HtfitlffiktP.
!l967. GADA 13. SEPTEMBRIjS
akcija toronto
frēds Vinčels, 508 Palmerston 1531-4533;
fvija Ancāne, sasniedzama redak-
lifs Noritis 1765 Victoria Park Ont.; tālr. 759-8076;
teteri], 17 Chester. Hill Rd.,
rA eiropā:
^ter/Westf., Von Einem Str.lS.
)tiis pēc vajadzības īsināt. Ne-llabā, bet uz vēlēšanos sūta at-ta (Kanādā) vai starptautiskais ļAr autora vārdu vai iniciāļiem domas ir rakstītftja personīgs {atbilst arī redakcijas viedoklim.
Kanādā — par mēnesi $ 1.50; $.4.50; 6 mēn. $ 8.50; par gadu itsevišķa numura cena 20 centu.
i'ājumu daļā 01.60, bet tekstā $6.40 par 1 collas slejas telpu.
Cik; 'sarkana Polija ir šodien?
Ja ticētu partijas funkcionāram, tad poļu vidū ap 80% ir koniūnisti. Bet tā nav taisnība. To varēja skaidri noprast sarunās ar ļaudīm gan laukos, gan pilsētās: . komunistu esot ' ap 30%, pie tam lielākā daļa partija; iestājušies nevis pārliecības, bet gan eksistences un darba nodrošināšanas dēļ. Vai vadošajās vietās Polijas valsts dzīvē iesaistīti arī Maskavas komunisti, nevarējām izzondēt. Katrā ziņa. Maskavas iespaids Polijā pietu-. r^s/'sevišķi reliģiskās dzīves ap-, spiešanā \Gon^ulka no Kremļa saņem zināmas direktīvas. un ieteikumus.Sarkanarmijas karavīru Polijā neredz. Bet ja tādi ;omēr ir, tad tie ietērpti poļu uni-ormās.
Dzīves standarts, kā jau visās komunistu varai pakļautajās zs-mēs, ir ļoti zems. Komunistu partijas, biedri, līdzīgi saviem Maskavas, brāļiem, visādā ziņā privileģēti. Bet ne tā tas ar poļii. tautu. Kāds skolotājs sarunā izteicās, ka nopelnot 288 zlotus (apm. 12 ASV dol.) mēnesī. Ar to pietiek tikai, viena apavu pāra; iegādei. ..'Ļoti augstas cenas arī apģērbiem (līdz sao zlotiem). Vi-^ sumā fiziska darba strādnieks pelna vairāk nekā t. s. gara darbinieki.
Savi ierobežojumi. pastāv izglītības iegūšanā,!jo priekšroka uznpišanai augstākajās mācību " iestādēs ir\komūnistu partijas biedru ģimenēm. Privātīpašumi daļēji. vēl pastāv, sevišķi lauku saimniecības. Bet jāpilda tik augstas prasības valsts nodevu ziņā, k a zemes īpašniekam pašam jā-; savelk josta..Radās sāpīga izjūta, redzot kollektivajās saimniecībās smagi nodarbinātās poļu sie-. vietes, kuras darbā tīrumos ņem līdz! arī zīdaiņus, izguldot tos (Nobeigums 6. Ipp.)
pienākuma pildīšana nozīmēja ļdt kādēļ. tikai, dažiem, bet ne
rm un atbrīvoties no savām do-ļoātrl, mi tā .Kaija negāja uz žēl-kaimiņii sētnieces Dzintra, bet, fem kursieni. Nevienam nezinot,-kiisies arī u^^sanitārajiem kur- -(i; tomēr daudz vairāk zināšanu, ļkiiŗa ^nereti vingrinājās dažādos Daņēmienos, par „upuri" ņemot
ļi-o kursu. lektoru^ un Dzintru, ļi ābi stāstīja mi mācīja par pir-ŗi un nepieciešamībām, zāļu no-īas lairtībii, viņiem viss bija pie. iiktii lektoh, ja pašreiz būtu še •
atrasto ievainoto, laiŗam steri-ļ.i^ uzlikts viņas krekls? Pie tam ļbija pie rokas. Bet tālāk?, ļi pieskārās jaunekļa pierei, un, ļ. pirksti, vieglā glāstā pārslīdēja [di likās, ka jauneklis aizturējis lēr nevērās.- Kaija piecēlās, bet, pirmo soli, aiz viņas klusi bet ksļ vārds:
ŗivēle un nepārprotams drands, • metalla klakšķis. Vai ievaino-samaņas? Vai viņš spēs atšķirt 1 ? To Kaija nezināja, bet sapra-i;is kustība val'ētu nozīmēt pēdē-ari viņas balss sastingusi kaut uz brīdi. Tad tā, ieskanējās — ;
rs,. un, tu vairs neesi purvā! Ta leigums sekos)
¥
zsmalcmatm spalvas memtars
■ ::SIGISMUNDA V.ĪDBERGA' DARBU IZSTĀM ■ ŅUJORKĀ. >-
Daugavas Vanagu Ņujorkas apvienība rudens sarīkojumu sezonu.ievadīja ar mākslinieka Sigis-munda Vidberga grafisko darbu izstādi; kuru atvēra 9. septembrī ' DV namā Kvīnsā, atklāšanas runu teicot prof. A. Annu-sam.
S. Vidbergam jau piepildījies 77. mūža gads. Viņš dzimis 1S90. gada 10, maijā Jelgavā, 1915. gadi beidza Štiglica mākslas skolu Pēterpiiī, bet izstādēs sācis piedalīties ar 1913. gadu, no 1923. .—1924. gadam būdams žurnāla .,Ho-Ho" un no 1926.-1928._ gadam ,jllustrētā žurnāla" redaktors. Pēc tam viņš bija Rīgas mākslas muzeja grafiskā kabineta vadītājs, bet vēlāk Latvijas mākslas lakadēmijas docents grafikā. 1925. gadā S. Vidbergs Fa-. rīzē ieguva zelta medaļu par porcelāna apgleznojumiem. ASV viņš ieceļoja 1950. gadā, apmetoties Bruklinā, bet nesen pārcēlās uz
■ Riveredzu, Ņudžersijā. ASV viņam bijušas vairākas, patstāvīgas izstādes, tāpat piedalījies
\ Kultūras fonda, dziesmu svētku un citās grupu izstādēs, bijis arī „Latvju žurnāla" un vairāku citu publicējumu ilustrators.
■ ■ l ■■: . .
Izveidojot' izsmalcinātas spalvas zīmējuma līnijas, viņš panāk melnbaltajā, darbā glezniecisku efektu. S. Vidberga spalvai pieder vairākas grafiku sērijas, no kurām pazīstamākās ir Kapri ai-
■ navas, Melluži, Eslingena, trim-; dinieku likteņu tēlojumi, „Dafnis
. un Chloa" un „Lielā pilsēta". Da^ žos darbos paužas erotika vai citi vieglāka satura temati.
Daugavas Vanagi 1950. gada . Ziemsvētku ziedojumu vākšanas akcijā izplatīja trīs S. Vidberga darbu reprodukciju kartītes ar dzimtenes mo.tīviem, bet 1956. gadā reproducēja. grafiku „Tautas
r^ocekļi", izlietojot ienākumus palīdzības sainīšu sūtīšanai ie- -slodzītajiem Sibīrijas vergu dar-. bu nometnēs.
Vidbergu gandrīz vienmēr var redzēt Ņujorkas latviešu sarīlM-jumos, Tb saviesīgajā daļā viņš pie galdiņa ir omulīgs, brīžiem nopietns, tad atkal liek sprakšķēt humoram un anekdotīem. Ari runājot par nopietnām lietām, viņš sarunā dažkārt iepin piparotu -anekdotu, kurš dažai dāmai, kas mākslinieku tik labi nepazīst, .liek nosarktrTie, kaš viņu labāk pazīst, cenšas atbildi iepīt līdzīgu humoru, un saruna atkal ievirzās nopietnā gultnē..' ,
Pašreiz Ņujorkā notiekošajā skatē izstādīti 55 mākslinieka darbi, no tiem 7 darbi no cikla ,jLielā pilsēta", 6 no „Dafnis un Chloa", atsevišķi darbi no citiem cikliem, kā arī plikņi. .
Māksliniel?s šai izstādei nopietni gatavojies, paredzot, ka vismaz daļa no Ņujorkā izstādīta-, jiem darbiem uni varbūt; arī vēl kāds šai skatē neparādīts darbs' nokļūs citu latviešu centru.izsta-:' dēs, kuras- Iecerējusi DV slas. aģentūra.;
izitāde ŅujprkI būs vēl atver-' ta 15,; septeiiibri nb; pīkst .6—9 vakarā un 16. septembrī no. pikst. 12—5 - pēcpusdienā. V. I,
Edvarts Tūters
PAR MīLO MALU
Jāņa Jaunsiidrabiņa prozas balva šogad piešķirta Andrejam irbem Zviedrija par grāmatu
Grusd.sirdi mina Par mīļo miu—
Pie Dzintarjūras, Pie Baugaviņas.
Mina Uj hrlve Tur imnīta: Ziedonis sirki, Ziedonis sapņos.
Gaismas pils celta
Augšā no dzelmes.
.Fak~mlmām -DarM mMesTMs.
Velns laimi skauda: Nožņaudza dziesmas, Izmina dārzus, ^ Bradāja laukus.
Pils grima dzelmē. Pilsētas — tumsā. Vagari sakala Brīvību važās.
Bēlus un meitas Aitveda tundrās Nelabam kalpot, Grauzt pelavmai?J.
godalgotās grāmatas sevišķu ievērību izpelnījušās T.- Ķiķaukas «Tramvajs tuksnesī"; Ŗ. ;Rīdz^ļ
„MarisaridTa: kaza" (Ziemeļblāz- ļn;,eka ,Xlirvis .ozolā^'^^ im J. P^
ma, 1966. g.) ; ; . ;
šāgada laureāte : dzimis 1924. gadā,; 1958. gadā ;beidzis .'Stok-hoŗmas universitāti, ar filoloģijas kandidāta grādu. Tālākajās studijās viņš pievērsies socioloģiskas dabas Jautājumiem, publicē^ jot vairākus lielākus pētījumus uri; pāri par 100 esejļi un informatīvu rakstu zviedru presē par jautājumiem, kas skar Baltijas tautas: Viņa noveles, dzejoļi, miniatūras parādījušies latviešu laikrakstos uh; žurnālos.: Kopš 1956. gada Andrejs irbe ir vieiis no :„Jaunās Gaitas" redaktoriem.
A. Irbes pirmā noveļu grāmata ,,Mums nav svētvakaru" iznāca 1962.. gadā, šai darbā Irbe ir ar ,,tik īpatnēju seju, ka nav tieši salīdzināms ne ar vienu, citu latviešu rakstnieku" (Vitauts Kalve, :„Laiks" 12: ;l. 19«3.).; Jāņa Rudziša vērtējumā „ar šo noveļu grāmatu... mūsu pārāk sastingušajās prozas tradīcijās beidzot parādījušies griba.iet tālāk..,; tuvoties eksperimentiem, kādiem nodevušies vairāki ļielō tautu ■.modernje-.prpz^s^V^^^^ ki,": (DV Nŗ. C,
■1962.).;;; r ■
Jaunsudrabiņa "prozas balvas fonds radies 1962. gadā. Tā uz-devunis veicināt jaunu prozas darbu rašanos,. sevišķi tādu, kas latviešu literātiirā. ienes ; būtiskas vai formālas jaunas vērtības, paliekot augstas literāras kvalitātes līmenī. Balvu 500 dol. apmērā, piešķir katru. otru gadu. šogad grāmatu ražu" vērtēja Vai-' da;: Dreimane, - Gundars Pļav-kalns, .Gunārs Saliņš, Velta Toma ūn prof. h: Tichovskis. Bez
malīša—Leļa „Ar lukturi". Jāpiemin arī,: ka fonda pirmā laureāte- Ilze šķipsna il967. gadā publicējusi romāņu . „Aiz septītā tiUa", kas izpelnījās vienbalsīgu kritiķu atzimbu. Otra balvas saņēniēja Margarib kovā-ļevska, kuras godalgotā; «Posta puķe" savā laikā izsauca dzīvas debates presē, nesen laidusi klajā jaunības atmiņas ar titulu ..Astoņpadsmit". .;
^'.sev cēlam • Pilsētas, mājas; Kmgu vavrs nebtj-)fagwi: sveši.
PrpMieM's^mi, ■ Dzejnieki jomi, Karavīrs, arājs Sadevās rokās^r^
Ziedēja i3mzl: ZieMja lauki Visskaistāk plauka: Sirdis-un dziesmas.
sapnis Uvēseles čaulā, Jaum un skaistu Lolojot brīvi
Gruzd sirdī miņa Parmīļo matu—-Pie Dzintarjmmī-^ Pie Daugaviņas.
.Nora-Valteire
alodas
Jaunu un , CehimturbrtDi,-"Velns kad būs beidzis Nešķīstā dmvi.
literārs sarīkojums, veltīts Jaunsudrabiņa piemiņai un viņa vārdā nosauktās balvas saņēmēju darbiem, notiks 5.; .novembri Toronto.;
... GALERIJ.
No 13. līdz 30. septembrim. Atvērta no pĻ 10 ritā līdz 5 p,p.
^ Zviedrijas latviešu mākslinieks Jānis Induss 16. augustā atskatījās uz 60 gadu dzīves ceļa posmu. Gleznotājs beidzis prof. V. PuTOŠa ainavu meistarklasi' Latvijas mākslas akadēmi-jā un piedalījies diaudzās izstādēs gan līgā, gasa ārzemes. I. Indu-sa gleznas ieguvuši muzeji iPari-;zē \i.c.^
^ Latviešu apvienības Atistrā' lija kultūrās fonda izdevumā iznākusi M. ZIverta luga „Nauda", kas'sarakstīta jau Latvija -un pirmoreiz izrakta 1943. gada pavasarī NaciOMālajā teātrī. Lugin izsūta vienīgi abonentiem, tā bn-vā grāmattirģū nebūs dabūjar ma. No iepriekšļējām Mārtiņa ZIverta lugām jauni abonenti viēl var iegādāties ,3^āds, kura nav", „I)urnā merga" un „Cilvēķs grib dzīvot-.
■j^ Uz;;75 miša-gadiem S. sep-tembn atskatījās ģen.' Voldemārs.
latJis ķā artfieiijas rezeŗvies virsnieks piedalījās pirmajā pasaules karā, bet 1919. gadā, a,tgrie-zies ņo vācu gūsta/ cīnījās Zie-meļlatvijas brigādes rindās. Par varonību apbalvots ar Lāčplēša kara Ordeni, taiņ vēlāk pievienojās Trijzvaigžņu ordenis. No 1935.—1940.; gadam V. Skaist-lauiks bija Vidzemes artilērijas pulka komandieris, bet 1943. gadā vadījai Latviešu leģiona 15. divīzijas artilērijas pulku. 1946. gadā ameriļcāņu armija viņam uzdeva Viestura sardžu- rotas noorganizēšanu. y. Skaistlai^ss
(Hobeigums)
Atbalstot vēl savu domu, cik ,loģiski"^būtu kungu likt pirms uzvārda, Dr. Karols atsaucas ""i uz jēguma biedrs lietošanu pirms uzvārda okupētajā Latvijā. Latviešu valodā apzīmējumu biedrs ar pirmatnējo, nozīmi lieto tikai aiz attiecīgā vārda: darba biedrs, cīņas biedrs, klases, skolas biedts u.t.t.; Mūsu valodā biedri, ir tie cilvēki, kam dažādu ārēju iemeslu dēļ sagadījies būt kopā, veicot kādu kopīgu darbu vai cenšoties pēc kāda kopīga mērķa.. Biedrs savā latviskajā pirm-nozīmē nekādā ziņā nav kurš katrs cilvēks^J^mū
,udējis — tas ir tāds pats pieklājības vārds kā mūsu „kungs". To lieto attieksme uz jebkuru svešu cilvēku, un, tā ķā šis teiciens tulkots no attiebīga krievu teiciena, tad tas skaitāmis pax kri'ēvismu. Saprotams, bez tā pašreizējos Latvijas apstākļos izr tikt nevar; (resp. nedrīkst), bet tas taču nebūtu jāņem par jparau-gu latviešu valodai attieksmē uz apzīmējuma kimgs lietošanu!
Tālāk Dr. Karols aizrāda ari uz igauņu, somu un leišu valodu, kas esot pieņēmušas kuhga ap zīmējuma, lietošanu pirms uzvār^ ļda, — abas pirmās pēc vācu vai
trimdā darbojies Vācijas latviešu centrālajā padomē, LGK m LSK valdē. Viņš ir arī dzejnieks •—pirmais dzejoļu krājums „Tā 1ās ugunis" izBsāca jau 1942. gadā
Latvijā,otra krājuma mariii- zviedru, pēdējā pēc poļu. valodas
ir neapzinīga latviešu valodas „piedrazāšana". Dr. Karols min „st€igaš stundu" (varbūt var lietot arī ,-,steigas lailcs" — ka launaglaiks u.t.t.) angliskā ...rush . hour"" vietā, tāpat„auto novietošanu" U.G. Bez šaubām, būs arī krietni daudz modernu, visvairāl?; technisku jēdzienu, kuriem v'ār-du mūsu valodā.arī pietrūks. Bū-tu jo vēlami tos darināt gan at- ■ vasinot, gan tulkojot^ Ne visi tie ieviēslsies.beti laba daļa tomēr. Tāds pats liktenis bija daudzajiem jaunvārdiem tautas atmodas laikā — ne visi jieviesās. . Bet tie, kas ieviesās,; darīja mū-;; su..valodu daudz bagātāku nekā ā .bija pirms apzinīgas valodas kopšanas. Pats par . sevi saprotams, ka ļoti vēlanis būtu, lai it ; sevišķi mūsu jaunās paaudzes fir oloģij as speciālisti aktīvi pievērstos tieši latviešu ; valodas problēmām un vadītu tālāk to; darbu, kQ sākuši un panākuši Latvijas filologi. Ja; kur būtu kas ; torriģējams vai papildināms, to arī jādara. Bet velēsimies .gan, lai'pie valodas labojumiem un: skaidrojumiem ķertos valodas: speciālisti — kā jau tas.^nepieciešams it visās dzīves un zinātnes nozarēs. 1
skripts kara l^ā pazuda; bet trešais dzejoļu krājums ,,Tā-pagāja dsāve" iznāca I96C gadā Vācijā. Daudz V. Skaistlauks rakstījis par militāriem u.c. .jautājumiem peripd^ā, rediģējis «Artilērijas Apskatu" un trimdas izdevumu ļ^^āčplēas'V
parauga (Dr. Karola apgalvojumi) . Lai; būtu kā būdams — tā ir valodas kapitulācija pret svešām, ietekmēm. Ir jau lietas, pret kūrām neizdodas -"noturē ties, betvvai tāda ..kapitulācija' būtu tīšu prātu jāmeklē arī mūsu valodai? Neredzu nekā slikta, ja ungāri — kā Dr, Karols apgalvo — • paturējuši sev īpatnējo kunga lietošanas veidu aiz uzvārda, un neredzu nekā skaužama j'a arī: mūsu valodā patur šo.ilgos gadsimtos izveidoto mums īpato izteiksmi. ■ ;
Kaš attiecas uz Dr. Karola vēr šanos pret nepareizu vai np sve šas; valodas aizņemtu vārdu lieto šanu mūsu valodā — varu viņam tikai pievienoties. Patiesi, muins ir;daud^^;iabu .uii;sķanīgu vārdu, kuru vietā angļu vārdu lietošana
Māra Svēde Kentas valsts universitātē dhaijo ieguvusi B.S. gra du paidagoģija. Viņa pieder pie studenšu; koirporācijas Spīdola saimes.'
PIESŪTĪTI . ;.; : IZDEVUMI ,, ,;:
„If One Can Do ,It, Wby Not You?''',- T. Zieriņa laikrakstos publicēto: Vēstuļu kopojums, autora rzdevums, 24; Ipp.
..Mazputniņš" Nr.; 103,; mērieš-raksts latviešu zēniem mi meitenēm visā pasaulē, šāgada jūlija burtnīca, apgāda Ceļinieks izdevums, -atb. redaktors .Dr. L. Streips, 32; Ipp. ■■ '
. Autors pats pareizi saka, ka „latviešu; valodu nevar kopt tie., kas katrā teikumā iesprauž pāris kToplā angļu izrunā teiktus vārdus". Es .papildinātu šo domu ar to, ka latviešu valodu nevar kopt arī tā mūsu jaunās paaudzes daļa, kurai ,,gluži vienkārši' nepatīk lasīt dažādos angļu ļvietu vai personu vārdus fōnētizēfcajā lat-^ viešu rakstībā". Dīvainā kārtā; šo' jauniešu uzskatus Tāksta autors tomēr, ieteic respektēt, šie jaunieši palaikam visvairāk jauc latviešu valodā angļu vārdus un teicienus, kaut arī laba angļu, izrunā. Tie bieži arī pavāji zina lat-visld.;.'
Bet; kā jau minēju, latviešu^ Valoda kopjama filologam, la-; bam latviešu valodas pratējam, un ir prieks, ka arī. mūsu, jauna-' jā paaudzē tādi jau rodas. Tie. ir jārespektē. Ja filologus valodas lietās; ņerespektēpm, tad; nonāksim tādā absurdā, ka valodas problēmās sāksimv izšķirt- vai nu pēc personīgas patikas vai nepatikas, vai airī. -- . ar; ,.nobalsoša-. ņām"(!). Tā rīkojoties, lai cik sirsnīgi niēs savu. valodu mīlētu,; mēs izdarīsim savai valodai ■tikai; „lāča pakalpojumu".
-.■:DV grāmatnīcu Toronto.
(54. turpinājims) ^
'Oskars saldskābi smaidīja. Vienā skatienāŗ'viņš bija ietvēris un novērtējis sanākušos. Dažus viņš pazina no uzņēmumiem laikrakstos ^ ķo Oskars reiz bija bdzējis, tas viņa smadzenes bija iezīdies kā foto platē. Pāris bija sveši Un izskatījās nobijušies, lai gari centās izlikties vienaldzīgi. Runātāju^ Oskars zināja,, tas bija Tiesu palātas prokuratūras augstāks ierēdnis, kas te pie acītes galda jau bija nospēlējis sievas lauku mājas un ko visi godināja par Prokuroru. r .
— Pagodinājums, pagodinājums, -— Oskā^rs runādams žokli tikpat kā nekustināja. --Bveikij direktora kungs! Sveiki, cienītā kundze! ;^
— Tas cilvēks mani pazina,— Kājnieks iesāņu čukstēja Ilgai. — Man tā lieta nemaz nepatīk:
— Akv Mārtiņ! Neesiet Spi.elverderber! Bga atcerējās Ekertu namā noklausīto, bieži lietoto iz-: teicienu.^ Te ir tik interesanti!
— Kur kungi vēlēsies uzturēties? — Oskars ber-sēja, delnu pie delnas un jautādams skatījās;Fro-kurdrā. — Visi kopā, vai kungiem dažādas intereses?
—; Vispirms, Oskar, paciena mūs ār savu svētā Teodora kokteili. Ļauj pierakstīties, tad redzēsim tālāk. ^
Svētā Teodora kokteiļa izgatavošanas recepti zināja tikai Oskars pats. Pamatsastāvā tam bija dze-; rāmais spii'ts. kam Oskars ik ntu piejauca viesu glāzītē^ palikušās dzērienu atliekas ---^konjafeu,
vīnu, liķieri, viskiju ko jau nti katrs bija tērējis. Jo daži prasīj a dzērienus pasniegt bandrolētās pudelēs, un tad, ;diošības labā, ■ ja atnākušo starpā. , dažs vēl, likās skaidrāks^ bija spiests tiešām dot/ •oriģinālrriarkļi. Nevārēja; 4nāt, ka negadās kāds, ■kas dzērienus tiešām pazīst. Bet šīs pudeles Oskars ; drīz vien prasmīgi apmainīja pret citām, ārējā izskata, uz mata līdzīgām; bet atšķirīgām pēc satu-. ra. Svētā Teodora kokteiļa Uzdevums bija iznīcināt spēju sagaršot^ un tāpēc Oskars ar to neskopojās, bet piarasti izsniedza viesiem pašā sākumā --pie-Tākstīties,; kā Prokurors teica. : v ;
Kaut Kājnieks bija Šonakt Jau diezgan dzēris, Oskara .'pasniegtais šķidrums viņam palika rīkles
Kŗs tā par ē^ iļepazīstāmu marku?!
Viņš bija gribējis teikt ,,suslu", bet laikā atta-. pies; mājas tēvu neg:ribējās apkaitināt. :; ~
■ Garšo? — Oskars piemiedza aci. Atļausit
,vēl?';^.V/^-;;'.;:.' ;;./.;::;.■.../::^''^ ; ;;^
Kājnieks apklāja glāzi ar delnu. ;
—; Paldies! Pietiek! Pilnīgi pietiek ar vienu. ;
Ilgā savu glāzi nedzertu turēja "rokā un skatījās Kājnieka vaibstos. Dzērienam, vajadzēja būt diezgan briesmīgam, jā pats Kājnieks no otras glāzes atteicās. Kājniekam bija: slava, ka spēj daudz turēt un padzērieņūs pazīst, diezgan labi.
— Cienītai; kundzei negaršo?Oskars pievem
:: sāS
Nezinu. Neesmu>\^ēl... Bet skatoties Kāļnie- • jāy liekas, man Jāuzmanās.'
— Direktora kungs tikai izliekas. Direktcira kungs; joko, — Oskars skābi smaidīja. Ja cienītajai kundzei, svētais Teodors par^^s^ varu pasniegt ko vieglāku.
Kājnieks jutā morālu pienākumu pagādāt savai dāmai atspirdzinājumu, par ko; nebūtu jākaū-■.nas.;
--Vai varat uzlikt uz ledus kādu pudeli Reinas; Zelta? -^Kājnieks minēja pazīstamu vācu. šampa-;ņieša.marku.. ■, \
—■ prieku! Ar lielāko prieku! — Oskars viegli sašūpoja stūrainos plecus; mirkli vēlāk viņš jau; ■bija,-nozudis.. .'■;./'■ . ■
— Mārtiņ, jūs kļūstat vieglprātīgs, — Ilga nolika svētā Teodora kokteili uz klavierēm, kas stāvēja telpas stūri un pār kurām karājās pliknis — Henuāra Peldētāju krāsu reprodukcija.
— Vai šovakar kāds jau neteicā, ka cilvēks dzī-. yo tikai vienreiz? — Svētā Teodora kokteilis tomēr; darīja savu: Kājnieku pārņēma agrāk nepazīta ' ,cik-niaķsā^Eiropa': sajūta. — Būsim vieglprātīgi;-būsini ^ tādi, kā vēl nekad! .;
— Jā^ un kās.ir, tas ir, be?t;kas nav, tas jāsazie-do, vai ne? — Ilga iekrita Mārtiņa Ēājnieka runas stilā.; :;
Blakus telpā bija novietojušies Prokurors .ar triiii citiem uiļ spēlēja kārtis; Uz galda katram priekšā bija pa kaudzītei naudas zīmju. Prokurors ;„turēja ]}ānku''. Ka4 Oskars ar ledus kubliņu un divāna šampanieša pudelēm gāja istabai cauri, kāršu spēlmaņi viņu vairs nemānīja: Vienīgi Prokurors neatskatīdamies uzsauca: Pusstopu un zakuskas-Giirķiti.
— Dzidro? ■— Oskars
— Ņē. Pusstopu. Nesž
Oskars saprātā, šai stundā un vietā neskaitījās smalki lietot augstākas kvalitātes markas., Smalkais tonis lika patērēt visvienkāršāko. Devīze bija: jo prastak, jo smalkāk. ; '
Kad Oskars dzērienu un glāzes ienesa Kāļjniē un Ilgas istabā,; ilga pēkšņi attapās uri jautāja Oskaram:
— Kur ir Zvāntesiuiigs un -—Mārtiņ, es viņas vārdu nevaru atcerēties, — un—
•—Līkuča kundze? — Kājnieks palīdzēja atce-;'rēties.:
:;■:--;^Ja,:.Līkuča'kundze.-. .■. ■;'■■■■■': Zvantem piederēja porcelāna izstrādājumu vei-; , kals. Līkucis bijā ierēdnis Ariietii ministrijā, im viņa vārdu biežijlašīja laikrakstos
Tie bija skaidri meli. ka Uga neatcerētos Līkuča kundzes vārdu, bet Līkuča kundze bija par Ilgu visādā ziņā pārāka. Līkuča kundze bija skaistāka, bagātāka un asprātīgāka, un Ilgaj šis likās izdevīgs veids šāvakara sāncensei iekost ; 1
— Zvantes kungs lūdza viņu kādu brīdi netraucēt. Viņām-ar — ē — hm — Līkuča kundzi esot — 8 — hm — kādā lieta ^pārrunājama .
Tātad, abi atrodas atsevišķā istabā?; — Bga cieti noprasījāt^ .:;;;:
— Jā. ....ē:—hm-—tāpat kā jūs, — Oskarsne-palika atbildi parādā. '
— Mēs?! Ko jūs ar to gribat teikt?! "šī ir istaba,.
; kur katrs var nākt un iet..... durvis atvērtas! —
Ilga satraucās. — Mārtiņ, vai jums nekas nav ; sakāms?!' ;-^-^---^^;;;;.v^-VvO:-^
; Mārtiņš Kājnieks, departamenta direktors un citādi mierīgs cilvēks, par visu vairāk bija norūpējies, lai neizceltos tracis. Viņam nebūtu iebildumu ar Avotu ligu palikt vienatnē kā Zvantem ar Līkuča kundzi, un tāpēc viņš Ilgas morālajam sašutumam iekšķīgi nepiekrita.
Pašreiz — svētā Teodora un pirms tam patērētā alkohola iespaidā— viņam vienīgi rūpēja mierigi izdzert pasūtinātd. Šampanieti, panīkt un pasapņot, ko visu tagad daritu, ja bijis jaunāks un uz-
--..ņēmīgāks,; ■ "
Iekams Kājnieks patapia ko teikt, Oskars no tel-pas jau bija izslīdējis.
(Turpinājums sskoā) .