1,13,^lWrS.
PIEMINEKĻI
¥ong0 Si,ToroBi4o..1 Egimton un
TeL 487-214?, vsfearos 441-1206. i Kvalitātes dasb& «an eiropiešu meti.
plķst.- 8 Bībeles vakari Walmer lload baznīcap telpās.
TORONTO MIŠIONE
Toronto latviešu misiones liār» tčjie dievkalpojumi notiek sest (Jienās, pīkst. 8 vakasrā lOtt Dor-set Road, Scarboro. Stop 19.
,,Sauciens no Golgātas" Radioraidījumi katru svētd. pl. ■2M p. p.u2 viļņiem 1270. Adrese: •P. .a .BOX 285 Station „K",lMli ronto 12 Oni.
LŪDZU, KLAUSIETIES Toronto Latviešu misijas radio raidījumu 12. GADA GĀJUMĀ . BRĒDIS AE DIEVU . ; kairu svētdienu, no pl.
10,30-11 OŠAVAS CKLB raidītājs (vilnis 1350). Informācija: tālr. Toronto 261-4218.
Archibīskaps A. Msis, 5 Valley-flnede Rd., Toronto 3, Oņt.> tālr. 767-2310. Sv. Jāņa draudze, teL 921-8827,-200 Balmoral Avenue. Toronto.:.. .
Māc. A. CopSi 70 Scarboro Rd., Toronto, Orit., tel. OX©-3831, Sv. Andreja draudze, tālrunis ļ ^j,^^^; .^j. »21-1563, Carlton St. un Jarvis Si krustojumā, Toronto 2.
17. septembrī, pl. 7 vakarā emer. archibīskapam K. Kun-, dsiņam veltīts piemiņas dievkalpojums Sv. Andreja baznīcā, piedaloties draudzes ķorjm. .
24. septembrīilplkst. 11 Svēr-■ dienas skolas mācību sākuma dievkalpojums. Aicināti visi skolas vecuma bērni.
■ ASV BAZNĪCĀS
CIKAGA
Latviešu ev.-lut. baznīcas Sv. Pāvila draudze — 1638 So. llth
Avej: Meivudā... ^. . ^
Čikāgas lakiešu ev.-lut. Ciānas W. .Ferdinand: St.
AURORA (ILL.) ,
: ■ 420- Dawners^ piace^^^MisE -Pes-.titāja -baznīcā.. ■ •
■tai
ANN
Redeemer baznīcā- M Faulinei .Blvā. .■■
■DETROITA
§v..' Pāvila ev.4ut.
Māc. A, Briedis, 44 MarJljn Cir. (ise^kalpojumi notiek katru svēt-
Toronto 16, tel. PL. 7-2739. , Toronto Austrumu ev.-lut
cUenu pīkst. 12.30 Holy Trimty ev,-tut. .baznīcā,. Maxwell un E
Slovēņu deju kopas Nageljdapnieki (no kreisās) Mario Resniks, Pēteris Cekuta, Bai-ko Medveds un Marko Janiniks ļoti ieinteresēti, kādēļ latviešu tautu meitām nav vienādi tērpi, bet dažādās krāsās, to laM skaidrot prot Tororito Diždānča dejotāja Inga Komarovska (vidii).
^ \:-Foto:;j. Liģers-
„§AULE TUR SPlp^ GAIāĀK-; ļ»VĶEŠ- ZIED KŖĀŠŅĀE / NE KA; ■ GITUR,
^iešu draudzes dievkalpejumik^.^^^^jj ^^^^^^^ jj^^^^ Motiek Sv. Barnaba bzmca, 361 ļ^^^ ^^^^ ^^^^^^ ^a^^g^
.skola un bērnu dārzs. Baznīcas, 17. septembri, pīkst. ?. pēcp. I ^^j^, ^ ^^^^^^ g^lda. tā
.WA2 - 2248. Māc. tālr. WE3. ^26; '
V.- "iLlveiiatāls
.BOSTONA- ■.
Bostonas -laiv. ev.lut. Trīsvienības draudze. Māc. K. Kampe, 4965 WasMngton St. Api West '■Roxbuii:y," Boston, .Mass. 02132, Mef.^-327' 5738. Die^ jumi notiek katru svētdienu pl; 11 ritā draudzes baznīcā 4 Jand St. Rostary. •. ■ .-
KLIVLENM
dievkalpojums un svētdienas skolas sākums Sv. Barnaba baznīcā. Sprediķos viesis prāv. Dr. V. Sanders no Vācijas. Solists Alberts Vītols. i
24. septembri, pīkst. 2 pēcp. Pļaujas svētku dievkalpojums ar dievgaldu. Svētdienas skola. Pēc dievkalpojuma draudzes vakars baznīcas zālē.. , " HAMILTONA
■., Māc, E. Pavasaŗs.
Hamiltona, Latviešu ev. - lut. Sīistus draudze 18 Victoīria Ave,
^ . ^.T« I KJīvlendas latviešu ev.
LONDONA \^^^^ draudzes dievkalpojumi
Māc. 3. Prauliņš — 88 Martin- ^jo^ luterāņu baznīcā, 2062 E dale Rd., St. Catherines, Onta- jgļ^g Prospect Ave kru&-rio. Tālr. 685-3190. tojnamā. Mācītājs K. Sautiņš
Londonas latvis ev.-lu4. ūxm-\ 3625 w. 214th St. vM™w Park, dze. Trīsvienības lui bamīii^ 44126. . Oxford im Coltooriie- SS... .:\ •[.. -'.'^ -.■ ^
SV. KATRĪNAS BURLINGEMA (KAL,)
Sv. Katrīnu latviešu ev.-tat. Burlingemā, Lutheran Chuirch draudze Kristus lut. tenīcā, W0 o£ the Good Shepberd, 301 Bur-Kussel Ave. lingame Ave.
17. septembrī, pl.. 3 i pēcp. diev- . Santa Rosa, Betlemes kalpojums. Māc. J. Prauliņš cā, Tupper ielā 78S.
NIAGARA ■ ļ OKLANDĒ
Niagara Fails (Ont.) latviešu ev.-lut. draudze anglikāņu Sv. Jāņa baznīcā 680 Portage Road.
1. oktobri pl. 2 pēc |p. jaunat-1 SACRAMENTO nes .iesvētīšanas dievkalpojums ļ §acramento,Sv. Krusta ev.; ar dievgaldu. Dziesmu lapiņas ļ ļj^gj^^ā, 15 un H ielā. Māc. J. Prauliņš. . :
•MONTREALA
Māc. A. Voitkuš, 3438 Rosedalel Dienvidkalifornijas latviešu drau-
Gentrālā luterāņu-bazracā, 215 iRxdgeway Ave.
Apmēram 15 minūšu autobrauciens ir arī līdz šemias pilij, šen-na ii* neliels, ļoti gleznaiiis ciems: visur tlpislms Tii:oles mājiņas ar koka balkoniņiem,. kurus rotā sarkanas ģerānijās;: visur augļu un "vīna dārzi, vientuļi lauku ce-i; jūtama tikko pļauta: siena smarža. Ikkatrā ceļa pagrieziena atklājas skats uz Tiroles iele: ām im kalniemi; ēku sarkanie . umti spilgti izceļas iiz svaigā za-uma. Ari šēnnas pils celta jau 14. g;š., bet pārbūvēta 1^. gadsim tā. Ap pagājušā gadsimta vidu to nopirka Austrijas erchercoģ;S Johans.: Viņam . bija oriģinālas tieksmes; viņš apprecēja šennas pastm,eistara meitu, un'šernia^s pils kļuva par viņa mīļāko- uzturēšanās vietu.Erchercogs Johans arī gādāja par to, lai pils saglabātu savu agrāko izskatu. Sakarā ar: to šennas pils iekšienē nav tik kaila kā Tiroles pils telpas. Jau pašā pirmajā telpā reidaama senlaicīgu ieroču;^ kollekcija, -— to vidū arī lielgabali, kas lietōU Tir6ļēs atbrivošanas cīņās Napoleona laikā.' Pārējās telpās pie sienām Habsburgu:^imenes portreti, sākot ar Mariju: Terēziju un Jozefū II un nobeidzot ar ķeizara Pranča^Jozef a portretu/kurā tas-tēlots kā stalts jauneklis, bla^ kus tanī skaistās ķeizarienes Ži-sijas portrets. Viena jfiis istaba veltīta Tiroles brivp}as 'ciņu varonim Andrejam Hoferam: tur r^ams pat vienkāršais šūpulis, kurā viņš gulējis bērnībā, Hofera portrets, gleznas, kurās tēlota viņa sagūstlšaiia Tiroles brīvības cīņu lail?ā u.c. :
Merāņa atrodas pavisam tuvu slavenajam Dolo:mitū apvidum, tādēļ: apmeklētājiem katrā ziņā jāpiedalās vai nu ,-,lielajā'^ vai Dolomītu izbraucienā,
Montrealas latviešu ev. - lut. CA-5M03, māc. Trīsvienības draudze Sv. Jāņa |p09-8679 baznīcā, 4815 Marcil Ave.
Ave, Moritrēal 28 P.l Q. Telļ dze — 2450 Griffin Aye, L. ■ A. HU9 - 3224. €al. 90031, draudzes tālrunis "^azaja_
E. Galine, m rīko vietējie ce^^^
roji, .Pēdējais nav nogurdinošs, bet ļoti skaists. Vispirms apstājāmies pie skaistā : „Carezza"
Prāv. Viesturs Šēfers, 471 Cool-ļ Sv. Jāna ev.-lut. latv. baznīca — (vāciski ,^arersee'') ezeriņa 1609 brobk Ave, Montreal. 29. P.■ Q. 122 Cberry Hill Dr., Kalamazoo metru augstumā, Ezera ūdens-tik Tel. 484-8394. Sv. Pāvila ev.-lut.| Mich., 49007. ļbrīnišķīgi dzidrs, ka tajā kā spd-
sniedzama arī St. Morica (Šveicē), skaistais Gardas ežeŗs un Venēcija.
Pasakaini skaista Merāna esot pavasarī, kad neskaitāmie augļu dārzi tērpti rožainu un baltu ziedu rotā .— uz apkārtējo kalnu mirdzošā sniega fona. Tomēr visiecienītākais: tūrisma laiks Merā-nā -ir ; septembris, kad sabrauc apmeklētāji uz slaveno „vīnpg;u kūri".. Okobŗa sākumā .kokiem esot rudens mirdzošās " krāsas. Tomēr ari vasaras mēnešos Merāna ir lieliska atpūtas vieta,. jo klimats.. k ļoti silts uņ saulains. Merāna ir. arī ļoti pazīstams kūr-, orts. jaii pirms pirmā/pašau-les;. kara uz vietējiem dziedniecības ūdeņiem brauca visvairāk reumatiķii. ir. ari^ izklaidēšanās; iespējas: koncerti, dažreiz arī operu iarādesj deju vakari un zirgu skrlešang^'-sMl^es^
Merāriā ir arī liels; daudzums viesnīcu un pansiju — visām kabatām un: gaumēm . piemērotas. Cenas bija zemākas nekā citui Itālijā šai; laikā. Istaba ar visām iespējamām mpderriām.ērtībām, t.i.} atsevišķu vannas istabu, peld^ baseinu viesnīcas dārzā u.c., kopa ar .2 nialtītēm rnaksāja apmēram 2y2 angļu, mārciņu: dienā. Istabu vācu mājā Ijez modernām ērtībām varēja.dabūt jau par; apmē^ ram 12 šiliņiem. .
• Par: spīti skaistumam un mērenajām cenām,- uz ik soļa bija redzami; plakāti, ka ir vēl brīvas istabas.. lelāž dzirdēju pa lielā-ķai daļai vācu, bet daudz retāk itāliešu valodu, kaut Merāna. pieder Itālijai. Pārsteidza, ka nebija dzirdama angļu valoda. Nav jābrīnās, ka nebija. Britanijas salas iedzīvotāju, jo. pēdējie eeļojumii ziņa tagad atrodas gandrīz aiz
nebūšanas izzudušas pēc II pasaules ļtaŗa: vācu tautības skolās itāliešu valoda tagad ir tikaimācības.priekšmets; bet ne mācības valoda, ielās visur pēc itāliešu nosaukuma redzams ari vācu ■nosaukums u;t.t. Tomēr Dienvidti-roļei apsolītā, autonomija nav piešķirta, tādēļ tirolieši ir sa-! rūgfcmāti^ Nav^jāaizrnirst, fca viņiem ir vecas nacionālas brīvības tradicijas,: un par. tām viņi ir kaislīgi cīnījušies pagātnē. Tirolietis Andrejs Hofers uzdrošinājās sacelties, pat pret Napoleona varu un atdeva dāvību par savu brīvības ideālu; Hofera vārds tiek daudzināts vēl tagad. Polītiskām ūh nacionālām problēmām pievienojas arī saimnieciski motīvi. Tiroliešu šoferis man stāstīja:: „Mēs, mazie cilvēki, neinteresējāmies daiidz par politiku; mūs interesē visvairāk darbs un rtiai' ze. Man ir darbs uņ maize, tādēļ ,eš nežēlojos. Bet mums ir arī bezdarbnieki^ un tie sūdzas, ka vakantās darba vietas piešķirot .itāliešiem — ieceļotājiem; no Dienvidit'alijas." Arī citi^ Tiroles vācieši man žēlojās, ka Itālijas valdība pārceļot uz Tiroli daudzbērnu ģimenes no Dienviditalijas, lai tā; italiskbtu Tiroli; un- nospiestu līdzšinējo vābu majoritāti minoritātes stāvoklī, varbūt' pat, lai sagatavotos: uz iespēja-, mu tautas nobalsošanu nākotnē.
A. A,
(Nobeigums nāk; numurā).
i , ^BĒBERS; VIEGLI: ATRISINA .. SMAGU PROBLĒMU
Borsil; baltais, la;tviešiem dolā- ļ Ķ. : tJžeMša ..akcijas''^ kurā pāri birst kā no pārpilnības. raga redzēti miljo^^^ vismaz 100.000 zelta. maisā! Avīzēs raksta, ka dol., np Raiņa pieminekļa akcijas, invalidu apvienība nedēļā saņē- atkal 10.000 dol; (pēdējā laikā te musi 5000 dol. par loterijas lo- akcijas kritušās, tādēļ var cerēt zēm, BATUN un ALA orgaaiizē. tikai uz apm. 3000 dol. kā lOVo), ielas ziedojumu vākšanas akci- no invalidu apvienības 5000 dol. ^as, laurās sagaida simttūkstošus. u.t.t.; tā šādas sabiedrības peļņa rnvalidu loterijā " galvenais: lai-Uopā arī;būtu kāds; miljons. Nemests bija 5O0 dol. aizņēniuma maz nevajadzētu .latviešu^b^ zīme (pirkšanas vērtība .375 tāpat ievāktu desmito tiesu kul-dol.), bet Ņujorkas latviešu eV;-tūrālajām vajadzībām. ļgan lut. draudzes izlozē tikai trīs .vēl var būt cēlāks; ja! ne katrs nedēļas vēlāk galvenā laimesta pats sev? ; ; vērtība divkārša — 1000 dol. Ja šāda īpaša ziedojumu vākša-draudze ar, galvenā laimesta lie- bas sabiedrība izbeigtu visas gal-lumupārspēj invalidus, tad lai vassāpes, jo organizāciju vadītā-; mestu; skaita ziņā savukārt pā-jieni. vairs nebūtu jāprāto, kā rāki invalidi. Loteriju rīko arī savākt, nepieciešamos līdzekļus: Raiņa pieminekļa komiteja, Dau- piesūtītu tikai pieprasījumu, cik gavas vanagi un Vanādžes, par iiēla sumina V^^^^ īpaša tādu; doma arī ALA. Līdzekļus sabledriba sāktu vākt, Būtu ti-jau savāca Jauņsudrabiŗia kapa ļkai viena nelaime,; jo neviens piemineklim, vēl vāc. Rainim, nezinātu, kuŗūgo^ gods rac arī aprūpei un Latvijas: dibi- pienākas par plāiui .sagatavoša-nāšanas 50, gadu atcerei, vāc da- nu vākšanas sabiedrībai, par žādiem īpašumiem un balvām, ^nērķu izgudrošanu akcijas iero-Visur nauda ari savākta," neviens sinātājam vai arī goda padomei, nesūdzas, un Visi liekas apmieri- M^^ŗā iedalīti cienījami un pie-nāti; dzīvojuši- tautas darbinieki? ļ
Izrādās,, ka BATUN nokrejoju- Takā latviešiem šādas īpašas si ALAS «medibu laukus", jo arf ^vākšanas sabiedrības
savu ziedojumu vākšanas akciju J^' organizācijai liela sludinājuma Veidā aizstei- ^^^^^'^^^'^^^ļ ^^^^^^ gusies priekšā ALAs. runasvī- f 5
riem,:kuŗivēi: nav; Izsprieduši, ^^^^^ ^^'^
kā ia,bāk visu darīt uņ kā pa-: veikt trīs jaimekļu izstrādāto.
lielāku, svaru Vai uzsvaru, var izveidot vēl goda komiteju, kā
vSanas~alSjļZ'"'^ai*"BSļ!^^^^ aimēsies;i^vilkt līdakas un :ALAiH^^^^^J^.^,^^ atstāt tikai asarīšus un mailītes, 1^^^ 1-^^^' to rādīs nākotne, bet labāki 1^^"^'^^^^^^^^^^ Tada gadijmna
makšķernieki šķiet BATUN rindās. Ēsrņaūz āķa ir laba, tikai jāgaida, kāds loms pieķersies. ASV latviešos valda uzskats.
īstenosies plāns, kā tas paredzēts, un izraudzīs, ari braucēju delegāciju, kas apciemos jaunās nācijas.; Delegācijas sastāvs nav
ka zelta zivtiņu zvejošana aoia-ļ"'.'=SJ Pažiņats _«; ja dtttst ru veidā Kanādas tautiešu vidū .'^^ "^^"^
ir grūtāka, jo iSB^i ir^ia ^''^ ļlem.vai;pār straujiem. Bet pa- '!ļ?°'." delWs mugurkaulu, rasti: atsaucas tikai ..kana^e- t?f f »^«? «^f:
štf' mazajiem devumiem kultu- "."^f Ka f
ras fondam Ja jau Kanādas lat P!'! ''^ ^f"
ziedot vismaz pāriS: mēnešu laika ceļojumam, -; Bez tam pie BATUN var pie-
vieši nekā negribētu dot, kā tad Toronto tautieši tikuši pie- saviem lielajiem un daudzajiem,, ^ . ^. , īpašumiem? Varbūt Kultūras t^'^^^^'^-.^"''^^^ ^^^^^^^^^ . f fonds zvejo pliku āķi? .Pēc^^^^ reprezentēt latviešus. Lātviišu preses biedribās marku - delegātu varētu kļūt arī akcijas zinām,„kanadieši" p^^. es\un visiman lidzigi, kas vien
čentuāli; ziedojuši pat vairāk ne- V^^^' ^^^^^ ^^^^^^ ^^^^
kā ASV tautieši;; Vienīgā atšķirī-r!""- ^^^^^
ba. ka Kanādas dolārs ir ap 100/0 ''.^'^i^ atlidzināt; laikam ari
mazākā vērtībā, bet daži bija ^-"''^^"^"^^^^^
atrisinājuši šo jautājmnu tādā^ ļ^^'^^f?/ ^ P^^P^'
veidā, kā iegādājušies ASV do-^??- —^^^'"^^ P^^^"
larus un piesūtījuši; Brešes bied-1'%^': "m^, .
rjbai. Beigas ~; jābaidās vienīgi par
tnosoi .i^rir.- tp, vai šī raksta saturs atbilst
,biSi,i:iSier^^^^
tn^" ^.«rlHv^lo vi ; Viesu valodas parezrakstību. Pēc
no toa Takmna ^^^^^^^^ desmito tiesu ka veiktā darba I tik- nepiesien bmnbu" par kā-
iPārņ^ums no 2. Ipp.)
latviešu drjiudze Montrealā. OTAVA
■ ", Māc. .Edg. Lange,;. 364 Pleasant Pk. Rd.; tel, 733-39< Otavas latv. ev.-lut. Miera draudze Sv. Pētera tat. baznīcā 400 ļSparks ielā.
..TORONTO BAPTISTU-draudzes dievkalpojumi svētdienās pīkst. 4 p. p. un trešdienas
LAIKRAKSTA
LATVIJA
9?
latviešu veikalos.
Laikrakstam/LATVIJA 491 Coliege Street, ToTonto 4, Ont.
lidz Mr.,
'•-.ILiiidzu'.siitiet .man. .laikrakstu' LATVIJA ;;A-MERIKĀ
!..,.;....-:.;.v......m ngiēiliešieim^ ps šadra
Mr§M M§s..................................................................,
;Pimem&jjj.. M om(By .Orderī^ čeku .vai
8....................
Abonēšanas Enaksa: §1.50 par 3 mēn. I»r R mēn, $16.00 par gadu.
abonementa uzsākšanai/pagarināšanai (Nevajadzīgo svītrotI ,
LdO par 3 mēn., §8.5&
■' gulī redzams, apkārtējais egļu mežs un augstie kalni aiz. tā. Nē velti šo ezeru dēvē par Tiroles dārgakmeni: tā ūdens; tiešām mirdz kā tumši zaļš dārgakmens. Aizvien augstākv un augstāk vijas auto ceļš garām augstām kalnu virsPtnēm, kur vēl redzams sniegs,. garām dziļām; aizām .uri kalnu štŗautiepi, garām mežiem , apaugušām kabiu ņpgāaēra, krucifiksiem un; madonnām, kas redzamas ceļa pagriezienā, līdz beidzot sasniedzam Sella kalnti ģru^ pu. 2214 metru augstumā: tas .«sot ;I5olpmitu centrs. Mūsu nākamais i apstāšanās plmkts — gleimm , St. Ulricha pilsētiņa 1234 m aug--stumā, klinšainu kalnu nogāžu ielenkta.-:Pilsētiņa ir slavens Tiroles kokgriezēju centrs, — ziema tā ^espt slēpotāju; paradīze. Dolomitu īpatā burvība ir ķrāš-;ņā stādu valsts, ziedu bagātība līdzās kailajām, Itlinšainajām virsotnēm. Pēdējām ir fantastiskas formas: tās .brīžam izveido it kā torņus, robainas cietokšņu sienas; apbiīnojami; mainās to krāsa atkarā iio apgaismojuma: parasti tā ir;iesārta, bet, debesīm apmācoties, kļūst sudrabaini pe-.lēl^.'. .;;'■.•;•■.;;
j No Merānas autobusā viegli sa^
„dzelzs aizkara'': tā kā drīkstot izvest. ārzemju valūtu tikai 50 mārciņu apmērā, individuāli ceļojumi uz ārzemēm, (atskaitot ekskursijas grļiipās) ir . gandTīz neiespējami,-ja 'nav. tuvu draugu arzemēs; ar kuriem var vienoties ..uz . ,,apmaiņas. bāzes." Bet kur. bija ;palikuši' amerikāņi, kas atrodami, visur Eiropā?; Šķiet, ka atbilde var būt, tikai viena bailes; ņo Tiroles nacionālo; - šovinistu terrora,.-par kuru. Taksta' avīzes, pie. tam stipri pārspīlējot (visā savā uzturēšanās laikā. ne: dzirdēju he par.vienu terrpra aktu apkārtnē!).. Augusts ir; atvaļinājuma mēnesis Itālijā, bet bija maz itaļii iebraucēju.' Acīm redzot, viņi mana naidīgo- atmos-fairu pienvidtirolē un nejūtas kā ■savās mājās.
Ķenvicltirole; ir tiešām- viens no nemiera centriem Eiropā, kūr .nacionālās pretišķības kļuvušas visai krasas.; to .sakums meklē, jams I pasaules kara beigu pos-mā,;;kad Dienvidtiroli ar tās vācu; .izcelsmes iedzīvotājiem pi&-vienoja. Itālijai (vādeši pukojas, ka tā esot bijusi; iizvarētāju atli'^ dzība Itālijai par tās „nodevību" jo tā pā-meta savus agrākos sabiedrotos Vāciju un Austrounģā riju un' pārgāja pretējā pusē) Pēc tā Tiroles vāciešiem, kā .viņi stāsta,; tiešām klājies slikti': skolās mācības notikušas tikai itāliešu valodā,.visi ielu nosaukumi ,c, bijuši; tikai itāliešu' valodā, pat sprediķus baznīcās nedrīkstējuši klaiisītifes vācu' valoda, šīs
primitīvās šūpuļa silēs. Viņas ir spiestas strādāt, jo ar vīrā iz-P?lņu vien nepietiek dienišķa^ jam vajadzībām. / *
Ļoti reti; redzējām privātās automašīnas. Tādas ir gandrīz vienīgi komunistu partijas biedriem uridiž^āriein. Parastais pārvietošanās līdzeklis joprojām, palicis tas pats vecais zirdziņš. Arī; ceļu kvalitāte,, se-^Mšķi ļaujos^ ir;;bēdīga. Ja kāds■; ceļa posms ved uz "vietām, kuras paredzētas rādīt ārzemju; tūristiem, ;ad tas izbūvēts gandrīz pēc la bas šosejas prasībām,, ;
Reliģiskā ;dzīve,; kaut Gomulka. tP dažbrīd cenšas apspiest vai ierobežot; ar .;M ieteikta jiem dekrētiem, toiner pastāv. Tā .Krakovā vien irēl V darbojas ap 700. baznīcu. Tās: eksistē ar draudžu locekļu atbalstu, bet dievlTalppjumos piedalās gandrīz vienīgi vecākā paaudze, kā jāū minēts,; lielas .grūtības rada dzīvokļu problēma, šai ziņā nav atšķirības no stāvokļa Pad;; savienībā. Būvniecībā sokas gausi, bez stingri noteikta plāna — ar tiēni pašiem trūkumiem un de feķtiem, kas tik parasti Maskavas: satelītu zemēs: materiālu irūkuiņs, to sliktā kvaUtāte, nekārtīgā piegāde, paviršs technis-kals personāls ūn.citas nepilnī-basi kas vienmēr atkārtojas. .
Pretstatā . daudzajām grandi-czajām celtnēm, Ims domātas Folijas pašreizējās varas glorifi-cēšanai un tūristu pievilkšanai, rēgojas apspiestā poļu tautas masa, kas pakļauta grūtam ver-
a- irof^o ^ r uauuaajiem raKstiem avīzes gan-
ē ■ iekasētu drīz bail latviski rakstīt, - ka
Sū ^no-M^^^^ P-^ ^
^-.k^ nS k ^^^^^-^^tīb. Nevajadzīgus
iy.Mw aoi.„ no prot ļ vai Pieciešamus; burtu mīkstinājumus: še nelietoju; ja tie vietām tomēr parādās, -tā redaktora da-; rīšana. (Pareizi, Beber, visi mīkstinājumi smuki salikti, kur tie nepieciešami! — Redaktors.) No vietii vārdu; raķstlšknas izvairos, jo tos katrs raksta un lasa ci-; tādi, "tādēļ tāpat jāmēģina uzminēt- .Savu parakstu vismaz šim rakstam apakšā tomēr likšu, jo citādi neiespiež, bet arī tad nav drošība par likumīgu un bezkļū-dainu salikumu. ; .: ;; Bebers
gu darbam, lai iegūtu līdzel^uš eksistencei. Tā ir cīņa par dzīvību, un tā ir smaga. Poļu sejas ir pelēkas, vienaldzīgas, it kā neredzama, bet ļauna lietuvēna iebiedētas. Pat drēbes, kuras poļi valkā, duras acīs ar savu tumšo nokrāsu., Ik sejā vērojami tikpat drūmi vaibsti; >
Kad Uii^rijā 1956. gada tu denī notika sacelšanās, poļi gaidīja atbrīvošahas sākšanos visās satelītu zemēs, cerot, ka rietumu demokrātiskās valstis palīdzēs šai cīņā ār visu savu fizisko un morālo potenciālu. Bet tas nenotika, radot dziļu vilšanoS) kura nav pagaisuši vēl tag£id. • • ;
Visumā poļu tauta; nīst komū-nisņiu, atsevišķi tās ; piederīgie visādos ceļos ņieklē saskari af Rietumiem, lai tad mēģinātu kaut kā izlauzties no; savas zemes un izkļūt brī\ābā. Tomēr šī iespēja līdzīgā gandrīz nullei, un tā poļu tauta ar sakostiem zobiem un. dziļā ^nospiestībā turpina elpot, strādāt un pastāvēt komunisma uzspiestajā režīmāi
Kaut ias; jāuzskata par ilūziju, bet poļi jūtas pārliecināti, ka pēc uzvaras Vietriamas" karā amerikāņi 'uzsāks kaut ko reālu arī Maskavas satelītu labā, vispirms. palīdzot. Polijai nokratīt uzspiesto koniūnisma režmiu im atgūt brīvību. Pamats šādai ilūzijai Jr poļu tautas uzskats,' ķa amerikāņu nācijas veidošanai kā pagātnē, tā nākotnē — nepieciešami ieceļotāji no Eiropas valstīm; ;to skaitā arī Polijas, jo ASV jau d2īyo Uels skaits poļu izcelsmes amerikāņu, IP. Gff.
ijutnu kalendārs
TORONTO
12. Oktobrī —; pīkst. 8.30 vakarā Latviešu namā Milda Grim-; ma-štjrausa (soprāns) un Hugo strauss (idavieres). Kon-čertapvienibas pirmais šīs sezonas koncerts, ,
14. oktobrī — DV Toronto nodaļas gada .svētku ^ sarīkojums Latviešu, namā. \
20: oktobrī — pīkst. 9 vak. Latviešu namā literāta Pētera Aigara no Anglij;ās referāts «Paaudžu . maiņa Latvijā un trimdas latviešu sabiedi'ībā".. 22. februārī— pīkst. 8.30 vakarā Latviešu namā Gunta ^ Ķere-Plostniece (soprāns) un Jude . Molļenhauer (arpa). Pie klavierēm Vera Leinvebere. Kon-certapvienības otrs koncerts.
21. martā — pīkst; 8.30 vak. Latviešu namā; Voldemārs Rušē-vics. (vijole), pie klavierēm Sdļte Timermane. Koncertap-vienības 3, koncerts. ii,.maijā— plķst.^ 7.30 v^k. Part dale CoUegiate auditorijā Montrealas vīru koris Junda, diriģ. Daumants^ Vītols. Koncertap-. ;vieņības pēdējais šīs sezonas koncerts.
..ii
"j
Rakstnieks Tālivaldis Df kos izdevumos it s-jvišķi un vienīgā grāmata, kuļ T. Daugavs, dzīvodams 1 ■ mus un piedzīvojumus uļ cilvēkiem un viņu savdal vēku pieticīgā dzīves veic kurnu raksturojumam. ' satvarā pārsvars ir pērtil jīgs dzemdēt odu vai pelļ savu traģisko lomu imivej
Tālivalža Dangava grāmļ pasauli; ar to iepazīties iļ puses līdz pēdējai.
Grāmatā apvienoti divi pabeigti dala un „Bada dzegužu pajumtļ glīti iesieta ar A. Jaunzema vākaļ ievadu.
Cena $<S.20
GRĀMATNĪCĀM ATLAIDE.
KONCERTS SKAŅi
15 PATRIOTISKAS un LATVIEJ
lEDZIEDĀJUSļ
SKAIDRĪTE PRINCI
^ pie klavierēm: A^taiolijs Bfiļ
Plati „EŖ DMEDĀSU VAU TKVl, TE latviej5u KAĶA INVALIRU
Skaņu plati „ES DZIKDĀSU PAR TKJ var dabūt ari DV grāmatnīcā 1
Cena $5.00 plus 5%
.fiKTI
Veicam visāJustransp*»nuB ar mo( «mēbeļu, biivmaterlSlu u. c.) Lfidiani
LE 5-6611) 941 Oovercoui
Atstājiet savas krāsainās uņ mj attīstīšanai un k6pēg
DV Grāmatnicā, 491 CollegeSt.,1
IEGĀDĀJIETIES UN D.
A. UfiUZIŅA
THE TWO FACES OF CG-EX1^
GRĀMATA, KAS PALĪDZES .ICSU DKAJ APGAISMOT MCSU CIŅU PRET KOr"
Dabūjama DV Grāmatnīcā, 4911 Toronto 4, Ont; Canl
MĒS lESPIl
, LAULIBO un 1E8VCT1BU IEI.oļ 0 vizītkartes a dokumentus biedrību ffl KONCERTU PROGRAMMJ & sarīkojumu BIĻĒTEi g ĒļLAKATUfi, DZIESMU ļ ēb j VĒSTUĻU VEIDĻAPi S GRĀMATAS. ZURi
Ubs darbs. - Mēr«l VftSUTINAJUMUS LCDZAM . NOl
LATVIJA . AMERlKĀļ m Coilege St., Toronto CANADA.
TBL.: 921-7121
CODĒ 41S