.5; tfi iS\>'y-.'-SilJ^'i\i^-^^^
■18..
LNAK PADOMES VĒLĒŠANAS NOTIKS NO, 28. NOVIEMBRIM, BET.: ^KANDIDATU ■-. JEsSlEDZAMi ODS; 8.' :OKTOBEIM
Pirmā.LatViešu; nacionālās aip-vienības kanadā^ padomes vēlēšanu komisijas sēd'e notika 6; septembri Torontp IJ^AK padomes sesijā izraudzītā: komisijas pr-ža j. Grodņa vadībā. Uz šo konstruēšanās sēdi latviešu ,or-gunlzāčijas un- draudzes bija sūtījušas šādus pārstāvjus: Latviešu preses biedrības Kanādas kopa — B. SeņkēvičUj Latviešu saimniecisko daļrbiiiieku apvienība Kanādā — P. Rasinu, Toron-. to la,tviešu biedrība -—P. Puļķi, Svr Andreja draudze — A. Sproģi, Kanādas DV; valde uiiv D¥ To-rōnto. nodaļa. •— 0. Kļavenieku, Kanādas latviešu: katoļu apvienība — A. Vjaksī, Kanādas latviešu gaidu jendā — V. Zobeņu, Kanādas latviešu skautu., jenda — Av Budrēvicu un Torontb latviešu katoļu vienība — J. Repšu. Austrumu draudze rakstveidā par- savti pārstāvi biļja pieteiku-i si y. \kbolimi, kas, :šlimības kavēts, pirmajā sēdē nevarēja ie-: rasties. Savu pārstāvi deleģēt ap-, .solījusi arī Sv. Jāņadraļudzē, bet 5 citas aicināta^ sabiedriskas vienības uz komisijas sēdes dienu nebija atsaukušāš, kamēr Ķana-daš ^ DV valde un; DV Tororito nodaļa savu; pārstāvību apvienoja, vienā personā. .. ;
Sēdes: ievadījumā vēlēšanu ko-nfisijas pr-dis J. Grodnis norādīja uz korņisijai veicamā uzdeVu-; ma nozīmīgumu, aicinot visasoOr-ganizācijaš ar saviem pārstāvjiem un\ talciniekiem sniegt iespējamo atbalstu komisijas dar-. bāīri.: Vēlēšanu instrukcija . pa-iieķ līdzšinējā, izņemolļ vienīgo papildinājumu, ka kandidātu sarakstam pievienojama īpaša lā-prt ar kandidātu pašu rakstītiem biogrāfiskiem datiem, nepārsniedzot 30. vārdu. J. Grodnis- arī paskaidroja, ka vēlēšanu komisijas sēdes ir atklātas un: tiesīgas, ja bez sēdes, vadītāja piedala vēl vismaz 6 ķpimsijas; locekļi.
Vēīēšanii ^komisijai konstruējp-ties, par priekšsēža vietnieku ievēlēja A. Budrēvicu, sekretāru O Kļavenieku un sekretāra vietnie-
zāeiju pārstāvji darbosies ķā komisijas locekli, kādi var būt 9.
J. Grodņa ierosinājumā par pirmo vēlēšanu dienu izraudzīja is; novembri, lai ar t6 simbolizētu mūsu nacionālos uzdevumus svešumā, bet par pēdējo .21 novembri (pasta zīmogs). Tā kā vēlēšanu materiālu sagatavošana uil, isūtīšana prasīs daudz darba un laika, sēdē pēc nopietniem apsvērumiem nolemta ,ka kandi-'datu saraksti vēlēšanu komisijai iesūtāmi līdz 3. oktobrim (pas ta? ^īmogš)i:iBija gail iebildumi par šādu kandidātu nominēšanas laika sasteigšānu .u^ starplaiku^ starp: kandidātu pieteikšanu un pašām vēlēšanām, taču ari LNAK valdē šo jautājumu, jau bija- rūpīgi apsvērusi.: Jau:tuvā-kājās dienās izsūtīs; īpašus aicinājumus iesūtīt kandidātu sarakstus, kandidātus var / nominēt organizācijasļ, \ t>iedrības,/ draudzes,; kopas un ari atsevišķas 15 balss tiesīgu vēlētāju grupas, iesūtot tbs^ vēlēšanu komisijai: P. 6. Box: 285, : Terminal„A", To-roņto, Ont., vai arī ^ 491 GpUege St., Torontp 4,;;Qnt/ V .
šīs būs jau devītās LNAĶ padomes vēlēšanas, kuras tagad notiek ik .pa 3 gadiem;. V ;0. K.
iļi: Zviedrijas latviešu centrālā padome sārudens ĻAK EC sesijā Jimož nodomājusi ierosināt nepieciešamos plānus Latvijas 0 gadu dibināšanas atceres at^ zīmēšanai. ZĻOP norāda^ ķa darbi .steidzami, bet Brīvās pasaur lep latviešu apvienībā savus nodomus vēl. nav paziņpjusi. :
I^. L. čuibe-zviedi^^ cas : nedēļās laikrakstā rakstījis par luterāņu baznīcas -iznīcināšanu .- okupētajā, Latvijā; Stokholmas' latviešu • draudze prāv. p. Baltārņa vacfibā nodpinājusi šl raksta pavairo jumus izsūtīt zviedru mācītājiem uņ sabiedriskajiem, darbiniekiem nolūkā uzsvērt un atgādināt, ka, pretēj" padomju propagandai, nekas pē dējos gados draudžu dzīvē ai? dzelzs aizkara nav mainījies uz
ku A. Vjaksi, bet pārējie, orgāni- ļhbo pusi.
Aicina j-ums
Mames vasaras nometnes volejbola vienība, kas šogad vaSrakās spēlēs izrādījās pārāka par Sid-rabenes draugiem:■•priekšā no krdsās---:Rita,-.Ezeriņā,- Astrīda Ploriņa, .Sandrar Turķe^ un-Ar-.. vīds-OzoUņš;.aizmugurē,-,Amis^l^ Ukstigala^.'Gunārs-Gsiķis, Māris- Siliņs .un Lu-.•
Foto: v. Cims
vīds Ozoli dis-Hābs.
JAUNĀ MINStEBES: ĢIMNĀZISTE vija ūdenine STĀSTA
•... VASARAS'nometni. ;
ļām uņ peldēšanās, gadās pa^
Katrs, nometņotājs, kās nometnē nodzīvojis dažas dienas, iedomājas, ka vadītājiem, viegla' dzīve, tādēļ bieži tās sāk csrēfc m domāt, ka, varbūt, kādreiz: arī pats kļūs par vadītāju. Bet lie-ms, ka viņi nekad nav mēģinājuši sagudrPt savām grupām nā-. iošūi dienai, piemērotas nodarbības! — tādas, kuras visiem ^p^ Ik im interesē. Vienmēr ir kāds, kas kaut ko nevar darīt: neprot, nedrīkst,:jo māte aizliegusi, rie-patīk,, vienlsārši negrib^ vai', arī kāds cits. vāiš iemesls, to varējis, izgudrot. Tādēļ vadītājam jāmāk izpatikt visiem; Arī bēniu svētkiem tuvojoties, vadītājam naTO ir vairāk galvas sāpju. a©M Visiem citiem, kopa., Vakarā, pirms svētkiem, kad bērni jau gultās, jāiztīra^ telpas un jāpabeidz piepūst toloni, jāpaveic un jāpabeidz dažādās sīkās lietiņas, kas nav agrāk iedomātas. Nākošajā rītā visi vēl gul, bet vadītāji jau strādā.
Bieži ar bērniem, ejot pastaigās un pienākot maltītes laikam, diens jāpagatavo vadītājai vienai pašai; Var gadīties, ka meitenes cepot uzšļakstina sev eļļu, apdedzina, pirkstus vai ^atgadās kaut kas cits. Tomēr viņas palīdz salasīt malku ugunskuram, bet to iedegt vēl neprot. ļKad visas meitenes paēdušas pēc lieliem strīdiem, kura, dabūs pirmo pankūku vai„liamburģeri", varu pati dabūt to, kas palicis, ja vispār kas palicis..:. Atceļā visas Ir piekusušas^ un rinda izstiepjas, cik vien tālu var redzēt uz priek-. šu un atpakaļ. Pārnākot nometnē, iekritu tūlīt gultā un aizmie-ģu. Tādā ir viena no vieglākajām vadītājas dienām bērnu vasaras nonietnē..
šķēršļu gājieni ir daudzi un dažādi. Vadītājs nav .vieninēr laimīgs- to izkārtoti ja attiecīgā vietā pulcējas daudz odu. šādos brīžos vadītāja dzīve ir, visai neapskaužama. Pirmajā' ■ šķēršļu
laikam arī kāds mazāks nelaimes gadījums. Abās pēdējās vasarās pavadījām daļU no sava laika, tīrot iegriezumus, nobrāzuīņus, uzliekot plāksterus, izdodot, zā-les' pret vēdergraizēm un mērīt jot temperatūru. Ārsta nebija vienmēr uz vietas, un tādēļ ari gadījās vest dažus uz slimnīcu, ja bijā kās nopietnāks. Tā reiz nakts vidū ceļamies," lai vestU kādu meiteni uz slimnīau, jo domājām, ka varētu būt aklās zarnas iekaisums. Paldies ī)ie-vam, neviens toiiiēr nav iiekā lauzis vai stiprāk sadauzījies.,,
Katru vasaru kaujamies aŗ bēr-, nu nepareizo latviešu valodu. Kādreiz-teikimii vai tikai atseviš-l^i vārdi ir paSļ^mskoti ■ iio sn-gļii valodas. Dzirdāmas tādas valodas' ;„pēries", kā: džampeju; ;Wanna 'see you pierakst man; vai man ir jāatnes mans moms-un paps pie tu?;:vai mēs'iesim swimmēt?; kāpēc ir vingrināšana (vingrošana) no morninga? Tāpat ^ ir daži teicieni, kas ir piesa-. vmāti citur - un atvesti līdz uz Saulaini, piemēram i apēdīt, iedzersim vien šļuciņ, es ir gatavs.
Tā vasarāS; kuras pavaiMju Saulainē, gāja dažādi, bet es ceru nometriē atkal atgriezties nākošā gadā. Kā nometņotājai man bija.daudz jauku brīžu, kā ta-vēl vairāk. Nenoliedzu, ka
daudzreiz man nav bijis tas pacietības, kurai vajadzētu būt, ja grib nodarboties ar bērniem. Esmu bieži kļuvusi dusmīga, kad, varbūt, būtu varējusi iztikt arī bez dusmām. Esmu tomēr ieguvusi samērā daudz pieredzes nodarbībās ar bērniem; ne tikai ar tām meitenēm^ kās. bija mana grupā, bet arī ar pārējiem, no-metņotājiem, ar kuriem biju saskarē nPmetnes laikā. Varu sākt jaU spriest, kā kurš reaģēs uz dažādiem notikurņiem. Tā varu atzīt, ka manas pavacHtās vadītājas vasaras bijušas vēirtīgašļ psīcholoģijas stundas.
Katra meitene manā grupā bija savādāka. Esmu mēģinājusi viņu draudzību iegūt jau ar pjlrmo diehu, un parasti tas izdevās. Dažas bija klusākas pār citā-m, b«t bija arī tādas^ ķuŗas labprāt dotu zēnu vadītājieni, ja vien viņi tās ņemtu...
Va;dītājas darbs nav pateicīgais, jo jābūt 24 stundās dienā atbildīgai pār katrU bērnu. Visur jāiet līdz, VĪ6Š jādara līdz, ko bērni dara. Kad draugieņi to pastāstu, tie pirasā, kādēļ tad uz Saulaini braucu. Atbilde ir vienkārša un. īsa: Man tur patīk, esmu nodarbināta, man ir sa,vs noteikts pienākums, nav tukšu die- ļ nu.; Agiiāk pati taisīju" vadītājai sirmus matūSi tagad ir mana reize „ciest^'. : ■ Vflja Ūdenāne^
■Toronto Sv. Jāņa eplut. basmīca arehibīskaps A. Lūsis un viesis — māc. J. Vējiņš no Bafalo salaulājis Sarmu GraUssti im Māri "Vītolu. Līgava ir studenšu korporācijas Spīdola locekle, tā pēc laulībām spīdolu vārdā ar rožu pušķi jauno pāri sveica Ausma Gulēna^ Kāzu svimbas, piedaloties vairāk riekā 100 viesiem, notika "Parkplaza- viesnīcā. Jaunlaulātie 'ipar-savu dzīvesvietu izrsu» "dzijuši■.To3roiat®i¥ot6: .3, iM^^
gājienā, kuru izliku ša.i vasarā, izlietoju daudz lentīšu, lai tas būtu vieglāks.; Tad sēdēju otrā pusē mežam Un nogaidīju līdz vakariņu laikam, bēl; neviens neatnāca. Ierodoties; atpak^ a©»/ methē, meitenes stāstīja, ka nav īsti zinājušas, kurp iet tālāk. Nevarēju nekā pārmestj bet jutos, drusku ' vīlusies - savās - meitenēs un'viņu spējās.-. ^
Lielāko meiteņu, rīcība arī nav; iepriekš paredzama. Visu vasaru viņas kāroja pēc nakts rotaļām. Izgājušas pāris nakts rotaļu, gribēja .vēl vairāk. Pēdējā nedēļā izplānojām vienii atkal, bet kad modinājām meiteiies, neviena negribēja, celties. ; Viņām vai nu nāca miegs (vadītajām arī),, vai ar! bija par aukstu, lai ietu ārā; vēders - sāpēja,. .citas' nemaz negribēja iet. Jā tā, tad ļāvām viņām gUlēt. un pateicām, ka; vairāk nebūs nevienas nakts rotaļas. Tā bija reize, kad nometķo-tājas izrādījās neapdomīgas ; un deva-; vadītājiem iemeslu dusmo-,.tieš. Visu izplāno^. ;.un ■ celties nakts vidū arī vadītājiem nav ne^ kāda 'ideālā izprieca. :
Bet nometnes dzīve nesastāv tikai no pankūkām, nakts, rōtS'
® Veco ļaiižu izbraukums uz Ērgļu ,llgzdu notiks ::24. septēin-brī pīkst. 8 rītā ar autobusu, kas aties np; Latviešu nama. izbraukuma organizēšanā piedalās visas' Torpnto latviešu Organizāciju dāmu komitejas, kas iecerē-juša.s arī vispusīgu priekšnesumu programmu. Brauciena maksa 2 doī. no personas; pieteikšanās līdz 20. septembrim pa tālr.
i;i!4-1403.: ■
©Visiem Latviešu ;nama līdzek-u vākšanas akcijas talciniekiem izsniegtie ziedojumu saraksti un citi materiāli nododami atpakaļ valdes kasierim līdz 25. septeni^ brim. Ar to šī līdzekļu vākšanas ķeija būs uzskatāma par pa-oeigtu..
® Anglijas latviešu mākslinieka Laimoņa Mierina; gleznu izstādi Bergdona galerijā (180 15a-venport Ed.T atklās 13. septembrī i)lkst. s vakarā. Izstāde turpināšos ļidz; 30; septembrim. ■
® Viena no TLB sestdienas skolas izdienas ziņā vecākajām sko lotājām — Milda ■ Miezīte nesen atskatījās uz 65 mūža gadiem, no kuriem .43 pavadīti paidagoģiskā darbā Latvijā, Vācijā un Kanādā: Par : 15 gadu:; darbību TLB sestdienas skolā viņa apbalvota ar goda rakstu un. Uzņemta par Latviešu biedrības goda biedri. Latvijā jubilāre lielāko; daļu strādājusi Gullfenes pamatskolā bet Vācijā Sengvardenā un Min-sterē,: kur bijusi ari skolas pārzine. Gavilnieci sveica TLB sestdienas skolas :skblptāji,.pasaie
dzot velti un ziedus, bet V. Sla-vieša pakavējās kopīgā darba at-' minās un cildināja jubilāres nopelnus paidago^skajā darbā.
-0 , AustruiiiU draudzes. 17. sep-ļ tembra dievkalpojuņiā pīkst. 21 dieim Sv.Bamaba baznīcā spre-diiķi; teiks viesis no Vācijas — prāv. Dr. V- Sanders, kas piedalīsies ari vasaras sezonas nobeiguma, sarikojumā «16. septembri draudzēs lauku īpašumā Tālavā. Draudzes vakarā 24. septembrī — pēc Pļaujas svētku dievkalpor juma — Juris Benjamiņš demonstrēs vienu -no savām krāsu ilmām par zemūdens, pētījumiem. ;
® Toronto latviešu ev.-lut. draudžu kopīgie kapu svētki Zieņieļ-; brkas kapu latviešu nodalījumā šogad 10. septembrī bija pulcinājuši vairāk nekā 1000 apmeklētāju. Svētku ievada liturģiju vadīja- māc, A. Briedis, svētrunu; un lūgšanu teica māc. A. Cops, bet beigu liturģiju archibīskaps A. Lūsis. Kapu svētkps spēlēja E. Slaucītāja tauru orķestris, bet divas dziesmas dziedāj a Andrej a draudzes koris dir. A. Purva vadībā. Pēc. kapu svētkiem: iesvētīja pieminekļus mi pieniiņas plāksnēs. Māc. A. Cops iesvētīja pieminekļus, Lavīzei Štangai, Jānim Preisbergaiņ, ^ Alfrēdam Tēraudam, Fanijai Šīrpnai,. Otto Ķellēm un Georgam Ādleram, bet māc. A. Briedis Pēterim Borma-nim un Jānim Kārkliņam.
© Kivāniš Kingsveia klubā or-ganizētajā mākslas festivāla Kar-
LNAK aicina visus Kanādas latviešus, visas organizācijas, draudzes un kopas Latvijas valsts dibināšanas 50 gadu atceri šai zemē atzīmēt ar sevišķUt, uzsvaru. 1968. gada 18. novembrim ir jākļūst par spēcīgāko mūsu ticības Latvijas brīvībai un tās labākai nākotnei aplieci-ņājmņU; par spilgtāko uzticības savai taUtai un tēvze: -mei<izteicēju, par nepārprotamu sīvākās pretestības pieteicēju Latvijas verdzinātājiem, šai dienā mums ir jārāda draugam un naidniekam, ka; neesam dilstoša pagurušu trimdinieku grupa^ bet gan cīņai gatavs s,avas tautas priekšpulks, nešķirama sāvas; tautas sastāvdaļa-
Lai šīs ieceres uņ^ uzdevumus godam veiktu, mums Jāķeras pie darba un sagatavošanās jau laikus. Iecerētā , īstenošana prasīs daudz pūļu un uzņēmības.
LNAK aicina Kanādas latviešus Latvijas valsts dibi-, nāšanas-50 gadu atceres svinību priekšdarbus. uzsākt ■■■nekavējoties. ■-■ ■
ļ. Visos Kanādas lat^/iešu centros radīt jviētējās komitejas Latvijas valsts dibināšanas 50 gadu atceres'fiko-" šaņai. Šajās komitejās lielā vienotībā jāpiedalās visām .
; vietējām prganizāc^ām,-''. T'-:
"TTCiSmit'ējām ar tiem saistīto citu pasākumu programmas izstrādā-šanas. 3. Komitejām jāgādā par:/ /
a) iabi sagatavotu svētku aktu, ar labi pārc'bmātu un . iespaidīgu programmu, kurā nozīmīga daļa paredzēta kanādiešu un tt^ viesiem;
b) attiecīguxa^fi,JProgranimu svētku laikā vietējos radio raidītājos; ^^^^ ^;^'.
; c) piemērptiem rakstiem vietējā kanādiešu ^ presēv Ja nepastāv dtas iespējās, gādāt par attiecīgām lasītāju, vēstulēm vai labi izdomātiem sludināju-V ,;■■■.;.■■ ,miemV- .;..■'.-■:; ■: t\
■ d) labiem kulturāliem sarīkojumiem — koncertiem, \ mākslas uhdaiļarnatniecības izstādēm, literāriem I
kanādiešu iepazīstināšanai ar latviešu kultūru;' a e) ķoŗu uh tautas deju.grupu bezmaksas uzvedu- ļ miera pilsētu,parkos u.c. publiskās vietās, vai arī ,/
tō iļzštāsanos cittautiešu sarīkojumos, tādā vd^ populāiizējot latviešu vārdu. , ^
^4. Vietējām organizācijām jāgādā, lai laikā ap 1968. g;^ : 18. nov. visi vietējie provinču un federālā jiarlameņta locekļi, tāpat lielāko kanādiešu organizāciju vadītāji saņemtu memorandus uņ attiecīgu literatūru par Lat-., vijas patreizējo stāvokli, lūdzot viņu atbalstu Latvijas brīvības atgūšanas centieniem. Memorandu paraugus,/ uz piepras^uņiUj izsūtīs LNAK.
5. Iesniegumus Kanādas federālajām iestādēm izdarīs . LNAK. visu KEUladas latviešu vārdā. Tādus, ja vēlas,
v^r izdarīt ari citas organizācijas, par to informējot ^ . ■■-■.LNAK..■;■■■: ■■
6. LNAK sadarbībā ar Bi*LA un ALA sagatavos piemērotu informācijas literatūru, ko uz pieprasījumu no-,
šutīs'katram..■,.■■-, ■■-■;V^
7. LNAK ar šo nodibina Latvijas valsts dibināšan^
;50 gadu atceres fondu urt lūdz ka visas Kanādas lātvie- • šu organizācijas, tā privātas personas nākt talkā ar līdzekļiem iecerēto pasākumu iedzīvin^anai.
8. Ja vietējās vajadzības to prasa, šādi fondi, jādibina
arī ■U2!'vietām.' ;.i. "'■,.■..;■ ^
9. tNAK valde ierosina 1968., gadu izsludināt par jau-
; ņathesģadu Kanādā, visā šai.gadā sevišķu vērību pie-' vēršot jaunatnesievirzīšanai nacionālā darbā.; ' /
10. LNAK valde uzņemas Latvijas valsts dibināšanas 50 g. atceres svinības organizācijas koordinēšanu Ka- ^ nadā un ir gatava sniegt visu vajadzīgo ^ informāciju un iespēJEmio palīdzību vietējām komitejām.
li^Ija^ valde ierosina laikā^ap 1968; g.J8. novem-;^ _bri(^tayā)noturēt speciālu LNAlTpadomes'^'ājj',. tTi^ vadoŗar svinīgu dievlāl|^^^
: vas baznīcām un gocUnot Kanādas kritušos pie karavīru pieminekļa. Padomes sesijas dalībnieki vārētu ierasties pie Kanādas ministrirpr^idenla, iesniļBdzot viņam vi-V šas ^iiaHarļiM^^ petīciju. U?; visiem šiem sarīko- y jumiem, aicināmi kanādiešu un cittautu viesi, kā arī 1 : iespējami plašāks preses, radio un televīzijas pārstāvju V
■.;■■ -^skaits.,;; ..:'.• ■•
12. Laikā ap 1968. g. 18. nov. Otavā jānoorganizē plaša latviešu senlietu, mākslas un daiļamatniecības izstāde, sevišķu uzsvaru liekot'uz cittautu apmeklētājiem.
13. Latviešu mācības spēki Kanadasmācibas iestādēs kopā ar latviešu studējošajiem 1968. gadā aicihāti rīkot
A- referātus un diskusijas par Latviju.
14. Latviešu zinātnieki un rakstnieki aicināti 1968;' : gadā ievietot iespējanii vairāk rakstu pār Latviju dažādos pieejamos Kanādas izdevumos;
15. Latviešu rakstnieki, dzejnieki, mākslinieki un daiļ-amatnieki aicināti atzīmēt Latvijas 50. dibināšanas die^ nu ar-izcilākiem snieguniiem, tos veltījot tieši šim svā-
^ ■ rīgajam gadījumam.
16. Ķā centrālais Kanādas la^^ di-bināšanas 50, g. atceres sārikojums jānoorganizē 18: no-vembŗa svinības Torōņtp^,uz tām aiicinot Kanādas val-^asjMLparhm
politiskā, sabiedriskā un-kultūras darba daritājus.
LNAK valde draudzīgi aicina visas mūsu organizācijas, draudzes uņ'kopas šeit teiktajam veltīt nopietnāko uzmanību un nekavējoties spert attiecīgos soļus iecerē-. Jā īstenošanai.
Lai mūsu valsts jubilejas svētki kļūtu patiesi iespaidīgi' un visi ar tiem saistītie sarikdjumi sasniegtu savu mērķi, tiek laipni lūgta visu vietējo- organizāciju un; draudžu ciešāka sadarbība svētku rīkošanā. Tāpat LN AK būs ļoti pateicīga par visu Kanādas PrganizācijU sadarbību ar tP un atbalstu; : :
J. Skrastiņš LNAK valdes sekretārs
.. J. Niedra ■■ LNAK valdes priekšsēdis
cgft ■
linga ālusdarītavas Tožu cSrzā Maliona„pagājUšājālidēt^'"rrō-ģalē, kuru sestdien atklāja tirdzniecības ministrs R. vinters, piedalījās arr daži latvieši. Gleznu, akvareļu, skulptūru un daiļamac-niecības izstrādājumu vidū^ skaita āp 3000, J|.Ju]^^^ trija,.Sejas", ieguva IŖoŗdena'iir-mas 50 dol. .balvu. Ievērību izpelnījās ari Valdis Teteris, kūra liela formāta uzņēmurns, pabeidzot gleznot ezera skatu pēc atmiņas, rotāja ,,The Globe and Mail" ievietoto mākslas festivāla aprakstu.
® ASV DV mākslas aģentūras rīkotās turneja ietvaros \m DV
Toronto nodaļas techniskajā liz-kārtojumā . 20. oktobri. Toronto viespsies rakstnieks un redaktors Pēteris Aigars ; no Anglijas, kas pīkst. 9 vakarā Latviešu na^ . mā sniegs referātu par ■ tematu oPaaudžu maiņa Latvijā un trimdas latviešu sabiedrībā". Pēc referāta viesis nolasīs dažiis fragmentus no sava romāna „Atkus-nis sākās oktobrī" 2, daļās, kura. 1. daļa publicēta mūsu laikrakstā un dv apgāda izdevumā par rādījusies arī grāmatā, šis referāta vakars reizē būs ari TLTA. ģimnāzijas dzīves mācības stunda, tādēļ tajā piedalīsies visi ģimnāzisti.
iroļums pa nomet
SKAUTU UN GAIDU VIENOTA Sļ CENTIENU UZTURI
Latviešu skautu un gaidu organizād E© Tēvzeme ar vairāk nekā 800 dalībiļ bibas beidzās 2, septembra pēcpusdienā, ezei^ ar vairāk nekā 360 teltīm nojauļ siometņotāji piedalījās svinīgajā nonieļ ŗā, latviešu gaidu pr-ce Morella Vilka i gatavoties un piedalīties Latvijasdibinaļ Eikojumoš, bet jaunievēlētais latviešu jļ rādījX ka Tēvzemes nometnē, iegūtaiļ viešu skautu un gaidu gars palikta tikļ nākotnē. Tad viņš pasludināja lielo Tļ par slēgtu.
^ „Ja vaļsirdīgi jāsaka, tad, pēc Rovci nianas uztveres, latviešu valodas apmeti zināšanas māzskautiem pašreiz tālumāl vēl atrodas nemainīgā līmenī" bas <{ brīdi padomājis,; teica Tēvzemes Vietnaļ mazskautu nometnes pr-ks E. Smagaļ Avots, kas; katru gadu iiotieko Mārtiņ šajās nometnēs arvien izvēlējies ba tos darboties W; gados visjaunākā-: ņemti jiem. šogad viņa pārziņā bija literāti gandrīz 200 niazo zēnu. Tā kā nieks E. Avots darbojas an Gaŗezera švānfeļļ pārvaldē un ir amatpersona va- bināts sarās vidusskolā, viņš var labi jautājiļ salīdzināt vasaras nometnes bēr- gūšu ,1 nusār skautu Un gaidu organizā- organiļ ciju dalībniekiem. „Skāuti daudz „Kas disciplīnētāki, kārtīgāki, arī lat- skaul§| viešU valodu ruriā daudz dro: diem šāk," izteicās jaunatnes audzina- kam. tājš un skolotājs E. Avots. Mek^ padebf lejot atbildi uz jautājumu, kas tad īsti ir tas, kas skautos vai gaidās uztur disciplīnu mi citās labas īpašības, jāatbild ar Tēvzemes nometnes rīkotājā P. Sīpolā vārdiem, kurus viņš teica,, nometni atstājot; „Sistēmatiskais darbs ir tas, kas devis mūsu or-" ganizācijai panākumus." Bet pirmā Latvijas gaidu pr-ce Vilhel-mine: Vilka' tāi paša brīdī vēstīja:; «Latviešu gaidu un skautu organizācijas dibinātas Latvijā un arī vēl tagad darbojās pēc toreizējiem noteikumiem. Tādēļ tās ir tīri nacionālas organizāci' jas, bet ai- starptautisku nozīmi ; Un priekšrocību, ka katrā savā darbībā varam izmantot iespēju atgādināt visiem un visur, ko esam zaudējuši un ko vēlamies."
Vistuvāk un vislabāk &o otjja-nizāciju darbību varam izprast, uzturoties nometnē un vērojot nomelnošanas gaitu. Ta nav ne-maa tik vienkārša un brīva, kā ■ varētu likties vai ; iedomāties, Skautu un gaidu darbībā ir dziļa stāvokļa izpratne un jēga, ko redzam, ja iedziļināmies tās pamatos. Nav ņe lekcijuv ne referātu, bet tō vietā šķēršļu gājieni, sirojumi, pētniecība, tēvzemes pazīšanas rotaļas, dažādi ; sporta veidi, ugunskura priekšnesumi, ēdienu gatavošana, darbs, dziedāšana gājienā, darba vai nodarbībās u.t.t. Visas nodarbības . notiek tikai latviešu valodā, ta jās savienots':praktiskais ar zt hātnisko.. Tā, pašam nemaz nemanot, iegūst zināšanas Latvijas vēsturē un ģeogrāfijā, tāpat lat viešu literatūrā', mākslā un dzies ■ mās. Nekas nav jākaļ galvā" : viss nāk it kā pats no sevis np darbībās, kuras ir vieglas un pa tīkamas. Protams. Tēvzemes no metnē netrūka arī brīvo brižu kuros dejoja, mielojās ar jubile jas kliņģeri un peldējās, pa - nakts sardzēs dzirkstot humo ram un atskanot smiekliem.
Vienotības un kopīgo centienu apliecināšanai nē tikai Tēvzemes .nometnes dalībnieki nodevās tēvzemes pazīšanas rotaļām, kavē jās pārdomu naktīs vai, saulei ; lecot, deva svinīgo solījumu. To . pašu, un tai pašā laikā darīja ar tie skauti un gaidas, kas lielā ' attāluma dēļ nevarēja būt Gaŗ : . ezerā, bet atradās Austrālijā va kādā citā zemē. Draudzības garā, kas vieno ; ■ trīs" kontinentus kopīgā darbā, Tēvzemes nometnē visu laiku uzturējās un ar jauniešiem darbo ; jās Vācijas latviešu galdu vadi-' ■ ' tāja Rasma Cipule un AustrāU-jas latviešu gaidu pr-ce A. Klieš-; : mete. Abas viešņas bija ļoti; apmierinātas ■ un izteica uzslavu Ziemeļamerikas jauniešiem.
„Par maz laika personīgajām lietām un lielā' stingrība nometnē," bija Vašingtonas llelgaldas Māras Detlavas atbilde, kad jau-. -s tāju, kas. viņu neapmierina Tēvzemes nometnē, bet viņu leprle-;; clnāja lielais dalībnieku skaits. Māra Detlava iepriekšējā vasarā bija vadījusi dižskautu apbalvošanu un darba skatē, glīti albumā sakārtotus, izstādījusi no latviešu, laikrakstiem izgrieztus rakstus un uzņēmumus, kas bi-■ juši iespiesti par Tēvzemes nometni.
saceņž^ gan vi ba. K( ari roc mi.
Nomļ tiesnesi kopnovļ bas atj mazsl pūlclņšļ ste no
1. Lieli
2. Jelg2 tiem. Milvol no. Lon\ gavas Tērvet