sniedza intervijas ar Ontario mākslinieku biedrības (OSA) ļbiedrlem im debates par mākslas jautājumiem.: šīs sērijas pēdējā -^13. raidījumā bija OSAs^ pr-ce§ Dorisas Mekkārtijas 15 min. ilga, intervijā ar gleznotāju Eduardu Dzeni, kurā mūsu mākslinieks pakavējās pie sava mākslinieka darba sākuma dzimtenē un te 'piņ^juma emigrācijā Zviedrijā, ;idzot ar pašreizējo l^nadas posmu, kurā izpelnījies pazīstamu vārdu ari visas valsts māk-, slas dzīvē, ne tikai latviešu sa-jjiedrībā ivien.
® .Ķanadaš profesionālo dejas skolotāļu apvienības 7 personu iielajā prezit^jā^par jb^^^ res pārs^vTkppā ar, Kanādas na- ' cioriāiā baleta sabiedrības, vecāko skolotāju Nahsiju Svehkeri izraudzīta Canadian Junior .Bāliet mākslinieciskā vadītājā tih savas klasiskās baletskolas uzturētāja ^na^ Jab^kova-Vorp^ ^ Abas nozares vaMtājās ss^ēmu-šas uzdievumu izstrādāt: jaunU': mācību plānu apvienībā itz^ tajām baleta skolām^ Piezīniē-jams, ka Diana' Jāblokova-Vorpa;: ar/ Canadiaft Jimior Bāliet: balet-iheistari un clioreografi Hildia
štr^omb,ergiL4)iedaiīsie^ arī; chō^
reoģrafu ^ seimnārā Skrahtbriās kolledžā, Perisilvēnijā,^ kas notiks ' no 6A13. 'augustam, šai semiiiā- ' rapiedalīsies; ap 150 baleta Skd^ lotāju un choreografu.; -f^-"-^
© . R^tanitobas parlamenta ēk§ provinces premjera^ D; Rdttoia dzīvesbiedrie 22. jīinijā atsedza un nodeva^ publikai: krāšņu leļļu k6l-lekciju, Jcuŗu ^veido Mānitōbas provincē 'dzīvojošo dažādo tautību ģruiiu., kopskaitā '41, sagādāti ie^u pāri etnogrāfiski pareizos tērpos. Latviešu leļļii pāri šai kol-lekcijai dāvināja vietējā Latviešu biedrībā; kuraspārstāves Ļ štauvere un A. Štraiisa piēdalijās arī oficiālajā leļļu nodošanā un kollekcijas atklāšanās-aktā, kurā plašo koilekciju. pieņēma, provinces valdības ministre T. ■ Fprbe-sa.\ šīs lelles,; kopskaitā 81, -būs pievilcīga atrakcija tūristiem un parlamenta ēkas apmeklētājiem, parādot ļMānitobas. tautību grupu ebniskās dažādībās un,Btšķi-
rl^: ;Vinipi5gas- latviešu, biedrības 1 vadība; /1967./68. darinās; gadā darbojas šādā sastāvā: priekšnieks M. štauvers, viņa vietnieks T. Siilķeris,. sekretāre. I. 'štauvere,;. kasieris T, Blosmānis - uiš, ^ mantzinis:^ A. Bērziņš. , . ; : \,
<4-
i 1
veciem /ļaudīm
-^ciima pensiju saņēmējus un: sa-■ kropļotas personas āri var pār-- skaitīt jauimjāprogrāinmā..Tas nozīinē,. ka izbeigsies pašreizējā 75 dol. mēneša 'pensiju sistēma, ļmŗu aizstās t. ,s. nodrošināta ie-. nākmnā plāns. Tagad pensionāri,^ kas ■ kaut ko piepelnīja klāt vai saņēniā procentus no ieguldījumiem, tomēr varēja saņemt ari 75 doL pamatpensiju bez līdzekļu pārbaudes. Jaunais plāns ,pa-isdz no garantētā 105 dol. mēneša ienākuma atekaitīt. katru •lie?; ķu ienākuma ^dbiaiiiVTātād,^ ja;pensionārs būs. Vopelii^ teiksim.; 105 ;doL Vm^neg, tarii pensiju vajrs, nemaks^rtTau; ta-gadjt:.s; garantētā ienākunia plāiis prasīja veselas jaunas, ierēdņu „armijas" pieņemšanu, lai sīki; pārbaudītu un kontrolētu, vai tikai kāds pensionāra ■ nopelhīts grasis , nepaliek kontrole^' nepamanīts.: īstenbjoi^ ^ jaunb; plānu, būīs riepieciešamB ļļ^^ēl lielāka ierēdņu- „armija". Tā^ ' tad nekādus ietaupījumus už nabagā pensionāra rēķinā nevarēs Izdarīt; bet: gan /otrādi.;.. ;Ņeyiens no plānotājiem nav padomājis; par; tīri psīcholo^sko ietekmi, ■ kādu ; uz pensionāriem atstās ; viņu ienākumu nonivelē-šana iiz.laā.doL^mēnesī:^ '
1 .1
a u s
ti
i.'
ii a
)•
s-
r-n š
3-
%
e t
a ir balta; žurka, pērtSķis: vai. cits ' ;
mazāk parasts mājas dzīvnieks. ; -s Arī pašām ārstam ir prāva dzīv- ; ^ nieku saime— trīs sūņi-un divi. kaķi. Ja runa par kaķiem, tad. -tā^^rDr. A. Vanaga, dzīvesbiedres; Iraid^ patīkamākā / nodarbpša- ■ ; ii^s. ■ |a Jāpalīdz kādam; kaķlm^ viņavkatrā laikā uri; vienmēr to daraj labprāt, /'j: ■ Tā apciemojums; pie'Dr.n^ vet,: Alfrēda'vanaga; beidzas ar ' konstatējumus saimniekam;^i^ '■, :ļāķie:džīVnieki ir zirgi, ļ)et saimniecei - kaķi. Par;;tO: priecājas,;: ^ liekas, arī: Bavār^as Pēteris,; \
. Latviešu centra Gaŗezers vadība ar Koru apvienības atbalstu 12. augustā rīĶo Gaŗezerā dziesmu dienu, kurā piedalīsies Klīv-lendas, Milvoku, Indianapoles,
.Kalamazū, Detroitas, Grand Ra-pidu, Čikāgas u.c. vietu jauktie un vīru kori. Programnm būs j. Vītola, E..Melņgaiļa,, V. Dārsu-ņa^. E; Dārziņa, [K. Kalnāja^ j,:
;Krastiņa, ;J. Graubiņa, ;J. Nor-viļa, Ād. Ābeles, A. Ealiiiņa im ¥,; Bašiika dziesmas. • : ^
:,,šimsarīkojUrnam;. divi motīvi," paskaidro Koŗu; apvienības priekšnieks ķoniponists Arnolds Kalnājs, „Var teikt, ka; dziesmu diena biis nākošā' gada dziesmu svētku ieskaņa vai pat ģenerāla mēģinājums novada apmērā.; Ari programmā daļa dziesmu biis no
. nākošajiem dziesmu ļ svētkiem." „Gtrs ■motīvs saistīts ar jāu-'
■ natņi," viņš tuipiriav ,,Ņāv! noslē-;pums; ķa koŗu nākotnē atkarīga
; no; mūsu jaunekļu un. jaimavu līdzdalības. Ga|ezers kļuvis par latviešu jaunieši pulcēšanās vietu, šai pavā$arīl. gandrīz vai katru, nedēļas nogali pļīidmalē de^ dzis jauniešu, ugunskurs, skanējušas dziesmas. Varbūt ■ jaukto im vīru koŗu dziesmas rosinās
. vienu otru ņb viņiem^ mājās pārbraucot,; piedalīties kādā korī vai ansamblī. Arī vasaras vidusskolas audzēkņi būs klausītāju pul-
|kā; skolas izveidošanai novēlēts viss. sarīkojuma atlikums."
Viens no dziesmu dienas ini-' ciātoriem ir Kalamazū vīru kora diriģents Roberts Zuika. Viņš atceras, kā velsieši Anglijā, Līdsas apkārtnē, katru gadu rīl^juši dziesmu svētkus brīvā dabā — • Stāvu kalnu ieskautās ielejās. ;; i «Velsieši; ir • dziedātāju tauta, i un mīl dabu vairāk nekā mēs," caka R. :Zuika. ,;Dziēšmu svēt-' -kiem ielejās uzceļ teltis, kuras vēlāk atkal ^nojauc. Gaŗezerā tlziesmu diena mums būs tikai kora estrāde viena kalna nogāze^ bet skatītāju pulks: kā amfi-teātrī -pTetējā nogāzē. Teltis nebūs vajadzīgas, jo lietus šai, dienā nav paredzēts!" ,' ; ; ; Dziesmu dienas vieta izvēlēta Žiemeļmežā, kurā līdz šim; palaikam, bijušās skautu nometnes. Tur; Gaŗezerā padomes vīri, kora Dziesmu Vairogs valdes locekļi, diriģenti A. Kalnājs un R. Zuika; atraduši šim sarikojiimam ļoti. 'piemērotu vietu. Tā! iŗ ielejā starpdivām pastāvam nogāzēm. Gaŗezerā izbūves plānotājs arch. G. Birkerts domā, ka ar samērā raaz darba .un līdzekļiem šo vielu varēs sagatavot dziesmu dienas vajadzāibām un pat plānot līdzīgus sarīkojumus tai pašā vielā-turpmākajās vasarās.
■ A. ■ Zaļinskis;
' .Tris jaunas meitas; dziedādamas spodrina Gaŗezeira viesu zā-, li: pēc pāris. dienām būs nometnes ūņ vidusskolas atklāšana,^ Es apskatu divas .kartes, kas, piespraiistas pie virtuves durvīm . pn vēstī, ka; otrpus ezerani, starp. Lūkasa un .Hofmaha ceļiem,;aug latviešu ciems. Detroitas Kristus draudze 50 akru no sava laito īpašuma sadzijusi kādos 90 apbūves gabalos, ņo jkuŗiēm vairāki jau pārdoti. Kairtē atzīmētas elektrības, ilelefoņal&iijas uh 6; islas aŗ^skanīgiem vārdiem: Ku^ zeme^ Zemgale,; Vidzeme.ļ; Latģa-: le, Ventā un; Sigulda.: Nabaga amerikāņu pastnieki,; policisti, vietējās apriņķa valcjes; vīri! Nu ; viņiem' nāksies lauzīt mēles un galvas ne vien ar neamerikāras-ko lat\*īešu centra npsauķunlu ' Gaŗezers, bet vēl ar citiem se-; .šiem;. y,ellīgiem";vārdiem!..
; Prasu nieitenēm, vaicienia aiz ezera jau sākuši būvēties, bet viņās nekā nraina: Ķāipju lejup uz Gzera ;plūdi|ali)cauri- Dzintariem; pāri Lukaša ceļam -ŗ .un te, līīk! Cauri lopu .laploku žogiem, krūmu atzalām,zaļiein ti-motiņa uiī ziliem lūpīhas: laukiem vijas . plātSr, dzeltens lielceļš, --•ciema galvenā iela Kurzeme. Tā sākas pie Lūkasa ceļa, un slaidā lokā starp pakal-
JĀIZVEIDO BERNU ...
fPāriiesums no 3. ipp.r jauņiešuritu. Viens ņo tā organizētājiem — Indulis Kažociņš — stāstīja, ka šī esot pirmā reize (Kā ir; ar; Ziemeļameriku? --; Red.); kad visas Anglijas lielākās papildskolas kopīgi ŗādā savus sasniegumus. ;Ja tas tiešām tā, , ka ši bija pirmā reize pēc trimdā nodzīvotiem 2J igadieih, tad jāsecina,- ka .pārāk ilgi mūsu trimdas-nacionālajā politikā kaut kas nav bijis kārtībā resp.. tādas vispār nāv bijis. Manuprāt visi m^ plāni jābalsta uz ilgii trimdu,
.ļoti;iigu.' ';■,:- '-( - ;'"'■
. Vislielāko prieku man kā mūziķim sagā4āj al apvieiiotais Brād-; fprdas un; Līdsas latviešu skolu koris ar kādiem 20 dziedātājiem, Te var; dalīties pa balsīm. Londonas latviešu skolai ir it populārs instrunTientālais.; ansamblis.- Vai toniēr nebūtu iespējams tieni visiem kaut reizi gadā apvienoties, lai arī attālumi lieli? Ieguvums
: būtu noteikti lielāks liekā pārvaramās grūtības.; Tāpat.prieks par lielo, kijāšņo; tautas tērpos ģērbu^ šos mazo dejotāju pulku, kādu, laikam, nevienā citā Ŗietumēirp-pas zemē neatrast. Vai. nebūtu iespējams veiklākajiem ; solistiem, kādu netrūka pirmajā daļā, apvienoties: iin atskaņot taiļtias deju. mūziku krāšņāka: Izpildījumā nekā vienas vienīgas plēšenes spēj dot? Piemēram,; klariiete, čells, ģitāra, kokles, vairKM si-
; tamie instrumenti, ja ir ari kāda^ trompete ;vai trombons?
hiem un lājpu koku mežu aiziet Hofmana ceļa )^zienā. Augstākais nO pakalniem noaudzis ar kuplļi,. biezu lupīriii, kas vienos ziedos..: Kāpjot gudroju, vai ļaudis, kas še dzīvos, tam dos Zilā vai Jāņi:^alna; vārdu? Tā virsotne ir ;;cierna augstākais Lejā caur koku lapotni'starp vasarnīcu juŗritiem ezermalā var saskatīt pāris peldētāju nomet^ nes pludmalē, otrā pusē pakalnei pieplakušas faŗmas saini-^ niecības ēkas, dzīvojamā māja r-^; ķiQ)lā kolpi pudiirL Tās ; pagaidām |e vlekģās vcei^ būvgabali gan ;riosprausti, bet pat uz pārdotajiem vel neredz būvmateriālu kaudžu.
Farmas;. pagalma pulciņš ■ ļaur žu, to vidū ari; Detroitas Kristus (Iraudzies priekšnieks V. Treima-nis. Jautāju, vai , ciemani. jau dots nosaukums un vai visas ielas un būvgabali nosprausti? ; ..Ciemam esam devuši Latvijas V vārdu; Ielas būs grantētas, par gaidām tās 'tikai zemes līdzinātāja izplanētas.: Dažas Ies puslo-kāi'saskaņā ār vietējās apriņķa-valdes noteakuraiem. Taču daudziem /būVgabalieni būs tiešā pieeja asfaltētajiem y43ay", Lūkasa im Hofmana ceļiem," atlrfld draudzēs priekšnieks. '
„Vai draudze saņēmusi daudz pieprasījumu?" ;■;
«Pieteikušies jau 28 int^resen ti no Detroitas, Čikāgas, Indi anāpoiesi Ohāijo; Aijpvaš u: c Ieskaitot visus uzmērīšanās, ui ceļu grantēšarias izdevumus, at sevišķa būvgabala cenu esan noteikuši ; 1500^ dol Ikviens m. ; tiem ar pusakra lieluma, un ci£ ma iedzīvotājiem liktimīģas tie 'sības lietot zināmu joslu ēzei .malā." "■"■; -
• ■-.■;;; ■;;...- ,;'Fir.
Ņ5JJ0BKA :;^-;:, ■;
O Vesela nedēļas nogale ņujor-kiešiem pagāja Sporta sarīkojumu noskaņā. ASV latviešu volejbola un basketbola meistarsa-
čigenas valsts universitāti Lan-singā ar B. A. grādu un studiju
tiupihāšansi tiesību .zinātņu maģistra; ģrada iegūšanai iestājies Wāyne universitātē Detroitā.
cīkSu tmālsples;sag i jūlijs ®-:sau]startf"sanatorijā"* jū-
un mjas 3. julija. Pec^tem ^ aurusi 7i.gadus :vec5iUeS. iDija sadraudzības vakars, bet vie- a^^^ a i • ā na no pēdējā laika labākajām
Ņujorkas ballēm notika 3. jūlija fi^n^^^diem neradās no -okupē.
vakarā pēc sporta sarikojmnu ^ ^^^^P^^^*^^"^ ^"^"^^ beigšanās. Ap 500 apmeklētāju ^^^i veltīts aizlūgums
pulcējās Kārla Hoppla; restorā-
na galvenajā balles, zālē Baldvi-nā, Ļpngailendāi kur pie amerikāņu kapeUas atskaņotām latviešu , dejām ūn dziesmām visi
notika 25.; jūnijā, kiiŗu tjīskaps J; RancānS uh pr^v.;" St. Matīss, kas otr'ā dienā vadīja arī Sv. Mesu Adalberta katoļu baz-fiīcā, no kurienes aizgājēju iz^
patīkami pavadīja vakaru, šāi vadīja uz KalVarijas kalna; ka-
„Vai še balstiņas tālu skan?" jautā kora Dziesmu Vairogs priekš nieka, vietniece Daiņa Jumiķe diriģentam Robertam Zuikam (pa labi), daesmu dienu iniciatoriem tuvojoties izraudzītajai koja estrādes vietai Gaŗezerā. Bez^ abiem vietraudžu grupā v^ Gaŗezerā valdes priekšsēdis J. Gailītis (pa kreisi), J. Avotiņš (trests ano taŗeisās) ira Gaŗezerā padomes
vicepriekšsēdis V. Priednieks (ots: s ng labās). \ FOto: A. Purmalis
Vācijā izdotajā laikrakstā ,iLat-Vija" ;J..;jillija numurā ievietots; M. Kalna raksts par veco ļaužu mītni Indulu pie; Berchtesg-ādē-: ņas, Vācijā, kur vecumdienas aiz-; vadaTyel 66 latviešu tēvi un māmuļas. Raksts beidzas ār drūmu izskaņu:; ^ ;.": ■
,,Visam būtu; gaišāk^ noskaņa, ja; nebūtu Kalnu kapu laukā tik daudz to dārgo aizgājēju. Visas turienes latviešu atdusas vietas grūti saskaitīt. Kapi priekšzīmīgi kopti, tikai kopiāS, kuru samaksātais īres laiks notecējis vai piederīgo aizmirsts, iet nolīdzināšanā, bez miņas un ziņas. Vairā-
kām /pievienotas kapu pārvaldes zīmītes, lai pieteicas piederīgie." šai pēdējai rindkopai autOrs pievienojis apellējumu: „Tos kapus, tos kapus'atniiriiet!" :;;; ; Pēdējos gados'visos mūsu svešuma laikrakstos palaikam parādījušies Vācijas tautiešu ziņojumi, ka vācu kapos nolīdzināšana draud mirušo tautiešu kapu kopiņām, jā aizgājēju piedisrigie nenokārtos nepieciešamos maksā-junius. šajos ziņojumos 'bijuši uzdoti'attiecīgie kapi un apglabāto vārdi,; aicinot piederigds^ savus tuviniekus atcerēties.; Cik daudzos, gadījumos tas noticis, nav
;; Dziesmu tilte.
no L ipp.)
.Apspiesto Eiropas tautii asamblejas (ACM) Argentīnai dēle-gācija> kuru vada ;; latvietis V. Gusts, ar šīs"delegāCijas;Baltijas komitejās; vadītāju lietuvieti S: Juchneviču ;17. jūnijā; Buendsai-resā bija rīlcojusi deportēto baltiešu piemiņas brīdi, reizē kā apsūdzību: atzīinējbt arī Baltijas valstu okupāciju pirms 27;. gadiem. Svinīgajā piemiņas; bridi pie Brivības statujās vadības nama priekšā;; Buenosairesā bez abiem ACEN ļdarbiniļBkiem rii-nāja arī Apspiesto nāciju draugu biedrības Argentīnā pārstāvis Dr. J. Savēdra. V. Gusts nolasīja deklarāciju, kurā Argentīnas nācijas aicinātas gādāt par brivības atgūšanu baltiešiem okupētajās d2imtenēs;xbet Argentīnas valdī-baun tautā lūgta: atbalstīt baltiešu brīvības centienus, atjaunojot Argentīnā savā laika pārtraukto Baltijas- valstu dlplbmātlsīso .pārstāvību ';:dajibību; ;
.jās 115 dejotāju, bet viņu krāšņo an lielisko sniegumu noskatījās ip 2500 pateicīgu un sajīlsminār u skatītāju. Gleznu izstādi svēt-m laikā apmeklēja ap 150O in-;;eresentu, bet;, plašā dziesmu .vētku programma beidsās 4i jūr Ijā ar rakstnieku rītu, kurā gan ■ airs pulcējās tikai 550 klaūsītā-u, jo da,ļa jau bija devusies visai āīajā; atceļā uz mājāin,.. .
Apbrīnojama izrādījās rīcības iioinitejas darba jauda Un ricī-3as ātrums: jau atvadmielastāļ tas aizritēja pacilātā noskaņdju-nā un asprātīgās runas, rīcības komitejas pr-dis V. švānS ziņoja, ka uz 35.(K)0 dol. ;kalkuietais svētku budžets izpildījies ar atllku-mu. Pēc mielasta viņš pasniedza dzintara kakla rotii gados visjaunākajai, dziedātājai — feritei pzolai no Vankuveras, tāpat ibāl-TU gados visvecākajam dziedātājam — Jēkabam ZariņaninoOk-lendas. īpašas balVa?; saņēma arī Lepns Kandrovičs iio Sietlas, kas jau piedalījies 18; dziesmu svētkos, un Leontīne Zāltte no Ņujorkas, kura bija braukusi vis-
Pēc ilgāka pārtraukuma darbību; ā,tsākusi; vietējās latviešu draudzes svētdienas skola, kuras vadību uzņēmusies Elvīra Liepi-; ņa: Skolu, kurai pagaidām tikai 12 audzēkņu, galvenokārt paši jaunākie gadagājumi,, bērnus mācībās pulcina arch. Intas Ōzolas mājās Munizā, pie Sāņmiguēlas. Skolēni pulcējas sestdienās arī draudzes li^nāi kur nododas pie-' m§rot§m sporta spēlgm.,;
tālāko ceļu, lai dziedātu Sanfrancisko. Turpretim virsdiriģentam B. Skultem lio ŅUjorkās rī-,, . ^ .. . Wāji .pasniedza Sanfrancisko 5^1""!?
zināms, toties ir zināms, ka dažam labam aizmirstajam, Sirešā zemē guldītam latvietim kapa vietas pagarinājumu samaksājuši Vācijas latvieši no saviem fon-diem, tāpat ]^;ār šo fondu līdzekļiem rūpējas par kapu apkopšanu. Bet — šo fondu; līdzekļi ir niecīgi, kādēļ ;bieži|bezpalT-dzīgi jāatzīst, ka nav iespējams palīdzēt, nav iespējams paglābt kapu no nolīdzināšanas, par kura uzturēšanu piederīgie neinteresējas. ;'
; y,Tos kapus, tos kapus atminiet!" —. šī M. Kalna apeilācija lika netīkami atcerēties, kā pirms pāris mēnešiem Saņēmu ņo paziņas Vābijā vēstuli, ka tikko nolīdzināta mums kopīgi pazīstamas latviešu māmuļās kapa kopiņa. Veltīgi viņš rakstījis tās piederigajlem uz ASV. Un lū-
sarīkojumā sportistiem; pasniedza arī iepriekšējās dienās izcīnītās balvās, kuras bija dāvinājusi Ņujorkas DV apvienība, Latviešu' virsnieku apvienība ASV, ; Latviešu korporāciju apvienība un citas Ņujorkas organizācijas. Par sarīkojumā labo noskaņu liecināja arī tas, ka balli nevarēja pabeigt paredzētajā laikā pīkst. 2 naktī, bet tā turpinājās līdz rītam.. Paši ballinieki „sameta" līdzekļus kapellas ilgākai atalgošanai 10 minūtēs... Balli rīkoja Ņujorkas : latviešu sporta biedrība, kurā galvenokārt , darbojas vidējās paaudzes pārstāvji, bet ballmieku lielākā daļa bija jauniešu.: Tomēr arī viņi, nebija; aizmirsuši he deju „Sudmaliņas", ne dziesmii „ZiiaIs lakatiņš". ■;; ;
.\;^S;C:SKAGA.;':..;;.. ® Pēc pēdējās sēdes, kad neizdevās. ievēlēt jaunu vadību, neskaidrs bija Čikāgas latviešu organizāciju apvienības turpmākais liktenis. Apvienības revīzijas komisijas priekšsēža J. Ruģēna sasauktajā un 1; Tolķa vadītajā delegātu sapulcē tagad tomēr izdevās panākt darba turpināšanai nepieciešamo nokārtojumu. Par apvienības priekšnieku jau' 11. reizi ievēlēja līdzšinējo V. Land-mani. Delegāti ar aklamāciju amatos pār jaunu ievēlēja arī visu līdzšinējo apvienības; prezidiju.;'---^
Z: GRAND RAPIM .':r 0 Latvis biedrība Līgo vakaru (bija paredzējusi 24. jūnijā V. Pogas sairtmiecībā pie Loveles, kur līgošana notikusi arī iepriekšējos • gados, gan paredzot, ķa lietus gadījumā visas Jāņu izdarības notiks biedrības telpās, šoreiz īstenojās otrs variants, jo īsi pirms sabraukšanas sākuma lietus sāka gāzt ,M no spaiņiem", kādēļ; retajiem viesiem, kas bija Jāņu laukumā jau ieradušies,, nācās atgriezties pilsētā. Arī biedrības telpās līgotāju nesanāca sevišķi daudz, bet visi jutās omulīgi un varēja labi izdejoties. Spēlēja J. Sulaiņa ka-pĢila;Protānis, bija gādāts par Jāņu siēni un alu.; Biedrības, dā mas apveltīja visus Jāņus un amatpersonas ar ozollapu vainagiem. ::'' "■-."■■..■:; ^'
ielu dzelzceļa vagona modeli, lai
I lakai samaksai. Neesot pat atbil-
tomĢr nav zināms, kad un- kur tie notiks. Atbildi uz šo jautājumu Sanfrancisko notikušie dziesmu svētki nedeva. Kā vienlr; gā realitāte paliks iepriekšējo — ASV rietumkrasta 2. latviešu dziesmu svētku 1985. gadā Port-landē; administratora Dr.- A. Rit-maņā konstatējums un reizē vēlējums : „Mēs visi gaidām, ka pēc diviem gadiem atkal tiksim aicināti uz latviešu 4. dziesmu svētkiem, rietumkrastā!'* 'Atvad-mielasta dalībnieki, kaut šis netiešais jautājums palika ibez atbildes, tomēr šķīrās pārliecībā, ka pēc diviem, gadiem atkal pulcēsies savas piekrastes dziesmu dienās, kaut arī to vieta un laiks pagaidām nav; zināms. ■ i.
viņš noteikti varētu ierasties n^ f^s^^^emis, bet paša rocība par kiajos ASV rietumkrastā lat-M
viešu:dziesmusvētkos. Pagaidām Piederīgie par savu pienākumu
vairs neuzskata, šo paziņas vēstuli lasot, rūgti nožēloju, ka viņš par kapa nolīdzināšanu neraksti-; ja ātrāk, jo būtu labprāt no saviem līdzekļiem saniaksājis niecīgo kapa vietas nomas naudu, bet nu bija par vēlu.
Atliek tikai piemetināt, ka tās latviešu mātes, kuras kapu nolīdzināja, dēls un meita dzīvo ASV ļoti labos materiālos ap' stākļos* Abiem ir; labas darba vietas, savas mājas, dēlam pat divas automašīnas, latviešu sarīkojumos mii palepoties ar savu turību un dolārus pamētāt. Tādēļ liekas- nesticamii kā viņiem trūktu to nedaudzo dolāru, ar kuriem būtu pieticis; mātes kapa vietos paglābšaņai no nolīdzina^ šanās. Vai vismaz kopīgā paziņas vēstule no Vācijas viņiem neatgādināja, ko visu māte' tiem kādreiz devusi, cik bezgala daudz uh nesamaksājams tas bijis? Un nu pateicībā par mātes ihīleStību pāris dpiarii bija par daUdz... Vai nebūtu tikai pelnīti un pa-
ļtr Latviešu skautu ASV jendas vadītājs A. Artmanis šovasar absolvējis vairākus skautu kursus Eiropā. Jūnija sākumā, viņš piedalījās amerikāņu skautu kursu vadībā Gīzene, t-ad Anglijā augstāko Gilvela 334. kursu -vadība, bet augustā A. Artmanis pieda-līsiesv. 12. vispasaules skautu ;džamborejā> ļdano. Latviju skautu, vadītājs paredzējis šai džamborejā izstādīt savu pasaules pastmarku klāstu ar Ipašieni skautu dzīves
m Tālivaldis Lapiņš beidzis Mi-
■■. . '■:^' ;,;/"...•.: ;:; .;:Draiidžii
(Pāmesiuns no 1. Ipp.) ni, iesvētīti 34 jaunieši, salaulāti 23 pāri (no tiein 14 bijušas etniski jauktas laulības) un pēdējā gaitā izvadīti 43 draudžu locekļi. Ziņojuma nobeigumā prāv. A. Ernstsons norādīja, ka draudzēm jābūt modrām referentu Izvēlē, kurus aicina uz draudžu un jaunatnes sanāksmēm. Kā negatīvu piemēru viņš minēja kāda jaunākās paaudzes literāta uzstāšanos jauniešu sanāksmē Sietlā, kurš Latviju apzīmējis par ;„kāpostu lauku" un centies iestāstīt, ka viņa vecāki to; ..deportējuši" no Latvijas
LELDAAs linanču nozares vadītājs E, Robiņš sniedza plašu pārskatu par draudžu atsaucību maksājumu kārtošanā. ■ Konferences darba dienas ievācēja prof. E. šmita saistoši referāti par taisnošanu ticībā Mārtiņa Lutera mācības izpratnē, bet pabeidza A.; Grundmanes, referāts pār draudžu dāmu komiteju darbību.
Konferencei 30. jūnijā pieslēdzās arī svētdienas skolu skolotāju sanāksme, kuru vadīja rie-tumapgabala skolu nozares pārzi-
piem. Bija; daudz ziedu no pie- . derīgajiem un draugiem.
:V\ iNmANĀPoiii:;-.^^
© Batlera universitātes Indi-anapolē mūzikas koUedžu ar B. A. grādu dejās beigusi Astra Astrīda šterna„ kas iecerējusi rudeni studijas turpināta Universa-lāšu stipendijas un dažādi apbalvojumi vairāk nekā 186.000 dol. vērtībā piešķirti šortridžas vidusskolas 6i absolventam, šo sekmīgāko audzēkņu vidū ir ari latvietis Valdis Ozols. Broad Ripple Vidusskola katra mācību gada nobeigumā izvērtē un apbalvo audzēkņus, kas uzrādjju-ši izcilākās sekļmies vienā no ; četriem; pašrosm^ pulciņiem -.- nmjsaimniecībā, fotogrāfijā, literatūrā un mākslā, šogad mākslas nozarē 18 apbalvoto audzēkņu vidū ierindojusies arī latviešu jaUniete Silvija Rubule. Katra mācību gada nobeigumā oficiālā inspekcijā izvērtē un apbalvo ari vietējo vidusskolu armijas rezerves Virsnieku apmācību vienību (ROTC) izcilākos kadetus. Džordža Vašingtona vidusskolā īpašā ceremonijā apbalvoto kadetu vidū bija arī latviešu jauneklis Dzintars Zui-cēns. šortridžas vidusskolā izvēlētās nākamā niācību gada «aplausu vadītājas", kuru ; vidū ii: ; ari latviešu jauniete Margareta Komisāra. Jāpaskaidro, ka «aplausu vadītājas" vieta ir viens no amerikāņu vidusskolu meiteņu vislielākajiem sapņiem un izcils prestiža un goda amats, Pranklm Central vidusskolā šādā pašā godpilnā amatā nākamam McibU gadam 5 «diriģenšu" vidū izvēlēta Ritā Vuškalna. Plaši pazīstamais'. Purdue universitātes (Lafajetē, Indianā) Glee Club koris. pašreiz atrodas trīs nedēļu Ugā koncertturnejā ; Skandināvijas valstīs un arī Rietumvācijā. šai kori dzied ari latviešu jaunietis Zigurds Bērziņš, kurš savus balss dotu-mus parādīja jau. vidusskolnieka gados, piedaloties vairākās. šortridžas vidusskolas audzēkņu vokālajās grupās uh dziedot un muzicējot arī īsu laiku pastāvējušajā Indianapoles latviešu trio Jauni^i. ;G. Ci.
» • »
sis referēja par svētdienas skolas nozīmi draudzes dzīvē, diapozitīvu demonstrējumā iepazīstinot ar Torōnto Sv. Jāņa draudzes svētdienās skolas darbu. Prof. E. Leimanis referēja par Paula Tillicha teoloģiskajiem uzskatiem, prof. E. šmits pakavējās: pie Mārtiņa Lutera mācību im dogmu nozīmes kristīgajāf audzināšanā, māc; J. Mednis pieskārās jaunākajiem strāvojumiem amerikāņu teologu darbos, māc. G. ■ Kness-Knezinskis runāja par tematu «Bībele svētdienas skolā", māc. R. Āboliņš referēja par baznīcas tradicijām un baznīcas vēstures mācību, bet skolotāja Māra ReiiAolde runāja par to, kā reliģija būtu mācāma bērnu dārzā.
bu, norādot, ka 12 draudžu skolē-; reizi, ja turpmāk šādu cietsiržu I nu kopīgais skaits iŗ ap 500. Lielākā skola ar 66 audzēkņiem darbojas Sietlā, Ticības mācību skolās galvenokārt pasniedz sievietes. Materiālā atlīdzība, ^ŗii skolotāj i .saņeni par savu darbu, ir ļoti'pieticīga, pat maza. ;
Skolotāju sanāksmes laikā nolasīja arī vairākus - interesantus referātus. Tā arcbiblskaps A. Lū-
LELDAAs skolu un jaunatnes darba vadītājs un pārvaldes loceklis . māc. P. Nesaule ziņoja. par jauno mācības līdzelcļu-grā-, matu sagādes; priekšdarbiem, jaunizstrādājamām mācības programmām, kā ari par jaunatnes darba rosinātāju — kristīgo jauniešu pulciņu vadītāju kursiem> kuri augustā notiks Gaŗezerā, par •» • x -j .referentiem, piedaloties galvenO-niš māc. J. Cilnis. .Viņš smedza j^ārt mūsu jaunajiem teologiem plašu pārskatu par skolu darbi-1 un mācītājiem. .
un Vecāku noliedzēju vārdus publicētu presē, ja līdzīgi gadiju-iņi kļūtu zināmi? Varbūt ka publisks kauns. tomēr vēl spētu tādiem likt atjēgties un izvilkt pašlabuma un egoisma taukos nogremdēto sirdi..'. ; Tos kapus, tos kapus atminiet!
iL V.
Apgabala mācītāju un. draudžu" pārstāvju konferences un skolotāju sanāksmes darbs noritēja sirsnīgā saskaņa un raitā gaitā, jo visi referāti; bija ne vien labi Sagatavoti, bet ari kodolīgi un] neiestiepās garumā. Par konferences dalībnieku uzņemšanu bija rūpējušās vietējo (kaudžu^^^^^^^d^ mu komitejas. I 1L
2291