasākumus, ari informatīvas | Q J^anadas profesionālo dejas-literatūras sagatavošanu;: ļskolotāju apvienības 7- personu
® Auštrurnu draudzē māc. A.^ rioza-.
Briedis salaulājis Andri Zeibotuļ respārsfar^o^ na^,
ar Barbaru Gudrinu. ļcioņālā balēta sabiedrības vecā-
ko skolotāju. Nanšiju Svenkeri, izraudzīta Canadian; Jumor .B^-. Iet mākslinieciskā vadītāja un
(i> Etmsko- skautu vienību pār-ļ stāviu sanāksmē 27. jūnjā; Lietu-viešu namā jau izlozēja sešu et-\
savas klasiskās baletskolas uz-
nisko grupu nacionālās dienas
kopīgaļā nometnēj. kas notiks lai-l turētāja:>p|ana^ Jabtokov^^^^^ SI^oo "^^r^: augustam poļu skautu īpašumā pie^Berribejas)*
Toronto Sv. Jāņa ev.-lut. latvie: šu draudze bija pi^mā^ visā brī-; ^vajā pasaulē, kas trimc^ie^ savu lauku īpašumu. Trimdinieki gandrīz visi, apmetušies .pilsē-; tās, bet mūsu saites ar lauku dzīvi arvien vēl stipras. Tikai lauku
• klusumā im dabās skaistumā rodams miers im dvēseles- līdz-
■: svars.' Bet vēl vairāk lauku veselīgie apstākļi nepieciešami pilsē
strādājot; pieCSaiilairies^^^i^^ nas, remontie^m uri, jaunbūvēm. Viņiem - uii dažieni s ■Tēgulāriem
un jauniešu nometni. Sā^ nometņot, tam jlmāk ari sagatavot malku uguņsku-
1953. gadu^ k^tru gadu jūlijā un Saulaini, kuru tagad redzam^ Nav j ram m citām va|ad#iām. HamiltoMek Benita Sviķe ar cirvi
iespējams aprēķin^^ OFoto: J. Liģers
ŗa 15 gados darbā,
augustā Saulames" pārvalde pati organizē bērnu nometni. Sākuma, gados teltis varēja aizņemties no Kanādas armijas. Vēlāk Saulaines pārvalde iegādājās visu nepieciešamo nometnes inventāru, bet ta lielie atjaunošanas izdevumi, kā ari neērtības, kuras sagādāja dzīve teltis lietainā tin aukstā: laikā, mudināja izšķirties par nometnes mājas būvi. Tagad dzīves apstākļi Saulamē ir līdzīgi labākajām kanādiešu nometnēm. Jau kopš 1960. gada īpašas telpas vienā no Saulaines inājām ierīkotas visjaunākajiem.
nozīmi arī latviskajā audzināšanā. Kad tā ar biji Latvijas ģenerālkonsula R. Braisona starpniecību saņēma no Noksas (Knox) , presbiterāņu baznīcas piedāvājumu pirkt šo lauku īpašumu, draudze saprata tā nozīmi un izmantošanas iespējas. Tādēļ lēmums pirkt Saulaini bija vienbalsīgs, un 1952. gada 6; jū-. lijā to iesvētīja un nodeva draudzes un visas latviešu vsabiedrī-: ; bas: lietošana..
1952. gada pavasari draudze par 3000 dol. nopirka il03 akrus zemes un meža Not^vasagas labajā krastā kopā ar 3.mājām, šķūni un 4 vasaras mājiņām. ļ%l. gada rudenī Saulaines territofiju paplašināja, iegādājoties par 7000 : dol. vēl 164 akrus zemes upes otrā krastā; Tā. tagad Saulaines
tas bērniem. Sv. Jāņa draudze P^^^^^^^^J^®^ " ^^^^^^^ saprata vasaras nometnes lielo ļ ^^J^®™-
Par spīti priekšzīmīgi iekārtotajai nometnei, dalības maksa bijusī ļoti zema, pat zem .pašizmaksas. Tas bijis tikai tādēļ ie-spējaņis, ka nometnei ir daudz labvēļu, kas to .atbalsta kā ar līdzekļiem, tā ar. savu darbu. Scŗ Višķi būtu atzīmējams Dr.' Ŗ. :T. Rengarts Floridā, kas jau vairākus gadus ziedo ap 500 dol. tādu bērnu liometņošanas maksas segšanai, kuriem citādi, uzturēšanās nometnē nebūtu ieispē-jama. Tā ,visiem; latviešu bērniem dota iespēja pavācat vasaru svaigā gaisā, skaistā dabā un latviskā sabiediibā. Katru gadu .Saulaines .nometnē ' uzturas 150t-200 bērnu. : '
Nometnes galvenie vadītāji bijuši (secības kārtībā): T. Krūka, A, Preibergs,:.A. Bāliņš, V. Šu-
un naudā ieguldīta Saulainē. Pēdējos gados vien budžets vienmēr ir bijis ap 23.000 dol.
Pirmais Saulžiines pārvaldes priekšnieks jeb, kā agrāk apzīmēja, Šaulaiiies administrators bija māc. A. Lūsis, tagad archi-bīškaps. Viņam šai amatā sekojuši J .Rolavs, A. Atteka, A. Vanags, E. Buka, A. Dabelis un. J. Končis. Jāatzīmē, ka visus IB-gadus - Saulaines pārvaldē darbojies A. Dobelis. •
Visu gadu lauku īpašumā dzīvo un strādā tās pārzinis, kam ar laba saimnieka vērienu jārūpējas par Saulaines un tās iedzīvotāju labklājību. Saulaines pārziņi tās pastāvēšanas laikS bijuši J. Lūsis, P: Rudsātis, A. Jaunzemis, E/ Liepiņš; A. .Frei-bergs un Ruklāns.
. Piecpadsmit gadu plīgredze. apstiprina, ka lēmums pirkt Saulaini bijis pareizs un laimīgs. Kaut tāš izveidošanai vajadzējis da;ud2 darba un rūpju, Sa;ulaine tagad kļuvusi, līdzīgi mūsu draudzēm un organizācijām, par nepieciešamu un neatņemamu dzīves da-^ *ļu. Tajā atrodam ņe vien atpūtu un prieku, bet Saulaine ir arī stiprinājusi mfc kopību. TS aicina kopīgā dasbā, atsjūtā m
APCIEMOJUMS PIE DR.. ALFRĒDA VANAGA PIKERINGI
;ķ6pīgā platība ir :ap 270 Skruv fiņši: M. Pone, M. Lorbergs un Kad draudze nopirka Saulaini, I. Lorberga,: J. Lūsis un S.: Ozo-
tā bija nolaistā stāvoklī. Tūlīt vajadzēja sākt tīrīšanas un remonta darbus. Čaklā darbā, pērkot vienīgi materiālus, visas telpas ātri bija sapostas ciešamā stā-voklī, lai varētu uzŗiemt atpīitas
: jneklētājūš. Sākuma. gados> kad .
; tautiešiem vēl bija maz citU: iespēju, brīžiem radās grūtības visu vasarnifeku uzņemšanā. Katru gadu Saulaine arvien ^ vairāk uzposta, telpas paplašinātas un uz-
' labotas, še jāuzsver, ka gandrīz visi darbi veikti talku kārtībā, pašiem Ipašupa pārvaldes locekļiem, protams, strādājot viscītīgāk un visvairāk. 1953. gada vasarā Saulainē dzīvoja arī tagad mirušais dziedonis | Jānis Niedra. Vēl tagad staigājam pa viņa iztīrīto un paplašināto taku gar upes malu augšpus peldēt|-
■ vas. ■ , ■
Jaunbūves iesāka 1955. gadā ar jaunu 8 istabu vasaras māju. Atzīmējot Saulaines 10 gadu, uzcēla arī jaunu virtuvi. Tomēr pats lielākais: darbs bija jaunās bēr-
. nu nometnes mājas būve. Ar to -doti ērti,. droši: un veselīgi no-metņošanas apstākļi visai vasarai, šo divstāvu ēku iesvētīja un nodeva lietošanai 1965. gada jūlija sākumā. Apakšstāvā ir spēļu un sanāksmju telpas, mazgātavas,-dušas ar siltu ūdem un noliktava, kurā atrodas ar! ūdens sūknis un. sildītājs. Augšstāvā ir vadības telpas, ambulance un guļamistabas. Ēkā samērā* ērti var novietot 100 nometņotāju. Par materiāliem vien izdoti vairāk nekā 15.000 dol., bet vigs darbs veikts gandrīz vienīgi ar talkām. Celtne tagad novērtēta us 30.000 dol.
liņa. Vadītāju palīgi pa lielākai
Pēteris naktis vairs neguļ,, staigā apkārt un ir pavisam nemierīgs. Liekas, ka viņu moka arī spēcīgas aobu sāpes. Neatliek nelsā cita — Pēteris jāved pie ārsta. : ■ . ■
Lai lasītāji nepārprastu, tad jāatklāj, ka Pēteris ir 12; gadu vecs dižciltīgs Bavārijas runcis. Viņš; ņo Vācijas; šķērsojis, okeānu ūz Kanādu džeta • lidmašīnā kopā ār ikdienišķajiem pasažieriem. Tā Pēteris ir jau pieradis mērot lieluS:attālumus, tomēr šoreiz brauciens no Toronto pie latviešu veterinārārsta Pikeriiigā ir tikai 25 jūdžu gāŗš. šo pašu ceļu no Toronto palaikam mēro mūsu tautieši^ lai apskatītos, kā Pikeringā pamazām top Kanādas lielākā atomspēksta<;ija, kas dos elektrisko enerģiju tik strau-
ji .augošajai Toronto pilsētai un
^os^Sai^Sdz^ ari E«;^ vu un piemmam savu dzimtēm
uņ visiiš cīnītājus, kas atdevuši dzīvību par tautas brīvību. Saulainē audzinām mūsu jaunatni ticībā un dievbijībā.
■ • Jānis MežakS'
mi neinteresē ne Pēteri, ne viņa vedējus, bet vienīgi jautājums,' vai vienīgais latviešu veterinārārsts visā Toronto un apkārtnē varēs slimnieku ..salāpīt" un atgriezt atpal?aļ priecīgā „dzimu
malēja" pasaulē.
Taču Pētera izdziedināšana iz nāca vieglāka im • ātrāka gaidīts. Savā ilgajā praksē un modemi iekārtotajā dzīvnieku dziedniecības iestādījumā, kas oficiāli saucas Rosebank Ani-mal Hospital, Dr. med. vet. Al-! freds Vanags dižciltīgajam^Ba-vārijas Pēterim izrauj pāris bO: jāto zobu, noslīpē zobakmeni, jzr tīra ausis, apstrādā: ķepas un"— nu Pēteris ir atkal priecīgs, kad. neviena nav mājās, guļ sāimnie ka. gultā uz; neatbildēto vēstuli uiimanUsliriptu kaudzes: tas ar dzīvi apmierināts. Paveicis savu darbu pie Pētera, Dr. Alfrēds Vanags šo un to pastāsta no pieredzes veterinārārsta praksē ■un par problēmām, kādas it bieži rodas, dziedinot dzīvniekus.
,,Ikdienas darbā ir daudz, un dažādu gadījumu, kad jāpalīdz sirgstošam dzīvniekam, kas sli-
Tajā, pēc izlozes, pirmie savu nacionālo dienu atzīmēs lietuvieši, tad igauņi un ukraiņi, kā ceturtie 15. augustā latvieši, pēc tam ungāri un poļi. Poļi nomebiei jau pieteikuši 60 skautu, ari pārējās tautības pa 15, bet no latviešu" puses, ķā mūsu laikrakstā ja ziņots, joprojām vēl, nav pie-| teikts neviens dalībnieks. Vai tii šām iznāks tā, ka nometnes laX-ļ viešu diena būs jāatzīmē bez lat-\ viešu piedalīšanās, ja neskaita^ iespējamus viesus^'S^rr^^ Bcc^j
© Toronto koklētāju ansambļa vadību pārņēmusi Ilze šmite, jo tā dibinātājs, izveidotājs un līdzšinējais ^ vadītājs Aivars Staško uz kādu gadu atstāj Toronto, lai ASV universitātēs veiktu dažādus pētījunius un savāktu materiālus savam doktorā darbam zooloģijā. Ansamblis pa. vasaru, mēģinājumus pārtrauciSiŅbet atjaunos tos septembri,._.kad- paTfr^ dzama.^izs^šffiias^'Gran Rapi-dos. •
0 Jau kādu mēnesi Toronto uz dzīvi apmeties būvinženieris Andrejs Žīverts, kas iebraucis no Zviedrijas, kur Stokholmā, arī beidzis studijas. Jaunais būvinženieris ir mūsu pazīstamā dramatiķa Mārtiņa Žīverta dēls, kas tagad Toronto apmeties pie mātes Jaunkanadiešu teātra aktrises Elzas Zīvertes. ■ ■ ; © Toronto PM televīzijas raidī-: :ājs CJRT 6. aprīlī bija uzsācis .pašu raidījumu sēriju, kurā
Abas nozares vadītājas saņēmušas uzdevumu izstrādāt jaunu mācību plānu apvienībā uzņemtajām baleta skolām. Piezīmējams, ka Diana Jabiokova-Vorps ar. Canadian Junior BaUet baletmeistari un chorepģrafi Hildu .š^mb.ei€u-:^iedallsieš arī'chd-
reografu seminārā Skraritonas kolledžā, Pensilvēnij ā, kas notiks no 6.T-13.: augustam, šai seminā-piedalīsies ap 150 baleta sko* lotāju un choreografu. — V. : VINliPEGA .: ' ® Mmtobas^-p ēkā' provinces premjera D. Roblina dzīvesbiedre 22. jūnijā atsedza un ■ nodeva publikai krāšņu leļļu kōl-lekciju, ķuŗu veido Mamtobas provincē dzīvojošo dažādo tautību grupu, kopskaitā 41, sagādāti leļļu pāri etnogrāfiski pareizos tērpos. Latviešu leļļu pāri šai kol-leķoijai dāvināja vietējā Latviešu biedrība, kuras pārstāves I. štauvere un A. strausa piedalījās aiī-oficiālajā leļļu nodošanā un kollekcijas atklāšanas aktā, kurā plašo kollekciju pieņēma provinces valdības ministre T. Forbē-sa.- šīs lelles, kopskaitā 81, būs pievilcīga atrakcijā, tūristiem un parlamenta ēkas apmeklētājiem, parādot Mamtobas tautību grupu etniskās dažādības un atšķirības
Vinipegas latviešu biedrības vadība 1987./68. darbības gadā darbojas šādā sastāvā: priekš-^< nieks M. štauvers, viņa vietnieks ■ T. Sriiķeris, sekretāre ī. štauve- , re,, kasieris .T. Blosmaniš un mantzinis A. Bērziņš.
kaļejošu datumu — ar 1966. gada I. aprīli, jo jaunā.lifeuma instrukcijas prasīja ilgāku izstrā-mo vai cietis negadījunm, neuz- ļ dāšānas laiku Un tikai tagad pa-mamgi šķērsojot: dzīvākas, satik- nākta vienošana ar atsevišķo
Kanādas pabalstu plāns ļ Mcīgiem un veciem ļaudīm
Kā «Canadian Scene" ziņo, jau- cumā pensiju saņēmējus un sa-nais Kanādas pabalstu plāns kropļotas personas arī var pār-staiies spēka, pie tam ar atpa- skaitīt jaunajā programmā. Tas
Dr. Alfrēds Vanags darbā:. uzņē mumā pa labi viņš pārtada rmŖicim Fēterim ausis bet uzņēmu-., irfiā,pa kreisi.-iāpēt!',,akadi^ j'oto: J- ^siģsrs
smes ielas," stāsta iecienītais latviešu veteriimrmediķis. „Visā praikses Mkā un studiju gadōS dzimtenē mani vienmēr visvairāk interesējuši zirgi,- to audzēšana, kopšana un dziedināšana. Tā ari tagad, kaut Toronto pilsēta ārkārtīgi strauji izplešas un reizē ar to saimaziņās piena lopu saimniecības, dodot vietu jauniem apbūves gabaliem, man praksē. bieži iznāk saskare ar zirgiem. Tie gan nav darba zirgi, kādus pazinām dziiritehē, bst zirgi, kurus še audzē un tur jāšanas, sportam, ko ļoti iecienījuši daudzi vietējie • iedzīvotāji."
Jāpiebilst,, ka Dr. A. Vanagu pirms vairākiem gadiem pazinām kā rosīgu sabiedrisku darbinieku, LNAK padomes un valdes locekli,, Sv. Jāņa draudzes priekšnieku. Korporāciju kopas sehiorti un citu pienākumu veicēju, kas nobrauca simtiem jū; džu, lai piedalītos sanāksmēs un apspriedēs,
.Sarunā ndskaidrojās, ka Dr. A. Vanags beidzis Latvijias universitāti; ar agronoma grādu, bijis zemkopības ministrijas zirgkopības inspektors Kurzemē,, kādu laiku strādājis arī Oktes zirgu audzētavā Talsu apriņķī, .kur tad ari sākusies: viņa niīlestiba. uz zirgiem un zirgu sportu.
'Ieradies Kanādā^ viņš pēc vairāku gadu darba beidzot Varēja īstenot savu iecerēto mērķi — uzsākt un pabeigt: vete^inā^ne^ dicinas studijas Gvelfas: universitātē. Pirmos gadus veterinārārsta darbā Dr.: A. Vanags aizvadīja Fergusā, jo pārcelties uz Fikeriņgu m sākt darbu paša
provinču lielāko daļu par šī kopīgā federālā un provinciālā plāna, iedalvināšanis.
Jaunajā pabalstu pltoā īstenotā jauna pieeja sabiedriskajai palīdzībai, lai paUdzētu visiem trūcīgajiem, neatkarīgi no tā, kādas viņu vajadzības un kāds bijis šo vajadzību iemesiš. Tagad provinces var vecuma pabalstus, izma&sas akliem un : kropliem kombinēt vienā vienīgā pabalstu programma. Plāns : paredz lielāku federālo iestāžu piedalīšanos veselības un labklājības dienestos. Pirmoreiz KanaMs federāla valdība piedalīsies arī bērnu labklājības dienesta izdevumu segšanā, kā arī izdevumos, kas saistīti ar palīdzību trūcīgām mātēm un to apgādājamiem bērniem, tāpat ar veselības ^ aprūpi
trūcīgām personām, kas tādu pieprasa.
Palīdzība pēc šl plāna pamatota uz trūcīguma pārbaudi. Ve-
nožīmē, ka izbeigsies pašreizējā ' T5 dol. mēneša pensiju sistēma, kuru aizstās t.s. nodrošināta ienākuma plāns. Tagad pensionāri, kas kaut ko piepelnīja klāt vai saņēma procentus nō ieguldījumiem, tomēr varēja saņemt arī 75 dol. pamatpensiju bez līdzekļu pārbaudes. Jaunais plāns paredz no garantētā 105 dol. mēneša ienākuma atskaitīt katru lieku ienākuma dolāru. Tātad, — ' ja pensionārs ^ būs nopelnījis, teiksim, m dol. ^mēnesī, tam/; pensiju vairs riemaksās."^du ta-ļ' gad t. s. garantētā ienākuma' plāns prasīja veselas jaunas ierēdņu „ārmijas" pieņemšanu,, ļ lai sīki pārbaudītu un kontro- : lētu, vai tikai kāds pensionāra nc^elrūtš '^grasis nepaliek kon- / trolei nepamanīts. īstenojot jauno plānu, būs nepieciešama vēl lielāka ierēdņu ,,armija"; Tātad/— nekādus ietaupījumus uz nabaga pensionāra rēķina nevarēs izdarit, bet gaņ otrādi... Neviens nō plānotājiem nav padomājis par tīri psīcholoģisko ietekmi, kādu uz pensionāriem atstās; viņu ienākumu nonivelē-šana uz. 105 dol. niēnesī...
dzivmeku dziedinātava varēja tikai pirms 6 gadieni.
Dr; A. Vanaga darba kabinets apgādāts ar visām nepieciešamajām modernajām ierīcēm un instrumentiem. Nākot palīgā viņa dzīvesbiedrei un asistentei, iespējams , iizdarit katra veida operāciju, kāda vien kļūst nenovēršama, palīdzot dzīvniekiem un strādājot to labā. Mazie mājas draugi — suņi un kaķi ir parastākie pacienti^ ar kuriem iznāk nodarboties katru dienu, kad tie atvesti pārbaudīšanai, potēšanai vai džiedināšamd, bet gadās it bieži, ka pacients, kam jāpiaMdz,
ir balta žurka, pērtais vai: cits niazāk parasts mājas dzīvnieks. Arī pašam ārstam ir prāva dzīvnieku saime — tris suņi un divi kaķi. Ja runa par kaķiem, tad tā ir Dr. A, Vanaga, dzīvesbiedres ; Iraidas patīkamākā nodarboša-- . ' nās. Ja jāpalīdz kādam kaķim, viņa katrā laikā un vienmēr to dara labprāt.
,Tā apciemojums pie Dr. med. vet. Alfrēda Vanaga beidzas ar ; konstatējumu: saimniekam mīļākie dzīvnieki ir zirgi, bet saimniecei — kaķi. Par to: priecājas, liekas, ari Bavārijas Pētferis.
Latviešu centra Garezers vadība ar Koru apvienības atbalstu 12, augustā rikp Garezera dziesmu dienu, kurā piedalīsies Kliv-lendas, Milvoku, Indianapoles, Kaiam&zū, Detroitas, Grand Ra-pidu, Čikāgas u.c. vietu jauktie un vīru kori. Programmā būs: J. Vītola, E.Melņgaiļa, V. Dārziņa, E. Dārziņa, A. Kalnāja, J. Krastiņa, J. Graubiņa, J. Nor-viļā,; Ād. Ābeles, A. Kalniņa un V. Baštika dziesmas.
„šim sarīkojumam divi motīvi," paskaidro Koru apvienības priekšmeķs komponists Arnolds .Kalnājs. „Var teikt,: ka dziesmu diena būs nākošā gada dziesmu svētku ieskaņa \'ai pat ģenerālmēģinājums novada apmērā. Arī programmā daļa dziesmu būs no. nākošajiem dziesmu svētkiem,"
„Otrs motīvs saistīts ar jau-' nātni," viņš turpina. „Nav nosle-pums, ka koru nākotne atkarīga no mūsu jaunekļu un jaunavu līdzdalības. Garezers kļuvis par latviešu jauniešu pulcēšanās vietu, šai. pavasari gandrīz vai katru nedēļas nogali pludmalē dedzis jauniešu ugimskurs, skanē-|ušās dziesmas. Varbūt jaukto un vīru koru dziesmas rosinās vienu otru no viņiem, mājāspār-braucot, piedalīties kādā korī vai ansambli. Ari vasaras vidusskolas audzēkņi būs klausītāju pul-
kā; skolas izveij viss sarīkojuma ļ Viens no dziej oiātoriem ir Kali I diriģents Rober J i ceras, .kā: velsieā [apkārtnē, katnļ ' dziesmu svētku) : stāvu kalnu ieslj !„Velsieši; ir; i un mīl dabu vd xaķa ^ R. Zuika.l kiem ielejās uz vēlāk atknl nl dziesmu dienā kora estrāde vļ 7:ē, bet.skatītāji! tegtrī pretējā nl būs vajadzīgas, nā nav paredziļ Dziesmu. dieni Zieiiiijļņiežā., kiļ laikam bijušas Tur Garezera pļ Dziesmu Vairot uiriģehti A. Kalļ atraduši šim a ' piemērotu vietļ starp divām paļ Garezera izbūveļ G. Birkerts doiļ maz darba im |tu varēs sagataļ j nas vajadzibān lidzīģus sarlkojiļ , tā turpmākajā
.ar
mm
Trīs jaUnas meitas dziedādamas spodrina Garezera viesu zāli: pēc pāris dienām būs nomet: nes un vidusskolas atklāšana. Es apskatu divas kartes, kas, piespraustas pie virtuves durvīm un vēstī, ka otrpus ezeram, starp Lūkasa un Hofmana ceļiem, aug latviešu ciems. Detroitas Kristus draudze 50 akru no sava lauku īpašuma sadalījusi kādos 90 ap-blives gabalos, no kuriem vairā-, ki jau pārdoti. Kartē atzīmētas elektrības, telefona līnijas un C ialās ar skanīgiem vārdiem'.Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale, Venta ; un Sigulda. Nabaga amerikāņu pastnieki, policisti, vietējās apriņķa valdes vīri! Nu viņiem nāksies lauzīt mēles un galvas ne vien ar neamerikānis-ko latviešu- centra nosaukumu Garezers, bet vēl ar citiem sešiem „ellīgiem" vārdiem!...
Prasu.meitenēm, vai ciemā.aiz ezera jau sākuši būvēties, bet viņas nekā nezina. Kāpju lejup uz .ezera pludmali, \, cauri Dzintariem, pāri Lūkasa ceļam — un te, lūk! Cauri lopu aploku žogiem, krūmu atzalām, zaļiem ti-motiņa un ziliem lupinās laukiem ; vijas plats,: dzeltens lielceļš, -ŗ.ciema galvenā iela Kurzeme. Tā sākas pie Lūkasa ce-. ļa un slaidā lokā starp pakal-
JĀIZVEIDO BERNU ...
(Pārnesums no 3. Ipp.) jauniešu ritu. Viens no tā organizētājiem -- Indulis Kažociņš — stāstīja, ka šī esot pirmā reize (Ķā ir ār Ziemeļameriku? — Red.), kad visas Anglijas lielākās papildskolas kopīgi rāda savus sasniegumus. Ja tas tiešām tā, ka šī bija pirmā^reize pēc trimdā nodzīvotiem 23 gadiem, tad jāsecina, ka pārāk ilgi mūsu trimdas nacionālajā politikā kaut kas nav bijis kārtībā resp. tādas vispār nav bijis. Manuprāt visi mūsu plāni jābalsta uz ilgu trimdu, ļoti ilgu. : ;
Vislielāko prieku man kā mūziķim sagādāja apvienotais Brad-fordas un Līdsas latviešu skolu koris ar kādiem 20 dziedātājiem. Te var dalīties pa balsīm. Londonas latviešu skolai ir it populārs instrumentālais, ansamblis. Vai tomēr nebūtu iespējams tiem visiem kaut reizi gadā apvienoties, lai arī v attālumi lieli? Ieguvums būtu noteikti lielāks nekā pārvaramās grūtības. Tāpat prieks par lielo, krāšņo tautas tērpos ģērbušos mazo dejotāju pulku, kādu, laikam, nevienā citā Rietumeiropas zemē neatrast. Vai. nebūtu iespējams veiklākajiem soUsr tiem, kādu netrūka pirmajā daļā, apvienoties un atskaņot tautas deju mūziku krāšņākā izpildījumā nekā vienas vienīgas plēšenes spēj dot? Piemēram, klarnete, čells, ģitāra, kokles, vairi-'i si-; tamie instrumenti, ja ir ari kāda trompete vai trombons?
• Andris VItoliņg
niem un lapu Hofmana ceļa ļ kais no pakalļ kuplu, biezu li ziedos.. Kāpjbtļ dis, kas še dzif vai Jāņukalna ne ir ciema aļ Lejā caur koki samīcu jumtieiļ saskatīt pSris nes pludmalē, nei pieplakuši niecības ēkas, -ļ kuplā kok gaidām še vl(ļ būvgabali gar pat uz pārdotu būvmateriālu
Farmas pagļ žu, to vidū arīļ draudzes priel nis. Jautāju, 1 dots nosauki 1as un būvgabļ „Ciemam eša| vārdu. Ielas gaidām tās til tā ja izplanētasļ kā, saskaņā ai valdes notedki dziem būvgal pieeja asfaltēta sa un Hofmai draudzes priel „Vai draudzi pieprasījumu?*!
„Pietelkušiei31 li no Detrolt atjapoleš^ Ohaiļ Ieskaitot visi ceļu. graritēv^ad sevišķa būvgļ noteikuši iiriool : tiem ir pusaki im iedzīvotāj Iļ ' sibas lietot ži malā."
Rosība
: Apspiesto Elļ blejas (ACEN) gācija, kuru Gusts, ar šīs komitejas vac Juchneviču 17J resā bija rīkoj tiešu piemiņas I sūdzību atzīi valstu pkupācļ diem. Svinīga] pie Brivibas štļ ma priekšā abiem ACEN nāja ari Apspiļ biedrības Arģe^ J/Savēdra, V. klarāciju, kuri jas aicinātas atgūšanu balti dzimtenēs, bet ba un tautā lū| šu brīvības cer Argentīnā savi Baltijas valstu stāvību darbi
m