Trssāfileaa, Ml g. 13. septembris, ^S. n-r®.
LATVIJA AMERIKA §
1 c 1 n ā ] u m s
(us Kanādas latviešus, visas organizā-kopas Latvijas valsts dibināšanas 50 lē atzīmēt ar sevišķu uzsvaru. 1968. |m ir jākļūst par spēcīgāko mūsu . i^ai un. tās labākai nākotnei aplieci-tāko uzticības savai tautai im tēvze-ļepārprotamu sīvākās pretestības pie-' jrdzinātājiem, šai dienā mums ir m naidniekam, ka neesam dilstoša =fcu grupā, bet gari cīņai gatavs savas, •nešķirama savas tāiitas sastāvdaļa; Jm uzdevumus godam veiktu, mums ļvmisagatavošanas jau laikus. Iecerētā ļaudz pūļuuriuzņēmības;/
ladas latviešus Latvijas valsts dibi-. ļabceres svinību priekšdarbus uzsākt
Lļatviešu centros radīt-vtetējās ko-Īsts dibināšanas 50 gadu atceirerfiķp-' ijās lielā vienotībā jāpiedalās visām ijām. ļ:-: .-:.\ ļint"lāķeŗas-ple valsts svē^ (asākumu programmas izstrādāšarias. »ādā par: '
ļtu svētku aktu, ai labi pardoinātu un ŗogrammu, kUŗā nozīmīga daļa paretu un eitiiitautu viesiem; |io_jprogrammu svētku laikā; vietējos josr;-.-.;>; rakstiem vietējā kanādiešu presjē.. Citasj iespējas, gādāt par attiecīgām ķlēm vai labi izdomātiem sludināju-:
:.. ■■ ■-^ ■,. ^ iS
rāli^m sarīkojumiem — kpncertiemj^^ ' liļamatniecibas izstādēm, literāriem /akariem, kas galvenā l^rtā Nomāti j ķazīstināšariai āŗ latviešu kultīīru; \ X is. deju grupu bezmaksas ^uzvedu- ^ parkos u.c. publiskās vietās, vai arī ; ļ cittautiešu sarīkojumos, tādā veidā^ [latviešu vārdu.
īcijām jāgādā, lai laikā āp 1968. ģ::'\ provinču un federālā parlamenta / co kanādiešu organi^ciju vadītāji Jiis un attiecīgu literātūni par Ļat-[■voklij līīdzpt viņu atbalstu I^t;vijas^ caiitieniem, Meriiorandu paraugus,yv
sūtļsiMK.;l ■ -^i^- p.. j
madas federālajām iestādēm izdarīs js latviešu vārdā. Tādus, ja vēlas, ļis organizācijas, par to informējot
3ā ar BPLA un ALA- sagatavos pie^ 5 literatūru, ko uz pieprasījumu ņo-,
.odibina Latvijas valsts dibināšanas |du ūn lūdz kā visas Kanādas latvie-.
privātas' personas nākt taM ar pasākumu iedzīvināšanai. : īdzības to prasa, šādi fondi jādibina
rķsina 1968. gadu izsludināt; ^^p^^ ā, visā šai gadā sevišl^u vērību pie-' \arzīšanal .nacionālā darbā. . izņerrias- Latvijas valsts dibināšanas ās.organizācijas koordinēšanu Ka-iniegt visu vajadzīgo informāciju un . ^vietējām komitejām, ļerosina laikā^p 1968. g. 18. novem-peciālu LNAirpadomē?"šegr'tQ^&-:vkaIpojūmu kādā no lielākām OtaV iinot Kanādas kritušos pie kaŗavīņij sesijas dalībnieki varētu ierasties ļru^^prezidenta, iesniedzot viņam vi-A petīciju. tJz visiem šiem sarīko- s anadieišu; ;un čittaūtu viesi, kā arī ŗ-eses, radio un televīzijas pārstāvju )
ļgv 18. ņov, Otavā jānoorganizē plaša sslas un daiļamatniecības izstāde, bt uz cittautu apmeklētājiem. ^ pas spēki Kanādas mācības: iestādēs ļdējošajiem 1968. gādā alģnāti rīkot . Ijas par Latviju. , _ | / pield^. rakstnieki aicināti 1968. ļmi vairāk, rakstu par Latviju dažā- . Idas izdevumos.
jiieki^dzejmeM'mākslinieki un da^^ ļtzīmēt Latvijas 50. dit)ināšanas die-Dgumiem, tos veltījot tieši šim sva-
kaņadas latviešu Latvijas valsts di-ŗes sarīkojums jānoorganizē 18'. no-foņto, uz tām aicinot Kanādas yal-f -locekļus, kā ārī citus redzamākos^ ļā un kultūras darbā darītājus. / pzīgi aicina, visas mūsu orģaņizāci-bas š^it teiktajām veltīt noīrietnāko pties spertattiecīgļos soļus iecerē-
Jbilejās; svētki kļūtu patiesi iespai-^-ļsaistītie sarīkojumi sasniegtu savu lūgta visu vietējo organizāciju un ļarbiba svētku rīkošanā, tāpat LN ?a pār visu Kanādas organizāciju , rbalstu;- ' 1 >
J. Niedra
fci-s, .. : ĻNAK valdes priekšsēdis
; dārzā no-tirdz-pie-. ļleznu,
lamac: skai-
la fir-:u iz-
--^.kuŗa
ļpabei-|ic ataud sstivā-
itūris DV
Toronto nodaļas techniskajā izkārtojumā • 20.. oktobrī Toronto iesōsies rakstnieks;;; un ledak^ -tors Pēteris Aigais: no Anglijas,^ kas pīkst. 9 vakarā Latviešu namā sniegs referātu par tetnatu «Paaudžu maiņa.Latvijā un trimdas latviešu sābiedrroā". Pēc Ierāta viesis nolasīs dažus: fragmentus no savā ronmna „Atkus-. riis sākās oktobrī".2. daļas, ķuŗa 1. daļa publicēta mūsu; laikrakstā un DV apgāda izdevumā parādījusies ari grāmatā, šis referāta- vakars reizē būs arī TLTA ģimnāzijas dzīves rnācības stunda, tādēļ tajā piedalīsies visi ģimnāzisti. .
SKAUTU^IUN GAIDU VIENOTA STĀJA. NACIONĀLO ■ .. : ■ CENTIENU IJZTmĒŠANĀ^^'.--
Latviešu skautu un gaidu organizāciju lielā jubilejas nometne Tēvzeme ar vairāk neka 800 dalībnieldem pēc 9 dienu darbības beidzās 2. septeīnbŗa pēcpusdienā. Sacelto telšu pilsētu Gaŗ-ezera ar vairāk nekā 360 teltīm nojauca stundas laikā. Fēc tam nometņotāji piedalījās svinīgajā nometnes beigu ceremonijā, ku ŗā latviešu gāidii pr-ce Morella Vilka aicināja skautus un gaidas gatavoties un piedalīties Latvijas dibināšanas 50 gadu atceres sa-rīkbjumos, bet jaumevēlētais latvi skautu pr-ks F. Sīpols aizrādīja, ka Tēvzemes nometne iegūtais izmantojams tai lai i»*-
u
^ešu skautu un gaidu gars nākotnē.--Tad ..v^^ par-slēgtur ■ .
„Ja vaļsirdīgi jāsalca, tad, pēc manas. uztveres, latviešu valodas . zināšanas mazskautieņi pašreiz vēl atrodas ; nemainīgā līmeni". brīdi padomājis, teica Tēvzemes mazskautu nometnes pr-ks Ķ Avots, kas ■ katru gadu notieko šajās nometnēs arvien izvēlējies darboties; ar^ gados visjaunākajiem.: šogad viņa pārziņā bija 'gandrīz 200 mazo zēnu. Tā kā E. Avots, darbojas -an Gaŗezera pārvaldē uņ ir amatpersona vasaras vidusskolā, ^ viņš var labi salīdzināt vasaras nometnes bērnus aŗ skautu un gaidu organizā-
ciju dalībniekiem. «Skauti daudz . disoiplīnētāM, kārtīgāki; .arī lat-: viešu valodu ruiiā- datidz drošāk," izteicās jauiiatnes audzinātājs un skolotājs S. Avots. Mek-; iējot: atbildi uz jautājumu, kas tad"īsti ir tas, kas skautos" vai gaidās uztur disciplīnu uri citās labas īpašības, jāatbild ;ar Tēvzemes nometnes rīkotāja F. Sīpola vārdiem, kūŗus viņš teica, ■ noiiietm^ atstājot: ..Sistemātiskais , darbs ir tas, kas devis mūsu; organizācijai panākumus." Bet pirmā ^ LatvijaS; gaidu pr-ce Viliielr mīne Vilka ļai pašā brīdī vēstīja: ;,i|Jatviešū': gaidu uri skautu organi2ācijas dibinātas Latvijā uii arī vēl tagad darbojas jpēc toreizēiieni noteikumiem.. Tādēļ tās ir tīri nacionālas organizāci-jas,' bet ār ■ starptautisku nozīmi un priekšrocību, ka katrā savā darbībā varam izmantot. iespēju E^tgādināt visiem un visur, ko esam zaudējuši un ko vēlamies."
•Vistuvāk un'^vjš'labāk šo organizāciju darbību vararii; izprast, uzturoties nometnē un vērojot nomet(?ošanas g^tu. Tā nav nemazi tik vienkārša un brīva,; kā | . :v iM.^:„ iedomāties, telšu, bet meitenes nevienas neredzēju,; Izrādījās, ka visas aiz-
modrs un dzīvs ap Tēvzemes. • Jubilejas nometm
Roveru nometne no lielgaidu apmetnes atradās' pāris jūdžu attālumā, "bet arvien bija uzmanības centrā, jo še nometņoja Vietiianiās kara veterāni Arturs Smaga,; Aleksandrs Boriss un Mārtiņš Dišlers; Kad bija izdevība,, tos satikt, viņi; izrādījās aizņemti ar diskusijām par latviešu literatūru, kUŗ^ vadīja rakstnieks K. Ķezbers. Rovers ļvarg švānfelds no Čikāgas bija nodarbināts pie vārtu celšanas. Ķad jautāju, kas viņu, nu jau pieaugušu cilvēku, saista pie skautu organizācijas. Viņš atbildēja: ,^Ķas bijis skauts, ir vienmēr skaut^. Jau no mazskautu gadiem esam visi kopā. Labi satie-' kam. Patīk kaut ko padalīt im padēbatēt par latviešu lietām;
li/īazskautu ribmetnē plē liela balta bērza stāvēja trīs zēni, visi 9 gadus veci: Jānis Jātnieks un J. Gaujenieks no Ņujorkas lin Kurbads Ogriņš no Bosto nas. Kas viņiem še patīk? ,,Tau-; tas bumbu spēlēt," bija vienbalsīga atbilde. .Vai bijis arī kaut; kas nepatīkams? „Lietainās dienas," drūriii atbildēja dgriņš.
Gaidu nometnes iekārtošanā bija izlietotas dažādas ieceres un plāni, kurus īstenojušas gaidas vienas' pašas.; Visa teŗritorija sadalīta „pagastoš"< bet pie ieejas izveidoti lieli aizverami vārti. Nometni vadīja M. Laiviņa; no Ņujorkas, kurā laipni; visu izrādīja un paskaidroja. Uz , jautājumu,, vai notiek ari sacensības dziedāšanā, viņa atbjidija: : ,yī>ziedam katrā' darbā,: katra pārgājiena, sirojumā un .arvien,; kad esam ■brīvas.".;., /; Guntiņu nometnē saskaitīju 30
KONCERTS SVEČU GAISMĀ - .■:.;: Divreizdivi nometnes nobeiguma koncertā — viesu vakarā meiteņu koris diriģenta Br. Skultes va» dība un kokļu aņisambļa pavadījumā dziedāja „]Kā man bija nedāvot". Apdziestot elektrībai, muzikāla programma turpinājās sveču un kabatas bateriju apgaismojumā. Foto: M. Žandbergs
varētu likties vai Skautu m gaidu darbB)ā ir dziļa'
stāvokļa izpratne un jēga, ko redzam, ja iedziļināmies tās par matos. Nav ņe; lekciju, ne referātu, Ijet to vietā šķēršļu gajie-
' Ui, sirojumi, pētniecība, tēvzemes pazīšanas rotaļas, dažādi sporta veidi, ugunskura priekšne-■ sumi> ēdienu gatavošana, darbs, dziec^šania^ gājienā, darbā;- vai
< nodarbībās u;t.t; Visas nodarbībās; ,/ notiek tikai.latviešu valodā, ta-
• jās saivienot^ praktiskais ar zi-
gājušas uz Gaŗēžera virtuvi pusdienās. Kopīgi^ ar latviešu skautu goda tiesās ,pr-di un Zemgales novada pr-ku A; Ozolu no Det-roitas, kas pavadīja avīžnieku Tēvzemes apskates gājienā, tomēr varēju brīvi apskatīt gaumīgo iekārtojumu un nopriecāties par guntiņu' iēstādītājieih trīs ozoliem šī lielā notikuma atcerei;"'
Pārejot pār. nolaižamu tiltu,
(Turpln^ums no 1. Ipp.)
Priekšnesumu daļā Filadelfijas vīru dubultkvarteta skandētās dziesmas raiti' mijās ar tautas deju uzvedumiem un Filadelfijas deju i] jumā.; Dubultkvarteta skanīgie tenorf uri sulīgie liasi izdziedāja savu dziesmu prieku J. Oimzes, V. Dārziņa, A. Kalniņa, J. Grau-biņa, Br. Skultes, V. Ozoliņa' u.c. oriģināldziesriiās un tautas dziesmu sabalsojumos, bet tautu meitu krāšņi tērptie augumi kā; blāzriiaiiii ziedi atpļai^a pret rudenīgi tumšajām nakts debesīm. Pāri mijās, pāri vijās, raitā solī lokā vijās Straujie,-^apsvied^ gie tautu dēli „danci veda" ar savām sni^
,;cielaviņāri[i". Deja ūn prieks V-jaunības neatvairāmie pavadoņi.
Pirms svinīgās jundas, vēl rīta cēlienā; ^ notika draudzības sacensības sportā un ASV DV meistarsacīkstēs šaušanā, kujfs piedalījās ap 100 dalībnieku, izcīnot 46 godalgas. ASV DV pr-ks V. Hazners apbalv{)jamieņi spor-tištierii .pasniedza pirmoreiz ar Kanādas DV kopīgi izstrādātās un šāgada delegātu sapulcē Eo-čestrā apstiprinātās godalgas — DV ;,olimpīškās medaļas" zeltā,
sudrabā un- bronzā. Atzīmējams, ka sudraba medaļas šaušanā izpelnījās arī vanadzes —. nKlte un meita; Ausmā iiņ. Māra Ābrama.
DV dienu ietvaros agrā pēcpusdienā ; notika ari vānagia; im vanādžu sanāksmes, kurās lietišķās pārrunas riiijās ar draudzīgu tērzēšanu. Notika arī ASV vaiiadžu rikotā mantu loterija kulturālo mērķu atbalštam> kurā izlozēja 50 vērtīgu laimestu.
Pēb- priekšnesumiem notika sadraudzības vakars, kurā satikās tuvi uņ tāli draugi un vana-; gi. No Bostonas vien bija ieradušies ap 30 viesu-vanagu, kuri ne reizi vien apliecinājuši labu saprašanos m sirsnīgas kaimiņu attīeksines. ASV vanagu lielākajai daļai pirmo reizi kriitis greznoja arī kopīgi ar Kanādas vainagiem apstiprinātās ietērpa krū^ šu zīmes. - A. B—de
PĒTNIEKU
Var uzskatīt, ka ar septembra pirmās nedēļas nogali izbeidzas vasaras brīvlaiks ar atvaļinājumiem. Droši vien, tādēļ arī septembra pirmā pirmdiena; ir svr-namdiena; ar burtisko nosaukuma -tulkojumu Darba diena. Trīs dienu nedēļas nogale dod iespēju; vēl izmantot izklaidēšanās iespējas, kas šāgada lietainajā vasarā nebija pagūtas; Ņujorkas pilsētas . jūrmalas tirgotāji Koniailendā pat maksāja looo dol; indiāņu, burvim, lai tas izsauktu uri izdancotu saulainu lāir ku ;plūdiriales apmeklētājiem, šie looo; dol. saņeriiami tikai tad, ja minētajās trīs dienās nelīst, un šoreiz indiāņu gudrais naudu dabūja.
šīs nedēļas nogalē Ņujorkā bija ieradušies latvieši no citiem Amerikias kontinenta centriem, bet lielākā daļa ņujōrkiešu bija izbraukuši uz kalniem, Ņujorkas apskatei no Toronto bij a iebraukušās redaktoru A. Vinčela uri M. čulīša dzīvesbiedres, apme^ toties „Laika laukumā" ;yai, kā ņujorkieši labāk pazīst, Taim-skvēra viesnīcā. Abu dāmu apmeklējumā kalendārs bija tik la bi sastādīts, ka neatlika laikā nekam citarii, kā vienīgi pilsētas apskatei. Viņas vēroja Ņujorkas debesskrāpjus gan no ūdeņiem^ apbraucot ar kuģīti Manhatenai; gān no gaisa, uzbraucot Rokfellē ra centra debsskrāpī. Taimskvē-rā nekad laužu netrūkst, un tā vār labi iepazīties ar cilvēku dažādību.
nātnisko. Tā, īpašam nemaz rie- kuru gatavojuši dižskauti, nokļu-
manot, iegūst Zināšanas Latvijas vēsturē un ģeogrāfijā, tāpat lat-
; viešu literatūrā, riīākšļā un dziesmās. Nekās nav „jākaļ; galvā", viss nāk it kā pats no sevis nodarbībās, kuras ir vieglas, un patīkamas; Protams, Tēvzemes no:
. methē netrūka arī brīvo brīžu, ku^ŗbš dejoja, mielojās ar jubilejas: kliņģeri un^peldējās, pat nākts: sarizēs dzirkstot humoram uri atskanot smiekliem, v ; Vienotības lui kopīgo centienu
i apliecināšanai ņe tikai Tēvzemes nometnes dalībnieki .nodevās tēvzemes pazīšanas rotaļām, kavē^ jās pārdomu riaktīs vai, saulei lecot, deva svinīgo solījumu. To. pašu un tai pašā laikā darīja ārī .tie skauti u& gaidas,; kas lielā attāluma; dēļ nevarēja biitGaŗ-ezerā, bet atradās Austrālijā vai kādā;eitā zeriiē.
■; Draudzības:. garā, kas vieno tris kontinentus; kopīgā darbā. Tēvzemes nometnē visu laiku uz-tutrējās un ar jauniešiem darbojās Vācijas latviešu gaidu vadītāja Rasma Gipļile un Austrālijas latviešu gaidu pr-ce A. KlieŠ-mete. Abās viešņas bija ļoti apmierinātas uņ izteica . uzslavu
; Ziemeļamerikas; jauniešiem, ..Parinaz laika personīgajām lietām un lielā stingrība nometnē,";: bija Vašingtonas lielgaidas Māras Detlavas - atbilde, kad jau-
; tājū, kas viņu rieapmieriha Tēvzeme; nometnē, bet viņu iepriecināja; lielais dalībriieku skaits, Māra ■ Detlava iepriekšējā vasarā, bija .vadījusi dižskaUtu apbalvošanu uri ;darba skatē, .glīti aibu^ iriā sakārtotus, izstādījusi no latviešu laikrakstiem izgrieztus rakstus un^ uzņēmunius, kas; bijuši iespiesti par Tēvzemes nometni.
vām viņu nometnē. Dižskauti tieši gatavoja pusdienas, nonietu^ ši kreklus, gandrīz kā īsti pavāri. Nav' labi,-ja tik svarīgā brīdī ,,maisās pa ķajārn", tādēļ pa taisnāko ceļu, pat bez nolaižaniā tilta izmantošanas meklējām ceļu uz skautu nometni, iuŗa iz-daudzmāta par ģeogrāfiski vislabāko. Liekas, ka' tā arī vislielākā apakšnoriietne, jb, skaitot teltis, sanāca vairāk nekā 80. še tikko bija beigusies tēvT^mes pazīšanas rotaļā, kurai noteikumus izstrādājis vadītājs K. Stunda. Tā izrādījās visai komplicēta, jo jāveic rakstveida darbs un jāatbild uz lielu jautājumu; skaitu. Kā informēja R. ģaks, kas šo rotaļu sacensību vadīja, tiesneši piešķīruši 1." vietu' Grand Rapi^ du Ērgļu koparii, kas leģiiva p^a-ša; Ķ. Stundas . dāvāto sudraba piēciatnieku skaistā logātā;; .2. vietā izvirzījās Milvoku. Lāču kops, bet 3; vietā Rīgas vienība no; Tbrorito. Sacensībā piedalījās 75 skautu kopi. še-spilgti bi-j a redzams fakts, ka nekad nesacenšas atsevišķi; skauti, bet ģan visa grupa, piilciņš vai-vienība. Kopīga; darba rezultātā arī rodas daudz lielāki sasniegumi;
Nometnes nobeigumā galvenais tiesnesis A. Ŗaiskums paziņoja ko|)novērtējumā labākās vienības atsevišķajās apākšnoi riiazskautiem — 1. vietā Gaujas pulciņš no Milvokiem, 2. Aiviekste no Haniiltoņas; škaiitieņi ---1. Lielupes pulciņš no Kalamazū; 2; Jelgava no Niagaras; dižskau-tieiņ — 1. Gaujas puleiņš' no Milvokiem, 2. Ventspils pulciņš no Londonas; roverierii — 1. Dau; gavas dzimta no Boštonas, 2 Tērvete no
pirmo .vietu ieguvējas īpaši nekvalificēja, bet tikai apbalvoja.
Ar modrības skauta saktu zeltā apbalvoja vadītājus P. Vilipu un A. Zemgali, kuri pēc 50 gadu nbskautošanas .vēl bija aktīvi arī Tēvzemes nometnē. Skautu saulītes apbalvojumu saņēma A. Bērzkalris, V. Priednieks un; Dz. Vitiņš par sevišķi lielu; darbu Tēvzemes nometnē; Tēvzemes pr-ks P. Sīpols izdē-a visus nometnes atbalstītājus, izteicot pateicību. Skautu pilnvarnieku padomes pr-dis V. Klētnieks savukārt paziņoja, ka pa-, beigtas; brīvās pasaules latviešu skautu priekšnieka vēlēšanas, šai amata ievēlot P.; Sīpolu. Studentu; korporācijas Frat. Academica viceseniors G. Straumēns apsveica skautu Organizāciju uri no. deva koktēlnieka H. Mercā gatavotu',,Ķuršu vairogu" kā ceļo jo-, šu balvu katra gada labāka.
skautu vienībai. Gaŗezera vārdā nometņotājus; sveica padomes pr-dis V. Treim^is, bet S. Rudžl-tis nolasīja ALAs priekšsēža vietnieka A. Bērziņa apsveikumu un izteica AĻAs; valdes pateicību.
Pēc Tēvzemes jubilejas nometnēs slēgšanas, ķuŗu: paziņoja jaunais latviešu skautu pr-kš F. Sīpols, notika visu skautu; un gaidu, parāde; pa vienībām. To pieņēma abu organizāciju augstākā vadība. Parādē piedalījās arī 4ietuviešu un . ungāru trimdas skauti uri gaidas, kas nometņoja kā viesi. Amerikāņu, ukraiņu un igauņu skauti un gaidas bija tikai viesi oficiālajās norisēs.
Tēvzemes nometne nu beigusies, nometņotāj i atgriezušies savās dzīvesvietās, ..bet. Ģaŗei^rs ar lielo jubilejas nometni tiem no atmiņas;tik drīz negaisīs. Nezudīs arī Gaŗezera, atstātie skautu un gaidu labie darbi — lielā nometnes ame, apkoptā vasaras Hdusāķola, iestācUtie ozoli un citās acīm vērojamas piemiņas. Arī izjūta, kuru latviešu skauti, un gaidas atstāja nometnes apmeklētāju sirdīs, turpinās kvēlot kā gaišs ugunskurs.
V.
Šāgada augusta vidū Zviedrijas latviešu palīdzības komitejas organizācijā Stokholmā notika, latviešu ; vēsturnieku konfe-rence^ kas pulcināja kuplu klausītāju sairtii; Konfereiices 4 die* nās, laikā nō 11. f-; 14. augustam, vairāki vecākās uii jaunākās paaudzes iāWiešu .-.(^sturnieļd re* ferēja par jaunākajiem atklājumiem im atziņām Latvijas pagātnes pētniecībā.
Priekšlasījumii virkni ievadīja ASV latviešu vēsturnieks prof. Dr. E. Andersoris, kurš šovasar pēc turnejas pa Austrāliju apceļoja arī citus latviešu centrus Eiropā; referēdams par Latvijas ārpolitiku, par hercogu Jēkabu uix Tobago salas iegūšanu.; Prbf. E. Andersons Stokholmas konferencē iepazīstināja arī ar neseno atķlājuņiU, ka hercogs Jēkabs plānojis sūtīt 24.001O kolonistu uz Austrāliju, bet nevarējis šī pasākuma financēšanā ieinteresēt pāvestu pat ar austrāliešu dvēseļu piesolīšanu. Tā līdzekļu trūkuma dēļ nācās atteikties no Austrālijas kolonizēšanas.
Pār Latvijas sociāldemokrātu partijas nostāju Latvijas proklamēšanas laikā, pamatojoties ar sociālistiskās preses, īpaši „So-ciāldemokrata" rakstiem 1918. gada novenibrī un decembri, referēja vēsturnieks U. Ģermānis. Pretēji parastajiem ieskatiem, ka sociāldemokrāti no Tautas padomes izstājušies galvenokārt ministrii prezidenta K. Ulmaņa līguma dēļ ar vāciešiem par pavalstniecības piešķiršanu vācu karavīriem, kas apņemsies cīnīties pret boļševikiem, no U. Ģermāņa; referāta izrietēja, ķa. sociāldemokrātu partija bija lēmu si izstāties no Tautas padomes-pirms vēl .iranētā līguma sarunas vispār bija beigušās.
Doktorands Andris Ezergailis no; ASV . sniedza interesantu ieskatu Rīgas domes vēlēšanās 1917. gada augustā, kas bija pirmās brīvās un aizklātās pašvaldības vēlēšanas Latvijā, kurās uzvarēja; sociāldemokrāti. • A. Ezergaiļa rīcībā bijušas fotogrāfijas no gandrīz visiem 1917. gada latviešu, preses izdevumiem. Prof. A. Aizsilnieks runāja par Latvijas, - jaunāka laiku vēstures materiālu pārpilnība un to izvērtēšanas trūkumu, kās lielā mērā apgrūtina vēsturnieku : dariju. Materiāli izkaisīti ņe tikai Eiropas : valstu, bet ari daudz atrodami ASV lielākajās bibliotēkās un, privātos veclātviešu arcMvos. Arī; Zviedrijas archivos glabājas materiāli par Latvijas pagātni, kas vēl nav nevisi iepazīti, rie izvērtēti. Par līdzšinējiem atklāju-
miem Zviedrijas karaļu archī-vbs stāstīja Lija švābe, arī Zigrīdas Runcēs referāta temats bija. Zviedrijas seno iestāžu nesen atšifrētie protokoli, kuros atrastas vēl neizmantotas ziņas; par Latviju.
Jānis Gulbītis klausītājiem atklāja,; ķa laikā'no 1636. --0^ gadam Rīga Eiropā bijusi viena no ievērojamākām labības eks-portētājārii. Uz Rīgas ;eksporta darījumiem - pelnījuši ne vien vācu muižniecība, bet arī tirgotāji un Zviedrijas valsts kase.
Par; latviešu; zemnieku ticējumiem 17. gadsimtā referēja ese-jists Andrejs Johansoriš, bet Voldemārs Ginters iepazīstiriāja ar pēdējo. gadu archaioloģisko izrakumu rezultātiem Latvijā, par kuriem okupētajā dzimtenē it sevišķi pēdējā laikā publicēti vērtīgi apcerējumi.;; ' —
© ; Ņujorkas latviešu ev.-lut. draudzes Ņudžersijas rajona dāmu komiteja bija nodomājusi 17. septembri rīkot savu rudens š?.rikojimiu ļrvingtona. Izvēlētās telpas pāris nedēļu pirms sarīkojuma nodega. Sarīkojums tomēr notiks, kā paredzēts, 17. septembri .Westwoo(i Lounge telpās Gār-vudā.
Pulciņš Ņujorkas latviešu bija devies uz Jāņa Spirga vasaras māju Katskilu kalnos, kur pārrunāja aizvadītās vasaras, notikumus personīgajā dzīvē. Laiks bija saulains, tomēr vēss, un; tā vakarā pārrunas turpinājās pie kamīna uguns. Dienā sēņotāji devās lasīt bērzlapes un bekas, bet izrādījās, ka veiksmīgi ir tikai lasītāji; nav sēņu pagatavotāju- • • Lielajos riielleņu krūmos un mazākajos ceros ogu . pietiekami, lai apmierinātu" lielāko ēšanas kāri. Nogaršot varēja arī ābolus' no vienīgās Spirgu vasaras ābeles; bet' vs. latjas. ražas ziemas āboliem jāgaida līdz novembrim. Dārzā krūmos vēl t)ija jāņogas mi zemenes, ķuŗas gliemeži nebija paguvuši noēst/ Visvairāk iecienīti tomēr izrāc^jās krietna lieluma pašaudzētie tomāti un gurķi, bez tam burkāni, kāļi, mt ki, salāti un pupiņas;
Sarunas parasti neveicas sausām mutēm, uri tā mājastēvs Ciemiņus pacienāja ar četru gadu vecu ābolu sulu. Garša ir mazliet rūgtena. No lielām māla krūzēm dzerot sulu,, liekas, ka riiēle kļūst runīgāka, jo, gadiem stāvot pagrabā, sula it kā ieguvusi spēku.
Izrādījās, ka še sapulcējušies latvieši, kuriem patīk atvaļinājuma laikā ceļot. Redaktora V. Irbes ģimenei no Ņujorkas un kaņepu ģimenei no Ņudžersijas neviena vieta Amerikā neliekas sveša, un tā radās daudz kopīgu pārrunājamu, piedzīvojumu. Kaņepi četru nedēļu atvaļinājumā parasti nobrauc apm. 9000 jūdžu, bet Irbes divās ned ap 8000. Uzņēmumos un pārru-
nās driz vien^ bija apskatīts Je-ovstonas , Bedlandes un Jose-mita parks ar sniegotām pāre-ām, Grandkanjons, Zaiona . parks un Lielais Sālsezers; ēsti bifeļu, briežu im meža cūku cepeši, bijis cīniņš ar ēzeļiem, kas negrib kustēt no ceļa, staigāts pāri aizām im braukts pā bīstamiem ceļiem: Mājastēvs tikai klausījās, jo savā ģimenē ir vienīgais mašīnas stūrētājs, kamēr pārējās ir vairāki ,;,šoferi" uri , reizē ar to vieglāka braukšana. ,Man vēl daži; gadi jāpagaida,. kamēr meita Aija tiks pie vākšanas apliecības; tad ari es turp aidīšu," noteica ■ Spirģis. „Mana otra puse atzīst par labāku un drošāku.sēdēt aizmugures sēdekli un pēc kartes diktēt ceļu." . Peldbaseins bija. aizmirsts im atstāts, jo; ūdens jau par vēsu. ; Bērni labāk izmēģināja māku kāpt kokos vai spēlēt bumbu. Lielie nmāja, cepa ugunī žUv^ v tas desas, cāļus un mizainus kartupeļus, piedzerot lauku pienu, dabisku' ābolu sulu vai mākslīgi darinātu augļu stilu ar garš- ■ \-ielam. Jp vairāk glāzē vai māla krūzē saturs kritās, jo vairāk ru-t.as spēks cēlās, temati mainījās, apspriežot latviešu vispārējo politiku, ziedojumu vākšanu,. loterijas un Ņujorkas latviešu iekšējo politiku. Šajos jautājumos vienošanās nekad nav iespējama, katrs pauda ; savus ieskatus. Skaļo spriedelēšanu; pārtrauca mājasmātes aicinājums pie kafijas galda. kamīna apsildītā istabā. Melnā kafija ar pašceptiem ūdens kliņģeriem lika mainīt sarunu tematu, nu darbā kārtā bija nākamās nedēļas darbi un nākamās vasaras nodomi.
Griitākais tomēr bija brauciens atpakaļ "uz Ņujorku, jo pirmdienas vakarā ikviens stei- ; dzas mājup, un satiksme kustas tikai 1.0; jūdžu stundā; Vajadzīgas gandrīz piecas stundas, lai nobrauktu 100 jūdžu ceļu no Katskilu kalniem līdz Ņujorkai.
■ ' Ezītis
■ KALAMAZŪ: ;;"• ^
® Kora Dziesmu Vairogs gadskārtējā biedru sapulcē 26. augustā pieņēma ' aizvadītā darbības gada pārskatus un. apstiprināja šāgada. budžetu. Par kora priekšnieci ievēlēja līdzšinējo Austru Sīli, par viņas; vietnieci Dainu Jumiķi, bet valdē V. Ais-taru, I, Krautmani, Z. Jirgenu, A. Ravu uri V. Bēru. 17. septembrī Latviešu ■ļ)iedrības namā koris uzsāk regulāros iknedēļas mēģinājumus, lai iestudētu dzies' nias Klīvlendas dziesmu ; svētkiem. Ikviens, kam mīļa latviešu dziesma,, lūgts pievienoties kora saimei, pieteicoties pie diriģenta Am, Kalnāja vai ķoŗa pr-ces A.Sīles.'
;■ ŅUJORKA,'^ ;.
® Ņujorkas latviešu ' ev-lut. draudzes valde pēdējā sēdē piešķīrusi 75 dol. stipendiju Mārai Anckinai, bet pa 25 dol. Inārai Lagzdiņai un Andrejam Janso-n?.m.
TĒLOTĀJI ■ LOMAS LASA... Bt A Strautmaņa režijā Divreizdivi nometnes dalībnieki sniedza Mārtiņa Ziverta 3 cēUenu komē-diiu "..Ciiska". Jaunie tēlotāji (no kreisās) Atis I^jiņš, Vēsma Valaine. Anita Vilciņa un^Jams
TiMs īsā sagatavošanās laika dēļ savu lomu teksts gan Bola^ Foto: M. Žandbergs