JŪŖAr PŪCES STARTS BRITU. KOPVM^TS: IZLASĒ -
Ar lielu interesi latviešu sporta draugi gaidīja ASV uņ Britu kopvalsts sacensību vieglatlētikā Z. m 9. jūUjā^ Ldsaīidždōsā^^^ jo britu ,;impeiiju" lodes igrūšanā mi diska mešanā pārstāvē^ viešu labākais lo disciplīnu speciālists Juris Pūce nd Toiŗpņtō, Sacensība, kā jau gaidīts, beidzās ar drošu ASV izlases 356—295; pimktu uzvaruv īReāiizējās gan ti--kai viens jauns .pasaules rekords, kuru 1500 nīskrējiļenā veica jaunā' amerikāņu avatgzsie Dzims iŖaieris, pabeidzot distanci 3:33,1 miri. laikā un pārspējot līdzšinējo rekordu paf 2,5 sekuiidēm.
Juris Pūce labāko panākumu guva diska mešanai kur ar 58,95 m rezultātu: ierindojās 3. vietā. Viņa pieveiktajos bija .abi pārē' jie Britu kopvalsts pārstāvji --viens austrālietis un viens āng-. iis m trešais arnerikāiiis.- Lodes grūšanā, kā droši varēja paredzēt, uzvarēja pasaules rekordists Matsons (ASV)v arī nākošajās vietās ieritidojoties amerikāņiem. Tomēr Pūce,, kas šoreiz spēja 18,41 m tālumu, atkal iz-racUjās pārāks par Kanādas rekordistu Stinu; Piezīmējams, ka šis Pi^ces rezultāts ir tik^ pār 10 cm vājāks nekā viņa vispār labākais sasliiēgums, bet spēcīgajā koņkūrericē deva tikai 5. vie-
vtū.'' ■ }'J. ".•■
X I^ce pašreiz tomēr ir ļoti
•stabilā sniegumā un, cerams, savu (labāko gatavību sasniegs tie-
:^:iPanamerikas sp#i laikā Vini-pegā, kui: kā Kanādas izlases ,vie-
.. nības dalībnieks ^rtēs lodesļ grūšanā un diska mešanā.
EUTBOaSTU 2—1 UZVARA :
■ Pēdējā mēneša ;laikā nekas, nebija dzirdams vai lasāms par To-ronto DV futbola vienības gaitām, bet izskaidrojums ir tas, ka pilsētas tm apkārtnes meistaa:'sa-cīkšu spēles bija pārtrauktas; šai laikā notika sacensības t. s. kausa izcīņai kurā latviešu futbolisti nepiedalās; = /
Tagad atkal atsāktas spēles 2. līgās ihēistarsācīkstēs. Torontcō DV vienpādsmits .13. jūlijā spēkojās ar East Tork United vienību. iPirmā puslaikā pārsvarā atradās; kanādieši,: tomēr Wvlrl^ nejumam ar Nilšona raidījlmiu izdevās gūt vārtus un iet puslaika atpūtā ār 1-0 pāiūfcuņm. Spēles turpdriājuniā pāris labu izdevību gūt vārtus radās Skujam, bet tās palika neizmantotas. Tā kanādieši bija tie, kas panāca vārtu guvumu un rezultātu izlī-dzmāja; tikai sj^les beigu daļā Namgaudam izdevās panākt otrus vārtus DV labā. Rezultāts
vairs nemainījās, un latviešu vienība atstāja laukumu ar 2—1 ua-varii un diviem iegūtiem punktiem, kas lāva punktu tabulā pakāpties nedaudz' augstāk. V. To
'\: GAIDĀMAIS VOLEJBOLA
: UN ^viEca^T^
Niagarā tiiotieķošo jaunatnes un draudzības dienu ietvaros. 23. jūlijā risināsies arī volejbola turnīrs, kuram jau .pieteiktas Ročestras, Hamilfcoņas un divas Toronto vīriešu viēmbas, bet gaidāms arī. Montreālas iLSK sešnieka.: starts. Iespējams, ka šogad Izpalika paredzētais volejbola turmrs" sievietēm, jo pagaidām vienīgā ieinteresētā vienība izrādījusies toronto LSĶ. Taču vienību pieteikšanās; termiņš vēl nav:beidzies, bez. tam var gad^ tiēs, ka torontietēm pretinieces sakomplektējas turpat uz vietas ■ Gadskārtējās Ziemeļamerikas latviešu meistarsacīkstēs:: viegl-atlētikā^ kā arī ASV un Kaimdas vīriešu un sieviešu izlašu spēkošanās notiks 19. un 20. augustā A. Zaķa vieglatlētikas laukumā Stofvillē. Meistarsacīkstēs . riko Latviešu sporta apvieiņība Kanādā sadarbībā ār latviešu vieglatlētikas: Mubu. Tuvāku informāciju par sacensību laiku un programmu sniegsim vēlāk.
^^:;■^■::r;:--HJbb~■
-^PlRSTElGUMir-' ; VIMBLEDONa;.:
Anglijas starptaut-išlcās tenisa meistarsacīkstēs Vimbiedonā beigušās ar- Mk daudz pārsteigumiem kā vēl nekad. Jau pirmajās spēļu kārtās negaidītus zaudējumus piedzīvoja gandrīz visi favorīti, kaut tie turnīrā nebija ielo-zēti, bet gan iedalīti katrs savā tabulas daļā, lai neiznāktu savstarpēja spēkošanās jau pašā sacen-^ 'sību sākumā.
Vīriešu vienspēlē uzVareja ķā Nr. 4 turnīra tabula iedalītais austrālietis Ņūkombs, finālā pieveicot Bungeŗtu (lUetūmvāčija) ar 6—3, 6—1, 61—i rezultātu; Vīriešu divspēlē : pirmo uzvaru Vimbiedonā; svinēja dienvidafri-kāņi Bobs Hjūits un Preds Mak-milens,: pārspējot austrāliešus Fleceru un Emersonu ar 6—2, &— 3, 6-^.
Lielākus" panākumus guva ame-rikāniete Bilija Kinga, kura ne vieil sekmīgi aizstāvēja savu i©-priēkšējā gadā izcīnīto meistarti-tiilu sieviešu vienspēlē, bet panāca uzvaras ari sieviešu uh jauktajā divspelē. Līdzīgu trīskāršu uzvaru 1951. gadā bija panākusi vienīgi amerikāniete Dorisa Harta. Vienspēles finālā Bilija Ķinga pieveica aņglieti Džorisū ar 6—3, 6—4, sieviešu divspēlē pārī ar tautieti.Kasali pārspēja titula aiz-
apmeklētājiem izdodama
IIS T A B A
ar visām ērtībām, pilsētas centrā.
Msstit: Mrs. 0. Btae,. 2112 aaremont Ave., Apt. 16. Montreal 6, Que., Canada; ' tālr. 481-0695.
LATVIJU
US $iO.- pret. 9 >umeir rubļiem ^ Sīatfšana? Isdevmmii-$3.50 lidz ^h.', pārējām summām 10%. Saņemlana 14—21 dienu laikā. Sitljuim apdrošināti.
dv sainīšu nodala,
«91 College St., Toronto 4, Ont.
LTOSKI
st., Toffoāto
1-3924
FMNE Ym
. BA ■
263 GoUege iela, Toronto. (pkrSpadisia Ave.)
TEL. WA 2^112, 2^111
stāvētājas Bueno (Brazīlija) un Ričeju (ASV) ar 9—11, 6-4, 2, bet jauktajā divspēlē pārī ar austrālieti Dēvidsonu uzvarēja Bueno (Brazīlija) un Plečeru (Austrālija) ar 7—5, 6—2 rezultātu.
Bilija Kinga tagad iecerējusi ie-^ gūt visus četrus pasaules nozīmīgākos tenisa titulus — Vimble-donas, Austrālijas, Francijas un ASV, kas līdz šim 1953. gadā izdevies tikai Morīnat KonoUjai (ASV). V. T.
Kanādas DV zemes valde ieteic nodaļām sporta sacensībām Metot balvas ar organizācijas emblēnm. Uzņēmumā redzamas dažas balvas iaušanas sacensībām, kuras maksa 3—12 dol, gabalā, bet'spor-MsŽa fig^a^ i?ž balvām i^^^^ vājadaābs^, izvēloties attiecīgajam sporta veidam pie-
li adresējami |WgramainW 491 College St., Toronto 4, Oņt,^ Ganada.
V PotG':VJ.:.Liģers":
iizraēla ar savu nepiekāpību Jeruzalemes dalīšanas jautājumā sāk pamai^ni: zaudēt daudzu draudzīgo vāistū atbalstu Apvienotajās nācijās. Izraēla grib paturēt visas pilsētas; pārvaldi sa-v^s rokās-:kamēr Apvienoto; nā. ciju pilnsapulce izšķirsies, kas darāms, lai Jeruzalemes problēmas atrisinājums apmierinātu kā izraēliešus, tā arābus. Viēnš rio loģiskākajiem priekšliku-miiem, kuŗaņi Izraēla tomēi' ne* piekrīt, ir pilsētas pārvaldes nodošana Apvienoto nāciju ziņā.: ' Šuecaš kaiīāļa joslā pamieirš tika lauzts katru; dienu. Pagā^^ Šās nedēļas nogalē par vietēja rakstura.; sadui-smēm; ziņoja ņe tikai starp Izraēlas lin Ēģiptes, bet arī; starp Izraēlas un JordS-riljas vienībām. Pēdējā pamiera līnijā klusums bija. valdījis kopš m jiinija. Jordānijasim Izraēlas militāro vienību sadursme notika 45 minūšu ilgā kaujā; pie Damijas tilta, kas šķērso JordS-nas-upi.;., ■■■
Izraēlas militārā vadība ziņo no Jeruzalemes, ka; nedēļas nogales. gaisa i^ujās notriekti divi Mig-2l tipa lidaparāti un vēl kāds vecāks padomju ražojums, īzraēM zaudējot vienu lidmašīnu.'. Izraēlas ■militārie lietpratēji domā, ka notriektie Migi pieskaitāmi jau pie jaunajiem pēckara sūtījumiem ao Pad. savienībai.
Nedēļas nogalē Izraēlas un Ēģiptes artilērija un granātmetēji apmainījās šāviņiem, un kā viena, tā otra puse ziņo par ienaidnieka apklusināšanu. Apvienoto nāciju pamiera novērotāji 16. jūlijā sāka darboties Suecas kanāla joslā. Ar iiiteresi jāgaida, vai šim panākumam būs kāds iespaids miera nosargāšanā. Par eventuālu policijas armijas .atjaunošanu pašreiz netiek runāts. Nav arī vēl gluži skaidrs,
kādas valstis būs • pārstāvētas' pamiera riovērotāju grupā. Pag. nedēļā AN pilnsapulces delegātu vidū; klīda valodas, ka tās vai-stis, kuru karavīri kalpoja Apvienoto nāciju policijas armijā Gazaš šaurumā, par pamiera nor vērotājiem neaicinās. Pēc ilgām debatēm pilnsaipulces ārkārtas sesijā Izraēla piekrita pamiera novērotijiem, bet vienīgi ar noteikumu, ka pēdējie stacionēja-mi kā Ēģiptes, tā Izraēlas pūsē.
šāgada maijā likvidētā AN policijas armija atŗadāis vienīgi ēģiptiešu pusē. Kad Nasets bija izšķīries pār karu, viņam vajadzēja tikai pamāt ar pirkstu, im AN ģenerālsekretārs Utahts savus spēkus tūlīt atvilka. Vēlāk paskEddrojōt, ka .tie ķaŗa sāku-m*u nebūtu spējuši aizkavēt. Ja to nespēja vairāk nekā 30O0 vīru jieia ārinija, ko tad var sagaidīt no atsevišķiem novērotājiem^-''.-^;;'
Kanāda uļi Pad. savienība parakstījuša^ .yipnošanos, kas''naturalizētiem Itanadas . pavalstniekiem atvieglinātu iebraukšanu un izbraukšanu no viņu agrākās dzimtenes, Kpmeiitējumā teikts: „Ļai uzlabotu attieksmes abu valstu ;starpā, Pad. savienība izrāda labvēlību padomju iedzīvotājiem atstāt savu dzimteni, lai; pievienotos savām ģinienēm Kanādā." ■ •-Vienošanās panākta, notas Maskavas un; Kānadaš sūtņu starpā; Vienošanās pamatā paredzēts atvērt ..Kanādas konsulātus Pad. savienībā un padomju konsulātus Kahadā. Ķaņadai būtu konsulāti Kijevā un Ļēņingra-. dā, atbilstoši krievu ģenerālkoh-sulātam Montrealā.
Pēci jaunās vienošanās, personām, kas apmeklē Pad. savienību ar Kanādas pasi, kurā iespiesta padomju vīza, „nav jābaidās, ka tām liegtu izbraukšanu atpakaļ uz Kanādu, kaut Pad. savienība pavalstniecības jautājumu tulko savādāk nekā Kanāda." Ziņojumā uzsvērts, ka pēdējo divu gadu laikā Pad. savienību atstājušas jau vairāk nekā 400 personas, lai pievienotos ģimenēm Kanādā..
Sarunas starp. ministru prezidentu Pirsonu un Pad. savienību risinājušās jau trīs gadus, un bū-
tībā šī Vienošanās nepasaka nekā: jauna. Vai bŗauGējiem už dzirnte-ni tā dos lielāku drošību niekā līdz šim? Tāpat maz ticariis, ka it Visi; kas to vēlētos, vārētu netraucēti, ātri un brivi izkļūt no Pad.' savienības pie saviem .piedēriga-jiem Kanādā, it. sevišķi, gados jaunākie cilvēki, Ar it kā „garan-tētu drošību" komūnisfi gan cer pavairot ■ tūristu skaitu uz Pad. savienību, kas bez zināmiem blakus nolūkiem dotu arī vērtīgo. ārzemju valūtu. Joprojām tomēr Vēl paliek padomju savdabīgais pavalstniecības jautājuma tulkojums, ka naturalizācijā neatbrīvo no vPad.' savienības pavalstniēcī-. bas. Tā, piemēram, arī visi latvieši padomju uztverē vēl joprojām skaitās „Pad. savienības pilsoņi", par spīti tarn,. kādu pasi katrs. glabā savā kabatā.
BeidzļO.il es viņii tomēr mm. ..pievetciir
Ed. Keiša karikatītra
SEĻEPINA. ;.Ņ0EĪETS'' .',
Bez: sevišķiem komentāriem padomju ziņu aģentūra TASS paziņojusi, ka Pad. savienības rni-nistru prezidenta vietnieks Aleksandrs šeļepins atbrīvots ro ainata: un iecelts par arodbiedrību savienības - vadītāju. Reizē, ar šeļepinu vadītājamatus zaudējuši ari vairāki viņa atbalstītāji. Ar to sācies šeļepina karjeras noriets, jo arodbiedrību savienības vadītāja amats Pad. savienībā ir visai nenozīmīgs.. Arodbiedrības gaņ apvieno ap so milj. strādnieku, tomēr, visus jautājumus praksē kārto uņ iz-/ šķir komunistu partija, kādēļ arodbiedrību ; vadība ir tikai izkārtne.'
šeļepins savā laikā bija drošības policijas (lasi: deķas) vadītājs, kad no ,,troņa-'. gāza Chruščovu, Brežņevs 1964. gadā šeļepinu kompensēja aŗ ministru prezidenta vietnieka posteni, šeļepins iekļuva arī politbirojā un vadīja nozimīgo valsts kontroles komisiju.
Komunisti Vietnamā nedēļas nogalē izdarīja pārsteiguma uz-briikumu ASV Dānangas basei, ameri^oguem zaudējot 8 kritušos un 17a ievainotos, bez tam iznīcinātas 20 uņ bojātas 22 amerikāņu lidmašīnas visniaz 80 mlŅ. dolāru kopvērtībā. Komunistu uzbrukums no 6 jūdžu attālajām slēptuvēm džungļu, kalnājos ilga 10 minūšu. Uzbrucēji pret amerikāņiem izšāva:, 5Ō raķešu ar pilnīgi neaptveramu precMtātl Bez jau; minētajiem zaudējumiem Danangas bazē iznīcināti lieli degvielu uņ munīcijas kr§-junu,--.: ■-':.;■
īsi pirms rāķešuzbrukuma komunistu vienības uzbruka kādam cietumam 20 jūdžu dienvidos no ; Dananģas un atbrīvoja 1240 ieslodzīto — vietkongus un TO piekritējus; Tikai liepilnus 200 amerikāņiem, un dienvidviētna-miešiem atkal izdevās sagūstīt.
Pārsteiguma uzbrukums ar lieliski tēmētajām raķetēm no 6 jūdžu attālām pozīcijām ameri-Icāņiem liek nopietni padomā-t. Tas pierāda, ka kbniūnistieni vairs nav jāapmierinās vienīgi ar uzglcinēšanas;. taktiku , bet spēj anierikāņiem nodarīt zaudē-jiimus arī no lielāka attāluma. Arī nepārtrauktā buinbošana komunistu . darbību paralizēt ne-spēj.Hočiniīns nesen Hanbjā izteicās, ka Zienļeļvietriama nekad nekapitulēs, bet turpinās karot, cik ilgi taš būs nepieciešams. Kā no raķešuzbrukuma redzams, Pad. savienība Hočimi-na vārdus atbalsta air kāpinātu militāro palīdzību, piegādājot arvien modernākus kara materi-' ālus.
Kad Dierividvietņamā liesen viesojās ASV aizsardiābas ministrs Makņamara>ģēņ. Vest-morlends prasīja vēl vismaz ļOO.pOO amerikāņu karavīru Viet-ņamaš kara ātrākai izbeigšanai. Maknamaras pirniā atbilde bija negatīva, uzsverot (un nokaitinot ģen. Vestmorlendu), ka. jāsamazina „aiānugumieku" šķaits un vairāk jāizmanto - 600.000 vīru lielā, bet militāri neefektīvā Dļevnvidvietnamas armija. Atce-
ļā uz Vašingtonu Maknamara tomēr bija pārdomājis. lespS-jams, ka viņa ieskatu maiņu panāca fakts, ka Vašingtonā uz tiešām sarunām ar prezidentu Džonsonu "bija ieradies ari Vietnamā stacionēto amerikāņu spēku komandieris ģen. Vestmor-lends. Lai kā būtu,' gala reBU^ tātā jau vistuvākajā lalkS sāksies ASV spēku pastiprināšana. Nav zināms, W ģen. Vestmor-lends saņems prasītos 100.000 virus, bet, ja tā notiktu, ASV,pa- ■ mazām sāksies rezervistu^ iōsauk-.šana.;,';■;. ' ' v '.■■.;.
BEGOLĪ^
Pēc. parādes pieņemsanias pagājušas nedēļās beigas Parīzē, kurā demonstrēti arī jaunie franku 'AMX—30 tipā tanki, Degolls atstājis galvaq)ilsetu, lai ;dotos 5 dienu vizītē uz Kanādu. Viņš ieradīsies 23. jūlijā Kvebeķā ar frmiču kreiseri „Colbert"v /
Degolls ar karakuģi iebrauks pa Šv. Labren<5a upi tin dosies tālāk pa autoceļu uz Montrealu, lai apskatītu ļ pasaules izstādi. Otavā Francijas prezidentam būs tikšanās ar kannas ^ministru prezidentu Pirsonu. No Otavas Degolls atceļā izlidos 28. jūlijā.
l^paidīgu paredz Degolla braucienu pa autoceļu no Kvebekas pilsētas uz 160 jūdžu attālo Montrealu. Domā, ka motorkādē noraudzīsies apm. i milj. Kvebekas franču. Vairākās vietās Degolls savus tautiešus ari uzrunās.
,■■::;:■;.■.:;:■
Francija un Rietumvāclja Bon-nā panākušas vienošanos par speciālas komisijas radīšanu politiskām un aizsardzības pārrunām starp abām valstīm. DeģoUa nolūks ir attālināt Rietumvācijū no ASV uh saistīt ciešāk ar Franciju. Pēc divu dienu pārrunām ar kancleru Kiirtu Kīzinge-ru,G€golIs īpašā paskaidrojumā norādījis, ka Anglija varētu būt uzticīga Eiropai vienīgi tad, ja mainītu savus uzskatus un dzīves veidu,, it īpaši ļatsaķpties no tuvības ar ASV.
No 8000 dalībraekiem, latviešu ģimnāzists Zigurds Kronberģs. Korbijā, Anglijā, ieguvis pirmo godalgu kādas firmas izsludinātā rakstu darbu sacensībā, Kronberģs rakstījijs par tematu „Lie-lāliās izbailes manā mūžā", attēlodams fantastisku nākotnes ainu kalkulācijas mašīnu kontrolē^ tā pilsētā.. Ķā balvu viņš saņēma lidojumu uh 16 dienu uzturēšanos Geilonā. Zigurdu Kronberģu intervēja ari televīzijā, kur zēns pastāstīja; ka ir latvietis unmir jās
^ šogad Toronto te lietus apskalojis ari cita «kalibra" vilnis — neparasti daudzi banku aplaupīšanas gadījumi. Vairuniu; laupīšanu izdarijis kāds bandīts, kas policijā iesaukts par Baia-klavas Billu. 29 laupīšanās bankas un 1 trests zaudējuši vai^ rāk nekā KĪO.OOO dolāru. Pēdējā pusotra mēneša, laikā vien notiV kusas 12 laupīšanas. No 6 laupītājiem policijai līdi šim izdevies notvert tikai vienu, kaut visās pilsētas bankās ievēro dažādus aizsardart)as paņēmienus uņ pastiprinātas arī policijas patruļas banku rajonā.
^.Bantmga uņ Besta medicīnisko pētījiunu institūta direktors Dr. č. Bests atkāpies no amata pensionēšanās dēļ. Kā zināms, sērs ■ Prederiks Bantings un Čarlzs Bests 1921. gadā atklāja insulīnu, ar šo atklājiunu paverot, miljoniem diabētiķu gandri? normālas dzīves iespējas. Daudzas pasaules umversitātes; Dr. Bētsam^ piešķīrušas goda diplomus, bet izcilāko pagodinājumu viņš saņēmis no pāvests Pijā XII. kurš viņu ierjēla par locekli pon-tifikālajā z'nātņu akadēmijā, kaut Dr. Bests ir presbiterāņis.
Čarlzs Masons, ~ Musson Book Co. izdevēja mazdēls atradis savā Kanādas antīko lietu krātuvē vienu no rakstnieka Di-keņsa trim čekieni, kas vēl pasaulē eksistē. Ontario karaliskā jnū-zeja lietpratēji atzinuši, ka čeks autentisks. Masons Čeku, kas jau 107 gadus atradies ģimenes īpa-; šumā, piedāvājis Londonas vecākajai mākslas priekšmetu ūtrupes firmai. ■•
Vasagas pludmalē iedzīvotāju sūdzības panākušas, ka policija no pludmales aizdzinusi Toronto Jorķviliēs garmatainos nekoptos lamzas, ti ka pēdēja nedēļas nogalē krastmala bijusi klusa un mieriga. Ari viens otrs tirgotājs, kas bija cietis no sīkām nedēļas nogaļu zādzlbāni, atvieglināts .nopūties un ,,tut^jls' īkšķus", lai jaunieši neatgrieztos. JorkviUas lamzas giilējuši ielās, kāpnēs, zem parka soliem un pat atrssti at-
kritumu tvertņu vidū pārnakšņojam. Daļa jauniešu' nebijā ēduši vairākas dienas, tā ka policisti viņus pabarojuši, visi bijuši netīri, basām ķājSm. Vecāki, kurus policija uzlaičinājusi savākt savas atvases, daudzos gadījumos atteikušies . nākt pēc tiem, jo esot zaudējumi kontroli pār viņiem. Jaunieši aizsūtīti uz savām dzīvesvietām Toronto u. C. ■.■
ir Neuzmanība ~uh dzīvmeku mīlestība vienā reizē neder, it; sevišķi, ja vada satiksmes līdzekli. Algbnkinas parkā motociklists smagi saskrējies ar vieglo auto; vērodams staltradzi briedi ceļa malā ganāmies. Briedis, Saskriešanās trokšņa iztrūcināts, iedrāzies mežā, bet tad .100 jar-; du attālumā apstjājies un noskatījies, kā ambulance nogādājusi motociklistu ar lauztu kāju un citieni ievainojumiem slinm!-cā. Mašīnas vadītājs nav cietis, bet auto nodarīti bojājumi pai :m dolāriem. ^
Toronto rietumos —
87 RoncesValles; Ave., tālff. 533-8553
Toronto austrumos ~ 982 Danforth Ave., Pr.^61^3^
CkjlilMģTOOod, Onl 30 Simcoe Str., V
■ ■.talff...455-2^00 .. ..■
: VEIKALIv : .'lEGULtoUMU . ■
. īpašumi, parmas, vasarnīcas ia.t—
. vispi^saka izvelē.- v
Mē3 pārdodam jvisui kas saistīts ar zemi.