AND īr.g.A.
Published twice weeMy .by the Latvian Mef Society of Canada „Daiigavas Vanagi" . Business Office: 491 College St., Toronto 4j Ontario, Canada Telephones: 921—7121: 368—3239
Editor-in-aief: ALPBĒDS VINČELS ; United States Ēditoml Offices: NewTork: Editor — V.' Irbe, '4035 Rombouts Ave., .BroEx N.Y. 1046S, U.S.A. Cliikgo: Editor — Z.Eelepe, 2511 N. Kirabail Ave., CMcago, Īli, S0647,
U.S.A.
■ WEDNESDAY, SEPTEMBEK la, 1967. .
13. N.RS.
TREŠDIENA, 1961. GAI>A 13. SEPTEMBRIS
17. 6AII@
AUTHORIZĒD SECOND CLASS MAIL BY THE POST OTOGE DEPARTMENT (OTAWA
AND FOR PAYĪWENT OF POSTAGE IN CASH^
Iznāk divas reizes nedēļā — trešdienās un sest» dienās. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība Kanādā .,Daugavas Vanagi." • ATB, REDAKTORS: ALFRĒDS VINCOĒLS Redakcija un kantoris: 491 College St., Toronto 4, Ontario, Canada Tālruņi: 368-^239 (redakcijai), 921-7121 (kantorim) Redaktora tālrunis vakaros — 531^533 Ņujorkas redakcijas- vadītājs V. IRBE 4035 Rombouts Ave., BronsN.T. 10466. U.S.A Tālrimis 994-7917 Čikāgas redakcijas vadītāja Z. KĒLĒRĒ, 2511 N. Kimball Ave., Chieago, Ul., 60647. U.S.A., tālrunis 486—S975
•1, s' ' ^'nM!
ASV Daugavas vanagu dienās 2. septembrī ievadīja tēlotājas liii lietiskās mākslas izstāde Priedaine, Ņudzersijā, kuri ieradās necerēti kupls apmeklētāju skaits, Izstāldē piedalījās .23 mākslinieki ar ; 50 darbiem — galvenokārt eļļā, tad temperā, tušā, stiklā; bija arī pa akvarelim, litogrāfijai, kolāžai un citai retāk lietotai technikai.- Ar 3 darbiem; bija pārstāvēta arī skulptūrā., Lietiskās ņīākslas iskātē piedalījās 11 : daiļamatnieku ar apm. lOO dar-ļjiem latviskās rotās, kokgriezumos, keramikā un mākslas audumos. Izstādi atklājot,! ;ASV DV pr-ks V. Hazners izteica pateici-. bu māksliniekiem par atsaucību rni atbalstu DV darbam un pasākumiem, gan dāvinot darbus palīdzības akciju izlozēm, gan ■0V' namu izdaiļošanai u.t.t, .Uzsverot labb-saprašari- . sada^ . bību ar māksliniekiei.., ;Kiņš pie-sīmēja, ka iajā izrādē piedalās .6 jauni; āiitbri, no kuriem ; divi vispār pirmo reizi izstādās pie iaitviešiem, kas liecina, ka, atrodot ceļu pie Daugavas vanagiem, tie atraduši arī ceļu pie; visas trimdas saitņes. ■ Tā DV, organizējot izstādes, iemantojuši sabiedrības atsaucību, reizē; pave-jot; ceļu: jaunieni mākslas. ;taku gaitnieMem.
Tālāk DV Wnu.: norise kulmi-nejās 3. septembrī 1 -^svinīgā jundā un tai sekojošā koncertā im tautas deju uzvedumos..
Jau stingri krēsloja, kad plašo ifrlvdabas teatŗa laukiimu, ap §00 skatpju piepildītu, pāršalca Jundas smeldzīgās, tik mīļi pazīstamās skaņas... Tad mūsu brašie jaunieši tautas deju de-. jotājī, pa ik staltam tautu dēlam ar daiļu meitu katrā pusē, ieso-. ļoja brīvdabas slcatuvē ar visu to valstu nacionālajiem liaro-giem, kurās darbojas DV organizācija. Latvijas karoga pavadībā goda ierindā nostādīja ASV, Anglijas, Argentīnas, Austrālijas, Beļģijas, Brazīlijas, Dānijas, Francijas, Holandes, Kanādas, Rietumvācijas un iZviedrijas karogus, sekoja BOstonaš,; Filadelfijas, Ņudžersijas, Ņujorkas un . )i7ašingtonas DV, apvienību karp-.; gi ar šo apvienību ļpriekšnieltiem vai to pārstāvjiem. Svinīgs bija ■ - brīdis, kad^ aŠV DV pr-kam V. Hazneram priekšgalā soļojot,
skatuvē uznesa DV organizācijas tradiciju; -^Latviešu leģiona
32. pulka .kaujas karogu, šī pul-Isa. karavīru kapt. Roberta. Ķir-. sona,' kapr.. Fēliksa Buka un kapr. Jāņa, Odumiņa. pavadībā. Iespaidīgs bija skats, kad, slca-tuvļBi slīgstot dziļā -krēslā, gaismas šalts apspīdēja vienīgi šo daudz piedzīvojušo, asiņainus kaujas laukus pārstaigājušo karogu..,; Vanaga un. skatuves .mākslinieka Jāņa Neimaņā; ska-nīgāy spēcīgā balss skandēja Daugavas Vanagu solījumu, paužot dziļu apņēmību- un cīņas sparu... Svinīgā: klusumā DV ;Ņudžersijās apvienības pr-ks V. Lucis nodeva ziņojumu,; ; kuru pieņēma ģen. J. Lāvenieķs, cildinot varoņu garu un liovēlot tam rieapsikt, bet augt im. veidoties jauiips darbos, jaunās iecerēs. Pēc kopīgi noļdziedātās bazmcas hirnnas „Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils" un Latvijas himnas ASV DV pr4s V.: Hazners, nododot šo karogu glabāšanā; DV Ņujorkas ap'bai kā skaitliski lielākai ASV, norādīja: ,,Ar šo dienu DV tradiciju karogu savā glabāšanā pārņem DV. sž^ ASV. šo karogu ir skūpstījušas' tūkstošu: karavīru' lūpas,' soloties at-giit tēvzemes brīvību. Lielākā daļa no viņiem, šo solījumu jpildot, palika kaujas laukos, šis karogs ir plīvojis pār mūsu kara' pul-Idem Krievijā un Latvijā; piedzīvojis pulka bojā eju uz Latvijas robežām, pēc tam plīvojis jaunā pulka sastāvs''Pomerāniŗ jā un bsidsot pēdējā latviešu karavīru parādē — drūmajā Gēdel-gemā 1945. gada 18, novembrī. Jau 15 gadu šis karogs plīvo Daugavas Vanagu saimē,- to pārņemot no 32. pulka komandiera, DV priekšnieks plkv. V, Janums-ir solījis to glabāt pārvešanai atbrīvotā Latvijā, šis solījums tagad jāpilda mums. „Karogu saņemot, Ņujorkas apvienības pr-ks J. Lācis solījās to glabāt, apzinoties šī solījuma lielo nozīmi.; Karoga nodošanā klāt bija ari 32. pulka adjutants — vltn. Jūlijs Zaķis, kurš šo karogu' Iznesa no aplenkuma. i*ad. savienībā. Pēc kopīgi nodziedātas Daugavas Vanagu himnas daudzie ka-rogneši nodefilējs gar goddevībā noliektajām skatītāju galvām. ; (Nobeigums 5, Ippa
SAVUBĒMU
«___
•■ ,„ v'.'. Nav psii: debesu Tēva prāts,Īsa vieHiSTO , . šiem. iņa^ajiein; pa2ustu,'.V;(Mateja, et.' 18—M). ;;■
Šai garīgā apsīkuma uri vērtību sajukuma -laikmetā;; mums jāstāv nomodā par to; lai m^ nepazustu Dievam tm;la.tviešu tautai. :
šo mēl:ķi sasniegt mums palīdz ģimene, kurā valda kristīgā dzīves ziņa ūn kurš vecāM ar saviem bērniem : sarunājas lafcvļiesu valodā. ; .
Ārpus ģļmenes aprisēm, audzināšanas darba neaizstā.-jaina vieta pieder latviešu skolai un latviešu svētdienas skolai; pēdējā mācību sakārtojumā gan galveno uzmanību pievērš ticības mācībai, bet tāpat ieved bērnu latviskā' vidē, māca latviešu valodu; dod iespēju satikties aŗ citiem latviešu bērniem, veidojot kopības uii likteņa . Vienībās izmaņu. .•:■■;';;■;;■
; ■ Tādēļ mēs ;sirsmgi aicinām visus vecākus piegriesfc nopietnu vērību ne. vien savu bērnu latviskai, bet sķi kristīgai audzināšanai. Dievs vecākiem šo piei#imu ir uzticējis. Un mīlsu debesu Tēvs; sagaida, ka mēs ģā^ dāsim par. to, lai neviens rto mazajiem Viņam hepazus-
Notikumi, kas risinājušies pēdējos gadu desmitos, ir pierādījiiši, ka ar nacionālisma kultivēšanu vien nepietiek tautas garīgo spēku vairošanā^ jo naciOnālisiiis dažkārt mēdz mainīt kr^su. Tādēļ blakus nacionālai audzināšanai mums jāveic aiī kristīgās audzināšanas: darbs, veidojot bērnu tikumisko personību un mācot tos atšķirt labu no ļauna tUr • kur patiesību cenšas aprakt me-
■.'.loš.':"-':'y. ;■■: . ■ ; ■ •-.;.; ■ i ,\
. . Tiksimies visi latviešu skolā un latviešu dievnamā. .
Voldemārs Korsts
KĀDA BŪS JAUNĀ MAIZE?:
Foto: J. Liģers
AmoMs
•Latvijas ev.-lut.bazn. archibīsks^s Māc. P. Nesaul©,
LELDAA skolu un jaunatnes audzināšanas nozares vadītājs,
Virsraksta vārdus Latvijas pēdējā prezidenta Kārļa Ulmaņa 90. 'dzimšanas dienai veltītajā sarīkojumā 3. septembrī Grand Ea-pidu latviešu biedrības namā teica Jānis Mežaraups, kās pinas 30 gadiem bija piedalījies prezidenta 60. dzimšanas dienas ; svinību organizēšanā gavilnieka dzimtajā: pagastā. Sarīkojumu Orand Rapidoā bija kopīgi orgar nizējušss visās Mičigenas lielie kāš latviešu 'brganizācijasi
īsumā izgaismojot K; Ulmaņa dzīves gaitas, J. Mežaraupš savā runā pakavējās pie K. Ulmaņa pirmās:publiskās uzstāšanliā 18^9; gada vispārējā lauksaim niecības kongresā Bīgā, kad IsJja tikai 22 gadus vecs jauneklis, pa? kuru redaktors Juris Kali „Baltijas: Vēstnesr; rakstīja: „Tas ir jauns daudzsološs spēks latviešu tautai;" Referents pieminēja K. Ulmaņa darbošanos 1905. gadā, kā krievu administrācija un vācu muižniecība viņu vajāja, :tm Ulmaņa gaitas Amerikas kontinentā, tāpat .piedalīšanos bēgļu aprūpes darbā otra pasaules kāra laikā, Latvijas zemniecības organizēšanā un pirmo pafr: stāvības ideju paušanā: „KSrlīs Ulmanis bija Latvijas pirmais ministru prezidents rešp. pagaidu valdības galva, un šo amatu viņš ieņēma nevis polītisku kombināciju rezultātā, bet savu lielo spēju un nesalaužamās ticības dēļ litvijas valstij." ;
Pakavējies pie 1. maija notikumiem, saimnieciskas un^ kulturālās dzīves uzplai^ma pēc feaOi sociāliem nodrošinājumiem un kameru sistēmas, runātājs atc^^
citēja Ķ. Ulmaņa trīs nozūnīgā-kās deklarācijās; "Vienu, teiktu valsts proklamēšanas aktā 1918; gada 18.novembrī—- .'. tē liebūs he apspiesto, ne apspiedēju", otru- I937.g, 25.jūl;: Darbā svētkos — ,,Viens likums visiem, vienas tiesības visiem un viena, taisnība visiem, bez šķirošanas : pēc mantas yat sabiedriskā • stāvokļa", bet-trešo no l93S.gada i>ar-ba svētMem Juglā—Iegaumēsim, ka svarīgākais ir gars, nevis matērija ; nevis manta; nauda ir svarīgākais, bet cilvēks pats. I^vis rnašīhaš un kūpošie skursteņi ir svarīgākais, bet tur lejā cilvēks pats, kas apkalpo šīs mašīnas.^', šīs trīs deklarācijas uzskatāmas par K. tllmaņa politiskās filozofijas mugurkaulu, kas vēl šobaltdien varētu noderēt daudzām pasaules valdībām par pamatu, meklējot ceļu uz tautas sirdi.
Rezumējot mūsu pēdējā valsts prezidentā nopelnus un darbu tautas kopības un valsts labā, referents pieminēja dažus svarīgākos : Latvijas valsts neatkarības izcīnīšanu uņ; nostiprināšanu, Latvijas atbrīvošanu no ie-ņaidiiiekiem, agrārās reformas īstenošanu, kas pārvērta Vz lat^ viešļu tautas no kalpiem par saimniekiem, 'Latvijas zemniecības garīgā un materiālā stāvokļa ilgstošu nostabilizēšanu, tautas vienības atjaunošanu uri modemus sociālos likumus; sociālās -taisnības nodibināšanu Un izveidošanu ^os tautas slāņos, kā arī ziJiātnes, mākslas un gara vērtību. nostatīšanu pirmajā :^e-tā valsti. ■
Referents beidza ar vārdiem: ,^rlis Ulmanis latviešu uztve-lEB- nav ne; Dievs, ne svētais, bet i^pšaubāmi viens no dižāSa-
rīkotoš visvairāk viņa garā, ja •svēti apņemtos būt un palikt latvieši un cīnīties par Latvijas brīvību; vienalga, kur mēš atrastos un: kādus amatus ieņemtu"..
rējās K. Ulmaņa principu, kaJ2^ šķīrējs ir nevis sabiedriskais- vai. mantas stāvoklis, bet cilvēks pats, kura garīgās un fiziskās spējai noteic tS vietu d^vS. Viņi
jiem latviešiem, kas līdz šim dzimuši Viņš bija liels savos slavas augstumos un palika liels, aizejot sav& Golgatas ceļā. Atceror
ti©s viņa dsdmšanaā disnu, mēs
Sarīkojuma ievadvārdus; teica Grand Rapidu latviešu biedrības ipriekšnieķš A. Meiers, pielīdzinot K. Ulmaņa darbu un veikumus lielam kalnam; ziedus pie K. Ulmaņa liela formāta: ģīmetnes nolika Rugāju 6-kl. pamatskolas mazpulka vārdā sirmā skolotāja M, Ļesniece, un sevišķā godinājumā klātesošie, piedalījās ar īsu klusuma brīdi. Svētbrīdi vadīja .Vidienes apgabala garīgais vadītājs prāv. 'J.^Turks, bet rakstveida atceres nolasīja agr. K. y. Liepiņš. Tās bija sūtījuši Latvijas . sūtniecības vadītājs prof. A. Spekke, ' ALA valdes priekšsēdis prof. P. Lejiņš, viešu zemnieku savienībās vice-priekšsēdis V. Klīve, bīskaps J. Rancāns un L?,tvijas piensaimniecības savienībās bij. direktors T.. Kalniņš. īpašu biji sabiedrisko lietu ministra, tagadējā ALAs priekšsēža vietnieka A. Bērziņa, kurš nebija varējis ierasties, vēstījumu nolasīja Latviešu apvie-: nības Detroitā priekšnieks D. Rudzītis, pievienojot arī savus aiceres vārdus. Dziesmu Vairoga kora dziesmas dir/Arn. Kalr nājā vadībā skanēja pacilāti un svaigi, nācās atkārtot „Kam drosme ir" (Ķ. Ulmaņa teksts) ŠU biedrības dāmas priekšnieces svilpu kuplinātājiem, gan- sevišķi kuplajam apmeklētāju pulkam izteica P. Austriņš. Viesus pacienāja ar kafiju, maizītēm un cepumiem Gr^dRapīdu latviešu biedrības dāmas priekšnieces Valtas . vadībā. Jāatzīst, ka neviens sarīkojums līdz šim nfe-bija radis tik lielu atsāUcIbū un pulcējis ari tik daudz latvi^u ro pārējām tautiešu kolonijām MlčfgenE.
■ V. ŠSrftis
Tas uzllieķ lielus pienākumiiis laikmetāi. kad kā ■ sēnes pēc lietus dzimst Mvas valstis, kuru iedāvotāji vēl tālu nav nobrieduši valstiskai dzīvei. Mums Jādara viss iespējamais, lai mūsu tautu un kultūru neiznīcinātu, lai panāktu koinnūnisma verdzības un lielkrievu koloniālisma vazu saraušanu, lai beidzot atgiitu brīvību mūsu jau vairāk nekā 20 gadu verdzinātā tauta. Latvi jas dibināšanas 50 gadu atcerē pirmā un arī pēdējā vietā jābūt dņas saucienam, nevis pašu va-jajMbai rikdtai jubilejai. Atceres svinībām darbības plāni nu ir izstrādāti^ priekšlikumi izteikti, darbs iMSākts. Tādēļ pienācis pēdējais laiks mums visiem ne tikai aktīvi piedalīties šai darbā, bet arī —un jau tagad! — pēc katra spējām un rocības ziedot līdzekļus, lai mūsu visu kopīgo uzdevumu patiešām arī Varētu paveikt tā, kā iecerēts!
Tomēr ar ziedojumiem vien vēl tālu nav veikts viss pienā-teiutis. Nepieciešami ari darbi hieķi, visvairāk tieši nacionālpo-lītiskās cīņas laukā, kuri pieda" 1ās paslkumos un veic praktisko darbu, kas parasti ir ļoti nogurdinošs, vienmuļš, atkārtojas un nerada dalītājam nekādu pe|sQ nīgn slavu. Tas vietā bieži vien
pozitīvos r«a;ui tātus vai neveitemi. Jo Iztikft nevar ari. bez'tās.. .
Ja proporcionāli svešunm la' viesu sicaitam ir pietiekoši cilvē-Sds, kiiŗi dzied koros, piedalās tautas deju kopas, darbojas studentu organizācijās u. c, kas protams, ari nepieciešams seļiunējams uzdevums, tad darbinieku tiešajai cīņai par Latvijas nākotni, kuri pašaizliedzīgi veiktu mekio darbu, trūkst visos nozarojumos uh kopdarba fāzēs Daļa aizbildinās <u: laļka trūkumu; cti noraida piedalīsaims aicinājumu ar atzinumu, ka mēs tik un tā hekā nespējam panākt, kaut notikumi rāda tieši pretējo. Un ir ari tādi, pie tam ne no MO-nicinātas vecās paaudzes, bet gan cilvēki spēka gados, kas deklarē, ka nav nozīmes piedalīties šai darbā, jo trūkst jaunu ideju. Nācies saskarties a;ri ar tādiem ,^ģenijiem", kuļi I^tru iiasāku-mu „pētī un studē", atrist visu darito par nepareizu, nokritizē visu un visus, bet nevienā no saviem ,,pētījūmiiem" im kritikām nepasāka, Vā, darit labāk un ko likt nopeltā vietā. Kad kādam no šiem izcilajiem cilvēkiem, pārpratis tā labo gribu, aizsūtīju aicinājumu r^tit ASV konpešam, saņēmu pamācības atbildi, ļāi taču neiedomājotiesi ka cilvēks ar augstu izglītību un ievērojamu sabiedrisku stāvokli kritīs tik zemu; M rakstītu Vieiikāršas vēstulītes....
Šis gadījums lika atcerēties kādu sāpīgu piedzīvojumu DP nometņu laikā Vācijā. Uzņemot
^ ; : DIFENBĒKEĪIA^^^ -
^^^^^^ , ^:;- ..-
; Kanādas preses imnanibas degpunktā visu aizvadīto nedēļu bija konservatīvo partijas līdera vēlēšanas, kas beidzās sestdien vēlu • naktī Maple • Leaf Garden plašajās, telpās Toronto. ; ::
Kandidēja OP pārstāvji no visām Kanādas provincēm.; Savu kandidatūru pēc sākotnējas vilcināšanās tomēr uzturēja arī lldzšinējais partijas līderis Džons Dīfen;bēkers, bet ievēlēja Robertu Stenfīldu, Jaunskotijas premjeru. Dīfenbēkerš bija partijas līderis U gadu. Partijas vadītāju maiņa notikusi tikai 9 dienas pirms DIfenbēkora 72. Mmšanas dienas.
bijušos karavīrus nometnē, radi-ju mtēlektuāļii uii citu negātivM reakciju; viņi protestēja pret karavīru uzņemšanu, jo -tie samm-not viņu ,,dzīves telpu" un galīgo apvārsni. Kā redzams, vēsture ātiiārtōjas, bet ar gandarī* juniu; tomēr jāatiūst, l£a miisias vidū tik augstu intelektuālisma cilvēku maz bija toreiz un paldies Dievam! — maz ir ara
tagad.--■/■■^
Protams, jauiias idejas ir nepieciešamas. Dažu mūsu orgāni-; zli^īju konservātivims ŗ tieši novada miisu Jaunatni pārainerikā-hizēšanās ceļā. Tādēļ jaunas idejas, pieskaņotās laikam un ap-stāKļiem, ir vajadzīgas, tikai tām Jābūt jreālām, tās ari Jāparāda reālā veidā. Sekojot laika garām. Jāatrod Jauni, piemēroti uņ reāli veidi, kā panā^itt mūsu prasību atzīšanu un cēribu pie» udījumu.
iVlēs zinām, ka mūsu svešuma skolām nepieciešami moderni inācības līdzekļi, bet nemēģinām saprast, ka ari latviskās izgiīii-oas laukā ir ,faunas idejas';, bet rūisst darbimeku un liozekļu to īstenošanai, ftles labi zmām^ ka brīvo zemju pilsoņi ir ļoti ivaji mtormēti par Baltijas vaistu Jautājumu. Ari šai darbības laukā varetii daudz darīt, Ja vien svešuma latvieši mēģinātu saprasl feī uzdevunc^t lifilui^ piedāvājot savu piedalpaiids^U^ atbalstu. Vairums tautiešu bija gandarīti par AŠV kongresa rezolūcijas Ņr, 416 pieņen^anu, bet māz ir to, kaš cenšas saprast, ka šīs Baltijas valstu brīvības i-ezblūcijas iedzīvināšana prasīs vēl daudz darba un līdzekļu. Vēl mazāk ir to, kas izprot, ka visi j mūsu darbi, uzdevumi un pasākumi, sāfeot ar bērnu žurnālu „Mazputniņš", skolu mācības lī-(izel^em, dažādām publikācijām, rakstiem brivo tautu presē un beidzot ar ASV kongresa rezolūcijām, ir vienīgi lielā kopīga darba sastāvdaļas. Tas nozīmē, ka, esot nesekmīgiem vienā lietā, negātm; iespaidojam arī visu kopīgo darbu un gaļa iņērķi.
Ir jāsaprot, ka daži darbi ir tādi, kuri nav atliekami pat uz īsu brīdi, tāpat kā ir uzdevumi, ķiiŗi Jāveic bez mazākās kavēšanās. Viens no sadieni darba U& devumiem ir Amerikas latviešu apvienības ierosinātā un baltiešu atbalstītā akcija, lai panāktu, ka ASV pasts izdod ipāšu pastmarku Baltijas. valstu dibināšanas 50 gadu atcerei. Tā ir jauna ideja, tā ir ari reāla ideja, un ^ guvusi jau gandrīz tūlītēju atr balstu ASV kongresa aprindās. Visiem jau mmms, ka deputāts Ed. Deŗvinskis tautas vietnieku namā gandriz bez kavēšanās iesniedza attiecīgu likiimprojektu.
Tādēļ jāsaprot, ka ir ne tikai laiks, bet ari ikvienas latf'iešu organizācijas un atsevišķa tautiņa pienākums izteikt Ed. Der^ vinskim mūsu atzinību un viņa centiemis atbalstīt, rakstot vēs-tules visiem tautas vietnieku na-ma un senāta locekļiem. Sī paŠa uzdevuma labā var ari strādāt, iesūtoi amerikāņu laikrakstiem J lasītāju vēstules. Nav nekāda pamata aizbildināties, ka nav zināms, ka to darīt, ka pastāv va-lodās grufibas u. it. Mūsu la«c-rakstos bijis pietiekoši aicināju-mu uh āri norādījumu, kur var saņemt visu šim darbam vajadzS-: go.'-'-'-
Jaunas idejas ir laba lieta, beft' mūsu uzdevumu paveikšanai to-mēr būtu jāapzinās, ka sepbaS jābūt: pienākums, darbs, idejas. Tikai darbā gūstot pieredzi, var Izkristallizeties jaunas idej^, kuras būs ne tikai ^kaļi sar M aif patinam Īstenojamas.
IHipiiiBSlIililil^