^1
Ne¥i€aiā pētnieclibas nc^arē mv tik daudz neatrisinātu mīklu un hipotēžu kā tieši pirmvēsturē. Nevienā nozarē ari nav ,;Sasisti tik daudzi veeie bauslības galdiņi", kā tieši pagātnes pētīšanas posmā. Atcerēsimies, ka taču vēl afi44. gadā Smita mitoloģijas enciklopēdijā apgalvots, ka pasaule radīta pirms 6000 gadiem uŗj Homēra im c\tu grieķu; e^raksti un nostāsti par Troju, Knošu un Mīkēnām ir vienkāršs fantāzija vai teiķas> un tādas pilsētas nemaz nav; pastāvējušas. B©t jativ pēc pāris desmitiem gadu sākās šlīmana un Ēvana ) archaiolb|iŗ jas ekspedīcijas un tieši minētajās vietās • atrakal drupas, - kas liecināja,/ ka pastāvējušas šādas pilsētas ar visai augsti' attīstītu kultūru un sagrautas ienaidnieku uzbrukumos. ; : :
Archaioloģiski uii dabzinātnes pētījuini drīz vien pierādīja, ka mūsu zeme pastāv jau biljoniem gadu, dzīvā radība miljoniem gadu, uh cilvēces priekštecis — pirmcilvēķs sācis izdalīties jau pēdējā miljona gadu i)6smā. Tādēļ visas' senvēstures pētīšanas robežas nākas pabīdīt atpakaļ arvien dziļāk lielajā : pagātnes •tumsā.- .
Altamirā (Spānija), Lakro (Francijā) un pie Belajas upes Ufālu apgabalā šai gadsimtā St^ rasti visai labi veidoti .zīmējumi klintīs, kas ir, jau 30.000 vai 40.000 gadu veci,: tātad cļ'vllizācijas un vēstures "robežas jāatbīda, atpakaļ uz šo iMkmetu.     ;' ;
Senvēstures. tunisa vēl slēpj tūkstošieiri ne?jitrišinatii •mīklu.' Tā, piemēram, par daudzām 'tautām vēl nĶsinām, no kurienes tās nākušas, kut cēlušās: Lielā " mērā tā ir pašu vēstures pētnieku kļūda, jo tie nav sekojuši .vēstures tēva Herōdotaļ lieliskai .priekšzīmei, —;aprakstīt, vi^u viņam zināmo tautu izcelsmi;:ieražas im dzīves veidus, Ti gadījies, ka etnogenija jeb tautu izcelsmes vēsture atstāts novārtā, un pat par slāviem un ģermā:-iiiem valda heskaidrIbE, kur tās cēlušās. Dabīgi, ka vēl lielākā miglā tīta, baltu pagātne. :
Ja gribam apmierināties, ar šauru mērauklu;: atstāt pētījamo vielu visai ierobežotā perspektīvā: un ignorēt norādījumus, ko par baltiem vispār un lāt'vdešiem atsevišķi sniedz seni raksti, ar-chaioloģija,' etnogrāfija,; mītpļo-vģija,' toppnimija \ un lingvistikk, ārpus tā; masā zemes, stūrīša, ko saucam par ."dzimteni, tad^niums tiešām jāsamierinās ar veco vēs-turhi^u \ atzinumu, ka MM pirmdzimtene atradusies ■ kaut kur Baltkrievijas purvos. Arī rumāņu vārds „balta" im krievu „boloto", kas abi nozīmē „purvš'V to it kā apstiprina.-Bet purvainie apgabali bijuši tikai viena no jaunākām baltu patvēruma vietām. ■•
Langera vēstures enciklopēdijā teikts, ka gotus vadījuši virsaiši no baltu cilts. Romiešu avoti savukārt liecina,. ka viņu ķeizariem Donavas un Prutas apgabalā karojot ar gotiem, pēdējie sabēguši purvos. un tā romieši nevarējuši gūt izšķīrēju uzvaru.; Minētie apgabali jr til^ nedaudz rietumos no tiern^ kufuš pēc E<B* rodota liecības apdzīvojuši ško-lati un paralati, un pavisamfcuvu vietai Dieņvidkrievijā, kur vēi šobaltdien ii- tādi vietu: nosaukumi, kā' „Balta'V Gaisin" u.c.; Ja nu ejam krietni tālāk uz rietuniiem, tad nonākam pie Balatonas jeb Baltu ēžera āri Ungārijā.
Visos Šais apgabalos dzīvoja radniecīgas tautaSi no pa^^s Romas līdz Baltkrievijas purviein. To pierāda Mecibas, ka ķeizars Trajans im viņa^karavīri, ieka^ŗo-jot "Dakiju apgabalā),, ar iedzimtajiem sapratušies yi-sai viegli, bez; tulku palīdzības. Vēlāk no īlurijas un Donavas apgabala cēlušies vairāki Romas ķeizari,: vispār^ ilurieši bija rOH miesu stingrākais balsts cīņā pret barbariem, kurus savukārt vadīja radniecīgi virsaiši. Pašas Romas karavadoņu; savstarpējas cīņas piespieda zaudētājus daudzos gadījumos bēgt už ziemeļiem im ziemeļaustrumiem. Vēsturnieks Stalšāns min nostāstu, ka vairāki simti uz Nemanas ■ apgabalu pārbēgušie Romas karavīri nodibinājuši vēlāk visai vareno Lietuvas valsti. Lietuviešiem ir vairākas tautas dziesmas, ķuŗās apdziedātas Donavas zemes.
Venti, kas, nākot no diem, nodžbināja Vīni, dodoties tālāk uz ziemeļiem, radīja tagadējās Vācijas robežās kādreiz visai vajerio Ventu ķēniņvalsti, kās pakļāva sev lielas slavu tautas un valdīja visā Baltijas jūras dienvidu piekrastē — no" Dānijas līdz Bītprūsijāi.; šai valsti ieteipa ari citas baltu ciltis, kā sēļi, jdi un rūgi. Elbas upi tās sauca pju: Baltu, arī Labu,. Oderu par Adru. jeb Ātru (pēb kādas upes un jūras nosaukuma, rietumos bo Balkāniertiy. ;
Bet baltu ciltis šais pļs^ajos apgabalos — ņo BalMem līdz Baltijas jūrai — bija tikai vai-' dpšā šķira, ķēniņi, kungi un la-biešl — bajāri jeb „krāSSinie ārieši", kas lietoja krāšņus apģērbus, lai atšķirtos ņo pakļautajiem slāviem un p;ermāņiem. Tikai nelielajā Baltijas jūras dienvidaustrumu ' piekrastē bija apmetušies „tīrie" āriešij kas dē-^ vējās ipar ;,īstiem".. je'b prūšu m. Tacita; apzīmējumos par „ais-tiem*', Tie bijā prūši, sami, kūri, iialri, gauti ti.c.
J2i nu mēs par baltiem uzskatām tikai šos aistus (slāvi un ģermāņi bija vietējie), tad, rodas kāda grūti izslcaidrojama miklaj kādēļ baltu vārdā nosaukta visa lielā Baltijas jūra, ja „istie" ārie-
ši jeb balti pie tās krastiem aizņēma visai niecīgu platību (R!t-prūsijā un Kurzemi)? iialti bija arī venti, jo citādi tie neMtu Elbu saukuši par Labu vai Baltu (latiņi to savukārt pārdēvēja par Albu jeb Mbu). : Savas pagātnes pētīšsaiā mēs bieži nonākam visai īpatnējā stāvokli, kad isveštautieši mimis pa-rāļla īsto virzienu. Tā jau 1798. g. Garlibs Merķelis atgādināja, ka par latvju tautu nevar spriest pēc toreizējā nožēlojamā verdzības stāvokļa,; jo pagātnē tās virsaiši pāirvaldijuši plašus apga-
balus visā Austrumeiropa. Vācw valodnieks un vēsturnieks Hirts šī gadsimta sākumā pateica, ka visi venti, Icur to vārds arī parā-^^s, ir Vienas izcelsmes, viena tauta. Tātad, arī Vācijas venti vis slāvi, bet balti, lielākais nozarojums no hiusu Kurzemes Ventiem: Bet vispārsteidzošākos yn svarīgākos atzinumus tikai neseii publicējis vācu zinātnieks H. šalla kādā Viļņā izdotā, rakstu krājumā ,.Baltistica": samērā nelielā Meklenburgas novadā viņš atradis 27 upju un ezeru nosaukumus ar baltisku izicelsmi,
un apgalvo,.ka šo apgabalu aizvēsturiskos laikos nenoliedzami apdzīvojušas baltu ciltis. Piemēram, tagadējā Hafeles upe vēl 1S73. gadā saukta par Obulu, kas atgādinot pašas Latvijas upes —
Abulu un Abavu. šādos apstākļos nav nekāds brīnums, ka jūra Vācijas ziemeļos iiosaukta par Baltijas jūru tm vislielākais un spēcīgākais Vācijas apgabals guvis tuvākās ■ baltu cilts ;pirūšu nosaukumu — Prūsija.
■   Alberts KaMņš
TAUTAS; TĒRPS TO
Ja; pašķirstām; latviešu rakstus/ tad redzam, visur, kur mīt latvieši, darbojas tautas dejii grupas; Tautas dejas, neno-ļiedzatni, ir ļoti laba lieta, bet, tautas dejas dejojot, dejotāji valkā arī tautas tērpus, un te mt ir tas lielākais^ „bet^'. Pirmkārt: vīrieši kreklos un: jostu saturētas ibiķsēs gāja tīrumā im pļavā. Varbūt svētdienās pie kaimiņa. Svētkos; rasti uzstājās tautas deju grupas, vīrieši valkāja piemērotus tērpus; Tāpat kā: sieviešu tautas tērpiem,; arī vīrieliem katrām nOvadam ir šavš tautas tērps. Izvēle ir liela, un, vadoties no grāmatas ,,Novadu tautas tērpi" katrs var pagatavot tādu tērpu, kādu vēlas un Mds patīk» Vajadzīga tikai griba.
Arī sievietes, lie jau visas, bet lielā daļa gan; stipri; grēko, nepareizi tautas tērpu valkājot. Vislielākais klupšanas alonens ir vainags.: Tā. valkāšanai visiem novadiem ir viens likums: vainags jāvalkā uz pieres, tieši uz matu un pieres robežas. To, moderno matu sakārtojumu saudzējot, nedrīkst uzsviest pakausī ķS plāceni. Bet ir vēl sliktāk, ja vainagu nevalkā nemaz. Tautas tērpam vainags ir neatņen^a daļa; Tikai negodīga senā latviete nedrīkstēja vainagu galvā likt. Tautas tērpam vainags ir tas pats, kas svinīgai balles kleitai cimdi; Varu galvot, ka tās meitenes, kaš tautas tērpu bez vainaga valkā, uz balli bez cimdiem ndz elkoņiem neiet nekādā gadījumā. Varētu jau; uz šādām lietām noskatīties, piemiegt acis, ja uzstātos tikai pašu mājās, bet, ja 20. maijā latviešu dienu ietvaros pasaules izstādē Montŗealā lūceniefeBs, abrenietes un citas tautu meitas dejoja nepilnīgos, nepareizi valkātos tautas tērpos, tad tas nav piedodams.
Tāpat ar saktām. Pareizi lat-
viešu tautas tērpu valkājot, saktu jostas vietāuz vēdera nekad nedrīkst spraust. Latviešu -tautas tērpiem salktas valkā tikai pie krekliem un villainēm.
APZINITA PĀKPEAŠANA : .
. VJanums, Krū^a^ cels savos paskaidrojumos lasītāju vēstiiļu nodaļā LA ļ, jūlija numurā apzināti: pārprot ĻKIA. lūgumu atbalstīt-Brāļu kapu izbūvi un Tautas loteriju, kaut vai tikai; morāli, Izrādā.s, ka pirms lūgšanas bijusi jāizprasa atļauja lūgt! ? Tad jau: iznāk kā armijā:: atļausit. ienākt, teikt, lūgt u.t.t.
■ Triiņdinieki atbalsta Br^u kapu ideju, un jau tagad var teikt, ka liela atsaucība ir parādītā arī Tautas loterijaslaimestunodrošināšanai, tādēļ arī;inie]igi var pieņemt, ka Brāļu kapus izbūvēs bez tns minēto bijušo karavīru at-balsta.
;■ : ■ 'MIA valde; isV-1111.. Brāļu kapu izbūvēs padome
Miedaktora piezīme: ,,Trīs minētie bijušie karavīri" nav nekā apzināti pārpratuši. Ir arī citu pasākumu organizētāji, piemēram — Raiņa un Aspazijas pie-niinekļa koniit^ja, meMējusi at-tbalstItšjus^^Ž!f^^#toa seķ^ bet gail pekpgu: v^^ Nav parasts aicinājumam izsūtīt apkārtrakstu .ar; "bezgalīgu vārdu virldii, ar sarakstā uzņemtajiem iepriekš, nemaz ņesazino-ties. šāds apkārtraksts jau ir publicējums, iin mazāk uzmanīgs lasītājs var noprast, ka sarakstā minētie aicinājumam piekrituši vai vismaz: td noteikti daris, un šis fakts nenoliedzami maldina, šāds aicinājuma. veids ir vismaz netaktisks, lai nebūtu cits apzīmējums jālieto, tādēļ arī noraidāms. Ar. šo paskaidrojimiu šis jautājums -mūsu laikraksta slejās ^uzskatāms par nokārtotu un
nekādus turpmākus paskaidrojumus vairs neievietosim.
■ ■ ■ .    .; A.:Vkčels.
vai esam -ra PAEEiM ;cš;ļa?
LA 5. jūlija numurā izcilā veidā ievietota garu garā lasītāja vēstule ar augšējo virsrakstu; To rakstījis, acīm redzot, kāds izcils latviešu cīnītājs — čikagietis" Fricis Grīnbergs. Tā ķā' mūsu izcilākos fclnitājus tomēr sevišķi labi nepazīstu, es būtu redakcijai ļoti pateicīgs, ja tā tikpat garā rakstā paskaidrotu, kas ir Fricis Grīnbergs un kādi ir viņa sabiedriskā darba un politiskā cīnītāja panākumi.
Nav šaubUi ka vēstules autors lasījis 'pāris amerikāņu žurnālus un prot to a,rī parādīt. Ja viņš gribējis uzsvērt, ka nepieciešamas centrālās organizācijas, kuras mūs vieno un vada,, tad tarat var tikai piekrist. Tāpat ari tam, ka neatbildīga kritika nav nekas .pozitīvs. BOt; ja P. Grlnlbergs ar savu lasītāja vēstuli gribējis pateikt, ka nevienam- nav tiesību patstāvīgi domāt un; ka visās lietās ;— pat tad, ja kļūdas ir Skaidri, saskatāmas — jāsaka „1% bl .un amen", tad neatliek nekā cita, kā paraustīt plecus m pabrīnīties, ka autorS' gan prot kritizēt lielvalstu politiku, bārstot lielu vīru vārdus kā no pilnības vāceles, bet negrib saskatīt,: ka demokrātiskās iekārtās vienīgi sadarbībā un domu izmaiņā izveidojas patiešām pozitīvas idejas.
šo P. Grīnberga lasītāja vēstuli var lasīt un pārlasīt vairākkārt, bet tomēr nekļūst skaidrs, kādēļ ta rakstīta. Protams,. es negribu un nespēju sacensties ar, acīm redzami, lielu autoritāti, kāda ir šīs vēstules autors, bet lai neviens nedoniātu, ka es galīgi nekā nezinu, beigšu ar pamatskolas lail^ galvā iekalto vācu teicienu:. „Was war der langen Ŗede Sinn?"        Lasītais Asy
S-?. N-KS.       .,:TREŠDIENA> 1967. GADA   19. JŪLIJS GALVENĀ RSDASaJATOilOOTO.
Blvd., TofOnto 4, Oūtļ tSfe. 681^-^:
Ksdaktoīra       Ei^Hg Noīi«s, 1749 Victerta PaA Ave.; Apt. 209, S^boroug^ dht; tglr. 76MOT«; ieiiek se^aktesa - tofto Po^otelKiĻ 26 UnderhiM'or.. Don
Milte^^^^
Sporta redaktors - Valdis Teteris, 17 Chester Hill Rd TorOntb 6, Oņt., tālr. 463^ ' ■
Vidjā—PsHls Strante, 44 M(tast©r/W©štf„ Von Elnem Str. 19. Redakcijai tissnjsa imnuai^p^^^^ «iJMalb^ Ēdnāi Ne-IsMotcs manuski^tus iieu^laljā, bet u» vSlS&noa sūta at-p«^. Ja pievifflK>te pastmaito (Kmi^ staiptautifitola pasts ki^ns (dtās zemēs).A^^ autora ?šwlivvai inlclgļlem psara&stlfej<m ra&atos Istsiktis vStos ir rakstītiia psrson^ ieskats tm a® ķat«j ladJjumā atbilst ari ii^c^aa viedolElim. .•■■A&9BiSfe^ mafegsi ASV.m kaa^ _ mSaesi nas; ^ 8. aiēa 14.66; 6 mSa, 18.60; pOT^^^
vi«.oo. Ats®?li|a aumm cena 2 8gJQ ^ gS.40 par ļ (»llaa alejaa tal^
Kopš ilgāka laika vērojams, ka„čekas; žurnālisti" stipri mainījuši savu Politisko taktiku, pārtraucot ķengu avīzītes ,,ī3zimte-nes: Balss" piesūtīšanu latviešu trimdinieku vecākajai paaudzei, bet pastiprināti sūtot to vidējās" uņ jaunākās paaudzes pārstāvjiem. ;4cīm redzot, veco paaudzi tie vairs necer pārliecināt par i,komūnistu paradīzes" labumiem, tādēļ taupības rioliikos apcērp ,,Džimteņes" Balss" sūtījumus šiem .nelabojamajiem", kas paši pieredzējuši, kādus „lal3u^ mus" iegūst tauta, kuru pārval^ da koinūnisti m, to kalpi. Padomju propagandisti cer, ka vidējā paaudze, kas mazāk izbaudījusi uz pašu muguras Maskavas vagām :;pātag6|anu, varbūt, tomēr :^ūs^^ vi^ā^ vismaz ap-ļ mulsināma, lai' tbm^ŗ daļu melī-' gās komunistu propagandas ņemtu nopietni. Jaunā paaudze, kas Latvijas, neatkarības laiku nav nemaz vai tikāi.v pavisam agrā bērnībā pierecļzējusi, komunistiem; liekas visvieglāk iespaidojama, un pieveicama. .:
Kopš valrāidem; gadiem kāds mistisks apgāds Ausma,- kas: atrodas it ka mazā Šveices pilsētiņā, izdod lō reižu gadā, t.i. retāk nekā vienreiz mēnesī, ,,kulturāli sabiedriski ziimtņisku laikrakstu", kas saucas «Daugava". To rediģē «dzejnieks" Ed. Alainis, kas dzīvo Vācijā, bet arī ;šai iz-
devumā skaidri saskatāma ,,aev kas žurnālistikas" ēzeļa kāja, jo^ saturā līdzinās tikpat ,,Dzimtenes Balsij", kā „Pravda" līdzinās „Ižvestijai"... Par spīti masķē-š^as centieniem  ar: „latviešu" apgādu Šveicē un jau sen diskriminēta ,,dzejnieka" piesaistīša- ' nu par «atbildīgo redaktoru", ko-rņūnistu vienvirziena; ielas ideo-/ loģijai nav iespējams apslēpt, ka pasniegtie^ir tie paši vēži, tiki : citā
Kaut šo izdevumu piesilta bez pieprasījuma; un bez maksas, tas tomēr cenšas iegūt arī vērtīgo ārzemju: valūtu saviem maizes tēviem, kādēļ aipina^^trimdinie-kus maksāt par"^3i|fe:aksta"
abonementu...
Kaut nevar noliegt, ka, piemēram, dzimtenes apmeklēšanā čekistu propagandai, varbīit, bijusi sava ietekme, tomēr visumā ilggadējie propagandas plūdi nav devuši ne pusi iecerēto panākumu. Bet mēs varam justies glaimoti,: ka Rīgas un Maskavas ko-, mūnisti; no trimdiniekiem tik ļor ti; baidās, ka nežēlo līdzekļu pat vairāku propagandas lapu : izdošanai latviešu valodā trimdinieku «smadzeņu mazgāšanai". Nav domājams, ka kāds trimdinieks būs tik naivs, lai par savu «sma-; dzeņu mazgāšanu" vēl piemaksā-tul ^ ' .■   A. K..
(8. turpinājums)
\ ■\^-^:-:^"-';^ ■'■:-':'■ ■ ;■^■■^;■■
Laikain kādu- sevišķu paredzējumu dēļ, čeka, saviem gūstekņiem parasti vienmēr pārm^ noziegumus, kuinis ieraksta aktīs kā apsūdzības un piespiestā sodķ pamatojumu. Parasti apsūdzības ir- neiedonīajami nejēdzīgās, pat iaņtastiskaš, visiem Čekas upuŗieni gandrīz: vienas un tās pašas: pret komunismu vērsta sažinp rietumu pasaules politisku, militāru vai Talšts dar-: foini^, pat ar pāšuASV p^^ jas premjeru vai pāvestu Vatikānā; spekulācija ay valūtu, bet-^;pāri visām lietām — spiegošanā ār-■■■ zemju.labā.'.; 'ž
čeka nemaz nepūlas noskaidrot patiesos apstākļus, ja kāds kaut ķolnoziegumafti, vai pārkāpumam līdzīgu arībūtu izdarījis. Tā a^ nemeklē liecini^-; kus, kā tas mēdz bņt katrā īstā tiesas procesā, kas . varētu identificēt noziedznieku un raksturot no-siegumā nonsi. Pad savienībā prpkīuroram nav apsūdzētā vaina,;ķā tas ir sētajam jāpierāda sava nevainība, kas praķ-ir neiespējami, jo komunistu kārtībā, ^k apsūdzētais ir vainīgais uh jau iepriekš nolemts notiesāšanai.
Bez tam čeka labi zina, ka pietiek gūstekni ievest pratināšanas telpā, brīdi kad tur jm kādu
citu pratina, lai mazāk izturīgā un ķā cilvēkā iedvestu tādas šausmas, ka tas, cerēdams izvairīties no redzētajām fiziskajām mocībām un morālajiem pazemojumiem, gatavs atzīties par vainīgu jebkurā piedēvētā noziegumā, kuru čekas bendes nolasīs..prieM^..... ' \'■ •
Protanis, ne jaii visi tik viegli padodas. Drosme gāķie un izturīgākie atsakās nevainīgi atzītie pie° dēvētajās noziedzībās^ Bet kad čekisti sāk staipīt nepiekāpīgā locekļus, kamēr muskuļu šķiedrās un locītavās saišķu cīpslas plk, vai: kad js saspiež pirkstus un
kraķšķ, tad liktenim padodas arī izturīgie un atzīstās par vainīgiem^ lai cik nejēdzīga.būtu apsūdzība, kuru čeka izdomājusi. Pavisam reti ir cilvēki, kas iztur visas mocības un neatzīstas nepama^ totajās apsūdzībās, bet tas nel^ nelīdz, jo \^us nošauj ar! bez atzīšanās: Tikai veltīgi mokas cieš-
Bez minētajiem čekai ir daudz dažādu citu sp^ dzināšanas veidu atzīšanās panākšanai. Apsūdzēto, sevišķi sievietes, izģērbj kailu un knaiba iūt^ gākās ķermeņa vietas, dedzina nokaitētiem dzelžiem, dursta lielām adatām, pa vienam lēnām iz^ rauj matus un spalvas ar visām saknēm. Roku un kāju pirkstiem atgriež ienadžus rni tad aj kimib-
lēm nomauc nagus. Spītnieku ,,ved pie bijāšaiiās" an ar gumijas stekiem, kamēr tas, pārplūdīs asinīm, zaudē samaņu. Nav iespējams visas drausmi-' gas iespaidošanas metodes pieminēt, bet tās spēj
izdomāt tikai cilvēka smadzenes, kas pār cilvēku vairs nav uzskatāms.
Kā jau minēts, tos, kuri nekādiem nav piespiežami sevi apmelot un nedarītajos no-ziegumos atzīties, līdz pēdējam novārdzinātus un nomocītus čekisti beigās tomēr rautin aizrauj uz nāves garāžu. Tur tos nostāda ar seju pret melno sienu, uh čekists no mugurpuses iešauj lodi pakausī.        • ■ \.;;
Bet tie, kas paši sevi apmelojuši, atzīdamies izdomātajās nejēdzībās, bieži paliek čekas gūstā visu mūžu, ja nesaņem lodi pakausī. Bailīgākos un vājāka rakstura; cilvēkus, kas atzinušies ātri un bez sevišķas iespaidošanas^ atlaiž brīvībā, bet praktiski arī viņi paliek čekās gūstā.. Tos novieto kādā darba vietā pavisam nenozīmīgā postenī. Tie-šie darba pienākumi, kas saistīti a nav sevišķi svarīgi; Tas ir tikai maskējums,'kas nĢrikotajam dod iespēju, nepamanītam un neatklātam, novērot visu, kas darba vietā notiek, tāpat noklausīties, ko runā darbā biedri. Par visu redzēto un dzirdēto čekas atlaištajanl jāsniedz zi^ nojums— vienreiz vienā vietā kādai nepazīstamai personai^ otrreiz citā vietā tikpat noslēpuina^ ham ziņojuma pieņēmējam. Atlaistais ir kļuvis slepens čekas aģents un spiegs.
—Atteikties no šāda veida tizspiestiem pienāku-" miem, tos ķMgl un precīzi neveikt vai ziņot kādus sadomātus niekus negriboi ļpar spiegu kļuvušais n^ar. Darba vietā ir vel citi slepeni čekas ziņotāji, bet neviens otra nep^t un ta uzdevumu nezina. Tā ziņotāji savstarpēji arī viens otru uzmana un novēro, lai par visu ziņotu. Atliek vienīgi čekas gribai un pavēlei paklausīt, ja nevēlas par jaunu nokļūt tās „suņu btdāa", no kuŗim lagad
saņem no Čekas t«:idinājumu, kas tam liek sa-ļ)rast, ka slepenie ziņotāji, paši to nemanīdami un: nejuzdami, viens otru izspiego un ņodōdv
Nereti ^eka savā gūstā ievilina ne tikai pieaugušos un nepiedzīvojušus jauniešus, bet ari mazus bērnus, 'iemaņevrējot tos apstākļos, kuros tie, nekā ļauna nedomādami, savā bērnišķībā izspiego pa-■šu vecākus.■" ■•:/:;.' v^■ ^.■::^
Tā Pad. savienībā ar iaiķu izveidojies tik biezs čekas slepeno ziņotāju tīkls, ka neviens cilvēks vairs skaidri ne2dna, kas viņam draugs, kas novērotājs uh izspiegotājs, kuram var uzticēties un no kura jāsargās. Neviens priekšnieks nezina, kurš padotais par viņu ziņo čekai, kaut apzinās, ka vismaz Viens ļ to 4ara.' Padotie,savukārt neuzticīgi raugāsrļiž priekšniekiem/kaimiņš vair^ draugs drauga, skolotājs baidās no audzēkņiem, ļ}et skol^ no stundu pasiuedzējiem. Neuzticība
uh aizdonias, pat ģimenēs, griežas neapturamā vel-virpuli:: ;:;V:,--■;;;:.• ■;■■•;^■:
Padomju cilvēks tādēļ ir uzmanīgs savās lunās un izteicienos, atturīgs draudzībā, aizdomīgs i)ret ik\qeņu, kas tam tuvojas. ^
; _Viss tas sākās arī Latvijā. Bet latviešu cilvēki veUebija mācījušies uzm^^^^^ dijas^ arvien vairāt. Kad tie bija tā pārpildīti, ka jauniem^ apcietinātajiem vairs nebija vietu, cietu^ mu centrāla administrācija pieprasīja cietumnie-kusarakst^s un izsvītroja no tieni pēc kaitas kat-
ru desmi^ piekto vai trešo, cik nu^^^^ kamvergiL
Waja_kādā vientuKgā un klusā dzelzi i^n^i^l?^^ ^^^^^ pārvadājamos vagonos, 'tos aiz-
'^^^ -
11-1
RAKSTNIEKU RITS DZIES
ASV rietumkraste 3. latviešu ' dziesmu svētku Sanfrancisko pē-
. dējās dienas, 4. jūlija, priekšpusdienā Jack Tar viesnīcas Interna-cionālajā zālē pulcējās tikai ap 5W tautieēu, lai rakstnieku rītā iepazītos ar mūsu literātiem uii noklausītos viņu darbos. Gandrīz visos dziesmu svētkos rakstnieki paliek pabērnu lomā, jo viņiem veltītais sarīkojums nolikts ne-
- izdevīgā laikā, kad (toudzi iapniek-iētāji, pat kvēli liteŗāljūras drau^ gi kavēti- ierasties. ; 'Bakstnieku «parāde^'   notikusi paagrā rīta
■ stundā pēc grandiozas svētku bal. :  ; ies, kad dauidzivēl „paguruši";
citreiz īsi^ plrjns kāda ,>lielā''sa-, rīkojuma sākšanās vai īsi pēc tāda beigšanās, kad apmeklētāji at-rodas ,,laika trūkumā", lai ieras-'. tos abās. vietās, Sanfrancislio rakstnieku rīts savukārt bija bei-
. ^ dzamais atsevišķo • sarīkojunm viriuiē un notika pēdējās dienas priekšpusdienā, kad dandzi tāla ceļa braucēji jau devās atceļā uz mājām, kaut labprāt būtu noklausījušies arī mūsu rakstnieku sniegumā.. Tādēļ labi sapi-otanis, ka neapmierināti jutās kā paši rakstnieki, tā: literatūras draugi, pa-
-..^ matoti domājot, - ka rakstnieku darbs ir vieiia no ietekmīgākajām izpaušmēni svešuma nacionālajā dzīvē, kultūras Jaukā, valpdas kopšanā un ticības, stiprinūšanā, : tādēļ rakstnieku sniegumam ari dziesmu svētkos ierādāma izcilā-;:ka.vieta.. [
: Ja; vēl pāris   mēnešu pirms rakstnieku rīta Šnrif ŗaricisku paudās zināma neapmierinātīlm attieksmē uz aicināmo literātu iz-vēU un rakstniece Elvīra Kociņa intervijā presei   ieteica izbrīnu par sarīkojuina vadītājļa Ivara Liņdberga',,skrīnēšanu", pielaižot rakstnieku Cēlienā tikai autorus, kuriem publicēta kāda grāmata pēdējos divos gados, jo ASV rietumkrasta rakstnieku skaits par lielu, lai :var§tu aicināt piedalīties visus, ;tad šai rakstnieku rītā ār prieku varēja konstatēt, ka nesaskaņas, liekas, pārvarētas jo abiem «oponentiem" sarīkojumā piekrita >tieši„izciiākās lomas liķāš arī, lavri'.k.'^tnieķu skaits, ;    kās stājās publias ņriekšā, bija
drīzāk pa;' mazu neka par lielu, it 5eyl^ii<>vero)p;faktujka vairāki aicinātie nebiia ieradušies, bet savus darbus a^sūtīju^j rcla-sišanai. Un—bez rietumkrasta Id-; terātiem piedaiijās arī rnivstņieķi ; ^ no citām pilsētām; Phŗ to var; tikai priecāties,;
■ Rakstnieku ■ ritu vadīja dzej-
■ niel^ Ivars VLindbeŗgs, bet atklāšanas uzruna teica rakstnle&rt Elvīra Ķo^;iņa, cita vidū rādot,.
::ka neviens nevar rakstnle-cum Ņdiktēt, kas un kā tam jāraksta: tas jāatstāj paša rakstnieka ziņa. Sarīkojuma ievadījumā bija arī ^     divi referāti.   Redaktors Kārlis
Rabācs, runāJl ICMiiu literāra cionālajā tauļ pār, bet pi^ē nozīmes im uļ vā referātā tiņš.
Jānis. Klicl ,-,Tunišā būžaļ sitājiem jautļ hiakākus Ivars Lindoč ļus no sava tļ «Starp atnal ī. LindbergaI inēr iDijis klausītājus; prasme savitļ sniegt, bet. kontaktu ar ļ reiz visbagaj aplausus ar dējumu izpe Aīda NiednVļ jus ar darbv) reizi publikf ļiein stājās joļus lasīja; bet Benita du fragment Bez „paSn| nieku Tīta, nāja arī vhiJ
Ainas no ātļ-a; 6os nijās, pieļ R. Birzģļ pārnihft JumlT (piļ gurS), j. 8kata kosI Gr!nbu$aJ
(38. turpinājums)
Sevi iznēsātais; notikums tagad lauļ Uldis aizgūtnēm stāstīja Brunim Leid vām attieksmēm ar Ilgu, savu kluso m to, cik Ilga reizumiis dzedra un atturig mis mīļa, — un par Gunāra Vitmaņa smiekliem, ^ sivēna ačtelēm, kurās aiz uzacīm spīguļojušas neķītras nievas,! cik labi viņam kļuvis, kad beidzot juļ atsitamies kādreizējā skolas biedra nļ
Brunis LeidenoMausījās Ulža stāstu ;. ~ Pērienā tev vajadzēja. Vēl neesi 8^ jau palaid nagus.
— Kaš tad man bija jādara?— Uldlļ — ĻaAit, lai viņš runā? 6"
— Tuesimācīts,kā jārīkojas. Jatuļ pie menzūras, tu to varēļi panākt kliļ Nebija jākļūst darbīgam.
— Eš nemeklēju menzūru, beti saproti! Negribi saprast. Vai būsi nļ
■•dants?- ■:■ ■;■.■ leide pasmīnēja. /;
— Vēl jau tev naži nemaz nav pieļ laiku. Tagad labāk nāc uz paukzāll,
strādāju. v '
— Gunārs nepauko. Viņam roka .. pļauj āmmašīnu. .. Vai tu vari man ii
Ies?
— Ar! tas vēl!